
Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju Latvija ir izvirzījusi mērķi veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Kvalificēti speciālisti sekmēs Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu, tāpēc izglītībai un zinātnei jāveltī īpaši liela uzmanība. K.Kariņš apliecināja, ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, kā arī veicinātu valsts ieguldījumu inovācijās, tāpēc abi ministri ir vienisprātis par nepieciešamību būtiski palielināt valsts budžeta studiju vietu skaitu eksaktajās zinātnēs. Lai arī 2005.gadā no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits turpina pieaugt tieši dabaszinātņu un matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģijas studiju tematiskajā grupā, tas ir nepietiekams. Gan I.Druviete, gan K.Kariņš uzskata, ka jāpalielina kopējais finansējums izglītībai un zinātnei, jo iekšējo resursu pārdale nespēj nodrošināt vajadzīgo rezultātu sasniegšanu.
Pašu augstskolu akadēmiskā autonomija paredz iespējas izvēlēties, kādas studiju programmas izveidot un īstenot, tomēr valstij ir jāmotivē cilvēki apgūt tautsaimniecības attīstībai nozīmīgas profesijas.
I.Druviete un K.Kariņš atzīst nepieciešamību ieguldīt finansējumu doktorantūras studiju programmās, kas ļautu būtiski palielināt augstākās kvalifikācijas mācībspēku skaitu augstskolās.
Ministri ir vienisprātis, ka Latvijas augstskolas sniedz kvalitatīvu un konkurētspējīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību, taču lielāka uzmanība jāpievērš speciālistu skaitam konkrētās nozarēs. I.Druviete aicināja K.Kariņu sekmēt ministriju savstarpējo sadarbību, lai prognozētu darba tirgus vajadzības, sabalansētu akadēmiskās zināšanas un profesionālo izglītību.
Valdības deklarācijā ir pausta apņemšanās nodrošināt laikmetīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst Latvijas un globālā darba tirgus prasībām un nodrošina reģionu ekonomikas un sociālās attīstības vajadzības.
Laila Spaliņa, izglītības ministres padomniece komunikāciju lietās,
Ieva Zīberga, ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos