“Birojs, ko veidoja ar tādu entuziasmu, īsā laikā tika likvidēts. Cik daudz pūļu tika ieguldīts tā veidošanā! Mēs atkal saskaramies ar situāciju, ka Latvijā nav nevienas institūcijas, kas koordinētu Eiropas lietas. Ārlietu ministrija ir Ārlietu ministrija. (..) Tā ir horizontāla institūcija, kurai nav pietiekami liela svara, lai ietekmētu notiekošos procesus,” sašutis stāstīja O.Kastēns. Komisijas vadītājs un citi deputāti apliecināja, ka laikā, kad Saeimā tiks rīkotas debates par ES jautājumiem, viņi lūgs Ministru prezidentu atbildēt uz jautājumu, ko viņš domā par faktisku ELB likvidāciju.
“Latvijas Vēstnesis” jau iepriekš rakstījis par ELB iekļaušanu ĀM sastāvā. Izskatot šo jautājumu valdības sēdē, Ministru prezidents Aigars Kalvītis apgalvoja, ka birojs nezaudēs tā vadītāju, darbiniekus, tam netiks piemērotas ĀM īpatnības. Toreiz tika apgalvots, ka ELB nodošana ĀM pārraudzībā veicinās Eiropas lietu koordināciju, uzlabos trūkstošo kapacitāti, jo ELB nereti it kā konkurējot ar ĀM un pildot galvenokārt Ministru prezidenta padomdevēja funkcijas.
Tomēr realitāte ir izrādījusies atšķirīga. Bijusī ELB vadītāja tagad strādā par Ministru prezidenta padomnieci. Savukārt pārējie darbinieki izklīduši kur nu kurais. Kāds atteicies darbu turpināt ĀM, cits aizgājis strādāt uz kādu citu ĀM nodaļu.
ELB tika nodibināts 2003.gada 1.decembrī, pārņemot daļu funkciju no kādreizējā Eiropas integrācijas biroja. ELB uzdevumi bija nodrošināt Latvijas ES politikas izstrādi, sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un valdībai par Latvijas ES politiku, organizēt ar ES saistīto jautājumu izskatīšanu valdībā un pieņemto lēmumu īstenošanu, iesaistīties ar Latvijas dalību ES saistīto stratēģiski svarīgo jautājumu risināšanā, kā arī koordinēt ministriju darbu Eiropas politikas īstenošanā.
Konsultatīvo pakalpojumu kompānijas “Fontes R&I” pērn Valsts kancelejā iesniegtajā ziņojumā par kancelejas funkciju auditu, sniedzot izvērtējumu un priekšlikumus par atsevišķu VK struktūrvienību darba uzlabošanai, ieteikts ELB saglabāt VK sastāvā. Šāds ieteikums dots, ņemot vērā gan integrācijas procesa ES svarīgumu, gan arī nepieciešamību nodrošināt starpnozaru koordināciju un sasaisti ar ilgtermiņa valsts attīstības plāniem. Tāpat toreiz tika ieteikts no ĀM atdalīt pozīciju koordinācijas un izstrādes funkciju, iekļaujot to ELB sastāvā.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv