Jābeidz ražot bezdarbniekus ar augstskolas diplomu

Aigars Kalvītis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar notika Ministru prezidenta Aigara Kalvīša kārtējā preses konference.
“Nav pieļaujama situācija, kad tikko augstāko izglītību ieguvis cilvēks nespēj iekļūt darba tirgū. Tā ir bezatbildība, ja valstij jātērē nodokļu maksātāju līdzekļi augsti kvalificētu bezdarbnieku pārkvalifikācijai un bezdarbnieku pabalstiem.”
Šādus visai skarbus vārdus vakar, 17.februārī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā kārtējā preses konferencē veltīja augstākās izglītības ēnas pusēm. A.Kalvītis teica, ka, izanalizējot savas tikšanās ar zinātniekiem, Informācijas sabiedrības padomi, Augstākās izglītības padomi, aktualizējies jautājums par augstākās izglītības kvalitāti. Ministru prezidents minēja arī statistiku. 49 procenti no augstskolu absolventiem ir spiesti pārkvalificēties. Tās ir sekas tam, ka pēdējos desmit gados augstākā izglītība orientējās pārsvarā uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm, tādēļ šobrīd darba tirgū ir šo speciālistu pārprodukcija. 21 procents pedagoģisko izglītību ieguvušo ir bezdarbnieki. Deviņdesmito gadu sākumā trūka un studentu vidū populāra specialitāte bija dažāda ranga vadītāji – menedžeri, pašlaik 20 procenti no attiecīgo fakultāti beigušajiem ir bez darba. Arī ekonomikas fakultāti beigušo (ekonomisti, grāmatveži) vidū 19 procenti nevar atrast darbu.
Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati liecina, ka 2004.gada 1.oktobrī bezdarbnieku uzskaitē reģistrēti 1127 izglītības iestāžu absolventi, kas studijas pabeiguši 2003./2004.gadā. A.Kalvītis notiekošajā vainoja vairākas augstskolas, kas gatavo speciālistus, kuri darba tirgū netiek pieprasīti, to skaitā Psiholoģijas augstskolu, Sociālo tehnoloģiju augstskolu, Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu, Ekonomikas un kultūras augstskolu, Biznesa augstskolu “Rimpak Livonia”.
Ministru prezidents aicināja pirmām kārtām jau visu augstskolu rektorus izvērtēt situāciju darba tirgū, tā prasības un augstskolu piedāvājumu. “Katram ir skaidrs, ka augstskolām ir izdevīgāk sagatavot šos sociālos, humanitāros cilvēkus, jo tas neprasa daudz līdzekļu, bet var ievākt no viņiem studiju maksu. Taču studenti šo naudu ir izkaisījuši vējā. Cilvēks 18 gados neapzinās to nopietnību, kas viņu dzīvē sagaida, un, beidzot augstskolu, nonāk bezdarbnieku rindās.”
A.Kalvītis uzsvēra, ka mums ir jāatgriežas pie eksaktajām zinātnēm, pārveidojot arī vidējo izglītību. Ministru prezidents par nenormālu uzskata situāciju, ka vidusskolā fizika ir izvēles priekšmets. Vislielākais pieprasījums un deficīts darba tirgū ir tieši pēc eksakto zinātņu speciālistiem, un tādam jābūt arī valsts pasūtījumam izglītībā. “Man nav iebildumu, ja cilvēks studē psihologos, sociologos vai politologos, bet tikai tad, ja viņš par to maksā no savas kabatas. Valstij būtu jāmaksā tikai par tiem speciālistiem, kas būs noderīgi mūsu tautsaimniecībai un ekonomikai.”
Nākamais jautājums, kuram pieskārās A.Kalvītis, bija “Ventspils naftā” un “Latvijas kuģniecībā” notiekošais. Viņš to raksturoja kā privāto akcionāru cīņas, kad tiek haotiski mainītas padomes, bieži vien ir pat divas vienlaikus. Valstij kā vienam no akcionāriem pats būtiskākais, kā uzsvēra Ministru prezidents, ir neiekļūt šajos privātajos cīniņos un pilnībā norobežoties no tiem. Tādēļ valstij būtu skaidri jāpauž sava attieksme pret šo uzņēmumu nākotni. Valdības vadītājs ir arī uzdevis ekonomikas ministram līdz 1.martam informēt valdību, kāda stratēģija tiks izvēlēta attiecībā pret “Ventspils naftu”. Vai to pārdos, kādos termiņos, vai nepārdos, utt.
Vairāki žurnālistu jautājumi skāra valdošās koalīcijas atbalstu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. Jautāts, vai Saeima jauno ģenerālprokuroru varētu apstiprināt līdz pašvaldību vēlēšanām, A.Kalvītis atzina, ka ir pret to, lai jelkādu amatpersonu pārvēlētu pirms termiņa. J.Maizītim tas beidzas 11.maijā. Viņš arī uzsvēra, ka nekādā gadījumā izteiktos pārmetumus Ģenerālprokuratūrai par kūtrumu naudas “atmazgāšanas” lietās nevajadzētu saistīt ar vērtējumu par ģenerālprokurora atbilstību amatam. Pēc valdības vadītāja teiktā, to neviens neapšauba.
Uz tiešu jautājumu, vai koalīcija atbalstīs J.Maizīša kandidatūru, Ministru prezidents atbildēja: es domāju, ka jā.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv