ATSAUCĒ IETVERT:
2005. gada 27. janvāra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.2005., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/100741
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
2005. gada 27. janvāra stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas
priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 27.janvāra sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā un lūdza izslēgt no Saeimas darba kārtības 19.punktu – likuma “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrreizējo caurlūkošanu un iekļaut minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimas šā gada 3.februāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada Saeimas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, un komisija lūdza iekļaut likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” šīs sēdes darba kārtībā, kā arī lūdza virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojekta “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodošanu komisijām, kā arī bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā iekļaut arī sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Circenes, Šiliņa, Rībenas, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālajā grupā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Rībenas, Strēļa, Kļaviņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – Saeimas 27.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Latkovska atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šiliņa, Circenes, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Strēļa, Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut 27.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Sarmītes Ķikustes ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Pētersona ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas, Ceriņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes Baibas Brigmanes ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Šiliņa, Bendrātes, Circenes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa kā pamatdelegāta ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Nagļa, Simsona, Feldmanes, Jaundžeikara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut 27.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.
Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā ir izdevis Ministru kabineta noteikumus nr.16 “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Kabineta noteikumi ir izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, mums ir jābalso par šiem Kabineta noteikumiem kā likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina termiņu 3.februāri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.februāris. Paldies.
Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā ir izdevis Ministru kabineta noteikumus nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””.
Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Man ir nepatīkama ziņa: mūsu valstī atkal sākas nacionalizācija. Šis likumprojekts ir saistīts ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Šoreiz labējā koalīcija mums piedāvā tipiski sociālistisku produktu. Šie Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka īpašuma tiesības uz atsavināmo īpašumu pāriet valstij vai pašvaldībai ar attiecīgā likuma spēkā stāšanās brīdi. Līdz ar to pat gadījumā, ja nav panākta vienošanās par atlīdzības apmēru, īpašumu atņem. Šajā gadījumā runa ir par Nacionālās bibliotēkas būvniecību un tiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas šajā teritorijā. Tas nozīmē: ja nav panākta vienošanās, tad īpašumu, šos dzīvokļus, atņem, un tikai pēc tam šo dzīvokļu īpašnieki varēs griezties tiesā un pierādīt, ka viņiem tātad... un izcīnīt godīgu atlīdzību.
Vai šī situācija jums neatgādina vēsturiskos notikumus, kad tika pieņemti lēmumi par īpašumu nacionalizāciju? Cik ilgi īpašnieki gaidīs savu kompensāciju, un kāds būs šīs kompensācijas apmērs? Klīst baumas, ka Kultūras ministrija nemaz negrib vadīties pēc tirgus cenām. Vai atkal atgriežamies pie administratīvās ekonomikas?
Ja šodien mēs pieņemsim šo likumprojektu, mēs pārkāpsim ļoti bīstamu robežu, aiz kuras neviens nekustamā īpašuma īpašnieks nevarēs justies drošs, ka tādā pašā veidā – pieņemot steidzamības kārtā kādus noteikumus – tātad neatņems viņu īpašumu un ka šajā gadījumā viņš saņems taisnīgu atlīdzību, ko paredz Satversmes 105.pants. Nu, piemēram, kad Tautas partija tātad gribēs būvēt vēl kādu jaunu “gadsimta objektu”, nu, pieņemsim, jauno pilsētas krematoriju, nu, protams, par simt miljoniem latu, un ka jebkuru īpašumu varēs atņemt.
Kolēģi, nekādu labu darbu nevar sākt ar netaisnību! Un tāpēc es aicinu jūs nobalsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jebkurā valstī, tajā skaitā jebkurā demokrātiskā valstī, ir situācijas, kad īpašniekiem ir zināmā mērā jāupurē savas intereses sabiedrības labā, un priekš tam ir speciāli likumi. Un arī Latvijā ir speciāls likums, kas paredz īpašuma atsavināšanu, jo diemžēl, ja ir jābūvē valstij svarīgas automaģistrāles, lidlauki un citi svarīgi infrastruktūras objekti, tajā skaitā arī tik ievērojams kultūras objekts kā Nacionālā bibliotēka, tad kādam ir jācieš. Bet tāpēc valsts, Saeima, ir pieņēmusi speciālu likumu, kas paredz, ka īpašnieki varēs saņemt kompensācijas, un īpašnieki kompensācijas saņems. To, es domāju, neapstrīd neviens no klātesošajiem deputātiem. Un acīmredzot tiks panākta vienošanās. Ja netiks panākta labprātīga vienošanās, tad, protams, tiks iesaistītas mūsu tiesībsargājošās institūcijas, kas izšķirs šo situāciju, lai un maksimāli īpašnieku tiesības tiktu ievērotas.
Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam, lai Nacionālā bibliotēka Latvijā tiktu uzcelta, mums šis likumprojekts ir jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Nu pieņemsim mēs šo likumu. Ļoti labi! Bet tajā pašā laikā mēs dosim iespēju atņemt cilvēkiem viņu īpašumus, tos dzīvokļus, kuri jau pašreiz pieder šiem cilvēkiem, tādā gadījumā mēs dosim iespēju šiem cilvēkiem stāties kaut kādā rindā, un viņi paliks bez kaut kādiem dzīvokļiem, jo tā atlīdzība, kuru paredz šis te likums, tā nav tā atlīdzība par viņu īpašumiem, jo ar šiem cilvēkiem līdz šim momentam, cik man zināms, neviens nav sarunājies par tieši viņu lūgto atlīdzību.
Mēs tajā pašā laikā atņemsim ne tikai dzīvokļus, mēs atņemsim arī zemi. Un zeme ir svēta lieta. Ja atņemsim to zemi, tad, atvainojos, mēs pārkāpsim mūsu Satversmi.
Vajag balsot pret šo likumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.18 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir ... Es atvainojos! Tātad Ministra kabineta noteikumus nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 18, neviens neatturas. Līdz ar nodošanu komisijām likumprojekts ir pieņemts arī pirmajā lasījumā.
Lūdzu Juridiskajai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.18 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju un pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai un arī pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.19 “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Man ne brīdi nav šaubu, ka vairākums nobalsos “par” šo projektu, tāpat kā par nākamo dienas kārtības punktu. Es vienkārši gribu atgādināt, uz ko tad attiecas šie grozījumi. Kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, jo cik viņu ir, to jūs varat redzēt, izlasīt šeit anotācijā. Tie ir cilvēki, kuri, kā ģimnāzisti vai kā studenti darbojās pretestības grupās tūlīt pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā. Par to viņi parasti dabūja līdz desmit gadiem ieslodzījumu un pēc tam apmēram tikpat daudz izsūtījumu. Ne jau lielākā daļa no viņiem atgriezās mājās. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir pēckara partizāni, kuri desmit gadus pēc kara beigām cīnījās bezcerīgi, cerot uz rietumu valstu solījumiem un kuri tāpat, ja viņi nekrita kaujās, viņi tika notiesāti pēc 58.panta un ilgus gadus pavadīja Sibīrijā.
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir arī sešdesmito un septiņdesmito gadu gan studenti, kuri savā jaunības maksimālismā veica kādas akcijas – izkāra Latvijas valsts karogu, izplatīja ar roku vai ar rakstāmmašīnu rakstītus uzsaukumus – un kuri tāpat tika notiesāti uz zināmiem gadiem pārsvarā Mordovijas ieslodzījuma vietās.
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir astoņdesmito gadu sākumā notiesātie cilvēki, kad pārējiem mums likās absolūta bezcerība, absolūta stagnācija lielajā padomju valstī, un nav nekādu cerību vairs, ka kas varētu mainīties. Pēdējās politiskās prāvas bija 1982., 1983.gadā. Arī no šiem cilvēkiem visi vairs nav dzīvi, kaut arī viņiem iznāca pavadīt – citam tas bija jau trešais termiņš, citam varbūt pirmais termiņš, bet viņu ir ļoti maz palicis mūsu vidū.
Es gribētu ar gandarījumu atzīmēt, ka šī koalīcija, šī valdība ir tiešām pieskārusies šai tēmai, jo tas lielā mērā saskan ar mūsu projektu, kas ir nodots frakcijām par totalitārā komunisma nosodīšanu. Mēs arī tur runājam par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku godināšanu, tāpat kā mēs runājam par politiski represēto personu tiesību atjaunošanu.
Nobalsojot “par” šo priekšlikumu un nobalsojot par nākošo dienas kārtības punktu, mēs faktiski jau reāli realizējam to, ko mēs šajā deklarācijas projektā esam iekļāvuši. Mēs reāli parādām mūsu Saeimas attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri to ir pelnījuši, žēl, ka tik vēlu, un žēl, ka viņu ir palicis tik maz.
Es aicinu, tiešām ar lielu pārliecību balsot par šo priekšlikumu, par šiem grozījumiem, tāpat kā par nākamo dienas kārtības punktu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien ir Osvencimas atbrīvošanas diena. Un tieši šajā dienā mēs pieņemsim šo likumu. Man šķiet, ka tas būs starptautiskais skandāls, un es nevaru atbalstīt Simsona kunga teikto. Starp šiem cilvēkiem bija ne tikai ģimnāzisti, bet arī bijušie SS vīri, kas slepkavoja un kas dedzināja sādžas Baltkrievijā. Un no šīm sādžām uz Latviju tika pārvietoti tūkstoši cilvēku. Tagad viņi nevar saņemt represēto statusu. Es domāju, ka mums nevajag balsot par šo likumprojektu. Tas būs spļāviens Latvijas darba cilvēkiem, kuri pēc kara atjaunoja Latviju un uz kuriem šāva šie mežabrāļi. Un jūs zināt, ka pārsvarā viņu upuri bija latviešu cilvēki.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Nu redziet, kā ir! Ja cilvēks negrib zināt vēsturisko patiesību, tad viņš arī to nevar izprast. Ja šeit atnāk kāds un runā, ka latvieši ir bijuši SS kaut kādās vienībās, nu tad jāsaka: nožēlojami, ka šāds cilvēks ir kaut kur pagrīdē kaut ko sagrābstījis. Tās nav vairs zināšanas. Un salīdzināt SS ar Latvijas brīvības cīnītājiem, nu, var tikai īstens ultrašovinists. Īstens militārists, ģimenē izaudzis ultrašovinists. Neviens cits cilvēks nevar atļauties kaut ko tādu pateikt. Cīnīties pret totalitāro komunistisko režīmu. Es domāju, ka te nevajadzētu pat liekus komentārus. Vajadzētu vienkārši skaidri un gaiši pateikt lielu paldies tādiem cilvēkiem, kas to ir darījuši. Nebija tik vienkārši. Ne jau tikai ar ieročiem rokās, paņēmieni bija dažādi, bet bija cilvēki, kas saglabāja šo pārliecību, saglabāja šo drosmi, un tā bija dažādos gados. Es gan nevaru piekrist, ka pēdējās prāvas bija 1982.–1983.gadā, jo manu dzīvokli kratīja 1985.gada janvārī. Tikai 1985.gada aprīlī PSKP CK Politbirojs pieņēma lēmumu maigāk apieties ar disidentiem un vairs nevērsties pret viņiem ar tik represīvām metodēm. Bet nožēlojami ir tas, ka uzkāpj tribīnē cilvēks, kas ir piesūcies ar komunistisko domāšanu, kas ir piesūcies ar ultrašovinistisku domāšanu un noniecina to cilvēku drosmi, kas ir atļāvušies savu drosmi parādīt skaidri un gaiši, nebaidoties izteikt savu pārliecību. Lūk, tas ir nožēlojami!
Vēl nožēlojamāk ir tas, ka šāda pārliecība vairs negūst atbalstu pat Krievijā, jo Krievija, kā to pierādīja pēdējās mūsu sēdes Strasbūrā, ir stingri nolēmusi mainīties vismaz ārēji, runājot starptautiskajos līmeņos, jo triecieni, ko saņēma Krievija Strasbūrā, gan izskatot JUKOS lietu, gan izskatot ziņojumu par vēlēšanām Ukrainā, gan arī ciešot pamatīgu politisko kaunu, uzdodot nemākulīgus jautājumus Gruzijas prezidentam Saakašvili, skaidri parādīja, ka tur ir nepieciešams nopietns kapitālais remonts šajā domāšanā.
Un kā var salīdzināt nāves nometņu atbrīvošanas dienu ar mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku cīņu! Kā var kaut ko tādu salīdzināt! Es nezinu, cik ir jālieto narkotiskās vielas vai kaut kādi apreibinošie līdzekļi, lai līdz kaut kam tādam aizdomātos!
Lūk, te jau ir tā lieta, un te jau ir tā attieksme, kas spiež mūs nākt un skaidrot, lai radioklausītājs tomēr nedomā, ka šeit uzkāpj kaut kādi bravūrīgi jaunekļi, kaut ko nobļaustās, un visi pārējie klusuciešot vienkārši nobalso citādi. Diemžēl... jā, mēs šodien it kā.... it kā runājam par pašām par sevi saprotamām lietām, no vienas puses.
Bet, no otras puses, jūs skaidri, cienītie kolēģi, redzat, ko nozīmē nevis godīga vēlēšanās izprast vēsturi, bet īpaša vēlēšanās izrādīt savu attieksmi, kam nav nekāda sakara ar objektīvo patiesību. Un kaut kādi tādi teicieni par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ka viņus salīdzina ar kaut kādiem sādžu dedzinātājiem, nu... es saprotu vienu. Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām domātu, ka šeit, Saeimā, sēž cilvēki, kas cīnās par viņu tiesībām. Nekā tāda taču nav! Ir viena vēlēšanās – sēdēt atkal šeit Saeimā. Un ar tādu pašu nejauku izrunāšanos iegūt sev kaut kādu piekrišanu.
Tā kā acīmredzot arī citādi domājošajiem, kas šādu izrunāšanos ir spējīgi nokritizēt, ir savs viedoklis jāpasaka. Un tiešām ir ārkārtīgi interesanti tagad tā iedomāties – visus tos gadus, kas ir bijuši savā laikā, visas tās darbības, visu to, ko ir pārcietušas mūsu ģimenes, mūsu radi un draugi, visu šo darbību laikā gaidot četros piecos no rīta kārtējo kratīšanu vai arestu, un tagad šeit uzkāpj tā vienkārši labi ģērbts, labi barots jauneklis un vienkārši pasaka kaut kādu nelietību. Un “skaisti”, pēdiņās, tas izskan no tribīnes.
Nu, es nezinu, ar kādiem paņēmieniem mums šeit tagad veidojas Ētikas kodekss. Vai šāda izrunāšanās pieder pie ētikas normu pārkāpšanas vai nepieder?
Lūk, par kādām lietām ir jādomā! Un iemācīsimies vienreiz saprast vienu: ir objektīvā patiesība. Un tā ir viena lieta. Un diemžēl ir otra arī patiesība, ka nāk cilvēki šeit un runā nevis par objektīvo patiesību, bet lai iegūtu politisko kapitālu, apmuļķojot cilvēkus un paužot sevi kā kaut kādas cīņas pārstāvjus. Diemžēl! Un ar to būs acīmredzot jārēķinās. Tātad šajā tribīnē būs, būs un vēlvienreiz būs jāpastāsta, kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kas ir nacionālie partizāni, kas ir latviešu leģionāri, un visas šīs skaidrās, skaudrās patiesības, un ko nozīmē latviešu cilvēku cīņa par savas dzimtenes neatkarību. Cilvēki, kam Latvija ir tikai uzturēšanās vieta un nav sava dzimtene, viņi vienkārši to nesaprot un nekad negribēs saprast. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Derētu īpaši atzīmēt ideju piešķirt militārpersonai izdienas pensiju, nacionālās pretošanās kustības dalībniekam. Pirmkārt, jāņem vērā nacionālās pretošanās kustības dalībnieku kontingenta īpatnības, un, otrkārt, jāņem vērā piemiņas datums, kuram par godu tiek piedāvāts grozījums, kas paredz ikmēneša izmaksas. Nevarēs šeit melot no Saeimas tribīnes un runāt par ģimnāzistiem un padomju laika disidentiem. Man nav iebildumu pret bijušo padomju laika disidentu atbalstu, bet ir runa par militārpersonu izdienas pensijām. Un šis militārpersonu kontingents – pārsvarā tie karavīri, kuri izcēlās karā Hitlera pusē “Waffen–SS” leģionā. Un piemiņas datums, kuru es minēju, ir uzvaras pār fašismu 60.gadadiena. Lieliska ir šī ideja arī tāpēc, ka likumprojekts stājas spēkā mūsu Valsts prezidentes vizītes Maskavā priekšvakarā, kur viņa tad arī pastāstīs viesmīlīgajiem saimniekiem, ka viņi bija okupējuši Latviju. Šī ideja ir apbrīnas vērta arī tādēļ, ka bijušos nacistus – bet nacisti nemēdz būt “bijušie” – piedāvā atalgot uz nodokļu maksātāju rēķina. Mūsu valstī, kur nacistu atbalstītāji un nacisma ideju paudēji pārsvarā atrodas valsts iestādēs un tikai tērē svešus finansiālos līdzekļus, bet valsts kasi ar saviem nodokļiem papildina pārsvarā to ļaužu pēcteči, kuri ieņēma Berlīni, šāds priekšlikums skan īpaši ciniski, īpaši zaimojoši.
Protams, jūs varat aplaupīt mūs, visus antihitleriskās koalīcijas cīnītājus, viņu bērnus un mazbērnus, bet pretī jūs saņemsiet pelnīto spļāvienu sejā, kuru nebūs tik viegli noslaucīt!
Mans piedāvājums ir šāds: kad pienāks viņu laiks aiziet viņsaulē un tikties ar Dievu, tad visus šīs idejas autorus ar īpašu godu kara orķestra priekšnesuma pavadībā vajadzētu apglabāt Lestenes kapos blakus viņu sirdij mīļajiem esesiešiem! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Buzajeva kungs un Kabanova kungs, vai kādreiz Latvijā jūs esat dzirdējuši, ka kāds latvietis apšaubītu Smoļenskas partizānu vai Baltkrievijas partizānu cīņu pret nacionālsociālistiskās Vācijas iebrucējiem? Vai mēs kādreiz esam teikuši, ka Smoļenskas apgabala partizāni vai tie partizāni, kas darbojās Baltkrievijas teritorijā, ir noziedznieki? Viņi cīnījās pret okupāciju, pret savas valsts okupāciju.
Kāpēc jūs brīvības cīnītājus, cilvēkus, kuri varonīgi cīnījās pret savas valsts okupāciju, apvainojat un saucat par fašistiem un cilvēku slepkavām? Ar kādām tiesībām? (Starpsaucieni no zāles: “Ārā! Kauns!”) Es uzskatu, ka mūsu valsts, tajā skaitā arī līdzšinējo Saeimu deputāti, mēs neesam pietiekami novērtējuši mūsu nacionālo pretošanās kustību. Pret ko viņi cīnījās? Viņi cīnījās pret čeku, kas slepkavoja cilvēkus un izsūtīja no Latvijas. Viņi cīnījās pret okupācijas režīmu. Nav svētākas cīņas, kā būt gataviem nolikt savu galvu par savas tautas brīvību. Tā bija svēta cīņa! Un tam nav nekāda sakara, nekāda sakara ar to, ko jūs te runājāt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Cienījamie kolēģi! Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki Latvijā, protams, tika pievilti. Viņi tika pievilti no lielvalstu puses, jo nacionālās pretošanās kustības dalībnieki līdz pēdējam brīdim ticēja, ka pasaules lielvaras nosodīs Baltijas valstu okupāciju un centīsies palīdzēt Latvijai kļūt brīvai. Diemžēl Jaltas konferences rezultāti pārvilka svītru šīm lietām. Bet tā bija svēta cīņa! Tā bija cīņa pret okupāciju un cīņa par savas tautas brīvību.
Tāpēc, cienījamie kolēģi! Neapvainosim cīnītājus un godināsim viņu piemiņu!
Un, paldies Dievam, ka Aigara Kalvīša vadītā valdība beidzot tomēr ir izšķīrusies vismaz par nelielu soli, lai spertu pretim, kaut nelielu soli pretim šiem brīvības cīnītājiem ar lielu novēlošanos, ka mēs viņiem vismaz pieliekam nedaudz pie izdienas pensijas, kas, protams, nav adekvāti tam, ko viņi savā laikā ir izdarījuši, jo lielākā daļa no šiem vīriem savus labākos mūža gadus pavadīja, cīnoties pret okupantiem, pēc tam daudzu desmitu gadu izsūtījumā Sibīrijā, un daudziem visa dzīve, praktiski viņiem visiem tālākā dzīvē, tālākās darba gaitas, iespējas mācīties, izglītoties faktiski tika sabojātas neatgriezeniski, jo visu okupācijas laiku viņi tika vajāti.
Mums šis likumprojekts, cienījamie kolēģi, ir jāatbalsta un jāatbalsta visiem simtprocentīgi, kas šeit sēž zālē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Varbūt es neesmu tik lielisks vēsturnieks kā Dobeļa kungs, bet pat es zinu, ka nacionālie partizāni cīnījās, daļa no tiem vismaz, cīnījās pret sabiedrotajiem, un sabiedrotie cīnījās pret fašismu. Tas ir viens.
Un, otrkārt, es negribu apstrīdēt, ka nacionālajiem partizāniem ir tiesības uz papildu uzmanību no valsts puses, kā rakstīts likumprojektā, 50 latu apmērā.
Bet es nevaru pieņemt, ka, piešķirot tādu palīdzību nacionālajiem partizāniem, mēs aizmirstam par citiem cilvēkiem, par citiem fašisma upuriem.
Un 60 gadus atpakaļ tieši 27.janvārī padomju armija atbrīvoja pirmo un vislielāko Hitlera koncentrācijas nometni – Aušvicu. Tur atradās un tika nogalināti vairāk par miljonu ebreju un vairāki simti tūkstošu citu nacionalitāšu cilvēki. Un tieši šodien bijušajā Aušvicas koncentrācijas nometnē notiek piemiņas ceremonija. Un šajā ceremonijā piedalīsies 19 valstu prezidenti. Starp viņiem arī mūsu prezidente. Tas norāda uz to, cik liela nozīme dota šim pasākumam daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā. Lai fašisma upuriem ... lai fašisma briesmas neatkārtotos nākotnē. (Starpsauciens: “Kāds sakars te ir?”) Un sakars ir ļoti nopietns, un sakars ir tāds, ka, kamēr mēs to nevienlīdzību attiecībā uz fašisma upuriem, uz tiem, kas pavadīja laiku koncentrācijas nometnēs, nelikvidēsim, mēs nevaram runāt par papildu līdzekļu piešķiršanu nacionālajiem partizāniem. Un kāpēc mēs nosodām nacionālsociālismu, kas tieši šķiroja cilvēkus pēc nacionālās piederības, pēc citām pazīmēm, un arī kultivējām latvieši to pašu. Mēs faktiski šķirojam cilvēkus un nepiešķiram, pieņemsim, politiski represētā statusu nepilsoņiem. Nepiešķiram tiem, kas pavadīja koncentrācijas nometnēs laiku ārpus Latvijas, un daudzām kategorijām. Kāpēc mēs runājam par politiski represētajiem – tikai par tiem cilvēkiem, kas pavadīja divus gadus – no 1943. līdz 1944.gadam – koncentrācijas nometnēs? Daudz ir tādu problēmu, kuras mums jāatrisina vispirms. Un pēc tam mēs varam ķerties pie nacionālajiem partizāniem. Un tieši... un varbūt nav pareiza diena. Pareizi šeit kolēģi teica, ka mēs tagad runājam par tiem cilvēkiem, kas cīnījās ar koalīciju, ar sabiedrotajiem, bet aizmirstam pavisam par tiem, kas ir fašisma upuri, kas ir daudz nopietnāk, un par ko šodien, tieši šodien, runā visa pasaule.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Nu jau visatļautības mērs ir pārpilns, un tālāk vairs nav, kur iet. Un pacietības mērs ir pilns. To, ko atļaujas šie pretvalstiskie elementi, jāsaka, es negribu viņus nosaukt vairs par deputātiem, tie nav nekādi Latvijas Saeimas deputāti. Vienreiz par visām reizēm mums jānonāk pie secinājuma, cilvēki mīļie, deputāti, mums ir jāizbeidz šī nenormālība! Tas, kas notiek šeit. Nāk staļinists, Saeimas deputāts Kabanovs, kurš pauž šeit staļiniskās idejas visos veidos!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, lūdzu bez personīgiem apvainojumiem attiecībā par deputātiem, jo visi deputāti ir tautas ievēlēti.
P.Tabūns.
Tautas ievēlēti, bet pretvalstiski noskaņoti deputāti šeit nedrīkst atrasties! (Starpsaucieni: “Pareizi! Pareizi!”) Un Mandātu un iesniegumu komisijai ir pēdējais laiks, draugi mīļie, pēdējais laiks savākt visus šos materiālus, un šādu materiālu ir atliku likām, kaudzēm, un izskatīt. Varbūt sākumam brīdināt šos deputātus – Buzajevu, kurš te uzkāpj tribīnē un ārdās, kliedz, kliedz, paužot pretvalstiskas idejas, pretvalstisku nostāju. Viņi taču ir zvērējuši šeit, nododot zvērestu, kad mandāts tika apstiprināts. Un ko viņi dara tagad? Tas taču pārsniedz visas visatļautības robežas. Es lūdzu Mandātu un iesniegumu komisiju izskatīt šo jautājumu un pret šiem pretvalstiskajiem elementiem....
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, mēs debatējam par likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensijas likumā”. Lūdzu, runājiet par konkrēto tematu!
P.Tabūns.
... celt patiešām apsūdzību. Tā vairs nedrīkst turpināties, draugi mīļie! Cik tālu mēs aiziesim šajā Latvijā, neatkarīgajā valstī! Tas taču ir nenormāli! Tie taču nav Latvijas Saeimas deputāti! Tie ir kaut kādi Krievijas sūtņi te iekšā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka kaislības starp deputātu uzrunām paliek arvien lielākas, es aicinu visus deputātus pieturēties pie konkrētā likumprojekta apspriešanas, un katram deputātam ir tiesības izteikt savu viedokli, bet par konkrēto likumprojektu.
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēdz teikt: strīdos dzimst patiesība. Un pat šādos asos strīdos arī var atrast kādu patiesības graudu, un ne jau tikai no pozīcijas puses, bet arī no opozīcijas puses. Šeit pavīdēja frāze, ka nevar būt bijušo nacistu, ir tikai nacisti. Un pilnīgi pareizi.. Tas nozīmē arī, ka nevar runāt par bijušajiem komunistiem. Ja ir komunists, tad viņš ir komunists pēc pārliecības acīmredzot līdz mūža galam. Bet to es nesaku kā pārmetumu.
Mēs nevaram pieņemt pārmetumus, ka Latvijas valsts nav izrādījusi pietiekamu cieņu upuriem, nacisma upuriem. Nacisma upuri nav aizmirsti. Komunisma upuri ir bijuši aizmirsti ļoti ilgus gadu desmitus, un nupat varbūt ir pirmais būtiskākais solis, kad mēs izrādām cieņu arī cīnītājiem pret režīmu, pret komunistu režīmu, jo pret nacisma cīnītājiem ir bijusi izrādīta cieņa un viņiem ir bijuši apbalvojumi un dažādi atvieglojumi visus šos iepriekšējos gadu desmitus.
Šeit pieminēja Aušvicas atbrīvošanas gadadienu. Es vēlreiz gribu aicināt: terminus vajadzētu izvēlēties pareizi. Būtībā padomju armija ienāca pamestajā, vāciešu pamestajā Aušvicas nometnē. Tur nebija vajadzīga nekāda atbrīvošana, jo šie cilvēki bija vienkārši pamesti tāpēc, ka viņi sava fiziskā nespēka dēļ nebija vairs nacistiem izmantojami nekādā veidā. Bet es gribu pieminēt vēl vienu lietu. Mēs zinām arī citas nometnes: Būhenvaldi, Štuthofu un tamlīdzīgas. Un mums nez kāpēc ir maldīgs priekšstats, ka, lūk, Aušvicu pārņemot padomju armijas pārziņā, viņa pārstāja darboties. Visas šīs nacistu nometnes strādāja pilnā apjomā vēl 10 gadus pēc kara. Un mirstības procents šajās nometnēs bija gluži tāds pats komunistu laikā kā nacistu laikā. Ja kāds par to šaubās, protams, mēs esam nokavējuši, bet 23.augustā Kara muzejā tika atklāta izstāde, ko sarīkoja šeit Pēterburgas memoriāls. Tur bija tieši salīdzinātas komunistu nometnes un nacistu nometnes hronoloģiski, pēc apjoma un pēc režīma. Un es gribētu teikt, ka tiešām mūsu pienākums ir grozīt ne vienu vien likumu par labu komunisma upuriem un cīnītājiem pret komunismu.
Un jūs esat dzirdējuši manus argumentus gan par Repatriācijas likuma nepilnībām, un es domāju, ka arī pie tā mēs vēl kādreiz atgriezīsimies, tāpat kā mēs atgriezīsimies pie likuma “Par politiski represētās personas statusu”. Bet ne jau tādā redakcijā un ne ar tādu nodomu, kā mums piedāvā kreisais flangs šeit.
Paldies par uzmanību!
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti!
Jums taču ir zināms, ka bieži vien zaglis kliedz: “Turi zagli!” Kā mēs šeit dzirdējām, nacionālists norāda uz citu cilvēku, ka viņš ir šovinists. Kārtējo reizi mēs dzirdējām apvainojumus, bet diemžēl arī cienījamajai Saeimas priekšsēdētājai, manuprāt, ir dubultstandarti: ja viņai liekas, ka Buzajeva kungs, deputāts Buzajevs runā ne par tēmu, izraida no zāles, ja Tabūna kungs runā, manuprāt, par citu...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Plinera kungs, jums arī jārunā par tēmu!
J.Pliners.
...jautājumu, viņš nav izraidīts.
Nacionālie partizāni, kā jums zināms, cīnījās pārsvarā pret ciema padomes darbiniekiem, pret skolotājiem, komjauniešiem, faktiski pret puišiem un meitenēm, un simti un simti no viņiem pēc kara 1944., 1945., 1946.gadā bija nošauti. Vai ir daudz mežabrāļu, kuri cīnījās pret padomju karaspēka daļām? Ļoti maz! Šeit bija pieminēti baltkrievu un Pleskavas partizāni, tātad... un Pleskavas, Baltkrievijas partizāni vai Viļa Samsona partizāni tomēr pamatā cīnījās pret Hitlera armiju, pret šucmaņiem, pret policistiem. Kāpēc jūs viņiem – es runāju tieši par Samsona partizāniem – nepiešķirat 50 latu piemaksu? Kāpēc “Waffen–SS” divīzijas zaldātiem ir Latvijā atvieglojumi, bet sarkanās armijas zaldātiem nav? Arī atkal dubultstandarti! Vai šeit būtu Latvija, vai šeit būtu latviešu valoda, ja uzvarētu fašistiskā Vācija? Nebūtu! Un attiecīgi tieši tāpēc: vai privilēģijas piešķirt “Waffen–SS” divīzijas zaldātiem un sarkanās armijas divīzijas zaldātiem, vai vieniem Viļa Samsona partizāniem un nacionālajiem partizāniem, vai nevienam!
Citādi, atkārtoju, tas nav godīgi, tas ir dubultstandarts, un tāpēc, tieši tāpēc es aicinu balsot pret šā likuma pieņemšanu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ļoti pareizs bija aicinājums runāt par dokumentu un par to, kas ir dokumentā minēts. Un par ko ir runa dokumentā? Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, nevis par nāves nometnēm vai par kaut ko tādu citu.
Tāpēc, ja gadījumā šeit ir runa par to, ka šodien atzīmē Aušvicas nometnes atbrīvošanas dienu, tad es pilnīgi piekrītu, ka šai nometnei nav sakara ar nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Bet varbūt tad minēsim tās nometnes, kurām ir sakars ar nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem! Varbūt es dažas nosaukšu: Komi Republikā nosaukšu Vjatlagu, nosaukšu nometnes Mordovijā, Kazahijā, Magadanā un vēl daudzās citās vietās, uz kurām sūtīja nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Un daudzi no viņiem tur arī palika.
Varbūt tad par to parunāsim, ja mēs runājam par nāves nometnēm? Jeb varbūt jūs uzskatāt, ka tās nometnes bija kaut kāds īpašs audzināšanas paņēmiens, veselības uzlabošana? Tagad šī visrupjākā vēsturiskā kļūda, ko nākas dzirdēt no pietiekami it kā inteliģentu cilvēku mutes, ka latviešu leģionāri ir karojuši pret, redziet, sabiedrotajiem. Nepasaka vis, pret ko viņi ir karojuši! Latviešu leģionāri ir karojuši tikai pret sarkanarmiešiem. Un tikai! Un kas tad tie bija tādi par sabiedrotajiem? Tie nebija Latvijas atbrīvotāji. Nē! Tie bija otrreizējie Latvijas okupanti. Un nejauksim šīs divas dažādās lietas!
Atbrīvotājs. Viņš atbrīvo valsti, viņam par to pasaka paldies, un viņš aiziet no šīs valsts.
Tā kā padomju karaspēks bija spiests aiziet, piemēram, no Austrijas. 1955.gadā padomju karaspēks skaistā marša solī aizgāja prom no Austrijas. Viņi bija diezgan ilgi tur aizkavējušies, bet spiediena rezultātā bija spiesti aiziet.
No Latvijas viņi aizmaršēja krietni, krietni vēlāk. Atbrīvotāji! Un cik no viņiem palika Latvijā no šiem “atbrīvotājiem”? Un cik no viņiem un viņu pēctečiem jaucas šodien iekšā Latvijas iekšējā dzīvē? Tā ka varbūt paskatīsimies, kurš ir atbrīvotājs, kurš ir okupants, kurš pelna to, ka viņu ciena, un kurš to nepelna?
Jā es piekrītu, mums tiešām vajadzētu izvairīties no kaut kādu personību aiztikšanas, bet, ja šeit skan apvainojumi, ja šeit tik elementāri vienkārši lieto vārdu “fašists”, es jums varu skaidri pateikt: jūs daudzi atceraties, kā savā laikā mūs uzrunāja kaut kāds nopuņķojies iebraucējs, kurš vienkārši pateica: “Jūs esat fašists!” Tikko es kādam nepatīku, viņš uzreiz lieto šos vārdus. Tas bija pilnīgi kā tāds, es nezinu, izplatīts “kompliments” (pēdiņās). Diemžēl! Un šodien tādā pašā stilā šeit skan tādi paši apvainojumi. Un tas tomēr...
Es aicinu tomēr… par šādām lietām cilvēkam ir jāsaņem sods!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu par tematu!
J.Dobelis.
Es par tematu turpināšu, bet ar šo iestarpinājumu es atgādinu, jo nedrīkst kāpt šeit tribīnē. Viena lieta ir viedoklis. Man ir mans viedoklis. Man nepatīk tas vai šitas. Kādam citam es varu nepatikt, bet nedrīkst apvainot cilvēkus! Par to ir runa. Lūk!
Un tāpēc, ja mēs šodien runājam par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, nevienam šeit nav tiesību kāpt tribīnē un viņus apvainot!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs tagad apspriedām militārpersonu izdienas pensijas. Man tikai nav skaidrības, kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un kur izdienēja to pensiju, kuru mēs gribam viņiem piešķirt. No šodien izskanējušām runām man ļoti iepatikās tā patiesība, kuru izteica Simsona kungs, un viņš to skaļi šeit izteica pat dažas reizes, to patiesību, kura apliecina, ka mums bija tikai viena okupācija – Vācijas okupācija. Jo viņš pateica, ka PSRS bija vienota valsts. To viņš pateica pat ne vienu reizi vien no šīs tribīnes, mēs par to varam pārliecināties. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Pamosties!”) Bet tanī pašā laikā Latvija visu laiku bija daudznacionāla valsts, un kaut kādā veidā mēs visu laiku aizmirsām, ka mums bija vācu okupācija. Kāpēc mēs nekur nepieminam tos, arī latviešus – nacionālos kadrus, kuri cīnījās pret okupāciju, kuri bija nacionālās kustības cīnītāji, bet mēs viņus nepieminam. Mēs tikai redzam vienu virzienu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tas taču nav par tēmu!”)
Un padomājiet arī par to, tēvzemieši, ka mūsu leģionārus uzreiz pēc kara amerikāņi nelaida pie sevīm.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, un pieņemšanu arī pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots un arī pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei, lai noteiktu... Jā, Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 15.februāris. Nē, pa daudz iznāk...
Sēdes vadītāja.
Tātad no šodienas ne garāku kā 15 dienas. Desmitais.
J.Stalidzāne.
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.20 “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī balsot par Kabineta noteikumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vienotas, integrētas sabiedrības izveidošana un attīstīšana tika nosaukta kā viena no Kalvīša kunga jaunās valdības prioritātēm. Vienkārši sakot, bija domāts vienot, nevis šķelt. Tie droši vien bija tikai vārdi, jo īstenībā sanāk, ka ir izdalīta “pareiza” (pēdiņās) biedru grupa, kam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem tiek piedāvāts ikmēneša pabalsts 50 latu apmērā. Tas taču ir visvienkāršākais variants – iedot naudu nelielai valdības piedāvātai grupai un pārējos pensionārus nenodrošināt, atstāt bez pienācīgas pensijas. Vienkāršāk ir atpirkties nekā nodrošināt pieejamo medicīnisko apkalpošanu visiem iedzīvotājiem. Tad ar ko atšķiras esošās valdības rīcība no Rīgas domes sociāldemokrātu populistiskām rīcībām, kad tie izsniedz pabalstus, bet nerisina problēmas būtību. No tā visa var saprast, ka Repšes kungam, risinot savas privātbiznesa problēmas, ir par maz laika prātīgi izdomāt, kur nu vēl iztērēt Aizsardzības ministrijas varbūt lieku naudu. Jo mēs karojam, kur tik varam, iepērkam visu, ko mums tik ļauj NATO. Bet iztērēt visu to arī nesanāk. Bet diez vai šo valdības lēmumu varēs saprast un pieņemt gan Rietumos, gan Austrumos, gan arī prātīgie Latvijas valsts iedzīvotāji.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mēs nevaram visus salikt vienā maisā. Ja ir runa par to, ka piešķir pabalstu, tad pirmais jautājums ir – kam tad tas visvairāk pienākas? Kuri ir tie cilvēki, kuri ir visvairāk cietuši visus 50 gadus? Par to jau šeit ir runa un nevis par kaut ko citu! Ir runa par cilvēkiem, kas ziedoja sevi, kas bija spējīgi to izdarīt. Un tieši tāpēc viņiem pienākas pirmām kārtām. Un Aizsardzības ministrija ir Aizsardzības ministrija. Viņas uzdevums tomēr ir rūpēties par tiem, kam ir sakars ar valsts aizsardzību. Gan agrāk, gan tagad. Lūk, tā kā tādas diezgan jocīgas ir šādas pretenzijas, ka nu citiem tur nav iedots. Tas nav nekādā sakarā ar šo konkrēto grozījumu. Tā ka nāksies atgādināt šad un tad. Cilvēki, kas ir 50 gadus cietuši visādos veidos un kas vēl ir izdzīvojuši. Daudz viņu tiešām nav. Viņi ir pirmām kārtām pelnījuši šos pabalstus.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai un pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.21 “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumi” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Slakteris (TP).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.22 “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.februārim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 8.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.23 “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Vai deputāts Ēriks Škapars vēlas ko teikt par procedūru? Nē... Par termiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ērikam Škaparam.
Ē.Škapars (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris.
Sēdes vadītāja.
Tā... Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.24 “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 9.februārim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” nodošanu komisijām vēlas runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Jau 2003.gada 12.novembrī Sociālo un darba lietu komisija rakstīja tālaika Ministru prezidentam Repšes kungam, ka nav pieļaujama situācija, ka līdz 2002.gada 31.decembrim likvidējamo uzņēmumu darbinieki ir nostādīti ļoti beztiesiskā stāvoklī. Mūsu rīcībā bija informācija, ka vairākos gadījumos joprojām netiek apmierināta darbinieku prasība par sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Vairākos gadījumos sociālais nodoklis no darbinieku algām regulāri tika atskaitīts, taču darba devējs to nepārskaitīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Un līdz ar to viņiem bija liegtas tiesības saņemt sociālos nodrošinājumus, kā to paredz Satversme. Jo likums paredz, ka saņemt attiecīgo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu dod tiesības tikai tad, ja ir veiktas šīs apdrošināšanas iemaksas. Iemaksu veikšanas pienākums darba ņēmēja un darba devēja attiecībās ir noteikts abiem, pie tam darba ņēmējs šo pienākumu var īstenot tikai ar darba devēja starpniecību: darba devējs ietur no darba ņēmēja arī to iemaksas daļu, kas ir iemaksājama budžetā no viņa saņemamās darba algas.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā daudzi uzņēmumi, to vidū arī lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi, sakarā ar pāreju uz tirgus ekonomiku nespēja turpināt uzņēmējdarbību un nomaksāt par saviem darbiniekiem iemaksas. Līdz ar to uzņēmumiem izveidojās ievērojami iemaksu parādi, un kopā uz 2004.gada 1.februāri šie iemaksu parādi bija 76,6 miljoni latu, tajā skaitā pamatparāds bija 45,9 miljoni latu. Valsts ieņēmumu dienests arī ir izdarījis aprēķinus, ka apmēram 34 miljoni latu pamatparāda netiks iekasēti. Un no 1998.gada līdz 2003.gadam no pamatparāda tika dzēsts arī 28,6 miljoni latu. Taču atbilstoši šodienas normatīvajiem aktiem dzēstie iemaksu parādi netika pielīdzināti nomaksai, un līdz ar to laiks, par kuru tie... un līdz ar to arī tie neveicināja to, lai darba ņēmēji varētu tikt nodrošināti bezdarba, slimību un arī aiziešanas pensijā gadījumā.
Lai aizsargātu darba ņēmēju, ja darba devējs nav veicis savu pienākumu un nav nomaksājis iemaksas, balstoties uz Satversmes tiesas 2001.gada 13.marta spriedumu, likumā “Par sociālo apdrošināšanu” tika veiktas izmaiņas, un tika noteikts, ka no 2001.gada 14.marta persona, kura iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kuru maksājumus izdara citas personas, ir sociāli apdrošināta no dienas, kad tā ir ieguvusi sociālās apdrošināšanas personas statusu, tas ir, sociālās apdrošināšanas pakalpojumi var tikt piešķirti arī tajā gadījumā, ja iemaksas darba devējs nav veicis. Savukārt palika nenosegts šis laika periods no 2001.gada 13.marta. Sociāli apdrošinātajai personai joprojām palika spēkā tā likuma norma, kas nosaka, ka šie sociālie apdrošinājumi var tikt piešķirti tikai tad, ja ir faktiski veiktas visas iemaksas. Līdz ar to šobrīd pilnībā nav nodrošinātas darba ņēmēja tiesības uz sociālajām garantijām, ja darba devējs man nav nomaksājis iemaksas par laika periodu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ieskaitot.
Un tāpēc arī, atkārtoti Sociālo un darba lietu komisijai griežoties vēlreiz Ministru kabinetā, 2004.gada 14.septembrī Ministru kabinets akceptēja Labklājības ministrijas sagatavoto koncepciju par darba ņēmēja tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav nomaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par laika periodu, bet ja tās ir aprēķinātas un ir ieturētas.
Tātad līdz ar to darba ņēmējs šajā gadījumā ir tiesīgs saņemt visas tās sociālās garantijas, kādas viņam pienāktos, ja šī nauda viņam būtu arī ieskaitīta šajā budžetā. (Starpsauciens no zāles: “Vai tad nav laiks?”)
Nu, protams, ir nepieciešams laiks, lai par šo lietu informētu sabiedrību, tos cilvēkus, kuri no šīs likuma nepilnības ir cietuši, par šīm normām nāksies pietiekoši daudz informēt arī sabiedrību, tāpēc šis likumprojekts ir jāpieņem pietiekami ātri. Grozījumi uzlabos finansiālo stāvokli cilvēkiem, no kuriem darba devējs oficiāli, nodarbinot laika posmā no 1991. līdz 2001.gadam, ieturēja sociālās iemaksas, bet nepārskaitīja tās valsts budžetā. Tādējādi tiks ietekmēts pensiju apmērs gan pašreizējiem pensionāriem, gan arī visiem, kas vēl dosies pensijā un ir strādājuši minētajā laika periodā.
Tā ka lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un komisija pietiekami ātrā tempā centīsies to pieņemt, lai var to realizēt.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par smagajiem metāliem” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – virzīt likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā kā 18.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Arī darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – virzīt likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā kā 19.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ziņo par to, ka ir saņemts deputātu Jāņa Jurkāna, Vidavska, Cileviča, Bartaševiča, Orlova, Solovjova un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā”. Vai deputātiem ir iebildumi par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, runās deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, svētdien Irākā notiks vēlēšanas. Pēc vēlēšanām okupācijas karaspēka klātbūtne vēl vairāk pastiprinās pretestības kustību Irākā.
Tālāk. Irākiešu un to kaimiņu skatījumā okupācijas armijām nav tiesiska pamata palikt un būt Irākā.
Trešā atziņa. Okupācijas karaspēkiem praktiski nav Irākas iedzīvotāju atbalsta. Šo atbalstu atgūt praktiski nav iespējams. Vienīgais faktors, kas vieno musulmaņus Irākā šodien, ir vēlme atbrīvoties no okupācijas karaspēkiem.
Nākamā atziņa: Buša administrācijai un sabiedrotajiem jāsūta nekavējoši vienlaicīgi divas īsziņas, teiksim. Pirmā īsziņa, ka okupācijas karaspēki ir gatavi aiziet no Irākas. Otrā īsziņa ir tāda, ka, ja gadījumā jaunievēlētā Irākas valdība prasīs ASV administrāciju, Latvijas valdību un tā tālāk, – palikt Irākā un palīdzēt uzturēt mieru, tad mēs to šeit skatīsim, jo pēc vēlēšanām palikt Irākā nozīmē turpināt okupāciju, un tas nozīmē vēl vairāk eskalēt asins izliešanu un vardarbību Irākā.
Tālāk. Šinī situācijā, protams, aiziet no Irākas ir ļoti sarežģīti un tāpēc mums ir jādomā par tām formulām, par tiem veidiem, kā starptautiskajā laukā vispirms, un tas viss ir vēlēšanu skatījumā, pēc vēlēšanām, kā restaurēt transatlantisko vienotību Irākas jautājumā un meklēt formulas, kā, aizejot no Irākas, palīdzēt irākiešiem sakārtot savu valsti un novērst pilsoņu karu.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šo lēmumu. Neskatieties uz to kā uz kaut kādu tādu politisku gājienu no mūsu puses, bet šis ir ļoti svarīgs starptautisks akts, un es domāju, ka, iedziļinoties šinī būtībā, jūs atbalstīsiet mūsu lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Solovjova, Urbanoviča, Agešina, Ribakova un citu deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu: nodot Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā” izskatīšanai Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Saeimas Nacionālās drošības komisijai.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – 2. Lēmuma projekts komisijai nav nodots, tātad – noraidīts.
Saeimas Prezidijs ziņo par to, ka ir saņemts deputātu Šadurska, Bērziņa, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu lūgums – iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” Saeimas lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”.
“Par” darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Iesniegtais projekts ir turpinājums tai sarunai, kura bija pagājušo reizi, un būtu ļoti patīkami, ja šeit lomu nespēlētu politiskā greizsirdība, kurš ir galvenais mīlulis un kurš ir otrās šķiras mīlulis. Jo es gribētu atgādināt, kā pagājušo reizi šos jautājumus mēs šeit bijām diezgan tādā jocīgā veidā spiesti apspriest.
Arī parādījās viens dokuments, tad – otrs, lai notušētu pirmo. Labi, mīļā miera labad mēs nobalsojām par iekļaušanu un par izskatīšanu šodien. Taču vai tad tāpēc nevajadzēja to drusku uzlabot, jo radās iespaids, ka tas bija ar nelielām nepilnībām. Un patlaban varam runāt taču tikai par to, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” kopīgi izstrādātais piedāvājums ir uzlabojums tam dokumentam, par ko mēs runājām pagājušo reizi. Tas ir uzlabojums un nevajadzētu to noliegt. Un uzlabojumi ir ļoti konkrēti.
Pirmkārt, ir uzsvērta Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, un ir aicinājums Baltijas valstīm izstrādāt savstarpēji saskaņotu un vienotu rīcību. Tas ir papildinājums. Tas ir uzlabojums.
Otrkārt. Šķiet, ka pēdējais laiks ir šad un tad Saeimai ar saviem lēmumiem atgādināt par 1920.gada 11.augusta miera līgumu. Kāda tad te vaina?
Miera līgums ir dokuments, un no tāda dokumenta mēs nevaram atteikties. Neviens no tā nekad nav atteicies kā no dokumenta. Līdz ar to kāda šeit var būt runa par kaut kādiem uztraukumiem?
Tātad atbalsts Valsts prezidentes rīcībai konkrētajā gadījumā ir nepieciešams. Jā, ir nepieciešams Saeimas atbalsts, ko arī neviens nenoliedz. Bet negribētos, ka šis atbalsts kļūst par kaut kādu ieroci kādam atsevišķam politiskajam spēkam, kas varētu, lūk, ar Valsts prezidenti nodibināt labākas attiecības, tam otram tās vairs nav tik labas. Un šeit vairs nav runas par valsts interesēm, šeit ir runa par politisko grupējumu interesēm. Un tas ir pavisam kaut kas cits.
Šinī gadījumā iesniedzēji piedāvā līdzsvarot, izstrādāt lēmumu valsts interesēs, par ko būtu ieteicams nobalsot visiem tiem, kas uzskata, ka dokumenti, ko mēs šeit pieņemam, ir nopietni un tie nedrīkst būt vienkārši nejauši parādījušies.
Līdz ar to es aicinu iekļaut – vismaz iekļaut tad! – darba kārtībā, un tad mēs varētu to apspriest. Jo gadījumā, ja šāds dokuments netiek iekļauts darba kārtībā, politiskā greizsirdība, patīk vai nepatīk, turpināsies. Un tā kā tā nākamo nedēļu šo dokumentu vajadzēs apspriest, jo tad tam jau būs pienācis tas laiks, kad par tā iekļaušanu īpaši nebūs jābalso.
Es aicinu: kolēģi, tiešām šoreiz padomāsim mierīgā garā un iekļausim dokumentu darba kārtībā. Un tālāk tad mēs varam vienoties, kā šīs lietas virzīt uz priekšu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti... Vai “pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis? Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Tautas partija ir par vienotu, konsekventu valsts ārlietu politiku. Valsts prezidente ir izstrādājusi deklarāciju, iepriekšējā Saeimas sēdē mēs nolēmām atbalstīt Tautas partijas ierosinājumu – un to nolēma absolūts Saeimas vairākums – atbalstīt Valsts prezidentes deklarāciju un ar vienotu pozīciju skaidrot mūsu ārpolitiskās nostādnes starptautiskajai sabiedrībai. Un, ja jūs te runājat par kādu greizsirdību, tad šobrīd man tiešām izskatās, ka jūs esat greizsirdīgi un gribat sākt “mudžināt” lietas.
Pagājušajā Saeimas sēdē mēs skaidri un gaiši nolēmām atbalstīt Valsts prezidentes pozīciju, un pie tā arī vajadzēja turēties. Un atkāpe no tā šobrīd ir tikai lietas sarežģīšana un samudžināšana.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret –19, atturas – 38. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti, lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim.
A.Ārgalis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā Dzeltenajā zālē tiks dibināta Latvijas un Tunisijas parlamentu sadarbības grupa.
Aicinām visus deputātus, kas ieinteresēti darboties, ierasties Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Māris Gulbis, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Mihails Pietkevičs, Viesturs Šiliņš, Māris Kučinskis, Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies.
M.Segliņš.
Kolēģi! Tūlīt Juridiskās komisijas sēde.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 27.janvāra sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā un lūdza izslēgt no Saeimas darba kārtības 19.punktu – likuma “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrreizējo caurlūkošanu un iekļaut minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimas šā gada 3.februāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada Saeimas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, un komisija lūdza iekļaut likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” šīs sēdes darba kārtībā, kā arī lūdza virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojekta “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodošanu komisijām, kā arī bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā iekļaut arī sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Circenes, Šiliņa, Rībenas, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālajā grupā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Rībenas, Strēļa, Kļaviņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – Saeimas 27.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Latkovska atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šiliņa, Circenes, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Strēļa, Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut 27.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Sarmītes Ķikustes ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Pētersona ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas, Ceriņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes Baibas Brigmanes ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Šiliņa, Bendrātes, Circenes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa kā pamatdelegāta ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Nagļa, Simsona, Feldmanes, Jaundžeikara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut 27.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.
Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā ir izdevis Ministru kabineta noteikumus nr.16 “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Kabineta noteikumi ir izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, mums ir jābalso par šiem Kabineta noteikumiem kā likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina termiņu 3.februāri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.februāris. Paldies.
Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā ir izdevis Ministru kabineta noteikumus nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””.
Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Man ir nepatīkama ziņa: mūsu valstī atkal sākas nacionalizācija. Šis likumprojekts ir saistīts ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Šoreiz labējā koalīcija mums piedāvā tipiski sociālistisku produktu. Šie Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka īpašuma tiesības uz atsavināmo īpašumu pāriet valstij vai pašvaldībai ar attiecīgā likuma spēkā stāšanās brīdi. Līdz ar to pat gadījumā, ja nav panākta vienošanās par atlīdzības apmēru, īpašumu atņem. Šajā gadījumā runa ir par Nacionālās bibliotēkas būvniecību un tiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas šajā teritorijā. Tas nozīmē: ja nav panākta vienošanās, tad īpašumu, šos dzīvokļus, atņem, un tikai pēc tam šo dzīvokļu īpašnieki varēs griezties tiesā un pierādīt, ka viņiem tātad... un izcīnīt godīgu atlīdzību.
Vai šī situācija jums neatgādina vēsturiskos notikumus, kad tika pieņemti lēmumi par īpašumu nacionalizāciju? Cik ilgi īpašnieki gaidīs savu kompensāciju, un kāds būs šīs kompensācijas apmērs? Klīst baumas, ka Kultūras ministrija nemaz negrib vadīties pēc tirgus cenām. Vai atkal atgriežamies pie administratīvās ekonomikas?
Ja šodien mēs pieņemsim šo likumprojektu, mēs pārkāpsim ļoti bīstamu robežu, aiz kuras neviens nekustamā īpašuma īpašnieks nevarēs justies drošs, ka tādā pašā veidā – pieņemot steidzamības kārtā kādus noteikumus – tātad neatņems viņu īpašumu un ka šajā gadījumā viņš saņems taisnīgu atlīdzību, ko paredz Satversmes 105.pants. Nu, piemēram, kad Tautas partija tātad gribēs būvēt vēl kādu jaunu “gadsimta objektu”, nu, pieņemsim, jauno pilsētas krematoriju, nu, protams, par simt miljoniem latu, un ka jebkuru īpašumu varēs atņemt.
Kolēģi, nekādu labu darbu nevar sākt ar netaisnību! Un tāpēc es aicinu jūs nobalsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jebkurā valstī, tajā skaitā jebkurā demokrātiskā valstī, ir situācijas, kad īpašniekiem ir zināmā mērā jāupurē savas intereses sabiedrības labā, un priekš tam ir speciāli likumi. Un arī Latvijā ir speciāls likums, kas paredz īpašuma atsavināšanu, jo diemžēl, ja ir jābūvē valstij svarīgas automaģistrāles, lidlauki un citi svarīgi infrastruktūras objekti, tajā skaitā arī tik ievērojams kultūras objekts kā Nacionālā bibliotēka, tad kādam ir jācieš. Bet tāpēc valsts, Saeima, ir pieņēmusi speciālu likumu, kas paredz, ka īpašnieki varēs saņemt kompensācijas, un īpašnieki kompensācijas saņems. To, es domāju, neapstrīd neviens no klātesošajiem deputātiem. Un acīmredzot tiks panākta vienošanās. Ja netiks panākta labprātīga vienošanās, tad, protams, tiks iesaistītas mūsu tiesībsargājošās institūcijas, kas izšķirs šo situāciju, lai un maksimāli īpašnieku tiesības tiktu ievērotas.
Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam, lai Nacionālā bibliotēka Latvijā tiktu uzcelta, mums šis likumprojekts ir jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Nu pieņemsim mēs šo likumu. Ļoti labi! Bet tajā pašā laikā mēs dosim iespēju atņemt cilvēkiem viņu īpašumus, tos dzīvokļus, kuri jau pašreiz pieder šiem cilvēkiem, tādā gadījumā mēs dosim iespēju šiem cilvēkiem stāties kaut kādā rindā, un viņi paliks bez kaut kādiem dzīvokļiem, jo tā atlīdzība, kuru paredz šis te likums, tā nav tā atlīdzība par viņu īpašumiem, jo ar šiem cilvēkiem līdz šim momentam, cik man zināms, neviens nav sarunājies par tieši viņu lūgto atlīdzību.
Mēs tajā pašā laikā atņemsim ne tikai dzīvokļus, mēs atņemsim arī zemi. Un zeme ir svēta lieta. Ja atņemsim to zemi, tad, atvainojos, mēs pārkāpsim mūsu Satversmi.
Vajag balsot pret šo likumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.18 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir ... Es atvainojos! Tātad Ministra kabineta noteikumus nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 18, neviens neatturas. Līdz ar nodošanu komisijām likumprojekts ir pieņemts arī pirmajā lasījumā.
Lūdzu Juridiskajai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.18 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju un pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai un arī pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.19 “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Man ne brīdi nav šaubu, ka vairākums nobalsos “par” šo projektu, tāpat kā par nākamo dienas kārtības punktu. Es vienkārši gribu atgādināt, uz ko tad attiecas šie grozījumi. Kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, jo cik viņu ir, to jūs varat redzēt, izlasīt šeit anotācijā. Tie ir cilvēki, kuri, kā ģimnāzisti vai kā studenti darbojās pretestības grupās tūlīt pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā. Par to viņi parasti dabūja līdz desmit gadiem ieslodzījumu un pēc tam apmēram tikpat daudz izsūtījumu. Ne jau lielākā daļa no viņiem atgriezās mājās. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir pēckara partizāni, kuri desmit gadus pēc kara beigām cīnījās bezcerīgi, cerot uz rietumu valstu solījumiem un kuri tāpat, ja viņi nekrita kaujās, viņi tika notiesāti pēc 58.panta un ilgus gadus pavadīja Sibīrijā.
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir arī sešdesmito un septiņdesmito gadu gan studenti, kuri savā jaunības maksimālismā veica kādas akcijas – izkāra Latvijas valsts karogu, izplatīja ar roku vai ar rakstāmmašīnu rakstītus uzsaukumus – un kuri tāpat tika notiesāti uz zināmiem gadiem pārsvarā Mordovijas ieslodzījuma vietās.
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir astoņdesmito gadu sākumā notiesātie cilvēki, kad pārējiem mums likās absolūta bezcerība, absolūta stagnācija lielajā padomju valstī, un nav nekādu cerību vairs, ka kas varētu mainīties. Pēdējās politiskās prāvas bija 1982., 1983.gadā. Arī no šiem cilvēkiem visi vairs nav dzīvi, kaut arī viņiem iznāca pavadīt – citam tas bija jau trešais termiņš, citam varbūt pirmais termiņš, bet viņu ir ļoti maz palicis mūsu vidū.
Es gribētu ar gandarījumu atzīmēt, ka šī koalīcija, šī valdība ir tiešām pieskārusies šai tēmai, jo tas lielā mērā saskan ar mūsu projektu, kas ir nodots frakcijām par totalitārā komunisma nosodīšanu. Mēs arī tur runājam par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku godināšanu, tāpat kā mēs runājam par politiski represēto personu tiesību atjaunošanu.
Nobalsojot “par” šo priekšlikumu un nobalsojot par nākošo dienas kārtības punktu, mēs faktiski jau reāli realizējam to, ko mēs šajā deklarācijas projektā esam iekļāvuši. Mēs reāli parādām mūsu Saeimas attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri to ir pelnījuši, žēl, ka tik vēlu, un žēl, ka viņu ir palicis tik maz.
Es aicinu, tiešām ar lielu pārliecību balsot par šo priekšlikumu, par šiem grozījumiem, tāpat kā par nākamo dienas kārtības punktu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien ir Osvencimas atbrīvošanas diena. Un tieši šajā dienā mēs pieņemsim šo likumu. Man šķiet, ka tas būs starptautiskais skandāls, un es nevaru atbalstīt Simsona kunga teikto. Starp šiem cilvēkiem bija ne tikai ģimnāzisti, bet arī bijušie SS vīri, kas slepkavoja un kas dedzināja sādžas Baltkrievijā. Un no šīm sādžām uz Latviju tika pārvietoti tūkstoši cilvēku. Tagad viņi nevar saņemt represēto statusu. Es domāju, ka mums nevajag balsot par šo likumprojektu. Tas būs spļāviens Latvijas darba cilvēkiem, kuri pēc kara atjaunoja Latviju un uz kuriem šāva šie mežabrāļi. Un jūs zināt, ka pārsvarā viņu upuri bija latviešu cilvēki.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Nu redziet, kā ir! Ja cilvēks negrib zināt vēsturisko patiesību, tad viņš arī to nevar izprast. Ja šeit atnāk kāds un runā, ka latvieši ir bijuši SS kaut kādās vienībās, nu tad jāsaka: nožēlojami, ka šāds cilvēks ir kaut kur pagrīdē kaut ko sagrābstījis. Tās nav vairs zināšanas. Un salīdzināt SS ar Latvijas brīvības cīnītājiem, nu, var tikai īstens ultrašovinists. Īstens militārists, ģimenē izaudzis ultrašovinists. Neviens cits cilvēks nevar atļauties kaut ko tādu pateikt. Cīnīties pret totalitāro komunistisko režīmu. Es domāju, ka te nevajadzētu pat liekus komentārus. Vajadzētu vienkārši skaidri un gaiši pateikt lielu paldies tādiem cilvēkiem, kas to ir darījuši. Nebija tik vienkārši. Ne jau tikai ar ieročiem rokās, paņēmieni bija dažādi, bet bija cilvēki, kas saglabāja šo pārliecību, saglabāja šo drosmi, un tā bija dažādos gados. Es gan nevaru piekrist, ka pēdējās prāvas bija 1982.–1983.gadā, jo manu dzīvokli kratīja 1985.gada janvārī. Tikai 1985.gada aprīlī PSKP CK Politbirojs pieņēma lēmumu maigāk apieties ar disidentiem un vairs nevērsties pret viņiem ar tik represīvām metodēm. Bet nožēlojami ir tas, ka uzkāpj tribīnē cilvēks, kas ir piesūcies ar komunistisko domāšanu, kas ir piesūcies ar ultrašovinistisku domāšanu un noniecina to cilvēku drosmi, kas ir atļāvušies savu drosmi parādīt skaidri un gaiši, nebaidoties izteikt savu pārliecību. Lūk, tas ir nožēlojami!
Vēl nožēlojamāk ir tas, ka šāda pārliecība vairs negūst atbalstu pat Krievijā, jo Krievija, kā to pierādīja pēdējās mūsu sēdes Strasbūrā, ir stingri nolēmusi mainīties vismaz ārēji, runājot starptautiskajos līmeņos, jo triecieni, ko saņēma Krievija Strasbūrā, gan izskatot JUKOS lietu, gan izskatot ziņojumu par vēlēšanām Ukrainā, gan arī ciešot pamatīgu politisko kaunu, uzdodot nemākulīgus jautājumus Gruzijas prezidentam Saakašvili, skaidri parādīja, ka tur ir nepieciešams nopietns kapitālais remonts šajā domāšanā.
Un kā var salīdzināt nāves nometņu atbrīvošanas dienu ar mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku cīņu! Kā var kaut ko tādu salīdzināt! Es nezinu, cik ir jālieto narkotiskās vielas vai kaut kādi apreibinošie līdzekļi, lai līdz kaut kam tādam aizdomātos!
Lūk, te jau ir tā lieta, un te jau ir tā attieksme, kas spiež mūs nākt un skaidrot, lai radioklausītājs tomēr nedomā, ka šeit uzkāpj kaut kādi bravūrīgi jaunekļi, kaut ko nobļaustās, un visi pārējie klusuciešot vienkārši nobalso citādi. Diemžēl... jā, mēs šodien it kā.... it kā runājam par pašām par sevi saprotamām lietām, no vienas puses.
Bet, no otras puses, jūs skaidri, cienītie kolēģi, redzat, ko nozīmē nevis godīga vēlēšanās izprast vēsturi, bet īpaša vēlēšanās izrādīt savu attieksmi, kam nav nekāda sakara ar objektīvo patiesību. Un kaut kādi tādi teicieni par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ka viņus salīdzina ar kaut kādiem sādžu dedzinātājiem, nu... es saprotu vienu. Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām domātu, ka šeit, Saeimā, sēž cilvēki, kas cīnās par viņu tiesībām. Nekā tāda taču nav! Ir viena vēlēšanās – sēdēt atkal šeit Saeimā. Un ar tādu pašu nejauku izrunāšanos iegūt sev kaut kādu piekrišanu.
Tā kā acīmredzot arī citādi domājošajiem, kas šādu izrunāšanos ir spējīgi nokritizēt, ir savs viedoklis jāpasaka. Un tiešām ir ārkārtīgi interesanti tagad tā iedomāties – visus tos gadus, kas ir bijuši savā laikā, visas tās darbības, visu to, ko ir pārcietušas mūsu ģimenes, mūsu radi un draugi, visu šo darbību laikā gaidot četros piecos no rīta kārtējo kratīšanu vai arestu, un tagad šeit uzkāpj tā vienkārši labi ģērbts, labi barots jauneklis un vienkārši pasaka kaut kādu nelietību. Un “skaisti”, pēdiņās, tas izskan no tribīnes.
Nu, es nezinu, ar kādiem paņēmieniem mums šeit tagad veidojas Ētikas kodekss. Vai šāda izrunāšanās pieder pie ētikas normu pārkāpšanas vai nepieder?
Lūk, par kādām lietām ir jādomā! Un iemācīsimies vienreiz saprast vienu: ir objektīvā patiesība. Un tā ir viena lieta. Un diemžēl ir otra arī patiesība, ka nāk cilvēki šeit un runā nevis par objektīvo patiesību, bet lai iegūtu politisko kapitālu, apmuļķojot cilvēkus un paužot sevi kā kaut kādas cīņas pārstāvjus. Diemžēl! Un ar to būs acīmredzot jārēķinās. Tātad šajā tribīnē būs, būs un vēlvienreiz būs jāpastāsta, kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kas ir nacionālie partizāni, kas ir latviešu leģionāri, un visas šīs skaidrās, skaudrās patiesības, un ko nozīmē latviešu cilvēku cīņa par savas dzimtenes neatkarību. Cilvēki, kam Latvija ir tikai uzturēšanās vieta un nav sava dzimtene, viņi vienkārši to nesaprot un nekad negribēs saprast. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Derētu īpaši atzīmēt ideju piešķirt militārpersonai izdienas pensiju, nacionālās pretošanās kustības dalībniekam. Pirmkārt, jāņem vērā nacionālās pretošanās kustības dalībnieku kontingenta īpatnības, un, otrkārt, jāņem vērā piemiņas datums, kuram par godu tiek piedāvāts grozījums, kas paredz ikmēneša izmaksas. Nevarēs šeit melot no Saeimas tribīnes un runāt par ģimnāzistiem un padomju laika disidentiem. Man nav iebildumu pret bijušo padomju laika disidentu atbalstu, bet ir runa par militārpersonu izdienas pensijām. Un šis militārpersonu kontingents – pārsvarā tie karavīri, kuri izcēlās karā Hitlera pusē “Waffen–SS” leģionā. Un piemiņas datums, kuru es minēju, ir uzvaras pār fašismu 60.gadadiena. Lieliska ir šī ideja arī tāpēc, ka likumprojekts stājas spēkā mūsu Valsts prezidentes vizītes Maskavā priekšvakarā, kur viņa tad arī pastāstīs viesmīlīgajiem saimniekiem, ka viņi bija okupējuši Latviju. Šī ideja ir apbrīnas vērta arī tādēļ, ka bijušos nacistus – bet nacisti nemēdz būt “bijušie” – piedāvā atalgot uz nodokļu maksātāju rēķina. Mūsu valstī, kur nacistu atbalstītāji un nacisma ideju paudēji pārsvarā atrodas valsts iestādēs un tikai tērē svešus finansiālos līdzekļus, bet valsts kasi ar saviem nodokļiem papildina pārsvarā to ļaužu pēcteči, kuri ieņēma Berlīni, šāds priekšlikums skan īpaši ciniski, īpaši zaimojoši.
Protams, jūs varat aplaupīt mūs, visus antihitleriskās koalīcijas cīnītājus, viņu bērnus un mazbērnus, bet pretī jūs saņemsiet pelnīto spļāvienu sejā, kuru nebūs tik viegli noslaucīt!
Mans piedāvājums ir šāds: kad pienāks viņu laiks aiziet viņsaulē un tikties ar Dievu, tad visus šīs idejas autorus ar īpašu godu kara orķestra priekšnesuma pavadībā vajadzētu apglabāt Lestenes kapos blakus viņu sirdij mīļajiem esesiešiem! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Buzajeva kungs un Kabanova kungs, vai kādreiz Latvijā jūs esat dzirdējuši, ka kāds latvietis apšaubītu Smoļenskas partizānu vai Baltkrievijas partizānu cīņu pret nacionālsociālistiskās Vācijas iebrucējiem? Vai mēs kādreiz esam teikuši, ka Smoļenskas apgabala partizāni vai tie partizāni, kas darbojās Baltkrievijas teritorijā, ir noziedznieki? Viņi cīnījās pret okupāciju, pret savas valsts okupāciju.
Kāpēc jūs brīvības cīnītājus, cilvēkus, kuri varonīgi cīnījās pret savas valsts okupāciju, apvainojat un saucat par fašistiem un cilvēku slepkavām? Ar kādām tiesībām? (Starpsaucieni no zāles: “Ārā! Kauns!”) Es uzskatu, ka mūsu valsts, tajā skaitā arī līdzšinējo Saeimu deputāti, mēs neesam pietiekami novērtējuši mūsu nacionālo pretošanās kustību. Pret ko viņi cīnījās? Viņi cīnījās pret čeku, kas slepkavoja cilvēkus un izsūtīja no Latvijas. Viņi cīnījās pret okupācijas režīmu. Nav svētākas cīņas, kā būt gataviem nolikt savu galvu par savas tautas brīvību. Tā bija svēta cīņa! Un tam nav nekāda sakara, nekāda sakara ar to, ko jūs te runājāt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Cienījamie kolēģi! Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki Latvijā, protams, tika pievilti. Viņi tika pievilti no lielvalstu puses, jo nacionālās pretošanās kustības dalībnieki līdz pēdējam brīdim ticēja, ka pasaules lielvaras nosodīs Baltijas valstu okupāciju un centīsies palīdzēt Latvijai kļūt brīvai. Diemžēl Jaltas konferences rezultāti pārvilka svītru šīm lietām. Bet tā bija svēta cīņa! Tā bija cīņa pret okupāciju un cīņa par savas tautas brīvību.
Tāpēc, cienījamie kolēģi! Neapvainosim cīnītājus un godināsim viņu piemiņu!
Un, paldies Dievam, ka Aigara Kalvīša vadītā valdība beidzot tomēr ir izšķīrusies vismaz par nelielu soli, lai spertu pretim, kaut nelielu soli pretim šiem brīvības cīnītājiem ar lielu novēlošanos, ka mēs viņiem vismaz pieliekam nedaudz pie izdienas pensijas, kas, protams, nav adekvāti tam, ko viņi savā laikā ir izdarījuši, jo lielākā daļa no šiem vīriem savus labākos mūža gadus pavadīja, cīnoties pret okupantiem, pēc tam daudzu desmitu gadu izsūtījumā Sibīrijā, un daudziem visa dzīve, praktiski viņiem visiem tālākā dzīvē, tālākās darba gaitas, iespējas mācīties, izglītoties faktiski tika sabojātas neatgriezeniski, jo visu okupācijas laiku viņi tika vajāti.
Mums šis likumprojekts, cienījamie kolēģi, ir jāatbalsta un jāatbalsta visiem simtprocentīgi, kas šeit sēž zālē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Varbūt es neesmu tik lielisks vēsturnieks kā Dobeļa kungs, bet pat es zinu, ka nacionālie partizāni cīnījās, daļa no tiem vismaz, cīnījās pret sabiedrotajiem, un sabiedrotie cīnījās pret fašismu. Tas ir viens.
Un, otrkārt, es negribu apstrīdēt, ka nacionālajiem partizāniem ir tiesības uz papildu uzmanību no valsts puses, kā rakstīts likumprojektā, 50 latu apmērā.
Bet es nevaru pieņemt, ka, piešķirot tādu palīdzību nacionālajiem partizāniem, mēs aizmirstam par citiem cilvēkiem, par citiem fašisma upuriem.
Un 60 gadus atpakaļ tieši 27.janvārī padomju armija atbrīvoja pirmo un vislielāko Hitlera koncentrācijas nometni – Aušvicu. Tur atradās un tika nogalināti vairāk par miljonu ebreju un vairāki simti tūkstošu citu nacionalitāšu cilvēki. Un tieši šodien bijušajā Aušvicas koncentrācijas nometnē notiek piemiņas ceremonija. Un šajā ceremonijā piedalīsies 19 valstu prezidenti. Starp viņiem arī mūsu prezidente. Tas norāda uz to, cik liela nozīme dota šim pasākumam daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā. Lai fašisma upuriem ... lai fašisma briesmas neatkārtotos nākotnē. (Starpsauciens: “Kāds sakars te ir?”) Un sakars ir ļoti nopietns, un sakars ir tāds, ka, kamēr mēs to nevienlīdzību attiecībā uz fašisma upuriem, uz tiem, kas pavadīja laiku koncentrācijas nometnēs, nelikvidēsim, mēs nevaram runāt par papildu līdzekļu piešķiršanu nacionālajiem partizāniem. Un kāpēc mēs nosodām nacionālsociālismu, kas tieši šķiroja cilvēkus pēc nacionālās piederības, pēc citām pazīmēm, un arī kultivējām latvieši to pašu. Mēs faktiski šķirojam cilvēkus un nepiešķiram, pieņemsim, politiski represētā statusu nepilsoņiem. Nepiešķiram tiem, kas pavadīja koncentrācijas nometnēs laiku ārpus Latvijas, un daudzām kategorijām. Kāpēc mēs runājam par politiski represētajiem – tikai par tiem cilvēkiem, kas pavadīja divus gadus – no 1943. līdz 1944.gadam – koncentrācijas nometnēs? Daudz ir tādu problēmu, kuras mums jāatrisina vispirms. Un pēc tam mēs varam ķerties pie nacionālajiem partizāniem. Un tieši... un varbūt nav pareiza diena. Pareizi šeit kolēģi teica, ka mēs tagad runājam par tiem cilvēkiem, kas cīnījās ar koalīciju, ar sabiedrotajiem, bet aizmirstam pavisam par tiem, kas ir fašisma upuri, kas ir daudz nopietnāk, un par ko šodien, tieši šodien, runā visa pasaule.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Nu jau visatļautības mērs ir pārpilns, un tālāk vairs nav, kur iet. Un pacietības mērs ir pilns. To, ko atļaujas šie pretvalstiskie elementi, jāsaka, es negribu viņus nosaukt vairs par deputātiem, tie nav nekādi Latvijas Saeimas deputāti. Vienreiz par visām reizēm mums jānonāk pie secinājuma, cilvēki mīļie, deputāti, mums ir jāizbeidz šī nenormālība! Tas, kas notiek šeit. Nāk staļinists, Saeimas deputāts Kabanovs, kurš pauž šeit staļiniskās idejas visos veidos!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, lūdzu bez personīgiem apvainojumiem attiecībā par deputātiem, jo visi deputāti ir tautas ievēlēti.
P.Tabūns.
Tautas ievēlēti, bet pretvalstiski noskaņoti deputāti šeit nedrīkst atrasties! (Starpsaucieni: “Pareizi! Pareizi!”) Un Mandātu un iesniegumu komisijai ir pēdējais laiks, draugi mīļie, pēdējais laiks savākt visus šos materiālus, un šādu materiālu ir atliku likām, kaudzēm, un izskatīt. Varbūt sākumam brīdināt šos deputātus – Buzajevu, kurš te uzkāpj tribīnē un ārdās, kliedz, kliedz, paužot pretvalstiskas idejas, pretvalstisku nostāju. Viņi taču ir zvērējuši šeit, nododot zvērestu, kad mandāts tika apstiprināts. Un ko viņi dara tagad? Tas taču pārsniedz visas visatļautības robežas. Es lūdzu Mandātu un iesniegumu komisiju izskatīt šo jautājumu un pret šiem pretvalstiskajiem elementiem....
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, mēs debatējam par likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensijas likumā”. Lūdzu, runājiet par konkrēto tematu!
P.Tabūns.
... celt patiešām apsūdzību. Tā vairs nedrīkst turpināties, draugi mīļie! Cik tālu mēs aiziesim šajā Latvijā, neatkarīgajā valstī! Tas taču ir nenormāli! Tie taču nav Latvijas Saeimas deputāti! Tie ir kaut kādi Krievijas sūtņi te iekšā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka kaislības starp deputātu uzrunām paliek arvien lielākas, es aicinu visus deputātus pieturēties pie konkrētā likumprojekta apspriešanas, un katram deputātam ir tiesības izteikt savu viedokli, bet par konkrēto likumprojektu.
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēdz teikt: strīdos dzimst patiesība. Un pat šādos asos strīdos arī var atrast kādu patiesības graudu, un ne jau tikai no pozīcijas puses, bet arī no opozīcijas puses. Šeit pavīdēja frāze, ka nevar būt bijušo nacistu, ir tikai nacisti. Un pilnīgi pareizi.. Tas nozīmē arī, ka nevar runāt par bijušajiem komunistiem. Ja ir komunists, tad viņš ir komunists pēc pārliecības acīmredzot līdz mūža galam. Bet to es nesaku kā pārmetumu.
Mēs nevaram pieņemt pārmetumus, ka Latvijas valsts nav izrādījusi pietiekamu cieņu upuriem, nacisma upuriem. Nacisma upuri nav aizmirsti. Komunisma upuri ir bijuši aizmirsti ļoti ilgus gadu desmitus, un nupat varbūt ir pirmais būtiskākais solis, kad mēs izrādām cieņu arī cīnītājiem pret režīmu, pret komunistu režīmu, jo pret nacisma cīnītājiem ir bijusi izrādīta cieņa un viņiem ir bijuši apbalvojumi un dažādi atvieglojumi visus šos iepriekšējos gadu desmitus.
Šeit pieminēja Aušvicas atbrīvošanas gadadienu. Es vēlreiz gribu aicināt: terminus vajadzētu izvēlēties pareizi. Būtībā padomju armija ienāca pamestajā, vāciešu pamestajā Aušvicas nometnē. Tur nebija vajadzīga nekāda atbrīvošana, jo šie cilvēki bija vienkārši pamesti tāpēc, ka viņi sava fiziskā nespēka dēļ nebija vairs nacistiem izmantojami nekādā veidā. Bet es gribu pieminēt vēl vienu lietu. Mēs zinām arī citas nometnes: Būhenvaldi, Štuthofu un tamlīdzīgas. Un mums nez kāpēc ir maldīgs priekšstats, ka, lūk, Aušvicu pārņemot padomju armijas pārziņā, viņa pārstāja darboties. Visas šīs nacistu nometnes strādāja pilnā apjomā vēl 10 gadus pēc kara. Un mirstības procents šajās nometnēs bija gluži tāds pats komunistu laikā kā nacistu laikā. Ja kāds par to šaubās, protams, mēs esam nokavējuši, bet 23.augustā Kara muzejā tika atklāta izstāde, ko sarīkoja šeit Pēterburgas memoriāls. Tur bija tieši salīdzinātas komunistu nometnes un nacistu nometnes hronoloģiski, pēc apjoma un pēc režīma. Un es gribētu teikt, ka tiešām mūsu pienākums ir grozīt ne vienu vien likumu par labu komunisma upuriem un cīnītājiem pret komunismu.
Un jūs esat dzirdējuši manus argumentus gan par Repatriācijas likuma nepilnībām, un es domāju, ka arī pie tā mēs vēl kādreiz atgriezīsimies, tāpat kā mēs atgriezīsimies pie likuma “Par politiski represētās personas statusu”. Bet ne jau tādā redakcijā un ne ar tādu nodomu, kā mums piedāvā kreisais flangs šeit.
Paldies par uzmanību!
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti!
Jums taču ir zināms, ka bieži vien zaglis kliedz: “Turi zagli!” Kā mēs šeit dzirdējām, nacionālists norāda uz citu cilvēku, ka viņš ir šovinists. Kārtējo reizi mēs dzirdējām apvainojumus, bet diemžēl arī cienījamajai Saeimas priekšsēdētājai, manuprāt, ir dubultstandarti: ja viņai liekas, ka Buzajeva kungs, deputāts Buzajevs runā ne par tēmu, izraida no zāles, ja Tabūna kungs runā, manuprāt, par citu...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Plinera kungs, jums arī jārunā par tēmu!
J.Pliners.
...jautājumu, viņš nav izraidīts.
Nacionālie partizāni, kā jums zināms, cīnījās pārsvarā pret ciema padomes darbiniekiem, pret skolotājiem, komjauniešiem, faktiski pret puišiem un meitenēm, un simti un simti no viņiem pēc kara 1944., 1945., 1946.gadā bija nošauti. Vai ir daudz mežabrāļu, kuri cīnījās pret padomju karaspēka daļām? Ļoti maz! Šeit bija pieminēti baltkrievu un Pleskavas partizāni, tātad... un Pleskavas, Baltkrievijas partizāni vai Viļa Samsona partizāni tomēr pamatā cīnījās pret Hitlera armiju, pret šucmaņiem, pret policistiem. Kāpēc jūs viņiem – es runāju tieši par Samsona partizāniem – nepiešķirat 50 latu piemaksu? Kāpēc “Waffen–SS” divīzijas zaldātiem ir Latvijā atvieglojumi, bet sarkanās armijas zaldātiem nav? Arī atkal dubultstandarti! Vai šeit būtu Latvija, vai šeit būtu latviešu valoda, ja uzvarētu fašistiskā Vācija? Nebūtu! Un attiecīgi tieši tāpēc: vai privilēģijas piešķirt “Waffen–SS” divīzijas zaldātiem un sarkanās armijas divīzijas zaldātiem, vai vieniem Viļa Samsona partizāniem un nacionālajiem partizāniem, vai nevienam!
Citādi, atkārtoju, tas nav godīgi, tas ir dubultstandarts, un tāpēc, tieši tāpēc es aicinu balsot pret šā likuma pieņemšanu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ļoti pareizs bija aicinājums runāt par dokumentu un par to, kas ir dokumentā minēts. Un par ko ir runa dokumentā? Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, nevis par nāves nometnēm vai par kaut ko tādu citu.
Tāpēc, ja gadījumā šeit ir runa par to, ka šodien atzīmē Aušvicas nometnes atbrīvošanas dienu, tad es pilnīgi piekrītu, ka šai nometnei nav sakara ar nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Bet varbūt tad minēsim tās nometnes, kurām ir sakars ar nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem! Varbūt es dažas nosaukšu: Komi Republikā nosaukšu Vjatlagu, nosaukšu nometnes Mordovijā, Kazahijā, Magadanā un vēl daudzās citās vietās, uz kurām sūtīja nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Un daudzi no viņiem tur arī palika.
Varbūt tad par to parunāsim, ja mēs runājam par nāves nometnēm? Jeb varbūt jūs uzskatāt, ka tās nometnes bija kaut kāds īpašs audzināšanas paņēmiens, veselības uzlabošana? Tagad šī visrupjākā vēsturiskā kļūda, ko nākas dzirdēt no pietiekami it kā inteliģentu cilvēku mutes, ka latviešu leģionāri ir karojuši pret, redziet, sabiedrotajiem. Nepasaka vis, pret ko viņi ir karojuši! Latviešu leģionāri ir karojuši tikai pret sarkanarmiešiem. Un tikai! Un kas tad tie bija tādi par sabiedrotajiem? Tie nebija Latvijas atbrīvotāji. Nē! Tie bija otrreizējie Latvijas okupanti. Un nejauksim šīs divas dažādās lietas!
Atbrīvotājs. Viņš atbrīvo valsti, viņam par to pasaka paldies, un viņš aiziet no šīs valsts.
Tā kā padomju karaspēks bija spiests aiziet, piemēram, no Austrijas. 1955.gadā padomju karaspēks skaistā marša solī aizgāja prom no Austrijas. Viņi bija diezgan ilgi tur aizkavējušies, bet spiediena rezultātā bija spiesti aiziet.
No Latvijas viņi aizmaršēja krietni, krietni vēlāk. Atbrīvotāji! Un cik no viņiem palika Latvijā no šiem “atbrīvotājiem”? Un cik no viņiem un viņu pēctečiem jaucas šodien iekšā Latvijas iekšējā dzīvē? Tā ka varbūt paskatīsimies, kurš ir atbrīvotājs, kurš ir okupants, kurš pelna to, ka viņu ciena, un kurš to nepelna?
Jā es piekrītu, mums tiešām vajadzētu izvairīties no kaut kādu personību aiztikšanas, bet, ja šeit skan apvainojumi, ja šeit tik elementāri vienkārši lieto vārdu “fašists”, es jums varu skaidri pateikt: jūs daudzi atceraties, kā savā laikā mūs uzrunāja kaut kāds nopuņķojies iebraucējs, kurš vienkārši pateica: “Jūs esat fašists!” Tikko es kādam nepatīku, viņš uzreiz lieto šos vārdus. Tas bija pilnīgi kā tāds, es nezinu, izplatīts “kompliments” (pēdiņās). Diemžēl! Un šodien tādā pašā stilā šeit skan tādi paši apvainojumi. Un tas tomēr...
Es aicinu tomēr… par šādām lietām cilvēkam ir jāsaņem sods!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu par tematu!
J.Dobelis.
Es par tematu turpināšu, bet ar šo iestarpinājumu es atgādinu, jo nedrīkst kāpt šeit tribīnē. Viena lieta ir viedoklis. Man ir mans viedoklis. Man nepatīk tas vai šitas. Kādam citam es varu nepatikt, bet nedrīkst apvainot cilvēkus! Par to ir runa. Lūk!
Un tāpēc, ja mēs šodien runājam par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, nevienam šeit nav tiesību kāpt tribīnē un viņus apvainot!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs tagad apspriedām militārpersonu izdienas pensijas. Man tikai nav skaidrības, kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un kur izdienēja to pensiju, kuru mēs gribam viņiem piešķirt. No šodien izskanējušām runām man ļoti iepatikās tā patiesība, kuru izteica Simsona kungs, un viņš to skaļi šeit izteica pat dažas reizes, to patiesību, kura apliecina, ka mums bija tikai viena okupācija – Vācijas okupācija. Jo viņš pateica, ka PSRS bija vienota valsts. To viņš pateica pat ne vienu reizi vien no šīs tribīnes, mēs par to varam pārliecināties. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Pamosties!”) Bet tanī pašā laikā Latvija visu laiku bija daudznacionāla valsts, un kaut kādā veidā mēs visu laiku aizmirsām, ka mums bija vācu okupācija. Kāpēc mēs nekur nepieminam tos, arī latviešus – nacionālos kadrus, kuri cīnījās pret okupāciju, kuri bija nacionālās kustības cīnītāji, bet mēs viņus nepieminam. Mēs tikai redzam vienu virzienu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tas taču nav par tēmu!”)
Un padomājiet arī par to, tēvzemieši, ka mūsu leģionārus uzreiz pēc kara amerikāņi nelaida pie sevīm.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, un pieņemšanu arī pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots un arī pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei, lai noteiktu... Jā, Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 15.februāris. Nē, pa daudz iznāk...
Sēdes vadītāja.
Tātad no šodienas ne garāku kā 15 dienas. Desmitais.
J.Stalidzāne.
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.20 “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī balsot par Kabineta noteikumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vienotas, integrētas sabiedrības izveidošana un attīstīšana tika nosaukta kā viena no Kalvīša kunga jaunās valdības prioritātēm. Vienkārši sakot, bija domāts vienot, nevis šķelt. Tie droši vien bija tikai vārdi, jo īstenībā sanāk, ka ir izdalīta “pareiza” (pēdiņās) biedru grupa, kam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem tiek piedāvāts ikmēneša pabalsts 50 latu apmērā. Tas taču ir visvienkāršākais variants – iedot naudu nelielai valdības piedāvātai grupai un pārējos pensionārus nenodrošināt, atstāt bez pienācīgas pensijas. Vienkāršāk ir atpirkties nekā nodrošināt pieejamo medicīnisko apkalpošanu visiem iedzīvotājiem. Tad ar ko atšķiras esošās valdības rīcība no Rīgas domes sociāldemokrātu populistiskām rīcībām, kad tie izsniedz pabalstus, bet nerisina problēmas būtību. No tā visa var saprast, ka Repšes kungam, risinot savas privātbiznesa problēmas, ir par maz laika prātīgi izdomāt, kur nu vēl iztērēt Aizsardzības ministrijas varbūt lieku naudu. Jo mēs karojam, kur tik varam, iepērkam visu, ko mums tik ļauj NATO. Bet iztērēt visu to arī nesanāk. Bet diez vai šo valdības lēmumu varēs saprast un pieņemt gan Rietumos, gan Austrumos, gan arī prātīgie Latvijas valsts iedzīvotāji.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mēs nevaram visus salikt vienā maisā. Ja ir runa par to, ka piešķir pabalstu, tad pirmais jautājums ir – kam tad tas visvairāk pienākas? Kuri ir tie cilvēki, kuri ir visvairāk cietuši visus 50 gadus? Par to jau šeit ir runa un nevis par kaut ko citu! Ir runa par cilvēkiem, kas ziedoja sevi, kas bija spējīgi to izdarīt. Un tieši tāpēc viņiem pienākas pirmām kārtām. Un Aizsardzības ministrija ir Aizsardzības ministrija. Viņas uzdevums tomēr ir rūpēties par tiem, kam ir sakars ar valsts aizsardzību. Gan agrāk, gan tagad. Lūk, tā kā tādas diezgan jocīgas ir šādas pretenzijas, ka nu citiem tur nav iedots. Tas nav nekādā sakarā ar šo konkrēto grozījumu. Tā ka nāksies atgādināt šad un tad. Cilvēki, kas ir 50 gadus cietuši visādos veidos un kas vēl ir izdzīvojuši. Daudz viņu tiešām nav. Viņi ir pirmām kārtām pelnījuši šos pabalstus.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai un pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.21 “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumi” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Slakteris (TP).
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.22 “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.februārim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 8.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.23 “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Vai deputāts Ēriks Škapars vēlas ko teikt par procedūru? Nē... Par termiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ērikam Škaparam.
Ē.Škapars (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris.
Sēdes vadītāja.
Tā... Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.24 “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots, kā arī ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 9.februārim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” nodošanu komisijām vēlas runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Jau 2003.gada 12.novembrī Sociālo un darba lietu komisija rakstīja tālaika Ministru prezidentam Repšes kungam, ka nav pieļaujama situācija, ka līdz 2002.gada 31.decembrim likvidējamo uzņēmumu darbinieki ir nostādīti ļoti beztiesiskā stāvoklī. Mūsu rīcībā bija informācija, ka vairākos gadījumos joprojām netiek apmierināta darbinieku prasība par sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Vairākos gadījumos sociālais nodoklis no darbinieku algām regulāri tika atskaitīts, taču darba devējs to nepārskaitīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Un līdz ar to viņiem bija liegtas tiesības saņemt sociālos nodrošinājumus, kā to paredz Satversme. Jo likums paredz, ka saņemt attiecīgo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu dod tiesības tikai tad, ja ir veiktas šīs apdrošināšanas iemaksas. Iemaksu veikšanas pienākums darba ņēmēja un darba devēja attiecībās ir noteikts abiem, pie tam darba ņēmējs šo pienākumu var īstenot tikai ar darba devēja starpniecību: darba devējs ietur no darba ņēmēja arī to iemaksas daļu, kas ir iemaksājama budžetā no viņa saņemamās darba algas.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā daudzi uzņēmumi, to vidū arī lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi, sakarā ar pāreju uz tirgus ekonomiku nespēja turpināt uzņēmējdarbību un nomaksāt par saviem darbiniekiem iemaksas. Līdz ar to uzņēmumiem izveidojās ievērojami iemaksu parādi, un kopā uz 2004.gada 1.februāri šie iemaksu parādi bija 76,6 miljoni latu, tajā skaitā pamatparāds bija 45,9 miljoni latu. Valsts ieņēmumu dienests arī ir izdarījis aprēķinus, ka apmēram 34 miljoni latu pamatparāda netiks iekasēti. Un no 1998.gada līdz 2003.gadam no pamatparāda tika dzēsts arī 28,6 miljoni latu. Taču atbilstoši šodienas normatīvajiem aktiem dzēstie iemaksu parādi netika pielīdzināti nomaksai, un līdz ar to laiks, par kuru tie... un līdz ar to arī tie neveicināja to, lai darba ņēmēji varētu tikt nodrošināti bezdarba, slimību un arī aiziešanas pensijā gadījumā.
Lai aizsargātu darba ņēmēju, ja darba devējs nav veicis savu pienākumu un nav nomaksājis iemaksas, balstoties uz Satversmes tiesas 2001.gada 13.marta spriedumu, likumā “Par sociālo apdrošināšanu” tika veiktas izmaiņas, un tika noteikts, ka no 2001.gada 14.marta persona, kura iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kuru maksājumus izdara citas personas, ir sociāli apdrošināta no dienas, kad tā ir ieguvusi sociālās apdrošināšanas personas statusu, tas ir, sociālās apdrošināšanas pakalpojumi var tikt piešķirti arī tajā gadījumā, ja iemaksas darba devējs nav veicis. Savukārt palika nenosegts šis laika periods no 2001.gada 13.marta. Sociāli apdrošinātajai personai joprojām palika spēkā tā likuma norma, kas nosaka, ka šie sociālie apdrošinājumi var tikt piešķirti tikai tad, ja ir faktiski veiktas visas iemaksas. Līdz ar to šobrīd pilnībā nav nodrošinātas darba ņēmēja tiesības uz sociālajām garantijām, ja darba devējs man nav nomaksājis iemaksas par laika periodu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ieskaitot.
Un tāpēc arī, atkārtoti Sociālo un darba lietu komisijai griežoties vēlreiz Ministru kabinetā, 2004.gada 14.septembrī Ministru kabinets akceptēja Labklājības ministrijas sagatavoto koncepciju par darba ņēmēja tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav nomaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par laika periodu, bet ja tās ir aprēķinātas un ir ieturētas.
Tātad līdz ar to darba ņēmējs šajā gadījumā ir tiesīgs saņemt visas tās sociālās garantijas, kādas viņam pienāktos, ja šī nauda viņam būtu arī ieskaitīta šajā budžetā. (Starpsauciens no zāles: “Vai tad nav laiks?”)
Nu, protams, ir nepieciešams laiks, lai par šo lietu informētu sabiedrību, tos cilvēkus, kuri no šīs likuma nepilnības ir cietuši, par šīm normām nāksies pietiekoši daudz informēt arī sabiedrību, tāpēc šis likumprojekts ir jāpieņem pietiekami ātri. Grozījumi uzlabos finansiālo stāvokli cilvēkiem, no kuriem darba devējs oficiāli, nodarbinot laika posmā no 1991. līdz 2001.gadam, ieturēja sociālās iemaksas, bet nepārskaitīja tās valsts budžetā. Tādējādi tiks ietekmēts pensiju apmērs gan pašreizējiem pensionāriem, gan arī visiem, kas vēl dosies pensijā un ir strādājuši minētajā laika periodā.
Tā ka lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un komisija pietiekami ātrā tempā centīsies to pieņemt, lai var to realizēt.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par smagajiem metāliem” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – virzīt likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā kā 18.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Arī darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – virzīt likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā kā 19.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ziņo par to, ka ir saņemts deputātu Jāņa Jurkāna, Vidavska, Cileviča, Bartaševiča, Orlova, Solovjova un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā”. Vai deputātiem ir iebildumi par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, runās deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, svētdien Irākā notiks vēlēšanas. Pēc vēlēšanām okupācijas karaspēka klātbūtne vēl vairāk pastiprinās pretestības kustību Irākā.
Tālāk. Irākiešu un to kaimiņu skatījumā okupācijas armijām nav tiesiska pamata palikt un būt Irākā.
Trešā atziņa. Okupācijas karaspēkiem praktiski nav Irākas iedzīvotāju atbalsta. Šo atbalstu atgūt praktiski nav iespējams. Vienīgais faktors, kas vieno musulmaņus Irākā šodien, ir vēlme atbrīvoties no okupācijas karaspēkiem.
Nākamā atziņa: Buša administrācijai un sabiedrotajiem jāsūta nekavējoši vienlaicīgi divas īsziņas, teiksim. Pirmā īsziņa, ka okupācijas karaspēki ir gatavi aiziet no Irākas. Otrā īsziņa ir tāda, ka, ja gadījumā jaunievēlētā Irākas valdība prasīs ASV administrāciju, Latvijas valdību un tā tālāk, – palikt Irākā un palīdzēt uzturēt mieru, tad mēs to šeit skatīsim, jo pēc vēlēšanām palikt Irākā nozīmē turpināt okupāciju, un tas nozīmē vēl vairāk eskalēt asins izliešanu un vardarbību Irākā.
Tālāk. Šinī situācijā, protams, aiziet no Irākas ir ļoti sarežģīti un tāpēc mums ir jādomā par tām formulām, par tiem veidiem, kā starptautiskajā laukā vispirms, un tas viss ir vēlēšanu skatījumā, pēc vēlēšanām, kā restaurēt transatlantisko vienotību Irākas jautājumā un meklēt formulas, kā, aizejot no Irākas, palīdzēt irākiešiem sakārtot savu valsti un novērst pilsoņu karu.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šo lēmumu. Neskatieties uz to kā uz kaut kādu tādu politisku gājienu no mūsu puses, bet šis ir ļoti svarīgs starptautisks akts, un es domāju, ka, iedziļinoties šinī būtībā, jūs atbalstīsiet mūsu lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Solovjova, Urbanoviča, Agešina, Ribakova un citu deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu: nodot Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā” izskatīšanai Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Saeimas Nacionālās drošības komisijai.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – 2. Lēmuma projekts komisijai nav nodots, tātad – noraidīts.
Saeimas Prezidijs ziņo par to, ka ir saņemts deputātu Šadurska, Bērziņa, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu lūgums – iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” Saeimas lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”.
“Par” darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Iesniegtais projekts ir turpinājums tai sarunai, kura bija pagājušo reizi, un būtu ļoti patīkami, ja šeit lomu nespēlētu politiskā greizsirdība, kurš ir galvenais mīlulis un kurš ir otrās šķiras mīlulis. Jo es gribētu atgādināt, kā pagājušo reizi šos jautājumus mēs šeit bijām diezgan tādā jocīgā veidā spiesti apspriest.
Arī parādījās viens dokuments, tad – otrs, lai notušētu pirmo. Labi, mīļā miera labad mēs nobalsojām par iekļaušanu un par izskatīšanu šodien. Taču vai tad tāpēc nevajadzēja to drusku uzlabot, jo radās iespaids, ka tas bija ar nelielām nepilnībām. Un patlaban varam runāt taču tikai par to, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” kopīgi izstrādātais piedāvājums ir uzlabojums tam dokumentam, par ko mēs runājām pagājušo reizi. Tas ir uzlabojums un nevajadzētu to noliegt. Un uzlabojumi ir ļoti konkrēti.
Pirmkārt, ir uzsvērta Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, un ir aicinājums Baltijas valstīm izstrādāt savstarpēji saskaņotu un vienotu rīcību. Tas ir papildinājums. Tas ir uzlabojums.
Otrkārt. Šķiet, ka pēdējais laiks ir šad un tad Saeimai ar saviem lēmumiem atgādināt par 1920.gada 11.augusta miera līgumu. Kāda tad te vaina?
Miera līgums ir dokuments, un no tāda dokumenta mēs nevaram atteikties. Neviens no tā nekad nav atteicies kā no dokumenta. Līdz ar to kāda šeit var būt runa par kaut kādiem uztraukumiem?
Tātad atbalsts Valsts prezidentes rīcībai konkrētajā gadījumā ir nepieciešams. Jā, ir nepieciešams Saeimas atbalsts, ko arī neviens nenoliedz. Bet negribētos, ka šis atbalsts kļūst par kaut kādu ieroci kādam atsevišķam politiskajam spēkam, kas varētu, lūk, ar Valsts prezidenti nodibināt labākas attiecības, tam otram tās vairs nav tik labas. Un šeit vairs nav runas par valsts interesēm, šeit ir runa par politisko grupējumu interesēm. Un tas ir pavisam kaut kas cits.
Šinī gadījumā iesniedzēji piedāvā līdzsvarot, izstrādāt lēmumu valsts interesēs, par ko būtu ieteicams nobalsot visiem tiem, kas uzskata, ka dokumenti, ko mēs šeit pieņemam, ir nopietni un tie nedrīkst būt vienkārši nejauši parādījušies.
Līdz ar to es aicinu iekļaut – vismaz iekļaut tad! – darba kārtībā, un tad mēs varētu to apspriest. Jo gadījumā, ja šāds dokuments netiek iekļauts darba kārtībā, politiskā greizsirdība, patīk vai nepatīk, turpināsies. Un tā kā tā nākamo nedēļu šo dokumentu vajadzēs apspriest, jo tad tam jau būs pienācis tas laiks, kad par tā iekļaušanu īpaši nebūs jābalso.
Es aicinu: kolēģi, tiešām šoreiz padomāsim mierīgā garā un iekļausim dokumentu darba kārtībā. Un tālāk tad mēs varam vienoties, kā šīs lietas virzīt uz priekšu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti... Vai “pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis? Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Tautas partija ir par vienotu, konsekventu valsts ārlietu politiku. Valsts prezidente ir izstrādājusi deklarāciju, iepriekšējā Saeimas sēdē mēs nolēmām atbalstīt Tautas partijas ierosinājumu – un to nolēma absolūts Saeimas vairākums – atbalstīt Valsts prezidentes deklarāciju un ar vienotu pozīciju skaidrot mūsu ārpolitiskās nostādnes starptautiskajai sabiedrībai. Un, ja jūs te runājat par kādu greizsirdību, tad šobrīd man tiešām izskatās, ka jūs esat greizsirdīgi un gribat sākt “mudžināt” lietas.
Pagājušajā Saeimas sēdē mēs skaidri un gaiši nolēmām atbalstīt Valsts prezidentes pozīciju, un pie tā arī vajadzēja turēties. Un atkāpe no tā šobrīd ir tikai lietas sarežģīšana un samudžināšana.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret –19, atturas – 38. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti, lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim.
A.Ārgalis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā Dzeltenajā zālē tiks dibināta Latvijas un Tunisijas parlamentu sadarbības grupa.
Aicinām visus deputātus, kas ieinteresēti darboties, ierasties Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Māris Gulbis, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Mihails Pietkevičs, Viesturs Šiliņš, Māris Kučinskis, Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies.
M.Segliņš.
Kolēģi! Tūlīt Juridiskās komisijas sēde.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ainara Latkovska iesniegumu ar lūgumu piešķirt
viņam atvaļinājumu šā gada 27.janvārī.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ainaram
Latkovskim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57,
pret – 1, atturas – 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Dinas Bondares
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Dinas
Bondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”, to atbalstījusi un virzījusi uz Saeimas sēdi apstiprināšanai.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Guntas Čepules
iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Guntas Čepules iecelšanu par
Jelgavas tiesas tiesnesi”, atbalstījusi to, virzījusi uz Saeimas sēdi. Lūdzu
pieņemt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Meža likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr.1089. Šā likumprojekta grozījumus ir
sagatavojusi Saeimas Tautsaimniecības komisija kopā ar Zemkopības ministriju, un pamats
tam ir, lai ātrāk varētu uzsākt mežizstrādi tajos mežos, kur lielus zaudējumus ir
nodarījusi viesuļvētra. Lai varētu izstrādāt vējgāzes un vējlauzes, kurās ir
cietuši apmēram 7,3 miljoni kubikmetru meža. Un jāsaka, ka iemesli, kāpēc šāds
likumprojekts ir izstrādāts, ir galvenokārt tādi, lai pēc iespējas mazāk bojājumus
nodarītu mežam, lai mežu varētu satīrīt, lai meži neciestu turpmāk no kukaiņu
savairošanās un kokmateriāli nezilētu un savlaicīgi tos varētu nodot pārstrādei.
Lai arī vasaras sezonā mežā nebūtu bīstami pārvietoties, lasot ogas, sēnes un
izmantojot arī mežus rekreācijas nolūkos. Jo it īpaši valsts meži ir publiski
pieejami visiem cilvēkiem Latvijā. Un tāpēc ir ļoti nepieciešams operatīvi uzsākt
vētras seku likvidēšanu. Daudz tiek runāts par zaudējumu atlīdzību mežu
īpašniekiem. Ja mēs nepieņemsim šos grozījumus, lai tūlīt varētu uzsākt un
vienkāršoti uzsākt ciršanas biļešu saņemšanu, tad zaudējumi mežu īpašniekiem
var būt ārkārtīgi lieli, jo zaudējumi jau paši par sevi ir lieli tāpēc, ka koki
mežā, kas ir vētrās cietuši, galvenokārt ir nepieauguši, nesasnieguši savu
lielāko produktivitātes vērtību. Un vislielākie postījumi ir nodarīti Kurzemē,
daļēji arī Vidzemē un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.
Saskaņots šis likumprojekts un tā grozījumi ir ar Zemkopības ministriju, arī ar
ļoti daudzām konsultatīvām organizācijām, piemēram, ar Meža konsultatīvo padomi,
mežu nozaru asociācijām, ar Pasaules dabas fondu, un ierosinājušas šos likumu
grozījumus arī daudzas pašvaldības. Šādā gadījumā, ja mēs ātri pieņemtu šo
likumprojektu, varētu uzsākt intensīvu meža izstrādi. Protams, arī šie
likumprojektu grozījumi paredz, lai netiktu pieļauti dažādi pārkāpumi meža
izstrādē, neizstrādājot to, ko nevajag izstrādāt, bet lai savlaicīgi mežizstrādi
varētu veikt, piemēram, aizsargājamās teritorijās, tikai līdz 1.aprīlim var veikt
meža izstrādes darbus, arī izvešanas darbus. Tāpēc šos grozījumus ir nepieciešams
izdarīt ļoti ātri.
Un tā kā mūsu komisija jau ir izskatījusi šo projektu, atbalstījusi savā sēdē un
saņēmusi atbalstu, arī rakstisku atbalstu no Ministru prezidenta Kalvīša kunga, kurš
ir ierosinājis izskatīt šos likumprojekta grozījumus steidzamības kārtībā, es
lūdzu arī Saeimu atbalstīt steidzamību šiem likuma grozījumiem Meža likumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.
A.Seile. Komisija pirmajā lasījumā atbalstīja šo likumprojektu vienprātīgi.
Lūdzu atbalstīt arī Saeimai šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas
laiku otrajā lasījumā!
A.Seile.
Redzot šo vienprātīgo atbalstu Saeimā, es lūdzu nobalsot arī otrajā lasījumā, jo
ļoti rūpīgi tika sagatavoti šie grozījumi likumprojektā. Bez tam Meža likums ir
atvērts arī vēl turpmākai izskatīšanai, ko mēs vēl darīsim. Ja kādam būs vēl
kādi citi priekšlikumi, to varēs iesniegt nākošajā likumprojekta grozījumu tekstā.
Es aicinu atbalstīt to arī otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Lūdzu
deputātus balsot pat likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likums “Grozījumi Meža likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
koku ciršanas kārtības fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās
meža zemēs”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Izskatām likumprojektu, kura reģistra numurs ir 1090. Argumentācija visa ir līdzīga
kā grozījumiem Meža likumā. Arī šim likumprojektam komisija lūdz piešķirt
steidzamību. Šis atsevišķais likumprojekts būtu atbalstāms tāpēc, ka fiziskajām
personām, kurām ir tikai lietošanā piešķirts mežs, bet nav šīs īpašuma
tiesības, dažādu iemeslu dēļ tas var būt, tas ir gan nepilsoņiem, kuriem nevar
piešķirt šīs īpašuma tiesības saskaņā ar likumu, gan arī tiem, kas vēl nav
paspējuši noformēt zemesgrāmatās savus lietošanā piešķirtos īpašumus, bet
vējgāzes viņu lietošanā piešķirtajās zemēs ir, un tāpēc arī šeit ir
vajadzīga šī speciālā paātrinātā ciršanas apliecinājuma izsniegšanas kārtība.
Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav.
Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Seile.
Komisija jau ir izskatījusi pirmajā lasījumā un ir vienbalsīgi atbalstījusi šo
likumprojektu. Lūdzu Saeimā arī balsojumu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas
laiku otrajā lasījumā!
A.Seile.
Redzot šo vienprātīgo balsojumu, man šķiet, ka ierosinājumu uz otro lasījumu
varētu nebūt. Komisija lūdz šo likumprojektu uzreiz izskatīt arī šeit, Saeimā,
otrajā lasījumā, ja nevienam deputātam nav iebildumu.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Par koku ciršanas
kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”
pieņemts. Paldies.
A.Seile.
Paldies par sapratni un operatīvu rīcību.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs tālāk turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba
kārtību, ir saņemts deputātu Ceriņas, Bendrātes, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu
iesniegums ar lūgumu – izmainīt 27.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot
tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa atsaukšanu no Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Ir saņemts deputātu Klausa, Jaunupa, Kampara, Kantānes un citu deputātu iesniegums ar
lūgumu – izmainīt šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā
Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu Aizsardzības
un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība ir izmainīta.
Kā arī ir saņemts deputātu Bērziņa, Zaķa, Šadurska, Mūrnieces,
Krūmiņa un citu deputātu iesniegums ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 27.janvāra
sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes
Ingrīdas Circenes kā pamatdelegāta ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās
asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.
Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes
speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3407B.
Tautsaimniecības komisija izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Pavisam tika saņemti 6
priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Deputāti atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
3. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Un 6. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Tātad visi priekšlikumi atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav,
atturas – 4. Likums “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas
likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs
Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura
reģistrācijas numurs 907.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, un
turpmākā numerācija mainīta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
2. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
5. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 6. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
7. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
10. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
11. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 12. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt
likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas –
nav. Likums “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā
“Par piesārņojumu””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3627 – likumprojekts “Grozījumi
likumā “Par piesārņojumu””. Trešajam lasījumam komisija bija saņēmusi 16
priekšlikumus, kurus komisija savā sēdē tika izskatījusi.
1. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4. – deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 9, pret – 40, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
5. – deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 19, pret – 36, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
6. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
7. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
8. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
9. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
10. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
11. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
12. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
13. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
14. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Un 16. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 6, neviens
neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemts. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Trešais lasījums.
Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas
uzraudzības komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 530.
Pretkorupcijas komisija saņēmusi šim likumprojekta trešajam lasījumam 14
priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts
atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
4. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēteris Lielais piespieda savus
ierēdņus izdot rakstiskus rīkojumus, lai ikviena ierēdņa muļķība būtu visiem
skaidri redzama. Likuma apspriežamais 5.pants tajā redakcijā, kādu tas ieguva pēc
otrā lasījuma, pēc savas muļķības pakāpes stipri pārspēj 18.gadsimta rakstu
paraugus.
Iepriekšējās redakcijas ierobežojums kļūt par KNAB amatpersonām skanēja ļoti
vienkārši: “Par biroja amatpersonu nevar būt persona, kura neatbilst likuma
noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālu atļauju pieejai valsts noslēpumam.”
Pēc otrā lasījuma daļa no šiem ierobežojumiem no likuma “Par valsts noslēpumu”
nez kāpēc pārgāja arī apspriežamā likumā par KNAB. Pie tam visai sagrozītā
veidā. Ja mēs pieņemsim likumu piedāvātajā redakcijā, tad pretendēt uz KNAB
priekšnieka amatu tiek tieši aicināts ikviens Latvijas pilsonis, kuru kā aģentu bija
savervējis, piemēram, Lielbritānijas izlūkdienests, vai arī šis pats būtu pēc
ilggadēja sekmīga dienesta kļuvis par ASV CIP aģentu Latvijas teritorijā.
Tiesa gan, ja pretendents paziņos, ka viņš ir Izraēlas vai Krievijas spiegs, tad
viņš saņems atteikumu ieņemt šo amatu. Lai tad šā likumprojekta piektās daļas
autors konkrēti 5.panta 8.punktā pats kāp tribīnē, lai viņa muļķība būtu redzama
visai Latvijai.
Pieņemt likumu šādā redakcijā nedrīkst. Tā izskatīšana ir steidzami jāatceļ un
jānodod atpakaļ komisijai.
Mans priekšlikums nelabo šo juridisko nonsensu, bet ir atbilde uz citu kolēģu
likumdevēju muļķību. Agrākais aizliegums Latvijas nepilsoņiem tikt ieceltiem par
KNAB amatpersonām likumā nefigurēja tieši, bet tagad tas ir skaidri ierakstīts.
Acīmredzami tā ir sava veida atbilde uz divu ANO komiteju rekomendācijām par
atšķirību skaita starp pilsoņiem un nepilsoņiem samazināšanu. Par šo
rekomendāciju ievērošanu Latvijai vajadzēs atskaitīties jau šogad. Te mēs vairs
nelīdzināsimies cara Pētera I aprobežotajiem ierēdņiem, bet gan boļševikiem, kuri
savulaik kļuva slaveni ar izaicinošo atbildi Čemberlenam, vai arī Zaparožjes
kazakiem, kuri raksta vēstuli turku sultānam, ko attēlojis izcilais mākslinieks
Repins.
Cienījamie kolēģi! Vēl varētu saprast to, ka mēs nepieļaujam
nepilsoņiem strādāt par biroja amatpersonām, bet jau nākamajā likuma pantā tas pats
ierobežojums tiek piemērots arī biroja darbiniekiem. Aicinu jūs jau kuro reizi nekāpt
virsū vienam un tam pašam grābeklim, bet gan atbalstīt manus grozījumus nr.4 un nr.6.
Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Jā, Latvijai ir dotas vienreizējas iespējas iekļūt
visdažādākajos Ginesa rekorda grāmatu stūros un nostūros. Tiešām ir ārkārtīgi
augsta gudrība, kuru nekādā gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu.
Nepilsonis – cilvēks, kurš nav izrādījis ne mazāko tieksmi paust savu viedokli
par Latviju kā valsti, dzīvodams šeit desmitiem gadu, viņš tagad, redziet, būs tik
nopietnas iestādes kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja augsta amatpersona.
Vai jūs varat nosaukt vienu normālu valsti pasaulē, kur nepilsonis, varbūt vēl tāds,
kas nupat nesen ir iebraucis, sāk karot pret korupciju valstī. Pirmkārt, daudzi no
šiem nepilsoņiem vispār nezina latviešu valodu, un nekad nezinās vēl liela daļa no
viņiem. Labi, viņš tur kaut kādu apliecībiņu samakšķerēs un mēģinās
pierādīt, ka viņš kaut ko prot. Tas tā, starp citu.
Bet vispār – kā to vispār var iedomāties? Ja cilvēkam nav pietiekošu
zināšanu, ja viņam nav pietiekošas attieksmes pret valsti, mēs viņam dodam iespēju
kļūt par amatpersonu. Ja jau šis nepilsonis tāds, nu, spītīgs ir, un viņi jau tā
lēnā garā kaut kur izklīst, kaut kur izšķīst, pazūd. Kādreiz viņus te
noreģistrēja pāri par 750 tūkstošiem. Tagad jau ir zem 500 tūkstošiem. Nu kaut kur
taču viņi ir aizpeldējuši, jo naturalizējušies nemaz tik daudz nav. Līdz ar to lai
šis process mierīgi turpinās. Neviens neuztrauksies nevienā iestādē par to, ka ir
cilvēki, kas šeit par spīti visam, Maskavas politikāņu ietekmēti diemžēl,
spītīgi turas pie kaut kādām apšaubāmām vērtībām. Nākas šad un tad par to
atgādināt. Protams, ja vienā likumprojektā ir pieci priekšlikumi par nepilsoņiem,
tad vairāk par vienu reizi nav jēgas par to runāt. Bet šī te tāda jocīgā attieksme
pret šo jēdzienu “nepilsonis”, es domāju, ka tā zināmā mērā ir ņirgāšanās
par šiem cilvēkiem. Tie cilvēki, kas spītīgi bāž iekšā to nepilsoni visur, es
domāju, ka viņi vienkārši ņirgājas par nepilsoņiem, jo paši viņi ir pilsoņi.
Paši viņi ir tikuši pie pilsonības kā nu kurš un citus negrib tur redzēt. Jo tas ir
viņu apstrādājamais jēlmateriāls. Un tāpēc spītīgi visu laiku runās par
nepilsoņiem. Vislielāko lāča pakalpojumu viņiem izdarīs.
Tātad uztveriet, lūdzu, katru priekšlikumu, kas te nāk par tiem nepilsoņiem, ka tā
ir publiska ņirgāšanās par nepilsoņiem. To var izdarīt tie cilvēki, kas no turienes
ir izrāvušies, tikuši kaut kādā augstākā līmenī un tad var izrādīt kaut kādas
tādas īpatnējas jūtas, ja tā to var nosaukt. Tā ka esiet, kolēģi, tik laipni, un
šad un tad vajadzētu mums par šādām lietām runāt, jo es, strādājot Aizsardzības
un iekšlietu komisijā, arī bieži esmu spiests... vienkārši papildinājums...
vienalga, kādu likumprojektu gandrīz vai skati, papildinājums ir viens teikums:
papildināt tāda un tāda panta tādas un tādas daļas punktu pēc vārdiem
“pilsonis” vai nu “arī nepilsonis”, vai “vai nepilsonis”. Šinī gadījumā
ir vārdiņš “vai”.
Tā ka neņemiet ļaunā, bet nevajag ņirgāties par cilvēkiem. Un tomēr izturēties
nopietni pret likumprojektiem.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es ļoti īsi par diskusijas līmeni no Saeimas tribīnes. Acīmredzot, ka Dobeļa kungs
pat neredzēja apspriežamā likumprojekta pantu. Viņš ilgi runāja par nepilsoņu
valodas prasmi, kaut gan šajā pantā ir ierobežojumi tieši... amata kandidātiem ir
tieši ierobežojumi saskaņā ar valodu. Tur ir 2.punkts – pārvalda latviešu
valodu un vismaz vienu svešvalodu. Un valodas zināšanu līmenis starp nepilsoņiem ir
pavisam cits, nekā domā cienījamais kolēģis Dobelis. Teiksim, ja runā par
Petropavlovska kungu, kuram pretlikumīgi nepiešķir pilsonību mūsu cienījamais
Ministru kabinets, viņam latviešu valoda praktiski ir dzimtā. Un pārvalda šo valodu
viņš vismaz Dobeļa līmenī, un tas nav izņēmums.
Un, izskatot šādus priekšlikumus par nepilsoņu tiesību ierobežojumu atcelšanu, ir
jāņem vērā, ka nepilsoņi – tie paši Latvijas iedzīvotāji, kam 13 gadus
atpakaļ bija pretlikumīgi.... viņiem bija pretlikumīgi atņemtas politiskās
tiesības.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Pilsoņi, nepilsoņi! Te Dobeļa kungs pateica, ka šie cilvēki
neuzrāda kaut kādu vajadzību būt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Vai mūsu valsts
un īpaši jūsu frakcija kādreiz uzrāda interesi pret šiem cilvēkiem? Vai aicina
viņus būt par pilsoņiem? Nē! Jūs pretojaties pat tam.
Bet tanī pašā laikā, kā jūs visi zināt, Latvija atzīta par vienu no
korumpētākajām valstīm. Tanī pašā laikā, ja nu jūs, nacionālie kadri, nevarat
cīnīties ar korupciju, tad dosim to iespēju mūsu nepilsoņiem, Latvijas Republikas
subjektiem, jo mēs tak devām vienu reizi iespēju cīnīties SAB par mūsu neatkarību
Lielbritānijas pilsonim.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 4. –
deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 17, pret – 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Mūrniece.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 15, pret – 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Mūrniece.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
8. un 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
12. un 13. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 7,
atturas – 2. Likums “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Izskatāmā likumprojekta otrajam
lasījumam saņemti 20 priekšlikumi, izskatīti komisijas sēdē 19.janvārī.
1.priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir tehnisku piedāvājumu virkne, kuru būtība ir
ļoti vienkārša: atļaut nepilsoņiem dienēt Latvijas profesionālajā armijā vai
vismaz strādāt algotu darbu kara daļās. Visus šos priekšlikumus atbildīgā komisija
noraidīja. Droši vien kolēģi deputāti uzskata, ka nepilsoņi ir līdz tādai pakāpei
diskriminēti, ka, saņemot ieroci, nekavējoties to lietos vispārējo vēlēšanu
tiesību atjaunošanai.
Kolēģi, šīs bažas ir pārspīlētas! Tomēr nepamatoti puses krievvalodīgās
kopienas tiesību ierobežojumi neveicina sabiedrības stabilitāti un ir atceļami.
Lūdzu atbalstīt visus šos priekšlikumus!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 62,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikumu komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4. – Buzajeva kunga priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Komisija noraida priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums – Buzajeva kunga priekšlikums, kuru komisija noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums. Komisija noraida.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums. Komisija noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
9. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
10. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
11.priekšlikumu komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
12. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
13. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
14. – aizsardzības ministra priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
15. – Buzajeva kunga priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... Es atvainojos! Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi deputāti! Tagad Latvija grib pāriet uz profesionālu armiju. Un man
liekas, ka ir vietā uzklausīt deputāta Buzajeva viedokli un padomāt, vai nepilsoņi
var piedalīties mūsu profesionālajā armijā. Es varu atgādināt, ka Amerikas
Savienoto Valstu armijā dienē cilvēki, kuriem ir tā saucamā “green card” jeb
uzturēšanās atļauja. Viņi nav Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi, bet joprojām viņi
dienē, un arī dienē Irākā. Daži no viņiem tur gājuši bojā.
Es domāju, ka vajag atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu un vēlreiz padomāt par to,
ka mūsu profesionālā armijā var dienēt ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī
pastāvīgie iedzīvotāji.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par 15. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 67,
atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
16. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
17. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
18. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
19. priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
20. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un varam balsot par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā. Komisija atbalsta to.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.februāris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.februāris. Citu priekšlikumu nav.
Paldies.
Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas runāt par procedūru? Nē.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas
Nacionālās operas likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar likumprojektu
“Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” ar reģistrācijas numuru 921.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi
Latvijas Nacionālās operas likumā”. Grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu
minētā likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas, proti, nozīmē, ka
Latvijas Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem
apstiprina tālāk kultūras ministrs. Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Ziedone-Kantāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2005.gada 14.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
šā gada 14.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā
“Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””
(reģistrācijas nr.966). Tātad kultūras pieminekļu aizsardzības gadījumā tāpat ir
nepieciešams, lai saskaņotu likumā normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas
tāpat tiek pakļauts Kultūras ministrijas pārvaldes tiešā pakļautībā.
Komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Ziedone-Kantāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam arī ir 14.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
šā gada 14.februāris. Paldies.
A.Ziedone-Kantāne.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākošais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Kara tiesu
likums”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatām otrajā lasījumā Kara tiesu likumu un tajā iesniegtos
priekšlikumus.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Un 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šo likumprojektu ir nepieciešams vienkārši
noraidīt, jo tam nekādas praktiskas nozīmes nav. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Vai ir nepieciešams balsojums? Nē. Jā? Balsojums
nav nepieciešams. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
M.Segliņš.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 15, neviens
deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
3.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 3.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā
“Par tiesu varu””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Uz otro lasījumu ir saņemti septiņi priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija ir
izskatījusi.
1.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likums “Par tiesu varu” tika
pieņemts 1992.gadā, kad likumdevēji vēl pilnībā neticēja valsts neatkarībai un
atradās dažādu fobiju varā.
Liekas, ka pēc 13 gadiem varētu izārstēties no visām šīm fobijām, bet mēs tikai
pievienojam vēl jaunas. Lūk, arī patlaban likums tiek grozīts, lai gadījumā, ja
kāds uzbruktu Latvijai, varētu izveidot speciālas kara tiesas. PCTVL frakcija tikko
balsoja pret šo ideju sekojošu apsvērumu dēļ. Es ceru, ka gan mūsu ārlietu
ministrs, kurš domā, ka Krievijai ir kopēja robeža ar Turciju, gan kolēģi deputāti
zina, ar kādām valstīm robežojas Latvija. Mums ir četri iespējamie pretinieki.
Ja par pretinieku kļūs Krievija, tad mēs vienkārši nepaspēsim izveidot kara tiesas.
Ja tā būs Baltkrievija, tad šīs tiesas nepaspēs uzsākt darbību. Tādējādi,
pieņemot likumu “Kara tiesu likums”, mēs pasludinām par saviem iespējamiem
pretiniekiem Lietuvu un Igauniju. Vai mums tas ir vajadzīgs?
Piedāvāju atteikties no šīs neprātīgās idejas un atbalstīt manu priekšlikumus
nr.1, un otrais, proti, svītrot visas atzīmes par kara tiesām no apspriežamā likuma.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šad tad no Saeimas tribīnes ir dažiem jāpamāca (No zāles
deputāts J.Pliners: “Nevajag!”). Nenojaustas patiesības jāpastāsta, jo šeit
biedrs runāja par Krievijas un Baltkrievijas iespējamo uzbrukumu. Atvainojiet, lūdzu,
tas tādā gadījumā nebūs uzbrukums Latvijai. Tas būs uzbrukums Ziemeļatlantijas
savienībai. Tur ir tāda lieta! Izlasiet, lūdzu, līgumu. Tur ir tāds 5.punkts
vispārīgi, kurš paredz, ka, uzbrūkot kādai no NATO dalībvalstīm, pārējās
nekavējoties steidzas palīgā. Tā ka jūsu cerības uz Krievijas uzbrukumu vai uz
Baltkrievijas uzbrukumu jums būs jāaprok smiltainē. Tā mierīgi uzlieciet kādu
pieminekli savām cerībām un neuztraucieties. Nebūs nekādi Krievijas vai Baltkrievijas
uzbrukumi, taču jūs laikam nepamanījāt, ka runa ir arī par izņēmuma stāvokli
valstī. Un kaut kādas bandas tiešām var sarīkot kaut ko tādu, ka ir jāizsludina
izņēmuma stāvoklis. Un tādos gadījumos varbūt būs nepieciešamas kara tiesas, un
vienu otru, kas pārāk bieži lieto vārdu “fašists”, vajadzēs apskatīt šajās
tiesās tādā gadījumā, ja būtu izņēmuma stāvoklis valstī. Jo par panikas celšanu
jūrnieki parasti tādus, kas ceļ paniku, met vienkārši pāri pār bortu.
Sēdes vadītāja.
Debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie deputāti! Man liekas, ka ir ļoti šaubīga un bīstama prakse –
draudēt saviem politiskajiem pretiniekiem ar tiesām. Es domāju, ka, ja mēs esam NATO,
tas nozīmē, ka mēs esam demokrātiska valsts. Bet dažreiz es šaubos par to, ka mēs
esam demokrātiska valsts.
Tāpēc, ka mums tagad draudēja ar militārajām tiesām. Un tieši tāpēc, lai šādas
tiesas nevarētu pārvērsties par politisku instrumentu, mēs uzstājamies pret to.
Sēdes vadītāja.
Neviens nevienam nedraud, es domāju. Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, tad lūdzu deputātus balsot par
1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma nr.4 un ar to saistītā priekšlikuma nr.7 būtība
ir ļoti vienkārša – aizliegt personām ar dubultpilsonību ieņemt tiesnešu
amatus. Es nepamatošu šo priekšlikumu, jo to pavisam nesen visai veiksmīgi
aizstāvēja Tautas partijas frakcija. Tagad, ja šīs frakcijas deputāti nemelo, viņiem
ir lieliska iespēja atbalstīt savu argumentāciju, balsojot “par”.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 4. –
deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 14, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Šeit es gribētu apspriest vēl vienu likuma fobiju. Likuma daļā, kuru es piedāvāju
grozīt, ar iedvesmu tiek pārskaitīti drošības dienesta, izlūkdienesta vai
pretizlūkošanas dienesta darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu
turētāji. Viņiem acīmredzami pamatoti ir aizliegts strādāt par tiesnešiem.
Interesanta šeit ir to izlūkdienestu, kuros strādā šīs nepatīkamās personas,
valstiskā piederība. Likumā neviennozīmīgi ir ierakstīts: Krievijas un citu valstu
aģenti. Šo frāzi “Krievijas un” es arī piedāvāju izsvītrot. Motivācija ir
skaidra. Rādīt Krievijas pēc iespējas nelabvēlīgāku režīmu – tas pavisam
nav izdevīgi Latvijai, jo ne jau ar ASV mēs grasāmies parakstīt robežlīgumu. Ne jau
no Arābu Emirātiem ieplūst Latvijas teritorijā nafta un gāze. Ne jau eskimosi, bet
krievi sastāda Latvijā lielāko nacionālo minoritāti. Ja Saeimas vairākums patiesi
vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, tad mana priekšlikuma atbalsts ir neizbēgams.
Lūdzu balsot “par” un svītrot no likuma vārdkopu “Krievijas
un”.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.
Lūdzu deputātus balsot par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, neviens
deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi... nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Jā.
M.Segliņš.
7.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Ir 8.priekšlikums, es atvainojos.
M.Segliņš.
8.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
8.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Esmu gatavs aizstāvēt savu pēdējo priekšlikumu šim
novecojušajam likumam: ļaut nepilsoņiem un personām ar pastāvīgo uzturēšanās
atļauju būt ievēlētām par tiesas piesēdētājiem. Masu bezpilsonības apstākļos
gadījumu, kad nepilsoņiem nav tiesību piedalīties tiesāšanā, bet viņiem ir tikai
tiesības būt tiesātiem, var uzskatīt par visneiecietīgākā rasisma izpausmi. Šis
mans priekšlikums pilnībā atbilst divu ANO komiteju rekomendācijām likvidēt
nepamatotās atšķirības tiesībās starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Latvijai jau
šogad jāsniedz atskaite par šo rekomendāciju izpildīšanu, par kādu apstākli es jau
mēģināju pievērst jūsu uzmanību. Kā pārliecināts rasisma pretinieks es darīšu
visu iespējamo, lai atklātā rasisma ideju atbalstītāju balsošanas rezultāti par šo
priekšlikumu kļūtu zināmi šīm abām ANO komitejām.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.
Lūdzu deputātus balsot par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 58,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 68, pret – 15, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
3.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 3.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Rīgas
vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jau no 2003.gada valsts ir
atteikusies no speciālajiem budžetiem. Tomēr Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas
un aizsardzības likumā ir atsauce uz speciālo budžetu. Mums Ministru kabineta
sagatavotajā un iesniegtajā likumprojektā un arī Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas atbalstītajā likumprojektā pirmajam lasījumam ir paredzēts, ka naudas
līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot kultūras
pieminekļus, mēs ieskaitām valsts vai pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumos.
Tāpēc es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2,
atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
B.Brigmane.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
šā gada 10.februāris.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Kiršteina,
Dalbiņa, Slaktera, Rugātes u.c. deputātu lūgumu – izsludināt pārtraukumu uz
30 minūtēm Saeimas 2005.gada 27.janvāra sēdē pēc 28.darba kārtības jautājuma
izskatīšanas.
Vai deputātiem... Deputātiem būtu jābalso par pārtraukuma izsludināšanu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 19,
atturas – 2. Tātad tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 12.30, bet
sakarā ar to, ka pulksten 12.30 mums sākas kārtējais pārtraukums, sēdi mēs
atsāksim pulksten 13.30. (Zālē troksnis.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim
Ārgalim.
A.Ārgalis (TP).
Cienījamie kolēģi! Visi deputāti, kuri darbojas Latvijas un Taivānas parlamentārās
sadarbības grupā, tiek aicināti Dzeltenajā zālē un sanāksmi tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas
telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP).
Godātie kolēģi! Nacionālās drošības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas
telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs,
Māris Gulbis, Artis Kampars, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Ainars
Latkovskis, Andrejs Radzevičs, Mareks Segliņš, Māris Kučinskis un Ērika Zommere.
Paldies!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pārtraukums ir beidzies, un mēs turpinām Saeimas sēdi.
Cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības
jautājums – likumprojekts “Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu
starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Likumprojekta būtībā paredzēta pievienošanās 1925.gada Hāgas
vienošanās dokumentam par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gadā.
Pievienošanās šim starptautiskajam līgumam dod iespēju veikt dizainparaugu
reģistrāciju visās vai daļā līguma dalībvalstu, izmantojot vienu starptautisko
pielikumu. Svarīgi ir, ka ārvalstu pieteicēji gūst iespēju Latviju pievienot to
valstu sarakstam, kuras var iegūt dizainparaugu aizsardzību atvieglotas procedūras
ceļā. Es jūs aicinu atbalstīt komisijas vārdā pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
9.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
9.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas
un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”.
Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Tātad, kā parasti, likumprojekta starpvalstu būtība ir tāda, ka
šis likumprojekts grib nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu
nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras
valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Un otrādi – radīs likumīgu pamatu
abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai un novērsīs iespējas
izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu. Tātad
es arī aicinu jūs komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
Arī 9.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
9.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par atbalstu Valsts
prezidentes izstrādātajai deklarācijai”.
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Mēs zinām, kā bija patiesībā. Mēs zinām, kā
sākās okupācija un kādu postu tā atnesa Latvijas valstij, latviešu tautai. Mēs visi
to zinām, to pierāda debates gan šeit, parlamentā, daudzu gadu garumā, gan arī
sabiedrībā. Un tāpēc... un tieši tāpēc mums ir vienota ārpolitika.
Ārpolitikai reizēm pietrūkst tā, vai mūs saprot mūsu partneri un mūsu pretinieki.
Un jāsaka, ka Valsts prezidentes šā gada 15.janvārī izplatītā deklarācija guva
milzīgu starptautisku rezonansi. Šo vēsturisko situāciju daudz labāk tagad izprot
mūsu partneri, un tāpēc pilnīgi noteikti ir svarīgi, ļoti nozīmīgi Saeimai izteikt
atbalstu.
Ir 2005.gads. Mēs esam NATO valsts, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un
šķiet, var jau būt, ka nav vērts par to visu likties ne zinis. Tā nav. Ir tieši
otrādi. Mums jāizmanto katra iespēja, lai skaidrotu patieso vēsturi. Un ārpolitikā
ir ļoti svarīgi noķert īsto mirkli, un šis ir īstais mirklis, kad pasaule tam ir
pievērsusi uzmanību, un tāpēc es aicinu visas Saeimā pārstāvētās partijas un
frakcijas atbalstīt šo prezidentes deklarāciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie deputāti! Kas par teicienu: skaidrot īsto vēsturi! Valstī, kura ir
neatkarīga gandrīz 15 gadus! Par kādu vēsturi tad mēs te runāsim šodien, Slaktera
kungs un visi pārējie!
Izrādās, lasot visus tos dokumentus, kurus mēs pēdējā laikā skatām, lasām,
apspriežam, rodas liels jautājums: kad tad īsti Latvija atguva savu neatkarību. Vienā
dokumentā, intervijā prezidente saka, ka mēs atguvām neatkarību 4.maijā. Savā
laikā tie, kas atceras, kas bija parlamentā, teica, ka Otrais pasaules karš mums
beidzās tad, kad padomju armija izveda savu karaspēku. Kādā intervijā Holandes
avīzei prezidente saka, ka Otrais pasaules karš mums beidzās tad, kad mēs
iestājāmies Eiropas Savienībā. Tad galu galā, kas notiek ar mūsu vēsturi? Cik gadu
mums ir vajadzīgi, lai mēs zinātu, kad beidzās pasaules karš, kad Latvija reāli
kļuva neatkarīga valsts?
Runāt, ka 1990.gadā mēs bijām neatkarīga valsts, nozīmē nezināt, kas tajā reizē
notika, kas tajā gadā darījās Latvijā. Tie, kas tajā laikā gribēja braukt uz
ārzemēm, saprot, ka jūs braucāt, ja kāds brauca un dabūja vīzu, jūs braucāt... ar
PSRS pasēm. Tas ir viens.
Otrs. Jūs nevarējāt šķērsot robežu, ja to neļāva padomju karaspēka robežsargi.
Kas tad tā par neatkarību 4.maijā? 1991.gadā 20.augustā, kad valdība mani sūtīja
strādāt ārzemēs, mani arestēja tie robežsargi. Brīvās Latvijas ārlietu ministrs?
Kas tad tā bija par brīvību? Par ko šeit iet runa?
Tālāk. Labi, es pieņemu, ka kādreiz vēsturnieki tiks galā un uzrakstīs normālu
vēsturi, un mēs zināsim, kad mums beidzās pasaules karš, kad Latvija kļuva
neatkarīga valsts.
Tālāk. Tas atslēgas vārds Latvijas ārpolitikā šodien ir “okupācija”. Es
domāju, ka maz kas šeit šaubās, ka pēc būtības 50 gadus jeb cik gadus Latvija bija
okupēta valsts. Pēc būtības.
Slaktera kungs runāja, ka viens no ārpolitikas svarīgākajiem jautājumiem –
skaidrot mūsu vēsturi. Tad – kad galu galā šī skaidrība būs mūsos pašos?
Atcerēsimies 1995.gadu, kad Baltijas valstu prezidenti kopā ar ASV prezidentu
parakstīja tā saucamo Baltijas hartu. Toreiz, pretēji tam, kā tas notiek šodien...
Šodien būtībā mēs skatām – atbalstām vai neatbalstām dokumentu, kuru
vispirms vajadzēja skatīt parlamentā, jo mēs esam parlamentāra valsts, mēs neesam
prezidentāla valsts, kur prezidentei ir tiesības runāt valsts vārdā. (Starpsauciens
no zāles: “Pareizi!”) Viņa tikai mūs var pārstāvēt, bet šos dokumentus mums
vajadzēja izrunāt un pārrunāt šeit, ja mēs esam parlamentāra valsts. Viņa nav
politiski atbildīga! Bet tajā hartā, ko es pieminēju, toreiz, atšķirībā no
šodienas, Ārlietu komisija skatīja šā dokumenta projektu. Projektā parādījās
tāds teikums, ka Amerikas Savienotās Valstis atzīst, ka Baltijas valstis bija
vardarbīgi inkorporētas Padomju Savienībā. Mēs iebildām un teicām: “Galu galā
mēs taču visu laiku uzskatījām, ka mēs bijām okupēti.” Kāpēc Amerikas
Savienotās Valstis, kuras visus šos okupācijas gadus nekad neatbalstīja Baltijas
valstu okupāciju, vienmēr viņi bija lepni, ka viņiem Valsts departamentā karājās
Baltijas valstu karogi... Ārlietu ministrija nespēja toreiz panākt no amerikāņiem,
lai amerikāņi dokumentā lieto vārdu “okupācija”.
Tad, kad mēs apspriedām komisijā to galīgo variantu, mans priekšlikums bija: “Labi,
ja amerikāņi nelieto vārdu “okupācija”, kāpēc mēs nevaram panākt to, ka
teikums skanētu apmēram tā, ka Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas to, ka
Padomju Savienība ir vardarbīgi okupējusi Baltijas valstis? Ir vardarbīgi
okupējusi!”
Prezidenti parakstīja variantu, kur iznāk tā, ka kaut kāds caurvējš bezmaz vai mūs
vardarbīgi ienesa Padomju Savienībā. Jūs visi droši vien lasāt, reizi nedēļā
bijušais ASV vēstnieks, godājamais Siliņa kungs, raksta savus memuārus. Nez kāpēc,
lasot rūpīgi šo darbu, es neredzu vārdu “okupācija”. Un to raksta viens
latvietis, kurš dzīvo it kā Latvijā tagad! Kāpēc viņš kautrējas no vārda
“okupācija”? Kāpēc viņi savos memuāros lieto vārdu “aneksija”? Tad galu
galā kas mēs esam – aneksēti, anektēti, inkorporēti, okupēti? Kad mēs būsim
skaidrībā?
Prezidente grib, lai savā dokumentā, deklarācijā –, lai nu tagad visa pasaule, mūsu
draugi atzīst, ka mēs bijām okupēti. Labi! Sāksim iet to vieglāko ceļu. Kāpēc
mēs nevaram prasīt, lai mūsu sabiedrotie – gan NATO, gan Eiropas
Savienībā – skaļi pasludina (un tagad varbūt būtu tas īstenais laiks), ka,
jā, Baltijas valstis bija okupētas. Kāpēc mūsu ārpolitikas darboņi to nevar panākt
šodien? Es domāju, ka jums visiem šī atbilde ir skaidra, kāpēc tas tā ir. Ja
amerikāņi nevar uzrakstīt, atzīt to, ka mūs okupēja Padomju Savienība, tad ko jūs
gribat šodien panākt?
Tālāk. Parunāsim par Krieviju. Principā tas, kas šodien notiek ārpolitikā un ko
grib “Jaunais laiks”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, arī Tautas partija,
principā jūs gribat izprovocēt Krieviju Krievija ir.... (Starpsauciens no zāles:
“Beidz! Ko tu!”) Būtībā žēl, ka nedz Ārlietu komisijā, nedz šeit nav
nopietnas runas, nav nopietnas analīzes par to, kas notiek Krievijā. Varbūt dažus
faktus. Tepat Pleskavas apgabalā. Desmit pēdējo gadu laikā vīriešu dzīves ilgums ir
samazinājies: 1994.gadā – 68 gadi, pagājušogad – 52 gadi.
Krievijā, ja, teiksim, runā par kaloriju patēriņu, pēdējo desmit gadu laikā no 3000
kalorijām cipars ir noslīdējis uz 2000 kalorijām. Tie, kas ir mediķi, saprot, par ko
ir runa. Un cik tur tanīs divos tūkstošos ir alkohola, to mēs arī šobrīd nezinām.
Krievijā, pēc Krievijas statistikas, tikai 25% iedzīvotāju lieto sāli ar jodu.
Mediķi saprot, ko nozīmē, ja tu uzturā nelieto jodu.
Tālāk būtu ļoti normāli, ka mēs šeit runātu par to, kāpēc Krievija ir gatava
šodien parakstīt robežlīgumu. Kāpēc Krievijai tas vajadzīgs? Kāpēc Krievijai to
vajag darīt ar Japānu? Kāpēc Krievija paraksta līgumu ar Ķīnu, atdod vienu salu.
Kāpēc Krievija tagad runā ar Kazahstānu un tā tālāk? Kāpēc Krievijai ir svarīgs
robežlīgums ar Baltijas valstīm? Nu, neba jau tāpēc, lai kādam izdabātu Rietumos,
bet tāpēc, ka Krievijā principā ir ļoti kritiska iekšpolitiskā situācija.
Es nerunāju par veco cilvēku streikiem. Prezidents ir izdevis dekrētu par to, ka
armijā ņems studentus. Studenti tagad sāk veidot savas streiku brigādes, es nezinu,
organizācijas, un tā tālāk. Krievija būtībā sēž uz pulvera mucas. Krievijas
vēstnieks saka, ka viņu vairs neinteresē mazākumtautības. Viņu interesē nafta. Ir
vajadzīga Krievijai nauda.
Palasiet, kāds ir Čečenijas izkārtojuma variants! Šīs ir ļoti nopietnas lietas.
Situācijā, kad Krievijā iet ļoti grūti, ko mēs gribam panākt? Mēs viņu
provocējam. Tiem, kam patīk runāt par vēsturi, paskatieties atpakaļ kaut vai
pagājušā gadsimta 1918.gadā, kas notika ar vienu lielu valsti, kuru pazemoja
starptautiski. Es runāju par Vāciju. Cik gadu bija vajadzīgs, lai parādītos uz
pasaules kartes Hitlers ar visu to, ko viņš izdarīja? Vai tad mēs gribam ar savu
ārpolitiku izaudzēt jaunu Staļinu Krievijā? Padomāsim par to, pirms mēs pieņemam
tik provokatīvus ārpolitiskus dokumentus un pirms mēs esam iestrādājuši savā
ārpolitikā kļūdas, kuras būs ļoti grūti labot pēc tam!
Tautas saskaņas partija šinī ārpolitiskajā farsā, par ko es
uzskatu, ka tas nav nedz nopietns dokuments, valstī nav nopietnas ārpolitikas, nav visa
tā, par ko gribēja runāt Slaktera kungs. Mēs nepiedalīsimies šinī farsā.
Paldies! Un aicinām arī pārējos to nedarīt, jo šī nav viena vēlēšanu kampaņa.
Ir runa par valsts likteni, par to, kā valsts tālāk attīstīsies.
Kolēģi, mīļie, padomājiet par to!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Tikko dzirdējām divas runas par vienu un to pašu tēmu. Slaktera
kunga sacītais par īsto mirkli. Jā, ir īstais mirklis, tikai darbi nav īstie, jo
šajā īstajā mirklī mēs tūlīt dzirdam no Jurkāna kunga, kur es patiesībā gribu
jautāt: “Kur vienam Latvijas pilsonim ir tik daudz nicinājuma par savu valsti?” Un
tas skan no šīs tribīnes.
Īpatnēja kņada Saeimā, apspriežot Valsts prezidentes pirms divām nedēļām
parakstītu un valstu vadītājiem sen jau nosūtītu paziņojumu. Paziņojumu, kas
rakstīts konkrētam mērķim un konkrētā laikā. Vieni runā, ka šī rezolūcija
jāatbalsta, jo, lūk, valsts ārpolitikai jābūt vienotai. Pareizi, jābūt. Citi runā
par to, ka šī rezolūcija nav tāda, kādai tai būtu jābūt, ka tai būtu jābūt
stingrākai, ka tai jābūt saskaņotai ar 1996.gada Saeimas rezolūcijai. Arī taisnība.
Jābūt. Taisnība abiem viedokļiem. Taču šis dokuments nav ne juridisks, ne politisks
Latvijas okupāciju izvērtējums. Līdz ar to no šā dokumenta to arī nevar prasīt.
Šis ir Valsts prezidentes paziņojums konkrētam mērķim. Šim dokumentam, mūsu
šodienas lēmuma projektam, vispār nevajadzēja nonākt Saeimā. Jo bez saskaņošanas
ar prezidenti, bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem pēkšņi tiek prasīts
Saeimas apstiprinājums vienam prezidentes paziņojumam, kuram ir pavisam cita slodze.
Kāpēc? Ir politiski spēki, kas drīkst atļauties likt uz spēles valsts ārpolitikas
vienotību savu šaurpartejisko mērķu sasniegšanai. Kā mēs to drīkstam Saeimā
pieļaut? Kāpēc šis dokuments šodien ir dienas kārtībā? Taču ir nonācis.
Acīmredzami tuvredzīga bija šī jautājuma rosināšana, tādējādi ļaujot mūsu
nelabvēļiem uzsākt spekulācijas par mums pilnīgi neauglīgu un nevajadzīgu
tēmu – par Latvijas ārpolitikas kapacitāti un vienotību.
Lai novērstu šo nejēdzību, “Jaunais laiks” ir ierosinājis pieņemt Saeimas
statusam daudz atbilstošāku lēmumu. To skatīs nākamnedēļ. Lēmumu ar daudz
plašāku uzdevumu – par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas
sarežģīto vēsturi. Prezidentes darbs šajā jomā taču neaprobežojas ar viena
paziņojuma sacerēšanu, kuru tad nu steidzami, ne saukti, ne aicināti celt galdā
Saeimai priekšā.
Kāpēc mēs nerunājam par visu smago, nogurdinošo, bieži vien nepateicīgo darbu,
starptautiskai sabiedrībai skaidrojot Latvijas vēstures faktus, lai panāktu Latvijas
okupācijas, kā arī totalitārā komunisma starptautisku nosodījumu? Darbu, ko Valsts
prezidente veic un atzīstami ir veikusi, piemēram, vizītes laikā Nīderlandē.
Savā iesniegtajā lēmuma projektā mēs izsakām atbalstu centieniem veicināt izpratni
par Otrā pasaules kara un totalitāro režīmu sekām Eiropā. Tas ir mūsu uzdevums!
Nevis skaitīt, cik vārdus prezidente paziņojumā ir pateikusi par nacistiskās Vācijas
okupāciju, vai par Padomju Savienības okupāciju.
“Jaunais laiks” ir partija ar valstisku stāju. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka
kļūmīgi Saeimas balsojumam nonācis dokuments tiek noraidīts. Jo tam būs ļoti
negatīvas ārpolitiskas sekas. Mēs esam gatavi labot mūsu kolēģu – Tautas
partijas kļūdu. Mēs ar savu balsojumu nodrošināsim šī lēmuma pieņemšanu. Mēs
balsojumā nepiedalīsimies, šādi samazinot kvorumu, lai, cienījamie dokumenta
iesniedzēji, pietiek ar jūsu balsīm šī nevajadzīgā un nejēdzīgā dokumenta
pieņemšanai, jo noraidīt to nedrīkst.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šajā smieklīgajā cīniņā ap apskatāmo dokumentu ir pamatīga
liekulības deva. Protams, ne pirmo, ne pēdējo reizi Latvijas sabiedrībā, bet šoreiz
liekulība ir situsi augstu vilni. Notiek gramstīšanās ap ietekmi uz Valsts prezidenti.
Jā, protams, vieni, lai sasniegtu kaut ko politikā, izmanto trūkumcietējus, citi
izmanto nepilsoņu jēdzienu, vēl kādi citi runā par integrāciju, ka viņi tie lielie
integrētāji būs, un daži ķer atkal īstos mirkļus un īstos partnerus un pēc tam
mēģinās tikt pie īstās teikšanas. Jo, lūk, mēs bijām tie īstie.
Jā, nu liekulība ir lieliska lieta un profesionāli liekuļi ir arī jauki cilvēki. Bet
pēc šādiem gājieniem nebrīnieties! Jūs dodat lieliskas iespējas apspēlēt visa
veida liekulību, jo, redziet, jums pietrūka prāta šo dokumentu profesionāli virzīt
uz priekšu. Jūs pieļāvāt šo veselīgo kritiku. Nu, tātad tā būs! Vai tad ir
labāk, ja Valsts prezidente saņem atbalstu no labi izstrādāta dokumenta, apdomāta,
vai pietiek izteikt atbalstu Valsts prezidentei ar kaut ko, steigā saceptu, samarinētu,
lai tikai būtu tie galvenie un tie pirmie?!
Tieši tāpēc jau, ka tas tāds patizls un pavārgs ir, nācās to papildināt. Un kas
tad tā uztrauc iesniedzējus? Redziet, kas iesniedzējus uztrauc papildinātajā
dokumentā, kuru pat uz komisiju nenovirzīja no rīta. Ak Dievs! Kāda tur vairs
demokrātija! Par katru cenu jādabū savējais cauri! Un kas tad bija tie briesmīgie
papildinājumi?
Pirmkārt. Uzsveru, ka iesniegtais dokuments bija atbalsts Valsts prezidentes
paziņojumam. Tas bija atbalsts, un nevis kaut kas pret. Taču politiskā skaudība,
greizsirdība, nenovīdība un viss cits, kas nāk blakus, neļāva taču atzīt to, ka
kāds cits kaut ko labāku var izdarīt. Un kas satrauca? Piemēram, satrauca tas, ka
papildinājumā ir minēts tāds fakts, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un NATO. Tas
taču iesniedzējus briesmīgi acīmredzot uztrauc! Varbūt ir sākuši skatīties uz
Maskavas pusi. Jo mierīgāks dokuments, jo varbūt kaut kādas “rebes” sanāks ar
Maskavu.
Un vēl kas uztrauc iesniedzējus. Šausmīgi uztrauc – tas, ka papildinājumā ir
minēta Baltijas valstu savstarpēji saskaņota un vienota rīcība. Šausmas! Nu ir gan
ziepes! Runāts taču te tiek par Baltijas valstu vienotu rīcību. Bet varbūt maziņi
oligarhiņi tā klusītiņām gribēja aizrāpot uz Maskavu bez tām divām Baltijas
valstīm tā... Un vislabākais paņēmiens ir: mēs mīlam prezidenti! Un ne tikai mēs
mīlam, bet mēs viņu visvairāk mīlam.
Un šī te liekulīgā runāšana! Nu tikai ķersim, nu ir īstais brīdis! Draugi
mīļie! Ja jūs runājat par īsto brīdi, tad uztaisiet vienu īstu dokumentu! Jūs
taču esat uztaisījuši dokumentu, kas sastāv no trim frāzēm. Trim frāzēm, kuras
katram zīdainim ir saprotamas, un jūs ar šādu dokumentu, redziet, izrādās,
atbalstāt Valsts prezidenti! Taisni otrādi! Ar vārgu dokumentu jūs parādāt
nicināšanu un nevis atbalstu. Tas ir apmēram tas pats, kā Buzajevs te cīnās par tām
nepilsoņu tiesībām. Apmēram tas pats līmenis! Ne augstāks par to.
Tālāk. Kas jums vēl nepatīk? Acīmredzot nepatīk tas, ka mēs atkārtoti minam to
drausmīgo miera līgumu. 1920.gada 11.augusts. Ak šausmas, kā tas nepatīk! Nu,
protams, kā viņš jums var patikt! Tik bieži tagad būs jābraukā uz Maskavu, un tā
būs jārunā, kā nu no šī te stāvokļa izsprukt ārā. Tāpēc mēs piedāvājam:
lūdzu... lūdzu ielieciet, tas taču ir Saeimas paziņojums, tas nav valdības
paziņojums, tas nav koalīcijas paziņojums, tas ir visu mūsu Saeimas deputātu kopīgs
paziņojums, to deputātu, kas ciena Latvijas valsti, bet kas nespekulē ar Latvijas
valsti, kas nemēģina izmantot savu varu. Diemžēl. Lai pie kaut kā tiktu klāt.
Kā jūs to nesaprotat? Profesionāli cilvēki, strādā te gadiem
ilgi, nomainījuši trīs un četras partijas, šitāda te politiska pieredze! Te varbūt
vēl viens otrs nāks runāt. Es atgādināšu dažus piemērus un piedalīšanos
dažādās organizācijās. Un ar vieglu roku aizskrien no katras organizācijas, tikko
tur ir grūti. Tādi mums ir, jā! Un tie mums skaitās briesmīgi speciālisti politikā.
Jā, varu piekrist: zināmas dotības tur ir vajadzīgas.
Un tagad tālāk. Ko es te dzirdu? Mēs, “tēvzemieši”, visu laiku darījām, ko
varējām, lai beidzot koalīcijā, valdībā būtu divi nopietni politiski
spēki – Tautas partija un “Jaunais laiks”. Cik tad jūs esat kopā
nostrādājuši? Premjers reku šis sēž... “Mēs strādāsim līdz nākamajām Saeimas
vēlēšanām, dzelžaini un, kā sacīt, viens otru atbalstīsim...” Jūs taču neesat
spējīgi pat šeit vienoties! Par ko jūs domājat tālāk? Acīmredzot pēc pašvaldību
vēlēšanām viens otru spiedīs no turienes ārā. Vienīgais prieks ir, ka neviens
nevar iziet ārā, jo zina, ka neko labāku uztaisīt nevarēs.
Un tagad veidojas balsojums. Tautas saskaņas partijai mīļais miers: “Nepiedalāmies
tādu un tādu iemeslu dēļ.” Nāk “Jaunais laiks”, koalīcijas partneris:
“Nepiedalāmies tādu un šitādu iemeslu dēļ.” Ko tad – bez spiediena jūs
to izlēmāt? Neticu! Neticu tam!
Tagad pie kā mēs tālāk nonākam? Ja šitie visi nebalsos, mēs, protams, mēs... jā,
jūs balsosiet, daži ir ieinteresēti saviem vēlētājiem parādīt, ka viņi cīnījās
līdz galam. Neapšaubāmi, tur jau arī ir sava politiskā konkurence, kā tad nu bez
tās. Nu, paldies Dievam, ka tāda tur ir! Mēs daudz darījām, lai viņi sašķeltos.
Tagad viņi ir sašķēlušies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu par lēmuma projekta būtību, Dobeļa kungs!
J.Dobelis.
Jā, tā arī ir liela būtība, ka viņi vairs nav kopā. Tagad būs interesants
balsojums un interesanta “putra”. Līdz ar to šeit vairs runāt kaut ko par
attiecībām ar Krieviju, nu tas ir lieki pie šī dokumenta. Par to mums vajadzētu citu
dokumentu. Un tad, ja tiešām būtu iebalsots tas, ko mēs piedāvājām, tad varētu
runāt par attiecībām ar Krieviju, uz ko tās vajadzētu balstīt. Un tad mēs varētu
pastrīdēties par Krieviju – par to Krieviju, kura nesen bija Strasbūrā uz šo
sesiju un ar ko tā atšķiras no tās Krievijas, kas pirms kāda pusgada vai gada turpat
bija. Un tāpat padomāt par to, kāda Krievija būs starptautiskajos saietos pēc pusgada
vai gada. Bet šitik viltīga, kaut kāda veida pielīšana, nu ar tādiem paņēmieniem
tālu nekur netiks! Savu varu uz īsu laiku var nostiprināt, par to nav ko šaubīties.
Nu un, ja tādi īslaicīgi mērķi dažam labam politikānim ir, lai nu tie ir.
Visi ir mirstīgi cilvēki, paies pieci gadi, paies desmit un paies piecpadsmit, un mēs
atcerēsimies šādus notikumus, kādi šeit šodien ir bijuši, un paskatīsimies, kas
notiks tālāk. Mums Saeimā ir nākuši un gājuši eņģeļi un velni no paša
1993.gada. Paskatieties, cik no viņiem ir palicis pāri un kur viens otrs no viņiem ir
nokļuvis šodien!
Tāpēc, ņemot visu to vērā, iedomājieties apvienības “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK noskaņojumu! Ko mēs redzam? Tā vietā, lai nacionāli domājoši
deputāti vienotos, izstrādātu nopietnu, argumentētu dokumentu (un labi, ka premjers ir
klāt, būtu labi, ka viņš pats būtu tur piedalīties), – tādu, ar ko nav kauns
iziet un demonstrēt savu godprātību. Igauņi nezin kāpēc dabūs vismaz kaut ko
atpakaļ no Krievijas. Vismaz kaut ko! Kas Latvijai tur spīd – es nezinu, to vēl
nākotne parādīs.
Un vai vispār kaut kas spīd? Lūk! Un šādā stāvoklī, šādā stāvoklī ko darīt
“Tēvzemei”? Mēs skatāmies – vieni nepiedalās tāda iemesla dēļ,
otri – cita. Galīga putra, vēlēšanās par katru cenu panākt, neskatoties ne uz
ko, politiska uzpūtība, pamatīga uzpūtība, cenšanās par katru cenu panākt.
Kolēģi! Es esmu runājis ar vairākiem no koalīcijas. Visi
piekrīt kā viens, ka tas projekts, ko mēs iesniedzām no rīta, ir labāks. Visi tam
piekrīt. Tikai, redziet, nu tā nu ir, mēs te skaldām matus. Un labāk jau nu
neskaldīsim tos!
Līdz ar to “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsojot “pret”, protams, ieliks mūs
kaut kādos ienaidniekos, vēl iznāks kopā balsot ar visādiem citādiem. Tāpēc mēs
nebalsosim principā, cerēdami, ka nākamā sēdē tā kā tā būs jāizskata mūsu
priekšlikums. Nekur jūs nepaliksiet! Un tad paskatīsimies, kā jūs balsosiet pret
Tartu līgumu, kā jūs balsosiet pret Baltijas valstu vienotību, kā jūs balsosiet pret
to, ko mēs esam ielikuši šajā savā projektā. Attopieties! Vai nu ņemiet to ārā un
nododiet komisijām, lai mēs mierīgi varam pie šā dokumenta strādāt komisijā. Mēs
neatsakāmies no pirmajām tiesībām, kas pienākas tiem, kas pirmie iesniedza, bet mēs
gribam, lai šis dokuments būtu kvalitatīvi krietni labāks, nekā tas ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.
A.Kalvītis (Ministru prezidents).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Deputāti no “Jaunā laika”
un no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Šinī brīdī es vairāk gribētu
apstāties pie jums abām frakcijām.
Tas, ko jūs šodien saucat par nejēdzīgu, bezjēdzīgu, nekam nevajadzīgu dokumentu,
ir deklarācija, ko mūsu Valsts prezidente ir izstrādājusi un nosūtījusi daudzām
ārvalstīm un daudziem ārvalstu vadītājiem. 150 lappuses jau ir apdrukātas pasaules
presē par šo deklarāciju. Tā tiek uzņemta, protams, ar dalītām jūtām. Citi
varbūt to kritizē Austrumos, citi varbūt beidzot sāk ieklausīties mūsu patiesajās
vēstures lappusēs.
Un es nekādi nevarētu piekrist, Dobeļa kungs un Šadurska kungs, tiem jūsu
apzīmējumiem šai deklarācijai. Runājot par iesniegto lēmuma projektu, kolēģi, tas
sastāv no diviem punktiem – atbalstīt Valsts prezidentes deklarāciju un
nosūtīt draudzīgo valstu parlamentiem. Kas Tur ir nejēdzīga! Tas, ka tur nav
pievienota frāze, ka turpmāk attiecības ar Krieviju mēs veidosim, balstoties uz
1920.gada miera līgumu? “Tēvzeme un Brīvība”, kura 1997.gada Krasta valdības
laikā parafēja robežlīgumu ar Krieviju, kurš netika balstīts uz 1920.gada miera
līguma. Jūsu premjera vadībā. Ko jūs vēlaties abi divi – torpedēt visu
iepriekšējo 14 gadu ārpolitiku lētu priekšvēlēšanu triku dēļ? Diemžēl, draugi
mīļie, kā daži mīl teikt, tas jums nesanāks! Ar tādām bezatbildīgām rīcībām
vajag nodarboties kaut kur citur. Un šeit nav bērnudārzs. Šeit ir Latvijas parlaments.
Runājot par “tēvzemiešiem”, tiešām mēs varam apstāties pie jums īpaši. (No
zāles deputāts J.Dobelis: “Tūlīt tu dabūsi!”) Un par to es gribētu “Jauno
laiku” uzrunāt: esiet uzmanīgi! Šai partijai ir bijuši visdažādākie mēģinājumi
Latvijas jauno laiku vēsturē torpedēt Latvijas politiku. Piemēram, balsojot pret
Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Piemēram, aicinot nepiedalīties 5.Saeimas
vēlēšanās. Piemēram, nepieņemt Latvijas Satversmi. (Starpsauciens no zāles:
“Sūdzēt tiesā!”) Mani nesūdzēs tiesā. Tie ir fakti, kas ir vēsturē
zināmi. Cienījamie kolēģi! Tā kā vajadzētu būt nedaudz uzmanīgākiem ar savu
rīcību un ar saviem izteikumiem!
Runājot par koalīcijas vienotību, Dobeļa kungs, es gribētu teikt, ka, ja jūs
paņemat rokās šo dokumentu, šeit ir redzams. Ir palikušas divas brīvas vietas. Es
personīgi piedalījos tajā frakciju vadītāju sēdē, kur bija Šadurska kungs,
Lagzdiņa kungs, Brigmaņa kungs un Jaundžeikara kungs, kur mēs vienojāmies, ka
koalīcija vienoti iesniegs šo dokumentu. Kas notika ar “Jauno laiku” pa
nakti – es nezinu. Vai viņi uzrāvās uz lētas ēsmas par 20.gadu? Varbūt. To
droši vien zina tikai viņi paši.
Tā ka es aicinātu “Jaunā laika” kolēģus pieiet šim lēmumam ļoti atbildīgi.
Mēs šobrīd riskējam daudz vairāk ar savu valsti nekā daudzos citos lēmumos
priekšvēlēšanu gaisotnē. Tas jums ir jāapzinās.
Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs neizvirzījām nekādas teritoriālas pretenzijas
Krievijai. Ko nozīmē 20.gada miera līguma tagad aktualizēšana? Jūs to esat
apsprieduši savā starpā? Mēs pazaudēsim sabiedrotos Eiropas Savienības valstīs,
mēs pazaudēsim arī citus sabiedrotos, un tie, kas mums ir Austrumos, tikai aplaudēs
par kārtējo latviešu nespēju vienoties.
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit nav izvēles. Šeit ir jābalso par šo
dokumentu, ir jāatbalsta Valsts prezidentes deklarācija, un tā ir jānosūta uz citu
valstu parlamentiem. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Jānis Straume. Deputāts Jānis Straume.
J.Straume (TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais premjer! Godātie kolēģi! Man bija
patiess izbrīns dzirdēt premjera pārmetumus apvienībai “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK, organizācijai, kura vienmēr, sākot tieši ar 5.Saeimas
vēlēšanām, nevis aģitēja pret piedalīšanos, bet mēs aktīvi piedalījāmies
5.Saeimas vēlēšanās un no šī brīža mēs esam parlamentā. Jūs krietni vēlāk
ienācāt politikā.
Satversme. Mēs bijām tie, kuri ar saviem parakstiem apstiprināja Satversmes stāšanos
spēkā. Ja mēs runājam par konkrēto projektu, tad runāt par to, ka mēs kaut ko
torpedējam, es gribētu teikt, ka es būšu diplomātiskāks un neteikšu, ka jūs kaut
ko torpedējat. Mūsu Saeimas lēmuma projektā, ko ir iesnieguši “Jaunā laika” un
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, skaidri un gaiši ir pateikts, kādai
jābūt valsts politikai parlamenta līmenī. Mēs nerunājam ne par kādām
deklarācijām, kuras būtu kaut kādā veidā sliktas vai vērstas kaut kādā vienā
virzienā, vienalga, kura amatpersona to saka. Šeit ir parlamenta sēde, un parlaments
pieņem parlamenta lēmumus. Tāpēc mums ir skaidri jāpasaka, ka mēs atbalstām tajā
pašā Satversmes 3.punktā... 3.pantā skaidri pausto mūsu attieksmi pret mums
saistošajiem starpvalstu līgumiem. Un tāds ir 1920.gada 11.augusta miera līgums. Šeit
nav nekādas citas politikas. Šeit ir valstiska nostāja.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Es nebiju, godīgi sakot, gatavs šodien te uzstāties, bet es
vienkārši, būdams Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, esmu spiests palabot tikai
dažas kļūdas un apgalvojumus, kas te tika izteikti, un neko vairāk.
Tātad pirmais. Man ļoti patika, ka Jurkāna kungs bija pamanījis bijušā Amerikas
Savienoto Valstu vēstnieka Siliņa dienasgrāmatu, kas bija publicēta kultūras lapā
laikrakstā “Diena”. Bet viņš nepamanīja pašu galveno, kas tur bija. Un tāpēc es
būšu spiests Jurkāna kungam nocitēt. Vai tas tā nejauši, Jurkāna kungs, jums
iznāca? Ko tad Siliņa kungs ieteica ASV prezidentam Klintonam 1995.gadā? Viņš ieteica
nebraukt uz Maskavu, jo viņš teica, ka Otrā pasaules kara uzvara tiek svinēta Parīzē
un Londonā. Bet, ja brauc ... Bet, ja brauc, tad ir jāizpilda daži nosacījumi. Un te
es atkal citēšu godājamam Jurkāna kungam, ka svinības Maskavā nozīmē Staļina
uzvaru pār Hitleru, Austrumeiropas paverdzināšanu, Baltijas valstu aneksiju, aukstā
kara sākumu un tā tālāk. Un tālāk ir teikts, ka tad ir jābūt paziņojumam, kas
paskaidro, ko tad šīs svinības nozīmē. Tas ir pirmais.
Otrais. Mēs zinām, ka šīs svinības nozīmē Staļina pieminekļa atjaunošanu, PSRS
himnu, militāro parādi, arī to karaspēku daļu parādi, kas slepkavo joprojām
cilvēkus Čečenijā. Tieši tas pats, kas 1995.gadā. Un tad atmetot visu to, ko šeit
teica emocionāli par pavadošajiem dokumentiem un ko mēs te atbalstām vai neatbalstām,
es aicinu tomēr runāt konkrēti par prezidentes deklarāciju, un es domāju, ka,
neskatoties varbūt arī uz dažādiem trūkumiem šajā deklarācijā, tā novērsa to
kļūdu, ko ASV vēstnieks tajā reizē ieteica darīt prezidentam Klintonam un kurš
diemžēl 1995.gadā to neizdarīja. Un... ziniet... ka prezidents Klintons, ko jūs varat
izlasīt atmiņās, nokļuva ļoti neērtā situācijā un bija spiests aizbēgt no
militārās parādes, kurā piedalījās tās karaspēka daļas, kas iebruka Čečenijā.
Tātad šinī gadījumā, lai nenonāktu vēlreiz tādā no mums neatkarīgā situācijā
un nesvinētu divu ļaundaru un slepkavu savstarpējo izrēķināšanos un viņu jubileju,
ir sagatavota šī deklarācija.
Pārejam tālāk pie pašas deklarācijas vai pie šī procesa.
Mani ārkārtīgi izbrīna, ka Jurkāna kungs, kuru es tiešām cienu, un man ir žēl, ka
viņš ir apturējis savu darbību Ārlietu komisijā, pēkšņi uzskata, ka neatkarība
ir process, vienā minūtē tas notiek. Jurkāna kungs, tiešām 1990.gadā šeit bija
padomju robežsargi, bet atšķirībā no 1980.gada jūs brīvi braucāt visur, kur jūs
gribējāt aizbraukt. Un lūk, šī neatkarība sākās ar šo neatkarības deklarāciju
un beigsies tad, kad mēs būsim noslēguši šos līgumus, fundamentālos līgumus, kas
ir saistīti ar Latvijas robežu un ar pārējiem jautājumiem.
Tā kā tas nav rādītājs, ka jums bija viens vai divi krievu robežsargi, kas jums
varbūt neļāva aizbraukt uz Stokholmu vai neļāva aizbraukt tik ātri. Viņi jums
ļāva braukt. Un jūs to zināt tikpat labi kā es.
Tātad nākošais, ko es gribu pateikt. Ka prezidentes deklarācijā, kā es teicu, ir
divas lietas. Pirmajā daļā ir atsauce uz Staļina noziegumiem, un otrajā daļā ir
aicinājums sniegt šo roku Krievijai. Atkal. Varēja būt tā savādāka. Protams, tā
varēja būt... man personīgi 1996.gada deklarācija liekas spēcīgāka, jo tur ir arī
atsauces uz to, ka jāveicina repatriācijas process, ka jānokārto visi šie jautājumi,
saistības, kompensācijas, bet nav obligāti visos dokumentos vienmēr jāieraksta
viss.... Šeit ir skaidri pateiktas divas lietas – Staļina noziegumi un gatavība
sniegt roku Krievijai.
Jurkāna kungs, jūs arī maldināt sabiedrību. Ārlietu ministrijas izdotajā dokumentu
krājumā... es šo grāmatu atnesu tagad uz Ārlietu komisiju, jo jūs jau tos
apgalvojumus sniedzāt vienā no tām retajām sēdēm, kurā jūs piedalījāties. ASV
divreiz ir lietojusi vārdu “okupācija” savos dokumentos. Ja kādreiz viņa lieto
vārdus paverdzināšana, vardarbīga inkorporācija – tā ir viņu lieta un viņu
darīšana. Es domāju, ka mūsu prezidentes deklarācijā šeit ir precīzi uzrakstīts
“okupācija”, un otrreiz ir “okupācija”. Mums nevajag atsaukties šinī
gadījumā... kāpēc Amerikas Savienotās Valstis, teiksim, divreiz lieto vārdu
“okupācija” un kādreiz pragmatisku apsvērumu dēļ – divdesmit reizes lieto
citus vārdus.
Nākošais. Jūs, Jurkāna kungs, pilnīgi nepareizi sniedzāt informāciju, ka Ārlietu
komisija nav lēmusi par šiem jautājumiem. Man jūs ir jāapbēdina, jo, tā kā jūs
septembrī nebijāt ieradies uz 5 sēdēm, oktobrī – uz 6 un janvārī – ne
uz vienu, tad, protams, jūs varat nezināt, ka mēs pusdienu, pieaicinot vēsturniekus,
spriedām par attiecībām ar Krieviju, ka nākošo trešdien mēs atkal sēdēsim
stundām un risināsim šos jautājumus un ka februārī mēs esam uzaicinājuši
Krievijas vēstnieku Kaļužniju... Tā kā šī tēma ir pastāvīga... Un ievērojot
tieši jūsu ieteikumus, katrs tur var izteikties, un materiāli tiek sagatavoti, un
notiek viss pārējais.
Tagad par deklarāciju daži vārdi. Kāpēc jūs, Jurkāna kungs, un arī pārējie
uzsverat, ka vārdi šajā deklarācijā “padomju jūgā” attiecas uz Krieviju? Tas
tur nav teikts. Padomju jūgā tajā laikā jau Latvija nenonāca kaut kādas
demokrātiskas Krievijas darbības rezultātā. Viņa nonāca tieši šī
Ribentropa–Molotova pakta noziedzīgās darbības rezultātā.
Kāpēc frāze “Viduseiropas un Austrumeiropas paverdzināšana” būtu jāattiecina,
kā te daži grib, atkal uz pašreizējo Krieviju? Vai Baltijas valstu nežēlīgā
otrreizēja okupācija.... Es domāju, Jurkāna kungs, ka jums jāatzīst un arī
pārējiem, ka mums ir jāorientējas uz pēdējo sadaļu, kur ir teikts: “Es sniegšu
draudzīgu roku Krievijai.” Un, ja tur ir aicināts izteikt kaut kādu nožēlu.... Es
nedomāju, ka tas ir kaut kas ļauns.
Mēs varētu jautāt... Ā, jā... Par 1920.gada miera līgumu. Diemžēl to jau ir
Gorbačova kungs parakstījis savā PSRS Tautu deputātu kongresa 1989.gada lēmumā, un
tur jūs varat izlasīt tādu frāzi, ka Tautas deputātu kongress atzīst par spēkā
neesošu no parakstīšanas brīža Ribentropa–Molotova paktu un atzīst, ka Baltijas
valstu un Krievijas attiecības tajā laikā pastāvēja uz 1920.gada miera līguma
bāzes.
Tā ka neatkarīgi no tā, ko mēs runājam vai nerunājam, tā kā Krievija ir atzinusi,
ka viņa juridiski ir pārņēmusi visus PSRS dokumentus, tad viņiem šis dokuments ir uz
galda vai seifā. Tas ir cits jautājums, vai viņi grib par to runāt vai negrib par to
runāt.
Un pēdējais jautājums ir: kāpēc daži cenšas tik ļoti izvairīties no vārda
“okupācija” un lietot vārdu “aneksija”? Tā nav nevainīga spēle, tie, kas ir
nedaudz interesējušies par starptautiskajām tiesībām, zina, ka atšķirība ir tieši
par 180 grādiem. Aneksija ir ļoti slikta lieta, bet atzīstama zināmos vēsturiskos
apstākļos un kā process ir neatgriezenisks. Tātad bija aneksija, pēc tam sanāca
diezgan slikta tautas deputātu kaut kāda pārstāvniecība tur, nu, institūcija,
orgāns, Saeima, ziniet, nobalsoja, kas nebija labi. Bet nu neko darīt! Visi kļuva PSRS
pilsoņi un pēc tam ļoti neglīti izrīkojās, atņemdami pilsonību kādiem citiem. Ja
paliek vārds “okupācija”, tad tas ir novēršams kā sekas, tad diemžēl mums ir
jāatbalsta tas Pilsonības likums, ko 1919.gadā pieņēma Tautas padome, ko 1920.gadā
parakstīja Krievija, ka pilsoņi ir tikai tie, kas tajā brīdī dzīvoja Latvijas
teritorijā, vai tie, kas bija līdz 1914.gada 1.augustam, un viņu pēcnācēji. Un, tā
kā Krievija to ir parakstījusi, tad skaidrs, ka viņai pašai tas nav pieņemams.
Un pēdējais: kāpēc Krievija tā rīkojas? Ļoti vienkārši. Tāpēc, ka pašreiz
ārpus Krievijas dzīvo 20 miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kas runā krieviski. Un viņi
jebkurā gadījumā ir ļoti... viņi dzīvo Eiropas Savienības valstīs vai
kandidātvalstīs, kuras drīz būs Eiropas Savienības valstis, neiet runa tikai par
Baltijas valstīm, te ir Čehija, Polija, te ir Vācija, kurā ir pāris miljonu, un citas
valstis. Krievija ir ieinteresēta, lai visi šie 20 miljoni būtu ar balsstiesībām, un
tad, kad radikāli svarīgi jautājumi ir jābalso vai nu Eiropas Parlamentā, vai
nacionālo valstu parlamentos, šie jautājumi tiktu lielākā vai mazākā mērā izlemti
par labu Krievijai. Un tas ir ļoti normāls stāvoklis no Krievijas diplomātu puses, un
tas ir dabīgs stāvoklis. Slikti ir tikai, ka mēs to bieži nezinām, nākam šeit un
muļķojam. Un bieži man ir jautājums: “Kādu valsti pārstāv daži mūsu deputāti,
kas tik sirsnīgi aizstāv Krievijas intereses un izmanto demagoģiju, lai nesaprastu,
kādas ir Latvijas nacionālās intereses?”
Paldies! Bet es aicinu šo deklarāciju atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Maskas krīt. Atkārtoju vēlreiz: maskas krīt. Un, Kalvīša kungs, jūs parādījāt ar
šodienas uzstāšanos savu īsto seju, parādījāt, cik nacionāls jūs esat. Dobeļa
kungs, runājot šeit, tribīnē, nenosauca Valsts prezidentes deklarāciju par
bezjēdzīgu un tamlīdzīgiem vārdiem, ko jūs raksturojāt, bet nosauca jūsu
sastādīto dokumentu. Taču atšķiriet ļoti būtiskas, pamatīgas lietas un šeit no
tribīnes premjera statusā nerunājiet šādas muļķības! (No zāles deputāts
J.Dobelis: “Viņš jau nesaprot!)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, runājiet par lēmuma projektu, deputāta kungs!
P.Tabūns.
Tas vistiešākajā sakarībā ir ar lēmuma projektu. Draugi mīļie, un jūs runājat
par... tagad visādas muļķības. Izrādās – jūs atbalstāt šo Krievijas
armijas izvešanu ar 4.punktu, kur “Latvijas ceļš” lielījās un turpina lielīties
līdz šim laikam... Izrādās, jūs arī lielāties ar to, lai gan jūs no politikas vēl
stāvējāt tūkstoš kilometru attālumā toreiz, 5.Saeimas laikā. Tas bija kauns, jo
šodien šeit atrodas vēl desmitiem tūkstošu šo armijas virsnieku. Tāds ir šis
skaistais, jaukais līgums ar Krieviju! Un jūs šodien lielāties līdzi kaunā
kritušajam “Latvijas ceļam”! Paldies Dievam, es gribu sacīt, ka beidzot ir
pienācis laiks, un to mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, visu šo laiku ar visu
savu darbību esam tuvinājuši, ka beidzot mēs par šīm lietām runājam šeit,
Saeimā, pilnā balsī. Un ne tikai vairs “tēvzemieši” un LNNK cilvēki, bet arī
citi, jo par to bija sen jārunā un sen jāizlemj. Tās ir pārāk nopietnas lietas!
Slaktera kungs teica, ka mēs esam tagad NATO un Eiropas Savienības valsts. Jā, protams,
ka esam! Bet tieši tāpēc mēs nedrīkstam kļūt tādi, kādi mēs brīžam kļūstam.
Kaunīgi iztapoņas, bailīgi, ak tu Dies, ko mums pateiks kāds kaut kur! Ko tad mūs no
Eiropas Savienības tagad metīs ārā, ja mēs pateiksim skaļā balsī, ka, jā,
Krievija ir paņēmusi vienu daļu no mūsu valsts? Jā, mēs šodien vēl nespējam
Krievijai atprasīt šo mūsu valsts daļu, bet, runājot ar Krieviju un runājot ar
pasauli, mēs pieminam, pieminēsim, rakstīsim par to. Un jāraksta, ka bija 1920.gadā
miera līgums ar Krieviju, kur Krievija uz mūžīgiem laikiem parakstījās, ka
atteiksies no jebkādām pretenzijām pret Latviju un Latvijas teritoriju. Bet
neatteicās! Un tagad mēs klusēsim. Mēs neko neteiksim. Atkal līdīsim zem segas un
baidīsimies, ko mums tikai pateiks Rietumos, Austrumos vai vēl kaut kur. Lūk, par to ir
saruna šeit! Un mūsu kopā ar “Jauno laiku” piedāvātajā dokumentā trešajā
daļā ir šī lieta, šī atsauce uz 1920.gada miera līgumu, kas ir ārkārtīgi
būtiski. Lūk, par to ir jādomā!
Igauņi. Igauņi jau atgūst un atgūst daļu no savas teritorijas.
Varbūt ne daudz, bet tomēr. Lūk, tā saukto Sātsas zābaciņu viņi jau ir tikpat kā
atguvuši, tā tur sauc vienu daļu no viņu zemes, ko piesavinājusies Krievija. Mēs ne,
mums pat bail pieminēt. Pieminēt Saeimas dokumentā šo līgumu.
Nu, bet paklausieties, kas tā par stāju, premjera kungs! Nu kas tā par nacionālo
stāju! Kādā veidā mēs iesim tālāk? Jā, šodien es teicu, ka mēs nedabūsim no
Krievijas šo zemi – mūsu zemi, bet paies laiks, pasaulē citas valstis, Japāna,
un ne tikai, par šiem jautājumiem par savas zemes atgūšanu gaida kādreiz simts gadus
un pēc tam runā.
Jā, ar šādu Krieviju, kura dievina Ļeņinu, Staļinu un Putinu, kurā nav
demokrātijas, protams, ka mēs vēl nevaram runāt par šādām lietām, bet, paldies Dievam, es domāju, ka Krievija arī kļūs
demokrātiska valsts. Kļūs demokrātiska valsts un sapratīs priekšgājēju kļūdas,
atzīs tās, atzīs okupāciju. Es esmu pilnīgi pārliecināts. Un tad mēs varēsim
runāt. Bet, ja mēs neminēsim šīs lietas, ja mēs nepieminēsim šo 1920.gada miera
līgumu, tad mēs vairs nevarēsim runāt. Tad mums būs jāklusē, jo tad teiks: “Ko
tad jūs toreiz parakstījāt tādu un tādu miera līgumu, un punkts.”
Nu tā taču nevar! Tā rīkojoties, mēs iebrauksim purvā! Tā jau ir mūsu zemīte
ārkārtīgi maza. Tagad vētra paņēma 150 hektārus jau no mūsu zemītes. No
Austrumiem paņēma tur Krievija. Vēl kāds satīkos, un mēs dosim, un mēs dosim, un
beigās paliksim uz pavisam mazas kaut kādas saliņas vai kādā meža nostūrī? Draugi
mīļie, taču vajag padomāt par visām šīm lietām ilgākā, tālākā perspektīvā!
Un tad rīkoties. Un tad runāt, un tad lemt.
Kolēģi, noslēgumā es aicinu visus jūs, Tautas partiju it īpaši, šodien nepieņemt
šo dokumentu, atlikt šī dokumenta pieņemšanu, sēsties pie kopīga sarunu galda jums,
koalīcijas partneriem, pieaicinot arī mūs. Mēs labprāt tur piedalīsimies. Un
pieņemt normālu notikumiem un nākotnei atbilstošu dokumentu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.
A.Kalvītis (Ministru prezidents).
Cienījamie kolēģi! Viens precizējums. Tiešām Straumes kungam taisnība. Es sajaucu.
Nevis 5.Saeimas vēlēšanas “tēvzeme” aicināja boikotēt, bet Augstākās padomes
vēlēšanas. Tās Augstākās padomes, kas pieņēma 4.maija Neatkarības deklarāciju,
kurai mēs šogad svinēsim 15 gadu jubileju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu griezties pie Tautas partijas
galvenā ārlietu kārtotāja Kiršteina kunga. Kiršteina kungs, 1991.gadā ļoti daudzas
valstis, arī tās, kuras jūs uzskaitījāt un kuras jūs bieži aizmirstat uzskaitīt
tagad, kad kāds ir darījis kaut ko labu Latvijai, tad mēs tikām atzīti, mūsu
neatkarība, valstiskā neatkarība, tika atzīta de iure tajās robežās, kuras
Latvija ieņēma toreiz un tagad de facto. Tāpēc runāt par 1920.gada un citiem
līgumiem – tā ir tukša runāšana un tikai un vienīgi orientēta uz
pašvaldību vēlēšanu iznākumu. Nekas vairāk tas nav! Un arī visas citas šeit
padarīšanas un parunāšanas acīmredzami lielā mērā ir orientētas uz 12.martu, uz
pašvaldību vēlēšanām. Notiek sacensība par kādu konkrētu iedzīvotāju grupu,
vēlētāju grupu, un, kā es redzu, tagad ir ļoti sīva cīņa par nacionālajām
balsīm, nacionāli noskaņotiem cilvēkiem.
Bet acīmredzot ir kaut kas vairāk nekā pašvaldību vēlēšanas un pašvaldību rebes,
par kurām tagad visi ir tik ļoti satraukti. Acīmredzot ir vēl kaut kas tāds, ko mēs
atceramies varbūt treškārt vai piektkārt, proti, valsts prestižs. Un piedodiet, es to
kaut kā nenodalu no sava personiskā goda. Man bieži vien ir licies... arī tas, ko es
dzirdēju no prezidentes kundzes ... man liekas ... es tā nekad nebūtu... es neuzskatu,
ka mans prezidents varētu tādas lietas sarunāt. Es domāju, ka tā ir ārpolitiska
kļūda. Bet es nedomāju, ka mums vajadzētu to visu pārvērst par tik lielu kļūdu, ka
mums pašiem samestos kauns vairs ne tikai no tā, ko kāds politiķis ir sarunājis par
bučošanu un zābaku laizīšanu, piemēram, bet lai tas nepārvērstos par visu mūsu
kopīgu problēmu. Jo tas viss, kas izskan arī no šīs tribīnes, tā vai citādi var
tikt izmantots ne tikai mūsu kopīgu mērķu īstenošanai, bet arī lai radītu
barjeras. Tas būtu pirmais.
Otrs. Es, protams, domāju, ka nāks 12.marts, notiks visādas rebes, un tad ļoti ātri
visos flangos sēdošie ātri nonāks pie draudzīga kopsaucēja, kā tas ir bijis
vienmēr. Es domāju, ka neklusēs vairs ne ASV, nedz Eiropas Savienības vecākie brāļi
un māsas, un mēs ļoti ātri atgriezīsimies un pat aizmirsīsim visas tās runas, visas
šīs skaļās klaigas par nodevību vai otrādi.
Tas tā būs, Pēteri, un es esmu tevi dzirdējis vairākkārt, un, tieši skatoties uz
tevi, es zinu, ka tā būs, Pēter! Lūk!
Bet tagad drusku par lietu. Redziet, kolēģi, ir arī kaut kādas tādas ļoti viegli
taustāmas lietas, kuras var ielikt ciparos. Proti, šeit zālē ir simts deputāti. Ir
viegli izrēķināt, kāds iznākums, ar kādu rīcību kāds iznākums balsojumā tiks
nodrošināts.
Jānis Jurkāns paziņoja, kāpēc mums nav pieņemama pat šī diskusija, jo, pirmām
kārtām, kā jūs atceraties, mēs uzskatām, ka šādu diskusiju vajadzēja, pirms
prezidente kaut ko paziņo. Mēs esam nolikti fakta priekšā, kur mēs tagad mēģinām
būtībā viņas vietā domāt. Un viņas vietā, teiksim, nu... kā mums katram pašam
liekas... labāk risināt šo jautājumu. Labāk būtu bijis, ja viņa atnāktu uz
šejieni un mēs izslēgtu visu šo te televīziju un klusi izrunātos, mierīgi, kaut vai
skaļi izlamātos, bet tā būtu tomēr diskusija. Šī ačgārnā prakse, ka mūsu
cilvēks, kas pārstāv Latviju, vai tas ir prezidents, ne tikai Vaira Vīķe-Freiberga,
bet arī līdz tam, vai premjers, vai kāds ļoti liels ārpolitikas veidotājs,
izrunājas tik tālu, ka mēs pēc tam šeit mēģinām izlikties, ka vai nu nekas nav
bijis, vai kā citādi pa diplomātiskiem kanāliem, proti, klusi pateikt, ka nu gan jau
tas tā... to tur Aleksandrs sarunāja, un neņemiet pierē...
Redziet... visbeidzot par šodiendienas šo te garo, it kā grūto
jautājumu. Es gribu teikt, ka balsojums šajā situācijā “pret”, godātie PCTVL
deputāti, ir būtībā balsojums “par”. Lūdzu, izšķirieties!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un kolēģi! Klausoties šo
ļoti neveiksmīgo diskusiju, man, atklāti sakot, metas kauns. Bet lai no šīs
situācijas kaut kur izietu, varbūt mazliet atcerēsimies iepriekšējo sēdi, kāpēc
mēs neatbalstījām “Jaunā laika” sagatavoto dokumentu.
Zaļo un zemnieku savienība jau to neatbalstīja savā frakcijas sēdē iepriekšējā
dienā viena iemesla dēļ. Pēc tam, pēc divām dienām, kad prezidente pauda savu
varonīgo paziņojumu, nosūtīja visām Eiropas Savienības valdībām, kā arī citām
valdībām šo savu drosmīgo paziņojumu, pauda Latvijas nostādni arī par vēsturi,
arī par šo vēsturisko notikumu, jūs pēkšņi iedomājāties, ka par kādu tur
izteicienu būtu īstais brīdis, var teikt tā, “uzbraukt” Krievijas prezidentam.
Ja to būtu Krievijas Dome paudusi, varbūt tiešām mūsu parlamentam būtu, ko teikt.
Bet tas jau neatbilst – viens prezidenta izteiciens – visai mūsu Saeimas
darbībai pēc tam. Mums tagad ir jānopūlas, kā pareizi iegrozīt, piedodiet, smadzenes
mūs godājamajai prezidentei. Tā ir būtībā visa šī diskusija. Galvenais mērķis,
cik es noprotu, ļoti daudziem negribas, ka prezidente piedalītos šajā tikšanās
reizē, kurā būs visi Eiropas valstu vadītāji. Kādam laikam uz tās gribas taisīt
politisko kapitālu. Un te es pilnīgi pievienojos tam, ka ir sācies jau būtībā
12.marts, vairāk interesē vietas pašvaldībās, nevis atbalsts mūsu prezidentei.
Un otra īpatnēja detaļa. Tad, kad nebija citas izejas, Tautas partija tiešām
izdomāja gudru gājienu, ka, lai neizgāztos mūsu Saeima, ka vienkārši vajag paust
atbalstu prezidentei, jo citas labākas situācijas mums tajā brīdī nebija. Bet tagad
šodien savā dokumentā, kuru mēs neatbalstījām, jūs jau darāt to pašu, jūs
paužat atbalstu prezidentei. Bet tajā pašā laikā pilnīgi nepamatoti aizskarat
1920.gada līgumu. Jo jūs zināt, ka mūsu valdība ir akceptējusi jau cita satura
līgumu, kurš guļ Latvijā, bet nav izskatīts Krievijā. Mēs nonākam pilnīgās
pretrunās, un tā ir, piedodiet, neprofesionalitāte.
Ļausim strādāt mūsu prezidentei, kas tik daudz ir izdarījusi ārlietās mūsu
valstī, kurai ir milzu panākumi, milzu autoritāte, bet mēs viņai šo autoritāti
gribam sabojāt. Nedariet tādas kļūdas! Jūs paši pēc tam nožēlosiet!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šī, šķiet, būs bijusi Latvijas 8.Saeimas vēsturē viena no
emocionālākajām dienām. Ļoti žēl, protams, ka Ministru prezidents... es viņam gan
personīgi lūdzu, lai viņš uzklausa vismaz atbildi, bet viņš laikam ir aizgājis.
Lielākā daļa no jums, kolēģi, politikā ir iesaistījušies pēdējo desmit gadu
laikā, un varbūt mazākā daļa no mums ir no Atmodas pirmsākumiem. Tāpēc šī
lēmuma sakarā, protams, arī man gribētos sniegt atbildi uz tām dezinformācijām, kas
te tika izteiktas un kuras izteica mūsu Ministru prezidents, un par ko man ir tomēr
kauns.
Vispirms par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”. Tā ir dibināta 1993.gadā,
savukārt Augstākās padomes vēlēšanas notika 1990.gada martā. Spriediet paši!
Nākamais – par krievu armijas izvešanu. Tālaika valdība piedāvāja parakstīt
četrus līgumus, un ceturtais līgums... un nobalsot par četriem līgumiem. Ceturtais
līgums paredzēja garantijas, sociālās garantijas un palikšanu šeit vairākiem
desmitiem tūkstošu krievu militāro pensionāru. Ja jums... vairākiem desmitiem
tūkstošu un ar viņu ģimenēm, vairāk cilvēkiem. Ja jums, ikvienam no jums
piedāvātu apēst trīs garšīgas lietas un uzkost to ar krupi, jūs ar vienu
piegājienu to darītu? Mēs bijām kategoriski pret balsojumu par visiem četriem
līgumiem kopumā. Un šādas interpretācijas, kādas ir pieļāvis mūsu Ministru
prezidents, manuprāt, nav pieņemamas.
Nākamais, kas būtu noteikti jākomentē, ir tas par parakstīto robežlīgumu. Jā, mēs
atzīstam: tā ir pagaidu administratīvā robeža, un, protams, jautājums par Abrenes
atgūšanu būs ilgas un nepārtrauktas cīņas rezultāts. Tas nenozīmē, ka šajā
cīņā ir jāmetas ar šķēpiem, šajā cīņā jāiet ir ar pietiekami juridiski
precīziem un viltīgiem diplomātiskiem soļiem. Bet no šīs cīņas nevajag atteikties,
un šis parafētais pagaidu administratīvās robežas līgums, ja tāds nebūtu bijis,
tad vispār mūsu sarunas ar Eiropas Savienību un iestāšanās Eiropas Savienībā arī
nebūtu bijusi iespējama. Līdz ar to tas ir vēl viens komentārs tam, ko ir teicis
mūsu Ministru prezidents un kas mani izbrīna šodien.
Un visbeidzot par to, kurš tad Saeimas lēmuma projekts ir labāks – “Jaunā
laika” un mūsu vai Tautas partijas. Es domāju, ka, ja mēs nekur neminam šo atrunu uz
1920.gada miera līgumu, tad mēs esam nolikuši visas cerības turpmāk jebkādā
diplomātiskā veidā atgūt savu vēsturisko teritoriju. Ir valstis, kuras gadu
desmitiem, gadu simtiem pamazām, diplomātiskā ceļā iesaistās šajās sarunās un to
dara. Vai tas ir atgriezeniski vai neatgriezeniski – to lai spriež diplomāti,
taču man šķiet, ka mums šodien vajadzētu runāt mierīgākos toņos, nekā šeit
runāja Ministru prezidents, un būt vismaz nedaudz korektākiem un precīzākiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis – otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Gribot negribot mēs te visu laiku atceramies šo un to, kas ir bijis,
un laikam bez tā nevarēs iztikt. Redziet, man bija tā iespēja, darbojoties Latvijas
Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijā kā
priekšsēdētāja vietniekam, iznāca bieži tikties ar PSRS militāristiem, piedalīties
Latvijas delegācijas sarunās ar PSRS pārstāvjiem vispirms un vēlāk ar
Krievijas – gan Kremlī, gan PSRS Aizsardzības ministrijā. Tā ka bija ļoti
interesanti. Lūk! Un jau toreiz man sanāca skaidrā tekstā paust, jau 1988.gadā,
dibinātās LNNK viedokli. Šeit bija kļūda. Ja runā par 1990.gadu un par “Tēvzemei
un Brīvībai”, toreiz viņas nebija. “Tēvzemei un Brīvībai” vēlāk dibinājās
(vajadzētu vismaz tad precīzi minēt faktus). Jo, ja mēs sāksim šos notikumus
analizēt vēlamā virzienā, tad būs interesanti kādam klausīties no malas, bet tas
neko nedos mūsu dokumenta apspriešanai. Un tāpēc es vēl vienu reizi gribētu uzsvērt
skaidri mūsu nostādni.
Pirmais jautājums: vai dokuments ir rūpīgi izstrādāts un pārdomāts? Vai tiešām
tā ir? Mūsu iespaids ir tāds, ka nav. Vai paņēmieni, kādus šodien pielieto daži,
lai piespiestu kaut kādā veidā vai nu ar nepiedalīšanos balsošanā, vai varbūt ar
piedalīšanos, kaut balsojot pret. Kāpēc izslēgt tādu paņēmienu? Vai šādi
paņēmieni ir attaisnojami tad, kad te tik skaisti runā par Latviju kā valsti? Par
atbalstu Valsts prezidentei, par atbalstu mūsu politikai! Vai šādi paņēmieni ir kaut
cik jēdzīgi? Ko jūs brīnāties, ja mēs uzstājamies asi? Premjers aizmuka, laikam
nobaidījās klausīties, kas te notiks tālāk.
Lūk, starp citu, pagājušajā sēdē. Paskatieties, lūdzu, mūsu tēvzemiešu
balsojumu! Tikai tāpēc, ka mēs nobalsojām par to, lai šo dokumentu šodien
izskatītu, šodien tas ir šeit. Izanalizējiet, lūdzu! Mēs mīļā miera labad, cerot,
ka varbūt “Jauno laiku” varēs iesaistīt uzlabojumu izstrādē, nolēmām ar savu
balsojumu izšķirt šā dokumenta izskatīšanu šodien. Jūs to vienkārši esat
aizmirsuši vai arī izliekaties, ka tā nebija, bet mēs paņemsim izdruku un jums
parādīsim. Un par to ir runa! Mēs taču cerējām, ka mēs normāli varēsim šodien
apspriest dokumentu, apspriest uzlabojumus. Ko te siet klāt 12.martu? Nu, vai jums
smiekli nenāk? (Starpsauciens: “Nemaz!”) Man 12.marts sākās, Jāni,
1959.gadā. Tad, kad Eduardu Berklavu izsūtīja no Latvijas uz Vladimiras apgabalu. No 19
gadu vecuma man ir šis 12.marts. Un es vienmēr esmu runājis vienādi. Es atvainojos! Un
tagad vilkt ārā: “Jūs, ziniet, toreiz tur tā darījāt!” Vai valdība ir
parakstījusi līgumu? Ir? Nav taču! Ja toreiz sāka strādāt pie šā līgumprojekta,
tad tagad viltīgi to izmantot un grūst: “Redziet, jūs, tēvzemieši, toreiz tādi
bijāt!” Es gribētu atkārtot: cik reizes Guntaru Krastu negribēja gāzt no premjera
krēsla? Jūs to esat aizmirsuši, vai ne? Kad “Saimnieks” izlēca no valdības un
gribēja panākt jūkli. Kad bija šis te krievu ultrašovinistu sarīkotais pikets pie
Rīgas domes, kas pārvērtās par absolūtu haosu, kad bija lielas cerības, ka nu kaut
kāds jūklis iestāsies Latvijas valdībā. Guntara Krasta valdība noturējās par
spīti visam. Tagad jūs grūžat ārā dokumentu, kas vēl nav parakstīts, kur bija
tikai sarunas par šo dokumentu. Un tas būs ne tikai jāparaksta. Kā jūs zināt, tas
būs arī jāratificē šeit. Un tieši par to ir runa!
Es esmu gatavs saglabāt jēdzīgi cilvēciskas attiecības ar frakcijām. Bet nekādā
gadījumā nepieļaušu, ka kāds te būs gudrāks un viltīgāks par citiem. Mēs šeit
esam visi vienādi. Lūdzu to neaizmirstiet!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Godājamie deputāti! Cienījamie klausītāji! Es tomēr gribētu arī atraidīt
Kalvīša kunga uzbrukumus mums, “Jaunajam laikam”. Mēs neatzīmējām Valsts
prezidentes deklarāciju par nejēdzīgu, bet gan šo jūsu iesniegto lēmuma projektu.
Un, ja jūs esat tik ļoti norūpējušies par Latvijas ārpolitiku, tad kāpēc jūs
šitā darāt? Man tiešām tas nav skaidrs. Jūs iesniedzāt lēmuma projektu. Jums nav
mūsu paraksta tur, un jūs neejat, pat pussolīti nenāciet mums pretī tad, kad mēs
esam ar mieru un gribam vislabprātāk, ar visu sirdi un dvēseli izteikt Valsts
prezidentei atbalstu. Tad jūs nē, jūs nogremdējat šo! Es to tiešām nevaru saprast.
Tas, kas attiecas uz 1920. gada līgumu. Mēs esam savā lēmuma projektā rakstījuši,
ka tas ir jāņem par pamatu. Mēs nekādā ziņā negribam apgalvot, ka pie tā ir
simtprocentīgi jāturas pie tāda, kāds tas ir, bet tam jābūt pamatā. Un pamatā ne
tik daudz kaut kādu teritoriju dēļ, mūsu Latvijas bijušo teritoriju dēļ, bet gan
tāpēc, ka Krievija tur ir atteikusies no Latvijas uz visiem laikiem. Un tas ir ļoti
būtisks moments, manā uztverē.
Jurkāna kungam man gribētos pateikt. Protams, tā jau var visu ko par provokāciju
apzīmēt. Bet es esmu tajā pārliecībā tomēr, ka arī starptautiskajās attiecībās
kaut kādam taisnīgumam un kaut kādam tiesiskumam ir jābūt pamatā. Apzinoties to, ka
politiķi bieži vien spriež, kā nu viņiem tai brīdi ir izdevīgi, tad tomēr, man
liekas, ir pareizi, ka mēs turamies pie elementārām prasībām.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! It īpaši tie kolēģi, kuri vēlē tiešām no sirds Latvijai
labu. Es aicinu jūs būt atbildīgiem. Es arī esmu nedaudz pārsteigts par mūsu
koalīcijas partneru viedokļa maiņu jautājumā par atbalstu Valsts prezidentei,
skaidrojot mūsu valsts vēsturi, it īpaši mūsu okupācijas laika vēsturi. Bet,
cienījamie kolēģi, jau šodien prezidentes vēstījums ir guvis atzinību daudzu mūsu
sabiedroto vidū. Jau šodien šis vēstījums ir guvis atzinību. Un šobrīd parlamenta
atbalsts tikai apliecinātu, ka prezidente nav viena, ka tāpat kā prezidente domā arī
tautas priekšstāvji. Un tas šim dokumentam padarītu vēl lielāku svaru. Mūsu,
dažādu valsts varas pārstāvju – prezidentes, parlamenta, Ministru
kabineta – ārpolitikas aktivitātēm ir jābūt vienotām un pārliecinošām. Tad
mūs sadzirdēs daudz labāk.
Šobrīd apstrīdēt prezidentes izstrādāto deklarācijas tekstu ir vienkārši
bērnišķīgi un bezatbildīgi, jo teksts jau ir izplatīts daudzās pasaules valstīs.
Tas ir guvis atzinību. Un kāda jēga mums vēl ir spriest un kaut ko tur labot? Tas jau
ir prezidentes izstrādāts dokuments! Un tāpēc šobrīd mums ir svarīgi uzticēties
mūsu Valsts prezidentei, paust atbalstu šim dokumentam, jo tikai vienotībā, vienotā,
pārliecinošā ārpolitikā ir mūsu spēks. Un es esmu pārliecināts, ka es nedomāju,
ka “Jaunais laiks” gribētu apstrīdēt mūsu ārpolitikas pamatnostādnes. Es
domāju, ka vienkārši tā ir... tas ir jūsu pieredzes trūkums, kas šajā konkrētajā
gadījumā neļauj atšķirt būtisko no otršķirīgā.
Tāpēc, kolēģi, atbalstīsim prezidentes iniciatīvas, atbalstīsim prezidentes
iniciatīvas, skaidrojot mūsu valsts vēsturi, un balsosim “par”.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms mēs tālāk turpinām sēdi, ir saņemts deputātu
Vasaraudzes, Paula, Zommeres, Zaķa, Pētersona un citu deputātu priekšlikums –
turpināt 27.janvāra sēdi, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi,
neizsludinot papildu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni:
“Nav! Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad lūdzu balsojam par darbu bez
pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19,
atturas – 1. Tātad turpinām izskatīt darba kārtību un turpinām debates.
Debatēs nākamais pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka laiks ir nauda, bet
patiesība ir svarīgāka par visu.
Un, godājamais Urbanoviča kungs! Jūs te izteicāt ļoti interesantu atziņu.
Atcerēsimies, kad mēs atjaunojām īpašuma tiesības. Un, piemēram, laukos kādam
mantiniekam ar 10 hektāriem zemes ir nonākusi mantojumā šī viņa vecāku vai
vecvecāku zeme. Viņš ataicina mērniekus un sāk nospraust robežu ar savu kaimiņu, un
ziniet, Urbanoviča kungs, tur lieli brīnumi notiek. Tur, kur ir bijis lauks, tagad ir
mežs, tur, kur bija grāvis, tagad varbūt ir ezers, vai otrādi kaut kas ir mainījies.
Tad iedomājieties... Jūs sakāt, ar kādu robežu atzina 1991.gadā Latviju, ka simtiem
kilometriem garumā robeža pēc kara, pēc vēsturnieka Andersona datiem, ir mainīta 7
reizes. Ir vienojušies kolhozu priekšsēdētāji apvienot laukus, ir notikusi drenāža,
ir noticis daudz kas, un nekādas robežas 1991.gadā kā tādas nebija, bija
administratīvā robeža, kas ir pavisam kas cits.
Un es jums, Urbanoviča kungs, atbildēšu šoreiz ar vēsturnieka un starptautisko
tiesību speciālista Dītriha Augusta Lēbera vārdiem, ka Latviju atzina ar to robežu,
kura bija deponēta savā laikā Tautu Savienībā un no kurienes šie dokumenti pārgāja
uz Apvienotajām Nācijām, un joprojām tie tur glabājas. Un tā ir joprojām vecā
nospraustā robeža.
Nākošais. Šinī te prezidentes deklarācijā ar to nav vispār nekāda sakara. Ārlietu
ministrija pie tā strādā, līgums ir konfidenciāls, un mēs jau nemaz nezinām, kāda
tā robeža tagad būs, varbūt tā būs vēl daudz par labu un būs iebīdīta kaut
kur... būs uz pavisam pretējo pusi. Jautājums ir cits: mēs varam šo robežu
ratifikācijas stāvoklī pieņemt vai apstiprināt ar dažādiem citiem dokumentiem, kā
tas visā pasaulē notiek, gan atzīstot, ka tā ir laba, gan vienojoties par kaut kādām
kompensācijām. Mēs varam ierakstīt, ka mēs atgriežamies pēc 20 vai 30 gadiem pie
šī jautājuma.
Bet es tikai gribu pateikt vienu piemēru, ko teica Jurkāna kungs par Japānu. Jā,
Japānas 1956.gada vienošanās paredz: ja Japāna paraksta miera līgumu ar Krieviju, tad
viņa saņem divas Dienvidkuriļu salas, uz ko pašreiz Japānas ārlietu ministrs ir
pateicis, ka nē, paldies, nekādas divas salas mums nevajag, mēs esam gatavi gaidīt
vēl, un mēs paņemsim visas četras šīs salas. Lūk, tādas ir pašreizējās
attiecības starp Japānu, ko jūs pieminējāt, un Krieviju.
Starp Norvēģiju un Krieviju šis strīds un sarunas, vai sauciet tās par
konstruktīvām sarunām, notiek no 1964.gada. Nu tur var saprast, tur ir daudz naftas.
Šinī mūsu gadījumā tās naftas tik daudz nav.
Bet nobeigumā vēlreiz es gribētu, lai visi zinātu, ka Helsinku 1975.gada vienošanās
jau neparedzēja, ka sabruks Dienvidslāvija, ka sabruks Austrumvācija, ka sabruks
Padomju Savienība. Un vēl viens piemērs. Tad, kad notika vienošanās par
Rietumberlīni starp Padomju Savienību un Rietumiem, tika ierakstīta tāda klauzula
attiecībā uz to robežu, ka katra puse paliek pie sava novērtējuma jeb pozīcijas, jo
Rietumi uzskatīja, ka ir viena pilsēta un viena valsts – kopējā Vācija
nākotnē. Padomju Savienība uzskatīja, ka Austrumvācija ir nodibināta uz mūžīgiem
laikiem. Kurš kļūdījās un kurš nekļūdījās, mēs šodien to redzam.
Līdz ar to arī šeit nejauksim iekšā... ļausim strādāt Ārlietu ministrijai. Tad,
kad būs šeit mūsu ratifikācijas process, tad mēs par to lemsim, kādus dokumentus
pievienot, bet tam nav nekāda sakara ar šodienas deklarāciju. Bet es vēlreiz atgādinu
Urbanoviča kungam, ka nekādas.. un nemaldināsim sabiedrību... 1990.gadā… esam
godīgi un atklāti... Latvija tika atzīta ar to robežu, kāda bija deponēta tajā
laikā Tautu Savienībā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs šeit no “Jaunā laika”
nediskutējam par mūsu Valsts prezidentes paziņojumu. Tas nav mūsu temats. Mēs šodien
diskutējam, no mūsu viedokļa, par Tautas partijas rīcību šādā veidā panākt bez
pietiekamām sarunām, bez vienošanās koalīcijas partneru starpā kaut ko savu. Par to
mēs runājam.
Un mēs neesam ar šādu sadarbību mierā. To arī mēs gribam pateikt.
Jurkāna kungs man tādu interesantu domu izteica, tai arī es gribētu pievērsties.
Nezin kāds caurvējš mūs esot ienesis Padomju Savienībā un ka tur ir kaut kādi
papīri parakstīti, ko prezidents Ulmanis ir parakstījis. Protams, protams! Es zinu to
vēstures posmu ļoti labi, es tad vēl dzīvoju Latvijā un pats redzēju savām acīm,
kā krievu tanki ienāca un krievu karaspēks gāja gar mūsu skolas logiem Latvijā
iekšā jau pirms tam, jau rudenī, kad pirmās bāzes tika novietotas Latvijā. Bāzes!
Padomju Savienības militārās bāzes, kas bija trīsreiz lielākas nekā Latvijas
bruņotie spēki.
Un Jurkāna kungam vajadzētu zināt, ka starptautiskajā sabiedrībā
netiek atzīti nekādi līgumi, nekādas valdības, ne kaut kas, kas tiek pieņemts
okupētā teritorijā, kas ir okupēta ar bruņotiem spēkiem. Tad jau Francijā Petēna
valdībai arī būtu kaut kāda nozīme bijusi tad, kad Hitlers bija okupējis Franciju,
un, protams, frančiem bija sava valdība. Nē, nē, nē! Tā tās lietas nav!
Tā kā Latvija bija okupēta, tāpēc ka tur bija vienas svešas valsts militārie
spēki. Viss, kas tajā laikā notika, ir okupācijas rezultāts, un tur nav nekā, ko
brīnīties par šo vārdu, un par to jau arī neviens Rietumos nestrīdas, ka Latvija
bija okupēta.
Bet tagad par to Valsts prezidentes paziņojumu. Cienījamie kolēģi, mēs to
nekritizējam. Prezidente var ziņot, ko viņa vēlas, viņa... tās ir viņas tiesības,
viņa to dara pēc savas labākās zināšanas un sirdsapziņas. Tur viss ir kārtībā.
Bet tagad jūs gribat, lai mēs ātrumā saistāmies ar šī ziņojuma saturu. Un te nu
mums ir jāsāk padomāt drusciņ. Mēs ievelkam brīdi elpu un domājam: vai tiešām tas
ir tas, ko mēs kā vēlēti, tautas vēlēti, pārstāvji gribētu izstrādāt pirms
9.maija? Un, ziniet, mums taču nav briesmīgi jāsteidzas, es neredzu šeit steigai
jēgu. Mums ir trīs mēneši laika apdomāt visu kārtīgi. Galvenais, mēs nedrīkstam
novērsties no 6.Saeimas izstrādātās deklarācijas. Ko tad tas nozīmēs, ja viena
Saeima... Un tas bija diezgan... jūs, Lagzdiņa kungs, noteikti atceraties, cik pūļu
tas prasīja – nonākt pie šīs deklarācijas beidzamā teksta, cik reizes mēs
atkārtoti balsojām. Tā ka to vajadzētu ievērot, ka tāda deklarācija bija. Ja tā
bija nepietiekama, un tāda tā bija tādēļ, ka mēs nebijām tanī laikā vēl šinī
politiskajā pozīcijā kā šodien Eiropas Savienībā un kā NATO dalībvalsts, tad
šodien mēs tur vēl varam kaut ko pielikt. Bet mēs nedrīkstam vienkārši ignorēt, it
kā tādas nebūtu bijis. Un tagad mums nav vairāk ko teikt, kā vienkārši apsveikt, ka
mūsu prezidente strādā. Nu ļoti skaisti, ka viņa strādā! Viņa tiešām dara, ko
viņa var. Bet mums kā Saeimai ir kaut kas vēl sakāms, un pie šī temata mēs
atgriezīsimies nākamajā nedēļā, nākamajā mēnesī, pēc pašvaldību vēlēšanām
arī vēl mums būs laiks. Mēs pie tā atgriezīsimies.
Tā. Tātad... Un kas vēl. Vienotību sasniegt, mīļie Tautas partijas kolēģi,
vienotību sasniegt mēs varam savā starpā tad, ja mēs pietiekami izrunājam visas
lietas. Bet nevis tā: jūs noliksiet mums papīru priekšā: “Nu, sekosiet? Tad mēs
esam vienoti. Nesekosiet! Nu re, kā nu šķeļas atkal labie spēki!” Tā nu nevar
īsti! Tā nevar! Pie tam nekas nespiež mums šinī brīdī tādu deklarāciju jeb,
teiksim, šādu Saeimas lēmumu pieņemt. Nekas mums to nespiež! Vai tad jūs domājat,
ka visi tie prezidenti, kas šodien pulcējas Polijā, ir visi ar savu parlamentu kaut
kādiem lēmumiem ieradušies? Viņi pārstāv savu valsti tanī pozīcijā, kādu viņu
politiskā sistēma tanī valstī viņiem dod un pieļauj. Un demokrātijas jau arī nav
visas vienādas. Viss ir kārtībā. Viss ir kārtībā! Mēs nekādā veidā negribam
traucēt vai mazināt mūsu prezidentes lomu un darbu. Bet, lūdzu, ņemiet vērā,
mīļie kolēģi, ja mēs gribam nākotnē kopā sadarboties kā labēja koalīcija, tad
mums ir vajadzīgs cits sadarbības stils nekā tāds, kuru mēs piedzīvojam šodien.
Un visbeidzot es novēlu mums visiem atliekt muguru no klaušu laika un vergu laika
mentalitātes un nedomāt tā, kā nu mūs tikai sapratīs un vai nu tikai sapratīs? Un
vai nu tikai mēs būsim pietiekami pazemīgi un varēs to pieņemt, ko mēs šeit
spriežam. Redziet, mums ir sava vēsture, un mēs netiksim garām faktam un tas ir mūsu
pienākums – visai Eiropai atgādināt, ka pirmie masu kapi Latvijā tika radīti
no padomju varas. Pirmie masu kapi! Un tad sekoja viss pārējais. Un šo upuru cieņas
dēļ mēs nedrīkstam šo vēsturi vienkārši ignorēt, un par to mums ir jārunā, un
būs vēl daudz ko teikt.
Paldies par jūsu uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aigars Pētersons.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka varbūt arī lielā Krievijas tauta nav līdz
galam paēdusi, ja klausītu Krievijas prezidentu, Latvija nav bijusi okupēta. Tā pati
brīvprātīgi 1940.gadā iestājās mūsu draudzīgajā brāļu saimē atbilstoši,
protams, Latvijas parlamenta brīvprātīgajam lēmumam. Ja klausītu Krievijas
prezidentu, okupācijas režīms nav deportējis un iznīcinājis nevainīgu cilvēku
tūkstošus, nav atsavinājis īpašumus, nav sagrāvis mūsu ekonomiku, nav izpostījis
mūsu dabas bagātības un pakļāvis Latvijas intelektuālo potenciālu. Un ar to
nebeidzas vēstures kropļošana.
23.decembrī preses konferencē Putins kārtējo reizi Latviju salīdzina ar
Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Ciniski! Latvijas un Krievijas attiecību
pamatakmens ir okupācijas fakta atzīšana vai neatzīšana. Krievijai, atzīstot
okupāciju, būtu jāuzņemas atbildība par okupācijas režīma laikā nomocītajiem un
izpostītajiem, par izpostīto vidi, tautsaimniecību un visām citām lietām. Tas ir
pretrunā ar 1989.gada PSRS Tautu deputātu kongresā pieņemto lēmumu. Lēmumu, kurš
nosodīja Ribentropa–Molotova paktu un atzina šo vienošanos par noziedzīgu un
juridiski nelikumīgu. Mūsu Valsts prezidentes deklarācija par kara noslēgumu un
okupācijas sekām ir uzskatāma par pozitīvu, taču ārkārtīgi maigu un diplomātisku
pamudinājumu mūsu lielajam kaimiņam izteikt nožēlu par mūsu tautas iznīcināšanu,
verdzināšanu 50 gadu garumā, par mūsu zemes izpostīšanu. Lietas, Valsts prezidentes
kundze, ir jāsauc īstajos vārdos tā, kā to izdarīja 1996.gada 22.augusta
deklarācija, kuru pieņēma mūsu Saeima. Šajos jautājumos kompromiss nav iespējams! (Aplausi.)
(No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi! Bravo!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Tuvojas balsošanas brīdis. Un es kā deputāts, kurš
15 gadus šajā zālē ir strādājis, jūtu, ka tuvojas brīdis, kad Latvijas nelabvēļi
varēs svinēt uzvaru. Kādēļ viņi varēs svinēt uzvaru? Tādēļ, ka tāpat kā
1990.gada 4.maijā, kad bija jābalso par Latvijas neatkarības deklarāciju, tie, kas
vēlēja Latvijai ļaunu, nepiedalījās balsošanā, tādējādi lai nebūtu
kvorums – divas trešdaļas, lai pieņemtu konstitucionālu likumu par Latvijas
neatkarību.
“Jaunā laika” deputāti! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka simtprocentīgi visi
jūs esat Latvijas patrioti. Simtprocentīgi! Tāpat es esmu pārliecināts, ka jūs savā
vairākumā atbalstiet Valsts prezidentes pozīciju, atbalstiet Valsts prezidentes
aicinājumu starptautiski nosodīt okupāciju, un tāpat jūs atbalstiet ideju, ka
parlamentam būtu jāakceptē šāda mūsu valsts galvas pozīcija un jāpieņem
attiecīgais lēmums. Paldies Paulim Kļaviņam un Lienei Liepiņai par atklātu valodu.
Es saprotu jūs cilvēciski kā deputāts, ka jūs jūtaties tādi, kas nav darbojušies
līdzi šī ļoti vienkāršā lēmuma par atbalstu Valsts prezidentei sagatavošanā. Bet
patiesība, godātie “Jaunā laika” deputāti, ir savādāka. Ir pavisam savādāka!
Mēs koalīcijas padomē ar Kārli Šadurski, manu kolēģi, esam daudzkārt
pārrunājuši mūsu frakciju un koalīciju sadarbības jautājumus. Un runājuši par to,
kā tie būtu uzlabojami. Un viens no tiem ir tiešām – savstarpēji informēt,
saskaņot svarīgus iekšējus un ārpolitiskus jautājumus. Bet diemžēl, “Jaunā
laika” kolēģi, es gribētu mazu skabargu jūsu acī iemest. Un tas ir jautājums, ka
tieši diemžēl, nu varbūt kaut kādu apstākļu dēļ, neinformējot pārējos
koalīcijas partnerus, jūs šajā priekšvēlēšanu varbūt gaisotnē nācāt ar tā
saucamo Putina nosodīšanas lēmumu.
Kas attiecas uz Tautas partijas iesniegto ļoti vienkāršo lēmuma projektu, ar ko mēs
aicinām tikai atbalstīt Valsts prezidenti, kurš tiek nosaukts nez kādēļ par
nejēdzīgu. Tātad lēmums par atbalstu Valsts prezidentei tiek nosaukts par nejēdzīgu.
Šajā lēmumā nav vairāk nekā kā tikai atbalsts. Tātad atbalsts ir nejēdzīgs!
Godātie “Jaunā laika” deputāti! Es vēlreiz uzsveru: mēs, vismaz Tautas partijas
deputāti, esam pārliecināti, ka jūs esat Latvijas patrioti. Bet tādēļ vien, ka kaut
kādu mūsu varbūt frakciju vadītāju neprasmes dēļ, nesaskaņotības dēļ, varbūt
manas vainas dēļ, ka es neesmu pratis pārliecināt, lai zem šī lēmuma, par ko mēs
tagad tik karsti debatējam, nebūtu divas tukšas vietas, bet būtu divi “Jaunā
laika” deputātu paraksti, varbūt tiešām vaina slēpjas tajā apstāklī, ka mēs
vadītāju līmenī neesam pratuši savstarpēji vienoties. Tādēļ mūsu darbs ir
jāuzlabo.
Es gribētu teikt, godātie kolēģi deputāti, ka arī šorīt mēs,
Tautas partijas deputāti, centāmies panākt kādu kompromisu, bet, atnākot uz
plenārsēžu zāli, mēs ieraugām rīta pusē uz galda pirms plenārsēdes vēl otru
“Jaunā laika” iniciatīvu, vēl jaunu lēmumu. Kolēģi, tā kopīgi strādāt mēs
nedrīkstam!
Es aicinātu, godātie “Jaunā laika” deputāti! Ir skaidrs viens, ka kreisā spārna
deputāti, uzzinot jūsu viedokli, ka jūs nebalsosiet, nepiedalīsities balsošanā, un
to droši vien darīs arī “tēvzemieši”, rīkosies tāpat, un būs situācija, kāda
bija 4.maijā 1990.gadā, kad centīsies, lai netiktu pieņemts ļoti svarīgs
ārpolitisks lēmums. Es aicinātu “Jaunā laika” deputātus uzlabot mūsu kopējo
sadarbību un simboliski balsot par šo lēmumu, tādējādi parādot labo gribu.
Kas attiecas uz mums, Tautas partijas deputātiem, mēs darīsim visu, lai turpmāk mūsu
sadarbība uzlabotos. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šīs debates jau mums ievelkas,
bet tomēr es arī gribētu pateikt varbūt dažus vārdus.
Šeit runāja Lagzdiņa kungs, un īpaši Ābiķa kungs runāja un teica, ka mums jābūt
vienotiem. Tika arī vairākkārt pieminēts, ka valstij, Latvijas valstij, ir jābūt
vienotai ārpolitikai. Un es pilnīgi atbalstu to. Mums tiešām ir nepieciešama vienota
ārpolitika. Bet diemžēl jāsaka arī, ka šodien tas, kas te notiek, ir kaut kādā
veidā bijis kompromisa trūkums. Tā ir bijusi nespēja piekāpties, un tādēļ mēs
esam iegājuši šajās garajās debatēs, un mēs neesam bijuši spējīgi vienoties. Es
domāju, diemžēl tādēļ tas, ko mēs te apsveram, arī ir tādas, manuprāt .. tādas
īsas, manuprāt, steigā tapušas rezolūcijas, kas nav apsvērtas, izdomātas un
pārdomātas. Un, manuprāt, tas secinājums, kas mums būtu jāsecina no šīm debatēm,
ir tas, ka Saeimai ir nepieciešams izstrādāt detalizētu, korektu deklarāciju, kas
stāsta par Latvijas okupāciju, par tām sekām, un arī par visu to, kas ir noticis zem
komunisma totalitārisma.
Es domāju, ka tas ir nepieciešams. Neskatoties uz to, ka Saeima jau 1996.gadā pieņēma
deklarāciju par Latvijas okupāciju, tomēr šai deklarācijai, skatoties no 2005.gada
viedokļa, ir zināmi trūkumi.
Tādēļ es gribētu teikt, ka tas secinājums, ko mums vajadzētu secināt no šīm
garajām debatēm, ir, ka darīsim darbu nākotnē samērā ātri un izstrādāsim
juridiski, starptautiski korektu deklarāciju, vēsturiski korektu deklarāciju, un
darīsim to pēc tam, kad šīs debates, šīs batālijas būs beigušās, ķersimies visi
kopā pie šāda darba un izstrādāsim šādu projektu un pieņemsim šādu deklarāciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie Latvijas patrioti no visām frakcijām! Man šķiet, ka šajā zālē nevienu
neinteresē lietas būtība. Neviens nerunā par deklarācijas saturu, par šo jēgu, bet
visi nodarbojas ar mistiskām kalkulācijām, kas būs, ja viena frakcija nobalsos
“par”, otra – “pret”, un tā tālāk un tā joprojām.
Cilvēki mīļie! Jādomā par saturu. Kas ir saturs? Man šķiet, ka vispirms nav
pareiza, teiksim... tāda jēdziena nav saturā kā sarežģīta vēsture. Kurām valstīm
nav sarežģītas vēstures? Vai Amerikai? Vai Vācijai? Vai Izraēlai un Krievijai? Kam?
Pat Mozambikai ir sarežģīta vēsture, mīļie kungi!
Un pēc tam es varu teikt tā: ka mūsu vēsture, izņemot mūs, nevienu neinteresē
pasaulē. Tāpēc, ka 17.jūnijā, kad Sarkanā armija iebrauca Rīgā bija ieņemta
Parīze, un tieši tāpēc ne Francija, ne Anglija, neviens neredzēja to, ka ar Latviju
kaut kas sliktais bija.
Man šķiet, ka mums tagad nevajag rīkoties tā provinciāli. Vajag apzināt savu
mērogu.
Kolēģi deputāti! Protams, ka mūsu vēsture ir sarežģīta, bet
man šķiet, ka ļoti pareizi ir izteicies Marts Lārs, bijušais Igaunijas premjers.
Viņš teica aptuveni tā: ka, ja jūs brauciet uz kāzām, jūs nevarat runāt, ka
līgava ir krople.
Bet tagad, ko jūs gribat sasniegt ar savu deklarāciju? Jūs gribat pateikt, ka mēs
brauksim uz Maskavu un pēc tam maskaviešiem teiksim, ka jūs esat kropļi vispār, jūsu
vēsture ir kroplīga…
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, izvēlieties izteicienus atbilstoši Saeimas Kārtības rullim!
N.Kabanovs.
.... Jā.. Tas neattiecas uz Saeimas deputātiem... piedodiet... Situācija ir tāda, ka,
ja prezidente brauc uz Maskavu, tad nevajag nekādas papildu deklarācijas. Pretējā
gadījumā valsts galva var tikai apmeklēt Sarkano laukumu un ne vairāk. Vai mums
nevajag parakstīt robežlīgumu?
Mīļie kungi no Tautas partijas! Man šķiet, ka šis balsojums būs ļoti liels
pārbaudījums jūsu ārlietu resoram un ārlietu ministram Atim Pabrikam. Es balsošu
“pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis. Otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Mana īsā atbilde Lagzdiņa kungam. Ja Latvijas nelabvēļi tiešām
šodien varēs svinēt uzvaru, tad faktiski man ir vienīgi jāizsaka nožēla, ka Tautas
partija kā koalīcijas vadītāja nav spējusi novadīt līdz laimīgām beigām tik
vienkāršu procesu, kur Saeimas vairākums faktiski ir vienisprātis, kur svarīgāk par
koalīcijas vienprātību bija parādīt, kura partija koalīcijā ir noteicošā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, izskatot darba kārtības jautājumus, gribu atgādināt, ka mums ir
jārunā par konkrētu darba kārtības tematu, nevis jādod atbilde viens otram!
Tad lūdzu, nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Liene Liepiņa – otro
reizi.
L.Liepiņa (JL).
Jā, vēlreiz, cienījamie kolēģi, un man žēl, ka Lagzdiņa kungs
izgāja. Tā ka viņš mani personīgi uzrunāja, tad man gribējās arī pateikt, ka
man... es nejūtu it nekādu aizvainojumu no savas puses par to, kādā veidā Tautas
partija iesniedza šo savu lēmuma projektu, bet man liekas vienkārši, ka man tas kā
tāds nav pieņemams. Es atbalstu mūsu prezidentes centienus, aktivitātes un visu viņas
darbu. Tas ir ļoti labi, ka viņa to dara. Bet man nav... kā Latvijas tautas pārstāvei
nav iemesla pieņemt šādu deklarāciju un atbalstīt deklarāciju vārdu pa vārdam tā,
kā prezidente to ir uzrakstījusi no sava viedokļa un savām vajadzībām.
Tāpēc, ja jūs tiešām būtu gribējuši prezidentei izteikt savu atbalstu, jūs būtu
ļoti vienkārši varējuši atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un lai cilvēki zinātu, par
ko te ir runa, tad es jums nolasīšu, kā tas izklausās, varbūt jūs pat to neesat
lasījuši. Mūsu priekšlikums ir:
“Latvijas Republikas Saeima nolemj:
izteikt atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot starptautiskajai sabiedrībai
Latvijas sarežģīto vēsturi, lai panāktu Latvijas okupācijas fakta starptautisku
atzīšanu, izmantojot visas priekšrocības, ko dod Latvijas dalība Eiropas Savienībā
un NATO, kā arī Baltijas valstu savstarpēji saskaņota un vienota rīcība;
aicināt Eiropas Savienības un citu demokrātisko valstu parlamentus atbalstīt Latvijas
Republikas Valsts prezidentes centienus veicināt izpratni par Otrā pasaules kara un
totalitāro režīmu sekām Eiropā;
uzskatīt Krievijas amatpersonu atkārtoti pausto Latvijas okupācijas
neatzīšanas politiku par nepieņemamu un atgādināt, ka Latvijas un Krievijas
savstarpējo attiecību uzlabošanas pamatā liekams abu valstu 1920.gada 11.augusta miera
līgums, kurā Krievija bez ierunām atzina Latvijas neatkarību, patstāvību un
suverenitāti un uz mūžīgiem laikiem atteicās no visām suverēnām tiesībām, kuras
tai piederēja attiecībā uz Latvijas tautu un zemi.”
Šitik vienkāršs lēmuma projekts! Jūs būtu... mēs būtu par šo varējuši
vienoties, un mums būtu, es esmu pārliecināta, 80% atbalsts šajā Saeimā šādam
lēmuma projektam. Bet jūs – nē! Es nezinu, priekš kam jums vajadzēja riskēt
tiešām. Jūs paņemat prezidentes deklarāciju, kas mums kā Saeimas pārstāvjiem
tādā veidā nav pieņemama, jo mēs nedarbojamies tikai uz ārpolitiku. Mēs pārstāvam
tiešām mūsu cilvēkus, un mums ir jādomā par to, ko viņi domā un ko viņi jūt vēl
šodien, 60 gadus pēc visiem notikumiem, tāpat kā to dara cilvēki Aušvicā šodien.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns – otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs kā Tautas partijas frakcijas vadītājs baidīja
mūs visus – ne jau tikai deputātus, protams, – ka balsošana šodien varot
novest pie nelabvēļu uzvaras. Kas ir nelabvēļi, mēs ļoti labi zinām. Tas, protams,
būtu bēdīgi. Bet, Lagzdiņa kungs un Tautas partijas deputāti, pie tā noveda tieši
jūsu demagoģiskā, greizsirdīgā rīcība, jo jūs nerīkojāties tā, kā nākas, bet
destruktīvi, greizsirdīgi, es vēlreiz atkārtoju, ka noteikti jāpieņem jūsu
variants. Kāpēc jūs neatbalstījāt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā
laika” variantu, ko nupat jums nolasīja mana kolēģe? Tur ir skaidri un gaiši tomēr
viss nolikts savās vietās. Bet neatbalstījāt! Un tagad pārmetat mums, ka, redziet, ja
mēs nepiedalīsimies balsošanā vai balsosim “pret” vai kaut kā savādāk, būs
bēdīgi! Bet pie šīm bēdīgajām beigām jūs paši arī novedāt. Tāds lēmums, kā
jūs piedāvājat, ir, varētu teikt, tukša skaņa. Vēlreiz atkārtoju: tukša skaņa!
Jo Valsts prezidentes deklarācija neprasa ne Saeimas apstiprinājumu, ne noliegumu. Tā
ir Valsts prezidentes pašas rīcība, atbildība, un Valsts prezidente nav vērsusies
Saeimā, lai mēs atbalstītu to. Mēs esam tiesīgi, Saeima, un to vajadzētu darīt
tuvākajā laikā, pieņemt pašiem savu, Saeimas deputātu, atbalstītu deklarāciju, pie
kuras vajadzētu nopietni pastrādāt. Un te nu es patiešām vēlreiz saku citiem
vārdiem: vai zeme deg šodien zem mūsu kājām? Nē! Bet degs gan, ja mēs atbalstīsim
jūsu iesniegto priekšlikumu, kur netiek minēts 1920.gada miera līgums ar Krieviju. Tad
gan degs!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu atgādināt, ka šodien darba kārtībā
neiekļauto lēmuma projektu, ko iesniedza “Jaunais laiks” un frakcija “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK, izskatīsim nākamajā sēdē – 3.februārī.
Debates turpinām, un debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Otro reizi. Paldies, cienījamā priekšsēdētāja par to, ka jūs pateicāt jau daļu no
tā, ko es gribēju teikt. Tātad nākamajā sēdē mēs skatām apvienības “Tēvzemei
un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” iesniegto lēmuma projektu. Savukārt šī
nepietiekami labi sagatavotā lēmuma projekta iesniedzējus es aicinu izmantot Saeimas
Kārtības ruļļa 136.pantu. Es tikko konsultējos ar Juridisko biroju, ir visa iespēja
šo lēmuma projektu nodot Saeimas Ārlietu komisijai. Un Juridiskais birojs mutiski
sniedza pozitīvu atzinumu. Un, es domāju, visi kašķi būs noņemti pie malas un mēs
meklēsim kopīgu, pozitīvu risinājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns – otro reizi.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie deputāti! Es nemēģināšu atspēkot visus tos manas uzstāšanās
pārpratumus, ko es dzirdēju no kolēģiem, un visādas nepareizas interpretācijas. Bet
ir viena lieta, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību.
Šīsdienas debašu būtība ir starptautiski nosodīt Latvijas okupāciju. Šodien Tautas
saskaņas partija piedāvāja jums līdz 1.martam beigt okupēt Irāku, jo svētdien
Irākā būs ievēlēta leģitīma valdība. Tātad mūsu atrašanās Irākā mūsu
karaspēka Irākā, ir šīs valsts okupācija.
Kolēģi! Vai tas nav viens šausmīgs paradokss? Mēs gribam nosodīt okupāciju un paši
piedalāmies kādas valsts okupācijā! Padomājiet par to, ja jūs gribat, lai pasaule
jūs saprot! Uzvedieties starptautiski attiecīgā līmenī!
Sēdes vadītāja.
Jurkāna kungs, Latvijas karaspēks uzturas miera uzturēšanas operācijā Irākā.
Debatēs piedalās... Vārds debatēs deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze un cienītie kolēģi! Es nemēģināšu aģitēt balsot
“par” vai “pret”. Es vienkārši aicināšu tiem cilvēkiem, kas nespēj varbūt
dažādu iemeslu dēļ, varbūt pieredzes trūkuma dēļ, varbūt nezināšanas dēļ,
nespēj iedomāties, kas notiks tā vienkārši, ja Saeima šodien nepieņems šo lēmumu.
Jā! Vienkārši paklausieties! Vienkārši kā cilvēkam, kas ar tādām lietām
nodarbojas praktiski. Ļoti vienkārši – būs liela starptautiska ziņa, ka
Saeimā prezidentei nav un ka viņas paziņojumam Saeimā nav vairākuma atbalsta. Mēs
būsim nodarījuši ... mēs būsim nodarījuši milzīgu postu Latvijas tēlam,
ārpolitikai un mūsu kopīgajām interesēm. Sīku... sīku ambīciju dēļ, tāpēc ka
viens jūtas apbižots, ka viņš nav saprasts. Kolēģi, es esmu gatavs ar katru
izrunāties, ņemt arī daļu atbildības un vainas, ja jums tā gribas, uz sevi, bet
nepieļaujiet pazemot savu valsti, un es aicinu “Jaunā laika” kolēģus, es
aicinu – padomājiet, pirms jūs to pieļaujat, ko jūs darāt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksejs Vidavskis... Deputāts Aleksandrs Golubovs. Nē... Es atvainojos.
Cienījamie kolēģi, lūdzu savlaicīgi piesakieties debatēs!
Deputāts Jānis Urbanovičs, otro reizi.
J.Urbanovičs (TSP).
Es ļoti atvainojos, priekšsēdētājas kundze! Tiešām, šis misēklis ir manas vainas
dēļ. Es būšu uzmanīgāks, spiežot pogu tieši sev pretī, nevis aizmugurē.
Redziet, es griežos pie klātesošajiem arī ar to, ka es tiešām,
tāpat kā Ūdres kundze, domāju, ka Latvija tagad piedalās miera uzturēšanā. Bet
droši vien, bet tas nav visai veiksmīgi, katru dienu 100, 150 cilvēku iet bojā. Droši
vien tur nekāda miera nav, un līdz ar to jājautā: ar ko sākās šis te karš? Un
karš sākās, Ūdres kundze un klātesošie, ar Latvijas iesaistīšanos okupācijas
operācijās. Tas būtu pirmais labojums.
Un otrs. Es tiešām nezinu... droši vien, ka Kiršteina kungs labāk ir izlasījis
visādas vēstures grāmatas un droši vien ir lasījis mūsu prezidentes kundzes
vēstuli, kur viņa aicina šeit paust šādu atbalstu. Kiršteina kungs, nāciet trešo
reizi un pasakiet, ka ir tāda vēstule, ka prezidente aicina mūs izdarīt šādu
atbalstu. Kāda velna pēc mēs šeit ākstāmies tādā gadījumā, ja nav?
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Visi grib pārliecināt, ka tanī pašā laikā, kad mēs pieprasām
atzīt okupāciju Latvijā, mistisko okupāciju, tanī pašā laikā Irākā iet jau
karš. Karš starp irākiešiem, kuri pašreiz karo par savu valsti, un... tajā skaitā
arī ar mūsu kontingentu, kurš it kā piedalās miera uzturēšanas operācijās, bet
tanī pašā laikā karo, un bojāgājušie jau ir. Un arī tanī pašā laikā ir
bojāgājušie arī amerikāņi. Vakar arī 12 cilvēki. Bet tanī pašā laikā vai mums
ir morālas tiesības pieprasīt kaut ko atzīt, ja mēs paši piedalāmies tur? Tas ir
pirmais jautājums.
Un otrais. Pēc tam, kad šeit uzstājās divi frakciju vadītāji Lagzdiņš un Kārlis,
kurš ir Šadurskis, es ceru, ka šodien mēs kopā ar “tēvzemiešiem” iesitīsim
šai valdībai pēdējo naglu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Cienījamie kolēģi, debates slēdzam. (Zālē liels troksnis. No
zāles deputāte A.Ziedone-Kantāne: “Es gribu runāt! Man ir būtisks kas sakāms
šajā jautājumā!”) Cienījamie kolēģi, debates ir slēgtas, un mēs balsojam
par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu!
(Troksnis zālē.) Balsošanas režīmu! (Liels troksnis.)
Cienījamie kolēģi! Ja zālē izceļas nekārtības, mēs varam pārtraukt mūsu sēdi
uz pusstundu. Saskaņā ar Kārtības rulli viss tika veikts precīzi.
Tātad lūdzu balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu... Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka nav kvoruma (ir balsojuši
par – 43, pret – 4 un neviens neatturas), mums ir balsojums jāatkārto.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 2,
neviens neatturas. Kvoruma nav.
Tātad sēde tiek pārtraukta uz 15 minūtēm.
Pārtraukums
Sēdi vada 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tātad 15 minūšu pārtraukums tūlīt beigsies, un mēs vēlreiz
veiksim balsojumu par lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai
deklarācijai”. Lūdzu visus deputātus ierasties zālē!
Cienījamie kolēģi, lūdzu ieņemt savas vietas! Tagad lūdzu balsosim par lēmuma
projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai”! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 2, neviens
deputāts neatturas. Kvoruma joprojām nav.
Līdz ar to mēs sēdi šodien slēdzam. Paldies!
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas
režīmu!
Cienījamie kolēģi, līdz ar to mēs šo sēdi turpināsim nākamajā trešdienā
pulksten 15.30, tas ir, 2.februārī.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram
Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Māris
Gulbis, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Krišjānis Peters,
Mihails Pietkevičs, Baiba Brigmane un Andris Tolmačovs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to 27.janvāra sēde ir slēgta.