Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Satiksmes ministrija
Satiksmes ministrija reizi gadā publicē informāciju – rokasgrāmatu par tirgū pieejamo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi.
SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Satiksmes ministrijas 2004. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 11 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.2005., Nr. 22 (3180) https://www.vestnesis.lv/ta/id/101131

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.12

Noteikumi par pasažieru kuģu drošību un standartiem

Vēl šajā numurā

09.02.2005., Nr. 22 (3180)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Satiksmes ministrija

Veids: noteikumi

Numurs: 11

Pieņemts: 30.04.2004.

Stājas spēkā: 30.04.2004.

Statuss: Zaudējis spēku

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.11

Rīgā 2004.gada 30.aprīlī

Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka drošības prasības jauniem un esošiem jūras zvejas kuģiem (turpmāk — zvejas kuģi), kas:

1.1. reģistrēti Latvijas kuģu reģistrā;

1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos;

1.3. nodod nozveju Latvijas ostās.

2. Noteikumos izmantotie jēdzieni:

2.1. “JA” ir BO VAS “Latvijas Jūras administrācija”.

2.2. “Jauns zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas atbilst sekojošiem nosacījumiem:

2.2.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1. janvārī vai vēlāk;

2.2.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003. gada 1. janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma;

2.2.3. gadījumā, ja nav līguma par kuģa būvi, 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2.2.3.1. ir ielikts kuģa ķīlis;

2.2.3.2. ir ielikta konstrukcija, kura identificē kuģa būves sākumu;

2.2.3.3. ir samontēta konstrukcija, kuras svars ir mazākais no vērtībām — 50 tonnas, vai 1% no paredzētās kuģa konstrukcijas svara.

2.3. “Esošais zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis.

2.4. “Visi zvejas kuģi” nozīmē, ka attiecīgais noteikums attiecas kā uz esošajiem zvejas kuģiem, tā arī uz jauniem zvejas kuģiem, neskatoties no būves datuma.

2.5. “Kuģa apkalpe” ir kapteinis un visas personas uz kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju.

2.6. “Garums (L)” nozīmē garumu, kas ir 96% no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju, pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšē­jās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar kon­struktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai kon­struktīvajai ūdenslīnijai.

2.7. “Priekšgala un pakaļgala perpendikulāri” tiek fiksēti garuma “L” galos. Priekšgala perpendikulārs atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums.

2.8. “Platums (B)” ir kuģa vislielākais platums, kas izmērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem.

2.9. “Teorētiskais sānu augstums” ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna:

2.9.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam;

2.9.2. gadījumā, ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai.

2.10. “Sānu augstums (D)” ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā.

2.11. “Dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija” ir ūdenslīnija, kura atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei.

2.12. “Kuģa garuma viduspunkts” ir garuma L viduspunkts.

2.13. “Vidus šķēlums” ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai.

2.14. “Ķīļa līnija” ir līnija paralēla ķīļa trajektorijai, kura kuģa garuma viduspunktā iet caur:

2.14.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu;

2.14.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu;

2.14.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla nekā koks un metāls.

2.15. “Bāzes līnija” ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju.

2.16. “Darba klājs” ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek veikta zveja. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, JA var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas.

2.17. “Virsbūve” ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā, vai kuras garensienas nav tālāk kā 0.04B no kuģa sānu apšuvuma.

2.18. “Slēgta virsbūve” ir virsbūve, ja:

2.18.1. to veido pietiekami efektīvas sienas;

2.18.2. ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kuras ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses;

2.18.3. citas atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem.

2.19. “Virsbūves klājs” ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1.8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māju un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk nekā 1.8 m virs darba klāja, tiek traktēti kā darba klājs.

2.20. “Virsbūves augstums” ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai.

2.21. “Šļakatu necaurlaidīgs” nozīmē, ka pie jebkura jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī.

2.22. “Ūdensnecaurlaidīgs” nozīmē kon­struk­cijas spēju nelaist cauri ūdeni jebkurā virzienā, pie tāda ūdens spiediena, kādam šī konstrukcija ir projektēta.

2.23. “Triecienstarpsiena” ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst sekojošām prasībām:

2.23.1. starpsienai jāatrodas:

2.23.1.1. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.08L kuģiem ar garumu 45 m un garākiem;

2.23.1.2. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.05L plus 1.35m kuģiem ar garumu mazāku par 45 m;

2.23.1.3. jebkurā gadījumā ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 2m, bet uz kuģiem ar garumu mazāku par 24m — ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 1m.

2.23.2. ja kāda kuģa korpusa zem­ūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulāru, piemēram bulbs, apakšpunktā 2.23.1. noteiktais attālums jāmēra no izvirzītā punkta garuma viduspunkta, vai no punkta 0.015L uz priekšu no priekšgala perpendikulāra, skatoties, kurš no šiem attālumiem ir mazāks.

2.23.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, bet apakšpunktā 2.23.1. noteiktajiem attālumiem jābūt ievērotiem.

2.24. “Organizācija” ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO).

2.25. “Atzīta organizācija” ir klasifikācijas sabiedrība, ko ir atzinusi Satiksmes ministrija un ar kuru JA ir noslēgusi sadarbības līgumu, saskaņā ar EP direktīvas 94/57/EC, kas grozīta ar direktīvu 97/58/EC, prasībām un kas veic darbības zvejas kuģu drošības novērtējumam JA vārdā.

2.26. “ISO” ir Starptautiskā standartizācijas organizācija.

2.27. “COLREG” ir Organizācijas 1972.gada 20.oktobra konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem.

2.28. “MARPOL” ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, ar 1978.gada protokolu attiecībā uz to.

2.29. “Helsinku konvencija” ir 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija.

2.30. “Helsinku Komisija” ir komisija, kas nodibināta 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas mērķiem.

2.31. “Baltijas jūra” nozīmē Baltijas jūras reģionu, saskaņā ar 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju.

2.32. “Latvijas ūdeņi” nozīmē Latvijas jurisdikcijā esošos ūdeņus, saskaņā ar atbilstošiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

3. Noteikumu 1.pielikuma IV, V, VII, IX, XI, XII, XIII un XIV nodaļā definēti specifiski tehniskie jēdzieni.

4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē JA.

5. JA norīko kuģu kontroles inspektorus (turpmāk — inspektori) vai, saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, atzītās organizācijas veikt apskates uz zvejas kuģiem.

6. Inspektori vai atzītās organizācijas veic zvejas kuģa apskati, lai pārliecinātos, vai zvejas kuģis atbilst šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģu drošības prasībām.

7. Ja zvejas kuģis atbilst noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģa drošības prasībām, tad inspektori vai atzītās organizācijas izsniedz atbilstības apliecību, saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu, un atbilstības apliecībai pievienotu aprīkojuma sarakstu, saskaņā ar noteikumu 3.pielikumu.

8. Noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļas 3.noteikumā norādītajos izņēmuma gadījumos inspektori vai atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz Izņēmuma apliecību, atbilstoši noteikumu 4.pielikumā norādītajai apliecības formai.

9. Noteikumos iestrādāti 1977.gada Torremolinos starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu drošību 1993.gada Torremolinos protokola principi.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iestrādātas prasības, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 93/103/EC un 97/70/EC, kas grozīta ar direktīvu 1999/19/EC, direktīvu 2002/35/EC un direktīvu 2002/84.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs A. Šlesers

Jūrniecības departamenta direktors A. Krastiņš

 

Noteikumu pielikumi — turpmāk.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!