Kā atgādina PVD, uzmanību dzīvsudraba problēmai zivīs 2003.gada rudenī pievērsa Eiropas Komisija. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde, kam tika lūgts sniegt zinātnisku atzinumu par dzīvsudraba risku patērētāju veselībai, pērn martā paziņoja savu viedokli. Balstoties uz tās novērtējumu, informētas Eiropas Savienības dalībvalstis, ka, lietojot uzturā plēsīgās zivis, cilvēki riskē piesārņot organismu ar metildzīvsudrabu. Marlīna, zobenzivs, tuncis un līdaka minētas kā lielākās varbūtējās kaitnieces to ēdēju veselībai Eiropas mērogā.
Nolemts, ka katrai dalībvalstij jāapzina un jāizvērtē sava situācija. Tādēļ Latvijā zem speciālistu lupas liktas mūsu iekšzemes ūdeņu plēsīgās zivis. Vispirms gan apkopota informācija par pētījumiem un līdzšinējiem apsekojumiem. Tā, piemēram, Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts jūras monitoringā savulaik noteicis smagos metālus, arī dzīvsudrabu reņģēs un asaros. Atsevišķos gadījumos dzīvsudraba koncentrācija asaros jūras piekrastē patiesi bija pārsniegusi maksimāli pieļaujamo līmeni (0,5 mg kilogramā).
Veicot pētījumu, pērn apsekotas trīspadsmit Latvijas iekšzemes ūdenskrātuves. Pirmo reizi Latvijā vienlaikus apsekoti iekšzemes saldūdeņi visā teritorijā, lai noteiktu konkrētu piesārņojuma rādītāju.
Paņemts 61 plēsīgās zivs (33 līdaku un 28 asaru) paraugs. Piesārņojuma līmenis visos paraugos ir mazāks par maksimāli pieļaujamo normu, secināts pētījumā. Ja līdakās maksimāli pieļaujamais dzīvsudraba līmenis ir 1,0 mg/kg, izmeklētajos paraugos tas bija robežās no 0,051 līdz 0,343. Arī asaros tas bija mazāks.
Salīdzinājumā ar citām valstīm secināts, ka mūsu zivis ir relatīvi mazāk piesārņotas ar dzīvsudrabu. Pētījumi liecina, ka, piemēram, tuvējās ziemeļvalstīs, kā arī tālajā ASV, Kanādā un Japānā zivju piesārņojums ar dzīvsudrabu ir nopietna problēma. Tādēļ tajās publicēti uztura ieteikumi patērētājiem, kā izvēlēties lietošanai zivis ar mazāku dzīvsudraba saturu. Kā skaidro D.Šantare, arī PVD iecerējis sagatavot ieteikumus zivju lietošanai uzturā Latvijā.

Fakti

Metildzīvsudrabs ir dzīvsudraba organisks savienojums. Tas veidojas, dzīvsudrabam nonākot vidē. Galvenokārt šī viela iedarbojas uz nervu sistēmas audiem. Starptautiskā vēža asociācija dzīvsudrabu klasificējusi kā otrās bīstamības grupas kancerogēno vielu, t.i., tādu, kas ilgstošā iedarbībā uz organismu var izraisīt ļaundabīgu audzēju.