
Tikšanās laikā premjerministri pārrunāja Latvijas un Polijas divpusējās attiecības, kas aptver visdažādākās jomas un ir ļoti dinamiskas. Puses atzīmēja, ka līdz ar abu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO sadarbība kļuvusi intensīvāka un dziļāka. Premjerministri bija vienisprātis, ka divpusējās attiecībās problēmu nav un ir nepieciešamas ciešākas un pragmatiskākas ekonomiskās attiecības, veicinot Polijas uzņēmumu investīcijas Latvijā un nodrošinot Latvijas uzņēmēju investīcijas Polijā, tai skaitā Latvijas uzņēmumiem piedaloties Polijas uzņēmumu privatizācijas projektos.
A.Kalvītis un M.Belka apsprieda ES finanšu perspektīvas jautājumus un atzina, ka ir jāpanāk politiska vienošanās par finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam vēl Luksemburgas ES prezidentūras laikā. Tika konstatēts, ka Latvijai un Polijai ir ļoti līdzīgi politiskie uzstādījumi attiecībā uz finanšu perspektīvu, īpaši ES kohēzijas politiku.
Sarunas gaitā puses pārrunāja divpusējos enerģētikas projektus: AMBER PIPELINE gāzesvada projektu un elektrības tīklu savienojumu starp Poliju un Baltijas valstīm. Premjerministri atzina, ka abi projekti ir ļoti nozīmīgi, lai nodrošinātu enerģētisko resursu neatkarību un drošību Baltijas reģionā.
A.Kalvītis un M.Belka apmainījās ar viedokļiem par ES jauno kaimiņu politiku, uzsverot, ka jaunajām ES dalībvalstīm ir jāsekmē tās sekmīga īstenošana, gan vairāk prasot no ES, gan arī no kaimiņvalstīm. Latvijai un Polijai ir kopā jāstrādā, lai panāktu nepieciešamos finanšu resursus šīs politikas realizēšanai.
Pārrunātas arī abu valstu attiecības ar Krieviju.
Pēc tikšanās notika abu premjerministru preses konference un svinīgas pusdienas.
Vizītes turpinājumā A.Kalvītis tikās ar Polijas Valsts prezidentu Aleksandru Kvasņevski, Polijas Seima maršalu Vlodzimežu Cimoševiču, Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ježiju Jaskerņu un citiem valstsvīriem.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments