Par Eiropas Komisijas jauno grāmatvedības sistēmu

Pāreja uz jaunu grāmatvedības sistēmu Eiropas Komisijā ir bijusi sekmīga. Ar modernizēto sistēmu Eiropas nodokļu maksātāji var būt droši, ka viņu nodokļu naudas tēriņam tiek piemērota augstākā līmeņa kontrole. Jaunā sistēma Eiropas Komisijai ikdienā nodrošinās lielāku kontroli pār tās aktīviem un pasīviem, kā arī labākus finanšu datus. Tas stiprinās Eiropas Komisijas centienus samazināt kļūdu un pārkāpumu risku.
Pēdējos piecos gados Eiropas Komisija ir modernizējusi un reformējusi visu budžeta procedūru. Ieviešot ikgadēju politikas stratēģiju, budžeta projekts tagad atbilst politiskajām prioritātēm. Budžeta struktūra pilnībā mainīta, un tagad tā balstīta uz konkrētiem pasākumiem. Eiropas Komisija 2005. gada 1. janvārī spēra pēdējo soli šajā milzīgajā Eiropas Savienības (ES) budžeta grāmatvedības modernizācijas projektā. Pāreja no naudas līdzekļu grāmatvedības uz uzkrājumu grāmatvedību, kura tika īstenota tikai divos gados, ļauj Eiropas Komisijai būt Eiropas pārvaldes iestāžu priekšgalā.
Uzkrājumu grāmatvedība nodrošina lielāku pārredzamību un lielāku atklātību attiecībā uz aktīviem un pasīviem. Tas pats par sevi nodrošinās pārskatu lielāku uzticamību. Jaunā sistēma arī sekmē lielāku atbildību un drošāku finanšu vadību.
Pirmkārt, Eiropas Komisija spēs nodrošināt grāmatvedību, kas atbilst augstākajiem precizitātes un pārredzamības standartiem:
• budžeta uzskaite, kas rāda, kā gada apropriācijas ir izmantotas attiecībā uz saistībām un maksājumiem;
• vispārējā uzskaite, kas ieņēmumus un izdevumus pilnībā rāda pēc uzkrājumu principa, un pilnīgs pārskats par aktīviem un pasīviem, kas sagatavots un izvērtēts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;
• informatīvi gada pārskati, kas rāda izdevumus katrā politikas jomā, kā arī līdzekļus, ko pārvalda katrs Eiropas Komisijas dienests.
Otrkārt, Eiropas Komisija varēs labāk kontrolēt aktīvus un pasīvus, jo tiem visiem grāmatvedībā varēs izsekot līdzi. Viens nozīmīgs piemērs attiecas uz avansiem, ko izmaksā dotāciju saņēmējiem. Naudas līdzekļu grāmatvedībā šie avansi tiek norakstīti, kad tos izmaksā. Uzkrājumu grāmatvedībā tie paliek Eiropas Komisijas aktīvos, līdz avanss tiek pamatots ar attaisnotiem izdevumiem, vai arī tas tiek atgūts.
Turklāt Eiropas Komisija pēc savas grāmatvedības datiem spēs uzreiz noteikt, vai avansam bijusi bankas garantija.
Treškārt, izmantojot iespēju pilnveidot savas grāmatvedības un informācijas tehnoloģiju sistēmas, Eiropas Komisija būs nodrošinājusi piekļuvi no tās delegācijām, kā arī lietotājam draudzīgu sistēmu, labākus finanšu pārskatus, labāku finanšu sistēmu drošību un lielāku pārliecību, ka skaitļi ir pareizi un pilnīgi saskaņoti.
Sistēmas pilnveide un uzlabošana turpināsies 2005. gada laikā, un tajā pakāpeniski tiks iekļauti aizdevumi un aizņēmumi un Eiropas Attīstības fonds.
Šobrīd Eiropas Savienībā valsts pārvaldē nav kopīgu grāmatvedības standartu. Eiropas Komisijas projekts, kas būs saskaņots ar starptautiskajiem valsts pārvaldes iestāžu grāmatvedības standartiem, kurus nesen izstrādājusi Starptautiskā grāmatvežu federācija, ļaus tai kļūt par līderi šajā jomā. Pārvaldes iestādēm ir pienākums attiecībā uz nodokļu maksātājiem būt pārredzamām un informējošām, sniegt pilnīgus un saprotamus finanšu pārskatus un nodrošināt uzskaiti, kas ļauj salīdzināt līdzīgu struktūru finanses.
Eiropas Komisija nav vienīgā sabiedriskā iestāde, kas pāriet uz uzkrājumu principu grāmatvedībā. Dažas dalībvalstis arī veic tādu pašu procedūru un pēdējos gados ir sākušas modernizēt savas grāmatvedības sistēmas, pārejot no naudas līdzekļu grāmatvedības uz uzkrājumu grāmatvedību.
Spānija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Somija lielā mērā pabeigušas šo pāreju. Beļģija un Francija sākušas ieviest uzkrājumu principu. Vietējās pārvaldes iestādes Nīderlandē, Itālijā un Vācijā šo procesu ir sākušas, pat neraugoties uz to, ka valsts pārvaldes iestādes vēl nav izlēmušas.
Eiropas Komisija grāmatvedības sistēmas modernizācijā ir ieguldījusi 25 miljonus eiru. Jaunās sistēmas vadība neizmaksā dārgāk kā parasta budžeta grāmatvedības sistēma.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā