Par izmaiņām tieslietu sektorā pēc ES konstitucionālā līguma ratificēšanas dalībvalstīs

Piektdien, 18.februārī, Tieslietu ministrijas preses konferencē, informējot par jaunumiem, kādus tieslietu sektorā ieviesīs ES konstitucionālais līgums, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis un Eiropas Kopienu tiesas nodaļas vadītāja, Ministru kabineta pārstāve Eiropas Kopienu tiesā Esmeralda Balode uzsvēra, ka līgums lielā mērā vienkāršos un veicinās sadarbību tieslietās.
Konstitucionālais līgums radīs izmaiņas lēmumu pieņemšanas procedūrā tieslietu un iekšlietu sektorā, nosakot, ka visus lēmumus var pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu, vairs nepieprasot vienbalsības principa ievērošanu. Tas ievieš arī “ārkārtas situācijas pārtraukuma” iespēju, kas paredz, ka katrai no dalībvalstīm ir iespēja nepiedalīties kādā no ES iniciatīvām, ja tās uzskata šo iniciatīvu par draudu to krimināltiesiskajai sistēmai.
Kā pozitīvs aspekts tika uzsvērts tas, ka visas primārās tiesības tiek apvienotas vienā dokumentā, atvieglojot valsts pārvaldes iestāžu darbu un iedzīvotāju dzīvi. Turklāt ar konstitucionālo līgumu paredzēts samazināt ES tiesību aktu veidu skaitu no 15 līdz sešiem. Tādējādi tiks vienkāršota pašreizējā sarežģītā sistēma, tuvinot to nacionālajās valstīs pastāvošajām tiesību aktu sistēmām. Līdzšinējos tiesību aktus aizstās Eiropas likumi un ietvarlikumi (likumdošanas akti), regulas un lēmumi (ieviešanas akti), kā arī rekomendācijas un viedokļi (nesaistoša rakstura tiesību akti).
Konstitucionālais līgums ievieš un padara visām dalībvalstīm juridiski saistošu arī ES Pamattiesību (cilvēktiesību) hartu, kurai līdz šim bija tikai rekomendējošs raksturs. Kā uzsvēra E.Balode, Pamattiesību harta šobrīd ir pasaulē modernākais “cilvēktiesību katalogs”, jo tā ietver arī tādas līdz šim likumdošanā neatrunātas jomas kā tiesības uz vides aizsardzību, tiesības uz datu aizsardzību un tiesības uz labu pārvaldību. Hartas praktiskā nozīme ir – tiesības prasīt tās ievērošanu. Tomēr ar to netiks paplašināta ES kompetence, tā darbosies tikai ES kompetences ietvaros.
ES konstitucionālais līgums uzlabos dalībvalstu sadarbību krimināllietās un civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu.
Preses konference tika rīkota, lai iepazīstinātu sabiedrību ar izmaiņām, ko ministrijas kompetencē esošajos jautājumos ieviesīs ES konstitucionālais līgums, kas tika parakstīts Romā 2004.gada 29.oktobrī un kas pēc tā ratificēšanas visās ES dalībvalstīs ieņems Eiropas pamatlikuma statusu, ietekmējot arī visu Latvijas iedzīvotāju tiesības.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa