Par Baltijas un Ziemeļvalstu (5+3) ārlietu ministru tikšanos

2000. gada 29. un 30. augustā Midelfārtā (Dānija) notiek ikgadējā Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru tikšanās. Tās laikā ministri pārrunā aktuālos ES paplašināšanās un Eiropas drošības jautājumus, kā arī reģionālās sadarbības jautājumus. Notiek arī atsevišķa Baltijas un Ziemeļvalstu ministru tikšanās ar Eiropas Komisijas Augsto pārstāvi ārējās un drošības politikas jautājumos Havjeru Solanu.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība ir ļoti cieša: starp astoņām reģiona valstīm ir izveidojies regulārs un aktīvs politiskais dialogs. Baltijas un Ziemeļvalstu augstāko amatpersonu tikšanās vienmēr ir svarīgi notikumi, kuros ir iespēja kopīgi diskutēt par aktuāliem jautājumiem.

2000. gada 28. augustā Pērnavā notika ikgadējā Baltijas un Ziemeļvalstu (5+3) premjerministru tikšanās.

Baltijas jūras reģions ir kļuvis par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā, kura stratēģiskā nozīme pieaug līdz ar ES un NATO paplašināšanos. Strauji palielinās reģiona ekonomiskais potenciāls un aktivitātes, kā arī nostiprinās tā vieta Eiropas kopējā tirgū. Arvien plašāka un nozīmīgāka kļūst reģionālā sadarbība. Reģiona nozīmīgākā organizācija ir Baltijas jūras valstu padome (BJVP), kuras ietvaros tiek īstenota praktiska sadarbība. Reģionālās sadarbības veicināšanā būtiskas ir arī Eiropas Savienības Ziemeļu dimensija, ASV Ziemeļeiropas iniciatīva ( Northern Europe Initiative ) un citas organizācijas. Kopumā tās nodrošina un veicina reģiona tālāko attīstību, drošību un stabilitāti.

Latvija aktīvi īsteno divpusējo sadarbību ar citām reģiona valstīm gan trīspusējās Baltijas valstu sadarbības, gan arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (5+3) sadarbības ietvaros. Baltijas un Ziemeļvalstu (5+3) cieša politiska un praktiska sadarbība ir nozīmīga visam reģionam. Tās pamatā ir kopīgi priekšstati par reģionālās attīstības virzību un līdzīgi praktiskas sadarbības mērķi. 5+3 sadarbības ietvaros tiek uzturēts regulārs visu līmeņu politiskais dialogs (premjerministri, ārlietu ministri, sadarbības ministri un nozaru ministri). Vispusīga sadarbība tiek īstenota arī ekonomikas, iekšlietu un tieslietu, vides aizsardzības, infrastruktūras attīstības, izglītības, zinātnes, kultūras un citās jomās.

Ārlietu ministrijas preses centrs