Kvalificētai glābšanai var nepietikt iespēju
Vilcienu katastrofa 2. februārī parādīja, cik liela loma dažādu avāriju gadījumā ir gan glābēju rīcībā esošajam tehniskajam aprīkojumam, gan prasmei rīkoties ārkārtējās situācijās. Taču, pieaugot civilās aizsardzības lomai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) arvien biežāk sāk pamest augsti kvalificēti speciālisti.
“Vēl šogad kaut cik savus darbiniekus noturēsim, bet par turpmāko jau ir nopietnas bažas,” atzīst ģenerālis Aivars Straume Foto:Aigars Jansons, A.F.I. |
Lai nodrošinātu cilvēku glābšanu
transportlīdzekļu avāriju gadījumos, tikai ļoti retās reizēs,
kāda bija arī minētā dzelzceļa katastrofa, ugunsdzēsēju rīcībā
esošās tehniskās iespējas ir nepietiekamas, skaidro VUGD
priekšnieks Aivars Straume. Valsts lielajās pilsētās dienesta
speciālais aprīkojums ļauj pietiekami efektīvi nodrošināt
autoavārijās cietušo glābšanu. Lauku apvidos glābēju tehniskās
iespējas esot ierobežotākas. Taču vajadzības gadījumā VUGD uz
avārijas vietu nosūta palīdzību no tuvāko rajonu
struktūrvienībām, tajā skaitā specializētās Ātrās reaģēšanas
brigādes darbiniekus, kuru rīcībā esošie resursi ļauj pietiekami
efektīvi strādāt arī tad, ja cilvēki jāizvelk no sadragātām
smagajām mašīnām vai autobusiem.
Vilciena katastrofā cietušo atbrīvošanai glābēji izmantoja a/s
“Latvijas dzelzceļš” celtni. Arī citos gadījumos, kad vajadzīga
jaudīga tehnika, VUGD izmanto dažādu uzņēmumu un organizāciju
pakalpojumus, to rīcībā pastāvīgi esošo tehniku, skaidro A.
Straume. “Mūsu platības ziņā samērā nelielās valsts apstākļos
kooperācijas, sadarbības princips ir lietderīgāks. Ir jāslēdz
līgumi par celtņu izmantošanu, jo to uzturēšanas izmaksas
dienesta apstākļos pārsniedz izmantošanas efektivitāti.”
Taču aktuālāka par jaunas speciālās glābšanas tehnikas
iegādāšanos VUGD šobrīd ir problēma, kā noturēt darbā labi
apmācītos kadrus.
“Svarīgāka par kvantitāti ir kvalitāte,” atzīst A. Straume, “taču
diemžēl jau ir stabila tendence, ka mūsu darbinieki, arī
virsnieki, pamet dienestu.” Sevišķi tas vērojams lielajās
pilsētās, kur vispusīgi un kvalificēti speciālisti, kādi ir plaši
civilajos glābšanas darbos apmācītie VUGD kadri, saņem daudzu
privātstruktūru piedāvājumus strādāt mierīgāku un vairākkārt
labāk apmaksātu darbu.
“Jā, ugunsdzēsēji saņem sabiedrības un amatpersonu atzinību par
labi padarītu darbu. Tomēr, ja gribam saglabāt un papildināt
dienestu, kas jo sevišķi svarīgi, pieaugot civilās aizsardzības
lomai, ir jābūt ne tikai morālai, bet arī materiālai motivācijai.
Vēl šogad kaut cik savus darbiniekus noturēsim, bet par turpmāko
jau ir nopietnas bažas,” norāda A. Straume. Taču pagaidām
finansējums ugunsdzēsēju algu palielināšanai no valsts budžeta
nav atvēlēts. Vidēji ugunsdzēsēji saņem ap 150 latu mēnesī.
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, lai apkopotu
ugunsdzēsības resursus valstī, VUGD līdz 2011. gadam ir jāpārņem
līdzšinējās Valsts Meža dienesta meža ugunsdzēsības funkcijas.
Arī šai vajadzībai, kas jau tuvākajos gados prasīs lielus
materiālos ieguldījumus daudzu ugunsdzēsības depo atjaunošanai,
materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādei un darbinieku
piesaistīšanai konkrēti, valsts budžetā līdzekļi nav paredzēti.
Paralēli šomēnes pieņemtajai Nacionālās drošības koncepcijai VUGD
jānodrošina arī augošās prasības valsts civilajā aizsardzībā.
Guntars Laganovskis, “LV”