Eiropas un nacionālo krāsu ietvarā

Sestdien, 12.februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā galvenokārt dzirdēja mīksto lietuviešu valodu. Kaimiņtautas mēle skanēja gan no skatuves, gan pārpildītajā skatītāju zālē un citās telpās. Kaut, protams, viesu vidū bija arī krietns pulks latviešu kultūras darbinieku, ārvalstu diplomātu un citu ciemiņu. Par godu Lietuvas Valsts atjaunošanas 87. gadadienai Latvijas galvaspilsētā koncertu sniedza Lietuvas valsts dziesmu un deju ansamblis “Lietuva”.

Latvijas galvaspilsētā koncertu sniedza Lietuvas valsts dziesmu un deju ansamblis “Lietuva” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kopības sajūta

Skatuvi rotāja Eiropas Savienības, Latvijas un Lietuvas karogi. Sapulcējušos uzrunāja Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Osvalds Čukšis. Ansamblis “Lietuva”, skatītāju kopkora atbalstīts, dziedāja Vinca Kudirkas “Lietuva, Tevine mūsu” un Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”.
Svētku kopības sajūta, ko ievadīja abu himnu atskaņojums, sarīkojuma turpmākajā gaitā neatstājās ne uz mirkli. Šķiet, tik atsaucīga publika ir katra skatuves mākslinieka uzstāšanās sapnis. Aplausus vētra vainagoja katru priekšnesumu, dažus no tiem nācās atkārtot. Sava loma šajos panākumos vispirms laikam gan bija rūpīgi izraudzītajam repertuāram. Ne velti Lietuvas vēstnieks teica, ka ansamblis uz Rīgu atvedis izlasi no vairākām programmām, tātad labāko no labākā, lai ar savām dziesmām, dejām un mūziku divas stundas priecētu skatītājus.

Viesu vizītkarte

Valsts dziesmu un deju ansamblis “Lietuva”, kas apvieno profesionālus dejotājus, tautas instrumentu orķestri un kora grupu, dibināts 1940. gada novembrī. Ansambļa dibinātājs un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija lietuviešu tautas mākslas pētnieks, komponists profesors Jons Šveds.
Uz profesionālās skatuves ansamblis harmoniskā veselumā apvieno laika gaitā radītus un noslīpētus tautas daiļrades žanrus – vokālo un instrumentālo mūziku, horeogrāfiju un aktiermākslu.
Ansambļa orķestrī ir tikai tautas mūzikas instrumenti. Prasmīgu meistaru pilnveidoti, šie tautas instrumenti – koka stabules, skuduči, birbīnes, skrabali, kokles – orķestrī skan kā daudzveidīgi klasiskie instrumenti. Mākslinieku radītajos tērpos kā varavīksne laistās Lietuvas dažādu etnogrāfisko reģionu raksti un krāsas.
Savas darbības laikā ansamblis ir sagatavojis 40 jaunrades programmas. Ansamblis arvien kopj un nostiprina savas tradīcijas, tāpēc līdzās radošajiem meklējumiem un atradumiem programmās vienlaikus ir arī tradicionālais zelta fonda repertuārs.
“Lietuva” ir vienmēr jauns, enerģisks un radošs ansamblis, kas ļaudīm dāvina cēlo tautas mākslas skaistumu. “Lietuva” ir sniegusi gandrīz 9 tūkstošus koncertu ne tikai dzimtenē, bet arī 34 ārvalstīs, ansambļa ceļi aizvijušies arī līdz Japānai, Kanādai, Latīņamerikai.
No 2004. gada ansambli vada jaunais komponists Giedrus Svilainis.

Pazaudētā daile

Zinātāji atcerēsies, ka savulaik līdzīgas ievirzes ansamblis darbojās arī Latvijā. Tiesa, Rīgas kungi jeb biedri, baidoties paši no savas ēnas un vēl vairāk no pārmetumiem nacionālismā, neuzdrošinājās atļaut ansamblim saukties tik lepnajā vārdā “Latvija”. Un tā 1967.gadā sāka skatuves gaitas Valsts deju ansamblis “Daile” Ulda Žagata vadībā. Arī “Daile” savas darbības gados plūca atzinības laurus gan pašu mājās, gan tālās zemēs. Un beidza pastāvēt 1997.gadā.
Varbūt ansamblis likvidēts pārsteidzīgi? Varbūt mūsu dienvidu kaimiņi arī šajā gadījumā bijuši apdomīgāki un tālredzīgāki? Ansambļa “Lietuva” koncerts Rīgas Latviešu biedrības namā vedināja arī uz tādām domām.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv