Mazpazīstama problēma Latvijas sabiedrībā

Ināra Ostrovska, 8.Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētāja

Dzimumu līdztiesības apakškomisijas darbība Saeimā

Saeimā jau otro gadu strādā Dzimumu līdztiesības apakškomisija, kas darbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē. Tās darbs nav tendēts uz plašu publicitāti, sensacionāliem paziņojumiem vai juridiskiem pārsteigumiem, apakškomisija strādā stingri saskaņā ar apakškomisijas locekļu pārliecību par aktuālajām problēmām dzimumu līdztiesībā ar mērķi runāt nevis par dzimumu savstarpējām nesaskaņām, bet gan par kopīgā meklēšanu visdažādākajās dzīves sfērās.
Pēc iepazīšanās ar dažādām diskusijām par dzimumu līdztiesības tēmu plašsaziņas līdzekļos vēlos aktualizēt problemātiku arī no savas – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētājas – puses, uzsverot nianses, kas, iespējams, retāk izskanējušas publiskās diskusijās dzimumu līdztiesības kontekstā, tomēr tāpēc nav mazsvarīgākas.
Tie ir jautājumi par dzimumu līdztiesību ģimenes kontekstā un veselības problēmu aktualizēšanu kā sievietēm, tā arī vīriešiem. Šie jautājumi ir bijuši apakškomisijas uzmanības lokā iepriekšējā pusgada laikā, kad par situāciju ziņoja gan ārsti, gan sociologi, gan policijas pārstāvji, gan – īpašs paldies par atsaucību – nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Ģimene – dzimumu līdztiesības balsts

Šķiet, daļai ir labi pazīstams bieži lietotais teiciens par to, ka ģimene ir visa pamatā. Pieredze un audzināšana, ko cilvēks saņem ģimenē, atstāj pēdas cilvēka uzvedībā visa turpmākā mūža garumā. Kaut arī bieži lietots, šis teiciens sevī ietver daudz patiesības. Pirmkārt, diskusijā par dzimumu līdztiesību būtu jārunā par ģimenes lomas sabiedrībā stiprināšanu.
Ģimenē tēvs un māte ir vienlīdzīgi partneri un mazais cilvēks jau no bērnības vēro attiecību modeli, kas ietver divu cilvēku sadarbību, savā starpā dalot pienākumus gan mājas darbos, gan bērnu audzināšanā. Protams, bieži vien sastopamies ar visdažādākajiem apstākļiem, piemēram, kāds no vecākiem audzina bērnu viens, vai arī ģimenē pastāv strikts nodalījums par pienākumu sadali, iedalot darbus “sieviešu” un “vīriešu” darbos, liela problēma ir arī vardarbība daudzās ģimenēs, kur cietušais upuris bieži vien nespēj izrauties no vardarbības apļa.
Tomēr, neraugoties uz visdažādākajām dzīves situācijām un problēmām, kas raksturīgas ģimenēm Latvijā, vēlētos aktualizēt domu apmaiņu par tradicionālās ģimenes kā sabiedrības visu vērtību pamatu nostiprināšanu un celšanu. Tieši tradicionālā ģimene, kurā ir gan tēvs, gan māte, spēj veidot pilnvērtīgu bērna uztveri par sievišķo un vīrišķo, par savstarpēji dalāmajiem pienākumiem, par cieņu vienam pret otru, kas būtībā ir diskusijas par dzimumu līdztiesību pamatā.

Veselības problēmas – aktuālas gan sievietēm, gan vīriešiem

Otrs jautājums, kam vēlos pievērst uzmanību, ir veselības problēmu aktualizēšana kā sievietēm, tā arī vīriešiem.
Latvijas sievietes ir ļoti uzņēmīgas un spējīgas, par ko liecina lielais sieviešu skaits uzņēmējdarbībā, sabiedriskajā dzīvē un visās citās dzīves jomās. Protams, cilvēki ir ļoti atšķirīgi, tomēr jāatzīst, ka sieviešu veselības problēmām sabiedrībā tiek pievērsts diezgan daudz uzmanības, par ko jāpateicas pietiekami lielam skaitam sieviešu nevalstisko organizāciju un arī masu medijiem, dažādiem televīzijas raidījumiem, “sieviešu” žurnāliem, kas aicina sievietes rūpēties par savu veselību, rīko dažādas akcijas un publicē rakstus par veselības problēmām.
Pilnīgi cita aina paveras, ja runājam par vīriešu veselību. Pēc sen un stipri iesīkstējušiem stereotipiem vīrieši par savām problēmām nerunā. Pie mums Latvijā šī tendence ir īpaši izteikta. Tā ka (diskusijas par to nenotiek) rodas sajūta, ka vīriešiem nav problēmu ar veselību un tāpēc šie jautājumi nav apspriežami sabiedrībā.
Šādu apgalvojumu, protams, noliedz ārsti, kas diendienā strādā ar šīm problēmām. Ārstu un sabiedrības pētnieku secinājums šajā situācijā ir viens: nerunājot par savām problēmām, cilvēkā krājas spriedze, ko savukārt nepieciešams izlādēt. Un pie mums šī izlādēšanās bieži vien vērojama kā agresīva izturēšanās ģimenē, darbavietā vai uz ielas. Šādai spriedzei ir daudz upuru. Pārāk daudz. Varbūt vienkāršāk būtu veicināt diskusiju sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos par vīriešu veselības problēmām ar devīzi, ka, runājot par savām problēmām, vīrietis nekļūst mazāk vīrišķīgs (sieviete taču nekļūst mazāk sievišķīga, runājot par savējām), bet, iespējams, kādam glābj dzīvību!

Visiem cilvēkiem ir tiesības būt vienlīdzīgiem

Problēmu dzimumu līdztiesībā patiešām ir ļoti daudz, un tās neaprobežojas ar lomu sadalījumu ģimenē vai darbavietā, kaut arī tie tiešām ir vieni no būtiskākajiem jautājumiem. Dzimumu līdztiesība ir jāveicina, skatot visdažādākos jautājumus – par sadzīvi, darbu, ģimeni, veselību, izklaidi u.c., lai novērstu iespēju, ka kāds no mums varētu tikt diskriminēts un netiktu ievērotas viņa tiesības.
Tas, ko es vēlētos sasniegt vispirms, būtu sabiedrības apziņas celšana par to, ka daudzas problēmas ir risināmas, izrādot personisko iniciatīvu. Vēlētos aicināt gan sievietes, gan vīriešus savas problēmas, kas saistītas gan ar ģimeni, gan citiem jautājumiem, risināt, izmantojot valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju un arī mediju piedāvātās iespējas, lai veicinātu problēmu aktualizēšanu plašākā mērogā un panāktu to iespējami efektīvāku risināšanu. Jo svarīga ir ne tikai teorētiska izpratne un analīze par dzimumu līdztiesības problēmām, bet arī praktiska un aktīva rīcība, lai novērstu nebūšanas mūsu sadzīvē.