
Bārdu dzimtas dzejas pagalmos
Piektdien, 18.februārī, Rakstniecības muzejā, Pils laukumā 2,
notiks Bārdu dzimtai veltīts literārs sarīkojums. Daudzinot Frici Bārdu
125.dzimšanas dienā, bez ievērības netiks atstāti arī dzejnieka dzīvesbiedre
Paulīna Bārda un vecākais brālis Antons Bārda.
Profesors Arvīds Grigulis savulaik filoloģijas studentiem skaidroja: “Tie Bārdas visi
dzejoja, bet dzejnieks bija tikai Fricis.” Un var arī piekrist, ka Fricis bija
visdāsnāk apveltīts ar dzejnieka talantu un viņa dzeja ieņem visredzamāko vietu
Latvijas kultūrainā. Taču latviešu rakstniecības biogrāfiskajā enciklopēdijā sava
vieta ierādīta arī Antonam Bārdam (1891–1981), kuru Jānis Grīns savās
“Redaktora atmiņās” nosaucis par “dabas dzejnieku ar prātnieka galvu”, un
Paulīnai Bārdai (1890-1983), kas kopā ar Antonu sakārtoja Friča Bārdas dzejoļu
grāmatu “Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam” un “Vēstules”, publicēja
vairākus dzejoļu krājumus.
Sarīkojuma dalībnieki sola vēl nepublicētus stāstus iz Paulīnes un Friča
mīlestības biogrāfijas. Atklāts tikšot arī kāds fakts, ko Paulīne uzticējusi
Anitai Bangai, atļaujot to pavēstīt plašākai sabiedrībai tikai un vienīgi pēc
savas aiziešanas aizsaulē...
Rūdolfs Plēpis lasīs Friča Bārdas dzeju un dalīsies atmiņās par dzejnieka
simtgades uzvedumu Jaunatnes teātrī 1980.gadā.
Māra Priede atcerēsies Bārdu dzimtas memoriālā muzeja “Rumbiņi” iekārtošanas
peripetijas. Filozofs Edgars Mucenieks ieskicēs Friča Bārdas vietu latviešu ideju
vēsturē, raksturos dzejnieka pasaules uzskatu, dalīsies pārdomās par mākslas un
filozofijas attiecībām.
“LV” informācija