Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Satiksmes ministrijas 2005. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 3 "Beramkravu kuģu drošas kraušanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.2005., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101132

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.11

Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Vēl šajā numurā

09.02.2005., Nr. 22

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Satiksmes ministrija

Veids: noteikumi

Numurs: 3

Pieņemts: 06.01.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.3

Rīgā 2005.gada 6.janvārī

Beramkravu kuģu drošas kraušanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta otrās daļas 19. un 21.punktu un 11.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka beramkravu kuģu drošību Latvijas Republikas terminālos saistībā ar beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, samazinot kuģa konstrukciju pārslodzes risku un fizisko bojājumu risku, kas rodas iekraušanas vai izkraušanas laikā, nodrošinot kuģu un terminālu savstarpējas piemērotības saskaņošanu, un procedūras kuģu un terminālu saskaņotai savstarpējai sadarbībai un informācijas apmaiņai.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. beramkravu kuģiem neatkarīgi no to karoga, kas piestāj terminālā, lai veiktu beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, un

2.2. termināliem, kuros piestāj beramkravu kuģi, uz kuriem attiecas šie noteikumi.

3. Šie noteikumi neierobežo 1974.gada SOLAS konvencijas VI/7 punkta normas, neattiecas uz iekārtām, kuras tikai ārkārtas apstākļos tiek izmantotas beramkravu iekraušanai kuģos vai izkraušanai no tiem, kā arī gadījumiem, kad iekraušana vai izkraušana notiek, izmantojot tikai attiecīgā beramkravu kuģa iekārtas.

4. Šajos noteikumos ar terminu:

4.1. “starptautiskas konvencijas” saprot (Eiropas) Padomes 1995.gada 19.jūnija Direktīvas 95/21/EK par to, kā kuģošanai Eiropas Savienības dalībvalstu ostās dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole), 2.panta l. punktā norādītās konvencijas pēdējā redakcijā;

4.2. “1974.gada SOLAS konvencija” saprot Starptautisko konvenciju par dzīvības drošību uz jūras un tās protokolus un grozījumus, kuri ir spēkā no 2001.gada 4.decembra;

4.3. “BLU kodekss” saprot Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodeksu, kas ietverts Starptautiskās jūrniecības organizācijas (turpmāk — “SJO”) asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūcijas A.862(20) pielikumā, tā 2001.gada 4.decembra redakcijā;

4.4. “beramkravu kuģis” saprot kuģi beramkravu pārvadāšanai saskaņā ar 1974.gada SOLAS konvencijas 1X71.6 punkta definīciju un tās skaidrojumu 1997.gada SOLAS konferences 6.rezolūcijā:

4.4.1. kuģis ar vienu klāju, augšējām cisternām un piltuves veida cisternām kravu nodalījumā, kas paredzēts galvenokārt beramkravu pārvadāšanai, vai

4.4.2. kuģis rūdas pārvadāšanai, kas ir jūras kuģis ar vienu klāju, kam ir divas gareniskas starpsienas un dubults dibens visa kravas nodalījuma garumā un kurš ir paredzēts rūdas kravu pārvadāšanai tikai vidējās tilpnēs, vai

4.4.3. kombinētais pārvadātājs (combination carrier), kas ir definēts 1974.gada SOLAS konvencijas II-2/3.27 punktā;

4.5. “beramkrava” saprot beramkravu, kas definēta 1974.gada SOLAS konvencijas XII/1.4 punktā, izņemot graudus;

4.6. “graudi” saprot 1974.gada SOLAS konvencijas VI/8.2 punktā definēto nozīmi;

4.7. “termināls” saprot jebkuru stacionāru, peldošu vai pārvietojamu iekārtu, kas aprīkota un ko izmanto beramkravu iekraušanai beramkravu kuģos vai izkraušanai no tiem;

4.8. “termināla operators” saprot termināla īpašnieku vai organizāciju vai personu, kam īpašnieks ir deleģējis atbildību par iekraušanas vai izkraušana operācijām, kas notiek terminālā saistībā ar noteiktu beramkravu kuģi;

4.9. “termināla pārstāvis” saprot jebkuru termināla operatora ieceltu personu, kas atbild par iekraušanas vai izkraušanas operāciju sagatavošanu, norisi un pabeigšanu, ko veic terminālā saistībā ar attiecīgu beramkravu kuģi;

4.10. “kapteinis” saprot personu, kas komandē beramkravu kuģi, vai kuģa virs­nieku, ko kapteinis ir izraudzījis iekraušanas vai izkraušanas operāciju veikšanai;

4.11. “atzīta organizācija” saprot organizāciju, kura ir atzīta saskaņā ar Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem kuģu inspekcijas un pārbaužu organizēšanai un par darbībām, kas saistītas ar jūras lietu pārvaldi, ar grozījumiem, kas ietverti Komisijas Direktīvā 97/58/EK. Latvijas Republikas teritorijā šādas organizācijas funkcijas pilda Latvijas Jūras administrācija;

4.12. “karoga valsts administrācija” saprot tās valsts kompetento iestādi, kuras karogu ir tiesīgs uzvilkt beramkravu kuģis;

4.13. “informācija par kravu” saprot ziņas par kravu, kas paredzētas 1974.gada SOLAS konvencijas VI/2 punktā;

4.14. “iekraušanas un izkraušanas plāns” saprot 1974.gada SOLAS konvencijas VI/7.3 punktā noteikto plānu, kura paraugs ir ietverts BLU kodeksa 2.pielikumā;

4.15. “kuģa/krasta kontroles lapa” saprot kontroles lapu, uz ko dota atsauce BLU kodeksa 4.nodaļā un kuras paraugs ietverts BLU kodeksa 3.pielikumā;

4.16. “beramkravas blīvuma deklarācija” saprot ziņas par kravas blīvumu, kas jāiesniedz saskaņā ar 1974.gada SOLAS konvencijas XII/10 punktu.

II. Prasības beramkravu kuģu un terminālu piemērotībai

5. Beramkravu kuģu gatavību beramkravu iekraušanas vai izkraušanas darbu veikšanai pārbauda termināla operators atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Termināla operatora rīcību kontrolē Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departaments (turpmāk — KDD).

6. KDD kontrolē, kā terminālu operatori savā terminālā nodrošina to, ka:

6.1. termināls atbilst šo noteikumu 2.pielikumam;

6.2. termināla operators ir iecēlis termināla pārstāvi (pārstāvjus);

6.3. ir sagatavoti informatīvie materiāli, kas satur termināla un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, kā arī BLU kodeksa l. pielikuma 1.2.punktā (“Termināla Informācijas grāmatas saturs”) norādīto informāciju, ar grozījumiem, par ostu un terminālu, un šie materiāli ir pieejami to beramkravu kuģu kapteiņiem, kas piestāj terminālā, lai iekrautu vai izkrautu beramkravas; un

6.4. terminālā ir izveidota, ieviesta un uzturēta kvalitātes nodrošinājuma sistēma. Šo kvalitātes nodrošinājuma sistēmu sertificē saskaņā ar ISO 9001:2000 standartiem vai kādu līdzvērtīgu standartu, kas vismaz atbilst visām ISO 9001:2000 prasībām, un to revidē saskaņā ar ISO 10011:1991 pamatno­stādnēm vai līdzvērtīgu standartu, kas atbilst visām ISO 10011: 1991 prasībām. Attiecībā uz minētajiem līdzvērtīgajiem standartiem ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvas 98/34/EK prasības, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtības tehnisko standartu un noteikumus, kā arī noteikumus par Informācijas sabiedrības pakalpojumiem (rules on Information Society services), kas grozīti ar Direktīvu 98/48/EK. Kvalitātes nodrošinājuma sistēmu ievieš pusotra gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, un šo sistēmu sertificē ne vēlāk kā viena gada laikā pēc pusotra gada termiņa izbeigšanās.

7. Atkāpjoties no šo noteikumu 6.4.apakš­punkta prasībām, KDD inspektori var izdot termināliem, kas tikko izveidoti vai izveidoti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pagaidu atļauju darbības veikšanai, kas ir derīga ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Termināls uzrāda kvalitātes nodrošinājuma sistēmas ievieša­nas plānu saskaņā ar ISO 9001:2000 stan­dartu vai līdzvērtīgu standartu, saskaņā ar šo noteikumu 6.4.apakš­punktā noteikto. Pirms pagaidu atļaujas izsniegšanas KDD inspektori veic termināla apsekošanu, sastādot Beramkravu termināla pārbaudes aktu. Pagaidu atļaujas veidlapas forma noteikta šo noteikumu 7. pielikumā. Beramkravas termināla pārbaudes akta veidlapas forma noteikta šo noteikumu 8.pielikumā.

III. Kapteiņu un terminālu pārstāvju pienākumi

8. KDD kontro­lē, vai tiek ievēroti šo noteikumu 9.punktā un 10.punktā noteiktie kapteiņa un termināla pārstāvja pienākumi.

9. Kapteiņa pienākumi:

9.1. būt atbildīgam par viņa komandētā beramkravu kuģa drošu iekraušanu un iz­kraušanu;

9.2. pirms paredzamā ierašanās laika terminālā savlaicīgi paziņot terminālam šo noteikumu 3.pielikumā noteiktās ziņas;

9.3. pirms sākt beramkravas iekrauša­nu, kapteinis pārliecinās, vai ir saņemta 1974.gada SOLAS konvencijas VI/2.2 punktā noteiktā informācija par kravu un, ja tāda ir paredzēta, beramkravas blīvuma deklarācija. Šīs ziņas ir jāiekļauj kravas deklarācijas veidlapā, kas ir noteikta BLU kodeksa 5.papildinājumā;

9.4. pirms iekraušanas vai izkraušanas uzsākšanas un tās laikā kapteinis ievēro šo noteikumu 4.pielikumā minētās prasības.

10. Termināla pārstāvja pienākumi:

10.1. saņemot sākotnējo paziņojumu par paredzamo kuģa ierašanās laiku (estimated time of arrival — ETA), paziņot kapteinim šo noteikumu 5.pielikumā minēto informāciju;

10.2. nodrošināt, ka kravas deklarācijas veidlapā iekļautā informācija tiek paziņota kapteinim pēc iespējas drīzāk;

10.3. nekavējoties paziņot kapteinim un ostas valsts kontrolei par redzamiem trūkumiem, ko viņš konstatējis uz beramkravu kuģa un kas var apdraudēt beramkravu drošu iekraušanu vai izkraušanu;

10.4. pirms iekraušanas vai izkraušanas operācijām un to laikā rīkoties saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.

IV. Beramkravu kuģu un terminālu savstarpējās procedūras

11. KDD kontrolē, vai ir ievērotas šo noteikumu 12. līdz 18.punkta prasības.

12. Pirms beramkravu iekraušanas vai izkraušanas uzsākšanas kapteinis ar termināla pārstāvi vienojas par iekrau­šanas vai izkraušanas plānu saskaņā ar 1974.gada SOLAS konvencijas VI/7.3 punkta prasībām. Iekraušanas vai izkraušanas plānu sastāda pēc BLU kodeksa 2.pielikumā noteiktā parauga, norādot attiecīgā beramkravu kuģa SJO numuru. Saskaņoto plānu ar savu parakstu apstiprina kapteinis un termināla pārstāvis. Iekraušanas/izkraušanas plāna veidlapas paraugs latviešu un angļu valodās noteikts šo noteikumu 9.pielikumā.

13. Grozījumus šo noteikumu 12.punktā noteiktajā plānā, kas, pēc vienas puses ieskatiem, var ietekmēt kuģa vai apkalpes drošību, sagatavo un apstiprina kā pārstrādātu plānu, abām pusēm vienojoties.

14. Šo noteikumu 12.punktā noteikto saskaņoto iekraušanas vai izkraušanas plānu un visus turpmāk saskaņotos un pārstrādātos variantus sešus mēnešus glabā uz kuģa un terminālā, lai nodrošinātu KDD iespēju tos nepie­ciešamības gadījumā pārbaudīt.

15. Pirms iekraušanas vai izkraušanas kapteinis un termināla pārstāvis kopīgi aizpilda kuģa/krasta kontroles lapu un paraksta to saskaņā ar BLU kodeksa 4.pielikuma pamatnostādnēm. Kuģa/termināla kontroles lapas paraugs latviešu un angļu valodās noteikts šo noteikumu 10. pielikumā.

16. Ir izveidota un uzturēta efektīva informācijas apmaiņa starp kuģi un terminālu un nodrošināta tās nepārtraukta darbība, kas spēj apmierināt pieprasījumus pēc informācijas par iekraušanas un izkraušanas gaitu un nodrošināt ātru kapteiņa vai termināla pārstāvja norādījumu izpildi, ja iekraušanas vai izkraušanas operācijas ir jāaptur.

17. Kapteinis un termināla pārstāvis vada iekraušanas vai izkraušanas operāci­jas saskaņā ar plānu. Termināla pārstāvis nodrošina, ka beramkravas iekraušanas vai izkraušanas laikā ir ievērota plānā noteiktā tilpņu secība, iekraušanas vai izkraušanas darbu apjoms un temps. Termināla pārstāvis nevar atkāpties no saska­ņotā plāna, izņemot iepriekš saskaņojot un rakstiski vienojoties ar kapteini.

18. Beidzot iekraušanas vai izkraušanas operācijas, kapteinis un termināla pārstāvis rakstiski apliecina protokolā, ka iekraušana vai izkraušana noritējusi saskaņā ar iekraušanas vai izkraušanas plānu, ietverot jebkurus saskaņotos grozījumus. Beidzot izkraušanu, šajā protokolā papildus ieraksta, ka tilpnes ir brīvas no kravas un iztīrītas saskaņā ar kapteiņa prasībām, kā ari reģistrē jebkurus kuģa bojājumus un veiktos remontdarbus.

V. Kuģošanas drošības departamenta darbība

19. Neierobežojot kapteiņa tiesības un pienākumus, kas paredzētas 1974. gada SOLAS konvencijas VI/7.7 punktā, KDD neļauj uzsākt vai aptur beramkravu iekraušanu vai izkrau­šanu, ja tādējādi tiks apdraudēta kuģa vai tā apkalpes drošība.

20. Ja KDD ir informēts par nesaskaņām starp kapteini un termināla pārstāvi attiecībā uz IV nodaļā paredzēto procedūru piemērošanu, KDD vajadzības gadījumā iesaistās šajā strīdā, lai sekmētu drošību un/vai jūras vides aizsardzību.

VI. Iekraušanas vai izkraušanas laikā notikušo bojājumu novēršana

21. Termināla pārstāvis ziņo kapteinim par iekraušanas un izkraušanas laikā kuģa konstrukcijām vai iekārtām nodarītajiem bojājumiem un nepieciešamības gadījumā tos novērš.

22. Ja bojājumi var ietekmēt korpusa konstrukciju izturību, ūdensnecaurlaidību (watertight integrity) vai kuģa galvenās inženiertehniskās sistēmas, termināla pārstāvis un/vai kapteinis informē karoga valsts administrāciju vai tās atzīto organizāciju, kas darbojas tās uzdevumā, un Kuģošanas drošības inspekcija. Lēmumu par nepieciešamību nekavējoties uzsākt remontdarbus vai ari to atlikšanu uz vēlāku laiku pieņem Kuģošanas drošības inspekcija, ņemot vērā karoga valsts administrācijas vai tās atzītas organizācijas, kas darbojas tās uzdevumā, kā ari kapteiņa viedokli, ja tāds ir izteikts. Ja nekavējoties uzsākamie remontdarbi tiek uzskatīti par nepiecieša­miem, tos veic ņemot vērā Kuģošanas drošības inspekcijas un kapteiņa viedokli, pirms kuģis atstāj ostu.

23. Pieņemot šo noteikumu 22.punktā minēto lēmumu, Kuģošanas drošības inspekcija var uzticēt atzītai organizācijai (4.11.apakšpunkts) veikt bojājumu pārbaudi un sniegt atzinumu par tūlītēju remontdarbu nepieciešamību vai to atlikšanu.

24. Šo nodaļu piemēro, neierobežojot Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīvas 95/21/EC, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole), prasības.

VII. Pārraudzība un ziņojumu sagatavošana

25. KDD inspektori veic šādas beramkravu terminālu pārbaudes:

25.1. sākotnējā pārbaude — pārbaude, lai pirmo reizi novērtētu termināla atbilstību šo noteikumu 6.punkta, 10.punkta un IV nodaļas prasībām;

25.2. pārbaude “Pagaidu atļaujas beramkravu termināla darbībai” izsniegšanai saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu;

25.3. periodiskā pārbaude — pārbaude, ko veic ne retāk kā vienu reizi 3 (trīs) mēnešos, lai pārliecinātos par šo noteikumu 6.punktā, 10.punktā un IV nodaļā ietverto prasību ieviešanu un uzturēšanu;

25.4. nepieteiktā pārbaude — jebkura pārbaude, kas nav šo noteikumu 25.1., 25.2., 25.3. apakšpunktā minētā pārbaude un ko veic, lai pārliecinātos par šo noteikumu 6.punktā, 10.punktā un IV nodaļā ietverto prasību nepārtrauktu ievērošanu, tai skaitā pārbaude, kuru veic pamatojoties uz saņemto ticamo informācija no citām personām par termināla neatbilstību prasībām.

26. Šo noteikumu 25.punktā noteiktās beramkravu terminālu pārbaudes veic vienlaicīgi un kompleksi ar terminālā esošā beramkravu kuģa pārbaudi izkraušanas vai iekraušanas procesa laikā. Beramkravu kuģa pārbaudes laikā KDD inspektori pārliecinās par šo noteikumu 9.punktā un IV nodaļā noteikto prasību ievērošanu. Par beramkravu kuģa pārbaudes rezultātiem sastāda beramkravu kuģa pārbaudes aktu, kura forma noteikta šo noteikumu 11.pielikumā.

27. Šo noteikumu 25.punktā noteikto beramkravu terminālu pārbaužu veikšana, izņemot nepieteiktās pārbaudes, ir maksas pakalpojums.

28. KDD ik pēc trīs gadiem sniedz ziņojumu par šo noteikumu 25. un 26. punktā noteikto pārbaužu rezultātiem Satiksmes ministrijai. Ziņojumā izvērtē saskaņotās beramkravu kuģu un terminālu sadarbības efektivitāti un informācijas apmaiņas procedūras, kas noteiktas šajos noteikumos. Šajā punktā minēto ziņojumu Eiropas Savienības Komisijai nosūta Satiksmes minis­trija. Ziņojumu nosūta līdz nākamā gada 30.aprīlim, beidzoties trīs kalendāro gadu laikam, par kuru sagatavots ziņojums.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra Direktīvas 2001/96/EK, kas nosaka harmonizētas prasības un procedūras beramkravu kuģu iekraušanai un izkraušanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, kas groza direktīvas par jūras drošību un piesārņojuma novēršanu no kuģiem.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

1.pielikums

Prasības attiecībā uz beramkravu kuģu tehnisko piemērotību beramkravu iekraušanai un izkraušanai

Beramkravu kuģis, kas piestāj Latvijas Republikas terminālos, lai veiktu beram­kravu iekraušanu vai izkraušanu, atbilst šādām prasībām:

1. Ietilpīgas kravas tilpnes ar pietieka­mi lielām lūku atverēm, kuru konstrukcija ļauj pienācīgi iekraut, izvietot (stowed), izlīdzināt (trimmed) un izkraut beramkravu.

2. Kravas tilpņu lūkas ir marķētas ar identifikācijas numuriem, kas atbilst numuriem iekraušanas vai izkraušanas plānā. Šo numuru izvietojums, izmērs un krāsa ir tāda, lai termināla iekraušanas vai izkraušanas iekārtas operators tos varētu viegli saskatīt un atpazīt.

3. Kravas lūkas, lūku vadības sistēmas un drošības ierīces ir labā tehniskā stāvoklī, un tās izmanto tikai paredzētiem mērķiem.

4. Kuģa sānsveres indikatorus, ja tādi ir, pārbauda pirms iekraušanas vai izkraušanas un pārliecinās, ka tie darbojas.

5. Ja uz kuģa ir paredzēts iekraušanas mērītājs, lai veiktu slodzes aprēķinus iekraušanas un izkraušanas laikā, tas ir sertificēts un darba kārtībā.

6. Galvenie piedziņas mehānismi un palīgmehānismi ir labā tehniskā stāvoklī.

7. Piestāšanas un pietauvošanas aprīkojums uz klāja ir darba kārtībā un labā tehniskā stāvoklī.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

2.pielikums

Prasības attiecībā uz terminālu piemērotību beramkravu iekraušanas un izkraušanas darbu veikšanai

1. Termināls pieņem tikai tādus beramkravu kuģus beramkravu iekraušanai vai izkraušanai, kas var droši pietauvoties pie iekraušanas vai izkraušanas iekārtas, ņemot vērā ūdens dziļumu pie piestātnes, maksimāli pieļaujamos kuģa izmērus, pie­tauvošanas paņēmienus, fenderus, drošu piekļuvi un visus iespējamos traucējumus iekraušanas un izkraušanas operāciju veikšanai.

2. Termināla iekraušanas un izkraušanas iekārtas ir sertificētas un uzturētas labā stāvokli saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, un tās apkalpo tikai kvalificēts un, vajadzības gadījumā, atbilstoši sertificēts personāls.

3. Termināla personāls atbilstoši tā kompetencei ir apmācīts, kā droši veikt beramkravu kuģu iekraušanu un izkraušanu. Šīs apmācības mērķis ir iepazīstināt personālu ar risku, kas pastāv, iekraujot un izkraujot beramkravas, un ar to, kā nepa­reizi veiktas iekraušanas un izkraušanas operācijas var kaitēt kuģa drošībai.

4. Termināla personālu, kas piedalās iekraušanas un izkraušanas operācijās, nodrošina ar obligāti izmantojamiem individuāliem aizsarglīdzekļiem, kā arī ar pietiekamu atpūtu, lai nepieļautu nelaimes gadījumus noguruma dēļ.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

3.pielikums

Informācija, ko kapteinis paziņo terminālam

1. Paredzamais kuģa ierašanās laiks (estimated time of arrival — ETA) ostā. Šīs ziņas vajadzības gadījumā precizē.

2. Kuģim ierodoties piestātnē, paziņo:

2.1. kuģa vārdu, izsaukuma signālu, SJO numuru, karogu, pieraksta ostu;

2.2. iekraušanas vai izkraušanas plānu, norādot kravas daudzumu, sadalījumu pa lūkām, iekraušanas vai izkraušanas secību un daudzumu, kas iekraujams vai izkrau­jams vienā paņēmienā;

2.3. ierašanās iegrimi un aiziešanas pa­redzamo iegrimi;

2.4. laiku, kas nepieciešams balasta regulēšanai;

2.5. kuģa garumu, platumu un kravas nodalījuma garumu no vistuvāk priekšgalam esošās lūkas priekšgala komingsa līdz vistuvāk pa­kaļgalam esošās lūkas pakaļgala komingsam, caur kurām jāiekrauj vai jāizkrauj krava;

2.6. attālumu starp ūdenslīniju un pirmo lūku, caur kuru paredzēts veikt iekraušanu vai izkraušanu, un attālumu no kuģa malas līdz lūkas atverei;

2.7. kuģa trapa (accommodation ladder) atrašanās vietu;

2.8. virsūdens maksimālo augstumu (air draughf);

2.9. kuģa iekraušanas un izkraušanas mehānismu, ja tādi ir, parametri un jauda;

2.10. pietauvošanās tauvu skaitu un tipu;

2.11. īpašas prasības, tādas kā kravas izlīdzināšana vai nepārtraukti ūdens satura mērījumi tajā;

2.12. tādu nepieciešamo remontdarbu detalizētu aprakstu, kas var aizkavēt pietauvošanos, iekraušanas vai izkraušanas uzsākšanu, vai aizkavēt kuģa aiziešanu pēc iekraušanas vai izkraušanas;

2.13. jebkuras citas ziņas par kuģi, ko var pieprasīt termināls.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

4.pielikums

Kapteiņa pienākumi pirms iekraušanas vai izkraušanas operācijas un tās laikā

Kuģa kapteinis nodrošina, ka:

1. kravas iekraušanu vai izkraušanu un balasta regulēšanu uzrauga atbildīgais kuģa virsnieks;

2. kravas un balasta ūdeņu izvietojumu pārrauga visā iekraušanas vai izkraušanas gaitā, lai novērstu kuģa konstrukciju pārslodzi;

3. kuģim nav sānsveres, vai, ja tehnisku iemeslu dēļ sānsvere ir vajadzīga, tad tā ir pēc iespējas mazāka;

4. kuģis ir droši pietauvots, ievērojot vietējos laika apstākļus un laika prognozes;

5. uz kuģa uzturas pietiekams virsnieku un apkalpes locekļu skaits, kas nodrošina tauvu pieregulēšanu, kā arī nepieciešamo rīcību jebkurā situācijā, ņemot vērā apkalpei nepieciešamo atpūtas laiku;

6. termināla pārstāvis ir informēts par kravas izlīdzināšanas prasībām saskaņā ar procedūrām, kas ir noteiktas SJO Beramkravu drošas prakses kodeksā (BC kodekss);

7. termināla pārstāvis ir informēts par to, kādā veidā kuģī ir jāsaskaņo balasta regulēšana ar kravas iekraušanas vai izkraušanas tempu, un par jebkuru novirzi no balasta regulēšanas plāna, kā arī par visiem citiem jautājumiem, kas var skart kravas iekraušanu vai izkraušanu;

8. balasta ūdens tiek izvadīts nepieciešamā apjomā atbilstoši saskaņotajam kraušanas plānam, kā arī lai netiek nopludināta piestātne vai blakus esošie kuģi. Ja balasta ūdens izliešana pilnā apjomā pirms izlīdzināšanas stadijas kraušanas gaitā ir nelietderīga, kapteinis vienojas ar termināla pārstāvi par laiku, kad iekraušana būtu jāpārtrauc, un tās ilgumu;

9. pastāv vienprātība ar termināla pārstāvi par rīcību lietus gadījumā vai mainoties laika apstākļiem, ja kravas īpašību dēļ šādas izmaiņas varētu radīt briesmas;

10. kuģim atrodoties piestātnē, uz klāja vai kuģa tuvumā netiek veikti karstapstrādes darbi, izņemot gadījumus, kad ir sa­ņemta termināla pārstāvja atļauja un tikai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;

11. iekraušanas vai izkraušanas beigu posmā ir pastiprināti uzraudzītas iekraušanas un izkraušanas operācijas un kuģis;

12. termināla pārstāvis ir nekavējoties brīdināts par to, ka iekraušanas vai izkraušanas process ir radījis bojājumus, bīstamu situāciju vai arī pastāv tāda varbūtība;

13. termināla pārstāvis ir informēts par to, kad sākas kravas izlīdzināšana, lai varētu atbrīvot transportiera iekārtu no kravas (to allow for the conveyor system to run-off);

14. vienas tilpnes izkraušana pie kreisā borta norit vienmērīgi ar tās izkraušanu pie labā borta, lai nepieļautu kuģa konstrukciju vērpi;

15. balasta regulēšanas laikā, pirms ir dota atļauja veikt karstapstrādes darbus tilpņu tuvumā vai virs tām, ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, jo no tilpnēm var izplūst uzliesmojoši tvaiki.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

5.pielikums

Informācija, ko termināls paziņo kapteinim

1. Piestātnes nosaukumu, kurā notiks iekraušana vai izkraušana, un paredzamo pietauvošanās laiku un iekraušanas vai izkraušanas pabeigšanas laiku.

2. Iekraušanas vai izkraušanas iekārtu parametrus, ieskaitot termināla nominālo iekraušanas vai izkraušanas jaudu un izmantojamo iekraušanas vai izkraušanas iekārtu skaitu, kā ari paredzamo laiku, kas vajadzīgs katra iekraušanas vai izkrauša­nas posma pabeigšanai.

3. Piestātnes vai muliņa īpatnības, kas būtu jāzina kapteinim, ieskaitot stacionā­rus un pārvietojamus šķēršļus, fenderus, polerus un pietauvošanas paņēmienus.

4. Minimālo ūdens dziļumu pie piestātnes un kuģu kanālā

5. Ūdens blīvumu pie piestātnes.

6. Maksimālo attālumu no ūdens līnijas līdz kravas lūku vākiem vai komingsam atkarībā no tā, kuram izmēram ir nozīme, veicot iekraušanas un izkraušanas operācijas, un maksimālo virsūdens augstumu.

7. Aizborta trapu (gangway) un piekļuves ceļu izvietojumu.

8. Kuģa bortu, kuram ir jābūt pie piestātnes.

9. Maksimāli pieļaujamo ātrumu, ar kādu drīkst tuvoties muliņam, velkoņu pieejamību, to veidu un jaudu.

10. Dažādu kravas partiju iekraušanas secību un citus ierobežojumus, ja kuģis nevar uzņemt kravu jebkādā secībā un jebkurā tilpnē.

11. Iekraujamās kravas īpatnības, kuras var radīt briesmas, ja to novieto kopā ar uz kuģī esošo kravu vai tās atlikumu.

12. Informāciju par paredzamajām iekraušanas vai izkraušanas operācijām un izmaiņām esošajā iekraušanas vai izkrau­šanas plānā.

13. Vai iekraušanas un izkraušanas iekārtas terminālā ir stacionāras, un vai to pārvietošana ir ierobežota.

14. Nepieciešamās pietauvošanās tauvas.

15. Brīdinājumu par neparastiem pie­tauvošanas paņēmieniem.

16. Balasta regulēšanas ierobežojumus.

17. Kuģa maksimāli pieļaujamo iegrimi, kādu ir noteikusi ostas pārvalde.

18. Citu informāciju saistībā ar termi­nālu, kādu ir pieprasījis kapteinis.

Piezīme. Šī pielikuma l. un 4.punktā minēto informāciju par paredzamo pietauvošanās un aizbraukšanas laiku un minimālo ūdens dziļumu pie piestātnes sistemātiski precizē un nosūta kapteinim pēc kārtējā paziņojuma par gaidāmo ierašanās laiku (estimated time of arrival — ETA) saņemšanas. Atkarībā no apstākļiem informāciju par minimālo ūdens dziļumu kuģu kanālā sniedz termināls vai ostas pārvalde.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

6.pielikums

Termināla pārstāvja pienākumi pirms iekraušanas vai izkraušanas operācijas un tās laikā

Pirms iekraušanas vai izkraušanas operācijām un to laikā termināla pārstāvis:

1. paziņo kapteinim to termināla darbinieku vārdus vai kravas nosūtītāja pārstāvja vārdu, kas būs atbildīgi par iekraušanas vai izkraušanas operāciju un ar kuriem kapteinim būs jāsazinās, kā arī procedūras, kā ar viņiem sazināties;

2. veic visus drošības pasākumus, lai nepieļautu bojājumus kuģim ar iekraušanas vai izkraušanas iekārtām, un informē kapteini, ja bojājumi ir radušies;

3. nodrošina, ka kuģim nav sānsveres, vai, ja tehnisku iemeslu dēļ sānsvere ir vajadzīga, tad tā ir pēc iespējas mazāka;

4. nodrošina vienmērīgu vienas tilpnes izkraušanu pie kreisā borta ar tās izkraušanu pie labā borta, lai nepieļautu kuģa konstrukciju vērpi;

5. ja kravai ir liels blīvums vai arī viens kravas greifera tvēriens ir ļoti smags, brīdina kapteini par stipru, koncentrētu triecienu iespējamību pret kuģa konstrukciju, līdz dubultdibena segums nav pilnībā pārklāts ar kravu. Jo sevišķi gadījumos, kad ir atļauts liels kravas brīvā kritiena augstums un ir jāpievērš sevišķa piesardzība, uzsākot iekraušanas operāciju katrā kravas tilpnē.

6. nodrošina, lai kapteinim un termināla pārstāvim visu sadarbības laiku un attiecībā uz visiem iekraušanas vai izkraušanas aspektiem ir savstarpēja saskaņotība un kapteinis ir informēts par jebkurām saskaņā ar iekraušanas tempa izmaiņām un katra iekraušanas posma beigās iekrautās kravas svaru;

7. reģistrē iekrautās vai izkrautās kravas svaru un izvietojumu un pārliecinās par to, ka kravas svars tilpnēs atbilst saskaņotajam iekraušanas vai izkraušanas plānam;

8. nodrošina, ka iekraušanas vai izkraušanas laikā krava ir izlīdzināta saskaņā ar kapteiņa prasībām;

9. nodrošina, ka kravas daudzums, kas nepieciešams aiziešanas iegrimes un izlīdzināšanas sasniegšanai, ir aprēķināts tā, lai pēc kraušanas beigām visas termināla transportieru iekārtas ir brīvas no kravas. Šim nolūkam termināla pārstāvis paziņo kapteinim termināla transportieru iekārtu nominālo ietilpību tonnās un visas prasības attiecībā uz transportieru iekārtu tīrību pēc iekraušanas pabeigšanas;

10. izkraušanas gadījumā iespējami ātri brīdina kapteini par paredzamo izkraušanas mehānismu skaita palielināšanu vai samazināšanu, kā arī ziņo kapteinim, kad izkraušana attiecīgā tilpnē ir uzskatāma par pabeigtu;

11. nodrošina, ka nekādi karstapstrādes darbi netiek veikti uz klāja vai kuģa tuvumā, kamēr kuģis atrodas pie piestātnes, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapteiņa atļauja, un saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

7.pielikums

7.PNG (84532 bytes)

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

8.pielikums

8.PNG (127160 bytes)

9.PNG (126356 bytes)

10.PNG (140595 bytes)

11.PNG (168981 bytes)

12.PNG (134316 bytes)

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!