Semināra galvenā tēma bija “Struktūrfondu apguve 2004.gadā un plānotās izmaiņas 2005.gadā”, kurā informāciju sniedza K.Kariņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kā arī Ekonomikas ministrijas Finanšu departamenta direktors Raimonds Aleksejenko. Savā pieredzē dalījās arī uzņēmēji, kuru īstenotie projekti saņēmuši atbalstu no struktūrfondiem.
Latvijas uzņēmumu attīstības veicināšanai no struktūrfondiem piešķirti 80,32 miljoni latu, kas jāapgūst laikā no 2004. līdz 2006.gadam. No 2005.gadā tērējamajiem 40 miljoniem latu, viena trešdaļa jeb 14 miljoni jau ir apstiprināti konkrētu projektu finansēšanai. Apzinātas arī galvenās problēmas, kas saistītas ar projektu pieteikumu izstrādāšanu un izskatīšanu, un LIAA turpina tās risināt.

Grūtības gan projektu iesniedzējiem, gan LIAA

Kā vienu no galvenajām problēmām projektu izstrādāšanā SIA “Saldus ceļinieks” valdes loceklis Gints Karols minēja komunikācijas un informācijas trūkumu starp LIAA un projektu iesniedzējiem. Lai šo nepilnību novērstu, LIAA ir izstrādājusi projektu izvērtēšanas shēmu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Projektu iesniedzējs, ierakstot sava projekta identitātes numuru, var uzzināt, kurā no izvērtēšanas stadijām projekts atrodas. Tas projektu iesniedzējiem ievērojami palīdz sekot projektu virzībai. A.Ozols arī izskaidroja atšķirību starp administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kā arī pastāstīja, ka ikviens projekts tiek atdots iesniedzējam labojumu veikšanai vai atbilžu sagatavošanai LIAA. Tikai pēc labojumu iesniegšanas notiek projektu galīgā izvērtēšana.
Pēc LIAA veiktās aptaujas datiem, citas būtiskākās grūtības, ar kurām uzņēmēji saskaras, izstrādājot projektus, ir iepirkumu procedūras izpilde un finanšu informācijas sagatavošana. Šīs grūtības arī izraisa biežākās kļūdas iesniegtajos pieteikumos. LIAA informē, ka bieži kļūdas pieļautas iepirkuma procedūrā, tāpat arī nepareizi nodalītas atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas, nepilnīgi sagatavota finanšu daļa utt. A.Ozols izteica nožēlu, ka dažkārt nākas noraidīt pēc būtības atbalstāmus projektus, kuros ir pieļautas nelabojamas nepilnības, kas padara projektu administratīvajiem kritērijiem neatbilstošu. Lai cīnītos ar šīm problēmām, LIAA rīko bezmaksas seminārus uzņēmējiem, sniedz informāciju medijos, kā arī savā mājas lapā. Citos projektos pieļautās kļūdas tiek analizētas, lai turpmāk projektu autori no tām izvairītos.
Gan ministrs K.Kariņš, gan A.Ozols uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta reģionu attīstībai. Pēc pašreizējiem LIAA datiem, apstiprināto projektu pieprasītais atbalsta apjoms Lielrīgas reģionā ir 16,4 miljoni latu, turpretī Latgalē – tikai 1,4 miljoni. A.Ozols šīs atšķirības skaidro ar lielo iedzīvotāju un uzņēmumu skaitu Rīgā. K.Kariņš, atbildot uz jautājumu, kā palielināt uzņēmumu skaitu reģionos, īpaši uzsvēra nepieciešamību veidot zināšanu sabiedrību. Viņš arī minēja, ka nodokļu atvieglojumi reģionos, iespējams, nestu vēlamo rezultātu, taču šāda politika ir sarežģīti īstenojama Latvijas nodokļu struktūras dēļ. Tāpat K.Kariņš ieteica veicināt uzņēmējdarbības gara izpratni sabiedrībā. A.Ozols savukārt informēja: lai veicinātu struktūrfondu līdzekļu aizplūšanu uz reģioniem, vairāk semināru tiek rīkots ārpus Rīgas, īpaši Latgalē, informācija ievietota arī reģionālajos medijos.
Lai gan ir četras valsts atbalsta programmas, kuru ietvaros uzņēmēji var saņemt struktūrfondu līdzekļus, lielākā daļa projektu tiek iesniegti apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām”, kur pieprasīto līdzekļu apjoms jau pārsniedz pieejamos. Savukārt citās programmās pieprasīta ļoti neliela līdzekļu daļa. Piemēram, no visiem nodarbināto kvalifikācijas celšanai pieejamajiem līdzekļiem līdz šim pieprasīts tikai viens procents.
K.Kariņš un A.Ozols aicināja uzņēmējus izmantot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai veltītās programmas līdzekļus, kuri līdz šim nepietiekami apgūti. Viņi uzsvēra, ka šis atbalsts piemērojams arī zemo tehnoloģiju attīstībai, jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādāšanai. Tomēr, kā norādīja Rīgas laku un krāsu rūpnīca valdes loceklis Ivars Osis, lai pieteiktos šādam atbalstam, jāveic zinātniskā prognozēšana, izpēte laboratorijās un citi zinātniskie darbi, kas ne katram uzņēmumam ir iespējams.

Izmaiņas projektu pieteikumu vienkāršošanai

R.Aleksejenko informēja par izmaiņām dažādās valsts atbalsta programmās, kas paredzētas šajā gadā un kas pieteikumu sagatavošanu padarīs vienkāršāku. Piemēram, attiecībā uz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai tiek plānots sniegt atbalstu arī rūpniecisko pētījumu izstrādei un palielināt atbalsta apjoma ierobežojumu vienam projektam līdz 250 tūkstošiem latu. Bez tam tiks pieļauta naudas atmaksa projekta veicējam pa posmiem, nevis pēc pilnīgas projekta realizēšanas, kas samazinās riskus uzņēmējam. Papildus katrai programmai specifiskajām izmaiņām tiks vienkāršotas pieteikuma formas un iesniegšana, vienkāršoti kritēriji maza atbalsta pieteikumiem un pieteikšanās mehānisms konsultācijām. Semināra dalībnieki cer, ka izmaiņas valsts atbalsta programmās sekmēs uzņēmēju aktivitāti un gan no Rīgas, gan no reģioniem tiks iesniegti projekti arī mazāk populārajās programmās.