
Adopcijai pieejami gandrīz tūkstotis bērnu
Pieaudzis adoptēto bērnu skaits, liecina Bērnu un ģimenes lietu
ministrijas apkopotā informācija par adopciju 2004.gadā.
Pērn salīdzinājumā ar 2003.gadu pieaudzis gan vietējā, gan ārzemju adopcijā ņemto
bērnu skaits – no 106 uz 183, informē Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko
attiecību departamenta direktors Taivo Trams. Vietējā adopcijā nodoti 63 bērni, bet
uz ārzemēm devušies 120. Aizvadītajā gadā 77% bērnu adoptēti uz Franciju, 22,5%
– uz ASV un 0,5% uz Itāliju. Vēl gadu iepriekš Latvijas bērni devās pie savām
jaunajām ģimenēm arī uz Kanādu, Spāniju, Zviedriju un Krieviju. Tomēr nemainīgi
lielāko interesi izrāda Francijas adoptētāji.
Pašlaik Bērnu un ģimenes lietu ministrijas adopcijas reģistrā ir dati par 971
juridiski brīvu un tādējādi adopcijai pieejamu bērnu. Kā skaidro T.Trams, lielākā
interese ir par bērniem līdz trīs gadu vecumam. Pašlaik datu bāzē ir informācija
par 93 šādiem bērniem, arī ar invaliditāti. Izveidojusies pat adoptētgribētāju
rinda. Savukārt uz citām vecuma grupām vietējo adoptētāju rindas nav. Priekšroka ir
Latvijas adoptētājiem. Ja par mazo neviens Latvijā neizrāda interesi, to nodod uz
ārvalstīm. Vairāki ārvalstnieki gaida rindā jau divus gadus.
Kritiskā vecuma robeža, kad strauji krītas vietējo adoptētāju interese par bērnu,
ir sākot no trīs četriem gadiem. Kā uzsver ministrijas pārstāvis, tikai viens
bērns nodots vietējai adopcijai vecuma grupā no 4 līdz 6 gadiem, neviens no 6 līdz 10
gadiem, un īpašs gadījums bijusi divu pusaudžu adopcija. Datu bāzē ir ziņas par 655
pusaudžiem vecumā no 10 līdz 18 gadiem, kas ir 67,5% no visiem adopcijai pieejamajiem
bērniem.
Ārvalstnieki daudz biežāk vēlas pieņemt pirmsskolas vecuma
bērnus un pusaudžus. Pērn adoptēti 33 bērni un pusaudži no 6 līdz 18 gadu vecumam.
“LV” informācija