ATSAUCĒ IETVERT:
Aušvicā tiekoties ar valstu vadītājiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.01.2005., Nr. 16 https://www.vestnesis.lv/ta/id/100442
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Aušvicā tiekoties ar valstu
vadītājiem
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar,
27.janvārī, Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadskārtā, neformāli
tikās ar vairāku valstu vadītājiem.
Sarunā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko prezidente uzsvēra, ka Latvija līdz ar pārējām jaunajām Eiropas Savienības valstīm jau gadu ir Eiropas vērtību, labklājības un drošības telpas pilnīga dalībniece. Latvija ir ieinteresēta savu pieredzi par reformu īstenošanu, eiropeisko un demokrātisko vērtību stiprināšanu nodot arī Ukrainai. V.Juščenko apliecināja, ka Ukraina vēlas veidot ļoti ciešas saites ar Latviju gan visaugstākā līmeņa dialogā starp abu valstu prezidentiem, gan arī dažādos citos līmeņos starp ministrijām un speciālistiem. Abi prezidenti vienojās par tālāku ciešu dialogu starp Latviju un Ukrainu.
Pasākuma ietvaros Valsts prezidente runāja ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Borrozu, kurš prezidentei sacīja, ka dziļi izprot sarežģīto Baltijas valstu vēsturi pagājušā gadsimtā, kā arī tās sekas, ko Otrais pasaules karš nesa Latvijai. Viņš prezidentei apliecināja, ka nosoda totalitārismu un arī atbalsta Valsts prezidentes deklarācijā pausto nostādni par Otrā pasaules kara beigām.
Prezidente pieņemšanas laikā pasniedza vēstures grāmatu “Latvijas vēsture: 20.gadsimts” Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, uzsverot, ka prezidente līdz ar pārējo valstu vadītājiem 9.maijā būs Maskavā, lai atzīmētu nacisma sagrāves 60.gadskārtu. Viņa sacīja Vladimiram Putinam, ka ir nepieciešams dialogs starp abām pusēm par vēstures jautājumiem, lai tuvinātu izpratnes.
Valsts prezidente tikās arī ar Īrijas prezidenti Mēriju Makalīzi un Luksemburgas lielhercogu Anrī.
Sarunā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko prezidente uzsvēra, ka Latvija līdz ar pārējām jaunajām Eiropas Savienības valstīm jau gadu ir Eiropas vērtību, labklājības un drošības telpas pilnīga dalībniece. Latvija ir ieinteresēta savu pieredzi par reformu īstenošanu, eiropeisko un demokrātisko vērtību stiprināšanu nodot arī Ukrainai. V.Juščenko apliecināja, ka Ukraina vēlas veidot ļoti ciešas saites ar Latviju gan visaugstākā līmeņa dialogā starp abu valstu prezidentiem, gan arī dažādos citos līmeņos starp ministrijām un speciālistiem. Abi prezidenti vienojās par tālāku ciešu dialogu starp Latviju un Ukrainu.
Pasākuma ietvaros Valsts prezidente runāja ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Borrozu, kurš prezidentei sacīja, ka dziļi izprot sarežģīto Baltijas valstu vēsturi pagājušā gadsimtā, kā arī tās sekas, ko Otrais pasaules karš nesa Latvijai. Viņš prezidentei apliecināja, ka nosoda totalitārismu un arī atbalsta Valsts prezidentes deklarācijā pausto nostādni par Otrā pasaules kara beigām.
Prezidente pieņemšanas laikā pasniedza vēstures grāmatu “Latvijas vēsture: 20.gadsimts” Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, uzsverot, ka prezidente līdz ar pārējo valstu vadītājiem 9.maijā būs Maskavā, lai atzīmētu nacisma sagrāves 60.gadskārtu. Viņa sacīja Vladimiram Putinam, ka ir nepieciešams dialogs starp abām pusēm par vēstures jautājumiem, lai tuvinātu izpratnes.
Valsts prezidente tikās arī ar Īrijas prezidenti Mēriju Makalīzi un Luksemburgas lielhercogu Anrī.