Pašvaldību likumu sakārtot līdz vēlēšanām

Priekšlikumu izskatīšanas procesā iesaistīto amatpersonu un organizāciju pārstāvju atzinumi liecina, ka Saeimā jau divus gadus atvērtajā likumā “Par pašvaldībām” līdz pašvaldību vēlēšanām varētu tikt apstiprināti grozījumi un likums aizvērts. To “LV” apliecināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis.

Artis Stucka Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.	Māris Pūķis Foto: Vitālijs Stīpnieks

10.februārī pirms virzīšanas uz Saeimas plenārsēdi trešajam lasījumam iesniegtie grozījumi tika izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Kā norāda pašvaldību interešu aizstāvības organizācijas – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija –, komisijas pieņemtie grozījumi ir kompromiss, ar ko nav pilnībā apmierinātas nevienas iesaistītās puses intereses.
Bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atzīst, ka kopumā sagatavotie grozījumi pašvaldību “jumta likumā” ir radikāli un nozīmīgi turpmākā pašvaldību darba organizācijas pilnveidošanā. Gatavojot priekšlikumus trešajam lasījumam, komisijas sēdēs ir izskatīts vairāk nekā 150 priekšlikumu. Uz plenārsēdi tiek virzīti 50, “LV” skaidroja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas konsultante Renata Albutašvili-Kučinska.
Pirms diviem gadiem likums “Par pašvaldībām” tika atvērts, lai virzītu jaunu likumu jaunā redakcijā. Tāds arī tika sagatavots, un to Saeimā iesniedza toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, taču atbildīgās komisijas vairākuma atbalstu politisku apsvērumu pēc tas neguva. Arī LPS sagatavotais un Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts, kas pamatos bija balstīts uz spēkā esošo pašvaldību likumu, pēc diskusijām rezultātā tika atlikts malā. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” tapuši, balstoties uz patlaban spēkā esošo likumu.

Nesasniegtais

Starp būtiskākajiem jautājumiem, kas šais likuma grozījumos palikuši neskatīti, pirmkārt jāmin pašvaldību funkcijas. Lai gan par valsts uzdoto funkciju pārskatīšanu un izmaksu aprēķināšanu sākotnēji strikti iestājās LPS, strādājot pie likuma grozījumiem, LPS pauda viedokli, ka jautājumu var uz laiku atlikt. Pietrūka gribēšanas un spēka gan valstij, gan pašvaldībām šo sarežģīto procesu uzsākt. Taču pie tā nāksies atgriezties, pēc RAPLM Juridiskā departamenta direktora A.Stuckas domām, drīzā nākotnē, kad tiks pieņemts valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Turklāt iespējams, aprēķinu veikšanai algojot zinātniekus. Aprēķinātie skaitļi var izrādīties šokējoši abām pusēm, tā kā pastāv ne tikai valsts deleģētās funkcijas, bet arī tādas, kurās ir dalīta abu pušu atbildība. Bez tam īpašu ekspertu algošana nodrošinātu neatkarīgu aprēķinu veikšanu, kam jāparedz līdzekļi. Pēc A.Stuckas domām, gan valsts pārvaldes, gan pašvaldību organizāciju kapacitāte šādu aprēķinu veikšanai nav pietiekama. “Šie nav vienīgi matemātiski aprēķini, bet arī politiski. Prāta vadīti apsvērumi, sarindojot valsts un pašvaldību funkcijas un pieprasot finansējumu to izpildei, nav pareizā pieeja,” tā pašreizējo atkāpšanos komentē Artis Stucka.

Sasniegtais

RAPLM Juridiskā departamenta direktors A.Stucka pie likuma normu uzlabojumu sasniegumiem min pašvaldību pastāvīgo funkciju pārdēvēšanu par autonomajām (ne vien pilda visu laiku, bet arī atbild par tām), taču LPS eksperts Māris Pūķis to komentē citādi: “1994. gadā, kad likumprojekts parlamentā tika skatīts otrajā lasījumā, pastāvīgo funkciju apzīmējums bija – “patstāvīgās”. Svešvārds – “autonomās funkcijas”, izrādās, ir skanīgāks, kaut būtībā nav jaunums.”
Otrkārt, ir izdevies sakārtot pašvaldības lēmumu sistēmu. A.Stucka norāda, ka 1994.gadā, kad likums tika veidots, pašvaldību lēmumu veidus īpaši neizstrādāja un nevērtēja, bet gan piemēroja Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumus. Praksē pierādīja, ka likumā ir lēmumu veidi, kādus pašvaldība nekad nepieņem. Tādēļ, pārskatot to, ir veiktas korekcijas.
Kā īpaši uzteicamu pašvaldību lietvedības kvalitātes uzlabošanā A.Stucka uzskata RAPLM virzīto prasību likumā noteikt visu pašvaldību pieņemto saistošo noteikumu reģistrācijas kārtību. Ministrijas pieredze, izvērtējot pašvaldībās pieņemtos vietējās nozīmes likumdošanas aktus, ir rosinājusi šādu normu ietvert pašvaldību likumā.
Saistošo noteikumu reģistrāciju, veidojot īpašu reģistru, ir gatava uzņemties RAPLM. LPS nostāja šai jautājumā bija – saglabāt pašvaldībai lēmuma apstiprināšanas tiesības, ja ministrija saskatīto trūkumu dēļ ir atteikusi pašvaldības pieņemtos saistošos noteikumus reģistrēt. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir ņēmuši vērā abu pušu viedokļus. “Pieņemts kompromisa lēmums. Saistošie noteikumi stāsies spēkā ar pašvaldības lēmumu četru līdz sešu nedēļu laikā pēc reģistrācijas,” komentē A.Stucka.
LPS pārstāvis M.Pūķis, skaidrojot priekšlikumus par pašvaldības vadītāja un domes tiesībām, norādīja, ka saglabātā dominante, ļaujot domei izlemt jebkuru jautājumu, ir svarīgs ieguvums centralizācijas tendenču nepieļaušanā.
Ievērojot precedentus ar smēķēšanas aizliegšanu Jūrmalas pludmalē, kā arī citu pieredzi, ir paredzēts paplašināt pašvaldību tiesības pieņemt saistošos noteikumus.
Komisijā panākta vienošanās, ka likumā būs pastiprināta pašvaldības vadītāja atbildība, ja tiks konstatēts, ka viņa darbības dēļ ir nodarīti zaudējumi. Piemēru šādiem gadījumiem netrūkst. “Ministrija saņēma kādas pašvaldības lēmumu, kurā atspēkota pašvaldības vadītāja vienpersoniska rīcība, piešķirot līdzekļus vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā un radot pašvaldībai zaudējumus. Deputāti ir lēmuši priekšsēdētāja rīcību attaisnot, zaudējumus nepiedzīt un par notikušo neziņot tiesībsargājošām iestādēm,” stāsta RAPLM amatpersona, norādot, ka panta redakcijai ir arī audzinošs raksturs. Bet priekšlikuma saturs aizgūts no Dānijas pašvaldību likuma.
Savukārt vēlētas pašvaldību amatpersonas sociālo garantiju jomā likumdevējam ir piedāvāts likumā noteikt iespēju pašvaldības vadītājam atstādināšanas gadījumā saņemt kompensāciju. “Tas būtu loģiski, ja šāda iespēja likumā būtu, ja pašvaldības vadītājs tiek no amata atstādināts, piemēram, sistēmas maiņas dēļ. Tas neattiecas uz politiskās neuzticības izteikšanu,” paskaidro M.Pūķis.
Komisija ir akceptējusi arī RAPLM iesniegto priekšlikumu likumā “Par pašvaldībām” svītrot normu, kas paredzēja ikgadēja līguma parakstīšanu starp Rīgas domi un Ministru kabinetu.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv