Faktu apkopojums lietā “Mencena pret Latviju”

1998.gadā sūdzības iesniedzēja noslēdza laulību ar Vācijas pilsoni un pieņēma sava vīra uzvārdu “Mentzen”. Iesniedzēja lūdza Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) nomainīt viņas veco Latvijas pasi uz jaunu pasi, kurā ietverts viņas jaunais uzvārds “Mentzen”. Savā lūgumā viņa izteica vēlēšanos redzēt savu jauno uzvārdu ierakstītu bez jebkādām izmaiņām.
Tomēr PMLP izdeva iesniedzējai jaunu Latvijas pasi, kurā viņas uzvārds parādījās ar ierakstu “Mencena”. PMLP rīcība tika pamatota ar Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumiem Nr. 174 “Par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos”, pēc kuriem visiem uzvārdiem un vārdiem jābūt atveidotiem “saskaņā ar latviešu literārās valodas pareizrakstības normām” un “iespējami tuvu izrunai oriģinālvalodā”. Tādējādi fonēma “tz” tika aizstāta ar burtu “c” un uzvārdam tika pievienota galotne “-a”. Tomēr pases 14.lappusē esošajā sadaļā “Īpašas atzīmes” Pārvalde iespieda zīmogu, apliecinot, ka minētā uzvārda oriģinālforma ir “Mentzen”.
Iesniedzēja apstrīdēja sava uzvārda jauno rakstību, taču zaudēja procesu visās vispārējās jurisdikcijas tiesu instancēs. Savos spriedumos tiesas uzsvēra, ka PMLP rīkojusies atbilstoši piemērojamiem noteikumiem. Tiesas atzina, ka apstrīdētā situācija varēja iejaukties Konvencijas 8.pantā garantētajās tiesībās, taču uzskatīja, ka šīs iejaukšanās mērķis bija latviešu valodas aizsardzība un tas notika saskaņā ar Konvencijas 8.panta otro daļu.
Iesniedzēja vērsās Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, lūdzot atzīt par antikonstitucionāliem Valsts valodas likuma 19.pantu un Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.295 “Par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju”. Savā sūdzībā viņa uzsvēra, ka apstrīdētās tiesību normas bija pretrunā Satversmes 96. un 116. pantam.
Satversmes tiesa 2001.gada 21.decembra spriedumā atzina Valsts valodas likuma 19.pantu, kas nodibina citvalodu uzvārdu fonētisku transkripcijas un gramatisku pielāgošanas vispārīgu principu, par atbilstošu Satversmes 96. pantam. Tiesa atzina par antikonstitucionālām tās tiesību normas, kuras noteica uzvārda oriģinālformas norādi pasu 14. lappusē, nevis tuvākā un redzamākā vietā, ņemot vērā, ka 3.lappuse ir pases galvenā lappuse. Satversmes tiesa precizēja, ka šīs tiesību normas un jo īpaši instrukcijas Nr. 52 3.sadaļa zaudēs spēku 2002.gada 1.jūlijā.

Faktu apkopojums lietā “Kuhareca pret Latviju”

1998.gadā PMLP izsniedza sūdzības iesniedzējai nepilsoņa pasi, kur galvenajā lapā laukumā “uzvārds” bija ieraksts “Kuhareca”. Iesniedzēja atteicās saņemt savu pasi un griezās ar sūdzību pie PMLP rajona nodaļas vadītāja un pēc tam arī pie PMLP direktora, uzsverot, ka viņa lieto sava nelaiķa vīra, ukraiņa, uzvārdu, kura rakstība gan krievu, gan ukraiņu valodā bija “Kuharec”, un iesniedza vairākus dokumentus (braukšanas apliecību, automobiļa reģistrācijas apliecību, privatizācijas sertifikātu grāmatiņu, ģimenes dārza piederības apliecību), kuros Latvijas iestādes bija rakstījušas viņas uzvārdu bez galotnes “-a” . Viņas sūdzība tika noraidīta, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 49 “Par Latvijas nepilsoņu pasēm” 11.pantu, kurā norādīts, ka uzvārds pasē jāraksta atbilstoši latviešu valodas gramatikai un ortogrāfijai.
Iesniedzēja griezās tiesā, kur visās trīs instancēs viņas sūdzība tika noraidīta, pamatojoties uz tiem pašiem MK noteikumiem Nr.49, kā arī MK 1996.gada 14.maija noteikumiem Nr.174 “Par vārda un uzvārda rakstību un identifikāciju dokumentos”.