ATSAUCĒ IETVERT:
"Ēnu diena" arī Strasbūrā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2005., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102317
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
“Ēnu diena” arī Strasbūrā
Vakar, 23.februārī, Latvijā daudziem sabiedrībā pazīstamiem
cilvēkiem bija “ēnas” – skolēni no visdažādākajām Latvijas vietām, kuri
sekoja politiķu, baņķieru, žurnālistu ikdienas gaitām. Skolēniem tā ir lieliska
iespēja uzzināt, kāda ir katra profesijas pārstāvja darba diena. Latvijas Eiropas
Parlamenta (EP) deputātu darbs ieinteresējis Dobeles Valsts ģimnāzijas 12.klases
skolnieci Ievu Veldzi. Viņa izvēlējās kļūt par eiroparlamentārieša Valda
Dombrovska “ēnu”.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” V.Dombrovskis atklāja, ka šī ir pirmā reize, kad
kāds “ēno” viņa darbu. Ieva viņa darba gaitām seko jau no pirmdienas. Viņa būs
izzinājusi EP deputāta darbu visas nedēļas garumā. V.Dombrovskis stāstīja, ka
cilvēki ir saprotoši un visur ielaiž arī viņa “ēnu” Ievu. “Vienīgais
izņēmums ir plenārsēžu zāle. Tur Ieva manam darbam seko no skatītāju tribīnes.”
Ieva “Latvijas Vēstnesim” atklāja, ka šī viņai ir lieliska iespēja uzzināt, ko
ikdienā dara politiķi. “Jā, es interesējos par politiku. Skolotāja piedāvāja man
piedalīties konkursā un man izdevās nokļūt šeit – Strasbūrā.” Ievai bijis
jāiztur īpašs konkurss, jāiesniedz sava biogrāfija un arī jāraksta motivācijas
vēstule.
Meitene izlēmusi, ka nākotnē studēs politiku, tādēļ būt par EP deputāta
“ēnu” ir lietderīgi, jo tādējādi viņa vairāk uzzina par politikas veidošanas
procesu. “Līdz šim man nebija dota iespēja uzzināt, kā tad ikdienā strādā
parlaments. Tagad šo to zināšu, vismaz par EP deputāta ikdienu.” Pirms došanās uz
Strasbūru iespaids par šo ES institūciju viņai bijis atšķirīgs. “Šeit ir ļoti
jauki cilvēki, un visi jūtas brīvi.” Viņa smaidot stāstīja, ka domājusi
ieraudzīt vairāk deputātu jau pieklājīgā vecumā un ar sirmām galvām.
“Patiesībā tā nemaz nav. Mani pārsteidza arī tas, ka šeit strādā vairāk
sieviešu, nekā biju domājusi.”
Jautāta, kāda viņai šķiet deputāta darba diena, Ieva atbildēja: “Katru brīdi
kaut kas notiek. Visu laiku kaut kur jāskrien – no vienas sanāksmes uz otru.” Ieva
vēl smejot beigās noteica, ka nākotnē labprāt vēlētos kļūt par deputāti.