Kā zināms, februārī beidzot spēkā stājās ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols. Vides ministrs Raimonds Vējonis norādījis, ka minētā programma ir neatņemama sastāvdaļa pasākumu kompleksam, lai nodrošinātu Kioto protokola ieviešanu.

Kā neupurēt nākotni šodienas vārdā

Atgādinām, ka konvenciju Latvija parakstīja 1992.gadā, bet Saeima to ratificēja 1995.gadā. Dalībvalstīm, arī Latvijai, līdz 2000.gadam bija jāstabilizē siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisija. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ekonomikas lejupslīdes, īpaši rūpniecības krituma, dēļ mūsu valstij tas izdevās.
Siltumnīcefekts pasaulē kļuva par arvien draudīgāku un acīmredzamāku problēmu. Tas vairs nav drauds tikai planētas nākotnei vien. Kļuva skaidrs, ka ar konvencijas saistībām būs par maz.
1997.gadā konvencija papildināta ar Kioto protokolu, ko Latvija ratificēja 2002.gadā. Tam jau ir konkrēts mērķis samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu apjomu. Diemžēl riņķdancis ap šo protokolu ilga gadiem. Tas varēja stāties spēkā, ja to ratificētu vismaz 55 valstis, kas rada vismaz 55 procentus visu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Protokolu ratificēja vairāk nekā simts valstis, taču problēmas sagādāja otrs nosacījums. Pērn beidzot arī Krievija to ratificēja. Nepieciešamais globālais gāzu emisijas procentu slieksnis bija pārkāpts un protokols varēja stāties spēkā.
Tas paredz, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam rūpnieciski attīstītām valstīm individuāli vai kopīgi jāgādā, lai izmeši nepārsniegtu konkrētu daudzumu.
Latvijai SEG emisija jāsamazina par astoņiem procentiem salīdzinājumā ar 1990.gadu. Prognozes liecina, ka mūsu valsts spēs saistības izpildīt, precīzāk – tuvākajos piecpadsmit gados SEG emisija nesasniegs 90.gadu līmeni. Kā atzina Vides ministrijas Klimata un atjaunojamās enerģētikas departamenta Klimata politikas nodaļas vadītāja Linda Leja, Latvijai nav problēmu ar Kioto protokola saistību izpildi, taču, ja situāciju iespējams vēl vairāk uzlabot, tas jādara.
Turklāt viens no Kioto protokolā paredzētajiem mehānismiem, kā dalībvalstis var pildīt saistības, ir starptautiskā emisijas tirdzniecība. Tā ka Latvija varētu pārdot citām valstīm savas neizmantotās emisijas atļaujas. Kā norāda programmas projekta autori, līdz šim valdība lēmusi par dalību kopīgi īstenojamos projektos, bet tagad sākts veidot institucionālo sistēmu šo projektu īstenošanai Latvijā.

Kā iedzīvināt Kioto protokolu

Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas ilgtermiņa mērķis ir samazināt cilvēku darbības izraisītās globālās klimatiskās pārmaiņas. Klimata politika aptver visas tautsaimniecības nozares.
Lai Latvija samazinātu SEG emisiju, izvirzīti vairāki apakšmērķi. Piemēram, dienaskārtībā ir atjaunojamo energoresursu jautājums. Turklāt, kā norādījuši programmas autori, jāpanāk, lai energoresursi tiktu izmantoti daudz racionālāk. Latvijā jāievieš arī tīrāka ražošana, kā arī jāveicina koksnes un koksnes produktu izmantošana.
Vidējā termiņā programma paredz pilnveidot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu sistēmu klimata pārmaiņu jomā, kā arī gādāt par kvalitatīvu atskaišu iesniegšanu Konvencijas sekretariātā un Eiropas Komisijā. Tai būtu jāveicina zinātniskie pētījumi par klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespējām jaunajiem apstākļiem. Akcentēta arī nepieciešamība informēt sabiedrību gan par to, kādēļ jāmazina globālās klimata pārmaiņas, kā to var izdarīt, cik tas izmaksā un kas notiks, ja nekas netiks vai nepietiekami tiks darīts siltumnīcefektu izraisošo emisiju samazināšanai. Piemēram, līdz 2006.gadam iecerēts izveidot Vides ministrijas Vides informācijas un izglītības centru kā vienas pieturas aģentūru, kura galvenās funkcijas būs Vides ministrijas sistēmas un citu institūciju vides informācijas apkopošana un sagatavošana iedzīvotājiem viegli uztveramā veidā.
Vides ministrija norāda, ka programmas izpilde nodrošinātu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto protokola saistību, kā arī Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildi.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv

Programmas projektā ietvertas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas prognozes līdz 2020.gadam, kuras novērtētas pēc scenārija “ar pasākumiem”, kas izriet no pieņemto politikas dokumentu un tiesību aktu īstenošanas, un pēc scenārija “ar papildu pasākumiem”, kas izriet no vēl tikai iecerēto tiesību aktu īstenošanas.