Zaļo un Zemnieku savienība ir gandarīta, ka šodien pēc ilgām un sarežģītām situācijām un sarežģītām debatēm, kā arī grūta darba ir panākta vienošanās koalīcijas partneru vidū – ir pieņemts lēmums “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”. Ar šo lēmumu Zaļo un Zemnieku savienības galvenais mērķis ir parādīt skaidru un nepārprotamu atbalstu mūsu Valsts prezidentei viņas tālākajā gaitā, jo viņai priekšā stāv ļoti atbildīgs darbs, braucot uz Maskavu, tiekoties ar dažādu ārvalstu līderiem, skaidrojot mūsu valsts sarežģītos dzīves līkločus.
Mūsu frakcija jau no paša sākuma norobežojās no konjunktūrisma, no populisma. Mēs skaidri un gaiši apzināmies, ka mūsu valstī mūsu pilsoņiem, visai sabiedrībai ir nepieciešama skaidra, efektīva rīcība. Tātad vēlreiz paužu gandarījumu, ka tas visai koalīcijai beidzot ir izdevies. Mēs šodien esam vienojušies kopīgā atbalstā.
Otrs darba lauks mūsu frakcijai ir gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Mēs varam iepazīstināt, ka vairāk nekā 75 pašvaldībās iesniegti mūsu saraksti – gan Latvijas Zemnieku savienības, gan Zaļo un Zemnieku savienības, gan Zaļās partijas, bet vairāk nekā 30 pašvaldībās mūsu cilvēki startē apvienībās. Tālākajā gaitā mēs informēsim par mūsu aktivitātēm, par mūsu cilvēkiem pašvaldībās. Tā ka sekojiet, lūdzu, informācijai!

Kā jau tika minēts, Saeima šodien vienojās par lēmumu atbalstīt Valsts prezidentes centienus skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi. Par to koalīcija bija vienojusies iepriekš. Tajā pašā laikā koalīcija ir arī vienojusies, ka tiks pieņemta deklarācija Saeimā, kas nosodīs komunisma totalitārismu, respektīvi, nosodīs visas tās represijas, apcietināšanas, spīdzināšanas un visu citu, kas ir noticis Latvijā komunisma vārdā. Pasaulē tādi vārdi kā Aušvica, Dahava, Mathauzene, Salaspils ir plaši pazīstami, bet tādi vārdi kā Vorkuta, Noriļska, Magadana, Dudinka, Kolima un daudzi citi – nav. “Jaunā laika” iecere ir labot šo situāciju. Tādēļ mēs darbojamies gan Eiropas Parlamentā, gan arī Saeimā un vadām neformālo koalīcijas darba grupu, kas strādā pie komunisma un totalitārisma nosodīšanas deklarācijas, un ceram, ka to Saeimā varēs iesniegt mēneša vai divu mēnešu laikā.
Mēs ceram, ka ar šādu deklarāciju kaut mazliet tiks dots gandarījums tiem daudzajiem Latvijas represētajiem cilvēkiem, kas cietuši no komunisma un totalitārisma.

Šodien un vakar – divas nelielas Saeimas sēdes. Saeima apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju. Jāatzīmē, ka Saeima noraidīja virkni kreiso deputātu priekšlikumu – izmaiņas valsts karoga izkāršanā, 8.marta svinēšanu, kuru, kā vienmēr, pavasarī ierosināja atjaunot. Saeimas vairākums, protams, arī noraidīja nelielas izmaiņas politiski represēto statusā un Repatriācijas likumā.
Lielākās debates bija par Valsts prezidentes iepriekš pausto paziņojumu par Latvijas vēsturi un par gatavošanos doties 9.maijā uz Maskavu. Pēc garām debatēm Saeima ar balsu vairākumu pieņēma valdošo frakciju vienā teikumā izteikto lēmumu, kurā pausts atbalsts. Mūsu frakcija nebalsoja pret, nedz arī balsoja par, nedz piedalījās balsojumā. Loģiski, ka mēs nevarējām balsot pret, jo tas nozīmētu nepaust to atbalstu, kuru mēs jau esam izteikuši. Mūsu frakcijas un “Jaunā laika” kopīgi iesniegtajā lēmuma projektā arī ir skaidri un gaiši teikts, ka mēs izsakām atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot starptautiskajai sabiedrībai Latvijas sarežģīto vēsturi.
Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka arī Saeimai būtu jāpasaka savs politiskais viedoklis, nevis tikai vienkārši jāpauž atbalsts Valsts prezidentei, ko var izdarīt katrs Latvijas pilsonis, tādēļ mēs arī nebalsojām par, jo uzskatījām, ka mūsu un “Jaunā laika” kopīgi iesniegtais projekts bija politiski saturīgāks un ietvēra vairākas konkrētas lietas. Pirmkārt, mēs uzskatījām, ka atbalsts Valsts prezidentei ir jāpauž, lai panāktu Latvijas okupācijas fakta starptautisku atzīšanu, izmantojot visas priekšrocības, ko dod Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī, ko mēs īpaši uzsveram, Baltijas valstu savstarpēji saskaņota un vienota rīcība. Diemžēl šī vienotā rīcība, nepētīsim tagad, kura valsts vairāk vainīga un kura mazāk, pēdējā laikā bieži vien nav novērojama. Latvijas parlaments varētu uzņemties iniciatīvu, kas palīdzētu šo vienotību stiprināt.
Otrkārt, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, lai pamatotu to bāzi, uz kuru mēs balstāmies attiecībās ar Krieviju, nenoliedzot to, ka šīs attiecības ir jāuzlabo. Mūsu un “Jaunā laika” kopīgi gatavotā lēmuma projekta trešajā rindkopā bija uzsvērts: mēs vēlamies atgādināt, ka Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību uzlabošanas pamatā liekams abu valstu 1920.gada 11.augusta miera līgums, kurā Krievija bez ierunām atzina Latvijas neatkarību, patstāvību un suverenitāti un uz mūžīgiem laikiem atteicās no visām suverēnām tiesībām, kuras tai piederēja attiecībā uz Latvijas tautu un zemi.
Diemžēl mūsu lēmuma projektu neizskatīja, jo “Jaunā laika” deputāti atsauca vajadzīgo balsu skaitu. Šādus jautājumus izskata, ja lēmuma projektam ir desmit paraksti. Diemžēl balsošanas brīdī vairs desmit parakstu nebija. Protams, pašlaik tiek runāts par to, ka arī valdības partijas sekmēšot dažu Latvijai būtisku jautājumu iekļaušanu deklarācijā par komunistiskā totalitārisma režīma nosodīšanu, par ko mūs informēja “Jaunā laika” frakcijas vadība.
Tajā pašā laikā mēs uzmanīgi sekosim līdzi, vai tiešām tā būs, jo mūsu frakcija rakstiski paudusi atbalstu darba grupai, kura šo deklarāciju ir sagatavojusi. Tagad būtu īstais brīdis iesniegt deklarāciju Saeimā, lai varētu notikt tās izvērtēšana. Jo šādi dokumenti, kā mēs redzam, netiek pieņemti vienas vai divu sēžu laikā, tas prasa drusciņ vairāk laika.
Īpaši mēs sekosim līdzi tam, vai Tautas partija pildīs “Jaunajam laikam” doto solījumu par šādas deklarācijas savlaicīgu atbalstīšanu, it īpaši, kā rīkosies Tautas partijas Ministru prezidents Kalvītis un Tautas partijas ārlietu ministrs Pabriks, kuru viedoklis atsevišķos gadījumos, manuprāt, ir bijis tāds, ka ar šo deklarāciju nemaz nebūtu jāsteidzas.
Bet cerēsim, ka “Jaunajam laikam” būs bijusi taisnība un šī deklarācija tiks pieņemta tuvāko pāris mēnešu laikā, lai Valsts prezidentei pirms 9.maija – vienalga, vai viņa brauks uz Maskavu viena pati vai kopā ar Baltijas valstu kolēģiem, – tomēr būtu aiz muguras arī valsts parlamenta pieņemts pietiekami nopietns dokuments, kas izvērtē komunistisko režīmu pastrādātos noziegumus gan Latvijā, gan arī Austrumeiropas atkarīgajās valstīs kopumā.

Savas frakcijas vārdā es arī gribu izteikt savu viedokli par šodien Saeimas vairākuma atbalstīto lēmumu “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”. Mūsuprāt, nebūtu prāta darbs, braucot uz citu valsti, it sevišķi uz 9.maija svinībām Maskavā, mēģināt skaidrot mūsu Latvijas sarežģīto vēsturi. Pirmkārt, jebkurai valstij vēsture ir sarežģīta. Otrkārt, mēs uzskatām, ka nedrīkst braukt uz svešu klosteri ar saviem statūtiem, un tas nozīmē, ka mēs varējām gatavot šo dokumentu un deklarāciju tepat Latvijā un varbūt pēc šiem svētkiem mēģināt ieskaidrot un izskaidrot Eiropas valstīm savu pozīciju, nevis, braucot uz Maskavu, mēģināt visu izstāstīt un izklāstīt. Tāpēc mēs nevarējām atbalstīt šo deklarāciju, ko mums piedāvāja mūsu labējais vairākums, un nobalsojām pret šo piedāvājumu, it sevišķi tāpēc, ka mūsu Valsts prezidente nav lūgusi Saeimu atbalstīt šo deklarāciju. Ja viņa uzskata, ka šī deklarācija ir nepieciešama, viņa pati to izstrādāja, tad varēja paust savu viedokli bez Saeimas atbalsta. Ja Saeimai bija kaut kāda griba, tad Saeima varēja ar savu vairākumu gatavot kaut kādu dokumentu un nākt klajā ar to mūsu sabiedrībā.
Šodien Saeima kārtējo reizi noraidīja mūsu frakcijas priekšlikumu atjaunot 8.marta svinēšanu, ko mēs piedāvājam jau kuro gadu. Un atkal Saeimas vairākums, tai skaitā arī mūsu sievietes, nobalsoja pret. Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi, jo mūsu sievietēm nekas cits neatliek kā tikai Mātes diena. Visiem ir skaidrs, ka Mātes dienu var svinēt tikai mātes. Un ko darīt tām sievietēm, kurām nav bērnu? Tāpēc mēs piedāvājām noteikt 8.martu nevis kā svētku dienu, bet atzīmējamu dienu, lai mūsu vīrieši varētu atcerēties savas jaukās, labās dienas, kad mēs varējām sapucēties, nopirkt kaut kādu dāvanu, pušķus mūsu sievietēm, likt uz galda torti un kafiju un nosvinēt šo jauko dienu bez jelkādas piedzeršanās un citiem gadījumiem. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šī diena nebūtu kaitīga mūsu sabiedrībai, it sevišķi ņemot vērā, ka lielākā daļa tomēr atbalsta atgriešanos pie brīnumainās sieviešu dienas. Diemžēl Saeimas vairākums nobalsoja pret. Līdz ar to mums arī turpmāk būs tikai viena sieviešu diena, proti, Mātes diena.

Vispirms es gribētu izteikt līdzjūtību dzelzceļa katastrofā bojāgājušo ģimenēm. Kā redzat, nelaime var pienākt jebkurā brīdī un jebkādā veidā. Neviens no tā nav pasargāts.
Par mūsu politiskajām aktivitātēm šodien. Latvijas Pirmā partija ar gandarījumu konstatē, ka ir iespējams, neraugoties uz zināmu situācijas neizpratni un vienprātības trūkumu, koalīcijā pieņemt atbalstu Valsts prezidentes paziņojumam. Mēs uzskatām, ka Valsts prezidentes izplatītā deklarācija ir vērtīgs un vajadzīgs dokuments, jo tā jau ir izpelnījusies plašu rezonansi starptautiskajā sabiedrībā, tostarp arī dažu kaimiņvalstu politiķu nosodījumu. Šobrīd Saeimas atbalsts tai ir visvairāk nepieciešams. Protams, tādā redakcijā, kā mēs šodien pieņēmām, tā varbūt nebija labāka par iepriekšējās sēdēs jau piedāvāto.
To, ka pilnā sparā sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, mēs varējām konstatēt no piedāvātajiem likumprojektiem – grozījumiem likumā “Par Latvijas valsts karogu”, grozījumiem likumā “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un zināmā mērā arī grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”.
Runājot par piedāvātajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, es gribu uzsvērt tikai to, ka tik sasteigti un nepārdomāti, bez ekonomiskiem aprēķiniem piedāvāti grozījumi var radīt problēmas. To mums jau ir parādījusi 1999.gada pieredze, kad tā rezultātā līdz 2004.gada 15.jūnijam aizdevumu procentu atmaksai sociālais budžets ir iztērējis 26 miljonus 130 tūkstošus latu. Un pie šinī gadā paredzētās pensiju izmaksas jau aprīlī mums 4,6 miljonus latu. Nav grūti aprēķināt, ka iepriekšējos sešos gados pie šodienas indeksācijas noteikumiem no procentos pārskaitītās summas zemākās pensijas būtu pieaugušas par 24 latiem. Tad nebūtu bijuši šie apkaunojošie vai minimālie 18 līdz 24 santīmu palielinājumi.
Vēl gribu vērst uzmanību, ka Labklājības ministrijā strādā darba grupa, kurā darbojas divi cilvēki no Sociālo un darba lietu komisijas, tajā skaitā komisijas priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne. Šobrīd grozījumi pensiju likumā ir sagatavoti. Tie ir jānodod Ministru kabinetam apspriešanai. Izstrādātajos grozījumos viens no punktiem ir par darba stāžu līdz 1996.gadam. Pēc aptuveniem aprēķiniem, piemaksas prasīs 30 miljonus latu. Protams, apspriežot Saeimā šo likumprojektu, katram būs iespēja iesniegt priekšlikumus arī jautājumā par priekšlaicīgo pensionēšanos.
Ļoti nopietni tika diskutēts par grozījumiem Repatriācijas likumā, bija viedokļu atšķirības. Es gribu uzsvērt tikai divas lietas – Latvijas valsts līdz šim ir ignorējusi pirmās Latvijas Republikas pilsonību tajā nozīmē, ka par repatriantiem netiek atzīti tie cilvēki, kuri bija pilsoņi un pilsoņu pēcnācēji no pirmās Latvijas Republikas, līdz ar to ir apgrūtināta viņu atgriešanās Latvijā. Šeit tiek minēti dažādi nacionālie ierobežojumi, bet vai kādam būtu iebildumi, ja Latvijas poļi vai arī Latvijas vācieši gribētu atgriezties.
Un otrs būtisks punkts – tika atcelts pabalsts aizbraucējiem no Latvijas, lai gan daudzi cilvēki būtu gatavi pārcelties uz savu dzimteni, ja Latvijas valsts viņiem palīdzētu to izdarīt.
Attiecībā uz atbalstu Valsts prezidentes paziņojumam es vēl gribu atgādināt, ka 66 deputāti nobalsoja par, bet pret to bija “PCTVL” un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas. Tautas saskaņas partijas un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nebalsoja. Līdz ar to mēs varam katrs izdarīt secinājumus par gadījumiem, kad ar dažādu motivāciju tiek balsots vienādi.

Arī mūsu partijas frakcija izsaka līdzjūtību vilciena katastrofā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem. Ceram, ka tādas nelaimes vairs neatkārtosies.
Mēs esam patiesi gandarīti, ka Saeima beidzot ar pārliecinošu balsu pārsvaru nobalsoja par Tautas partijas ierosināto atbalstu mūsu Valsts prezidentes ārpolitiskajām aktivitātēm, skaidrojot pasaules sabiedrībai mūsu okupācijas laika vēsturi. Un šajā sakarā mūs ārkārtīgi izbrīnīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, kuri kopā ar promaskaviskajiem deputātiem neatbalstīja šā lēmuma pieņemšanu. Šobrīd nav svarīga viena vai otra frāze Valsts prezidentes izstrādātajā deklarācijā. Svarīgi ir tas, ka tautas vēlēts parlaments arī nosoda okupāciju, piekrīt Valsts prezidentes viedoklim, tādējādi tikai atvieglo Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un citiem politiķiem diskusijas ar citu valstu vadītājiem, jo mums ir jābūt vienotiem savās ārpolitiskajās nostādnēs.
Tautas partija uzskata, ka vēl svarīgāk par ārpolitiskajām aktivitātēm ir konkrēti un enerģiski rīkoties, lai ieviestu kārtību mūsu pašu zemītē. Aizvakar mēs kopā ar Tautas partijas frakcijas vadītāju Jāni Lagzdiņu vērsāmies pie ģenerālprokurora ar aicinājumu ierosināt krimināllietu, jo mūsu rīcībā nonācis kompaktdisks ar nacionālu naidu kurinoša un uz vardarbību aicinoša satura dziesmām. Tas ir saistīts ar skolu reformu, ar šīm pretlatviskajām aktivitātēm. Mēs uzskatām, ka sabiedrībai tas ir ļoti bīstams un krimināli sodāms noziegums. Un noteikti ar visstingrākajiem paņēmieniem jāvēršas pret šādiem provokatoriem, jo mūsu rīcībā nonāca arī informācija, ka šādi kompaktdiski tiek izplatīti Rīgas mazākumtautību programmu īstenojošajās skolās. Tas ir ļoti, ļoti bēdīgs fakts. Un pret to ir jācīnās ar visradikālākajiem līdzekļiem.
Mums ir arī patiess prieks, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis strādā ļoti enerģiski, ka viņam ir izdevies parakstīt vienošanos ar pasaulē pašu bagātāko cilvēku – datorkompānijas “Microsoft” īpašnieku Bilu Geitsu – par ievērojamu materiālu atbalstu mūsu izglītības iestādēm, jo tikai izglītotos cilvēkos, izglītotā jaunā paaudzē ir mūsu nākotne.

Šajā nedēļā Latvijas parlamentā bija liela diskusija par Valsts prezidentes izstrādāto deklarāciju. Eiropas un pasaules atbrīvošanas no fašisma 60.gadadienas priekšvakarā Latvija, prezidentes un parlamenta personā, nolēmusi galīgi un pilnīgi sastrīdēties ar Krieviju un Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm. Diplomātiskās un starptautiskās attiecības tiek ievestas strupceļā, no kura tikt laukā būs ļoti grūti. Sākumā Latvijas Saeima atzina par atbrīvotājiem personas, kuras dienēja SS leģionā, tagad atzīst mežabrāļus par nacionālās pretošanās dalībniekiem un piešķir papildu pensijas tiem, kuri iznīcināja padomju dalībnieku komjauniešu un partijas aktīvistus, dedzināja mājas un laupīja cilvēku personisko īpašumu. Liela daļa šo personu Vācijas okupācijas periodā aktīvi palīdzēja okupantu valdībām. Vēl ir tikai atlicis atzīt, ka fašistiskā Vācija bija atbrīvotāji, bet ne okupētāja valsts. To cenšas izdarīt Latvijas vēsturnieki jaunajā Latvijas vēstures grāmatā.
Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti ar nožēlu skatās uz Latvijas parlamenta darbu, jo Saeima nodarbojas nevis ar aktuālu sociālu problēmu risināšanu, piemēram, izglītībā, medicīnā, dzīvokļu jautājumā, kā arī ar demogrāfisko situāciju saistītām problēmām, bet ar vēstures pārrakstīšanu un psihozes radīšanu starp divām valstīm – Latviju un Krieviju, jau iepriekš saprotot, ka uzvarēt ar šādu iekšēju un ārēju politiku nevar. Tas dod ieganstu oponentiem veikt pasākumus, kuri neatnesīs labumu ne valstij, ne tautai. Slikta pasaule ir labāka par politisku karu. Cilvēki, kuri palīdzēja okupantam, slavinoši izsauc tautā neuzticību tiem, kuri ir pie varas.

Šodien Saeima diemžēl noraidīja virkni Tautas saskaņas partijas deputātu sagatavotu likumprojektu. Tajā skaitā sociāla rakstura likumprojektu. Es gribu vērst uzmanību uz diviem mūsu izstrādātajiem likumprojektiem.
Pirmkārt tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Lieta ir tāda, ka šobrīd saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts karogu” valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti paceļams vienpadsmit dienas gadā. Likums nosaka iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt arī citus valsts karoga obligātas pacelšanas gadījumus pie dzīvojamām ēkām – pārsvarā valsts vadītāju oficiālu vizīšu reizēs. Par noteikto prasību neievērošanu namu īpašniekiem un pārvaldniekiem draud administratīvais sods, kurš arī praksē tiek piemērots.
Šāda likumdevēja pieeja nav raksturīga Eiropas Savienības valstīs, kur valsts karoga pacelšana vai nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas netiek sodīta. Igaunija, piemēram, jau ir atteikusies no prasības iedzīvotājiem obligāti izkārt valsts karogu valsts svētku un atceres dienās, kopumā septiņās dienās, atstājot šo prasību vienīgi valsts neatkarības dienā. Turklāt Igaunijas parlaments ir atteicies no valsts karoga obligātas pacelšanas Lietuvas un Latvijas neatkarības proklamēšanas dienās.
Mūsu likumprojekts piedāvāja izslēgt no likuma “Par Latvijas valsts karogu” desmit svētku un atceres dienas gadā, kad pie dzīvojamām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs, izņemot, protams, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.
Tautas saskaņas partija uzskata, ka likuma pieņemšanas gadījumā varēja pieaugt iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu un Latvijai nozīmīgām dienām, jo tā netiks īstenota ar piespiedu pasākumiem. Tautas saskaņas partijas pieeja atbilst Eiropas Savienības valstu praksei un ir solis prom no totalitāras valsts pārvaldes principiem, un liecina par sabiedrības attīstību demokrātijas virzienā. Par to liecina arī vairākas saņemtas iedzīvotāju vēstules, kurās lūdz pieņemt piedāvātos grozījumus.
Nākamais mūsu izstrādātais likumprojekts ir “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Šobrīd starptautiskā sieviešu diena – 8.marts – nav iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā, bet nav nekāds noslēpums, ka, pēc maniem personiskiem datiem, ne mazāk kā 80% Latvijas sabiedrības plaši atzīmē šo dienu. Mūsu likumprojekts paredzēja noteikt 8.martu – starptautisko sieviešu dienu – par atzīmējamu dienu arī Latvijā. Bet diemžēl Saeimas labējais vairākums, tajā skaitā sievietes, noraidīja šo likumprojektu.