Kā žurnālists un fotogrāfs Fricis Forstmanis vietējā Ventspils avīzītē pratis jauki pasniegt garāmejot ieraudzītus sīkumus – dubļu jūru uz ielas, vārnu postu pilsētas nomalē, jaunu tiltiņu, žāvēto reņģu sūtīšanu uz Poliju u.tml. Galvenais redaktors par to ir ļoti pateicīgs, jo nevar jau iztikt tikai ar obligātajām centra ziņām. Sākoties sadarbībai ar “Brīvo Zemi” Rīgā, paša fotografēto bilžu nogāde uz galvaspilsētu notikusi šādi: “Tad nu nācās ar velosipēdu traukties uz pusotra kilometra attālo Ventspils dzelzceļa staciju, nodot bildi lokomotīves vadītājam vai vilciena konduktoram līdz ar puslatu vai latu un pēc tam no mājām aizzvanīt uz redakciju Rīgā, lai sūta puiku uz staciju saņemt atvesto.”
Kā Fricis Dziesma (paņemts daiļskanīgais mātes pirmslaulību uzvārds) šis vīrs pazīstams ar dzejoļu krājumiem “Pavasara vārtos”, “Svētīti gadi”, “Dzīvības lokā”, “Dzīvei draugos”, “Klusuma zvaigzne”, bet īpašu vietu ieņem “Līvzeme”, kas izdota vairākkārt. Taču pati pirmā dzejas publikācija ir 13 gadu vecumā laikrakstā “Ventspils Avīze” 1919.gada 6.decembrī, veltīta jaunajai Latvijas valstij – “Latvija, mosties! Diezgan jau snausts!”
Alant Vils dzimis 1936.gada 22.februārī, kad laikraksta “Vents-pils Balss” humoristiskā jubilejas lapā autors visu darbinieku dzejiskā hronikā dabūjis rakstīt arī par sevi, un ātrumā radušās rindas:
“Jauns un rikšiem topošs talants – Rīmju burša Vilis Alants.”
Ar šo jauno vārdu vispirms plašu popularitāti ieguva apgādā “Zelta ābele” iedotā lieliskā “Poem pa kulšen” ar Romāna Sutas litogrāfijām; mazliet papildināts ir otrais izdevums 1947.gadā top trimdā Vācijā ar Reiņa Birzgaļa ilustrācijām. 1946.gadā Stokholmā iznāca krājums “Dzīvšen ceper kuldams”, kuram “bildes ar zviedru pindzel sova vīze izvilcs Niklāvs Struņķis”. Tajā labi jūtams, ka dzejas autors ir aizrautīgs sēņotājs un makšķernieks. Krājumiem “Smukam smuks indev” (1972) un “Meditācij pa butel” (1996) “plederīgs ķēms a spall uzķences Ernasts Rierdans”.
Daži jauki dzejoļu virsraksti no minētajām grāmatām – “Liktens dulls”, “Perš bez sevišķ jēg”, “Slaides līniš”, “Tie zviedr spieģeļ”, “Dzejols pa sēņšeņ”, “Cik ovīžniekem grūt”. Jaunajā kopkrājumā “Lakstgals ievziede” (2004) ir vēl jaunāki dzejoļi un arī tulkojumi ventiņu mēlē no zviedru valodas. Pasmaidot gribas būt ar Alant Vili vienās domās, ka “Lustigs joks ir dievišķ liet – piesien izmisam pie miet”.
Iepriecina, ka Mārtiņš Lasmanis (Zviedrijā) ir sakārtojis Friča Dziesmas darbu izlasi vairākos sējumos. To izdod Ventspils bibliotēka. Loks saslēdzas.