Dzīvības eliksīrs palieņu pļavām

Projektam “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu aizsardzībai” izvēlētās palieņu pļavas visas ir potenciālākās ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas jeb tīkla Natura 2000 sastāvdaļa. Kā zināms, tajā katra dalībvalsts iekļausies ar savu aizsargājamo teritoriju sistēmu, lai nodrošinātu Eiropā retu un apdraudētu sugu un biotopu aizsardzību. Jāpiebilst, ka Latvijā sastopamas apmēram 120 dzīvnieku sugas, 20 augu sugas un 60 dažādi biotopi, kas minēti direktīvu pielikumu sarakstos.
Izvēlētās palieņu pļavas nav iesaistītas citos dabas aizsardzības projektos. Vienpadsmit vietas atrodas upju palienēs, viena – ezera palienē, bet četras – gan upju, gan ezeru palienēs.

Ko piedāvā zemju īpašniekiem?

Pirmais solis ir atjaunot aizaugošās teritorijas. Pļavas būtībā ir cilvēka radīts biotops, kur mājvietu radušas daudzas augu un dzīvās radības sugas. Otrais – gādāt par to nepārtrauktu apsaimniekošanu ilgtermiņā, lai saglabātu biotopus un mājvietu apdraudētajām sugām, piemēram, griezei, mazajam ērglim, vidējam ērglim, ķikutam, lapukoku praulgrauzim un citiem.
Šobrīd projekta īstenošana noris pilnā sparā. Projekts skar ap 600 zemju īpašniekus. “Līdz šim klātienē apzināta aptuveni trešā daļa no zemju īpašniekiem. Noslēgti arī pirmie sadarbības līgumi,” stāsta projekta sabiedrisko attiecību koordinators Andris Klepers. “Lai informētu cilvēkus par projekta mērķiem, braucam uz vietas un skaidrojam, kāds ekonomisks labums no tā ir pašiem zemju īpašniekiem.”
A.Klepers atzīst, ka ļoti bieži sākotnēji zemju īpašnieku attieksme pret iesaistīšanos projektā mēdz būt noraidoša vai vismaz rezervēta. Viņaprāt, iespējams, sava loma te ir negatīvajai pieredzei, jo savulaik, pirms konkrētās zemes platības pārtapušas par īpaši aizsargājamām teritorijām, ar zemju īpašniekiem nav veikts pietiekams izskaidrošanas darbs.
Palieņu pļavu atjaunošanas projektu autoru trumpis – zemju īpašniekiem var perspektīvā piedāvāt iespēju gūt ekonomisku labumu no citādi grūti izmantojamām teritorijām. A.Klepers teic, ka savā ziņā projektā iesaistītie salīdzinājumā ar citiem līdzīgu platību sai-mniekiem ir privileģētākā stāvoklī, jo ārpus šīm projekta teritorijām zemniekiem pašiem jādomā par krūmu ciršanu pļavā, ieguldot tikai un vienīgi savus līdzekļus.
Pēc projekta autora domām, piedāvājums zemju īpašniekiem ir saprātīgs, un tam par labu runā fakts, ka vairums jau pēc pirmajām tikšanās reizēm ieinteresējas par turpmāko sadarbību. Daudz palīdz 22 iesaistītās pašvaldības, kurās ir koordinators ar projektu saistīto jautājumu risināšanai.

Atslēga apsaimniekošanai garākā termiņā

Palieņu pļavu aizsardzība nav iespējama bez pareizas to apsaimniekošanas. Projekta autori norāda, ka tikai tā var nodrošināt šo Eiropā mazskaitlīgo ainavas elementu saglabāšanos nākotnē, reizē sniedzot labumu arī zemju apsaimniekotājiem. Visas pļavas jāatjauno līdz 2008.gada vasarai. Darbi sadalīti posmos. Metodes būs dažādas, piemēram, krūmu novākšana, krūmu sakņu sistēmu iznīcināšana, ierobežotu hidrotehnisko darbu veikšana, kontrolēta dedzināšana, pirmreizēja pļaušana, kā arī ganīšana. Kā atjaunot konkrēto vietu, to katrreiz noteiks individuāli.
Līgumus par atjaunošanu slēdz ar attiecīgajiem zemju īpašniekiem. Viņi, protams, var pieaicināt apsaimniekošanas partnerus, piemēram, ja zeme pieder gados vecākiem cilvēkiem vai arī īpašnieki dzīvo citviet.
Projektā iestrādāts mehānisms, lai gādātu par pļavu nākotni ilgtermiņā. Tas jau ir apsaimniekošanas jautājums. Lai raisītu zemju īpašnieku interesi uzturēt pļavas, arī turpmāk tiks gādāts par viņu ekonomisko labumu. Proti, kā skaidro A.Klepers, zemju īpašnieki, turpinot apsaimniekot šīs teritorijas, varēs saņemt no Lauku atbalsta dienesta programmas “Agrovide” atbalsta maksājumus. Pieteikumus zemniekiem sola palīdzēt sagatavot.

Uzziņai

Pērnā gada oktobrī sākās Eiropas Savienības Life-Nature programmas projekts “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu aizsardzībai”, kas ilgs vairākus gadus. To īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Ornitologu biedrību, Dabas aizsardzības pārvaldi, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, ANO Attīstības programmu, Vides ministriju un 22 iesaistītajām pašvaldībām.