ATSAUCĒ IETVERT:
Bārdu dzimtas dzejas pagalmos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2005., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101675
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Bārdu dzimtas dzejas pagalmos
Piektdien, 18.februārī,
Rakstniecības muzejā, Pils laukumā 2, notiks Bārdu dzimtai
veltīts literārs sarīkojums. Daudzinot Frici Bārdu 125.dzimšanas
dienā, bez ievērības netiks atstāti arī dzejnieka dzīvesbiedre
Paulīna Bārda un vecākais brālis Antons Bārda.
Profesors Arvīds Grigulis savulaik filoloģijas studentiem
skaidroja: “Tie Bārdas visi dzejoja, bet dzejnieks bija tikai
Fricis.” Un var arī piekrist, ka Fricis bija visdāsnāk apveltīts
ar dzejnieka talantu un viņa dzeja ieņem visredzamāko vietu
Latvijas kultūrainā. Taču latviešu rakstniecības biogrāfiskajā
enciklopēdijā sava vieta ierādīta arī Antonam Bārdam (1891–1981),
kuru Jānis Grīns savās “Redaktora atmiņās” nosaucis par “dabas
dzejnieku ar prātnieka galvu”, un Paulīnai Bārdai (1890-1983),
kas kopā ar Antonu sakārtoja Friča Bārdas dzejoļu grāmatu
“Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam” un “Vēstules”, publicēja
vairākus dzejoļu krājumus.
Sarīkojuma dalībnieki sola vēl nepublicētus stāstus iz Paulīnes
un Friča mīlestības biogrāfijas. Atklāts tikšot arī kāds fakts,
ko Paulīne uzticējusi Anitai Bangai, atļaujot to pavēstīt
plašākai sabiedrībai tikai un vienīgi pēc savas aiziešanas
aizsaulē...
Rūdolfs Plēpis lasīs Friča Bārdas dzeju un dalīsies atmiņās par
dzejnieka simtgades uzvedumu Jaunatnes teātrī 1980.gadā.
Māra Priede atcerēsies Bārdu dzimtas memoriālā muzeja “Rumbiņi”
iekārtošanas peripetijas. Filozofs Edgars Mucenieks ieskicēs
Friča Bārdas vietu latviešu ideju vēsturē, raksturos dzejnieka
pasaules uzskatu, dalīsies pārdomās par mākslas un filozofijas
attiecībām.
“LV” informācija