
Valsts darba inspekcijai draud personāla trūkums
Šī valdība par vienu no savas darbības prioritātēm pasludinājusi cīņu ar nelegālo nodarbinātību – gan naudas maksāšanu aploksnēs, gan strādāšanu bez līguma. Viena no iestādēm, kas cīnās ar šo valstij tik kaitējošo parādību, ir Valsts darba inspekcija (VDI). Labklājības ministrija ir arī izstrādājusi plānu par VDI kapacitātes palielināšanu, kas apstiprināts valdībā.Inspektoriem algas ir ļoti zemas, un personāls aizplūst uz privāto sektoru Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Diemžēl piešķirtais finansējums ir absolūti nepietiekams. Kā
vakar, 23.februārī, preses konferencē stāstīja Rīgas Reģionālās valsts darba
inspekcijas (RVDI) vadītāja vietniece Rita Elce, nav atrisināts personāla jautājums,
proti, algas ir ļoti zemas. Līdz šim jaunākais darba inspektors saņēma 123 latus,
pieredzējušākie – 140 latus. No šā gada jaunāko inspektoru alga ir 140, bet
vecāko – 150 latu. Visi inspektori par VDI līdzekļiem saņem ļoti labu apmācību,
nostrādā divus gadus, iegūstot labu praksi, un tad aiziet uz privāto sektoru.
Kā saka R.Elce, mēs par valsts naudu gatavojam speciālistus
privātajiem uzņēmumiem. Diezin vai situāciju mainīs arī Eiropas struktūrfondu
nauda, jo tā paredzēta apmācībai, nevis algām. Rīgā notiek puse no visiem nelaimes
gadījumiem, puse no visām VDI uzraudzības iestādēm ir tieši RVDI pārziņā, un tur
strādā tikai 40 darbinieki. Pagājušajā gadā astoņi inspektori uzrakstījuši
atlūgumu, tūlīt gan jauni pieņemti vietā. Taču, kā uzsver R.Elce, kamēr nav izieta
apmācība, viņi nav spējīgi patstāvīgi strādāt un, piemēram, izmeklēt nelaimes
gadījumu. Neraugoties uz to, darba rezultāti ir labi, taču balstīti vienīgi
entuziasmā. R.Elce uzdod retorisku jautājumu: kā būs, kad tas noplaks?
Visvairāk pārkāpumu apsardzē, pakalpojumos un celtniecībā
Pagājušajā gadā Rīgas RVDI saņēma 1712 iesniegumus. Lielākā
daļa – 1430 – par darba likumdošanas neievērošanu, proti, darba samaksas
neizmaksāšanu, virsstundu, nakts stundu neapmaksāšanu. Pamatojoties uz iesniegumiem,
darba devējiem uzlikti naudas sodi par summu 12 000 latu, kopumā naudas sodos iekasēti
20 000 latu. Pērn bija 10 tiesas prāvas, kurās darba devēji mēģināja apstrīdēt
uzlikto sodu pamatotību, taču visās VDI uzvarēja.
Visvairāk darba likumdošanas pārkāpumu ir apsardzes biznesā,
pakalpojumu sfērā un celtniecībā. R.Elce uzskata, ka nav īsti pareizi, ka par darba
aizsardzības pārkāpumiem sods ir līdz 1000 latiem, bet par darba likumdošanas
neievērošanu – 500 latu. Viņasprāt, vajadzētu būt otrādi. RVDI Darba tiesisko
attiecību sektora vadītāja Mārīte Noriņa uzskata, ka būtu jāpiemēro
kriminālatbildība darba devējiem, kas sistemātiski un ļaunprātīgi pārkāpj darba
likumdošanu. Jo, kā uzsver M.Noriņa, pārsvarā pārkāpumi ir nevis darba devēju
nezināšanas, bet ļaunprātības dēļ. Savukārt darba ņēmēji piekrīt nelegālām
darba tiesiskajām attiecībām sociāli ekonomisko apstākļu dēļ – bezdarbs,
nabadzība.
Pērn RVDI apsekoja 3863 uzņēmumus, balstoties uz iesniegumiem. Kā stāsta R.Elce,
viņu kapacitāte neatļauj veikt plānveida darbu, iespējams tikai reaģēt uz
iesniegumiem. Izsniegto rīkojumu skaits ir krietni mazāks – 931, kas skaidrojams ar
nepietiekamo inspektoru skaitu. 2004.gadā Rīgā notikuši 657 nelaimes gadījumi, no
tiem 103 ar smagām sekām, 24 letāli. Ierosinātas vairākas krimināllietas tieši pēc
VDI iniciatīvas gadījumos, kad policija atteikusies to darīt. Pagājušā gadā
atklāti 269 darbinieki, kas strādājuši bez darba līgumiem. Kā stāsta R.Elce, to
atklāt ir sarežģīti. Jo pārsvarā gadījumu šādos objektos inspektorus neielaiž,
tad talkā nāk Valsts policija, taču tikām visi nelegālie strādnieki jau
pačibējuši katrs uz savu pusi. Turklāt, piemēram, privātmājas būvniecībā
iesaistītos, ja nav norāde, ka to veic firma, inspektori nemaz nedrīkst pārbaudīt.
R.Elce stāsta, ka diemžēl ir pieaudzis arodsaslimšanu skaits. Pērn RVDI izmeklējusi
vairāk nekā 500 gadījumu, no kuriem 376 konstatēta arodsaslimšana. Visvairāk slimo
transporta nozarē strādājošie, apstrādes rūpniecībā iesai- stītie un mediķi.
Pēdējiem raksturīga saslimšana ar C hepatītu.
Gan R.Elce, gam M.Noriņa uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir darba ņēmējus izglītot par
viņu tiesībām un pienākumiem. Ja cilvēks ir saņēmis naudu aploksnē un, pārtraucot
darba tiesiskās attiecības, viņam rodas pretenzijas (niecīgais atlaišanas pabalsts,
mazais bezdarbnieka pabalsts), faktiski kaut ko pierādīt ir ļoti grūti.
RVDI šogad iecerējusi vairākās Centra rajona skolās vidusskolēnus informēt par
darba likumdošanu, šāda izglītojoša informācija būtu nepieciešama arī
profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem.
Rūta Kesnere, “LV”