Par PVN piemērošanu, ja pakalpojumus sniedz privātpatērētājiem

Eiropas Komisija ir uzsākusi atklātu apspriešanu, lai uzzinātu sabiedrības viedokļus par to, kā varētu uzlabot Eiropas Savienības (ES) noteikumus par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kurus piemēro, ja pakalpojumi tiek sniegti privātpatērētājiem. Pamatojoties uz šiem viedokļiem, Eiropas Komisija lems, vai iesniegt priekšlikumu grozīt pašreizējos noteikumus. Pēc pašreizējā pamatnoteikuma šādos gadījumos piemēro to PVN likmi, kas noteikta pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības veikšanas vietā. Taču, pieaugot pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, šis noteikums visos gadījumos vairs nenodrošina nodokļa uzkrāšanos tajā dalībvalstī, kurā notiek patērēšana. Turklāt tas var radīt konkurences priekšrocības ES piegādātājiem salīdzinājumā ar to valstu piegādātājiem, kuras neietilpst ES. Tādēļ dokumentā, kas ir šīs apspriešanas pamatā, lūgts paust viedokļus par priekšlikumiem, kā varētu grozīt pamatnoteikumu gadījumos, kad pakalpojumi tiek sniegti no attāluma. Līdzīgi grozījumi ir ieviesti noteikumos, kuri panāk atbilstību starptautisko ciparu pakalpojumu piedāvājuma attīstības tendencēm, un 2003.gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja grozījumus noteikumos, kas regulē pakalpojumu piedāvājumu, ja pakalpojumu pircējs ir tirgotājs.
“Mēs vēlamies uzklausīt sabiedrības viedokļus par to, kā nodrošināt, lai PVN noteikumi taisnīgi darbotos starptautiskā vidē,” sacīja Eiropas nodokļu politikas un muitas savienības komisārs Lāslo Kovāčs. “Līdz ar globalizāciju un pārmaiņām tehnoloģiju jomā arvien vairāk iespējams sniegt pakalpojumus ES privātpatērētājiem no attāluma, arī no valstīm, kas neietilpst ES.”

Apspriežamais dokuments
Pašreizējais pamatnoteikums paredz, ka, tirgotājam sniedzot pakalpojumu privātpatērētājam, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumus, par PVN piemērošanu atbild tirgotājs un PVN likme ir tāda, kāda tā ir valstī, kurā tirgotājs veic uzņēmējdarbību. Taču dokumentā norādīts, ka, pieaugot pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, šis noteikums vairs visos gadījumos nenodrošina nodokļa uzkrāšanos tajā dalībvalstī, kur notiek patērēšana. Turklāt tas var kļūt par iemeslu konkurences izkropļojumiem. Tirgotāji, kas sniedz pakalpojumus vairākās ES dalībvalstīs, var pārcelt darbību uz dalībvalstīm, kurās ir zemas PVN likmes, vai pat ārpus ES, lai samazinātu PVN apjomu vai izvairītos no PVN piemērošanas.
Dokumentā ierosināts saglabāt pašreizējo pamatnoteikumu attiecībā uz pakalpojumiem, kas, visticamāk, tiks sniegti vietējā tirgū, jo šo noteikumu ir ļoti vienkārši piemērot tirgotājiem.
Taču, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu uzkrāšanos patēriņa dalībvalstīs, dokumentā tiek apsvērts par nodokļu uzlikšanas vietu noteikt atsevišķu pakalpojumu, t.i., pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu, restorānu un pārtikas piegādes pakalpojumu, transportlīdzekļu īstermiņa nomas, izstāžu, gadatirgu, kultūras pasākumu, utt., un citu pakalpojumu, kurus var sniegt no attāluma, privātpatērētāju atrašanās, vietu. Šādas izmaiņas nozīmētu, ka tirgotājiem, kas sniedz šos pakalpojumus privātpatērētājiem citās dalībvalstīs, būtu saistoša šo citu valstu PVN likumu ievērošana. Taču šīs saistības tiks krietni vienkāršotas, ja Padome pieņems Eiropas Komisijas 2004.gada 29.oktobra priekšlikumu par vienas institūcijas apstiprinājumu un citiem pasākumiem, lai vienkāršotu PVN saistības.