Valsts karogs pie nama. Par un pret

Saeima pagājušonedēļ lēmusi, ka arī turpmāk Latvijā svētku un atceres dienās dzīvojamo ēku īpašniekiem būs liegta iespēja brīvi izvēlēties – pacelt vai nepacelt pie mājas valsts karogu. Līdz ar to Latvija paliek kā izņēmums Eiropas Savienības valstu vidū, kur minētā valsts simbola izkāršana pārsvarā balstās uz labprātības principu.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ievērojamai daļai privāto dzīvojamo ēku īpašnieku bijušas problēmas saistībā ar obligātu valsts karoga pacelšanu likumā noteiktajās dienās Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Grozījumus likumā “Par valsts karogu”, kas paredzēja noteikt valsts karoga obligātu izkāršanu pie dzīvojamajām ēkām vienīgi Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, janvārī sagatavoja Tautas saskaņas partija (TSP). Šo ierosmi partija motivēja ar skaidrojumu, ka pastāvošā likumdošana nav raksturīga ES valstīm, kur karoga pacelšana ir brīva izvēle un nav saistīta ar soda sankciju piemērošanu. Pie reizes TSP aicināja no svinamo dienu saraksta izņemt Lietuvas un Igaunijas neatkarības dienas – attiecīgi 16. un 24. februāri, norādot, ka Igaunijas parlaments ir atteicies no karoga obligātas pacelšanas Lietuvas un Latvijas neatkarības proklamēšanas dienās. Saeima, ar 57 balsīm par, 20 pret un 13 atturoties, 3. februārī ierosinātos grozījumus noraidīja.

Paredz izmaiņas esošajā kārtībā

Ir jāciena tautas priekšstāvji, Saeimas viedoklis, turklāt Latvijā salīdzinoši bieža karogu izkāršana, godinot un atceroties dažādus vēsturiskus notikumus, ir iesakņojusies tradīcija, skaidro Valsts protokola vadītājs Jānis Dripe. Taču viņš arī norāda, ka pastāvošajā karoga lietojuma praksē, kas pašlaik izraisa domstarpības, “agrāk vai vēlāk kādas izmaiņas droši vien būs”. Tādēļ būtu jāanalizē citu ES valstu pieredze un jāuzklausa plašākas sabiedrības viedoklis šajā jautājumā. “No protokolārā viedokļa būtu labi šīs lietas sakārtot,” atzīst J.Dripe. “Valsts simboli ir pelnījuši cieņu, lai visus ar to lietošanu saistītos jautājumus rūpīgi noskaidrotu. Ir nepieciešama kompleksa pieeja.”
Attiecībā uz ārvalstu līderu godināšanas praksi J.Dripe kā vienu no iespējamajiem risinājumiem atzīst karoga izkāršanu tikai pie namiem, kas ietilpst delegāciju brauciena maršrutā.
To, ka agrāk vai vēlāk karoga izkāršanas praksi, visticamāk, nāksies mainīt, atzīst arī Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) juriste Līga Bikseniece. Par pamatu tam varētu būt sabiedrības iebildumi. Nereti gadījumos, kad kārtējo reizi obligāti jāizkar valsts karogs, iedzīvotājiem par to trūkst informācijas. Savukārt pašvaldības policija situāciju izmanto, lai uzliktu sodus, kas personām, kurām likums pieprasa karogu pacelšanu, liek dzīvot pastāvīgās bailēs nenokavēt kārtējo godināšanas reizi.
Tieši par pastāvošo karoga lietošanas kārtību VCB rakstiskas sūdzības saņēmis, taču mutiski visvairāk iebildumu izskanējis, kad 2000. gadā vizītē Latvijā ieradās Ķīnas līderis Dzjans Dzemiņs, kura vadītajai valstij pārmet virkni cilvēktiesību pārkāpumu. Nav izslēgts, ka VCB pievērsīsies pētījumiem par pašlaik Latvijā esošās karoga obligātās izkāršanas kārtības atbilstību cilvēktiesību normām, saka L.Bikseniece, atzīstot, ka, iespējams, tā šobrīd neatbilst labākajai cilvēktiesību praksei.
Karoga izkāršanas kārtība ir jāvienkāršo un jādara cilvēkiem saprotamāka, atzīst arī Latvijas Namsaimnieku asociācijas viceprezidents Dimitrijs Trofimovs. “Neesmu pret karogu izkāršanu. Taču iespējams, ka pašlaik datumi, kuros tas jādara, ir par biežu.” D.Trofimovs skaidro, ka varbūt lietderīgāk būtu kādu daļu no obligāti ar karoga pacelšanu atzīmējamajām dienām apvienot. Turklāt jāsniedz pietiekami plaša un pieejama informācija par visām ar karoga izkāršanu saistītajām aktualitātēm. Pretējā gadījumā cilvēki ne tikai nezinot, kad tas jādara, bet arī – kāpēc. Tādējādi zūdot šī valsts simbola eksponēšanas jēga.

Karoga pacelšanu saista ar bailēm

Kā jau ziņots, pērn 11. un 18.novembrī, kad pašvaldības policija par karogu neizkāršanu kārtējo reizi piemēroja administratīvos sodus, daudzu savrupmāju īpašnieki, sevišķi gados vecāki cilvēki, kuriem fiziski grūti valsts simbolu pacelt un nostiprināt, izteica sašutumu par sabojātiem svētkiem un norādīja, ka karogu izkāršana viņiem visbiežāk saistoties ar bailēm, nevis patriotiskām jūtām. Atsevišķās vietās likumsargi sodu piemēroja arī gadījumos, kad karogs bija pacelts, taču visā pilnībā neatbilda oficiālajam standartam, piemēram, karoga kāts nebija balts, bet gan sarkans vai brūns. Iepriekš asus iedzīvotāju iebildumus un pārmetumus izraisījusi arī valsts karoga obligāta izkāršana reizēs, kad amata vizītēs Latvijā ieradušies vairāki par autoritāriem uzskatīti Āzijas valstu līderi.
Saskaņā ar likumu “Par valsts karogu”, tas pie dzīvojamajām ēkām izliekams 11 dienas gadā. Taču valsts un pašvaldības institūcijas ir tiesīgas noteikt arī citus karoga obligātas pacelšanas gadījums. Par šo prasību neievērošanu administratīvo sodu iespējams piemērot ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv