Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mainījušās proporcijas starp repatriantu plūsmām uz Latviju no austrumiem un rietumiem Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Repatriācijas process uzsākts 1995.gadā. Kopš pieņemts Repatriācijas likums, kurā noteikts, ka repatriants ir persona, kas ir Latvijas pilsonis vai kam viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis un kas brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, līdz šā gada janvārim mūsu valstī atgriezušies 4944 cilvēki. Vislielākā repatriantu plūsma bija deviņdesmito gadu otrajā pusē, proti, 1995.gadā atgriezušies 600 cilvēku, 1996.gadā – 710, 1997.gadā – 851, 1998.gadā – 828, 1999.gadā – 559, pēc tam tā strauji samazinājās.
Kā liecina Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati, 2004.gadā uz Latviju pārcēlies 191 cilvēks, bet vēl gadu iepriekš – 290. Situācija mainījusies proporcijās starp repatriantu plūsmām no austrumiem un rietumiem. 2003.gadā lielākā daļa repatriantu – 174 – uz Latviju pārcēlās no austrumu valstīm (piemēram, no Krievijas – 110, Ukrainas – 25, Baltkrievijas – 14). Vairāk nekā simts ieradās arī no rietumvalstīm. Bija arī repatrianti no Brazīlijas, Venecuēlas un Nepālas.
Savukārt 2004.gadā, lai arī pārceļotāju skaits krietni sarucis salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, vairāk repatriantu (101) bija no rietumvalstīm nekā no austrumvalstīm (90). Kā uzskata PMLP Repatriācijas nodaļas vadītājs Juris Dombrovskis, minētās izmaiņas izraisīja Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā. “Šā notikuma iespaidā Rietumos dzīvojošie latvieši par atgriešanās iespējām dzimtenē sāka interesēties pastiprināti,” skaidro J.Dombrovskis.
Visvairāk repatriantu aizvadītajā gadā bijis no ASV – 37, no Krievijas – 35, no Ukrainas – 23 un no Baltkrievijas – 15.
Kopumā vērtējot, ir atšķirības rietumvalstu un austrumvalstu repatriantu plūsmas raksturojumā. Būtiskākais iemesls – Latvijas ekonomiskā situācija, kas vieniem, kuri pieraduši pie augsta dzīves līmeņa, nešķiet pievilcīga, bet otriem, kas dzīvojuši sliktākos apstākļos, – gluži pretēji. Liela daļa repatriantu, kas atgriežas Latvijā no rietumiem, ir gados vecāki cilvēki. Viņi var būt droši par savu nākotni
Latvijā – pensija nodrošinās pārtikušu dzīvi, un viņi var atļauties paklausīt savai sirdsbalsij – atgriezties mājās. Gados jaunāki cilvēki, kas Rietumos pieraduši pie augsta dzīves līmeņa, pārceļas krietni retāk.
Savukārt no austrumu valstīm – gluži pretēji – repatrianti ir darbspējīgā vecumā, taču, protams, ir arī izņēmumi.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pārceļošanu no eksotiskajām valstīm visbiežāk ietekmē nestabilā politiskā situācija, piemēram, no Venecuēlas, kur ir ļoti sarežģīta kriminogēnā situācija. Latvija repatriantiem no Argentīnas vai citām tamlīdzīgām zemēm kļuvusi interesantāka galvenokārt tādēļ, ka mūsu valsts tagad ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Brazīlijā, kur jau 19.gadsimtā izveidojusies latviešu diaspora, ir liela interese par Latviju etnisku motīvu dēļ.
Materiālā palīdzība pērn sniegta 169 pārceļotājiem, kopumā izmaksājot 58 000 latu. Repatriantiem segti ceļa izdevumi, piešķirti pabalsti bezdarba gadījumā, kā arī sniegta materiālā palīdzība latviešu valodas apguvei.