
Ar likumu pret pašvaldību kopīgām aģentūrām
Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lūguma Saeima vakar plenārsēdē otrreiz izskatīja grozījumus Publisko aģentūru likumā. Deputāti nolēma ņemt vērā Valsts prezidentes argumentus un no likuma svītroja normas par pašvaldību kopīgajām aģentūrām.Valsts prezidentes argumenti
Valsts prezidentes skaidrojumi, dodot minēto likumu Saeimā
otrreizējai caurlūkošanai, bija balstīti uz tā pretrunām saistībā ar citiem
likumiem. Pašvaldību kopīgās aģentūras nonāk pretrunā ar Satversmē noteikto
valsts pārvaldes būtību, ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar likumu “Par
pašvaldībām”, kā arī ar Publisko aģentūru likumu. Valsts pārvaldes iekārtas
likumā noteikts, ka pašvaldības aģentūra pēc būtības ir institūcija, kas darbojas
vienas konkrētas publiskas personas vārdā. Iestādi ir izveidojusi konkrētā publiskā
persona, uzņemoties atbildību gan par tās darbību, gan par radītajiem zaudējumiem.
Nav pieļaujams, ka pašvaldības aģentūras statuss rada šaubas, kura publiskā persona
ir šo iestādi dibinājusi un to uzrauga, kam ir tiesības atcelt pieņemtu nelikumīgu
lēmumu un no kuras publiskas personas budžeta iestāde tiek finansēta.
Pēc Valsts prezidentes domām, saglabājot pašvaldību kopīgi veidotas aģentūras,
atklāts paliek jautājums, kurš slēgs līgumu ar šīs aģentūras vadītāju. Turklāt
būs zināmas grūtības noteikt, kura no pašvaldībām un ciktāl ir piedalījusies
administratīvā akta pieņemšanā un ir par to atbildīga. Līdz ar to atbildība,
pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, var tikt uzlikta Latvijas valstij un
valsts budžetam. Valsts prezidente Saeimai adresētajā vēstulē norāda, ka
Reģionālās attīstības likums paredzēja pašvaldību izveidotu “kopiestādi”,
taču ne institucionālā nozīmē. Tā ir vienas pašvaldības iestāde, kura uz līguma
pamata sadarbojas ar citām pašvaldībām. Institucionāli iestāde ir padota tikai
vienas pašvaldības domei vai padomei (piemēram, pašvaldības būvvalde, bāriņtiesa,
sabiedrisko pakalpojumu regulators).
Valsts prezidente atzina, ka valstī pastāv reģionālās plānošanas problēmas un
nelielām pašvaldībām ir grūti nodrošināt savu interešu aizstāvību ne vien
Eiropas Savienības, bet arī valsts līmenī. Tāpēc ir jāatrod juridiski korekta
pašvaldību sadarbības forma. Pēc V.Vīķes-Freibergas domām, tas būtu jāveic,
izdarot grozījumus patlaban atvērtajā Reģionālās attīstības likumā, saskaņojot
to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Publisko aģentūru likumu. Reģionālās
attīstības plānošana ir valsts pārvaldes funkcija, tādēļ Reģionālās
attīstības likumā būtu jāizdara grozījumi, kas paredzētu valsts tiesības veidot
plānošanas reģiona attīstības aģentūras, kuru uzraudzību veiktu Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šāds risinājums būtu atbilstošs Valsts
pārvaldes iekārtas likumam un Administratīvā procesa likumam.
Aģentūru statuss izšķirsies pusgada laikā
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā
departamenta direktors Artis Stucka “LV” norādīja, ka patlaban valstī darbojas
piecas pašvaldību kopīgās aģentūras – plānošanas reģionu attīstības
aģentūras. Grozījumi Publisko aģentūru likumā skar šīs organizācijas. Veicot
pārreģistrāciju Komercreģistā, pašvaldību kopīgās aģentūras ir
reģistrējušās kā biedrības, nodibinājumi vai – saskaņā ar likumu “Par
pašvaldībām” – kā pašvaldību kopīgi veidotas iestādes. A.Stucka prezidentes
izteiktos apsvērumus par grozījumiem Publisko aģentūru likumā uzskata par pamatotiem.
Kādēļ ir radusies šā likuma neatbilstība ar citiem saistītajiem likumiem, A.Stucka
skaidro ar to, ka Publisko aģentūru likums tika pieņemts pirms Reģionālās
attīstības likuma.
Ministrijai vēl nav konkrēta viedokļa, kāds turpmāk varētu būt plānošanas
reģionu attīstības aģentūru statuss. Patlaban tiek uzklausīti pašu aģentūru un
citi priekšlikumi, veidots viedoklis, lai izstrādātu ministrijas priekšlikumu
grozījumiem Reģionālās attīstības likumā. To sagatavošanai vajadzētu aptuveni
pusgadu. “Ministrija nepauž viennozīmīgu atbalstu Valsts prezidentes teiktajam, ka
plānošanas reģionu attīstības aģentūras jāveido valstij. Tas radīs problēmas,
kā plānošanas procesā iesaistīt pašvaldības. Pašvaldības neatbalstīs šāda
veidojuma esamību. Arī ministrs ir paudis viedokli, ka reģionālā attīstība varētu
būt viena no reģionālās pašvaldības funkcijām. Skaidrs, ka nevalstiskās
organizācijas statuss plānošanas reģionu attīstības aģentūrām ilgi saglabāties
nevar. Nav pieņemami, ka nevalstiskais sektors pilda valsts pārvaldes uzdotu
funkciju.”
Patlaban ministrijā iesniegtos aģentūru priekšlikumus A.Stucka nodēvēja par
egoistiskiem un nemotivētiem.
LPS neatbalsta grozījumu pieņemšanu
Pretēju viedokli, atbalstot pašvaldību kopīgi veidotu aģentūru
saglabāšanu Publisko aģentūru likumā, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
pārstāvis Māris Pūķis: “Valsts prezidente savus iebildumus ir argumentējusi nevis
ar juridisku, bet politisku pamatojumu.”
Skaidrojot “LV” šo izteikumu, M.Pūķis norādīja, ka, viņaprāt, par juridiskiem
uzdoti motīvi balstās uz vienpusīgu Latvijas likumu interpretāciju. “Juristu
aprindās Latviju traktē kā vienotu, hierarhiski veidotu valsti. Ja shēmā kaut kas
neatbilst “viens pret vienu”, kļūda tiek attiecināta uz visu. Valsts prezidentes
politiskais pamatojums ir balstīts uz apmēram šādu juristu pārliecību: lai izveidotu
spēcīgu valsti, vajadzīga stingra varas hierarhija. Pašvaldības kā vietējās
demokrātijas simbols var pagaidīt. Tas ir pretēji daudzu Eiropas valstu politiskajiem
uzskatiem, kur primāri tiek virzīta vietējās demokrātijas attīstība kā pamats
spēcīgas valsts izveidošanai. Tas nozīmē, ka viss slēpjas ticībā centralizācijai
un koncentrācijai vai decentralizācijai un izkliedei. LPS uzskata, ka, pieņemot
grozījumus Publisko aģentūru likumā, tiek demonstrēta nepatika pret pašvaldību
sadarbību.”
M.Pūķis norādīja, ka, pēc LPS domām, problēma skar ne tikai plānošanas reģionu
attīstības aģentūras, bet arī pašvaldību būvvaldes, sabiedrisko pakalpojumu
regulatorus, bāriņtiesas, ja uz tiem attiecina Publisko aģentūru likuma normas. LPS
uzskata, ka uz plānošanas reģionu attīstības aģentūrām būtu attiecināms
atvasinātu publisko personu statuss.