Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Augstskolu likumā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36., 132., 216. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 80.B, 208., 223. nr.; 2021, 79.A, 110., 118., 121.B, 221.A nr.; 2022, 69., 111.A, 144., 187. nr.; 2023, 30.A, 123., 241., 247. nr.; 2024, 62., 120.A, 217. nr.; 2025, 67.A, 244., 247. nr.; 2026., 2., 45., 56. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 46. panta otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

"Uzņemšana no augstskolas līdzekļiem finansētās studiju vietās notiek konkursa kārtībā."

2. Izteikt 47. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesības studēt no augstskolas līdzekļiem finansētā studiju vietā persona var izmantot vairākas reizes. Studējošais vienlaikus var studēt vienā studiju vietā, kas finansēta no augstskolas līdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai studiju vieta no augstskolas līdzekļiem tiek finansēta pilnībā vai daļēji."

3. Aizstāt 47.¹ pantā vārdus "valsts finansētā studiju vietā" ar vārdiem "no augstskolas līdzekļiem pilnībā finansētā studiju vietā".

4. Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

"51. pants. Sagatavojamo speciālistu un studiju vietu skaita noteikšana

(1) Valsts pasūtījumu augstskolās sagatavojamo speciālistu skaitam veido, balstoties uz valsts attīstības prioritātēm, kā arī sabiedrības, darba tirgus un tautsaimniecības vajadzībām. Kārtību, kādā nosaka sagatavojamo speciālistu skaitu un citus valsts pasūtījuma ietvaros veicamos uzdevumus, nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai sasniegtu valsts pasūtījumā noteiktos rādītājus (sagatavojamo speciālistu skaitu un citus valsts pasūtījuma ietvaros veicamos uzdevumus), valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma, kā arī senāta un studējošo pašpārvaldes atzinumiem nosaka studiju vietu skaitu un principus, pēc kādiem studiju vieta finansējama no augstskolas un privātpersonu finanšu līdzekļiem.

(3) Ja ir saņemts negatīvs studējošo pašpārvaldes atzinums, rektors izveido saskaņošanas komisiju, tajā iekļaujot studējošo pašpārvaldes un rektora deleģētus pārstāvjus vienādā skaitā. Kārtību, kādā rektors izveido saskaņošanas komisiju un kādā valsts augstskolas padome izskata saskaņošanas komisijas lēmumu, nosaka padome. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

(4) Studiju vietu skaitu un studiju vietu finansēšanas principus privātpersonas dibinātā augstskolā nosaka tās dibinātājs."

5. 52. pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu līdzekļus no studiju maksas, kuru sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu, izmanto:

1) augstskolas attīstībai (tai skaitā infrastruktūras uzturēšanai un pilnveidei);

2) akadēmiskā un vispārējā personāla atlīdzībai;

3) studējošo studiju un sociālo vajadzību materiālajai nodrošināšanai;

4) mācību līdzekļiem.

(3) Studējošajiem valsts dibinātā augstskolā (izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.¹ pantu, un rezidentus medicīnā) konkursa kārtībā piešķir no valsts budžeta līdzekļiem finansētas stipendijas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.";

izslēgt ceturto daļu.

6. Papildināt 54. panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem un skaitli "(izņemot attiecībā uz šā likuma 51. panta otrajā daļā minēto senāta atzinumu)".

7. Izteikt 78. pantu šādā redakcijā:

"78. pants. Valsts finansējums augstskolas darbības nodrošināšanai

(1) Valsts dibinātās augstskolas no valsts budžeta saņem šādu finansējumu:

1) finansējumu studiju nodrošināšanai;

2) finansējumu stipendiju nodrošināšanai;

3) snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un speciālistu sagatavošanā (turpmāk — snieguma finansējums).

(2) Valsts piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai kā finanšu līdzekļu kopumu valsts dibinātajām augstskolām. Kārtību, kādā valsts dibinātajām augstskolām piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai, nosaka Ministru kabinets. Finansējumu studiju nodrošināšanai veido:

1) šā likuma 27. un 40. pantā minētā akadēmiskā personāla atlīdzība;

2) augstskolas uzturēšanas izdevumi (izdevumi infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, nodokļi, augstskolas vispārējā personāla atlīdzībai);

3) izdevumi doktorantūras nodrošināšanai (tai skaitā šā likuma 47.¹ panta pirmajā daļā minētajai doktoranta atlīdzībai).

(3) Snieguma finansējuma piešķiršanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets. Valsts dibinātai augstskolai no valsts budžeta var piešķirt arī finansējumu noteiktu mērķu īstenošanai.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija slēdz ar tās padotībā esošajām valsts dibinātajām augstskolām līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu, kā arī šā panta pirmajā daļā minētā finansējuma un finansējuma noteiktu mērķu īstenošanai piešķiršanu. Ja valsts dibinātā augstskola ir citas ministrijas padotībā, līgumu slēdz starp Izglītības un zinātnes ministriju, valsts dibināto augstskolu un attiecīgo nozares ministriju.

(5) Publiskas personas un to institūcijas, kā arī privāto tiesību juridiskās personas var patstāvīgi slēgt līgumus ar valsts dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, sedzot attiecīgos izdevumus no to rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

(6) Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī citas publiskas personas un to institūcijas var slēgt līgumus ar akreditētām privātpersonu dibinātām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot to rīcībā esošos finanšu līdzekļus, ja tiek izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem:

1) attiecīgā augstskola īsteno studiju procesu un veic zinātnisko darbību augstākā kvalitātē nekā valsts dibinātās augstskolas;

2) valsts dibinātajās augstskolās un koledžās, kā arī valsts augstskolu dibinātajās koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;

3) valsts dibinātajās augstskolās un koledžās, kā arī valsts augstskolu dibinātajās koledžās netiek sagatavots pietiekams valstij nepieciešamo speciālistu skaits."

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 129., 130., 131. un 132. punktu šādā redakcijā:

"129. Studējošie, kuri līdz 2026. gada 30. decembrim imatrikulēti studiju vietās, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, ir tiesīgi turpināt studijas studiju vietās, kas pilnībā finansētas no augstskolas līdzekļiem, un piemērojami tie studiju līgumu noteikumi, kas ir spēkā 2026. gada 30. decembrī.

130. Šā likuma pārejas noteikumu 129. punktu piemēro arī attiecībā uz tiem valsts dibinātajās augstskolās studējošajiem, kas pēc šā likuma pārejas noteikumu 100. punktā minētā līguma par izmēģinājumprojekta īstenošanu spēkā stāšanās imatrikulēti tādās studiju vietās, kas pilnībā finansētas no augstskolas līdzekļiem.

131. Grozījumi šā likuma 46. panta otrajā daļā, 47. panta otrajā daļā, 47.¹ pantā, 52. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 54. panta otrajā daļā un 78. pantā stājas spēkā 2026. gada 31. decembrī.

132. Grozījumu šā likuma 51. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā piemēro attiecībā uz to sagatavojamo speciālistu un studiju vietu skaitu, kas tiks noteikts no 2026. gada 31. decembra."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 14. maijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 22. maijā