Kur cēloņi slimības lapu skaita pieaugumam

Kā stāsta A. Mežsarga, pagājušajā gadā MADEKKI saņēmusi 133 darba devēju iesniegumus, par, viņuprāt, nepamatotu darba nespējas lapu izrakstīšanu. No tiem tikai 11 gadījumos bija iespējams to pierādīt. Jo, kā uzsver A. Mežsarga, pašlaik kontroles iespējas ir minimālas. Ja ārsts pareizi aizpilda visu dokumentāciju, pierādīt, ka slimības lapa izrakstīta nepamatoti, ir gandrīz neiespējami.
B. Paševica stāsta, ka zināmas bažas, vai viss šajā ziņā norit godīgi, rada darba nespējas lapu un pabalstu pieauguma dinamika. 2002.gadā par “B” lapām valsts pabalstos samaksāja 12 007 799 latus, bet 2003.gadā – 14 525 174 latus. 2002.gadā bija 103 705 slimības gadījumi, bet 2003.gadā – 115 711. Te gan zināma vaina būtu jāuzņemas pašiem darba devējiem, jo, ja 2002.gadā bija 95 arodslimības gadījumi, tad 2003.gadā – jau 229. Pērnā gada Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka darba vides iekšējās uzraudzības prasībām neatbilst 42% apsekoto uzņēmumu.
Tādēļ arī E. Egle uzsver, ka jāmeklē cēloņi slimības lapu pieaugumam – skatoties, cik lielā mērā tā ir darba devēju vaina un cik daudz darba ņēmēji izmanto administratīvo nesakārtotību. Vislielākā neizpratne rodas tiem darba devējiem, kuru uzņēmumos darba vide ir visiem standartiem atbilstoša, tiek veiktas regulāras investīcijas, bet slimības gadījumu skaits tikai pieaug. E. Egle apstiprināja, ka, pēc viņas rīcībā esošās statistiskas, slimības lapu skaits pieaug, piemēram, uz 1.septembri un ražas novākšanu. LDDK ģenerāldirektore skumji bilst, ka šādos gadījumos darba devējs ir bezspēcīgs. Viņam arī nav tiesību iet pie darbinieka uz mājām un interesēties par viņa veselību.

Slimības lapas jāreģistrē

Viena no lielākajām problēmām, kuru atzīst gan LM, gan darba devēji, gan MADEKKI, ir tā, ka slimības lapas netiek reģistrētas. Tas krietni samazina kontroles iespējas. Šobrīd tās var izņemt gan pie ģimenes ārsta, gan speciālista. Un ir gadījumi, kad, tiklīdz viens ārsts slimības lapu noslēdz, nākamais to atkal atver. MADEKKI vadītāja A. Mežsarga uzskata, ka slimības lapas būtu jāreģistrē tur, kur tās tiek iesniegtas, – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Tas izslēgtu atkārtotu slimības lapu izņemšanu pie vairākiem speciālistiem. E. Egle arī uzskata, ka šāda reģistra datu analīze ļautu gan valstij, gan darba devējiem vairāk rūpēties par strādājošajiem. Jo, kā atzīst LDDK ģenerāldirektore, vēl joprojām nepiedodami maz uzņēmēju domā un investē līdzekļus darba vides uzlabošanai.
A. Mežsarga stāsta, ka viņas praksē ir bijuši gadījumi, kad slimības lapu nepamatota izrakstīšana iet roku rokā ar korupciju. Šā iemesla dēļ pagājušajā gadā tika slēgta ārsta praksē Ogrē.

Kas un cik ilgi apmaksās slimības lapas

Latvijā ir divu veidu darba nespējas lapas – “A”, kuru apmaksā darba devējs, un “B” , kuru apmaksā valsts. 70% gadījumu slimības ilgums ir atbilstošs “A” lapai – 14 dienas. “B” lapa var ilgt līdz pat gadam. To izmanto gan amatpersonas, gan citi sabiedrības locekļi, īpaši kādu konfliktu gadījumos. Kā stāsta S. Kalēja, Latvijā grūti atrast cilvēku, kam nebūtu kādas izmaiņas kardiogrammā vai mugurkaula skriemeļos. Līdz ar to pamatojums slimības lapas saņemšanai ir atrasts. “B” lapās, kas ilgst gadu, cilvēki mēdz mainīt sūdzību cēloņus, kā tiek galā ar kardiālām sūdzībām, tā ir kādas kaites ar kuņģi utt. Tādēļ MADEKKI ierosinājums ir: kad mainās darba nespējas cēlonis, tad tiek atvērta jauna “A” lapa. LDDK ģenerāldirektores vietnieks Edgars Korčagins savukārt bilst: ja reiz darba nespēja turpinās, tad varētu turpināties arī “B” lapa un, lai arī mainās darba nespējas cēlonis, nav pamata jaunas “A” lapas atvēršanai.
Atsevišķi darba devēji vēlētos pārskatīt darba devēja apmaksājamās “A” lapas ilgumu. E. Egle stāsta, ka šīs 14 dienas radās kā kompromiss un darba devēji vienmēr cerējuši uz iespēju šo termiņu samazināt.
LM valsts sekretāre B. Paševica uzskata, ka pie pašreizējās sociālā nodokļa likmes to samazināt nav iespējams. LDDK uzsver: ja jautājums ar slimības lapu administrēšanu netiks sakārtots un to izrakstīšanas pamatotība netiks kontrolēta, darba devēji ierosinās pārskatīt, cik lielu daļu no sociālajām iemaksām veic darbinieks un cik – darba devējs.

Darba grupas priekšlikumi

Lai šos jautājumus risinātu, pie NTSP ir izveidota darba grupa, kuru vada LM Sociālās apdrošināšanas departamenta pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Baranovska. Tajā piedalās pārstāvji gan no Veselības ministrijas, gan VSAA un MADEKKI.
Viens no priekšlikumiem sistēmas sakārtošanai, kā stāsta ārste S. Kalēja, būtu – ļaut ārstam vienpersonīgi vienam slimniekam izsniegt slimības lapu divus mēnešus, pēc šā laika posma kontrolinstitūcijai būtu jāpārbauda slimības lapas izrakstīšanas pamatotība, izmeklējot slimnieku un novērtējot viņa veselības stāvokli. Šim nolūkam būtu jārada vai nu speciāla komisija, vai katrā nozarē tas būtu viens atzīts speciālists. S. Kalēja arī uzskata: nav īsti pareizi, ka cilvēks saņem gan invaliditātes pabalstu, gan viņam ir darba nespējas lapa, saistīta ar invaliditāti. Te gan nav runa par darbspējīgiem invalīdiem, kas saslimuši, piemēram, ar gripu.
Inspekcija ir izstrādājusi paraugus, kādām būtu jāizskatās “A” un “B” lapām, jo šobrīd šīs veidlapas nav pilnīgas.
Ir priekšlikums slimības lapās norādīt, ja par cēloni pārejošai darba nespējai ir bijusi alkohola vai narkotiku lietošana. Un MADEKKI vadītāja pieļauj, ka šādos gadījumos slimības pabalsts varētu būt mazāks. Cita lieta, ka pašreizējās darba nespējas lapas atklāj tos sensitīvos datus, kas būtu jāaizsargā. Piemēram, šobrīd slimības lapās tiek norādīts, ka cilvēkam ir tuberkuloze. A. Mežsarga uzskata, ka šāda informācija nebūtu izpaužama.
Darba grupā jau apskatīti pieci iespējamie darba nespējas cēloņi, kuri tad arī būtu jānorāda slimības lapās: saslimšana, arodsaslimšana, nelaimes gadījums, nelaimes gadījums darbā un alkohols.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv