Par jaunu posmu Eiropas Klimata pārmaiņu programmā

Eiropas Komisija 10.februārī pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīta turpmākā klimata pārmaiņu politika. Tajā ietverti arī priekšlikumi, kas palīdzēs strukturēt Eiropas Savienības (ES) un tās partneru sarunas par klimata pārmaiņu politiku pēc 2012.gada, kad beidzas pirmais saistību termiņš saskaņā ar Kioto protokolu. Šajos priekšlikumos paredzēts atjaunot pūliņus iesaistīt šajā procesā galvenos emitētājus, kā arī straujās ekonomiskās izaugsmes valstis. Paziņojumā ieteikts turpmākajos pasākumos pēc 2012.gada iekļaut jūras transporta un aviācijas sektoru.
Vides komisārs Stavross Dimss teica: “Cīņa ar klimata pārmaiņām ir nevis izvēle, bet gan nepieciešamība. Mēs turpināsim rādīt piemēru, tomēr arī turpmāk stingri aicināsim mūsu partnerus visā pasaulē iesaistīties šajā procesā. Esmu pārliecināts, ka joprojām ir iespējams izpildīt mūsu apņemšanos visā pasaulē ierobežot temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par diviem grādiem pēc Celsija. Turklāt mūsu prognozes liecina, ka mūsu ekonomikas šodien spēj tikt galā ar izmaksām, kādas saistītas ar šiem priekšlikumiem.”
Eiropas Komisijas dokumentā uzsvērts, ka pāreja uz klimatam draudzīgu sabiedrību rada Eiropas Savienības ekonomiskās iespējas, veicinot Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Ir izstrādāti priekšlikumi, kā paaugstināt enerģijas efektivitāti un energoapgādes drošību, atvēlot vairāk Eiropas Savienības līdzekļu izpētei, un kā attīstīt jaunas klimatam draudzīgas tehnoloģijas, pēc kurām ir arvien lielāks pieprasījums. Šo Eiropas Komisijas paziņojumu pieprasījuši ES valstu un valdību vadītāji, kas pavasara Eiropadomē apspriedīs vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas emisiju samazināšanai. Eiropas Komisijas ziņojumā ieteikts ES stratēģijā laikposmam pēc 2012.gada ietvert vairākus nozīmīgus elementus:
• Plašāka starptautiska līdzdalība emisiju samazināšanā. ES jāturpina vadīt daudzpusējos pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai, taču jānosaka, kādi faktori veicinātu citu galveno emitētāju valstu, tai skaitā jaunattīstības valstu, iesaistīšanos šajā procesā. 2005.gadā jāizpēta iespējas turpmākai darbībai, kas balstītos uz kopīgiem, tomēr diferencētiem pienākumiem;
• Vairāku sektoru iesaiste, jo īpaši aviācijas, jūras transporta un mežsaimniecības, jo mežu izciršana dažos reģionos ievērojami vairo siltumnīcas efektu izraisošās gāzes koncentrēšanos atmosfērā;
• Atbalsts jauninājumiem ES, lai nodrošinātu jaunu klimatam draudzīgu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu un pareizu lēmumu pieņemšanu par ilgtermiņa investīcijām enerģijas, transporta un būvniecības infrastruktūrā;
• Turpmāka elastīgu, uz tirgus principiem balstītu mehānismu pielietošana, lai mazinātu emisijas gan ES, gan visā pasaulē, piemēram, ES emisiju tirdzniecības shēma;
• Pielāgošanās politikas ES un visā pasaulē, kuras izstrādājot jāpieliek vairāk pūliņu, lai noteiktu vājās vietas un īstenotu pasākumus, kas vairotu elastīgumu.
Dokumentā ieteikts paātrināt to pašreizējo politiku īstenošanu, kuras paredz emisiju samazināšanu, jaunu tehnoloģiju veicināšanu, sabiedrības zināšanu līmeņa palielināšanu, koncentrētu izpēti, intensīvāku sadarbību ar trešajām valstīm un jauna posma sākšanu Eiropas Klimata pārmaiņu programmā, lai pārskatītu paveikto un izvērtētu jaunas iespējas ekonomiski pamatotai emisiju samazināšanai.
Padome 1996. gadā vienojās, ka Eiropas Savienības mērķis ir globāli ierobežot vidējās temperatūras pieaugumu ne vairāk kā par 2°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Saskaņā ar Kioto protokolu, kas stāsies spēkā 2005.gada 16.februārī, industrializētajām valstīm jāsamazina emisijas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā