Šonedēļ EP deputāti aktualizēja jautājumu, cik lietderīga ir ES budžeta naudas tērēšana EP ēku uzturēšanā. Tā kā par šo jautājumu runāts EP Budžeta komitejā, “Latvijas Vēstnesim” par šo jautājumu vairāk stāsta deputāts Valdis Dombrovskis, kas arī darbojas šajā komitejā. Viņš ir arī ziņotājs jautājumā par ES institūciju 2006.gada budžeta jautājumiem.
“Lielākās papildu izmaksas – aptuveni 200 miljoni eiru gadā – ir saistītas ar Strasbūras ēkas uzturēšanu.” Deputāts stāsta, ka ēkas ar līdzīgu lietderīgo funkcionalitāti tiek dublētas. “Ēkas, kurās ir plenārsēžu, politisko grupu, komiteju un arī deputātu un darbinieku biroju telpas, ir gan Strasbūrā, gan Briselē. Šajā gadījumā telpas tiek dublētas. Tajās nedēļās, kad nav plenārsēdes, šeit nekas nenotiek. Tā ēka praktiski netiek izmantota. EP darbība divās pilsētās – Briselē un Strasbūrā – rada papildu izmaksas arī tāpēc, ka plenārsēžu nedēļās EP personālam ir jāmaksā komandējuma naudas, jo visi brauc uz šejieni. Jāmaksā arī par viesnīcām. Tāpat ar speciāliem kravas auto no Briseles uz Strasbūru un atpakaļ tiek vadāti dokumenti.”
Deputāts skaidro, ka no finanšu viedokļa Luksemburgas EP ēka īpašus papildu izdevumus nesagādā. “Moderno tehnoloģiju laikmetā tulku atrašanās citā pilsētā lielas problēmas nerada. Pastāv elektronisko dokumentu aprites iespēja. Protams, kaut ko jau tas maksā, bet ne tik daudz kā ēkas uzturēšana Strasbūrā.”

Strasbūrai Eiropas Parlaments ir izdevīgs

Izrādās, lēmumu par to, kur jābūt EP, nevar pieņemt pats Parlaments. Šis lēmums ir dalībvalstu vadītāju sanāksmes – ES Padomes – rokās. “Tas ir ES līguma jautājums. Tāpēc par to lemj Eiropadome. Par šo jautājumu jau ir runāts vairākkārt, bet viena valsts – Francija – visu laiku šo jautājumu bloķē,” stāsta V.Dombrovskis.
Protams, Francija ir ieinteresēta, ka reizi mēnesī EP pārceļas uz Strasbūru. Tas ir politisks jautājums, kas Francijai kā vienai no lielākajām ES valstīm ļauj teikt, ka viņu valstī atrodas EP. Tajā pašā laikā nevar aizmirst arī par ekonomisko efektu. Vienu nedēļu mēnesī šeit sabrauc vairāki tūkstoši cilvēku – deputāti, viņu palīgi, EP darbinieki, žurnālisti. Tas nozīmē to, ka šajās dienās Strasbūrā ir grūti atrast brīvas viesnīcu istabiņas. Pēc garas darba dienas iebraucēji labprāt brauc ar taksometriem. Ap pulksten septiņiem vakarā pie EP pēc taksometriem izveidojas gara rinda. Pievakarē daudzi dodas uz krodziņiem, lai paēstu vakariņas. Tātad EP nozīmē arī prāvus ienākumus Strasbūras uzņēmējiem.

Parlamenta nama vietā varētu būt universitāte

Atbildot uz jautājumu, cik reāla ir iespēja, ka šoreiz Francija varētu piekāpties, V.Dombrovskis atbild: “Francijai tiek piedāvāts kompromiss. Tas paredz, ka EP pamatā atrodas Briselē, bet šīs Strasbūras ēkas tiek izmantotas tā sauktās Eiropas universitātes izveidei. Ēku piemērot universitātes vajadzībām ir iespējams, un tas nevarētu būt īpaši grūti. Tas varētu būt priekšlikums, kādēļ arī Francija varētu piekāpties. Jo iegūtu visa ES – katru gadu netiktu izšķērdēti 200 miljoni eiru.”
V.Dombrovskis stāsta, ka vairums deputātu uzskata, ka EP jābūt tikai Briselē. “Nav jēgas braukāt un tērēt naudu.” Tiesa, Francijas deputāti šajā jautājumā ir atturīgāki.
EP preses sekretāre sadarbībai ar Latvijas presi Žaneta Vēgnere pastāstīja, ka Eiroparlaments Strasbūrā atrodas jau vairāk nekā pusgadsimtu. Jaunākā EP ēka, kurā notiek arī plenārsesijas, lietošanā nodota tikai 2002.gadā.