Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas piektā sēde 2026. gada 7. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Labrīt visiem! Sākam Saeimas šī gada 7. maija kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Jāņa Grasberga, Jurģa Klotiņa, Edmunda Teirumnieka, Ilzes Indriksones, Ināras Mūrnieces, Edvīna Šnores, Naura Puntuļa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts nekustamā īpašuma Alksnāja ielā 9, Rīgā, pārdošanu (26-TA-109)"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par iespējamu interešu konfliktu un dāvinājumu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanu, amatpersonām piedaloties Konrāda Adenauera fonda apmaksātā pasākumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 8. punktu – likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jeļena Kļaviņa.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmē ir noteikts, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts. Latvijas vērtības balstās uz cilvēka cieņu un brīvību. Latvija atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Satversme norāda uz likumdevēja un valdības pienākumu savā darbībā ievērot sociālās atbildības un taisnīguma principu.

Līdz ar to Latvijai atbilstoši tās Satversmei ir jādara viss iespējamais, lai izlīdzinātu būtiskākās sociālās atšķirības sabiedrībā. Latvijai ir jārūpējas par sociālo taisnīgumu un cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem.

Ko mēs piedāvājam šajā likumprojektā? Mūsu izstrādātais ierosinājums paredz reizi gadā katram no aptuveni 100 tūkstošiem Latvijas vientuļo pensionāru izmaksāt pabalstu vismaz minimālās pensijas apmērā. Šobrīd Latvijā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 213 eiro. Šī piemaksa vientuļajiem vecajiem ļaudīm palīdzētu samazināt vispārējo nabadzību.

Latvijas pensionāru nabadzību apstiprina oficiāli dati. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vidējā vecuma pensija ir 672 eiro. Taču, izpētot dziļāk, var secināt, ka lielākā daļa pensionāru saņem no 200 līdz 500 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka Latvijā nabadzības riskam šobrīd tiek pakļauta liela daļa cilvēku vecumā virs 65 gadiem. Īpaša riska grupa ir vientuļie pensionāri, tāpēc viņiem šis atbalsts ir ļoti vajadzīgs.

Arī OECD savā ziņojumā par pensiju sistēmu norāda, ka veco ļaužu nabadzības līmenis Latvijā ir augsts, kā arī to, ka viņi ir pilnībā atkarīgi no valsts atbalsta, tā rezultātā Latvijā nabadzības risks iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir divas reizes lielāks nekā OECD dalībvalstīs vidēji.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks šonedēļ žurnālistiem atklāja, ka senioriem virs 80 gadu vecuma ir vismazākās pensijas un šiem cilvēkiem lielākais darba stāžs bija padomju laikā, ne viss vienmēr tika noformēts oficiāli, ne visiem ir dokumenti, kas apliecina darba pieredzi, un tāpēc šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

Latvijā pašvaldības var neatkarīgi noteikt dažādus sociālos atbalstus, taču šāda prakse ir vērojama tikai Jūrmalā un daļēji Olainē. Valstij ir jāuzņemas iniciatīva, jo lielākā daļa pašvaldību šādu atbalstu nespēj nodrošināt.

Aicinu iekļaut šo likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Mums kopā ir jāpanāk, lai sabiedrības noslāņošanās mazinātos. Pret nabadzību ir jācīnās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi".

Ministru kabineta iesniegtais Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojums.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ziņojuma nolasīšanai.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

Pirms es sāku savu ziņojumu, vēlos sākt ar vienu citu ziņu. Visticamāk, jūs visi jau esat dzirdējuši, ka šonakt Latvijas gaisa telpā no Krievijas ir ielidojuši droni un šī situācija ir skārusi Rēzekni, Rēzeknes, Balvu un Ludzas novadus. Aizsardzības ministrs un iekšlietu ministrs ir devušies uz šiem novadiem, savukārt premjere pulksten 10.00 ir sasaukusi krīzes padomes sēdi. Tādēļ man jāatvainojas abu ministru vārdā, ka pulksten 10 mēs atstāsim zāli... bet mēģināsim stundas laikā atgriezties atpakaļ, lai piedalītos debatēs. Tā ka šī situācija ietekmē... šo kopējo lietu.

Par šodienas fiskāli strukturālā plāna ziņojumu.

Esmu pateicīgs Saeimai, ka ir iedibināta šāda tradīcija un jau ceturto reizi notiek debates par Latvijas fiskālo un ekonomisko politiku. Šodien zināmā mērā būs mans atskats uz četros gados paveikto un arī par perspektīvu nākamajiem četriem gadiem, kas ir atšķirīgi, jo beidzas viens Saeimas politisko vēlēšanu cikls un sākas jauns. Un ir tikai dabiski, ka mēs atskatāmies uz šīm lietām.

Es savu uzrunu sadalīšu trīs daļās: par paveikto 2025. gadā, tātad par pagājušo gadu, kas ir noslēgts; par izaicinājumiem šogad; un par izaicinājumiem 2027., 2028., 2029. un 2030. gadā... kad jaunie Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi mums uzliek pienākumu sastādīt četru gadu budžetu.

Runājot kopumā par šiem četriem gadiem, kas ir bijuši, un patiesībā arī par nākamajiem četriem gadiem, kas būs, valsts fiskālajā politikā bija viens... patiesībā divi fundamentāli uzdevumi.

Pirmais, pats lielākais, ir nodrošināt adekvātu iekšējās un ārējās drošības finansējumu. Raugoties kaut vai no šī brīža uz priekšu, mums budžetā papildus ir jāatrod vēl 1,6 miljardi eiro aizsardzības finansējumam, lai tas sasniegtu gandrīz trīs miljardu apjomu. Tā ir milzīga naudas summa, ko ir jāspēj absorbēt budžetā, lai nodrošinātu savas kolektīvās drošības saistības.

Paralēli tam visu laiku ir bijis otrs milzīgs megaizaicinājums – ļoti komplicētos ģeopolitiskajos apstākļos nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un labklājības izaugsmi. Šajā laikā šie abi uzdevumi ir atrisināti... par to es arī turpmāk runāšu savā runā.

Runājot par īstenotajām politikām, mēģināšu summēt gan ekonomisko politiku, gan monetāro politiku, ko realizē Eiropas Centrālā banka Latvijas teritorijā, tāpat fiskālo politiku, par kuru ir atbildīga Finanšu ministrija. Uzskaitīšu vairākus notikumus, kas, manuprāt, ir ļoti labi rezultējušies.

Pirmais – cenu stabilizēšanās. Tātad inflācija. 2022. gadā inflācija bija 17,3 procenti, 2025. gadā tie jau bija 3,7 procenti. Un 2030. gadā inflācija tiek prognozēta 2,3 procentu apmērā.

Finanšu uzkrājumu veidošanās tautsaimniecībā un iedzīvotāju rīcībā. 2025. gada beigās mājsaimniecības banku kontos bija noguldījušas 13,8 miljardus eiro. Nefinanšu sabiedrības, uzņēmumi – bez finanšu iestādēm – ir noguldījuši 9,5 miljardus eiro, kas atrodas banku kontos. Tas saskan ar nesadalītās peļņas apjomiem... ko mēs redzam... kas ir Latvijas uzņēmumu... starpā.

Uzkrājums pensiju 2. līmenī pagājušā gada beigās bija 9,97 miljardi, gandrīz 10 miljardi. Tie ir lielākie finanšu uzkrājumi ekonomikā, tautsaimniecībā, kādi Latvijas vēsturē vispār ir bijuši. Tas ir milzīgs potenciāls tirgus attīstībai nākotnē, jo mums arī pašiem attīstībai ir savi iekšējie resursi... kaut vai pensiju fondi, kas pakāpeniski tiek ieguldīti ekonomikā.

Ir viena lieta, kas, šķiet, mums jau ir aizmirsusies. Tā ir izaugsmi stimulējoša darbaspēka nodokļu politika. Šī valdība pieņēma darbaspēka nodokļu reformu, kas sasniedza divus mērķus: iedzīvotājiem – gandrīz 95 procentiem – palika vairāk naudas "uz rokas", un tas stimulēja patēriņu. Tā kā darbaspēka nodokļu slogs tika samazināts, tas stimulēja arī nodarbinātību valstī. Nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāko robežu... tas ir ap 6 procentiem, un tas tiešām ir pārliecinoši augsts.

Vēl es gribu teikt, ka darbaspēka nodokļu reformā tika iestrādāta ārkārtīgi svarīga, sociāli atbildīga lieta. Diferencēto neapliekamo minimumu mēs esam aizstājuši ar fiksētu, visiem vienādu neapliekamo minimumu. Mēs redzam, ka kombinācijā ar minimālās algas pieaugumu tas ir brīnišķīgs instruments, kādā veidā mēs varam palīdzēt Latvijas mazaizsargātākajiem, trūcīgajiem iedzīvotājiem veicinot gan viņu nodarbību, gan lielāku ienākumu pārpalikumu viņiem "uz rokas".

Attiecībā uz tautsaimniecības stimuliem šī reforma valdībai kopumā izmaksāja... kopumā tas efekts bija apmēram 600 miljoni eiro. Bet tā tīrā ietekme uz ekonomiku... kas atbrīvojas ekonomikā un stimulē ekonomiku... 2025. gadā tie bija 220 miljoni eiro, un 2026. gadā tie būs 280 miljoni eiro.

Nākamā, manuprāt, ļoti svarīgā lieta, par ko mēs esam maz diskutējuši. Kopumā salikums – Eiropas Centrālās bankas likmju samazināšana un ārkārtīgi, var teikt, specifisks banku nodoklis jeb solidaritātes maksājums... Kāpēc tas ir specifisks? Tāpēc, ka tas saturēja divus elementus. Viens bija šis ārkārtas peļņas samazinošais lielums, un otrs elements bija... Tātad gadījumā, ja bankas atjauno kreditēšanu vietējā tirgū, ir pozitīvs stimuls. Bija ļoti skaidri redzams – mēs aicinām jūs neieguldīt Eiropas Centrālajā bankā, kur bija augstākas procentu likmes nekā tirgū, bet ieguldīt tirgū. Un jāteic, ka tas ir nostrādājis. Runājot par 2025. gada beigu rezultātu, kāds ir kreditēšanā, tad juridisko personu kreditēšana uz gada beigām pieauga par 14,6 procentiem. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Arī mājsaimniecību kredīti 2025. gadā ir auguši gandrīz par 10 procentiem. Tātad arī ekonomiskā aktivitāte šī instrumenta dēļ ir atdzīvojusies.

Es noteikti gribu pieminēt Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda investīciju beigu posmu. Ministrijas ir strādājušas tiešām ļoti labi. Ekonomikā kopumā 2025. gadā ir ieplūduši 1,4 miljardi eiro. Tās ir fundamentālas summas, kas ir stimulējušas ekonomisko izaugsmi.

Tad man ir jāuzteic arī ekonomiskā politika. Ļoti aktīva ir valsts finanšu institūcijas "Altum" politika. "Altum", ņemot vērā to, ka kapitāla pieplūdums tirgū bija ļoti mazs, ir mainījusi savu taktiku. 2025. gadā vien tiešajos kredītos tika ieplūdināts 540 miljonu eiro liels kapitāls. Papildus ar aizdevumu garantijām, līdzdalību riska iespēju kapitāla formā un daudzos citos instrumentos ietekme ir vairāk nekā viens miljards eiro.

Es arī gribu uzteikt Ekonomikas ministrijas, īpaši LIAA, izmainīto stratēģiju. Ir ļoti aktīva ārvalstu tiešo investīciju politika. Ministrija ir pieteikusi gandrīz miljardu eiro lielas investīcijas. Skatīsimies. Tās ir investīcijas, kas ir tādā apstrādes procesā. Katrā ziņā, līdzdarbojoties Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, ekonomiskā aktivitāte ir būtiski mainījusies. Lai arī mums klājas ļoti žēlīgi ar kapitāla tirgu un mēs joprojām nespējam vienoties par lielo valsts kapitālsabiedrību nokļūšanu šajā kapitāla tirgū, jāteic, ka tirgus likums strādā. Pagājušajā gadā kapitāla tirgus ir būtiski audzis. Obligāciju tirgū Latvijā ir 32 obligāciju emisijas kopumā par 1,5 miljardiem. Tātad šī ir nauda, kas ir pieejama tirgū, tātad emitenti strādā un Latvijas tirgus ekonomikā ir atdzīvojies.

Savelkot to visu kopā, var teikt, ka, manuprāt, tas ir rezultējies ļoti svarīgā... rezultātā. Pēc divu gadu stagnācijas, kad nebija ekonomikas izaugsmes, 2025. gadā ekonomikas izaugsme ir atjaunojusies. IKP ir palielinājies par 2,1 procentu. Izaugsmi, kā gaidīts, uzrāda privātais patēriņš, sabiedriskais patēriņš. Bet pats svarīgākais – atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad izaugsme balstījās galvenokārt uz sabiedrisko sektoru, 2025. gadā spēcīga izaugsme tika fiksēta praktiski visās tautsaimniecības nozarēs. Tātad pēc ilga stagnācijas cikla mēs esam dabūjuši ekonomisko izaugsmi. Un tā ir visu šo notikumu summa... kas ir gan valdības, gan Eiropas Centrālās bankas, gan visu šo... kas ir rezultējusies ekonomiskajā izaugsmē. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, tādēļ ka mums ir saistības aizsardzības jomā un mums ir nepieciešama ekonomiskā izaugsme.

Nedaudz vēlāk es minēšu arī faktus. Līdz to mēs redzam, ka IKP aug, jebkuras lietas... parāda attiecība pret deficītu, attiecība pret IKP... šie rādītāji uzlabojas.

Tad vēl ir noticis viens interesants fenomens. Neraugoties uz milzīgo neskaidrību globālajā ģeopolitikā, bizness savā veidā ir nolēmis: labi, jūs dariet, ko jūs gribat, bet mums ir jāiet uz priekšu. Visā pasaulē ekonomika sāk piemēroties šai ģeopolitiskajai neskaidrībai. Uzņēmumi sāk veidot jaunas vērtību ķēdes. Neviens vairs īpaši neklausās, ko tā lielā politika domā. Uzņēmumi vienkārši iet uz priekšu un strādā. Arī Latvijas ekonomika nav izņēmums un demonstrē, manuprāt, ļoti cienījamu noturību pret ārējiem satricinājumiem un ieiet augšupejošā izaugsmes ciklā, uzrāda labas izaugsmes prognozes nākamajos gados.

Arī fiskālie rādītāji. Kā jau es teicu, līdz ko uzlabojas ekonomiskā izaugsme, uzlabojas arī pārējie rādītāji. Vispārējais valdības budžeta deficīts ir zemāks, nekā prognozēts. Bijām plānojuši 2,9 procentus no IKP, noslēdzām ar 2,5 procentiem.

Labas ziņas ir arī par valsts parādu. Pagājušajā gadā prognozējam, ka gadu noslēgsim ar 49 procentiem no IKP, bet faktiskais valsts parāds gada beigās bija tikai 47 procenti.

Kas vēl Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi? Latvija ir maza, atvērta ekonomika, un mums ir ļoti svarīgi, ka starptautiskās finanšu institūcijas, reitingu aģentūras vērtē Latviju. Tikko, martā, reitingu aģentūra "Fitch Ratings" Latvijai atkārtoti apstiprināja augsto A- reitingu. Mēs tiešām esam A reitinga klases valsts, un mums tas ir kritiski svarīgi, jo mēs savu ārējo parādu finansējam starptautiskajos tirgos. Arī tas, kādā veidā mēs spējam ievērot fiskālās disciplīnas noteikumus... deficītu... vadīt parādu, kas ir zemāks, nekā plānots. Tāpat Eiropas Komisija, kas ir atzinusi Latvijas 2026. gada budžeta plānu par atbilstošu Eiropas fiskālajiem noteikumiem. Neraugoties uz gaidāmajām vēlēšanām, ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un neraugoties uz nepieciešamību integrēt aizsardzības izdevumus 5 procentu no IKP apmērā, mēs esam ieguvuši uzticību, ka spējam ar šiem izdevumiem tikt galā, saglabājot stabilas publiskas finanses. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs demonstrējam spēju tikt galā ar ļoti sarežģītiem uzdevumiem, lai kādi tie būtu.

Vēl – par ekonomisko izaugsmi. Droši vien manas runas lielākā daļa būs saistīta tieši ar ekonomisko izaugsmi.

Mūsu kolēģi Lietuvā saņēma reitinga paaugstinājumu par vienu punktu – A+. Kādēļ? Galvenais – lietuvieši spēja saņemties un labi pārvaldīt ekonomiskos procesus. Ekonomiskā izaugsme... kas ir Polija, Lietuva, Latvija... tā līnija nostrādāja par labu.

Vēlreiz gribu akcentēt: ja mēs esam atrisinājuši lielāko jautājumu – aizsardzības izdevumu segšanu –, tad mūsu visu pienākums ir kopā skatīties, kādā veidā, ja šobrīd ekonomiskā izaugsme ir apmēram 2,7 procentu līmenī, to paātrināt un turpināt.

Ja mēs runājam par 2026. gadu... 2026. gads ir ļoti svarīgs, tas ir vēlēšanu gads. Joprojām makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz ekonomikas attīstību. Kā jau es teicu, ekonomika ir rezistenta pret ārējiem izaicinājumiem un tā aug. Privātajam patēriņam paredzēta izaugsme, arī sabiedriskajam patēriņam. Samazinoties atalgojuma pieauguma tempiem sabiedriskajā sektorā, ir plānots mazāks pieaugums. Valdības budžeta deficīts... šogad tika prognozēti 3 procenti... pretēji ieplānotajiem 3 procentiem budžetā vispārējais valdības parāds arī šogad tiek prognozēts mazāks par 1 procentpunktu, nekā tas bija plānots.

Viena lieta gan ir... šis progresa ziņojums ir sagatavots, balstoties uz janvāra un februāra makroekonomiskajām prognozēm. Tātad tas ir brīdis, pirms sākās Tuvo Austrumu krīze. Tai noteikti būs ietekme. Bet es varu pateikt... arī tiekoties Briselē ar Eiropas finanšu ministriem... jā, ir noteikta ietekme uz dažādām valstīm, bet to ekonomikas ļoti labi reaģē uz šo. Veidojas jaunas piegāžu ķēdes, preces tiek piegādātas un risinājumi tiek meklēti. Pats svarīgākais – ja nenotiek intensīva karadarbība, šī ir relatīvi neliela krīze. Ja atsākas karadarbība, tad, protams, mēs varam ieiet citā spirālē.

Dažas lietas, ko es gribu izrunāt, – par šī gada prioritātēm. Nosaukšu piecas. Pirmā... es mēģināšu precizēt... vairāk pateikt par 5 procentu aizsardzības finansējuma jautājumu, tad – par "airBaltic", papildu atbalstu energokrīzes ietekmei, pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem un "Rail Baltica".

Cienījamie kolēģi! Drošība un aizsardzība nepārprotami ir mūsu galvenais izaicinājums. Pagājušajā gadā NATO dalībvalstu vadītāji vienojās ieguldīt aizsardzībai 5 procentus no IKP – 3,5 procentus aizsardzības pamatfunkcijām un 1,5 procentus ar drošību saistītās jomās. Ja toreiz likās, ka tas ir darīts zināmā mērā ASV spiediena ietekmē, tad pašlaik procesi rāda... ir skaidrs, ka Eiropas drošība ir jānodrošina Eiropai pašai. Prasība – 5 procenti aizsardzībai – vairs nešķiet kāda ārēja spiediena radīta, bet neizbēgama realitāte. 2026. gada likumdošanā skaidri un nepārprotami ir nostiprināta valsts galvenā prioritāte – ieguldījumi aizsardzībā 5 procentu no IKP apmērā. Par to es gribu teikt paldies šai Saeimai, jo mums bija tāda virzība uz... tas šobrīd ir ļoti skaidri ielikts likumā, lēmums ir pieņemts, un ir skaidrs, ka tā ir darāma lieta.

Ja mēs skatāmies pa rādītājiem... 2025. gadā mēs aizsardzībā ieguldījām 3,7 procentus, šogad – 4,7, bet, sākot ar nākamo gadu, – 5 procentus. Skaidri un gaiši – kā āmen. Jā, tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2025. gadu, kad aizsardzības izdevumi bija 1,6 miljardi eiro, 2030. gadā tie sasniegs 2,8 miljardus eiro. Papildus tie ir gandrīz 1,3 miljardi eiro, kas mums nākamajos gados ir jāiegulda aizsardzībā, jāatrod šie finanšu resursi. Tas nozīmē, ka mums būs jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai nodrošinātu šo iespaidīgo finansējuma apjomu.

Daļēji to esam paveikuši, prioritizējot izdevumus, bet lielākā pieauguma daļa tiek finansēta šobrīd, palielinot deficītu saskaņā ar Eiropas Savienības nacionālo izņēmumu klauzulu. Tā ļauj Latvijai četrus gadus atkāpties no Eiropas Savienības fiskālajiem nosacījumiem. Šo iespēju esam izmantojuši pilnā apmērā. Tāpat esam strādājuši, lai deficīta finansējums aizsardzībai būtu pēc iespējas lētāks procentu maksājumu ziņā. Esam saņēmuši apstiprinājumu SAFE programmai – aizņēmumu 3,5 miljardu eiro vērtībā. Tas būs Eiropas Komisijas aizdevums, un tas būs lētāk nekā aizņemties brīvajos finanšu tirgos. Esam viena no valstīm, kuras SAFE aizdevumu apmērs pret IKP ir visaugstākais, sasniedzot 9,5 procentus no IKP.

Vēl viena lieta, kurai gribu pieskarties, – strauji augošie ieguldījumi aizsardzības nozarē rada jaunus izaicinājumus. Strauji aug pieprasījums, bet aizsardzības industrijas kapacitāte atpaliek. Ukrainas pieredze rāda, ka tehnoloģijas attīstās strauji un nepārtraukti. Mums ir jāspēj attīstīt aizsardzības industriju un jārada apstākļi jaunu uzņēmumu dibināšanai. Tādēļ mēs esam reaģējuši uz Kanādas premjerministra Marka Kārnija iniciatīvu par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi. Šobrīd Latvija aktīvi piedalās šajā procesā, mēs plānojam būt starp dibinātājvalstīm. Esmu pārliecināts, ka šī situācija būtiski mainīs spēles noteikumus – no ierobežotas finansēšanas uz aktīvu investīciju piesaisti aizsardzības industrijai.

Kolēģi, ja neiebilstat, pāriešu uz "airBaltic" jautājumu. Valdības piešķirtais un Saeimas atbalstītais īstermiņa aizdevums bija, kā biznesa valodā to sauc, "tilta" finansējums. Tas ir devis iespēju jaunajai vadības komandai, kura ir sākusi darbu šogad, sagatavot jaunu biznesa plānu. Ir skaidrs, ka satiksmes ministrs būs valdībā ar šo jautājumu ne vēlāk kā augustā vai septembrī. Un ir skaidri zināms, ka uzņēmuma darbībai ir nepieciešams kapitāls. Mums būs jāgatavojas par to lemt vēl šogad. Man kā finanšu ministram tas būs vislielākais izaicinājums attiecībā uz budžetu, jo ne budžeta likums, ne Fiskālās disciplīnas likums šādu iespēju īsti neparedz. Tas nozīmē, ka, veicot šādu ieguldījumu, būs jāmeklē resursu avots. Un tas noteikti nebūs vienkārši. Katrā ziņā mēs mēģinām rast tam risinājumu.

Ņemot vērā, ka budžets ir pieņemts ar 3 procentu deficītu, kā arī potenciālo situāciju ar "airBaltic" finansēšanu, mums jārēķinās ar ierobežotām valdības iespējām šogad finansēt citas aktivitātes. Šogad viens no lielākajiem izaicinājumiem ir saprotamā vēlme sniegt maksimālu atbalstu degvielas cenu pieauguma kompensēšanai. To mēs varam darīt, ja tam atrodam finanšu resursus, bet tam ir jānotiek saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu un Eiropas Savienības fiskālajiem nosacījumiem.

Ja mēs runājam par Eiropas kopējo pozīciju, tad finanšu ministri apstiprināja galvenos principus... mums ir pienākums palīdzēt tādiem valdības dienestiem kā ātrā palīdzība, policija, robežsargi un citi. Tiem mums ir jākompensē radusies situācija. Tieši tāpat mums ir pienākums palīdzēt mājsaimniecībām ar vismazākajiem ienākumiem, trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem. Ja Sociālās drošības tīkla programmas pieejamie resursi nebūs pietiekami, skaidrs, ka valdībai ir jāpalīdz. Viss pārējais diemžēl būs ļoti, ļoti sarežģīti.

Nedaudz atļaujiet pieskarties pensiju 2. līmeņa izmantošanai. Ir sācies politiskais process. Es to saprotu. Jā, Lietuvā un Igaunijā tas jau ir izdarīts. Runājot ar Igaunijas un Lietuvas finanšu ministriem... viņi šo neuzskata par labu procesu. Viss, kas ir noticis, – šie līdzekļi vairāk ir aizgājuši ikdienas patēriņam, mazāk investīcijām. Ar ko tas ir rezultējies? Abās valstīs ir pieaugusi inflācija un vienkārši ir notikusi preču un pakalpojumu sadārdzināšanās. Uzskatu, ka šī varētu būt tā reize, kad Latvija varētu atšķirties no abiem kaimiņiem. Mēs varētu rīkoties pilnīgi citādi. Un, ticiet man, viņi to novērtētu kā gudru rīcību.

Atbalstu kaut vai to, ka šādi lēmumi – par fundamentālām izmaiņām Latvijas pensiju sistēmā – būtu jāpieņem pēc Saeimas vēlēšanām, ne šobrīd. Šobrīd – ar karstām galvām – to nedarām.

Par "Rail Baltica". Šis mums visiem ir ļoti, ļoti svarīgs projekts, un tas ir ar starptautisku atbildību. Mēs esam atbildīgi pret abām kaimiņvalstīm, patiesībā... Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija... lai nodrošinātu šo satiksmi. Valdība ļoti daudz šobrīd dara, lai stabilizētu situāciju ap šo projektu.

Vienu lietu gan gribu pateikt – budžetā šobrīd nav cita finansējuma un nebūs arī nākamajos gados kā vien tas, ko mēs saņemsim no Eiropas Komisijas, – CEF finansējums. Valdība var līdzfinansēt šīs programmas, bet mānīt sevi ar to, ka mēs varēsim atrast miljardus budžetā, lai nofinansētu arī papildus aizsardzībai... to nedarām. Tā ir tā realitāte, kas mums jāapzinās, un tādā veidā arī jāskatās: ir piešķirts CEF finansējums – būvējam uz priekšu. Bet vairāk mēs tiešām nevaram atļauties.

Tagad, cienījamie kolēģi, par 2027.–2030. gadu. Makroekonomiskās attīstības scenārijs 2027.–2030. gadam paredz ekonomiskās izaugsmes turpināšanos, 2027. gadā izaugsmei stabilizējoties 2,7 procentu apmērā. Fiskālās prognozes bez ekonomiskās izaugsmes ietekmēs arī citi izaicinājumi.

Pirmām kārtām līdz 2030. gadam pakāpeniski beidzas vairāki pagaidu ieņēmumu pasākumi, kas bija valdības rīcībā un sedza šo budžeta periodu. 2027. gadā noslēdzas banku solidaritātes iemaksas, kas bija paredzētas kā terminēts pasākums, un tas samazinās valdības ieņēmumus teju par 130 miljoniem. 2029. gadā noslēdzas 1 procenta iemaksas pagaidu novirzīšana no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni, kas samazinās budžeta ieņēmumus par 180 miljoniem eiro gadā. 2030. gadā būs beidzies elastības mehānisms – Eiropas Savienības izņēmuma klauzulas piemērošana aizsardzības izmaksu segšanai, kas nozīmē, ka visas aizsardzības izmaksas būs jāpārņem uz tiešajiem budžeta izdevumiem.

Līdz ar to fiskālās telpas projekcijas 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam izskatās šādi: nākamā gada budžeta deficīts pie nemainīgas politikas turpinās augt, sasniedzot 5,1 procentu no IKP 2028. gadā, pēc tam tas samazināsies līdz 3,4 procentiem 2030. gadā; valsts parāds augs, sasniedzot 53 procentus no IKP, bet nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto 55 procentu līmeni no IKP. Saskaņā ar Latvijas un Eiropas fiskālajiem nosacījumiem mēs nākamajā gadā varam atļauties nedaudz lielāku deficītu, taču turpmākajos gados tas būs jāsamazina. Ņemot vērā šos nosacījumus, nākamajā gadā Finanšu ministrija prognozē pozitīvu fiskālo telpu 80 miljonu eiro apmērā. 2028. un 2029. gadā tā būs negatīva – attiecīgi 153 miljoni un 191 miljons eiro. Lielākais izaicinājums Latvijai ir saistīts ar 2030. gadu, kad negatīvā fiskālā telpa būs mīnus 883 miljoni eiro.

Vēlos uzsvērt, ka šī situācija ir vadāma un Latvija neatrodas unikālā situācijā. Gribu citēt Čērčila slaveno teicienu: "Pesimists katrā iespējā redz grūtības, optimists katrās grūtībās redz iespēju."

Skatoties uz šo politisko ciklu, gribu atgādināt tos mērogus, kādā veidā valdība ir operējusi. Nodokļu reforma – apmēram 600 miljonu eiro ietekme. Izmaksu samazinājums trijos gados – 840 miljoni eiro. Un gribu teikt, ka potenciālo scenāriju skaits ir pietiekami liels, bet to izvēle būs atkarīga no nākamās Saeimas.

Kā piemēru gribu minēt Starptautiskā Valūtas fonda aplēses, kas liecina, ka savstarpēji kombinēti ieņēmumu un izdevumu pasākumi var valsts budžetā nodrošināt vismaz 0,6 procentus IKP gadā. Mums ir nepieciešams atrast sabalansētu pieeju, līdzsvaru starp konkurētspēju, sociālo taisnīgumu un drošību.

Mīļie kolēģi! Savā runā mēģināju uzsvērt to, ka mums ir jāturpina ekonomiskā izaugsme. Un ceru, ka šodienas debates būs par jautājumiem, kā ekonomisko izaugsmi, kas ir panākta šo 2–2,6 procentu līmenī, paātrināt. Tas ir liels izaicinājums.

Visa mana runa atklāja – tikko aug ekonomika, veidojas pilnīgi cita loģika fiskālajā politikā, monetārajā politikā, Latvijas novērtējumā. Un tas ir tas, par ko mums jādomā. Nākamais politiskais cikls pamatā būtu jāvelta ekonomiskajai izaugsmei.

Runājot par šodienas debatēm, es jau šobrīd varu pateikt, ka ļoti augstu vērtēju Ekonomikas ministrijas attīstības ziņojumā iestrādātās prioritātes. Trīs, manuprāt, ir ļoti svarīgas – atbalsts lielajiem uzņēmumiem (tie veido ekonomiku), risinājumi produktivitātei un maksimāla birokrātijas samazināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas ir veids, kā ekonomikai ir jāaug. Un to es varu atbalstīt.

Gribu atklāt vēl divus ārkārtīgi nozīmīgus attīstības virzienus, kas šobrīd tiek programmēti. Pirmā – Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2028.–2034. gada periodam plānošana. Diemžēl Valsts kanceleja ir nolēmusi sākt NAP procesu nākamgad. Tas mums būtu palīdzējis vairāk... jo mums ir palikuši 12 mēneši, lai saprogrammētu nākamo fondu periodu, un potenciālais kopējais finansējums Latvijai ir paredzēts... vismaz šobrīd sarunās... tas varētu būt 9,3 miljardi eiro.

Bet viena lieta gan mums ir jāņem vērā (tādēļ mums ir vajadzīgs daudz, daudz lielāks iekšējais dialogs) – Eiropas Komisija ir būtiski mainījusi Eiropas Savienības fondu arhitektūru. Es neaiziešu detaļās, bet patiesībā visi fondi ir iekļauti vienā aploksnē – vienā aploksnē! Tas nozīmē, ka mums būs jādiskutē līdzsvars starp kohēzijas resursiem un lauksaimniecības resursiem un daudzas citas lietas. Un tas nozīmē, ka dialogs ir jāsāk pietiekami agri, jāsāk tagad un jāpabeidz nākamajai Saeimai.

Vēl viena lieta – piešķīruma veids. Ir jāteic, vienā daļā ministriju Eiropas fondi sāk segt... teiksim tā, budžeta izmaksas. Un šeit būs būtiska izmaiņa. Nākamajā periodā tas nebūs iespējams. Šis ir princips, ko Eiropas Komisija piedāvā, – līdzekļi tiks piešķirti tikai tad, ja tiks sasniegti reformas mērķi. Tātad ļoti skaidra atšķirība – nevis uzturēt esošo lietu, bet skaidri definēt reformu un sasniegt rezultātu, tikai tad tu saņem finansējumu. Pierādāmi sasniegtie rezultāti. Un tas ir liels pamats mainīties visai valsts pārvaldei, iet uz domāšanu, kas vērsta uz rezultātu.

Nu, lūk, un, ja mēs skatāmies uz prioritātēm... raugoties no manis teiktā... pats svarīgākais būtu, ka mēs izmantojam MFF investīcijas, stimulējam ekonomikas izaugsmi, koncentrējamies uz produktivitāti, eksporta palielināšanu.

Vēl vienu lietu gribu pieminēt – ir absolūti nobriedusi publiskā sektora modernizācijas reforma. Šiem 49 tūkstošiem cilvēku, kuri ir valdības pakļautībā, jāstrādā daudz efektīvāk, jāmaina pieeja. Kā jau es teicu, viena lieta, ko Finanšu ministrija šobrīd ir sagatavojusi, ir pāreja uz budžetēšanu, kura vērsta uz rezultātiem un kurā noteikts – ja valdība sniedz 1200 pakalpojumus, tad ir skaidri saprotams, kāds rezultāts jāsasniedz. Un pats svarīgākais elements, kas mums šobrīd absolūti neeksistē, – jāvērtē izmaksas – vai mēs šo rezultātu sasniedzam ar efektīvām izmaksām. Apskatoties grāmatās... ir tādi brīnumi... jūs tiešām neticēsiet.

Vakar mums... tie, kas skatījās Dombura raidījumu... bija sanākusi domu apmaiņa ar Endziņa kungu. Un man viņam ir jāatvainojas. Viņš teica, ka redzējis Ašeradena kungu smīnam. Es nesmīnēju, varbūt smaidīju un tā... respektīvi, jautājums ir par to, kam mēs katrs ticam. Viņš rādīja jaunu grāmatvedību, ka viena ministrija samazinājusi birokrātiju par 138 miljoniem, cita – par 11 tūkstošiem. Tā viena ir manējā... Finanšu ministrija.

Gribu pateikt, kam es ticu. Un gribu nosaukt kā piemēru Valsts ieņēmumu dienestu, kurš tiešām ir būtiski mainījies. Trīs gadu laikā ir par 1015 darbiniekiem mazāk, reālie valsts budžeta ietaupījumi – 14 miljoni. Ja skatāmies, kā dienests strādā, tad dienests strādā daudz, daudz labāk – nodokļu ienākumi pieaug, ēnu ekonomika samazinās. Un, ja skatāmies uz pašizmaksas rādītājiem, tas ir viens no efektīvākajiem nodokļu ieņēmumu dienestiem Eiropā pēc pašizmaksas uz vienu iekasēto eiro. Tās ir reālas reformas. Tie ir reāli pierādāmi lielumi.

Visu cieņu, Endziņa kungs tiešām dara svētīgu darbu... bet man liekas, ka pārmaiņas mums jāsagaida no visiem 146 valdības dienestiem – strādāt daudz, daudz efektīvāk.

Kolēģi, kā jau teicu, mums vienlaikus ir jāinvestē drošībā, jāstiprina ekonomika un jāsaglabā stabilas publiskās finanses. Esam atgriezuši ekonomikas izaugsmi, esam stiprinājuši Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, esam saglabājuši uzticību Latvijai starptautiskajos finanšu tirgos. Esam samazinājuši valdības izmaksas un pieņēmuši vēsturiski nozīmīgu lēmumu – nodrošināt aizsardzībai 5 procentus no IKP.

Gribu teikt, ka ar to nepietiek. Nākamais solis ir vēl sarežģītāks. Jārod risinājumi straujākai ekonomikas attīstībai nākamajos gados. Tas nozīmē, ka fiskālajā politikā mums jāpaliek disciplinētiem, ievērojot eirozonas ekonomiskās pārvaldības fiskālos noteikumus. Gribu uzsvērt – ekonomika sniedz iespējas, fiskālā realitāte nosaka robežas. Un šajās robežās mums ir jāpieņem lēmumi, kas noteiks, kāda būs Latvija pēc pieciem vai 10 gadiem.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Vārds Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (Saeimas priekšsēdētāja).

Augsti godātie deputāti! Ministri! (Ministri dodas uz savu ārkārtas sēdi, un Viktors Valainis noteikti noziņos, tikai nedaudz vēlāk.) Latvijas ekonomikas attīstību kopumā attēlo ne tikai skaitļi, bet arī paveikto darbu analīze, vienlaikus skaidri apzinoties izaicinājumus.

Ekonomikas rezultāti nav radušies nejauši. Tie ir mērķtiecīgas politikas un ārējo apstākļu un ģeopolitikas kopējās ietekmes rezultāts. 14. Saeimas darbības laikā ekonomikas politika Latvijā virzās uz izaugsmi, to apliecina konkrēti rādītāji. 2025. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 2,1 procents, investīcijas palielinājās par 9,8 procentiem, uzņēmumu kreditēšana pieauga par 22,3 procentiem. Tas nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte stabilizējas un pakāpeniski pieaug.

Nenoliedzami būtisku ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā ir nodrošinājusi Ekonomikas ministrija Viktora Valaiņa vadībā. Vienlaikus gribu teikt paldies visiem Saeimas deputātiem, kas pieņēmuši tautsaimniecībai ļoti būtiskus likumus.

Jāatzīst, ka ārējie apstākļi turpina būt sarežģīti. Ģeopolitiskie riski, energoresursu cenu svārstības un vājāka eksporta dinamika joprojām ietekmē mūsu ekonomiku. Valsts ekonomiskā izaugsme nav pašsaprotama, ir jāturpina mērķtiecīga rīcība ekonomiskās izaugsmes sasniegšanā.

Latvijā ir būtiski pieaudzis investīciju apjoms. Kopējie ieguldījumi tautsaimniecībā 2025. gadā sasniedza 4,3 miljardus eiro, kas ir par 16 procentiem vairāk, nekā sākotnēji plānots. Šie dati apliecina, ka Latvija ir uzticams ilgtermiņa partneris ar paredzamu, stabilu uzņēmējdarbības politisko vidi. Tajā pašā laikā ir jāturpina darbs, lai investīciju plūsma vidējā termiņā stabilizētos un ilgtermiņā pieaugtu. Investīciju projektu skaits pieaug, piemēram, ar LIAA līdzdalību viena gada ietvaros uzsākts 31 jauns investīciju projekts vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā.

Vērojams, ka uzsāktie investīciju projekti koncentrējas augstas pievienotās vērtības nozarēs – bioekonomikā, enerģētikā, digitalizācijā un aizsardzības industrijā. Šīs nozares rada labi apmaksātas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem gan pilsētās... gan reģionos. Sākot ar 2027. gadu, aizsardzībai un drošībai tērēsim vismaz 5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Šīm investīcijām jābūt stratēģiski pārdomātām. Militārajiem iepirkumiem primāri jāatbilst mūsu aizsardzības vajadzībām. Tās jāizmanto kā instruments ilgtermiņa attiecību veidošanai ar līdzīgi domājošām un stratēģiski svarīgām valstīm. Piegāžu ķēdēs pilnībā jāizvairās no apšaubāmu piegādātāju produkcijas. Mums jābūt drošiem, ka X stundā nepieciešamo aprīkojumu saņemsim ātri un kvalitatīvi. Naudai jāpaliek tajās industrijās Latvijā, kur esam spēcīgi. Tāpēc Ekonomikas ministrijai un Aizsardzības ministrijai ir jāstrādā ciešā sadarbībā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu apvienot debašu laikus.

D. Mieriņa. Jau ilgstoši Saeimas darba kārtībā ir birokrātijas mazināšana, kas ir būtisks aspekts uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Konkrēts piemērs – 2025. gadā uzņēmējiem ietaupīti vairāk nekā 132 miljoni eiro. Ir samazināts iesniedzamo pārskatu skaits, būtiski samazināta maksa par valsts pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to mazāk laika tiek veltīts administratīvajiem procesiem un vairāk – uzņēmējdarbībai. Uzsāktais darbs ir jāturpina. Ne visas ministrijas var lepoties ar tik veiksmīgiem rezultātiem, kādi ir Ekonomikas ministrijai.

Vairākas uzņēmējdarbības nozares Latvijā tikai dažu gadu laikā ir būtiski kāpinājušas apgrozījumu. Būvniecības, enerģētikas un citās nozarēs apgrozījums pieaudzis vairākas reizes, atsevišķos gadījumos pat septiņas vai astoņas reizes. Tas skaidri norāda uz Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, kā arī uz uzņēmēju noturību mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Nedrīkstam aizmirst arī par ilgtspējas nozīmi. Tieši resursu atbildīga un atkārtota izmantošana, ejot kopsolī ar strauju izaugsmi, ļauj panākt līdzsvaru starp vērtībām un peļņu. Šī iemesla dēļ nākotnē ilgtspējas principiem jākļūst par vienu no mērķiem publiskajos pasūtījumos, vienlaicīgi to nostiprinot Publisko iepirkumu likumā, kas jau šobrīd tiek pārskatīts Saeimā.

Godātie kolēģi! Nenoliedzami, izaicinājumu netrūkst. Eksporta izaugsme joprojām ir nepietiekama. Ārējie riski, it īpaši ģeopolitiskie, saglabājas augsti, un strukturāli mums vēl ir daudz jāpaveic, īpaši produktivitātes kāpināšanā, lielu uzņēmumu attīstībā. Tomēr reizē atcerēsimies un novērtēsim, ka šobrīd mēs atrodamies punktā, kur ekonomika demonstrē pozitīvu izaugsmi un pozitīvu dinamiku, un esam radījuši priekšnoteikumus, lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu straujāka. Šobrīd svarīgākais ir nezaudēt uzņemto tempu, ne tikai apzināt riskus, bet mērķtiecīgi izmantot esošos ģeopolitiskos un globālos izaicinājumus valsts ekonomikas stiprināšanai, pētniecības attīstībai un eksporta veicināšanai.

Ar skaidru mērķi, drosmi un neatlaidību mums ir jāturpina virzīties uz priekšu.

Paldies. (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Deputāts Jānis Patmalnieks – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā.

J. Patmalnieks (JV).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Patmalnieks. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, mēs visi vēlamies redzēt Latviju kā pārtikušu un modernu valsti, vēlamies arvien straujāku ekonomikas izaugsmi. Lai sasniegtu vairāk, mums ir godīgi jāatzīst arī realitāte – pārlieku lielā piesardzība un dažreiz turēšanās pie bankrotējušiem modeļiem neradīs valsts izaugsmi. Valsts attīstībā jāraugās uz priekšu. Lai sasniegtu straujāku attīstību, mums ir jādara vairāk, jāmācās no citu valstu pieredzes, mēs nedrīkstam atkārtot pieļautās kļūdas. Ir jāmaina veids, kādā mēs pārvaldām valsts kapitālsabiedrības. To uzsvēra arī finanšu ministrs. Ir jāatsakās no nereāliem sapņiem, kuri traucē pievērsties īstām problēmām, un uzņēmumiem jārada pārliecība par drošu un stabilu investīciju vidi Latvijā.

Par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Ja vēlamies panākt un apsteigt kaimiņus, mums nav jābaidās no darbības lielākas caurskatāmības. Mūsu kaimiņi nebaidās kotēt valsts uzņēmumus biržā. Viņi piesaista privāto kapitālu, saglabājot valsts kontroli. Tas rada skaidrus spēles noteikumus un piesaista investīcijas. Mums nezin kāpēc ir bailes ieviest visaugstākos caurskatāmības standartus uzņēmumu darbībā. Tas rada gluži pretēju efektu – sēj šaubas par to efektivitāti, šaubas par efektīvu uzņēmumu pārvaldību visas sabiedrības interesēs. Tāpēc jāmaina veids, kādā mēs pārvaldām valsts kapitālsabiedrības. Jāsāk ar to, ka pārvaldīt tās var vairākas ministrijas. Tas nodrošinās lielāku vairāku pušu uzraudzību. Jaunās VIENOTĪBAS Ministru prezidente to jau ir piedāvājusi. Piedāvāsim vēl veidus, kā uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Tas ir mūsu kopējais kapitāls. Uzņēmumi, kurus ir iespējams, jākotē biržā. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam jābūt iespējai kļūt par to līdzīpašnieku un pelnīt.

Ir laiks arī reālistiski paskatīties uz mūsu drošību un ekonomiku. Laiks, kad cerējām uz vieglu peļņu no austrumu tranzīta, ir pagājis. Šie sapņi izrādījās murgi. Tie ir jāatstāj pagātnē. Neviens "laimes lācis" nenāks un neatrisinās ekonomikas izaugsmes problēmas mūsu vietā. Viņš neapbērs mūs ar naudu. Tā noteikti nebūs Krievija, kuras dēļ pārskatāmā nākotnē mums nāksies tērēt arvien vairāk līdzekļu aizsardzībai. Latvijas labklājība balstīsies uz smagu darbu, inovācijām un integrāciju Rietumu tirgū. Mums nav vajadzīgas murgainas idejas par atgriešanos pie vecajām termiņuzturēšanās atļauju shēmām. Tās un Krievijas kravu tranzīts ir pagātne. Mums ir vajadzīga enerģētiskā drošība un skaidrs atbalsts Latvijas ražotājiem.

Mēs arvien vairāk redzam, kā Latvijas uzņēmumi atklāj arvien lielākas, inovatīvākas un modernākas ražotnes. Tas ir rezultāts kaut arī pasaulē nestabilai, tomēr Latvijas ietvaros prognozējamai un skaidrai politikai, skaidram atbalstam Latvijas uzņēmumu attīstībai. Tiek veidotas arvien jaunas atbalsta programmas uzņēmējdarbībai, kas nodrošina gan lielu uzņēmumu attīstību, gan jaunuzņēmumu straujāku izaugsmi.

Valsts un pašvaldību galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmējs jūtas gaidīts, vidi, kurā viņš var rēķināties ar noteiktiem, skaidriem principiem, kā valsts strādā. Uzņēmēji šodien vērtē katru mūsu lēmumu. Vai valsts strādā, lai samazinātu birokrātisko slogu? Vai valsts rūpējas par enerģētisko drošību un zemākām enerģijas cenām? Vai pašvaldības nenosaka jaunus ierobežojumus uzņēmējdarbībai? Šajos jautājumos, mums jāatzīst, ir vēl, ko darīt.

Saeimā ir iestrēdzis birokrātijas mazināšanas likums, iestrēguši grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Mums nepieciešama skaidrāka virzība enerģētikas projektu attīstībā, kur būtu sabalansētas vietējo kopienu un visas sabiedrības intereses pēc zemākām cenām un drošākas enerģijas apgādes. Īpaši tas ir nepieciešams laikā, kad valda nepieredzēta nestabilitāte pasaules enerģijas tirgos un mēs katru dienu lasām ziņas par to, cik trausla ir situācija. Pašvaldību teritorijas plānojumi nedrīkst noteikt jaunus ierobežojumus, uzņēmējdarbībai Latvijā ir nepieciešamas visas ražotnes, kuras mūsu uzņēmēji var attīstīt.

Kolēģi! Latvija pašlaik konkurē ar visu pasauli par gudriem prātiem un kapitālu. Lai mēs uzvarētu, mums jāmācās no veiksmes stāstiem. Mums jākļūst prognozējamākiem un drosmīgākiem. Negaidīsim "laimes lāčus"! Strādāsim pie pārbaudītiem risinājumiem mūsu tautsaimniecībai! Tie vedīs Latviju uz priekšu.

Jaunā VIENOTĪBA strādās, lai Latvija būtu drošāka, strādās, lai samazinātos birokrātija, un strādās, lai Latvijā būtu stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide, kas būtu orientēta uz arvien ciešākām saitēm ar mūsu draugiem Eiropā.

Droša Latvija Eiropā ir mūsu izaugsmes pamats.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Andris Šuvajevs – frakcijas vārdā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz ikgadējām ekonomikas debatēm es domāju, ka mēs šodien, protams, primāri spriežam par Latvijas ekonomikas situāciju kopumā. Bet es vēlos uzreiz iesākt ar globālo situāciju, jo tā pēdējos mēnešos tomēr dominē ziņu virsrakstos. Un agri vai vēlu mums būs jāsaskaras ar notikumiem, kas šobrīd notiek Irānā un Tuvajos Austrumos.

Jau ilgstoši esam runājuši par to, ka šī krīze un konflikts vai pat karš, kas faktiski ir izvērsies, neizbēgami ietekmēs arī Latvijas ekonomiku. Un šobrīd mēs jau redzam, ka Latvijas ekonomika joprojām ir ievainojama. Šis energoresursu cenu kāpums, kas ir noticis pēdējo divu mēnešu laikā, draud palielināt cenas ne tikai degvielas uzpildes stacijās, bet arī pārtikas veikalos. Vairāki ekonomikas analītiķi jau uz to norāda. Ir skaidrs, ka šis cenu kāpums bremzēs izaugsmi. Un šajā ziņā mēs patiesībā esam diezgan līdzīgā situācijā, kādā bijām pirms četriem gadiem. Notikumi Irānā iedzīvotājiem var likties pietiekami attāli, tomēr, manā ieskatā, gan valdības, gan Saeimas pienākums ir mērķtiecīgi gatavoties neizbēgamajam. Tas paredz trīs uzdevumus.

Pirmais uzdevums – sagatavot īstermiņa atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Un ir svarīgi, ka šiem atbalsta pasākumiem nav jābūt automātiskiem. Ir iedzīvotāju grupas un uzņēmumi, kas spēs tikt galā ar spriedzi. Pēdējos divos mēnešos redzam, ka cenu kāpums, kad tāds būs, nebūs pēkšņs, visticamāk, tas būs pakāpenisks un, iespējams, pat tāds, ko ikdienā mēs uzreiz neizjutīsim. Savukārt pāris mēnešus vēlāk nonāksim situācijā, kad, iespējams, būs vairāk ģimeņu, kam šis ģimenes budžets... pēkšņi... būs kļuvis daudz saspringtāks nekā līdz šim. Tāpēc atbalsta pasākumu būtībai ir jābūt tādai, kas paredz iespēju saņemt atbalstu, nevis pienākumu to sniegt visiem.

Otrs lielais uzdevums šobrīd – valdībai ir pienākums sagatavoties situācijai, ka var nepietikt degvielas vai cita nozīmīga resursa. Daudzās Eiropas valstīs diskusijas par to jau ir sākušās. Tā galu galā būs resursu, nevis finanšu problēma. Es esmu gandarīts, ka kopā ar ekonomikas ministru koalīcijā esam panākuši kopīgu izpratni par vajadzību apzināt publiskā sektora iestāžu potenciālos izaicinājumus. Lai mēs varētu lemt politiski par prioritātēm, politiķiem kā sabiedrības pārstāvjiem ir jāzina, kuri ir tie sektori – vai tā ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, vai tā ir Valsts policija, vai tas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, vai armija, vai vēl kāds cits sektors, kur jau šobrīd ir prognozējama lielāka spriedze cenu kāpuma un resursu potenciālas nepieejamības dēļ. Svarīgi, ka šī informācija ir pieejama visiem, lai mēs izvairītos no situācijām, ka katrs ministrs iet individuāli pie finanšu ministra vai pie premjeres un cīnās par savu nozari.

Trešais uzdevums – plānojot īstermiņā, mēs nedrīkstam aizmirst mūsu ilgtermiņa uzdevumus. Iemesls, kāpēc Latvijas ekonomika joprojām ir ievainojama šādās situācijās, ir mūsu atkarība no fosilajiem resursiem. Pirms četriem gadiem Latvija atteicās no Krievijas dabasgāzes un naftas, bet ne no fosilajiem resursiem kā tādiem. Latvija uzsāka straujāku pāreju uz atjaunīgo resursu ģenerāciju. Tomēr tas ir noticis nekontrolētā un nekoordinētā veidā. Ir tikai saprotams, ka šīs Saeimas un valdības primārais fokuss ir bijis vērsts uz drošību un aizsardzību. Tomēr viens no galvenajiem nākamās Saeimas un valdības uzdevumiem ir nodrošināt Latvijas energoneatkarību, un tas savukārt nozīmē nepieciešamību plānot vēja parku attīstību, lai labāk līdzsvarotu uzņēmēju, vides un sabiedrības intereses. Nedrīkst un nevar būt runa par visu vēja parka projektu apturēšanu, kā to prasa viena vai otra frakcija. Tomēr ir skaidrs, ka līdzšinējā pieeja, ka katra puse cīnās par sevi bez kopīgas politiskas platformas, arī ir recepte neveiksmei.

Energoneatkarība ir kļuvusi par Latvijas drošības jautājumu. Tā ir stratēģiska izvēle. Māju siltināšana, transporta elektrifikācija, vēja un saules jaudu attīstīšana vairs nav tikai patīkami politiski lozungi. Tie ir faktori, kas noteiks, cik noturīga ir Latvijas sabiedrība pret ārējiem satricinājumiem. Tāpēc es aicinu visas tās partijas, kas līdz šim ir tik aktīvi iestājušās pret investīcijām zaļajā enerģijā, apdomāt savu nostāju, neļauties pēdējo gadu inercei šajā jautājumā. Ir temati, kur mums visiem vajadzētu strādāt kopā, un šis, manā ieskatā, ir kļuvis par vienu no tādiem.

Tomēr konflikts Irānā nav vienīgais, kam ir jāpievērš uzmanība politiskajā līmenī. Latvijai šobrīd ir vēl divi būtiski izaicinājumi, uz kuriem ir jābūt skaidrām atbildēm.

Viens no ekonomikas attīstības ziņojuma galvenajiem secinājumiem – es esmu tiešām gandarīts, ka beidzot mēs redzam šo analīzi, – ir saistīts ar Latvijas uzņēmumu produktivitāti. Mēs redzam, ka tikai maza saujiņa uzņēmumu nodrošina produktivitātes kāpumu. Un šī atziņa ir būtiska, jo tam vajadzētu mainīt, kā mēs valsts pusē domājam par attīstības instrumentiem. Mums ir jāatsakās no pieņēmuma, ka privātais sektors ir horizontāla un vienlīdzīga vide, kur ikviens var būt produktīvs, jo analīze rāda, ka tā gluži vienkārši nav.

Latvija ir maza ekonomika, un jau kopš brīža, kad "progresīvie" ienāca Saeimā, katru gadu mēs esam runājuši par to, ka valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam. Mums ir jāspēj veikt stratēģiskas izvēles par labu vienam vai otram industriālajam sektoram. Jau pieminētā energoneatkarība nav tikai drošības jautājums, tā ir arī industriāla iespēja. Mums ir jāspēj politiski pateikt, ka nākamo gadu izaugsmi mēs redzam tieši šajā nozarē.

Otrs mūsu izaicinājums, pavisam objektīvi, ir aizsardzības un drošības finansēšana. Augsts finansējuma līmenis aizsardzībai būs jāuztur ne tikai nākamos četrus gadus, bet daudz, daudz ilgāk, un es neuzskatu, ka Latvijas budžets to spēs paveikt viens pats. Tāpēc Latvijai ir jāveido reģionāla līderība un jāpiedāvā kopīga aizsardzības finansēšana. Baltija, Skandināvija, Polija, Lielbritānija – šīs ir valstis, kuras nav jāpārliecina par Krievijas draudiem. Jau šobrīd mums ir jānodrošina aizsardzības finansēšanas mehānismi, kas strādās ilgtermiņā, piemēram, kopīgi garantējot obligācijas, kas savukārt būtu pamats kopīgai plānošanai un kopīgiem spēju iepirkumiem.

Noslēgumā labā ziņa – Latvijas ekonomika ir sākusi atkopties no neskaitāmiem triecieniem vairāku gadu laikā. Tomēr mēs redzam, ka priekšā ir daudz šķēršļu, un, lai no tiem izvairītos, valsts nedrīkst stāvēt malā un gaidīt cerībā, ka tie pazudīs paši. Mums ir jābūt mobiliem, ātriem, mērķtiecīgiem, izmantojot iespējas, ko sniedz katra krīze. Lai kādas būtu mūsu savstarpējās cīņas, šī rīta notikumi kārtējo reizi apliecina, ka ir jautājumi, pie kuriem mums ir jāstrādā kopā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Man ir viens paziņa, kurš ik pa laikam, mani satiekot, uzdod vienu un to pašu jautājumu: "Kad dzīvosim labāk?" Elementārs, vienkāršs jautājums. Tas pilnīgi noteikti interesē lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr pamēģiniet uz to atbildēt tikpat elementāri un vienkārši: kad dzīvosim labāk?

Ar laiku šo pašu jautājumu – kad dzīvosim labāk? – es sāku uzdot ekonomikas ministram Viktoram Valainim katru reizi, kad viņu satiku. Sākotnēji viņš mulsa. Tomēr beidzamajā laikā viņa populārākā atbilde: mēs sāksim labāk dzīvot šī gada 5. oktobrī.

Ašeradena kunga te nav, bet varbūt kaut ko no visa šī viņš noskatīsies. Es viņam gribētu teikt šādus vārdus... Atverot sagatavoto dokumentu "Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojums" un rūpīgi izlasot visas tajā esošās 372 lapas, es atcerējos to vienkāršo jautājumu, kuru šodien vēlos uzdot arī Ašeradena kungam kā finanšu ministram un savā ziņā kā Latvijas "ģimenes galvai", jo tieši viņš ir galvenais Latvijas naudas maka turētājs: Ašeradena kungs, kad dzīvosim labāk?

Būsim godīgi, šis dokuments, kuru ne Ašeradens ir uzrakstījis, ne es esmu lasījusi, atbildi nesniedz. Cik no jums, deputāti, ir izlasījuši šo simtiem lapaspušu garo vēstījumu? Godīgi, cik ir izlasījuši? Es domāju, ka šis papīra blāķa formāts ir lielisks piemērs birokrātijas nemazināšanai un treniņš darbam ar mākslīgo intelektu. Un būtu jāsaka: jo dārgāks būs mākslīgā intelekta rīks, jo labāka būs šī dokumenta analīze. Mēs arī paanalizējām krustu šķērsu. Progresa ziņojums faktiski ir sagatavots bez reāliem 2026. gada pirmā ceturkšņa Ikp datiem. Tātad valdība stāsta sabiedrībai par ekonomikas izaugsmi 2026. gadā un tās attīstību līdz 2030. gadam, pašai vēl nezinot šī brīža ekonomiskos rādītājus. Jūs nopietni? Tāpēc šis dokuments vairāk izskatās nevis pēc progresa ziņojuma, bet pēc cerību, pieņēmumu un fantāzijās balstīta prognožu krājuma. Visabsurdākais ir tas, ka pats ziņojums faktiski sagrauj valdības optimistisko stāstu. Un, lūk, viens citāts: "Tomēr, ņemot vērā pastiprināto ģeopolitisko nenoteiktību, šogad, vairāk nekā citus gadus, uzmanība jāpievērš pesimistiskajam scenārijam. Pastāv augsta varbūtība, ka augustā gatavotās nākamās makroekonomiskās prognozes vairāk līdzināsies tieši šim scenārijam." Ko tad paredz pesimistiskais scenārijs? Tas paredz, ka IKP pieaugums salīdzināmajās cenās varētu sasniegt 0,7 procentus šogad un 0,8 nākamgad.

Kolēģi, padomāsim, ko tas nozīmē! Finanšu ministrija pati faktiski atzīst, ka tās pašas bāzes prognozes var būt atrautas no realitātes un ka valdības optimistiskais ekonomikas stāsts var sabrukt jau tuvākajos mēnešos. Taču tajā pašā laikā valdība nenāk ne ar vienu reālu plānu, ko darīt, ja šis scenārijs piepildīsies. Es domāju, Ašeradena kungs jau tagad zina, ka tieši šis būs tas scenārijs, kas piepildīsies. Un tomēr Ašeradena kungs saka: ļoti iespējams, ekonomika būs daudz sliktākā stāvoklī, bet to, ko darīsim, mēs paši vēl nezinām. Fiskālās konsolidācijas plāna nav, nodokļu politikas plāna nav, izdevumu samazināšanas scenārija nav, automātisku pretkrīzes mehānismu nav, un prioritāšu saraksta krīzes gadījumam nav. Un par to, ka nav, mēs varam pārliecināties arī šodien. Par to krīzi, kas notiek Latgalē ar kārtējiem droniem.

Atgriežoties pie ekonomikas. Kopumā šis tā sauktais progresa ziņojums rada satraucošu iespaidu. Valdība publiski uztur optimistisku ekonomiskās izaugsmes stāstu, bet vienlaikus pašā dokumentā atzīst augstu varbūtību pesimistiskajam scenārijam – būtisku budžeta deficīta pieaugumu un nopietnus fiskālos riskus. Taču atkārtošu, ka šiem riskiem neseko konkrēts rīcības plāns – ne skaidra prioritāšu politika, ne sabiedrībai godīgi tiek pateikts, kādu cenu par šīm prognozēm nāksies maksāt nākotnē. Kamēr valdība turpinās lidināties mākoņos starp optimistiskajiem un pesimistiskajiem scenārijiem bez reāla plāna, cilvēki turpinās jautāt: kad dzīvosim labāk? Un interesanti, ko viņiem atbildētu Ašeradena kungs?

Un par šodienu. Ir dzīve saukļos un dzīve uz papīra. Līdzīgi kā šajā plānā. Mums ir plāni uz papīra, bet reālajā dzīvē – čiks. To ļoti spilgti parāda šodiena. Kur ir dronu siena? Kur ir Latvijas pretgaisa aizsardzība? Cilvēki turpina vaicāt par reālo. Ko viņiem šodien darīt tur, kur ir nogāzušies droni? Cilvēki jautā par reālām lietām, bet jūs turpināt dzīvot savos plānos. Un izskatās, ka plāna krīzes gadījumam, kāds ir šodien, jums reāli nav.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ilze Indriksone – frakcijas vārdā. (Dep. I. Indriksone: "Lūdzu, vai varētu apvienot debašu laikus?")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien, gatavojoties sēdei un skatoties ziņojumu, kas faktiski ir faktu apkopojums ar dažādiem scenārijiem, un pēc tam iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas plānu... mēs dzīvojam divās pasaulēs. Mums ir divi pilnīgi atšķirīgi dokumenti.

Būtu labi, ja tas būtu pirmais gads, kad redzam šo būtisko atšķirību... Finanšu ministrijas sausi apkopotie skaitļi un dzīves realitāte, kura, pašķetinot ciparus, izskatās traģiski, un Ekonomikas ministrijas ambiciozais plāns, enerģija, vēlme – viss notiek, viss būs! Mēs darām, jau trešo gadu darām. Finanšu ministrija pavēro, paslavē un saka: mēs esam stabili. Un galvenā problēma nav informācijas pieejamība.

Šis ziņojums ir ļoti plašs, saturiski piepildīts – skaitļu ķēdes, diagrammas... viss ir. Ekonomikas ministrija turpina virzīt tās prioritātes, kas bija vēl iepriekšējās valdības nosauktas. Pilnīgi pareizs virziens, es pievienojos. Ekonomikas ministrija vēl aizvien ceļ karogu... eksportspēja, produktivitāte, digitalizācija... eksports pirmajā vietā. Tai pašā laikā sadaļās, bez kurām nevar šo īstenot – cilvēkkapitāla attīstība, mūsu iedzīvotāju veselība, atbalsts ģimeņu politikai, nozīmīgā birokrātijas mazināšana, valsts pārvaldes procesa pārskatīšana –, nekas nenotiek.

Faktiski Ekonomikas ministrija vientulībā turpina to pašu, ko es savulaik, 2023. gadā, iesāku, izveidojot izaugsmes un konkurētspējas komiteju, kuru šī valdība pārapstiprināja... mazliet ar citu nosaukumu, bez viena vārda... jo atzina, ka problēma pastāv. Un jāatzīst – problēma nav atrisināta. Mums nav problēmu ar ziņojumiem un plāniem. Problēmas ir ar izvēlēm, lēmumiem un rīcību.

Kamēr Finanšu ministrija turas pie stabilitātes un mūsu ekonomika turpina būt izdevumu ekonomika... un mēs priecājamies, ka, ieguldot Eiropas fondus, ir izdevies iegūt nelielu, stabilu, bet neizteiksmīgu pieaugumu iekšzemes kopproduktam, un paļaujamies uz ārējo finansējumu, paļaujamies uz to, ka gan jau sanāks... kā pusaudži dodas uz saviem pārbaudes darbiem – ar tādu cerību, ka saies. Un man liekas, ka šobrīd Ašeradena kungs un Finanšu ministrija atnāk uz Saeimu līdzīgi... saies! Nesaies! Darot pa vecam, nesaies.

Investīcijas aug apmēram par nepilniem 10 procentiem. Nu labi, aug. Tie miljardi vēl nav atnākuši, ko Ekonomikas ministrija sakās piesaistījusi, varbūt atnāks. Neatnāks, ja mēs nemainīsim to kārtību, kādā var uzbūvēt, kādā var izveidot produktīvu uzņēmumu jebkurā reģiona mazpilsētā. Mūsu realitāte – industriālā parka teritorijā ietekmes uz vidi novērtējums jātaisa jau trešo reizi, jo tas kodiņš, kas ir šai precei vai produktam, neatbilst tam, kas ir iekļauts iepriekšējā atļaujā. Un tā ir realitāte vairāku gadu garumā. Eksports praktiski stagnē... 0,1. Toties imports aug strauji. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam uz ārējā finansējuma. Mēs audzējam savu jaudu patēriņā. Mēs balstām savu izaugsmi uz papildu aizņemšanās, finansējuma pieauguma Eiropas fondu dēļ un iedzīvotāju patēriņa. Jā, iedzīvotāji ir kļuvuši piesardzīgāki. Viņi tērē mazāk, bet neizbēgamā dzīves dārdzība piespiež viņus tērēt vairāk. Izaugsme ir, imports aug, bet tas ir pilnīgs ceļš nekurienē.

Nav iespējama stabila, strauja izaugsme vai, kā ekonomikas ministrs iecerējis, dubultot ekonomiku nevis tikai iekšzemes kopprodukta skaitlī, bet patiesā valsts izaugsmē... nevis uz patēriņa un naudas plūsmas rēķina, bet uz eksporta, produktivitātes, konkurētspējas un, galvenais, uz labklājības rēķina. Jo labklājība pieaugs nevis tad, kad mēs izdalīsim vairāk naudas pabalstos, bet tad, kad iedzīvotāji par vienu stundu sava darba nopelnīs tikpat, cik lielākajā daļā labklājīgo Eiropas valstu.

Ekonomikai ir jāmainās. Un, dzirdot diskusijas, ka galvenais mūsu ekonomikā – pietrūkst darbaspēka... nē, darbaspēka mums nepietrūkst. Oficiālais atzinums – apmēram 20 tūkstoši darbaspēka iztrūkuma konkrētās jomās. Tie nav simtiem tūkstošu. Un darbaspēka iztrūkumu varētu novērst ar mērķtiecīgi organizētu cilvēkkapitāla atbalsta programmu un stratēģijas īstenošanu. Bet jau trīs gadus valdība nav spējusi vienoties par cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas akceptēšanu, kur vēl – sākusi kaut ko darīt.

Profesionālās izglītības pārmaiņas un šo procesu konsolidācija, atdodot vienās rokās, nav notikusi. 2022. gadā tika uzsākts process. Kurš gads šobrīd? 2026.! Nulle rezultātu! Jaunajā plānā Ekonomikas ministrija raksta: būs mums cilvēkkapitāla attīstības plāns. Kad būs? Vēl pēc četriem gadiem? Vesela paaudze būs pabeigusi augstskolas, faktiski jaunieši izaugs ātrāk, nekā valdība spēs rīkoties un pieņemt lēmumus.

Runājot par finanšu iespējām un budžetu... kamēr mēs neparādīsim reālo situāciju budžetā... tie skaitļi, ko nosauca finanšu ministrs, ir ļoti optimistiski. Fiskālās telpas nav. Un nākamajos gados nebūs. Tā būs ar lielu mīnusu – simtiem miljonu, ja netiks realizēti būtiski pasākumi, jo šobrīd valdība turpina pieņemt lēmumus, kas nav budžetā. Lielie investīciju projekti tur neparādās. Mēs dzīvojam ar paļaušanos uz izņēmumu, uz veiksmi. Kā Ašeradena kungs saka – varbūt saies. Nesaies! Pa vecam darot, nekas nesaies. Un mēs vēl aizvien būtiski atpaliekam un atpaliksim no mūsu kaimiņvalstīm, kas ir tuvākais salīdzināmais rādītājs.

Šajā brīdī es apsveicu Ekonomikas ministriju un ministru (Starpsauciens: "Laiks!")...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. ... ar kompetenci un spēju nest karogu (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Laiks!

I. Indriksone. ... bet visa valdība kopumā nestrādā ekonomikas izaugsmei. Vēl aizvien nestrādā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Harijs Rokpelnis – frakcijas vārdā. (Dep. H. Rokpelnis: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvija sākas pie katra mājas sliekšņa – Alūksnē, Liepājā, Krāslavā un Limbažos. (Starpsauciens: "Mazsalacā!") Arī Mazsalacā. (Starpsauciens: "Ogrē arī?") Reģionu attīstība ir būtiska visas valsts izaugsmei. Ziniet, daži saka: tas tāds lozungs. Daži no jums uzreiz padomāja: to jau Zaļo un Zemnieku savienība saka tikai tāpēc, lai bišķiņ vairāk naudiņas uz laukiem aizvilktu. Ziniet, tā gluži nav.

Gribu atsaukties uz dažiem starptautiskiem dokumentiem.

Galvenais secinājums pētījumā "Reģionālās attīstības politika OECD valstīs" – līdzsvarota reģionālā attīstība noved pie augstākas produktivitātes jeb darba ražīguma un noturīgākas ekonomikas krīzes situācijās. Nu tas ir tas, kā mēs pēdējos piecus gadus dzīvojam.

Pasaules Banka pētījumā "Ģeogrāfiskās ekonomikas izmaiņas" saka: īstermiņā resursu koncentrēšana centros ir ieguvums. Tā ir tā politika, kas Latvijā tika piekopta aizvadītās Saeimas laikā, – ka liksim visu stiprajos centros un tad mums valsts augs strauji. Bet ko Pasaules Banka vēl secina šajā pētījumā? Ilgtermiņā šādas politikas sekas rada lielu reģionālo nevienlīdzību un lielākus zaudējumus tautsaimniecībai nekā tie īstermiņa ieguvumi. Tātad stipri reģioni ir stipras valsts pamats.

Starptautiskais Valūtas fonds pētījumā "Reģionālās nevienlīdzības cēloņi un sekas" secina, ka reģionālā nevienlīdzība ir tieši saistīta ar zemāku IKP... ar ekonomikas izaugsmi.

Ko ar šo visu iesākt? Mēs Zaļo un Zemnieku savienībā zinām, ka laba lieta nenotiek ātri. Tā notiek pareizi.

Jau šobrīd ziņojumā, kurš jums ir pieejams, kurā Ekonomikas ministrija un Viktors Valainis atskaitās par padarīto, mēs redzam, ka pēdējā gadā vien 20 lielie investīciju projekti ir īstenoti tieši reģionos, kas nozīmē, ka papildus radītas vismaz 1276 jaunas darba vietas. Tas nozīmē, ka šie projekti palielinās Latvijas eksporta apjomu par aptuveni 400 miljoniem gadā. Un jūs zināt, kas ir eksports, vai ne? Eksports ir galvenais instruments, lai skrējienā, sacenšoties ar mūsu kaimiņiem, mēs būtu ātrāki un viņus panāktu.

Industriālo parku attīstības programma reģionos sakārtota. Ilgtermiņā problēmas atrisinātas.

Vēl viens būtisks elements, ekonomikas stūrakmens, lai vispār lietas kustētos, ir naudas pieejamība. Laukos ar naudas pieejamību ir pavisam švaki. Jā, bankas nu ir sasparojušās, mums ir ātrākā kreditēšanas izaugsme Eiropā. Bet reģionos naudas pieejamība joprojām ir problēma. Kas ir paveikts? Ir paplašināts Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija ir izveidojusi izdevīgākus kredītnosacījumus tieši investīciju piesaistei reģionos.

Būtisks elements, ja mēs runājam par valsts un reģionu attīstību, ir ne tikai uzņēmumu attīstība, bet arī darbaspēks. Un kur šim darbaspēkam dzīvot? Ekonomikas ministrija sadarbībā ar "Altum" ir izstrādājusi un nu jau palaidusi hipotekārās kreditēšanas programmu, lai arī laucinieks var dabūt naudu, lai nopirktu vai uzbūvētu savu māju. Tiem, kas vēl nav gatavi savas mājas pirkšanai vai būvēšanai, Ekonomikas ministrija palaidusi programmu – ne tikai Valmierā, bet nu jau visā Latvijā tiek būvēti zemas īres maksas mājokļi, un cilvēkiem arī laukos ir pieejami labi mitekļi.

Mēs nevaram atļauties divu ātrumu Latviju. Latvija būs tik stipra, cik stiprs būs tās vājākais posms. Ceļš, attīstot reģionus, ir pareizs, un mēs to turpināsim.

Mūsu zeme ir mūsu lielākā bagātība, mūsu darbs – lielākais spēks. Būsim tie, kas ceļ, nevis tie, kas vēro no malas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, ir paziņojumi.

Cienījamie kolēģi! Šodien līdz pulksten 14.00 pie Saeimas nama notiek asinsdonoru diena, un ikviens interesents Valsts asinsdonoru centra autobusā aicināts ziedot asinis līdzcilvēku dzīvības un veselības glābšanai.

Vēl viens paziņojums ir deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu, esiet tik laipni – pēc piecām minūtēm uz īsu komisijas sēdi. Mums ir jāapspriež vakardienas jautājums un jāpieņem lēmums.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Maija Armaņeva... ir, Česlavs Batņa... ir, Raimonds Bergmanis, Augusts Brigmanis, Oļegs Burovs, Andrejs Judins, Edmunds Jurēvics, Ināra Mūrniece, Igors Rajevs, Ilze Vergina, Aiva Vīksna un Edmunds Zivtiņš... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi... tie, kas ir pie ekrāniem... aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Mums ir reģistrējušies 48 deputāti. Čaklākie. Paldies, tiešām paldies. Vajadzētu kādu vārdu teikt tiem, kas vienmēr kavē. Tagad 56. Labi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojums.

Turpinām debates.

Deputāts Andris Kulbergs – frakcijas vārdā.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Apvienojiet, lūdzu, laikus!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kulbergs. Kolēģi, es izlasīju šos milzu dokumentus. Ar katru gadu tie paliek arvien biezāki un biezāki. Mums ir plāni, stratēģijas... ja izlasa... man liekas, ka tā spēj saražot un arī izlasīt tikai mākslīgais intelekts, jo paliek arvien grūtāk.

Valsts drošība sabiedrībā šodien ir īpaši uzsvērta. Sabiedrību uztrauc valsts drošība. Valsts drošība ir ekonomiskā drošība. Bez ekonomikas mums nebūs fiziskās drošības. Mēs to nenopirksim uz parāda!

Arī valsts plānu taisītāji stāsta, cik daudz jau ir izdarīts, mēnešiem turpina stāstīt... ka pretdronu sistēmas ir uzlabotas, ir sensoru sistēmas un kas tik vēl ne. Bet baltkrievu un krievu droni ņem un atlido arī līdz Rēzeknei. Mums ir plāni, stratēģijas, bet šie divi – Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas – ziņojumi uzskatāmi parāda pretrunas.

Kā vakar mums atklājās, ministri savā starpā vienkārši apmainās ar laipnībām, akceptējot šos dokumentus, nevis savstarpēji tos saskaņo. Ja tos izlasa, abos ir totālas pretrunas – viens runā pretī otram. Un mums ir ļoti daudz ministriju plānu, mēs esam čempioni plānos, stratēģijās... itin visā. Bet tā lielākā problēma – starp ministrijām šie plāni nav saskaņoti. Patiesībā ekonomikas plānam, kas ir tautsaimniecības plāns, būtu jābūt saskaņotam ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam. Bet Nacionālais attīstības plāns pat nav atvērts. Tas jau sen ir novecojis un jaunajā dienaskārtībā nav.

Viss ekonomiskais plāns patiesībā ir balstīts uz Eiropas Savienības fondu apguvi un mistiskām investīcijām. Un, ja mēs to izlasām detalizēti, mēs saprotam, ka valsts balstīs un stiprinās jau tā nenormāli lielo valsts lomu ekonomikā. Valsts loma ekonomikā šobrīd ir 47 procenti – viena no augstākajām. Šis tikai to pastiprinās. Un valsts eksportspējīgo kapitālsabiedrību balstīšana... piemēram, LMT un "Latvenergo".

Man šķiet, ir jāmazina valsts intervence ekonomikā, jāmazina valsts kapitālsabiedrību skaits. Ir jāstiprina tieši uzņēmēji. Patiesībā es neesmu redzējis nevienu veiksmīgu piemēru, kad komunistiskie plāni ar valsts intervenci ekonomikā ir nostrādājuši.

Es jums iztulkošu Finanšu ministrijas dokumentu. Finanšu ministrijas dokuments atklāj, ka 2028. gadā iestājas 883 miljonu neatrisināts budžeta caurums. Tas ir jau 2028. gadā. Tas ir tas... ja skatāmies pie labvēlīgiem apstākļiem... paldies Finanšu ministrijai... šis dokuments ir reālistiskāks, nekā mēs līdz šim esam redzējuši. Patiesībā tas ir rezultāts septiņu gadu dzīvošanai budžeta deficītā, aizņemoties naudu. Un nākamos četrus gadus mēs paredzam dzīvot, aizņemoties naudu, pilnīgā budžeta deficītā. Tas, ko jums nepasaka... es jums iztulkošu... nozīmē tikai vienu aksiomu (kas ir mācījušies ekonomiku un finanses, sapratīs) – nav iespējams to finansēt bez nodokļu palielināšanas.

Ir viens vienīgs iznākums – nodokļu palielināšana. Pasakiet sabiedrībai godīgi – tā būs PVN celšana, akcīzes celšana, nodevas un nekustamā īpašuma nodokļa celšana. Nav citu variantu nosegt šīs ekonomiskās finanšu vaļības. Kur jums ir plāns, kā taisāties finansēt drošību un aizsardzību pēc 2028. gada? Kur ir tā ekonomika, kas to varēs finansēt? Šobrīd, mēs redzam, jūs to darāt uz parāda.

Šī Siliņas ekonomiskā grāmata ir tāda (Cilā izdruku kaudzi.)... protams, ekonomisko pasaku grāmata. Bet laikam cilvēkiem patīk. Mums visiem patīk pasakas. Tāpēc es gribu iedot tādu... Minhauzena grāmatu (Rāda G. A. Birgera grāmatu "Minhauzens".)... Vismaz bērniem patīk, jo tā nav balstīta uz fizikas likumiem. Gribu teikt, ka šis dokuments nav balstīts uz ekonomikas un finanšu likumiem, jo paredzēt 181 miljarda investīcijas Latvijā – jā, skaisti, bet Latvijas ekonomiskā kapacitāte ir tikai 10 miljardi.

Gribu pateikt, ka esošā tautsaimniecība un eksportspējīgie uzņēmumi to var izdarīt, ja tikai viņiem ir investīcijas, ir pieejams darbaspēks un ražošanas jaudas, un kontrolējamas izmaksas. Šis plāns to neparedz. Šie jautājumi nav atrisināti.

Ir jābūt labvēlīgai nodokļu videi, bet acīmredzot... palielināsies. Tāpēc valsts kapitālsabiedrības mums ir jāatvieno no valsts nodokļu naudas pupa un politiskās korupcijas un jāliek profesionāla pārvaldība, izveidojot Latvijas attīstības fondu, kurš nopelnīto naudu neapēd, bet investē, pelna, veidojot drošības spilvenu. Tas mums ir vajadzīgs.

Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, izskaudīsim korupciju, ieviesīsim efektīvu valsts pārvaldi, savilksim galus finansēs, sabalansējot ieņēmumus ar izdevumiem, un rūpēsimies par tautsaimniecību. Ekonomiskās drošības garants... mūsu valsts drošībai... ir tikai, ja ilgtermiņā ir ekonomiskā izaugsme un ekonomiskā drošība.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Paldies par interesantajām debatēm. Paldies ministriem par ziņojumiem. (Otru ziņojumu laikam dzirdēsim vēlāk.)

Šīs valdības izveides laikā tika pieļauta viena fundamentāla kļūda. Pamatā nākamās Ministru prezidentes un ekonomikas ministra nostājas dēļ.

Tā vietā, lai paļautos uz to, ko rosināja progresīvie, un virzītos uz mērķtiecīgu industriālo politiku, tai skaitā nosakot specializācijas jomas, eksportu un citas jomas, notika pieturēšanās pie šīs neoliberālās ticības, es pat teiktu, apsēstības, ka tirgus tomēr visu sakārtos. Lai gan... vēsturiski... labi zinām... Patmalnieka kunga runā daži piemēri izskanēja, ka Latvijā vēsturiski tirgu parasti sakārto politbizness un dažādas rentes... radošas nozares.

Neoliberālisms pilnīgi noteikti pasaulē vairs nav modē. Lielākā daļa pasaules valstu, lielākā daļa attīstīto valstu industriālo politiku ar aktīvām izvēlēm ir piekopušas jau daudzu gadu desmitu, ja ne simtgažu laikā. Bet arī tās valstis, kas varbūt bija maldījušās neoliberālā pieejā, tomēr specializējas un tā vietā, lai to atbalsta sviestu izsmērētu pa visu maiznīcu, mērķtiecīgi fokusē atbalstu nevis augsti prioritizējamām nozarēm – jo nozare ir pārāk plašs termins –, bet tieši sektoriem un ekonomiskajām aktivitātēm.

Es gribu izmantot šo iespēju, lai iezīmētu septiņas šādas potenciāli īpaši atbalstāmās nozares un arī septiņas "atslēgas" tehnoloģijas, kas mums palīdzētu būt gan ražīgākiem, gan konkurētspējīgākiem, gan, protams, ģenerēt vairāk eksporta ieņēmumus.

Pirmā – daudzkārt izskanējusī aizsardzības rūpniecība. Gan attiecībā uz ražošanu... vai tā būtu NATO standarta munīcijas un lādiņu ražošana, vai tā būtu "Patria 6 × 6" piegāžu un vērtību ķēde, vai tā būtu potenciālā sadarbība ar "Saab" gaisa aizsardzības sistēmu kontekstā... kaujas droni un tamlīdzīgi. Tas ir viens segments. Otrs segments ir servisa un apkopes funkcijas, tai skaitā NATO tehnikai, NATO tehnoloģijām.

Otrs lielais sektors – masīvkoka un koksnes būvniecības tehnoloģijas. Latvijā jau aktīvi strādā koksnes klasteris, bet lielākā daļa, kas savu produkciju eksportē uz Ziemeļvalstīm, saskaras ar to, ka Latvijas standarti neatbilst Ziemeļvalstu standartiem. Līdz ar to viena produkcija tiek ražota Ziemeļvalstu tirgum un pavisam citāda, daudz mazākos apjomos, – Latvijas tirgum. Salāgojot šīs lietas, mēs iegūsim gan iespēju vairāk izmantot mūsu stratēģisko resursu mūsu pašu māju būvniecībā, gan arī iespēju turpināt šīs masīvkoka moduļu māju tehnoloģijas eksportēt uz tām pašām Ziemeļvalstīm... uz Vāciju. Tikko Saeimas vizītes laikā Kanādā dzirdējām, ka arī Kanādā potenciāli būs milzīgs pieprasījums pēc moduļu mājām.

Trešais sektors, arī daudzkārt izskanējis, – atjaunojamo resursu enerģētika, ar to saistītā enerģijas loģistika. Šajā sektorā, es domāju, mums jau ir daudz priekšrocību attiecībā uz jaudu radīšanu, uz energokopienu veidošanu, uz viedā tīkla infrastruktūras attīstību, tā saucamā "Power-to-X" jeb dažādu veidu uzkrāšanas, enerģijas uzkrāšanas, tehnoloģiju attīstību. Arī Liepājas un Ventspils ostas var kalpot kā šāda veida vērtību ķēdes, arī loģistikas bāzes. Parādās arī iespēja apkalpot šīs tehnoloģijas. Visi zinām "Aerones" robotizētās vinču aprūpes sistēmas tieši vēja turbīnu lāpstiņu apkopei.

Ceturtā joma – elektronika, elektrotehnika un informācijas komunikācijas tehnoloģijas. Piecpadsmit gados nozares apgrozījums ir pieckāršojies – 90 procenti no ražotā nonāk eksportā. Tādi nozares flagmaņi kā "MikroTik", "Saf Tehnika", "HansaMatrix", arī Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, RTU. Šajās jomās mums ir gan vēsturiska pieredze, gan liela, šobrīd jau spēcīga globāla konkurētspēja.

Piektā joma – stratēģiskā bioekonomika, īpaši kontekstā ar kooperatīvu attīstību. Mēs, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, apciemojām vairākus kooperatīvus, viesojāmies Jelgavā šķelto zirņu rūpnīcā. Neapšaubāmi, tas ir nākotnes bioekonomikas, nākotnes pārtikas rūpniecības superprodukts, un arī tur mums ir milzīgs eksporta potenciāls.

Sestā joma – jaunuzņēmumi: "eko Sistēma" un deep tech... Mēs saprotam, ka jaunuzņēmumu darbība vienmēr saistās ar paaugstinātu risku. Latvijai ne vienmēr politiski ir veicies ar šāda riska toleranci. Bet atbalsts "Eko Sistēmai", atbalsts mērogošanai, dažādu veidu testa poligoniem... vai tās būtu 5G tehnoloģijas vai deep tech tehnoloģijas... aizsardzības joma. Jau šobrīd daudz labu piemēru, un mūsu jaunuzņēmumi ir gatavi kāpināt eksporta apjomu.

Es varētu lūgt apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

K. Briškens. Paldies.

Un septītā joma, ko es gribu pieminēt, – globālie biznesa pakalpojumi jeb šāda veida otrās paaudzes pakalpojumi. Šobrīd uzņēmumi visā pasaulē saskaras, piemēram, ar mākslīgā intelekta atbilstības jautājumiem. Vai tie būtu auditēšanas algoritmi, vai tā būtu GDPR jeb ģenerālā datu aizsardzības regula, datu privātums, vai tie būtu finanšu noziegumi un to novēršana un līdz ar to atbilstība finanšu jomā. Latvija var kalpot kā šāda veida ārpakalpojumu centrs, sniedzot globālajiem uzņēmumiem šāda veida pakalpojumus. Mums jau ir labi piemēri Rīgā un citur, kur šādi uzņēmumi darbojas.

Un nedaudz... ja es runāju par "atslēgas" tehnoloģijām, kas lielā mērā caurstrāvo gan prioritāros sektorus, gan mūsu ekonomiku kopumā... protams, daudz jau ir runāts par mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos. Arī visām šīm jomām papildu paātrinājumu var iedot tieši šīs jaunās tehnoloģijas.

Droni un robotika. Mākslīgais intelekts, protams, ir ļoti cieši saistīts ar nākamās paaudzes robotiku. Dronu tehnoloģijās mēs jau esam pierādījuši, ka varam būt ārkārtīgi konkurētspējīgi.

Kvantu tehnoloģijas. Nesen runājām ar RTU rektoru – es viņam pilnībā piekrītu – šeit, Latvijā, mūsu topošie fotonikas mikročipi, kuri citstarp izmantos nākotnes kvantu skaitļošanas tehnoloģijas, – potenciāli tas ir tas miljarda vienradzis, ko mēs varam īpaši atbalstīt, tai skaitā dodot iespēju mūsu universitātēm aktīvāk iesaistīties zinātnes komercializācijā.

Ūdeņraža tehnoloģijas un citas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Tās jau es iepriekš pieminēju.

5G, 6G un digitālās savienojamības tehnoloģijas. Arī šis ir tehnoloģiskais līmenis, kur Latvijai ir iespējams būtiski kāpināt ražīgumu.

Digitālie dvīņi, tai skaitā ar mākslīgā intelekta palīdzību, gan valsts pārvaldē, gan biznesā, gan pakalpojumu sniegšanā.

Un visbeidzot – biotehnoloģijas. No medicīnas līdz lauksaimniecībai, no vides zinātnes līdz ģenētikai.

Šīs ir tās septiņas, manuprāt, kritiski svarīgās tehnoloģijas, kurās investējot mēs varam pacelt gan stratēģiskās nozares, gan visu mūsu ekonomiku kopumā.

Specializēsimies un tādējādi arī audzēsim mūsu eksportu un ražīgumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Jo vairāk mēs lasām valdības dokumentus, jo vairāk rodas sajūta, ka dažādas ministrijas dzīvo paralēlās realitātēs. Šodien mēs runājam par progresa ziņojumu, citā dokumentā runājam par ekonomikas izaugsmes prioritātēm. Bet, salīdzinot šos dokumentus, rodas ļoti nopietns jautājums: vai valdībai vispār ir vienota ekonomiskā stratēģija? Jo stils, pieeja un saturs šajos dokumentos būtiski atšķiras.

Vienā dokumentā dominē optimisms, skaisti saukļi un politiskie lozungi par izrāvienu, inovācijām un ekonomikas dubultošanu. Otrā dokumentā dominē piesardzība, riski, fiskālie ierobežojumi, deficīts un brīdinājumi par problēmām nākotnē. Vienā dokumentā mums stāsta par strauju attīstību, otrā – valdība pati atzīst, ka ekonomiskais modelis ir izsmelts, ka fiskālā telpa kļūst negatīva un ka ekonomika ir ļoti ievainojama. Rodas jautājums: kurš no šiem dokumentiem atspoguļo patieso situāciju valstī?

Šobrīd izskatās, ka katra ministrija raksta savu stāstu. Un tā ir viena no lielākajām Latvijas problēmām. Nav vienotas pieejas, nav vienota mehānisma, nav vienotas ekonomiskās vadības. Katrs strādā savā virzienā, katrs raksta savu dokumentu, katrs zīmē savas prioritātes, bet kopīga rezultāta diemžēl nav. Tieši tāpēc arī Latvijai nav stabilas izaugsmes. Ekonomiku nevar attīstīt haotiski, valsti nevar vadīt tā, ka viena ministrija sola ekonomikas dubultošanu, bet otra jau gatavojas fiskālajai krīzei. Tā nav stratēģija, tā ir koordinācijas krīze valdības iekšienē.

Kolēģi! Veiksmīga valsts strādā kā Šveices pulkstenis – katrs mehānisms dara savu darbu, bet visi mehānismi kopā darbojas vienotā sistēmā un vienotā ritmā. Finanšu politikai jāstrādā kopā ar ekonomikas politiku, enerģētikai jāstrādā kopā ar rūpniecību, izglītībai jāstrādā kopā ar darba tirgu, investīciju politikai jāstrādā kopā ar nodokļu politiku. Tikai tad rodas rezultāts. Bet ko mēs redzam Latvijā?

Vieni runā par investīcijām, citi palielina birokrātiju. Vieni runā par konkurētspēju, citi palielina izmaksas uzņēmējiem. Vieni sola ekonomikas izrāvienu, citi tajā pašā laikā brīdina par simtiem miljonu fiskālo bedri. Tas nozīmē, ka valdība nestrādā kā vienota komanda. Diemžēl. Un rezultāts ir redzams – lēnākā izaugsme Baltijā, pieaugošs parāds, vāja konkurētspēja.

Gribu arī pieskarties mūsu konkurētspējai Baltijas tirgū. Fakts ir sāpīgs. Ziņojumā ir godīgi minēts, ka no 50 lielākajiem Baltijas uzņēmumiem tikai 7 ir mūsējie. Lietuvā – 28, Igaunijā – 15. Mazajā Igaunijā ir divreiz vairāk lielo uzņēmumu nekā Latvijā. Diemžēl. Ziņojumā to nosauc par problēmu un piedāvā risinājumu – palīdzēt 70 uzņēmumiem izaugt no 20 līdz 50 miljonu uzņēmumu segmenta uz 50+ grupu. Aprēķināts pat ekonomiskais pienesums – 8,5 miljardi eiro. Bet ar kādiem mehānismiem? LIAA, "Altum"... un tā tālāk. Bet šie visi mehānismi šobrīd jau tiek izmantoti. Un kur ir garantija, ka nākotnē tie strādās labāk nekā šodien?

Kolēģi, spilgts piemērs ir "Rail Baltica" projekts. Tas ir nodots tikai Satiksmes ministrijai, uzlikts uz tās pleciem, bet patiesībā ir jāstrādā visiem kopā – gan Finanšu ministrijai, gan Satiksmes ministrijai, gan Ministru prezidentei. Visiem jābūt iesaistītiem.

Ja mēs strādāsim kopā – kā Šveices pulksteņa mehānisms –, tad arī sasniegsim kaut kādu mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim.

A. Uršuļskis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Liels paldies finanšu ministram par visaptverošo ziņojumu. Tiešām tas tā ir, ka ekonomikas un labklājības izaugsme nav tikai stāsts par Finanšu ministriju vai Ekonomikas ministriju, bet arī par Ārlietu ministriju... jo tas ir viens no mūsu trim lielajiem prioritārajiem darba virzieniem.

Tas, ko mēs paši sev nospraužam, ir skaidrs – aktīva, uz rezultātu vērsta ārpolitika, kur vēstniecības kalpo kā praktiski instrumenti Latvijas uzņēmējiem un arī valsts interesēm. Un tas nozīmē konkrētu atbalstu eksportam, investīciju piesaistei un arī jaunu tirgu atvēršanai. Ārlietu dienests kopā ar LIAA organizē vizītes, tirdzniecības forumus un uzņēmēju dalību starptautiskajās izstādēs. Pagājušajā gadā vien ap 180 gadījumiem. Mūsu darba rezultātā tiek mazināti šķēršļi piekļuvei tirgiem, tostarp sertifikācijas jomā, aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses. Lai būtu skaidrāks tas, ko tieši mēs darām šajā jautājumos, minēšu dažus piemērus.

Viena no lietām – Eiropā mēs ierobežojām Krievijas dempinga iespējas kokrūpniecībā. Viens no piemēriem... ārzemēs, Kanādā. Mēs panācām, lai Latvijas Zāļu valsts aģentūra un Pārtikas un veterinārais dienests ir sertificēti Kanādā un var darboties lielajā Kanādas tirgū. Uzbekistānā mēs panācām, ka mūsu farmācijas uzņēmums "Olpha" saņēma reģistrācijas apliecību un ir pirmais no Baltijas valstu uzņēmumiem un viens no pirmajiem uzņēmumiem Eiropā, kas var ienākt Centrālāzijas lielajos attīstības tirgos.

Pagājušogad ar 33 investīciju projektiem mēs esam līderi. Latvija ir līdere starp Baltijas valstīm ārvalstu investīciju piesaistē. Protams, tas ir kopīgs panākums, kopā strādājot LIAA, ārlietu dienestam un mūsu uzņēmējiem.

Mums ir trīs fokusa virzieni ekonomikas izaugsmei: pirmkārt, ārējā tirdzniecība, paplašinot mūsu iespējas, atverot jaunus tirgus; otrkārt, inovācijas, stiprinot mūsu pozīcijas nākotnes tehnoloģiju attīstībā un komercializācijā; treškārt, aizsardzības nozare, kur valsts drošība papildinās ar valsts ekonomisko attīstību.

Saprotams, ka šobrīd starptautisko vidi raksturo milzīgs ģeopolitisks saspīlējums. Tirdzniecības ierobežojumi pieaug, līdz ar to šobrīd tirgus diversifikācija ir tas, kas ir darāms. Ārlietu ministrijas pozīcija ir nepārprotama: pirmkārt, ir jāpārtrauc ekonomiskās saites ar agresorvalsti Krieviju. Mēs aicinām izmantot visus tiešos un netiešos nacionālā līmeņa instrumentus, lai to izdarītu. Daudzi priekšlikumi par šiem instrumentiem nāk tieši no Ārlietu ministrijas. Vienlaikus mēs paplašinām arī Eiropas brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklu. Un tas vairs nav tikai par jaunu tirgu atvēršanu, par jaunām iespējām, tas ir arī par ekonomisko drošību, noturību un izaugsmi. It īpaši pēdējo divu gadu laikā mēs saprotam, cik tas ir svarīgi. Esam pabeiguši sarunas ar MERCOSUR valstīm: Meksiku, Indonēziju, Indiju un Austrāliju. Latvijas uzņēmējiem tas nozīmē konkrētas priekšrocības – daudz zemākus tarifus. Arī tiem uzņēmējiem, kas jau strādā tajos tirgos, tarifi būtiski pazeminās. Tas nozīmē, ka viņi var vairāk tirgot un kļūt konkurētspējīgāki. Tas nozīmē arī vienkāršākas muitas procedūras. Tas nozīmē lielākas iespējas tajos sektoros, kas mums ir stipri. Un mūsu uzņēmēji to gaida. Piemēram, "Valmieras stikla šķiedra" jau šobrīd saskata iespējas tajos tirgos un, cerams, drīzumā tajos arī ieies. Līdz šim tam traucēja tarifi, sertifikācijas barjeras, bet tagad šie šķēršļi ir noņemti.

Inovācijas un tehnoloģijas. Šobrīd tas ir kļuvis par ģeopolitiskās konkurences centru, un Eiropā ir milzīgs potenciāls, bet mēs atpaliekam inovāciju komercializācijas ātruma ziņā. Mūsu kā valsts uzdevums ir skaidrs – mēs gribam ne tikai piedalīties, bet arī nostiprināties kā augstākās līgas spēlētājs Eiropas Savienībā un NATO.

Ārlietu dienestam ir būtiska nozīme, veidojot starptautiskās partnerības, "savienojot" zinātniekus un uzņēmējus ar pētniecības centriem. Viens piemērs. Pavisam nesen Vācijā ar mūsu vēstniecības atbalstu noslēdzām memorandu starp "Latvijas Mobilo Telefonu", Rīgas brīvostu un Hamburgas partneriem, lai attīstītu digitālos un viedos risinājumus ostu darbībā.

Lūgums apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Uršuļskis. Turpat ienāk... klāt arī kvantu tehnoloģiju joma, attīstība kosmosa kopienā. Ārlietu dienests šos sasniegumus aktīvi reklamē un organizē tematiskos pasākumus, forumus, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem un pētniekiem atrast partnerus un komercializēt savus risinājumus.

Un trešais virziens – aizsardzības industrija. Tā arvien ciešāk ir saistīta ar ekonomiku un inovācijām. Jā, mēs esam atbildīgi, NATO mēs esam starp līderiem, ieguldot lielu naudu mūsu valsts aizsardzībā. Tas nozīmē ne tikai bruņojumu, bet arī militāro industriju. Ārlietu dienestam ir ļoti aktīva loma, lai šī industrija attīstītos un mūsu ekonomikā ienestu papildu naudu. Norvēģijā rīkojām dronu forumu, un bija ļoti liela Norvēģijas uzņēmumu interese... nākt arī pie mums. Somijā sniedzām atbalstu mūsu jaunuzņēmumiem un aizsardzības nozarei, piesaistot investorus. Un, protams, milzīgs darbs pie stratēģiskās vienošanās Vācijā par prettanku mīnu un artilērijas munīcijas ražotņu izveidi Latvijā.

Tie ir konkrēti dienesta darbi ar milzīgām investīcijām, jaunām darba vietām un jaunu naudu Latvijas ekonomikai.

Un visbeidzot. Mēs ticam, ka mums ir spēcīgs pamats turpmākai izaugsmei. Mums ir milzīga diplomātiskā pārstāvniecība dažādās vietās, mums ir liela diaspora, kas jāizmanto vēl aktīvāk, lai nestu šīs idejas tālāk. Mēs nemainīgi turpināsim atbalstīt uzņēmējus, inovācijas un aizsardzības industriju, kā arī lielos starptautiskos pasākumus Latvijā, kuri notiek arī ar Ārlietu ministrijas atbalstu.

Izdarīts ir daudz, bet darāmā noteikti ir vairāk. Mēs turpināsim veidot aktīvu ārpolitiku bez sapņiem, bez ilūzijām par to, ka kāds kaut ko izdarīs mūsu vietā, bez vēlmju domāšanas, bez nepamatotām cerībām, bet ar konkrētiem darbiem, ar virzību, ar konkrētiem rezultātiem, lai mūsu ekonomika būtu labāka un lai mūsu cilvēkiem būtu vairāk iespēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei.

L. Gātere (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Šodien jūs uzrunāt bija plānojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds, bet viņam šobrīd ir citi pienākumi – viņš risina aktuālos jautājumus Latgalē. Tāpēc par aizsardzības nozares skatījumu uz ekonomikas attīstību runāšu es.

Vispirms es vēlos pateikt paldies ekonomikas ministram un Ekonomikas ministrijai par optimisma pilno ziņojumu un skatījumu uz Latvijas nākotni. Tas ir vajadzīgs. Taču, lai attīstītos, ar optimismu vien nepietiek. Ir nepieciešamas skaidras prioritātes, gatavība mērķtiecīgi investēt tajās jomās, kur Latvija var būt patiesi spēcīga.

Un globālajā konkurencē katrai valstij ir jāzina sava niša. Viena no jomām, kur Latvijas attīstība ir likumsakarīga, ir militārā industrija. Un tās ir tieši aizsardzības tehnoloģijas – gan drošības, gan inovāciju, gan arī eksporta politikas jomā.

Marta beigās apritēja gads, kopš Aizsardzības ministrijā mēs sākām ieviest Latvijas aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, un šis ir bijis ļoti intensīvs gads ar daudzām diskusijām, strīdiem, risinājumu meklējumiem. Bet kas ir pats galvenais? Ir reāli rezultāti, ar ko mēs varam lepoties. Mūsu mērķi bija skaidri: palielināt Latvijas uzņēmēju īpatsvaru līdz 30 procentiem mūsu pašu Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, stiprināt lokalizāciju, panākt, lai inovācijām novirzītu 3 procentus no Latvijas aizsardzības budžeta. Un 2025. gadā mēs aizvien palielinājām iepirkumus no vietējās industrijas. Mēs virzāmies uz 20 procentu slieksni. Nākamo četru gadu laikā vismaz 200 miljonus eiro mēs ieguldīsim tieši iepirkumos no mūsu vietējās industrijas.

Vienlaikus mēs ieguldām arī inovācijās. 2025. gadā inovācijām mēs novirzījām 15 miljonus eiro. 2026. gadā tie jau bija 34 miljoni jeb 1,58 procenti no aizsardzības budžeta. Mēs attīstām Autonomo sistēmu kompetences centru un Sēlijas dronu poligonu. Mēs veidojam Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centru. Tas nozīmē, ka Latvija kļūst ne tikai par tehnoloģiju pircēju, bet arī par to radītāju un testēšanas platformu NATO mērogā un Eiropas Savienības ietvaros.

Par vairāk nekā 100 procentiem esam palielinājuši pieteikumu skaitu Eiropas Aizsardzības fonda projektos, dubultojot piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu. Svarīgi arī tas, ka mēs ejam lokalizācijas ceļu. "Patria" bruņumašīnu uzturēšana Valmierā, "Hunter" apkopes attīstība Latvijā, "IRIS-T" apkopes centra izveide kopā ar "Diehl Defence". Tas viss nozīmē zināšanas, jaunas kompetences un arī piegāžu drošību Latvijai.

Jau vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti lielo iepirkumu lokalizācijas projektos. Tas ir divkāršs pieaugums pēdējo trīs gadu laikā, nodrošinot trīs reizes vairāk pasūtījumu no Latvijas ražotājiem 70 miljonu eiro apmērā. Rezultāti ir redzami. Kopš 2023. gada licencēto uzņēmumu skaits ir dubultojies. Šobrīd tādu ir vairāk nekā 120 uzņēmumi. Militārā un duālā lietojuma jomā Latvijā kopumā darbojas jau 227 uzņēmumi. Pagājušajā gadā mēs izsniedzām 22 jaunas licences. Tas ir vēsturiski lielākais skaits.

Īpaši strauja izaugsme notikusi dronu un autonomo sistēmu nozarē. 2024. gadā mums bija tikai 5 dronu ražotāji, šodien ir jau 24. Aizsardzības industrijas attīstība ir bijusi ļoti mērķtiecīgs aizsardzības ministra Andra Sprūda darbs. Šī attīstība nozīmē eksportspēju, inovācijas, augstas pievienotās vērtības darba vietas un Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Tāpēc mums jāturpina būt ambicioziem. Latvijai jāturpina strādāt, lai mēs saglabātu un stiprinātu savu pozīciju kā dronu lielvalsts. Mēs varam kļūt par vienu no Eiropas aizsardzības inovāciju centriem, taču tas prasīs gan ātrumu, gan sadarbību, gan spēju domāt plašākā mērogā, gan skaidru fokusu.

Šobrīd tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad, un ir jautājums, vai mēs spēsim nodrošināt apjomu, kvalitāti, eksportspēju.

Varētu apvienot laikus, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Gātere. Tāpēc mans aicinājums uzņēmējiem ir sadarboties, apvienot spēkus, būt drosmīgiem, radīt risinājumus ar zīmi "Innovated in Latvia" un iet Eiropas un pasaules tirgos, jo spēcīga aizsardzības industrija nozīmē ne tikai drošāku Latviju, tā nozīmē bagātāku, modernāku un konkurētspējīgāku Latviju. Un Latvijā aizsardzības industrija šobrīd ir reāls iespēju loks. Sadarbojoties valstij, industrijai un zinātnei, mēs varam būt nozīmīgs spēlētājs Eiropā. Mēs šo ceļu esam uzsākuši, un mēs to varam sasniegt, strādājot kopā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Godātie kolēģi! Paldies finanšu ministram Arvilam Ašeradenam par izvērsto ziņojumu un tā strukturēto izklāstu.

Šodien mums pieejamie ziņojumi skaidri parāda, ka Latvija pagājušajā gadā ir atgriezusies pie izaugsmes. IKP pieauga par 2,1 procentu, investīcijas palielinājās gandrīz par 10 procentiem, kreditēšana uzņēmumiem pieauga, un kopējie ieguldījumi ekonomikā sasniedza ap 4,3 miljardiem eiro, pārsniedzot plānoto. Darbaspēka nodokļu reforma ir nesusi gaidītos rezultātus. Ir arī citi būtiski rezultāti, un tas parāda, ka pieņemtie lēmumi tādus nes.

Vienlaikus pavisam noteikti ir skaidri redzami nākamie darāmie darbi. Ir arī ne līdz galam paveiktais un pa kādai neveiksmei, kas liek mācīties. Latvijas ekonomikā bija mirklis, kad nepārprotami veicamie darbi, kas dod ātrus augļus jeb rezultātus, bija paveikti. Zemākajos zaros augošie ķirši bija noplūkti... un nākamie soļi nozīmē lielākas grūtības un lēnāku rezultātu.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vakar ir publicējis rakstu par Saeimas ekonomikas debatēm, un tajā viņš raksta (citēju): "Noturīga ekonomikas izaugsme izskatās kā mazs solītis katru dienu ilgtermiņā. No malas šī mazo solīšu pieeja var izskatīties kā garlaicīga mīņāšanās uz vietas, ko dažreiz noformulē par "valstiski domājošo personību, līderības un vīzijas trūkumu". Taču faktiski tieši šie mazie solīši kumulatīvi nosaka valsts ekonomiskās attīstības virzienu." (Citāta beigas.)

Tieši tā! Mēs esam bijuši mazo solīšu izaugsmes posmā. Tā varbūt izskatījās pēc mīņāšanās, kas pateicīga kritizēšanai, bet bija svarīga noturīgas izaugsmes daļa. Šobrīd situācija mainās, un ir vairāki nepārprotami uzdevumi, kas dos rezultātus un ir paveicami bez šaubām un bez bažām.

Šodien īpaši izcelšu četras lietas. Tas nav pilns un izsmeļošs nākamo darbu saraksts, bet četri akcenti atlikušajām četrām minūtēm. Tie ir praktiski soļi, kas dos gandrīz tūlītēju efektu. Un tie ir vajadzīgi lēmumi, kurus mēs nenožēlosim neatkarīgi no tā, kā attīstīsies ģeopolitiskā situācija un pasaules ekonomika.

Pirmais – tehnoloģiju dotās iespējas Latvijas ekonomikas izaugsmei. Vai izaugsmi, kas vērojama šobrīd, mēs spēsim pārvērst ilgtermiņa attīstībā, vai izmantosim šībrīža iespējas pilnā apmērā?

Šī izvēle spilgti redzama mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā un attīstībā. Ir pagājis gads, kopš pieņēmām likumu par Mākslīgā intelekta centru. Šis pirmais gads Latvijā ir bijis pārāk piesardzīgs. Gaidas bija lielākas, un rezultāti pagaidām ir pieticīgi. Mums ir iespēja šo jomu attīstīt straujāk. Realitāte ir tāda, ka trešdaļa Latvijas uzņēmēju uzskata, ka mākslīgais intelekts palīdzēs palielināt produktivitāti, tomēr 2025. gadā to izmantoja tikai ap 12 procentiem Latvijas uzņēmumu. Tikmēr Eiropā vidēji ap 20 procentiem uzņēmumu jau izmantoja mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Mēs redzam, ka būtiski atpaliekam arī privātā sektora rīcībā un izvēlēs. Progress ir, bet potenciāls ir daudz lielāks. Tāpēc nav jautājums, vai mēs šo tehnoloģiju izmantosim. Jautājums ir, cik ātri un mērķtiecīgi mēs to darīsim – vai radīsim un pelnīsim vai vilksimies astē.

Šodien mēs piedzīvojam ne tikai tehnoloģiju izrāvienu, bet produktivitātes revolūciju. Un tas nav nākotnes jautājums. Tā ir šodiena. Mums nav gadu, lai ieskrietos. Visu izšķirs tuvākie mēneši. Pasaule negaidīs, kamēr mēs izlemsim. Ir laiks darīt – ātri! Arī valsts pārvaldei ir jāspēj pārkāpt bailēm un novērst riskus sistēmu drošībai. Šodien kavēšanās izmantot tehnoloģijas ir pielīdzināma izvēlei nelietot elektrību. Dzīvot var, bet produktivitāte – nekāda.

Otrais. Ja runājam par tehnoloģijām kopumā, tad mākslīgais intelekts nav vienīgais stāsts par tehnoloģijām mūsu valstī. Nesenais IT skandāls... jautājums, vai spēsim to pārvērst par pagrieziena punktu. Jā, par to ir jārunā. Mēs piedzīvojām bezprecedenta IT skandālu, bet vadības teorija māca – neveiksme pati par sevi nav problēma. Problēma ir neizdarīt secinājumus.

Šī situācija var kļūt par nozīmīgu pagrieziena punktu, par iespēju stiprināt atklātību un datu caurskatāmību, uzlabot sistēmu savietojamību, virzīties uz mūsdienīgi efektīvu digitālo pārvaldību. Šis skandāls var kalpot par iespēju beidzot pieņemt lēmumu izbeigt 17 dažādu nesavietojamu sistēmu attīstību un panākt datu savietojamību, datu pieejamību un sistēmu caurspīdību. Tajā ir liels izaugsmes potenciāls, ja savienojam datus un ļaujam izmantot kā vērtīgu zināšanu resursu.

Trešais būtiskais virziens, uz ko īpaši vēlos aicināt, – tā ir sadarbošanās. Latvijas ekonomika nevar balstīties uz viensētnieku izdzīvošanas modeli. Mazā valstī nevar uzvarēt vienatnē, uzvar komandas. Mums ir jāiet uz sadarbošanos un paplašināšanos. Tas nozīmē, ka uzņēmumi sadarbojas un arī sistēma kopumā tiek veidota, lai veicinātu sadarbību, arī ar universitātēm, ar pētniekiem. Un nepalīdzēs tikai valdības programmas un lēmumi, ir vajadzīga arī attieksmes un kultūras maiņa. Bet ar valdības programmām to var stimulēt.

Ceturtais, noslēdzošais. Bagātību, kolēģi, rada zināšanas. Latvijas nākotne ir zināšanu ekonomika, tādēļ ir jāiegulda pētniecībā, inovācijās un jāiegulda cilvēkos. Tikai tad mēs spēsim vairāk radīt un vairāk nopelnīt. Latvijas spēks ir tās cilvēkos, mūsu gudrībā un neatlaidībā, spējā un vēlmē mācīties.

Krišjānis Valdemārs kādreiz teica: "Latvji, brauciet jūriņā!" Tas bija aicinājums uz drosmi. Šodien mums jāsaka: "Latvji, ejiet zinātnē! Latvji, ejiet tehnoloģijās! Latvji, izmantojiet iespējas!"

"Latvji, brauciet jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!" mudināja Krišjānis Valdemārs. Šodien šis zelts ir zināšanas. Es ticu, ka mēs varam attīstīt savu valsti. Mums ir visas iespējas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim – ziņojumam.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Augsti godātā Saeima! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Paldies, šogad atkal ir gods piedalīties ekonomikas debatēs un pastāstīt par manu redzējumu, kādā virzienā turpmākajos gados būtu jāattīstās Latvijas ekonomikai, kur mēs esam šodien un kur mēs plānojam nonākt tuvākajos gados.

Godātie kolēģi! Šī ir jau trešā reize, kad mēs šeit, no Saeimas tribīnes, debatējam par ekonomisko izaugsmi. Un šodien es gribu atskatīties uz pirmo reizi, kad mēs iesākām šīs debates.

Ļoti daudz tiek pacelts jautājums par mērķiem. Šodien vairāk kā nekad man jāpaskaidro šie mērķi vēlreiz. Es neatkāpjos no mērķa, kas izvirzīts pirms diviem gadiem, – dubultot valsts ekonomiku, bet šim mērķim ir būtiskas nianses. Mēs nevaram akli sekot vienam mērķim. Visā šajā dokumentā ir parādīta ceļa karte, kas būtu jādara, lai šo mērķi sasniegtu. Un, tikai tam sekojot, mēs varam panākt izmaiņas esošajā paradigmā, par ko runā mana kolēģa Ašeradena ziņojums, kas skaidri iezīmē ļoti skaudru Latvijas ekonomikas realitāti, ļoti skaudru virzienu ar smagiem turpmākajiem lēmumiem, kas neizbēgami pienāks, ja mēs nemainīsim pamatvektorus tam, kā attīstās mūsu ekonomika.

Mērķis – Latvijas ekonomikas dubultošana – nav vienkārši mērķis palielināt valsts IKP apjomu. Mērķis ir arī palielināt iedzīvotāju labklājības līmeni, pielīdzināt to Eiropas Savienības vidējam līmenim. Un visi aprēķini un prognozes, ko esam ielikuši ziņojumos, ir šo abu uzstādījumu caurvīti. Tas nekad nav bijis tikai viens paziņojums par to, ka mēs gribam dubultot ekonomiku un akli sekosim IKP pieaugumam. Ir jāskatās arī dzīves līmeņa pieaugums. Ja mēs saglabāsim šodien to attīstības vektoru, kāds tika izvirzīts pirms diviem gadiem, tad 2035. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos tieši tādos pašos apstākļos kā šodien, pēc 10 gadiem Latvijā nekas nebūs mainījies. Vienīgā pārmaiņa būs tā, ka citas valstis būs aizgājušas uz priekšu straujāk.

Ja mēs šos attīstības vektorus pārrēķinām konkrētās prognozēs, tad 2035. gadā, ja mēs neko nemainām, iedzīvotāju dzīves līmenis būs 75 procenti no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Vai jūs gribat ar to samierināties? Es negribu ar to samierināties. Tāpēc mums ir jāveic fundamentālas pārmaiņas.

Tie, ko mēs iezīmējām pirms diviem gadiem, bija ļoti skaidri virzieni – produktivitāte, cilvēkkapitāls, eksports. Ikvienam valsts pārvaldes dalībniekam ir jāsaprot, ko viņš dara, lai veicinātu eksporta pieaugumu un veicinātu produktivitātes pieaugumu, kādā veidā viņa darbība palīdz risināt šos problēmjautājumus. Un man ir prieks, ka valdībai pa šiem diviem gadiem kopumā ir izdevies būtiski mainīt savas atbalsta programmas, kas šos vektorus ir tieši ietekmējušas, un tam ir bijuši zināmi rezultāti.

Un te mēs nonākam pie otrā ziņojuma, kurā mēs jau konkrētāk... un es tūlīt tikšu arī līdz trešajam ziņojumam. Otrā ziņojuma galvenais mērķis bija parādīt acīmredzamo problēmu, kuru nevar ignorēt. Un man ir prieks, ka arvien vairāk politiķu savā retorikā šo problēmu sāk akcentēt vairāk. Arī es šodien gribu jums to atspoguļot un parādīt.

Situācija būtiski nav mainījusies. (Rāda izdruku.) Kolēģi, šis ir Latvijas kredītu atlikums, salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju. Mēs sākām atpalikt pirms 10 gadiem, un stagnācija mūs ir novedusi ļoti lielā atpalicībā, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas ekonomiku. Šis un nekas cits. Šis ir galvenais iemesls Latvijas ekonomiskajai atpalicībai.

Tas, kas notika pagājušajā gadā, godātie kolēģi... pagājušajā gadā, jūs redzat (Vēlreiz rāda izdruku.)... šī Latvijas līkne, kas ir pašā apakšā, pirmo reizi 10 gadu laikā izkustējās. Mēs 10 gadus vērojām absolūtu stagnāciju, un pagājušajā gadā tika piedzīvota ļoti nopietna izaugsme.

Tas arī bija tas mērķis, ko mēs pagājušajā gadā ekonomikas debašu ziņojumā gribējām Saeimai norādīt, – ka ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai veicinātu kapitāla ieplūdi Latvijas ekonomikā. Bez šīm darbībām tas nebūtu iespējams. Un tieši Saeimai jāsaka lielākais paldies par vislielāko ekonomikas plāna rezultātu, kas pagājušajā gadā tika sasniegts. Tā bija Saeima, kas to izdarīja, neviens cits. Tas bija banku virspeļņas nodoklis.

Tieši banku virspeļņas nodoklis panāca to, ka pagājušajā gadā no mūsu plānotajiem... mēs nebijām plānojuši tik augstu rādītāju, mēs sākotnēji bijām plānojuši, ka tas būs papildu viens miljards. Realitātē (Starpsauciens.)... realitātē ir 1,8 miljardi. Un es dzirdu argumentus. Dzirdu argumentus, protams, par EURIBOR.

Atbildiet man uz jautājumu – vai EURIBOR 10 gadus Latvijai bija atšķirīgs no Igaunijas un Lietuvas, vai 10 gadus tas mums bija kaut kāds citādāks nekā Igaunijā un Lietuvā? EURIBOR 10 gadus bija tieši tāds pats. Vienīgā izmaiņa, kas notika, bija skaidra banku motivēšana – palieliniet kredītu aktivitāti un nemaksāsiet virspeļņas nodokli.

Visas Latvijas bankas, pat tās, kas to negribēja, sāka to darīt, gāja visriskantākajos biznesos, uzrunāja uzņēmējus. (Starpsauciens.) Tas ir tas, kas ir noticis. Tos biznesus, kurus 10 gadus nefinansē, pēkšņi sāka finansēt. To saka visi tie uzņēmēji, kuru finanses pagājušajā gadā pieauga. Uzņēmēju kreditēšana pieauga vairāk nekā par 10 procentiem. Tas ir fakts. (Starpsauciens.) Tas ir tas, kas noticis, tas ir tas pieaugums, ko mēs piedzīvojām pagājušajā gadā.

Ja mēs skatāmies uzstādījumu par eksporta investīciju pieaugumu, to implementēšanu dažādās valsts pārvaldes institūcijās, mēs redzam, ka kreditēšanas apjoms būtiski pieaug. Liaa darbības rezultāti – viens miljards piesaistīto investīciju pagājušajā gadā. Mēs varam diskutēt par metodoloģiju, bet atgādināšu – visus iepriekšējos gadus, kad rezultāti bija vāji, nevienam neienāca prātā interesēties par metodoloģiju. Valainis šo metodoloģiju neizdomāja. Šī ir starptautiska metodoloģija, pēc kuras... pieaugums bija 54 procenti. Kāpēc gan tas tāds bija?

Kā jūs domājat, vai LIAA var uzrādīt kaut kādus rezultātus, ja LIAA darbinieku skaits ir vairāk nekā 30 darbinieki, kuri strādā ar sabiedriskajām aktivitātēm, un tikai septiņi, kuri strādā ar investīcijām? Uz kādiem rezultātiem jūs varat cerēt? Tāda bija LIAA vēl 2024. gadā. Kā to varēja nepamanīt? Bija ļoti skaistas prezentācijas, bet ļoti vāji rezultāti. Šobrīd prezentāciju skaistums ir būtiski krities, tās nav tik smukas, kā bija agrāk, bet sasniegtie rezultāti – 20 pārstāvniecības reģionos. Nevis atbild par biznesa inkubatoriem, dažiem uzņēmumiem, kuriem valsts sniedz atbalstu, bet atbild par reģionu uzņēmēju attīstību.

Viņiem ir pienākums apzināt uzņēmējus, informēt par iespējām, uzrunāt viņus un palīdzēt saņemt valsts atbalstu. Tas ir tas, ko darām Latvijas iekšienē. Pārstāvniecībām ārvalstīs ir pienākums sasniegt konkrētus rezultātus, lai piesaistītu konkrētu investīciju apjomu. Un pagājušais gads spilgti parādīja, ka tas dod rezultātu. Viens miljards – tas ir fakts, tās ir reālas investīcijas.

Uzskaitītās investīcijas ir daudzkārt lielākas. Mēs jau par to esam runājuši. Uzskaitītās investīcijas, par kurām runā... kas tad tur... kāds piesakās, atnāk... Šo investīciju apjoms uz šodienu ir mērāms 17 vai 18 miljardos! Tas ir tas investoru intereses apjoms par Latviju.

Kolēģi, atgriežoties pie Latvijas 2025. gada rezultātiem, ir vairākas lietas, kuras gribu uzsvērt un kuras ir atspoguļotas šajā ziņojumā. Kolēģi, ja mēs paskatāmies jomas, kuras pagājušajā gadā piedzīvoja lielāko izaugsmi un veidoja mūsu ekonomikas izaugsmes stāstu, – pamatā tā ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, mazumtirdzniecība un pakalpojumi, kas pagājušajā gadā ieguva zināmu uzrāvienu. Bet es gribu ieiet šajos rādītājos mazliet detalizētāk.

Kuri apstrādes rūpniecībā bija lielākie uzrāviena veicēji? Mašīnu un iekārtu ražošana – plus 6,3 procenti, pārtikas ražošana – plus 7 procenti, kokapstrāde – plus 6 procenti, elektroiekārtu un optisko iekārtu ražošana – plus 4,9 procenti, metālapstrāde – plus 4,3 procenti, būvniecība – plus 9 procenti.

Kolēģi, lielā mērā iemesls, kāpēc būvniecībā ir 9 procentu pieaugums, nav tāpēc, ka ekonomikā ieplūda nauda, tie bija Saeimas pieņemtie lēmumi, kas atvēra slūžas, lai būvniecībā varētu ienākt nauda, lai būvniecības procesu uzlabojumi jaunu un industriālu projektu attīstībai būtu tādi, lai mēs varētu piedalīties konkurencē par starptautiskajiem investoriem, par starptautiskajiem attīstītājiem, kas izvēlas Latviju kā vietu, kur veikt ražošanu. Domāju, jūs paši varat apskatīties, kādi šobrīd ir dati, kā mēs izskatāmies starptautiski. Latvija, Lietuva, Igaunija... šobrīd visvairāk būvatļauju, lielākais nodoto ekspluatācijā īpašumu skaits. Tādi ir šie rādītāji.

Tas pats par darba tirgu. Paldies, Indriksones kundze, jūs norādījāt vājo vietu – cilvēkkapitāla stratēģijas neesību. Bet stratēģijas neesība neatbrīvo no atbildības. Darbs pie cilvēkkapitāla attīstības notiek.

Ja mēs paskatāmies pagājušā gada rādītājus, tad nodarbinātības pieaugums – 5600. Tas ir ļoti nopietns rādītājs. Tie ir 0,6 procenti. Ja mēs skatāmies ekonomiski neaktīvo cilvēku skaitu, tad pagājušajā gadā ir samazinājums – 9000. Protams, varam diskutēt – labi vai slikti –, bet visus iepriekšējos gadus šie rādītāji bija ar pretēju tendenci, tie nebija plusā, tie bija negatīvi gan vienā, gan otrā virzienā. Pieauga nenodarbināto skaits, mazinājās nodarbinātība. Šobrīd abi skaitļi ir aizgājuši pretējā virzienā. Tas, manuprāt, ir būtiski.

Privātā patēriņa atveseļošanās. Redzam (tas lielā mērā ir darbaspēka nodokļu reformas rezultāts) iepriekš prognozēto izaugsmi – 0,8 procentu pieaugums. Tādu mēs bijām arī prognozējuši. Piepildījās viens pret vienu. Darbaspēka nodokļu samazinājums – cilvēku pirktspējas palielināšana, cilvēkiem vairāk naudas uz rokas. Vidējās algas pieauguma rādītāji un, protams, arī citi rādītāji būtiski uzlabojās.

Godātie kolēģi, gribu pieskarties vienai sadaļai... manuprāt, mēs pārāk maz novērtējam tieši cēloņus. Pagājušā gada eksporta apjoma pieaugums par 0,1... Pirmšķietami liekas: kas tad ir šis eksporta pieaugums – 0,1? Bet tajā pašā laikā mūsu importa rādītāji arī pieaug. Importa rādītāji pieaug mūsu vājās enerģijas ražošanas jaudas dēļ, jo mēs pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos ļoti daudz elektroenerģijas iepirkām no Lietuvas.

Otra lieta – mēs pagājušajā gadā iegādājāmies ļoti daudz iekārtu, lai attīstītu savu apstrādes rūpniecību, pārtikas rūpniecību. Visas attīstījušās jaudas, kuras pagājušajā gadā tika uzstādītas ļoti daudzās Latvijas pilsētās... Mēs varam braukt... es redzu – visi Saeimas deputāti arvien aktīvāk brauks un skatīsies dažādas rūpnīcas. Tad paskatieties, no kurienes tām rūpnīcām ir nākušas iekārtas! Iekārtas ir ievestas, un tas ļoti lielā mērā veidoja Latvijas importa bilances pieaugumu. Bet eksportā, kolēģi, gribu izcelt Latvijas uzņēmumu spēju pielāgoties pārmaiņām. Tas ir pārāk maz novērtēts.

ASV pirms 10 gadiem jaunuzņēmumu attīstītāji radīja grāmatu "Zero to One" ("No nulles līdz vienam"). Šajā grāmatā tika aprakstīts horizontālais un vertikālais progress. Ja mēs runājam par šiem progresiem, tad horizontālais progress ir attīstība, lai apgūtu jaunus tirgus. Pēc šīs grāmatas teorijas jaunu tirgu apgūšana ir horizontālais progress. Bet vertikālais progress ir tas, uz ko mums visvairāk jāsliecas.

Latvijas uzņēmumi pagājušajā gadā pierādīja tieši vertikālo progresu – inovācijas, jaunu produktu radīšanu, jo Latvijas ražotāji vājā ārējā tirgus pieprasījuma apstākļos spēja radīt konkurētspējīgākus produktus, neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu, spēja kāpināt savas eksporta ražošanas jaudas un kaut mazliet, bet palielināt eksporta apjomu.

Kopējā eksporta vērtība faktiskajās cenās pagājušajā gadā pieauga par 3,9 procentiem, kas ir būtisks pieaugums un palīdz veicināt Latvijas ekonomiku. Protams, svarīgs apstāklis ir ārvalstu tiešās investīcijas. Par tām jau runāja kolēģis Ašeradena kungs. Arī tās pagājušajā gadā ir pieaugušas teju par vienu miljardu. Protams, mēs varam arī labāk, bet tas ir pieaugums, un tas parāda to, ka mēs esam aizgājuši jau pa šo attīstības ceļu.

Ja runājam par eksportējošiem uzņēmumiem, tad jāatzīst, ka mērķis, ko izvirzījām pagājušajā gadā, nav sasniegts. Tas ir iemesls šī gada ziņojumam, uz to mēs gribam vērst visas Saeimas uzmanību, arī politikas veidotājiem šim jautājumam jāpievērš daudzkārt lielāka uzmanība un jāskatās uz to, kādā veidā varam mainīt šos attīstības vektorus.

Ja skatāmies, uz ko šodien balstīta Latvijas ekonomiskā izaugsme, tad Latvijas ekonomiskā izaugsme diemžēl balstīta uz struktūrfondiem. Un, kamēr mēs šo vektoru nemainīsim un neapzināsimies apjomu, kādā tas mums ir jāmaina, nekas nemainīsies.

Es, godātā Saeima, gribu parādīt šo ainu. (Rāda izdruku.) Par to ir daudz... mēs arī vakar vienā raidījumā... tiem, kas neskatījās, var atgādināt... par privāto investīciju apjomu Latvijas ekonomikā. Ja mēs gribam 2035. gadā sasniegt to, ka Latvijā iedzīvotāji dzīvo tāpat kā Eiropas Savienībā... nevis 75 procenti no vidējā līmeņa, bet – kā Eiropas Savienībā... tad mums ir jāpiesaista privātais kapitāls 175 miljardu eiro vērtībā. Tas ir tas apjoms, kas jāpiesaista.

Ja mēs no šīs ambīcijas atsakāmies, tad mums ir jāsamierinās. Un tie, kas tā saka, tad saprotiet – jūs dzīvosiet par ceturtdaļu sliktāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas ir tas, kas jums jāapzinās. Tā ir vektora maiņa, kas jāpanāk. Mums ir jāpanāk cīņa par privātajām investīcijām, un tām jābūt būtiski lielākām. Ja mēs balstām ekonomiku tikai uz struktūrfondu investīcijām, kas plānotas 10 gados virs 40 miljardiem, tad mēs sevi lemjam atpalicībai. Un tas ir tas, ko mēs nedrīkstam pieļaut. Tā ir bijusi viena no lielākajām politikas veidotāju kļūdām – attīstības balstīšana uz struktūrfondiem. (Starpsauciens.)

Pagājušais gads bija pirmais gads, kad Latvijas ekonomika balstīja savu attīstību uz privātā kapitāla investīcijām, nevis uz Briseles noteikto attīstības virzienu. Privāto investīciju apjoms bija lielāks nekā Briseles fonda investīcijas. Briseles fonda investīcijām ir jākalpo kā punktam, kas palīdz iet šajā vektorā, bet tas nevar būt kā balsts, un tam jābūt kā stimulam. Tas... Mums lielākā problēma ir tā, ka struktūrfondu investīcijas ir kā balsts ekonomikas izaugsmei. (Starpsauciens.) Tas tā nedrīkst būt, un ir jāmaina – ir jāmaina! – šis vektors. Ir jāskatās, lai privātā kapitāla investīcijas būtu daudz lielākos apjomos. Kolēģi, es pirms 15 minūtēm jums rādīju bildi ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Šie rādītāji atšķiras katrā valstī par 15 miljardiem – 15 miljardiem! Un tā ir tā lieta, par ko es runāju. Viņi savu ekonomiku ir balstījuši uz privāto investīciju ieplūšanu ekonomikā. Kamēr mēs šo nemainīsim, nekas mūsu ekonomikā nemainīsies. Mums jāstrukturizē fondi pēc principa, ka fondi kalpo kā stimuls privātā kapitāla ieplūšanai. Un to var panākt. Esmu diezgan pārliecināts.

Ja paskatāmies uz "Altum" šodien, "Altum" kā finanšu institūcija divu gadu laikā... kolēģi, divu gadu laikā "Altum" kapitāla apjoms ir gandrīz dubultojies. Uz ko gan tas ir dubultojies? Jūs paskatieties, uz ko gan "Altum" kapitāla apjoms ir dubultojies? "Altum" šodien ir ieslēdzis no pirmā ātruma otro ātrumu. Es esmu pārliecināts, ka mēs vēl varam ieslēgt gan trešo, gan ceturto, gan, ja labi pameklēsim, piekto un sesto ātrumu. "Altum" šobrīd no... Divus gadus atpakaļ tie bija... aptuveni zem miljarda bija viņu aktīvu apjoms. Šobrīd tas jau tuvojas 1,8 miljardiem. Mūsu acu priekšā tas ir dubultojis jaudu un kalpo kā viens no lielākajiem ekonomikas attīstības dzinējspēkiem – gan kreditēšana reģionos, gan mazā biznesa atbalsts, lauksaimnieku atbalsts, dažādu veidu atbalsta programmas, kas ir desmitiem "Altum" ierindā. Bet vēl joprojām tas netiek izmantots, mēs varam vēl vairāk. Un tieši "Altum" būs tā vieta, kur koncentrēsies pensiju 2. līmeņa fonda uzkrājumi sākotnēji 100 miljonu eiro apmērā. Potenciāli tajā brīdī, kad... un te es aicinu visus izmantot Eiropas lobiju un palīdzēt dabūt ātrāk lēmumu no Eiropas, lai mums ātrāk iedotu atļauju šo fondu palaist. Tajā brīdī, kad palaidīs, šī fonda apjoms tiks kāpināts uz vienu miljardu, uzreiz. Šobrīd tikai viens pensiju fonda pārvaldnieks Latvijā nav piekritis veikt savu ieguldījumu šajā fondā. Visi pārējie jau publiski ir apliecinājuši, ka viņi to darīs, un jau ir izdarījuši. Tas ir tikai sākums. Un šis viens miljards ieslēgs trešo ātrumu, un "Altum" apjoms jau būs tuvu trijiem miljardiem, ar ko viņi operēs.

Tāda veida pieeja mums ir vajadzīga. To var panākt tieši ar pieeju, ka skatāmies finanšu instrumentu virzienā. Finanšu instrumenti ir tas, kas palīdz attīstīt mazo, vidējo biznesu, piemēram. Tieši finanšu instrumentu ieviešana deva iespēju nu jau teju trīs tūkstošiem uzņēmēju, mazajam biznesam, gada laikā saņemt atbalstu attīstībai. Gada laikā tas ir noticis, un mēs tiešām varam panākt daudz lielākus rezultātus.

Bet, godātie kolēģi, es pieskāros šim... pieskāros vienai sadaļai attiecībā uz lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem. Mēs Ekonomikas ministrijā šogad, gatavojoties šim debašu materiālam, sagatavojām ļoti savādāku analīzi nekā esam pieraduši.

Mēs varam skatīties OECD pētījumus, darīt to, kas tur ir rekomendācijās, varam skatīties Eiropas Komisijas rekomendācijas, dažādu veidu rekomendācijas, kuras citstarp šajā ziņojumā esam aprakstījuši. Bet mēs paņēmām privātā sektora līderus un skatījāmies, ko viņi rekomendē un kāda ir pieeja dažādu jautājumu risināšanai. Tātad "McKinsey" pavisam nesen bija uztaisījis analīzi par trīs lielākajām ekonomikām – Vāciju, Ameriku un Lielbritāniju. Mēs šajā ziņojumā paanalizējām Vāciju un Ameriku. Un tas, kas parādās, – ka lielāko ekonomisko pienesumu... tas jau visiem zināms fakts... bet mēs to varam arī parādīt šobrīd datos, ka lielāko ekonomisko pienesumu dod neliels skaits uzņēmumu.

Un arī Latvijā. Ja mēs paskatāmies uz šiem rādītājiem, tad konkrēti 1500 uzņēmumu nodrošina divas trešdaļas no Latvijas produktivitātes pieauguma – divas trešdaļas! Kolēģi, Latvijā 600 uzņēmumu veido lielāko daļu no mūsu valsts ekonomikas. Ja mēs mērķtiecīgi strādāsim uz šo uzņēmumu mērogošanu, tad panāksim daudz straujākus rezultātus Latvijas ekonomikas vidē.

Mēs Ekonomikas ministrijā esam veikuši dažus piemērus... dažus pilotprojektus šo gadu laikā. Viens no zīmīgākajiem piemēriem... Esmu pārliecināts, jūs visi ļoti labi zināt, ir jau ilgstošs piemērs, bet tas šobrīd nonāk fināla attīstības fāzē... tas ir "Latraps" projekts "ASNS Ingredient", kas tiek realizēts Jelgavā. Šis viens projekts pacels produktivitātes līmeni visam lauksaimniecības sektoram, būtiski palielinot mūsu eksporta produkcijas... produktivitātes līmeni. Viens vienīgs projekts.

To apliecina arī "McKinsey", ka nav tādu sistēmisku risinājumu, lai celtu valsts produktivitātes apjomu. Atsevišķi uzņēmumi, ja to know-how tiek pareizi izmantots un tiem tiek sniegts pareizais atbalsts īstajā brīdī, ceļ visas valsts produktivitāti un var panākt to nepieciešamo lēcienu, lai mēs spētu attīstīties straujāk.

Tieši tas ir tas, uz ko vēlamies vērst uzmanību. Latvijā līdz šim nav bijis politikas, mērķtiecīgas politikas, uzņēmumu mērogošanai. Uzņēmumu mērogošanas piemērs ir... Nupat kā divi piena uzņēmumi Latvijā... viens nopirka otru. Šis darījums notika ar "Altum" atbalstu, speciāli izveidotu garantiju programmu tieši šādam mērķim, lai varētu palīdzēt mērogot.

Problēma ir tā, ka tādas programmas nebija piecus gadus atpakaļ. Piecus gadus atpakaļ tai jau bija jābūt. Mēs redzētu ne vienu vien Latvijas uzņēmumu, kas nebūtu pārdots ārvalstu investoriem, bet kas būtu spējis kāpt nākamajā attīstības fāzē no viena līmeņa uz nākamo.

Šāda veida atbalsta programmu trūkums ir arī iemesls, kāpēc Latvijā Top 50 uzņēmumu skaitā Baltijas līmenī ir tikai septiņi uzņēmumi. Pagājušajā gadā bija astoņi, tagad ir septiņi. Lietuva – absolūts līderis. Igaunija mums izgriež pogas vienos vārtos. Un Latvijas uzņēmumi?

Ja mēs paskatāmies, kas ir tie uzņēmumi, kas ir šajā sarakstā, redzam: mums ir publiskā sektora uzņēmumi, mums ir pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi... ārvalstu investori... un tikai divi nacionālā kapitāla uzņēmēji. Un, kamēr mēs neizveidosim mērķtiecīgu politiku mērogošanai, nekas arī nemainīsies. Mēs piedzīvosim situācijas, ka Latvijas nacionālā kapitāla kokrūpnieks tiek pārdots Austrijas investoram. Ļoti labi Austrijas investori nāk iekšā, apliecina uzticību Latvijas biznesa videi ar lielām investīcijām. Bet panākums būtu tad, ja šis Latvijas uzņēmums būtu nopircis citus uzņēmumus tepat Latvijā, paši būtu attīstījušies un gājuši uz izaugsmes fāzi.

Mums ir jāizkāpj no tā nacionālā skata uz lielajiem uzņēmumiem. Ikviens Latvijas lielais uzņēmums ir jāieliek globālajā kontekstā, lai ieraudzītu tā patieso lomu, patieso izmēru un uzdotu jautājumu – ko mēs varam darīt, lai tas savu vērtību kāpinātu? Jo šis Top 50... mēs to speciāli ielikām šajā ziņojumā. Speciāli, lai jūs redzētu, ka mūsu veiksmes stāsti globālajā mērogā nemaz nav tādi veiksmes stāsti.

Mums ir pārtikas pārstrādes uzņēmums tepat Rīgā "Food Union". Tiešām Latvijas lepnums. Sieriņi "Kārums"... ko tik viņi neražo. Nu jau sākuši arī eksportēt. Bet šī uzņēmuma potenciāls ir daudzkārt lielāks. Mērķtiecīgs darbs eksportā viņiem notiek tikai pēdējos pāris gadus. Latvijas iekšējā tirgū viņu loma ir aptuveni 60–70 procenti. Viņi ir spēcīgākais uzņēmums Latvijas iekšējā tirgū. Visi latvieši zina viņu produktus. Bet uzņēmums, kas nupat kā atvēris savu pirmo ražotni Bauskā, piena pārstrādes uzņēmums ar Lietuvas kapitālu, gadā apgroza sešas reizes lielāku apgrozījumu. Latvijā, visticamāk, neviens iedzīvotājs nemaz nezina viņu produktus. Bet viņu apgrozījums ir... mērķētais šīgada apgrozījums – 600 miljoni eiro. Tad jūs iedomājieties – piena pārstrādes uzņēmums! Daudzkārt lielāks par mūsu nacionālo lepnumu un... realizēts tepat.

Un nav jau tā, ka viss ir slikti. Mums ir mūsu olu ražošanas čempioni "Balticovo". Piemēram, ieejot Lietuvas tirgū, viņi bija top pieciniekā, šobrīd viņi jau ir Lietuvā lielākais spēlētājs. Tas ir mūsu lepnums, kas parāda, ka mūsu uzņēmēji arī ir spējīgi iet šo mērogošanas ceļu.

Pēdējo 10 gadu laikā uzņēmumu skaits, kas eksportē virs 50 miljoniem, Latvijā ir izaudzis divas reizes. Tas nav maz. Bet, kolēģi, mums ir jāspēj daudz, daudz vairāk palīdzēt uzņēmumiem kāpt pa šīm kāpnītēm. Tas ir tas, uz ko mēs aicinām ar šo ziņojumu, – pievērst fundamentālu uzmanību un saprast, ka šī problēma, ja tai nebūs risinājuma, ļoti kavēs Latvijas ekonomisko attīstību. Tas, ko mēs varam darīt... Šajā ziņojumā esam iezīmējuši virzienus, ko darīsim un ko jau šobrīd darām, lai situāciju uzlabotu.

"Altum" ar savām garantiju programmām, atbalsta programmām, mērogošanas iespēju programmām būs viena no atslēgas figūrām. Bet arī privātais sektors, dažādi investīciju fondi, Eiropas Investīciju banka un kas tik te nav piesaukts... viņiem beidzot ir jāsāk investēt Latvijas ekonomikā nauda. Pagaidām mēs tikai par viņiem runājam un priecājamies, ka mēs tur tiekamies, bildes taisām un vēl visu kaut ko. Bet vajag jau reāli sākt arī kādus pāris miljardus ieguldīt tai ekonomikā. Citas valstis to ļoti aktīvi izmanto. Un arī Latvijai šajā virzienā jāiet, tieši saliekot kopā to ar Latvijas uzņēmēju attīstības nepieciešamībām.

Šajā pētījumā arī parādām Latvijas uzņēmēju vājos rādītājus kreditēšanas piesaistē. Es gribētu teikt tā – ļoti augstās iespējas, bet vājos rezultātus. Un uzņēmēju vislielākā problēma ir tā, ka uzņēmējiem ir ļoti zems pašnovērtējums. Pēc bilancēm mēs redzam, ka viņi pilnībā varētu mierīgi iegūt kapitālu no privātā sektora tālākai attīstībai, bet viņi šo kapitālu neizmanto, jo gluži vienkārši pašnovērtējumā uzskata, ka tādu iespēju nav, kaut gan viņiem tādas ir. Un arī tas ir jāmaina.

Man ir prieks arī par finanšu sektoru, kas kopā ar uzņēmēju organizācijām par šo jautājumu ļoti, ļoti aktīvi runā un strādā reģionos, un informē uzņēmējus par iespējām. Mēs to darām visi kopā – gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan finanšu sektors, gan dažādas uzņēmēju organizācijas. Bez aktīva darba šajā virzienā mēs nepanāksim pārmaiņas.

Godātie kolēģi! Šis ir virziens par lielajiem uzņēmumiem, bet tikpat svarīgi ir skatīties, ko mēs darām ar mazajiem uzņēmumiem. Un birokrātijas mazināšana... Tā ir fundamentāla lieta mazajam biznesam: gan nodokļu sloga mazināšana, gan birokrātijas mazināšana. Es šodien gribu aicināt Saeimu skatīties mazliet savādāk uz šo jautājumu, ko nozīmē birokrātijas mazināšana. Birokrātijas mazināšana nav vienkārši kaut kādu procedūru atcelšana, bet uz to ir jāskatās kā uz uzticības vairošanu Latvijas uzņēmējiem. Radītā birokrātija ir neuzticības apliecinājums. Dažādie pieprasījumi, ko mēs prasām no mazajiem uzņēmējiem, dažādās atļaujas, saskaņojumi un dažādu citu veidu prasības ir galvenais iemesls šai birokrātijai. Tā ir neuzticība, un to vajag mazināt. Ja mēs nemazināsim šo neuzticību, diemžēl arī mazie uzņēmēji stagnēs. Mazajiem uzņēmējiem ir nepieciešama pieeja kapitālam un birokrātijas mazināšana. Divas lietas. Mērķtiecīgs darbs šajos virzienos. Un es nedomāju šajā gadījumā par kaut kādu prasību mazināšanu, es domāju par prasību atcelšanu. Vienīgais veids, kā mēs varam mazināt birokrātiju maziem uzņēmējiem, ir prasību atcelšana. Tas ir tieši tas, ko mēs izdarījām būvniecībā. Mēs atcēlām prasības. Un tas ir tas, ko mēs šobrīd piedāvājam mazajam biznesam – vienkārši atcelt dažādas prasības un darīt to ļoti, ļoti lielā apjomā. Skatīties visdažādākajos līmeņos.

Šobrīd pirmo birokrātijas mazināšanas paketi jau esam iesnieguši. Šodien to skata valsts sekretāru sanāksmē. Daudz kas ir atspoguļots arī šajā ziņojumā. Bet mēs labprāt uzklausīsim arī Saeimas deputātu idejas par to, kas, jūsuprāt, būtu tās lietas, kurās būtu jāmazina birokrātijas prasības. Labprāt iesaistītos šajās diskusijās. Saeimai ir vislielākā atbildība šīs birokrātijas mazināšanā. Mēs nāksim ar priekšlikumiem. Ņemiet šos priekšlikumus! Virziet tos! Bet panākam šeit rezultātu!

Būvniecībā bija nepieciešamas 60 normatīvo aktu izmaiņas – 60! –, kas bija gan valdībā, gan Saeimā izmainītas, lai panāktu rezultātu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ļoti labi nostrādāja. Kad mēs virzījām būvniecības procesu, kolēģi, mums bija 200 iebildumu pēc būtības. Un arī birokrātijas mazināšanas procesu mazajam biznesam virzot, jau esam saņēmuši veselu virkni – vairāk nekā 200 – iebildumu pēc būtības.

Tātad cerēt, ka valdība kaut ko šeit atnesīs, ir diezgan niecīgi. Saeimai jāuzņemas lielāka atbildība šo ideju tālākai virzīšanai. Tas būs, manuprāt, labākais, ko mēs varētu izdarīt tuvākajos mēnešos, lai panāktu reālu progresu.

Par ekonomikas politikas virzieniem, kolēģi, bieži tiek uzdots jautājums: kāda tad ir tā Latvijas "Nokia"? Kas tad ir tas virziens? Vai mēs atbalstām IT, vai mēs būsim lielo... kas tad mēs būsim kā valsts? Šajā brīdī es gribētu teikt, ka mums ir jāatbalsta tie, kam sanāk, un nevajag traucēt tos uzņēmumus, kas vienkārši veido uzņēmējdarbības ekosistēmu, – visus mazos uzņēmējus. Vienkārši jāļauj viņiem darboties brīvāk.

Bet tas, uz ko valstij vajadzētu šajā brīdī fokusēties, ir aizsardzības industrija un enerģētiskā drošība. Šie ir divi virzieni, kuros valstij vajag ļoti mērķtiecīgu politiku, lai veidotu tālāko attīstību un lai mēs nostiprinātu savas ekonomikas pamatus. Tieši aizsardzība un enerģētika ir tie divi virzieni, kuros jābūt mērķtiecīgai politikai... kur citstarp mēs ar Aizsardzības ministriju un kopumā valdību pagājušajā gadā panācām gana labus rezultātus. Tāpat nedrīkst aizmirst par reģionālo attīstību, infrastruktūras attīstību, mājokļiem un cilvēkkapitālu. Visi šie jautājumi, kas ir aprakstīti ziņojumā, ir vienlīdz svarīgi, bet aizsardzības industrija un enerģētika ir paši, paši svarīgākie šobrīd, pie kuriem būtu visvairāk jādarbojas un jāfokusē valsts atbalsta instrumenti.

Godātie kolēģi! Es nevaru nerunāt šodien arī par incidentu, kas noticis Latgalē. Nupat kā atgriezos no krīzes vadības sanāksmes, kurā mēs izrunājām šo situāciju. No savas puses gribu teikt, ka mums ir ļoti būtiski jākāpina spējas tos dronus notriekt. Lai vai ko teiktu, dronu notriekšanas spējas... Nupat kā, pāris nedēļas atpakaļ, biju Ukrainā. No Ukrainas kolēģiem sūtu milzīgu paldies visai Latvijas Saeimai, valdībai par atbalstu, ko visi kopā sniedzam Ukrainai šajā situācijā. Bet mums ir jāseko tās piemēram pēc iespējas ātrāk. Es personīgi tikos ar dažādiem uzņēmējiem, valsts pārstāvjiem. Viens no mana brauciena mērķiem bija tieši militārā un drošības joma. Es personīgi redzēju, ko ukraiņi ir sasnieguši dronu aizsardzībā, dronu sienu veidošanā, kādām metodēm viņi cīnās, lai notriektu dronus. Es to visu redzēju. Un es uzskatu, ka šobrīd līča valstis... kāpēc tad tās ar ukraiņiem tiešā veidā vienojās? Nemēģināja izdomāt jaunu Ameriku paši, bet tiešā veidā vienojās par to, lai Ukraina palīdz viņiem tos dronus notriekt. Kā mēs redzam, ļoti veiksmīgi viņi to dara. Vienkārši sadarbība ar Ukrainu dronu sienas veidošanā. Nevajag izdomāt jaunu Ameriku. Vienkāršas darbības. Un izmaksas galīgi nav lielas, lai to realizētu. Izmaksas, par kurām mūs informēja, nebija tādas, ko mēs nevarētu jau tuvākajā laikā, negaidot nekādus stratēģiskus lēmumus, pieņemt. Un, jo ātrāk mēs to ieviesīsim, pārņemsim šo pieredzi viens pret vienu, jo drošāk mēs jutīsimies un jo drošāk jutīsies arī... mūsu infrastruktūra, kura pēc būtības ir jāaizsargā.

Arī par šo ziņojumu es ļoti daudz dzirdu par ambīcijām – nu, ka šis ziņojums ir kā tāds sapņu dokuments. Bet es gribu, kolēģi, jums teikt, ka šis ziņojums nav nekāds sapņu dokuments. Šis ziņojums ir skaudra realitāte, un jums uz to jāskatās kā uz skaudru realitāti. Tas plāns, ko mēs iezīmējām... ja jūs no tā baidāties, pareizi darāt, ka baidāties, jo tas iezīmē ļoti skaudru realitāti uz to, cik ļoti mums ir jāstrādā, lai kaut ko mainītu šajā paradigmā. Uzstādītie mērķi... ne velti es tos tur lieku iekšā, ne velti es tos uzstādu maksimāli ambiciozus, lai jūs saprastu atrāvienu, kāds ir nepieciešams, lai mēs iegūtu izmaiņas.

Tas pagājušā gada uzstādījums – papildu 3,5–3,7 miljardi ekonomikā –, arī tas pagājušogad tika uzskatīts par ambiciozu Napoleona stāstu. Gada beigās – 4,2 miljardi.

Ja mēs gribam, varam apsteigt ekonomistu prognozes... ko mēs sasniedzām pagājušajā gadā. Visi ekonomisti kļūdījās par Latvijas ekonomisko izaugsmi. Mēs sasniedzām labākus rādītājus. Ja mēs gribam, parādām, ka varam. Mums daudz vairāk ir jāuztraucas nevis par optimistiskām prognozēm, šādiem plāniem, bet daudz vairāk ir jāuztraucas, ka neieslīgtam pesimismā, ka nesamierināmies ar atpalicību. Tā ir lieta, ko mēs nedrīkstam pieļaut, ka tā kaut mazākajā veidā iesakņojas šajā parlamentā, valdībā. Neviens nedrīkst samierināties ar atpalicību! Mēs nedrīkstam samierināties ar to, ka mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.

Mums ir jāuzstāda augsti mērķi un visiem kopā pēc tiem jātiecas. Jo augstāki būs mērķi, jo straujāk iesim uz priekšu. Zemu mērķējot, augstu nekad netrāpīsi. To teica Ulmanis jau 100 gadu atpakaļ. Un mums pie šī vienkāršā teiciena ir jāpieturas šodien, jāiet straujāk uz priekšu un jāuzstāda pašiem sev ambiciozāki mērķi, nevis samierināšanās ar atpalicību... ko es te dzirdu, ka šis ir par traku. Kur mēs šito sasniegsim? Jā, 170 miljardi! Tieši tik ir vajadzīgas privātā kapitāla investīcijas, lai mēs kaut kur kustētos. Un ar tādu ambīciju ir jāiet uz priekšu, nevis jāvaimanā: kur nu mēs, ko nu mēs... Kādu uzņēmumu pārdosim, kādu pirksim? Ko darīt ar valsts uzņēmumiem? Izmetiet ārā šīs domas un sāciet strādāt! Un visi kopā, es ticu, mēs varam pacelt Latviju par numur viens valsti Baltijā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sākumā par attieksmi. Mēs saņēmām divus ziņojumus, vienu pavisam pēdējā brīdī. Un mums ir jādiskutē. Tas vienkārši liecina, ka ekonomika un izaugsme Latvijā nav prioritāte, kaut gan mēs dzirdējām kaut ko citu. Valdība aizmirst, ka nauda, ko tērē, – tā ir nodokļu maksātāju nauda.

Finanšu ministra ziņojums atspoguļo nākotnes saistības, ko ir uzņēmusies šī valdība, iezīmē valsts saistības nākamajiem četriem gadiem. Ekonomikas ministrs raksta vēlmju sarakstu akadēmiskā valodā, ilustrē ar laba izskata grafikiem un sapņo par lieliem skaitļiem. Pārskatā norādīts, ka 2025. gadā privātais patēriņš palielinājies par 0,8 procentiem, bet sabiedriskajā – 3,3. Tas ir tikai četras reizes vairāk iepretim privātajam.

Vai dzīvojam divās dažādās realitātēs? Iekšzemes patēriņa pieaugumu esot veicinājis spēcīgais algu pieaugums. Tikai – kā? Lasot šos dokumentus, jūtos, it kā tas būtu pārskats par nupat notikušu ballīti. Tie, kas piedalījušies, saka: ballīte izdevusies, vietas izvēle – laba, ēdienkarte – izcila. Viesi viens otram nepatīk, bet kopā strādā. Ir jautri. Rēķinus par šo ballīti, lūdzu, – nākamajiem viesiem. Tagad – nē, mēs nemaksāsim. Mēs nezinājām. Atgriežoties realitātē, prātā nāk cita klasikas filma: "Mammu, vai tagad ir bankrats?"

Situācija būtībā ir biedējoša, un humoram nav vietas. Ja 2027. gadā fiskālā telpa... 80,30 miljoni, tad 2030. gadā negatīva – mīnus 883,5. Nē, tas nav aizņēmums, tas ir mīnuss maciņā papildus jau esošajiem aizņēmumiem.

Godājamā valdība! Vai jums nav kauns? Pēc jums – kaut vai plūdi. Un šajos ziņojumos jūs solāt prioritātes bez finansiāla seguma, kam finanšu avots būs jāmeklē nākamajai valdībai, bet jāapmaksā nodokļu maksātājiem. Un spilgta ir atslēgas frāze finanšu ministra ziņojumā, kurā, mazliet citējot, "situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā var izvērsties par īpaši izaicinošu budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas ziņā, it īpaši ņemot vērā pienākumu nodrošināt aizsardzības izdevumu līmeni 5 procentu no IKP apmērā un nepieciešamību samērot to ar papildus nepieciešamā finansējuma pieprasījumiem, par kuriem jau ir pieņemti MK lēmumi bez finansējuma avota".

Ministra kungs, paldies par godīgumu! Labāk godīgi atzīties. Bet būtībā ir mazliet kauns lasīt, ka Ekonomikas ministrija lepojas – sagatavoti pretpasākumi energokrīzes ietekmes mazināšanai. Vai tiešām tā ir krīze, un vai ar palīdzības sniegšanu ir jālepojas? Konstatēt faktu, ka Latvijas ekonomika atkarīga no globālās ekonomikas, ģeopolitiskās situācijas un... kur gan var piekrist par eirofondiem. Protams, tā ir taisnība. Bet kādi risinājumi, izlasot vairākas reizes šo ziņojumu... nopietni lasot?

Nosauktās prioritātes ir tāda kā mācību grāmata, teorija un statistika, taču trūkst konkrētu rīcības uzdevumu un apņemšanos. Nosauktas vēlmes, bet nav skaidra rīcības plāna, nav redzējuma par iespēju izmantošanu laikā, kad pasaules ekonomika piedzīvo satricinājumu. Piekrītu – vīzijai, plāniem, ambīcijām ir jābūt, bet jābūt arī zināšanām un spēju kopumam, lai plānus pārvērstu par uzdevumu un galu galā tos realizētu.

Realizēt nozīmē valdības atbildību kopumā. Šobrīd ministrijas runā katra savā valodā. Piemēram, tas ir tā kā par pasaku... fabulu "Gulbis, līdaka un vēzis". Lūk, piemēri.

Kamēr Ekonomikas ministrija plāno procesu digitalizāciju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nespēj kontrolēt valsts IT projekta vadību, izšķiežot naudu un piesedzot sarunātus iepirkumus. Otrs piemērs: kamēr Tieslietu ministrijas veiksmes stāsts ir cietums, Satiksmes ministrijas sapņi par "airBaltic", "Rail Baltica" rauj ekonomiku dziļās ilgtermiņa saistībās, sauc par reorganizāciju, par kuru šābrīža atbildīgajiem nav sajēgas. Trešais piemērs: kamēr valdības vadītāji pauž vīzijas mazināt birokrātiju, iestādēs tā reāli pieaug. Piemēram, KEM nāk ar saviem zaļajiem plāniem. Un, ja runājam par birokrātiju, piemēram, februārī ražotājiem ir jauns statistikas pārskats. Tā ir birokrātijas mazināšana.

Par augošajām valsts parāda izmaksām mums ir virkne jautājumu, kuru negatīvās iezīmes nevaram ignorēt, izskaust, bet varam ar tām rēķināties. Piemēram, strauja sabiedrības novecošana. Un es trešo reizi pēc ziņojuma... un vēlreiz pārlasot, nav ne vārda par sudraba ekonomiku. Sudraba ekonomikā 70 tūkstoši... jāsaka, sudraba ekonomika šodien darba tirgū... Šajā ekonomikas ziņojumā... Jau trešo reizi atgādinot, jo ministrs teica – pierakstīšot un ņemšot vērā. Nav. Tur ir tukšums. Tā ka mazliet tomēr jāpaskatās. Arī pēc visa OECD. Jā, mēs neņemam OECD pētījumu vērā. Ir norādīts, ka tas jāņem vērā un jāieliek ziņojumā. Diemžēl šeit ir tukšums.

Pašā noslēgumā es tomēr teiktu, šeit, parlamentā, ir jābūt diskusijai un debatēm, kurās mēs sacenstos ar inovācijām, ko darīt un kādā veidā. Šis nav atskaišu placdarms, kur mēs atnākam un paskatāmies, kādi ir bijuši grafiki, bet šeit ir jānāk un jādomā par risinājumiem, kāda būs jaunā ekonomika. Nepietiek ar MiCA regulu, kura, pateicoties Saeimai, tika pieņemta... Un tikai divas licences spējām izdot... Ir jādomā par citu – jaunu – ekonomiku. Te, apskatot abus ziņojumus, tāda risinājuma nav.

Godātie kolēģi! Tā ir vienkārša atskaite, bet mums vajag risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Raimonds Bergmanis, Augusts Brigmanis, Oļegs Burovs, Jānis Dinevičs... ir, Andrejs Judins, Nataļja Marčenko-Jodko... ir, Ināra Mūrniece, Igors Rajevs un Ilze Vergina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē... tie, kas ir pie TV ekrāniem. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma skatīšanu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Pirms diviem gadiem no šīs tribīnes mēs dzirdējām skaistu pasaku par to, ka ekonomika tiks dubultota. Šodien mēs šo stāstu turpinām klausīties, un izskatās, ka ir pat politiķi un ierēdņi, kuri tam patiešām arī tic.

Bet paskatīsimies uz faktiem. Lai dubultotu ekonomiku, izaugsmei ir jābūt 5–7 procentiem gadā, bet realitāte ir tāda, ka, pēc labākajām prognozēm, šajā gadā izaugsme būs vien 2,6 procenti. Pagājušajā gadā tā bija knapi pāri 2 procentiem, un nākotnes prognozes ir vēl skarbākas. Ar šādu tempu mēs ekonomiku ne tikai nedubultosim, mēs bruģējam ceļu uz pašu lejas galu Eiropas ekseļa tabulās.

Arī solītais eksporta izrāviens ir pārvērties par stabilu 0,1 procenta stagnāciju. Tas nav izrāviens, tā ir mīņāšanās uz vietas. Man ir jāpiekrīt daudzu teiktajam – izskatās, ka mēs dzīvojam divās dažādās Latvijās: vienā, kurā politiķi skaita un dala izfantazētus miljardus, un otrā, kurā uzņēmēji cīnās par izdzīvošanu un skaita katru nopelnīto eiro.

Kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņiem par 15 un pat 25 gadiem? Atbilde ir valsts pārvaldes attieksmē. Kamēr Lietuva un Igaunija palīdz un atbalsta uzņēmējus, Latvijā bieži vien tiek izvēlēts represīvs ceļš. Nesen mēs šeit, no Saeimas tribīnes, runājām par to, ka Valsts ieņēmumu dienests piemēro visbargākos nodokļu piemērojumus mazajam biznesam, liekot maksāt nodokļus ar atpakaļejošu datumu par pēdējiem trim gadiem un vēl papildus nokavējuma naudas. Un tas viss – ierēdņu neizdarības dēļ.

Mazie uzņēmēji ir Latvijas valsts ekonomikas mugurkauls. Kamēr teju vai visas partijas savos kongresos un programmās sola atbalstīt mazo biznesu, realitāte diemžēl ir pretēja. Arī valsts veiktajā nodokļu reformā tieši mazais bizness palika nesadzirdēts un saukļi šai nodokļu reformai... Un tiem joprojām ir augstākais nodokļu slogs Baltijā.

Mums nevajag kārtējās pasakas par ekonomikas dubultošanu. Mums vajag valsts pārvaldi, kas nesaskata katrā uzņēmējā potenciālu noziedznieku. Mums vajag valsts pārvaldi, kura netraucē cilvēkiem strādāt, radīt un pelnīt tepat, Latvijā. Tad nevajadzēs stāstīt skaistas pasakas par ekonomikas dubultošanu šeit, no šīs tribīnes, labāk pietaupīt tās saviem bērniem vakarā pirms gulētiešanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pāri palikušie kolēģi! Mēs nu jau daudzus, daudzus gadus runājam par to, ka tajos brīžos, kad ir izaugsme, tā ir kaut kā... es to sauktu par mērenas izaugsmes lāstu, jo tajā brīdī, kad mūsu valstī ir izaugsme, tā nekad nepārsniedz 2,5 procentus. Diemžēl kaimiņos tajā brīdī vienmēr ir 2,5–4 procenti.

Mūsu gadījumā, kamēr kaimiņi ir pietuvojušies vai jau sasnieguši Eiropas Savienības vidējo līmeni uz iekšzemes kopproduktu, mēs joprojām runājam par to, ka esam sasnieguši tikai trīs ceturtdaļas, respektīvi, 75 procentus no tā, kāds ir Eiropas Savienībā vidējais. Protams, katrs procents, ar ko mēs atpaliekam, nozīmē mazākas algas, lēnāku pensiju pieaugumu, vājāku pakalpojumu kvalitāti un turpmāku emigrāciju, kas arī parādās. Diemžēl cilvēki joprojām aizbrauc.

Protams, tam ir arī cēloņi un sekas. Produktivitāte mums ir par 20–30 procentiem zemāka nekā kaimiņvalstīs. Vidējā alga arī iepaliek par 20–35 procentiem. Investīcijas, jā, tās ir kāpušas, bet tomēr kaimiņos ārvalstu tiešās investīcijas uz iedzīvotāju ir ievērojami lielākas. Eksports arī kaimiņvalstīs diemžēl ir vairāk diversificēts, un kaimiņi eksportē augstākas pievienotās vērtības segmentos, kas arī ir parādījis rezultātu kopējai izaugsmei. Bet, ja runājam, ka šogad mēs augsim par 2,6 procentiem, jā, varbūt, tomēr es teiktu, ka gada otrajā pusē mūs sagaida gana nopietni izaicinājumi. Un signāli par to jau šobrīd ir skaidri. Par to diemžēl liecina konflikts Hormuza šaurumā un no tā izrietošās konsekvences, viens produkts, kam ir pakārtota visa pārējā ķēde, respektīvi, tāds produkts kā fosfors, lauksaimniecībā plaši izmantots produkts. Vēl šī gada sākumā, pagājušā gada beigās tas maksāja apmēram 550–580 eiro tonnā, bet šībrīža iepirkuma cena, ja tas vēl pieejams, ir 900 eiro. Cena ir pieaugusi drastiski, un problēma ir tā, ka šo lielo svārstību dēļ tas praktiski nebūs pieejams.

Kas no tā izriet? No tā izriet, ka izaudzēto produkciju mēs vienkārši nespēsim saražot tādā kvalitātē un daudzumā... un faktiski saruks izaudzētā raža, pieaugs produkcijas cena, respektīvi, pārtika kļūs dārgāka, inflācija augs. Rezultātā, lai slāpētu inflāciju, ir jau pirmie signāli no Eiropas Centrālās bankas, ka arī procentu likmes gada otrajā pusē varētu pieaugt. Tātad tas nozīmē, ka mēs atkal saskarsimies ar to problēmu, ka esošās kredītsaistības, nerunājot par jaunām, kļūs daudz, daudz, daudz dārgākas, respektīvi, parāda apkalpošana, iespējams, arī valstij, kurai jāpārfinansē esošās kredītsaistības, būs dārgāka. Tātad tas nozīmē, ka arī šajā sadaļā mūs sagaida jauni izaicinājumi.

Tas nav tikai lauksaimniecības jautājums, tie ir draudi pārtikas cenām, tie ir inflācijas draudi, draudi reģionu ekonomikai un visai Latvijas konkurētspējai kopumā. Un tad man ir jautājums: vai mēs tiešām spējam visus šos izaicinājumus sagremot un jau esam tiem gatavi? Jautājums arī par to, vai enerģijas cenas, kādas mums ir šobrīd... vai mēs esam darījuši gana daudz, lai tās būtu konkurētspējīgākas. Tepat kaimiņvalstīs... Polijā, Spānijā, kur PVN samazināja uz 7 un uz 10 procentiem degvielai... Mēs šos soļus neesam spēruši, mēs esam spēruši tikai mazu, mazu solīti ar astoņu centu akcīzes samazinājumu, kas, izrādās, nenozīmē neko. Tāpēc man tas arī parāda diezgan daudz, cik mēs esam konkurētspējīgi un cik mēs ātri spējam reaģēt uz šiem izaicinājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Es nezinu, vai man vienam vai varbūt vēl kādam liekas dīvaini, ka šodien mums ir ekonomikas debates, bet mēs debatējam par diviem dažādiem dokumentiem.

Finanšu ministrs Ašeradens ir radījis savu dokumentu, kurš būtībā pasaka: būs ziepes un kaut kad nākotnē – nevis šodien vai rīt – vajadzēs taupīt, pārskatīt izdevumus, bet to tad – nākamā valdība. Ekonomikas ministrs Valainis ir sagatavojis ziņojumu, kurš ir ar ļoti lielām ambīcijām. Ambīcijas un vērienu Valaiņa kungam nevar pārmest. Bet šie abi ziņojumi neiet kopā, un man liekas tiešām dīvaini, ka abas ministrijas nav spējušas sanākt kopā un radīt vienu dokumentu, vienotu pozīciju, kā tālāk redz mūsu valsts attīstību. Tad var salīdzināt – būtībā finanšu ministrs Ašeradens ir kā tāds pingvīns, un ekonomikas ministrs Valainis kā leduslācis. Katrs dzīvo savā polā, bet nespēj sanākt kopā, lai risinātu... piedāvājot savu redzējumu, jo... es nezinu, mums pēc tam tālāk šeit nepieciešams balsojums, kuram no virzieniem mēs piekrītam – remdenajam, ar tādu pesimistisku skatu vai Valaiņa ambiciozajam, ar tādu pārlieku varbūt optimistisku skatu.

Šodien no tribīnes ir izskanējis ļoti daudz tukšu vārdu, kas raksturo šos ziņojumus. Atkal parādās "viedā industrializācija", "tehnoloģiskie sprādzieni", un pietrūkst varbūt vēl "modālie filtri" un viss, kas saistīts ar šo jomu. Bet, braucot reģionālajās vizītēs, tiekoties ar cilvēkiem, viņiem jautājumi ir gaužām vienkārši: būs darbs? Vai būs darbs reģionos? Vai būs iespēja saņemt atbilstošu atalgojumu? Vai būs pieejami mājokļi, kuros dzīvot, kuros varētu rasties kuplas ģimenes? Vai būs atbilstoša infrastruktūra, ceļi, pa kuriem pārvietoties, lai varētu dzīvot arī pagastos? Un galu galā, vai būs iespēja saņemt dažādus pakalpojumus?

Iepazīstoties ar ziņojumiem, atbildes netiek rastas. Vēl jo vairāk – finanšu ministrs ne vienu reizi vien ir izteicies, ka iepriekšējais, kas ir darīts... ir izveidotas atbalsta programmas, kas palīdz radīt jaunas zāģētavas. Tie ir finanšu ministra Ašeradena vārdi. Bet man tad ir pretjautājums. Vai Ašeradena kungs ir bijis reģionālajās vizītēs un iepazinies ar šiem uzņēmumiem, kuri ir radušies un kuri ir izmantojuši valsts atbalstu, lai spētu paši veikt lielas investīcijas un veidot jaunas ražotnes?

Alūksnes uzņēmums "CEWOOD" ražo akustiskās skaidu plāksnes, no kurām tālāk lielāko daļu eksportē. Tā ir pievienotā vērtība šeit uz vietas, Latvijā, mēs iegūstam koksni un tālāk pārstrādājam. "Stiga RM" – līdzīgs stāsts. Visi lepojamies. "Latvijas Finieris" pirms īsa laika atklāja "Verems" ražotni Rēzeknē. Paši ieguldīja 100 miljonus. Nodarbina vairāk nekā 100 cilvēkus. "Avoti" – mēbeļu ražotājs, viens no modernākajiem Baltijā. Vai būtu šīs ražotnes bez atbalsta fonda? Kopumā 27 jaunas ražotnes, paplašinātas ražošanas iespējas. Un tie ir tie uzņēmumi, kas veido eksportu. Eksports šobrīd stagnē. Imports aug ātrāk. Tā ka bez šī atbalsta... Un es nenolasu, ka tam būs pēctecība.

Pirms īsa laika biju Bauskā, kur apmeklēju "Baltic Dairy Board" – uzņēmumu, kurš no Latvijā iegūta piena ražo sieru ļoti lielā apmērā. Gandrīz visu eksportē, tur 99 procenti tiek eksportēti... arī uz Itāliju. Kur tālāk... tad, ja nāk kāda pica vai mēs braucam un esam kādā kafejnīcā, tad ar lielu varbūtību tas ir Bauskā ražots siers. "Brabantia Latvia" ražotne Talsu novadā. Piesauktā zirņu proteīna ražotne Jelgavā. Tā ka visas šīs ražotnes ir izmantojušas šo iespēju un varbūt... Man patīk, un es pievēršu uzmanību tām programmām, kuras ir nostrādājušas un kuras ir bāzētas uz reālu rezultātu. Es nosaucu konkrētas ražotnes, kuras ir izveidotas reģionos. Jaunas darba vietas. Konkrētā siera ražotne – 170 jaunas darba vietas. Visi vietējie iedzīvotāji.

Tālāk – īres namu programma.

Lūdzu apvienot abus laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Vitenbergs. Es atceros to attieksmi – kas tad laukos dzīvos, vai tad tur būs kāds pieprasījums?! Šobrīd īres nami tiek būvēti. Valmierā jau ir pabeigti, tiks būvēti vēl jauni Jelgavā, Tukumā, Bauskā, Ventspilī, Liepājā, arī Dobeles novadā ir interese. Tā ka visā Latvijas teritorijā ir parādīts, ka mūsdienās ģimenēm vajag kvalitatīvus mājokļus. Bijām Bauskā, runājām ar ģimeni, kurā aug pieci bērni. Viņi teica: šis ir tas, kas mums bija vajadzīgs, lai mēs gribētu šeit dzīvot, lai mēs paliktu Bauskā.

Arī par reģionālajiem ceļiem. Tās visas iniciatīvas, kuras ir uzsāktas un devušas konkrētu rezultātu, nu ir apturētas. Un man nav pamata ticēt tam, ka šīs atbalsta programmas tiks turpinātas, jo šobrīd tām nav budžetā atvēlēti līdzekļi, neesmu dzirdējis arī, ka jūs par tām izteiktos un jums būtu ambīcijas tās turpināt.

Šajā gadījumā, es domāju, ja nebūtu šīs 27 jaunās ražotnes, jauni virzieni, eksporta aina būtu pavisam cita.

Tā ka es aicinu kolēģus mest katram savas ambīcijas pie malas, sanākt kopā un strādāt uz vienu rezultātu. Jo, lai sasniegtu mērķus, ko jūs šeit esat nosprauduši, par kuriem esat runājuši, arī lai nodrošinātu finansējumu aizsardzības stiprināšanai, nepietiks ar 1 procenta IKP pieaugumu gadā vai 2 procentiem. Ambīcijai ir jābūt daudz lielākai. Un es neatrodu šajos dokumentos konkrētu redzējumu, konkrētus investīciju virzienus, kuri palīdzēs, kuri turpinās palīdzēt mūsu uzņēmējiem attīstīties un audzēt eksportu. Tā ka tas, kas savulaik ir bijis ieviests... es tiešām ar to lepojos. Un, vienalga, Ašeradena kungs, jūs kāpjat tribīnē un sakāt: "Kas tad tur bija? Tās jau tikai tādas zāģētavas." Bet es gribu, lai jūs pasakāt, kura no šīm zāģētavām nedod Latvijai pienesumu. Tas ir nākamais solis. Agrāk mēs eksportējām plikus apaļkokus, nu mēs pārstrādājam – ražojam dēļus, citus koksnes produktus. Tālāk jau ir nākamie posmi, mums ir jāiet vēl tālāk, jāsper nākamais solis... nākamais pakāpiens. Šīs ir nozares, kuras vēsturiski šeit ir bijušas attīstītas un kurām ir milzīgs nākotnes potenciāls. Un tā nav tikai kokapstrāde. Kopumā ir uzbūvētas 27 ražotnes. Es aicinu pasekot līdzi, paskatīties, kas tālāk notiks ar šīm programmām... jo tās nodarbina cilvēkus.

Mūsu pienākums ir arī palīdzēt ar mājokļiem. Es esmu nosaucis atsevišķas pilsētas, kur ir uzbūvētas īres mājas. Un interese ir milzīga.

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs. Bet ir jāturpina. Mēs nevaram apstāties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai. (Dep. J. Simanovska: "Vai var apvienot laikus?")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs dzīvojam uz parāda. Mēs lietojam dabas kapitālu vairāk, nekā tas paspēj atjaunoties. Faktiski mēs dzīvojam no kapitāla, nevis no tā ikgadējā pieauguma. Bet dabas kapitāls nepieder tikai mums. Tas pieder mūsu bērniem, nākamajām paaudzēm. Mēs dzīvojam uz nākamo paaudžu rēķina. Satversme mums garantē tiesības uz labvēlīgu vidi. Vides aizsardzības likumā ierakstīts princips "piesārņotājs maksā", proti, tie, kas tērē dabas resursus un piesārņo dabu, atlīdzina sabiedrībai par radīto kaitējumu. Dabas resursu nodokļa likuma mērķos ir noteikts, ka dabas resursu nodokļa nauda izmantojama vides un dabas mērķiem. Līdzīgi principi ir arī Eiropas Savienības Lisabonas līgumā, proti, augsti vides standarti un princips "piesārņotājs maksā".

Varbūt jūs jautāsiet, kāpēc es šobrīd runāju par vides politiku, kāds tam sakars ar fiskālo un ekonomikas politiku? Ļoti tiešs, jo šos jautājumus nevar atrisināt KEM un VARAM ministri. Tā ir valsts kopīga politika, fiskālā un ekonomikas politika. Par ko mēs iekasējam nodokļus, kur mēs tērējam no nodokļiem iegūto naudu, kādas nozares ekonomikā mēs atbalstām? Diemžēl šis jautājums abos ziņojumos atspoguļots vāji. Mums noteikti ir jādara vairāk.

Piemēram, meži. Tie aizņem vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, mežsaimniecība rada apmēram 6 procentus no IKP, bet mēs lielā mērā eksportējam maz apstrādātu kokmateriālu... kā jaunattīstības valsts. Un radītās ekoloģiskās sekas atstājam sev pašiem. Līdz ar to mēs esam bīstami pietuvojušies tai robežai vai pat to pārsniedzam, kad no meža aizvācam oglekli lielākā apjomā, nekā tas to noglabā. Tas atstāj ietekmi uz visiem pārējiem sektoriem, jo visiem ir jākļūst klimatneitrāliem... jo mežs Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas vairs nekompensē.

Un tad ir jautājums: kā mēs samazināsim emisijas visos citos sektoros, ja gribam divkāršu izaugsmi? Un atbildes nav. Pie šāda milzīga mežizstrādes apjoma un ietekmes uz vidi mēs graujam arī visas pārējās ekosistēmas.

Kā to mainīt? Ekonomikas ministra ziņojumā ir minēts labs piemērs – "Fibenol", kas piedāvā ražot augstākas vērtības produktus. Bet kā šis uzņēmums konkurēs ar kokmateriālu? Vairāk cirtīsim vai samazināsim mazas pievienotās vērtības kokmateriālu eksportu? Ar kādiem pasākumiem tas tiks panākts? Ziņojums uz to neatbild.

Latvijas ekonomikas nozīmīga problēma ir tā, ka uz vienu saražoto vienību mēs patērējam ārkārtīgi daudz materiāla un zemes platību. Mēs esam ārkārtīgi materiālietilpīga valsts, neproduktīva valsts. Tas neapšaubāmi noved pie mūsu resursu noplicināšanas. Lai to novērstu, mums vajag naudu investīcijām, kas samazina piesārņojumu un materiāla patēriņu.

Man šķiet, ka šodien reti kurš klausās debates, jo visiem ir satraukums par droniem pierobežā. Bet es gribu atgādināt, ka klimatneitralitāte ir ne tikai vides jautājums, tas ir arī mūsu drošības jautājums, tieši tāpat kā mūsu enerģētiskā neatkarība.

Kur mēs varam ņemt naudu? Latvijā ik gadu ar dabas resursu nodokli iekasējam ap 60 miljoniem, bet atbrīvojumi no nodokļa sasniedz vairāk nekā 200 miljonus. Vai tie, kas saņem atbrīvojumu, pilnībā investē piesārņojuma novēršanā? Kūdras ražošanas radītās CO₂ emisijas mums kā sabiedrībai rada lielākas izmaksas nekā ražotāju samaksātais nodoklis. Līdz ar to tā ir izlikšanās, ka piesārņotājs maksā, jo uzņēmumu netiešās izmaksas tiek pārliktas uz sabiedrības pleciem. Dažādi ar klimatu saistītie nodokļi gadā ienes vairāk nekā 700 miljonus eiro. Šo naudu valstij vajadzētu izlietot klimata mērķiem, atbalstot energoefektivitāti, mājokļu siltināšanu, sabiedrisko transportu, klimatneitrālu nozaru attīstību.

Fiskāli strukturālā plāna ziņojumā 10. nodaļa ir par zaļo budžetēšanu. Diemžēl pagaidām Latvijas izpratnē zaļā budžetēšana ir tikai grāmatvediska, proti, birokrātija bez atdeves. Mēs vienkārši vēlamies marķēt budžeta izdevumus kā labvēlīgus vai nelabvēlīgus videi, bet mums nav atbildes uz jautājumu, vai klimata un dabas nodokļi sabiedrībai nosedz tās izmaksas, ko rada piesārņojums un resursu patēriņš. Un es uzreiz saku – nē! Piemēram, kā mēs to redzam kūdras un mežizstrādes sektorā... un kur mēs liekam šo nodokļos iekasēto naudu? Vides un klimata investīcijām ir tieša saistība ar izaugsmi. Fiskālo risku deklarācijas ziņojumā rakstīts, ka 2050. gadā Ikp līmenis būs par 7,7 procentiem augstāks, ja ieviesīsim Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pasākumus, nevis par tiem aizmirsīsim. (Valaiņa kungs ienāca zālē.) Tur ir nauda!

Rezumējot – mums ir daudz nopietnāk jāvērtē, kurš gūst labumu no dabas kapitāla izmantošanas un vai nodokļu nauda pietiekami atlīdzina kaitējumu sabiedrībai. Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 19. pants noteic, ka Ministru kabinetam jāapstiprina zaļā budžeta novērtējuma metodoloģija. Tā nav tikai grāmatvediska atskaite. Tas nopietni ietekmēs mūsu nākotni. Tāpēc mums ir jāsaprot, jāizvērtē un jāpanāk, ka ienākumi no dabas resursu un klimata nodokļiem pilnībā sedz sabiedrībai nodarīto kaitējumu un mēs tos novirzām klimata un vides investīcijām, lai atjaunotu noplicināto vides kapitālu. Ja mēs turpināsim izlikties, ka piesārņotājs maksā un nevaram atļauties vides un klimata investīcijas, to ignorēsim, veidojot valsts fiskālo un ekonomisko politiku, tas mums dārgi maksās. Īpaši dārgi tas maksās mūsu bērniem.

Līdz ar to aicinu rūpīgi izvērtēt, par ko mēs iekasējam dabas resursu nodokli un kam to iztērējam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šajā ziņojumā ir pateikts ļoti ambiciozs mērķis – līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku. Taču ekonomiku nevar dubultot ar skaistām frāzēm, ar prezentāciju valodu vai ar administratīvo mašīnu, kurai priekšā vienkārši ir nolikts digitālais ekrāns. Ekonomiku dubulto produktivitāte, zināšanas, ātrāki lēmumi un valsts spēja netraucēt tiem, kuri rada pievienoto vērtību.

Birokrātija ir ekonomikas slēptais nodoklis. Tā parāda uzņēmēju stundas, skolotāju nogurumu iestāžu savstarpējā sarakstē un birokrātiskā sloga apkalpošanā. Kaut arī uzsaukums šajā ziņojumā ir par birokrātijas samazināšanu, tas neatbilst patiesībai. Visvairāk mēs redzam birokrātijas samazināšanu tieši darba grupās, uz ekrāniem vai lietās... kur mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka tā samazinās.

Vēl viens būtisks moments. Mēs redzam, ka daudzus jautājumus, kuri ir jārisina ministrijām... mēs nesam uz Saeimu, jo šis lielais birokrātiskais slogs, kura samazināšanu... un ekonomisko izaugsmi mēs sludinām šeit, patiesībā neatspoguļojas.

Īpaši gribu pievērst uzmanību mākslīgajam intelektam. Šajā ziņojumā es nevarēju atrast atbildes, kā mākslīgais intelekts risinās tik svarīgas lietas kā, pieņemsim... kā noteiks, cik tad liela ir birokrātijas cena. Cik stundas... eiro... gadā uzņēmēji pavada valsts prasību izpildīšanai? Mums ir darba grupa. Bet šī darba grupa nav atnesusi uz Saeimu šādu risinājumu... tas arī neatspoguļojas šajā ziņojumā... kuri administratīvie procesi ar mākslīgo intelektu valstī tiks samazināti? Vai joprojām Valsts ieņēmumu dienestā būs čatbots, kam nekad nepietiek informācijas, ja tam uzdod jautājumu? Kāda būs valsts ietaupījuma prognoze cilvēkstundās? Un kad mēs ieviesīsim šos jaunos risinājumus?

Un pats svarīgākais. Šeit ziņojumā ir minēts cilvēkkapitāls. Bet kā gan var veidot attīstošu ekonomiku, ja galvenais pamats – izglītība un pedagogs – ir apkrauts ar birokrātisko slogu, apkalpojot dokumentus, kas īstenībā traucē valstij sagatavot ekonomiski lemtspējīgus cilvēkus? Vai šis aspekts ir ierēķināts? Un vai mēs ziņojumā varam izlasīt, kā mākslīgais intelekts ietekmēs mūsu valsts kopējo produktivitāti? Nevis to, kādas tehnoloģijas mēs iegūsim, bet kā, jēgpilni izmantojot šo procesus, celsim ekonomikas attīstību?

Un ļoti būtisks aspekts, kas skar šodienu. Mēs runājam par situāciju, kas notika Latgalē. No šīs tribīnes es vairākas reizes esmu uzdevusi vienu ļoti konkrētu jautājumu: vai Latvijas izglītības sistēma ir gatava ārkārtas apstākļiem? Esmu saņēmusi atbildi, ka būs kaut kādas sanāksmes, kaut kādi notikumi, kuros mēs risināsim šos procesus. Šodien šāds notikums ir noticis. Es esmu saņēmusi daudz vēstuļu un zvanu par to, ka cilvēki nezina, ko darīt. Šajos četros gados mums bija iespēja mācīties no Ukrainas. Tika minēts, ka mums ir jāmācās izvērtēt sekas. Gudrs valsts vadītājs nosaka cēloņus, nevis tikai konstatē sekas, un tas ir jebkuras zinātnes pamats, ja tā ar to patiesi nodarbojas.

Tāpēc šim ziņojumam ir vajadzīgs nākamais solis – ne tikai mērķis, kurš atspoguļojas 50 procentos...

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Stobova. ... bet skaidrs plāns, kā izvirzīto mērķi realizēsim. Nevis ar tukšām ailītēm... kur no X jūs pāriesiet uz Y, bet kur ir konkrēti aprēķini. Ja skolotājs nespēj sagatavot darbu, jo viņam jāpavada liels laiks, apkalpojot visu nevajadzīgo, rodas jautājums: cik kvalitatīvu cilvēku mēs sagatavojam? Kas virzīs un realizēs šos ambiciozos mērķus? Mērķa realizēšanai ir vajadzīgi atbilstoši uzdevumi – uzdevumi, kas nav pieņēmumi, bet kas pasaka, kā ar konkrētām ekonomiskām rīcībām valsts panāks birokrātijas samazināšanu visās nozarēs, kas skar valsts izaugsmi.

Šis ziņojums vairāk ir kā novēlējums un vēlmju saraksts, bet vēl joprojām tajā iztrūkst ļoti konkrētu norāžu par mūsdienīgo tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta... ne tikai kā centra ar speciālo regulatīvo vidi... kas daudziem joprojām liekas kā smilškaste... bet ar konkrētiem notikumiem, kurus mēs realizējam. Un šodienas notikumi ļoti skaidri parāda, ka nauda ir piešķirta, bet prāta, kā to realizēt, nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam. (Dep. A. Butāns: "Lūdzu apvienot laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, būšu skarbs. Šis fiskālais dokuments kā vienu no mērķiem, kuru "atskaņoja" finanšu ministrs, nosauc 5 procentus no IKP aizsardzībai. Svarīgi ir saprast, ka aizsardzība nevar pastāvēt bez finansējuma un arī finanšu nozare un ekonomiskā attīstība, kas šodien šeit tiek piesaukta, nevar pastāvēt bez fiziskas drošības. Tie ir nesaraujami jēdzieni.

Tieši tāpēc 5 procenti no IKP aizsardzībai ir līdzeklis, nevis mērķis. Mērķis ir visaptveroša valsts aizsardzība. Tas ir mērķis, vienalga, vai to nodrošina ar 4,9 vai 5, vai 10 procentiem. Tas ir mērķis, nevis ekselis un 5 procenti.

Tāpēc mana uzruna ir vairāk par šīm divām nozarēm. Aizsardzības ministrs... kas saņem šo dāsno finansējumu un ko mēs šobrīd apspriežam... vēl vakar ārvalstu medijiem stāstīja, ka Latvijai ir dronu siena, stāstīja, ka nodrošinās drošību no pirmā centimetra, ka esam gatavi... un tā tālāk. Bet šodien no Krievijas ir ielidojis drons... jā, es saprotu, ka incidenti būs un droši vien tie ir neizbēgami arī pāri robežai... mēs nevaram zem kupola paslēpties... bet vai tiešām 60 kilometrus valsts iekšienē? Vai tiešām virs naftas bāzēm un daudzdzīvokļu mājām?

Domāju, ka rēzekniešiem nevajag, lai Sprūda kungs šodien brauc uz turieni pozēt. Rēzekni apdraud gan politiķi, kas ilgojas pēc draudzības ar Krieviju (un tādu mums ir gana), gan politiķi, kuru izpratne par drošību ir cēlas frāzes sociālajos tīklos, lai imitētu savu darbību. Vai arī šoreiz jūs plānojat teikt, ka droniem bija draudzīgi nodomi?

Manuprāt, ministri ir kļuvuši par birokrātiem vai arī par tādiem kā labo ziņu vēstnešiem sociālajos tīklos. Ar ko no "PROGRESĪVO" ministriem atšķirtos, piemēram, ar mākslīgā intelekta frāzēm piepildīts manekens? Atbildiet paši.

Tomēr, ja reiz bija šāda reakcija... kuru mūsu budžets uztur... bija aizsardzības ministra nodrošinātā reakcija Latvijas spējām... tad Sprūda kungam tā arī vajadzētu pateikt: "Šis ir labākais, ko es varēju izdarīt. Netieku galā. Ja jums nepatīk šis rezultāts... kā es reaģēju, atlaidiet mani." Vai arī otrs variants – ja šis nav labākais, ko Aizsardzības ministrija varēja izdarīt, kaut kas nesanāca, tad sauciet vārdā... kas nesanāca. Kurš ir atbildīgais? Kā trūkst? Nosauciet, kas cik maksā, un mēs nodrošināsim.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, jūs piekritīsiet, ka neviena lieta, neviena Aizsardzības ministrijas prasība budžetā vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... apropriācijās, nav noraidīta. Arī "Nacionālā apvienība" un APVIENOTAIS SARAKSTS – opozīcija – to ir atbalstījuši. Ja kaut kā trūkst, nāciet un prasiet! Nekas jau nav prasīts. Acīmredzot nekā netrūkst. Bet, ja nekā netrūkst, tad kāpēc nevar nodrošināt? Tieši tik elementāri! Šī ir tā vieta, kur budžets satiekas ar aizsardzību.

Ukraina, Grieķija, Francija – tās ir valstis, kur ražo efektīvas pretgaisa sistēmas zemu lidojošu mazo objektu identificēšanai. Arī Latvijas industrija piedāvā dažādus risinājumus. Bet daudzi vietējās industrijas līgumi iesprūst Sprūda kunga birojā, stāv uz galda... nesaņem atbildi – ne jā, ne nē. Stāv un gaida parakstus. Daudzi nesagaida. Tikmēr droni lido.

Kolēģi, es negribu sabiezināt krāsas, bet padomājiet paši, paši izseciniet, kāda izskatītos Latvijas aizsardzības sabotāža. Uzrakstiet uz lapas, kā izskatītos sabotāža, kā izskatītos NBS reputācijas graušana, ja aizsardzības ministrs to sabotētu, un tad salīdziniet, cik jūsu... teorētiski... uzrakstītais uz papīra atpaliek no pašreizējās situācijas, no pašreizējās "sniegpārsliņu" politikas.

Savukārt finanšu ministrs atskaņo noslīpētas frāzes, bet nejūt, cik tās ir tukšas. Piemēram, saka to, ka Latvija sekmīgi apgūst Eiropas Savienības fondus, bet nestāsta, ka iegulda 35 miljonus, lai uz Latvijas un Krievijas robežas uzlabotu caurplūšanu, satiksmei ar Krieviju paplašinātu robežu... kur veido satiksmes pāreju... nevis to ieguldīt, piemēram, betona bunkuru vai fortifikāciju, vai cita veida infrastruktūras izbūvē. Saka, jāiegulda militārajā ražošanā, bet joprojām Eiropas fondos zaļais kurss ir lielāka prioritāte nekā militārā industrija. Runā par produktivitāti – lai vietējie būtu produktīvāki –, bet vienlaikus turpina ievest imigrantus no trešajām valstīm.

Tās visas ir kliedzošas pretrunas. Jūs sakāt: jāveic publiskās pārvaldes reforma, bet budžetā noraidāt priekšlikumu neizmaksāt šogad prēmijas un naudas balvas. Tas būtu 245 miljonu ieguvums, ko varētu novirzīt aizsardzībai. Nestāstiet, ka nav līdzekļu, ja ik gadu jūs aizņematies divus miljardus! Nestāstiet, ka nevar novirzīt līdzekļus drošībai... ja tos neprasa! Jūs, Aizsardzības ministrija, neprasāt! Jūs neprasāt!

Runājot Eižena Finka vārdiem, šis ir tukšas muldēšanas laiks. Bet Latvija nedrīkst atļauties tā turpināt. Vārdi ir jāpiepilda ar rīcību. Es zinu, ka šeit ir arī tāda opozīcija, kas priecājas par to: no sērijas – jo sliktāk, jo labāk; jo sliktāk Latvijai, jo labāk viņiem, varbūt kādam reitings aug... un tā tālāk. Goda vārds, es, būdams opozīcijas deputāts, būtu priecīgs, ja šie budžeta līdzekļi tiktu ieguldīti labi, ja drošība būtu stiprināta un mēs jūs varētu par kaut ko citu kritizēt. Goda vārds!

Ja valsti pārvaldīs kā tagad, tad aizsardzībai var būt 5 vai 10 procenti, fiskālajā telpā jūs varat aizņemties divus vai četrus miljardus... ar tādu vadību, ar tādu bezzobainu politiku joprojām būs problēmas. Jūs tikai stiprināt Jauno VIENOTĪBU... jūs tikai stiprināt pozīcijas populistiem un prokrieviskajiem spēkiem, jūs šādi apstiprināt viņu retoriku par to, ka valdībā ir bezspējnieki.

Es ticu, ka Latvija var labāk gan finanšu pārvaldībā, gan valsts aizsardzības politiskajā vadībā. Abas šīs nozares ir saistītas. Lai šeit būtu bizness un investīcijas, ir nepieciešama dzelžaina drošība. Tāpēc es ticu, ka šis ir pēdējais gads, kad šīs abas ministrijas tiek vadītas tik neizlēmīgi un vāji. Latvija nevar atļauties tā turpināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Kolēģes un kolēģi! Latvijas iedzīvotāji, kas klausās šīs debates par Latvijas ekonomiku! Savā runā vēlos pievērsties reģionālajai nevienlīdzībai, jo pati nāku no Latgales, un nevienam nav noslēpums, ka Latgalē ar ekonomisko izaugsmi ir vissliktāk.

Lai gan ekonomikas ziņojuma 59 lappusēs Latgale pieminēta vien trīs reizes, kopumā tajā ir iestrādāti atsevišķi reģionāli diferencēti instrumenti. Manuprāt, piedāvātie risinājumi joprojām ir pārāk vispārīgi reģioniem, jo īpaši Latgalei ar tik specifisku drošības un ekonomikas profilu. Interesanti, ka dokumenta sākumā uzskaitīti valsts atbalsta veiksmes stāsti, kas saistīti ar uzņēmumu izaugsmi. Pārskatot šo sarakstu, kur ir minēti aptuveni 30 uzņēmumi, rodas gan prieks, gan jautājums: kur ir Latgale? Lielākā daļa piemēru ir no Rīgas, tikai daži ir no reģioniem. No Latgales nav neviena. Ir konstatēts, ka galvaspilsētas apkārtnē koncentrējas divas trešdaļas Latvijas ekonomikas, tādēļ ir pamatoti runāt tieši par centru. Tomēr, ja netiks ieviesti reģionāli mērķēti instrumenti, mēs zaudēsim potenciālu, ko ekonomikai var piedāvāt Latvijas reģioni.

Ziņojumā minēts mērķa scenārijs – līdz 2035. gadam sasniegt 97 procentus no Eiropas Savienības vidējā IKP līmeņa pirktspējas standartos, bet bāzes scenāriju prognozē tikai 76 procentus. Dokumentā nav paskaidrots, kā valsts mērogā iespējams sasniegt 97 procentus, ja daļa valsts teritorijas – Latgale – turpina atrasties pie aptuveni 40 procentu sliekšņa.

Dokumentā kā prioritāte numur viens minēta vidēja izmēra uzņēmumu stiprināšana. Kopumā tā ir laba ideja, taču, skatoties reģionu griezumā, rodas jautājums: kur atrodas šie potenciālie vidēja izmēra uzņēmumi? Pārsvarā tie koncentrējas Rīgas apkārtnē, bet Latgales ekonomika balstās uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem. Ja valsts resursi, kapitāls un infrastruktūra tiks koncentrēta uz vidēja izmēra uzņēmumiem, Latgalei ir risks palikt bez investīcijām. Mazo eksportētāju – to, kuru eksporta apjoms nepārsniedz vienu miljonu eiro, – skaits ir sarucis par 17 procentiem. Noteikti ir vērts palīdzēt augt vidējiem uzņēmumiem, bet tikpat būtiski ir veicināt reģionu mazo uzņēmumu eksportspēju, lai tie spētu sasniegt pirmā miljona slieksni.

Ziņojumā uzsvērts, ka ekonomikas izaugsmi virzīs privātais kapitāls, taču Latgale atrodas divu agresorvalstu pierobežā. Tas nozīmē, ka privātais kapitāls, uz kuru paļaujas ziņojumā, uz Latgali skatās ar lielu skepsi. Privātais kapitāls ieplūst tur, kur ir vismazākais risks un vislielākā atdeve. Tādēļ ir jānodrošina kapitāla vienmērīgāka pieejamība reģionos, tostarp ieviešot valsts garantiju mehānismu tieši pierobežas investīcijām, lai bankas būtu gatavas kreditēt ražošanu Rēzeknē vai Ludzā ar tādu pašu ieinteresētību kā citviet Latvijā.

Pozitīvi vērtējama jaunā programma mājokļu iegādei reģionos ar aizdevumu līdz 74 tūkstošiem eiro. Būvniecības izmaksas Latgalē ir līdzīgas kā Pierīgā, taču banku vērtējums jeb īpašumu nākotnes vērtība ir būtiski zemāka, kas noved pie situācijas, ka daudzi iedzīvotāji nespēj saņemt pietiekamu finansējumu mājokļa būvniecībai vai iegādei. Tādēļ medijos izskanējusī iecere nodrošināt "Altum" nulles procentu aizdevumu austrumu pierobežas reģionam varētu būt patiesi iedarbīgs instruments, lai palīdzētu programmai beidzot sasniegt arī Latgali.

Būtiski minēt to, kas dokumentā netiek aplūkots. Tajā nav detalizētas analīzes par Latgales strukturālajām problēmām, par demogrāfisko lejupslīdi, emigrāciju, zemāku produktivitāti vai ģeopolitiskajiem riskiem. Šo jautājumu neiekļaušana liecina, ka dokumenta autori Latgali neuztver kā teritoriju, kurai būtu nepieciešami atšķirīgi instrumenti vai pieeja. Spēcīga un ekonomiski attīstīta Latvija iespējama tikai tad, ja mums ir arī spēcīgi reģioni. Pozitīvi, ka arī Eiropas līmenī tiek strādāts pie reģionālās nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Taču vēlos uzsvērt, ka Latgalei un visam austrumu pierobežas reģionam nepieciešamas daudz mērķētākas un specifiskākas programmas.

Latgales apakškomisijā esam sākuši darbu pie jauna austrumu pierobežas teritorijas attīstības likuma izstrādes, kas varētu dot nepieciešamo grūdienu ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai šajā reģionā. Šāds likums būtu arī savlaicīgi izpildīts mājasdarbs, lai Latvija būtu gatava piesaistīt Eiropas Komisijas mērķēto finansējumu Eiropas Savienības austrumu pierobežai, tiklīdz tas būs pieejams. Svarīgi, lai minētais finansējums nonāktu tieši Latgalē un pierobežas reģionā, nevis tiktu attiecināts uz visu Latviju. Pretējā gadījumā lielākā daļa līdzekļu riskē palikt Rīgā un Pierīgā, nesasniedzot reģionu, kam šis atbalsts paredzēts, un neveicinot reģionālās nevienlīdzības mazināšanu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka valsts līmenī mums daudz apzinātāk jāpievēršas reģionu attīstībai. Augstā reģionālā nevienlīdzība jāmazina visā Latvijā un visos reģionos, ne tikai Latgalē. Reģioni nav tikai problēmas, tie ir arī potenciāls un iespējas. Ar gudru un pārdomātu politiku mēs varam panākt, ka reģioni ne tikai dzīvo labāk un kļūst pašpietiekami, bet arī dod būtisku ieguldījumu visas Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Aleksandram Kalējam.

A. Kalējs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Deputātes, deputāti! Paldies abiem ministriem par ieguldīto darbu ziņojumos.

Ar ko Latvija ir unikāla? Tāds ir jautājums jebkurā diplomātiskajā formātā vai arī tīklošanās pasākumā uzņēmējiem, industriju izstādēs. Kāpēc man, neko nezinot par šo vietu, doties uz Latviju, ieguldīt savu naudu, pārbraukt ar savu ģimeni, ar uzņēmumu? Kolēģi, vai mēs tiešām ceram, ka tik ļoti atšķirsimies ar unikālu veselības aprūpi vai nodokļu sistēmu, vai izglītības sistēmu, vai valsts pārvaldes reformu? Diez vai šajās jomās mēs pieredzēsim tādu unikālu paradīzes dārzu.

Izcelsim mūsu superspējas. Un tās ir acīmredzamas. Rezultāti ir redzami jau šobrīd. Tas ir gan kultūrā, gan mazo valodu spēkā, gan radošajās industrijās ar augstu pievienoto vērtību. Jo mūsu superspējas ir arī sabiedrības mugurkauls, unikāls ekonomikas un diplomātijas resurss ar lielāku potenciālu tieši Latvijā nekā citur pasaulē jau šobrīd. Vai jūs zinājāt, ka šobrīd kultūrā un radošajās industrijās vairāk nekā 3,5 procenti no visām pasaules darba vietām, vairāk nekā 3 procenti no pasaules IKP...? Un, ja paskatās Latviju, tad multiplikators ir ap 2,5. Tas īstenībā ir vidēji augsts rādītājs starp visām konkurējošajām jomām šobrīd Latvijā.

Tātad ieguldījumi kultūrā un radošajās industrijās ir ekonomiskās attīstības jautājums Latvijai ļoti saspringtos reģionālās konkurences apstākļos. Un to vieta fiskālajā... ekonomiskās attīstības ziņojumos ir stratēģiska. Ašeradena kunga uzsvars par budžetēšanu, kas vērsta uz rezultātu, ir tieši vietā. Aicinām izmantot radošā sektora potenciālu. Tas jau īstenībā šobrīd strādā ar augstu pievienoto vērtību. Jūsu pieminētajos datos tas ir redzams. Arī ekonomikas ministra ziņojumā tas daļēji atspoguļojas kā viens no elementiem, ko mēs varētu darīt nākamajos četros gados. Un ne mazāk svarīgi tas ir sentimentāli, bet arī praktiski ekonomikai, ka tur ir "Made in Latvia" vienmēr, kad runājam par radošajām industrijām. Diemžēl jāatzīst, ka pilnībā tas ziņojumos neatspoguļojas. Arī topošajā Latvijas 2050 stratēģijā. Kultūrvaloda ir vīzijās, bet nav pārvērsta reālos politikas darbos ar riskiem, uzdevumiem, ar rezultatīvajiem rādītājiem KPI. Tāpēc atkārtoti no Kultūras ministrijas aicinām izmantot mūsu nozares pētnieku zināšanas, piesaistīt viņus tā, lai radošās industrijas ir tiešām izmantotas ar jēgu valsts stratēģijas līmenī, līdz ar to dod lielāku, vēl lielāku ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai.

Piemēram, fiskālā ziņojuma beigās kultūra parādās ar jauno valsts garantiju muzeju starptautiskajām izstādēm ārpus Latvijas. Tas, kas pārsteidz, ka tas parādās tikai kā fiskāli riski, bet ne aktīvi. Ja atcerēsimies, katrs no 236 tūkstošiem cilvēku Baltijas simbolisma izstādē Orsē muzejā Parīzē teiktu, ka tā bija izcila Latvijas reklāma ne tikai kultūrai, bet arī visai mūsu valstij. Kāpēc pievērst uzmanību? Toreiz Parīzē daudzi no visas pasaules pirmo reizi uzzināja, kas ir Latvija. Tāpēc Kultūras ministrija virzīs šo muzeju grantu sistēmu, lai šāda Latvijas redzamība būtu biežāka nekā reizi 100 gados.

Arī runājot ar Japānas pusi par "Expo" Osakā pagājušajā gadā. Latvijas kultūras redzamība tur – tas ir veids, kā strādāt.

Taču ar to nepietiek. Radošais sektors ir jāintegrē kopējā eksporta sistēmā kā augstas pievienotās vērtības segments. Radošie ir jāiekļauj darba rutīnā, un izšķirošs ir kopdarbs ar Ekonomikas ministriju un LIAA. Šeit ir trīs elementi, par ko gribētu runāt.

Augstāko valsts amatpersonu, uzņēmēju vizītes ārzemēs. Mēs taču varam atrast 70 uzņēmēju delegācijās vietu kultūras uzņēmumiem un radošajām industrijām. Jau šobrīd daudz dara latviešu pasaules organizācijas, un mums kā valstij sistēmiski tas jādara.

Palūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kalējs. Svarīgi ir arī rezultāti, uz kuriem mēs tiecamies Latvijā, un radošo industriju sektorā tie ir absolūti izmērāmi. Ir jātiecas uz to, lai mēs palielinātu starptautiskos ieņēmumus vismaz par 40 procentiem un padarītu radošo sektoru par redzamu... un valsts ekonomikas daļas centru. Šeit neatņemama ir sadarbība ar Ekonomikas ministriju un LIAA, un tā vietā, lai sašaurinātu iespējas, tās tieši būtu jāvairo.

Mums ir pirmrindnieki un potenciālie nākamie vienradži pēc "Printful", potenciāli nākamie stāsti pēc "Straumes". Piemēram, "Erica Synths" projektē un ražo elektroniskos modulāros mūzikas instrumentus globālajā nišas premium segmentā. Un ieklausieties – 99,9 procenti šī uzņēmuma ir eksportā. "Gamechanger Audio", inovatīvu mūzikas tehnoloģiju augstas pievienotās vērtības nišas ražotājs, arī primāri eksports pasaulē un veiksmīgi strādā ar LIAA.

Tāpat arī mums ir kaut kas, ko katrs dzirdam ikdienā, – radio, "YouTube", "Spotify", "Apple" skanošās dziesmas. Un Latvijas uzņēmums "Sonarworks" – viņu tehnoloģijas izmanto vairāk nekā 100 tūkstoši ierakstu studiju pasaulē. Tas, starp citu, ir LIAA materiālos. Tātad "Grammy" līmeņa skaņu celiņi top ar Latvijas vārdu. Un to lieto masas.

Līdz ar ko mēs atbalstām Valaiņa kunga uzstādījumu dubultot Latvijas ekonomiku. Aicinājums ir ieguldīt un stratēģiski izvēlēties tās specialitātes, kurās jau šobrīd ir izcili Latvijas rezultāti, un tas iet kopā ar latviešu identitāti. Tāpēc "Magnetic Latvia" ir tas, ko mēs varam. Un tam jābūt valsts politikas līmenī.

Tāpat Kultūras ministrija izpildīja savu mājasdarbu – izstrādājām nodokļu iespēju, kas ļautu tādām platformām kā "Netflix" sniegt ieguldījumu valsts budžetā, ieguldījumu Latvijas kino industrijā. To pašu varētu darīt ar "Spotify" un ieguldīt Latvijā radītajā mūzikā, lai mūsu autori nav īsā pavadā lielajām platformām. Bet tur ir nepieciešama politiskā griba. Mums ir labas iestrādes sadarbībā ar ministriju, ar LIAA, un potenciāls, izaugsme ir liela. Radošajam sektoram ir jābūt valsts ekonomiskās attīstības centrā gan kā kultūrvalstī...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kalējs. ... gan kā ekonomiskajam paātrinātājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Normundam Šmitam.

N. Šmits (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Deputāti! Ministri! Klātesošie!

Lūdzu, apvienojiet laikus!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

N. Šmits. Latvijas tautsaimniecībai vajag investorus, uzņēmējus, ražotājus un nodokļu maksātājus, bez šaubām. Latvijas nodokļu maksātājiem vajag arī uzticamu valsts politiku. Viņiem ir vajadzīga ticība, ka viņu samaksātie eiro netiks izvazāti sistēmā, bet tiks izmantoti valsts noturības stiprināšanai. Mēs pārāk bieži ikdienā šķeļam eiro starp nozarēm, starp ministrijām, starp mūsu un jūsu prioritātēm, nevis nodarbojamies ar kopīgu valsts... un valsts noturības veicināšanu. Teikšu skarbi: mums ražotāji vajadzīgi vairāk, nekā mēs – ražotājiem. Valsts pārvalde pati par sevi nodokļus nerada. Nodokļus rada tie, kas strādā, investē, riskē un ražo, eksportē un maksā algas. Tāpēc mums ir nepieciešama uzņēmējdarbība, interesēm atbilstošs kvalitatīvs normatīvais regulējums, skaidrs atbalsts nozarei nevis vārdos, bet kvalitatīvos lēmumos, tāds atbalsts, kas ļauj ražotājiem Latvijas tirgū eksportā piedāvāt daudzveidīgu, drošu, konkurētspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību.

Un šeit ir jāpasaka arī neērtas lietas. Pārāk bieži sabiedriskajā telpā saimnieciskā darba veicējs tiek parādīts kā problēma, zemnieks – kā piesārņotājs, mežsaimnieks – kā dabas ienaidnieks, zvejnieks – kā traucēklis kādam dabas glābēju projektam vai dabas aizsardzības plānam, uzņēmējs – kā tas, kuru vajag vēl mazliet ierobežot, mazliet pārbaudīt, mazliet pamācīt un paspaidīt. Šāda attieksme ir deproduktīva, jo valsts nevar vienlaikus gribēt lielākus nodokļu ieņēmumus un ar aizdomām skatīties uz tiem, kas šos ieņēmumus rada.

Viens piemērs. Pagājušā gada nogalē viena no valsts institūcijām, izstrādājot jūras aizsardzības noteikumus, vienkārši aizmirsa apspriest projektu un iesaistīt piekrastes zvejniekus – nozari, kurai kultūrvēsturiski ir ļoti praktiska nozīme piekrastes kopienu ekonomikā. Tās ir ģimenes, vietējās piekrastes tradīcijas, mazie uzņēmumi, piekrastes cilvēku dzīvotspēja. Ja lēmumi skar nozari, tad ar to ir jārunā savlaicīgi un pēc būtības, nevis tad, kad jau uzsāk lēmumu realizāciju.

To pašu mēs redzam arī mežsaimniecībā un kokrūpniecībā. Latvijas kokrūpniecība ir viena no spēcīgākajām mūsu ekonomikas nozarēm. Tā rada produktus ar augstu pievienoto vērtību – no būvmateriāliem, mēbelēm līdz inovatīviem koksnes produktiem. Latvijas meži ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi. Nešaubīgi, par to nav strīda. Bet tikpat godīgi jāpasaka – mežam ir arī ekonomiska funkcija. Tas ir dabas resurss, kuru pareizi apsaimniekojot... tas rada darba vietas, eksportu, nodokļus un iespējas reģionos.

Zemkopības ministram ir piedāvājums ar ļoti skaidru virzienu – meža nozares radīta vērtība ir jāiegulda atpakaļ nozarē. Ir jāpalīdz attīstīties pārstrādes uzņēmumiem, kas spēj pārstrādāt tos resursus, kurus pašreiz eksportējam kā izejmateriālus ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, papīrmalku un tehnoloģisko koksni. Mūsu darba mērķi ir skaidri – vairāk pārstrādes Latvijā, vairāk pievienotās vērtības Latvijā, vairāk darba vietu reģionos un vairāk nodokļu valsts budžetā, nevis izvest resursus un pēc tam sabiedrībai atpakaļ pirkt dārgus izstrādājumus.

Tieši prognozējamība ir tā, kas nozarē ir vajadzīga šobrīd, jo uzņēmums neieguldīs miljonus pārstrādē, ja nezinās, kādi būs spēles noteikumi pēc diviem, trim vai pieciem gadiem. Tas pats attiecas uz pārtiku. Ar Latvijas izmēra un atvērtā tirgus nosacījumiem mēs nevaram atļauties, ka mūsu zemnieki ir tikai izejvielu piegādātāji. Latvijas pārtikas ražotājam ir jābūt spējīgam konkurēt vietējā un eksporta tirgū.

Vienkāršs piemērs – karodziņi uz cenu zīmēm. Mēs iestājāmies par to, lai patērētājam būtu elementāras tiesības redzēt, no kurienes nāk produkts, vai tas ir Latvijas vai ārvalstu produkts. Tas ir loģiski, taisnīgi un caurspīdīgi. Bet, tiklīdz izstrādājām un sākām virzīt šo priekšlikumu, sākās tirdzniecības nozares publisks spiediens: tas ir pārāk sarežģīti, tas radīs izmaksas. Vēl kāds saka: tirgus pats visu sakārtos. Bet prakse rāda, ka tirgus pats neko nesakārto, jo Latvijas ražotāju produkti savas valsts veikalos kļūst neredzami.

Es zināmā mērā varu piekrist ārvalstu partneriem, kuri ir norādījuši, ka mūsu ministrijas pārāk bieži strādā nevis kopā ar... savā virzienā. Zemkopības ministrijai pārāk bieži nākas cīnīties nevis par attīstību, bet to, lai citu nozaru politikas blaknes nesagrautu darbu zemniekiem, zvejniekiem, mežsaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Vides politika, klimata politika, ekonomikas politika, reģionālā politika nedrīkst iet katra savā virzienā. Tām ir jāstrādā vienam mērķim – Latvijas cilvēku, Latvijas ražotāju un Latvijas valsts noturības vārdā. Investīcijas nenāk tur, kur katra nozare tiek raustīta starp pretrunīgiem mērķiem. Uzņēmējs nezina, vai šodien pieņemts lēmums būs spēkā arī pēc gada. Investīcijas nenāk arī tur, kur valsts vienā dokumentā sola attīstību, bet citos dokumentos uzliek bremzes.

Vēlos atgādināt, ka ekonomika nav tikai Rīga un lielās pilsētas. Ekonomika ir arī graudu lauki, fermas, meži, zāģētavas, zvejnieku laivas, arī pārtikas pārstrādes cehi un mazi uzņēmumi novados. Ja reģionos nav darba, tad nebūs arī cilvēku. Un tad mēs varam rakstīt skaistas, iedvesmojošas stratēģijas, un tās būs stratēģijas tukšām teritorijām. Darbs pārtikas, lauksaimniecības... pārtikas ražošanas... mežsaimniecībā, kokapstrādē un zivsaimniecībā nav pagātnes izvēle. Tas ir moderns, tehnoloģisks un valstij stratēģiski vajadzīgs darbs. Patlaban Latvijas lauksaimniecībā no viena hektāra iegūstam aptuveni 900 eiro. Zemkopības ministrijas vīzija paredz līdz 2036. gadam palielināt izlaidi līdz vairāk nekā 2000 eiro no hektāra, kā tas ir Eiropas Savienībā lielākajā daļā. Mēs nevarēsim šo mērķi sasniegt, ja nebūs izglītotu speciālistu, kas spēs efektīvi paaugstināt rādītājus.

Šodien situācija Rēzeknē – uzņēmumos. Pēc dronu uzbrukuma trauksme reģionā ir atcelta. Bet, ņemot vērā, ka skolas un bērnudārzi klātienes apmeklējumiem ir slēgti, vecāki palikuši mājās un tādējādi ražošana uzņēmumos, darbs ir apstājies un paralizēts, ir jautājums – kāds ir un būs valdības vēstījums uzņēmējiem?

Ja mēs runājam par ekonomisko attīstību, būtu laiks sākt un turpināt visiem strādāt viena mērķa vārdā – Latvijas cilvēku, Latvijas ražotāju un Latvijas valsts interesēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie ministri! Cienījamie deputāti kolēģi! Apspriežot šodien tik ļoti svarīgos jautājumus Latvijai politikā... un arī finanšu politikā un ekonomikā, es šoreiz gribētu pievērst jūsu uzmanību stāvoklim veselības aprūpē. Tā nav izolēta nozare, bet gan nozare, kuras darbība ir tieši saistīta ar darba tirgus kapacitāti, kas savukārt ir atkarīga no sabiedrības veselības stāvokļa un atstāj iespaidu gan uz valsts ekonomisko drošību un attīstību, gan sabiedrības noturību krīzēs, gan veselības drošību kopumā.

Valsts drošība nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, lai strādātu, mācītos un vajadzības gadījumā aizstāvētu savu valsti. Tāpēc sabiedrības aptaujās veselības aprūpe ir absolūti dominējošā prioritāte. Un mums, godājamie kolēģi, ir jārespektē mūsu iedzīvotāji, mūsu vēlētāji, jo veselības aprūpei ir jākļūst par otro svarīgāko prioritāti aiz nacionālās drošības jautājumiem, jo tā ir visas mūsu nacionālās drošības sastāvdaļa.

Nedaudz par skaitļiem – par veselības aprūpi mūsu valstī. Latvijā no valsts budžeta veselības aprūpei tiek tērēti nedaudz virs 1000 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Tas ir apjoms, kas tiek atvēlēts valsts pakalpojumu apmaksai, mediķu atalgojumam un valsts veselības aprūpes sistēmas uzturēšanai. Taču kopējie valsts izdevumi veselības aprūpei pārsniedz... uz pusi vairāk – gandrīz 2000 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Un šī starpība ļoti precīzi parāda, cik lielā mērā veselības aprūpes sistēma Latvijā balstās uz iedzīvotāju personīgajiem līdzekļiem. Tas parāda, ka iedzīvotāju personīgie līdzekļi patiesībā glābj valsts veselības aprūpes sistēmu no sabrukuma. Salīdzinājumam – OECD dalībvalstīs kopējie veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz 5000 eiro gadā. Tā nav abstrakta statistika, bet absolūts rādītājs, kas parāda, cik lielas rindas ir mūsu iedzīvotājiem uz valsts pakalpojumiem un kādi ir ārstēšanas rezultāti.

Latvijā pacienti no savas kabatas maksā gandrīz 40 procentus no kopējām veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, tāpēc daudzi ir spiesti atteikties no ārstēšanās nevis medicīnisku, bet gan finansiālu iemeslu dēļ. Tāpēc gan pacienti, gan mediķi ir spiesti nākt un protestēt pie Saeimas.

Mēs tikko tikāmies ar cukura diabēta pacientu aprūpes organizācijas cilvēkiem. Pie mums nāks piketēt onkoloģiskie pacienti, reto slimību pacienti. Tagad es esmu saņēmusi no hematoloģijas biedrības... pacientu organizācijas... par nepieciešamo papildu finansējumu, lai nodrošinātu šo pacientu medicīniskās pamatvajadzības. Ja viņi to nedara... Praktiski vispār šie mūsu cilvēki netiek sadzirdēti. Citādi vieniem nākas domāt par citu darbu, citiem – par invaliditāti, bet vēl citiem – par mūža māju.

Vidēja termiņa budžeta ietvars formāli paredz veselības aprūpes finansējuma saglabāšanu apmēram vienādā līmenī ar nelielu samazinājumu. Taču reālajā situācijā medicīnas tehnoloģijas, zāles, enerģija, citi resursi kļūst aizvien dārgāki, līdz ar to stagnējošais finansējums veselības aprūpē, kas ir vairāku gadu garumā apmēram 1,9 miljardi... ir īstenībā stagnējošs un, patiesību sakot, ir samazinājums faktiskā nozīmē. Mēs līdz ar to...

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Kozlovska. Līdz ar to mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm... jau tā uz novājinātas, apzinātas sistēmas destabilizēšanu. Jo pat tad, ja budžeta ailē šie cipari paliek vieni un tie paši, sekas ir paredzamas. Rindas īsākas nekļūst, mirstības rādītāji, kas ir vieni no vissliktākajiem Eiropā, neuzlabosies. Mediķu slodze turpinās pieaugt, un arvien grūtāk kļūs noturēt darbiniekus valsts veselības aprūpes sistēmā. Šādos apstākļos pat visefektīvākā pārvaldība, ģeniālākās reformas nespēj kompensēt finanšu trūkumu veselības aprūpes sistēmā.

Godātie kolēģi, ja mēs tiešām gribam rūpēties par valsts drošību, tad pienācis pēdējais laiks rast... pārdomāt, kur atrast atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam... tātad 6,1 procentu nākamajā gadā veselības aprūpei. Tie ir papildus vairāk nekā 600 miljoni plānotā finansējuma šai nozarei, pirms tā nav sabrukusi. Ja šo problēmu mums neizdosies atrisināt, nekādi progresa ziņojumi un skaitļi neglābs Latviju no pārvēršanās par labi apsargātu kapsētu. Kā nesen teica Valdis Keris: "Es ļoti ceru, ka mēs sapratīsim, ka ekonomiku var attīstīt tikai veseli cilvēki un veseli bērni. Kaut vai uz ārējā parāda rēķina."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es šodien gribēju runāt par cilvēkiem un ne par ko daudz citu. Bet Butāna kungam izdevās mani provocēt... un pāris teikumus, atbildot uz viņa teikto.

Andris Sprūds kļuva par aizsardzības ministru 2023. gada septembrī. Kad viņš kļuva par aizsardzības ministru, Latvijā praktiski nebija militārās industrijas. (Zālē troksnis.) Šodien mēs eksportējam. Šodien mēs eksportējam militāro produkciju gandrīz apmēram pusmiljarda eiro vērtībā. Un mēs varam eksportēt arī vairāk. Bet, protams, ir vajadzīga politiskā griba un spēja sadarboties. Un spēja sadarboties, iespējams, ir tas, kā visvairāk pietrūkst Latvijas politiķiem. Padomājiet par to!

Par dronu sienu. Jā, ir piecas valstis... nē, atvainojos, sešas valstis, kas veido dronu sienu. Tās visas garākā vai īsākā posmā robežojas ar Krieviju, un visās šajās valstīs diemžēl tiek pārkāpta gaisa telpa, un visās šajās valstīs ir krituši droni, pat biežāk nekā Latvijā. Tāpēc domāt, ka Latvija būs vienīgā vieta, kura varēs šobrīd, kad Krievija agresīvi veic karadarbību, nodrošināt absolūtu robežas drošību, ko, protams, jācenšas... un tiek darīts... bet iedomāties, ka tas ir iespējams, – tas ir sevi barot ar rozā pasaciņām.

Labi. Atgriežos pie temata par cilvēkiem. Informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomiku ir tieši divas lappuses par cilvēkkapitālu. Man īstenībā nepatīk vārds "cilvēkkapitāls", jo tas ierobežo cilvēka vērtību. Cilvēks ir daudz kas vairāk. Varētu pilnīgi piekrist Kozlovskas kundzei, ka cilvēks nav tas pats, kas finanšu vai ekonomiskais kapitāls. Protams, nē.

Šajā ziņojumā ir pieminētas dažas cilvēku grupas, bet ir ļoti maz par darba tirgus izaugsmes iespējām. Darba tirgus izaugsmes iespējas nevar ierobežot tikai ar Rīgu un Pierīgu un nevar ierobežot tikai ar šobrīd gatavotiem jauniem cilvēkiem. Mums ir jārēķinās ar to, ka Latvijā darba tirgū iesaistās un grib iesaistīties arī daudzi cilvēki, kam ir 40 vai 50 gadi, kam ir bērni, kam jāsavieno mācības, darbs un bērnu aprūpe. Un tas nozīmē, ka apstākļos, kad tiek centralizēta izglītības sistēma, ir ļoti svarīgi, lai skolās ir pagarinātās dienas grupas un bērni var mācīties skolā. Īpaši viena vecāka ģimenēm ir svarīgi, lai bērni atrodas skolā nevis līdz diviem vai trijiem, bet līdz darba dienas beigām. Jo citādi – cik ir tādu darba devēju, kas ļaus pabeigt darbu ātrāk? Tādu diemžēl nav daudz.

Vēl – ko mēs varētu darīt... lai nav tikai par to, kā nav. Ir daudzas lietas, ko var darīt. Domāju, lai veicinātu Latvijas izaugsmi, mums ir jāturpina stiprināt izglītības iespējas reģionos – gan augstākās, gan profesionālās izglītības iespējas. Ļoti bieži tas nenozīmē dibināt jaunas izglītības iestādes, bet veicināt filiāļu attīstību, kā to veiksmīgi dara, piemēram, Latvijas Universitāte. Tas nozīmē sadarboties pakalpojumu nodrošināšanā, kā to veiksmīgi dara Rīgas Sociālais dienests...

Sēdes vadītāja. Laiks.

L. Rasnača. ... sadarbojoties ar reģioniem.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ievadam... "PROGRESĪVAJIEM", kuri ir atbildīgi par Aizsardzības ministriju, aizsardzības industriju... Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija ir dibināta 2013. gadā, 10 gadus pirms Sprūda... Tas jums zināšanai – ka militārā industrija bija jau 10 gadus pirms jums. (Daži deputāti aplaudē.) Vienkārši vakar ar viņiem tikāmies un runājām, kā viss notiek. (Starpsauciens: "Neslavēja Sprūdu!") Jā, Sprūdu neslavēja gan, tas tiesa.

Par ekonomiku un Finanšu ministrijas ziņojumu. Realitāte ir skarba. Runājam par ekonomikas dubultošanu, bet, ja gribam realitātē dubultot ekonomiku... mūsu izaugsme ir 2 procenti... tīri matemātiski, dubultot ekonomiku... tie ir 100 procenti... lai dubultotu... 2 reiz... 50 gadi ir nepieciešami. Bet, labi, tā to nerēķina.

Principā, lai mēs patiešām dubultotu ekonomiku, mums vajag vismaz 7 procentu IKP izaugsmi gadā. Un gribu teikt, ka to sasniegt nav nereāli. Ir mums Latvijā pilsētas, kuras 10 gados to ir izdarījušas – ir dubultojušas ekonomikas –, bet tad ir jābūt citai pieejai, kā skatās uz lietām, un tad tās lietas arī sāk augt. Mums ir jātiek projām no domāšanas, kā izskatās uz papīra, uz to, kā ir realitātē, un tad tās lietas sāk notikt.

Gribu nedaudz palielīt novadu, no kura pats nāku, – Valmieras novadu. Mēs 10 gados esam dubultojuši ekonomiku, un tas ir tādēļ, ka esam koncentrējušies tieši uz uzņēmējdarbību. Vienmēr, kad kādam uzņēmējam ir kādas vajadzības, cenšamies pavērt katras durvis. Un tas ir novedis pie tā, ka ekonomika ir dubultojusies.

Ekonomikas dubultošana... vispār ekonomika pati... neradīsies no birokrātijas. Un labi apmaksātas darba vietas ar birokrātiju mēs neradām. Tās, kuras rodas ar birokrātiju, neskaitās, tās neveicina ekonomikas augšanu, tikai – budžeta tērēšanu. Tāpēc ir ļoti jādomā par augstas pievienotās vērtības ekonomikas radīšanu un veicināšanu, tai skaitā ražošanas veicināšanu, tehnoloģiju attīstību, eksportspējas veicināšanu... visām šīm lietām.

Pēdējā pusgada laikā ļoti daudz ir sanācis runāt ar ārzemju investoriem, arī deputātiem, vēstniekiem... daudziem cilvēkiem. Visi kā viens saka: ja jūs gribat piesaistīt ārzemju investīcijas, ja gribat redzēt mūs pie jums, tad jums ir jābūt pievilcīgākiem par saviem kaimiņiem. Tā matemātika ir ļoti vienkārša, un es nevaru nepiekrist. Viņiem ir taisnība.

Droši vien katrs esat redzējis: blakus atrodas divi trīs, varbūt četri restorāni, pie viena ir rinda, un pie trijiem – nekā, vai pie diviem ir rindas un pie diviem nav. Bieži atšķiras piedāvājums vai apkalpošana, atšķirība ir mazās niansēs, kāpēc pie viena ir rinda un pie otra nav. Tieši tas pats arī piesaistē... mums ir jābūt ar kaut ko izdevīgākiem, ar kaut ko priekšā tiem pārējiem, par procentu lētākiem vai par procentu ātrākiem, vienkāršākiem. Tas veicinās rindu pie mums, nevis pie kaimiņiem.

Finanšu ministrs Ašeradens minēja piemēru... tas gan bija citā kontekstā, ne par ekonomikas veicināšanu... par pensiju 2. līmeni, par to, ka vismaz ar kaut ko būsim atšķirīgi. Šobrīd arī mēs ar kaut ko esam atšķirīgi – visvairāk iepaliekam. Bet vai tas ir tas, ar ko lepoties? Ir vienkāršas lietas, kas mums ir jāizdara, lai būtu kaut pussolīti priekšā pārējiem.

Mēs attīstām industriālos parkus, industriālās teritorijas... Par ietekmi uz vidi novērtējumu. Ja mēs vienreiz jau esam novērtējuši ietekmi uz vidi, tad, mainoties ražošanas veidam... ja ir pateikts... uz visiem kodiem ir atļauts...

Varētu, lūdzu, apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Grasbergs. Kāpēc ir jāmaina vēlreiz... it sevišķi ar piebildi, ka būs... bet pēc gada. Mēs jau zinām rezultātu – ietekmes uz vidi novērtējums būs pozitīvs –, bet liekam gadu iziet procedūru... procedūras pēc. Vai tiešām mēs no tā nevaram atteikties? Nevaram sagatavot vietas, kurās IVN jau iztaisīts, un pateikt, ka šajā vietā nedrīkst darīt to un to, bet pārējais ir atļauts? Un uzreiz šis cilvēks, kurš grib tur investēt... vienalga, vai ārzemju vai vietējais investors... iet un dara, nevis iegulda vairākus miljonus priekšizpētē, ietekmes uz vidi novērtējumā... un beigās viņam pasaka: pagaidi vēl vienu gadu. Vai galā pasaka: nekā. Tad, protams, šie uzņēmumi aiziet uz vietām, kurās tas viss ir jau sagatavots.

Vēl viena būtiska nianse, kuru esmu pamanījis. Mums ir ļoti daudz... arī Briškena kungs pieminēja... šo prefabricated jeb moduļu māju, kuras daudzi eksportē. Es visiem šiem uzņēmumiem prasu: cik ir jūsu daļa Latvijā? Viņi saka: 1 procents vai nulle – nekas. Jautāju: kāpēc jūs gadā eksportējat 100 mājas, bet šeit nevienu nepārdodat vai varbūt pārdodat vienu gadā? Viņi saka: tāpēc, ka ir puspelēkais tirgus, šeit mums ir jāsamaksā pilns PVN par māju. Iedomājieties, mājas pašizmaksa ir 200 tūkstoši (ražošanas izmaksas ar visu peļņu), un mēs no valsts puses pieliekam klāt 42 tūkstošus, pieliekam klāt piekto daļu – valsts sadaļu. Ļoti daudzās valstīs šīs sadaļas nav. Ir nulle – ar nosacījumu, ka cilvēks, kurš nopērk, dzīvo tajā piecus gadus. Līdz ar to sanāk pa vidu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Grasbergs. Citi domā, kā apiet tos nodokļus. Un tie, kuri ir baltie uzņēmēji, saka: es tajā negribu piedalīties. Un izvēlas tikai eksportēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Dep. S. Ābrama: "Lūdzu, pievienojiet...!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par ziņojumiem. Pirmām kārtām gribu teikt, ka man patīk, ka bija daudz pozitīvu lietu, arī iezīmētas tendences, ņemot vērā kritiskos aspektus, būtiskos riskus, nav noklusēts, kur mums ir lejupslīdes, ka viss nav tik gludi. Man patīk, ka arī Ekonomikas ministrijas ierēdņi kārtīgi pastrādājuši pie ziņojuma, izmantojuši mikrodatu analīzi un pat balstījušies uz starptautiski atzīto "McKinsey" produktivitātes ekspertīzi. Tā ka ir daudz pozitīvu lietu, bet es neslavēšu.

Viss ir ļoti skaisti un iet uz priekšu, uz gaišo nākotni, tomēr daudzas lietas man raisa tādas dziļas pārdomas, pat zināmas bažas. Un viena no tām ir par to, vai šie ikgadējie ziņojumi vispār mums kaut kādā veidā moderē, iezīmē ceļu, uz kurieni mēs ejam, kur nonākam, vai dzīve rit savu ceļu... mēs te parunājam, ministri parunā savā starpā, varbūt kāds kaut ko pieraksta, bet, visticamāk, neviens no ierēdņiem nepieraksta. Mēs te, kā saka, tvaiku nolaižam, un viss notiek tā, kā notiks tālāk... Kā tas notiks? (Zālē troksnis.)

Vispirms gribu runāt...

Sēdes vadītāja. Kolēģi... vienu mirklīti... mazliet klusāk!

S. Ābrama. Vispirms gribu runāt par to, kas mani pēdējā laikā nodarbina, īpaši saistībā ar Ekonomikas ministrijas aktivitātēm. Es domāju: kā var neuzticēties uzņēmējiem tik lielā mērā, ka tiek piedāvāti kaut kādi absurdi priekšlikumi, kas sāk pat regulēt mazumtirdzniecības piecenojumus, vai – pārtikas preču tirdzniecībā, pat degvielas tirdzniecībā iezīmē kaut kādus griestus! Tā ir neuzticēšanās uzņēmējiem.

Kā Ekonomikas ministrija, šo visu izstrādājot un piedāvājot kaut kādus risinājumus, cer, ka investori ienāks šajos tirgos, kuros ir konkurence un kuros nav kaut kas jāregulē? Domāju, ka tādas absurdas idejas noteikti neliecina par uzticēšanos uzņēmējiem, par ko vakar Valaiņa kungs tā kaismīgi aicināja: darīsim to! Tas ir tieši pretēji – atbaida uzņēmējus no šā tirgus.

Piemēram, šāda regulācija... Starptautiskais Valūtas fonds... var neieklausīties vietējās institūcijās, vietējās uzņēmēju organizācijās... bet Starptautiskais Valūtas fonds pat norāda: beidziet regulēt mazumtirdzniecības piecenojumus, beidziet nodarboties ar pārregulāciju, ar ko Latvija īpaši izceļas uz pārējo Baltijas valstu fona. Tas ir tas, kas neattīstīs mūsu ekonomiku, bet kaut kādā veidā noslēgs. Tās ir barjeras ekonomikas attīstībai... regulācija. Citas barjeras – milzīgais valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars. Un nav tendences, kas liecinātu, ka valstī tiek pārvērtēts un mazināts šis īpatsvars.

Pagājušajā nedēļā mums notika debates... otrais lasījums... par valsts... publisko kapitālsabiedrību pārvaldību. Bija iecerēts, ka būs reforma. Nu nav nekā no tās reformas! Mums taču jāsaprot: ja valsts kapitālsabiedrības turpinās darboties kā līdz šim – ministriju aizgādībā, paspārnē –, konkurences situācija nemainīsies, nebūs efektīvas konkurences vides arī pārējiem nozares spēlētājiem. Tas noteikti atbaida investorus no ienākšanas šajā tirgū. Un kāda ekonomiskā izaugsme var būt, ja investori šīs barjeras vienkārši nespēj pārvarēt?

Joprojām netiek izvērtēta kapitālsabiedrību darbības lietderība, efektivitāte. Nerunāsim par "airBaltic", "Rail Baltica", "Latvijas dzelzceļu", "Latvenergo"... visas tās milzīgās saistības. Par to šajos ziņojumos netiek runāts. Ko darīsim? Kā mēs veidosim ekonomiku, lai nebūtu šo valsts kapitālsabiedrību saistību, kuras uzliek smagu zīmogu visām nozarēm?

Ziņojumos arī nav atbildēts jautājums, kā Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija redz stabilu ekonomikas izaugsmi, ja tai pamatā netiek likts pats būtiskākais, kas nepieciešams, lai būtu šī stabilā izaugsme, – ieguldījums zinātnē un pētniecībā, inovācijās. Atkal jāatsaucas uz Starptautisko Valūtas fondu, jo pašiem nepietiek prāta kaut ko darīt. Latvijā, lai arī nedaudz ir bijušas izmaiņas attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un zinātnē, tomēr ir viszemākais zinātnes un pētniecības īpatsvars starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir tas, kas attur no inovācijām, produktivitātes, izaugsmes.

No vienas puses, ministrs runā par produktivitāti, eksportu. Tai pašā laikā nerunājam par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Šogad – 0,9 procenti. Tie neveicinās skaistās pasaciņas par ekonomikas dubultošanu un izaugsmi realizāciju un visu pārējo sapņu, vēlmju piepildījumu, par ko tik daudz runāts šajos ziņojumos.

Tagad mēs runājam par mērogošanu. Ai, cik skaists risinājums – mērogošana! Bet kā tas Latvijā tiks realizēts? Mēs ieguldīsim... mērogosim lielās kapitālsabiedrības? Un ko darīs pārējās nozares, kurās nav šo lielo kapitālsabiedrību, kuras balstās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem? Kas notiks ar jaunuzņēmumiem? Daudzas valstis mērogošanā tomēr īpašu uzmanību pievērsušas stārtapiem, īpaši deep-tech stārtapiem, jo tie ir tie, kas, ja pareizi ieguldīts ne tikai projekta izstrādē, bet arī komercializācijā, pēc gadiem – bet tikai pēc gadiem! – spēj dot būtisku pienesumu tautsaimniecībai. Diemžēl inovāciju ekosistēmas balss jau gadiem ilgi netiek pienācīgi uzklausīta.

Daudz neatbildētu jautājumu ir par to, kas notiks ar 2028. gadu. Par to ir jārunā jau šodien. Jau šodien jārunā, kā tiks pārvarēta negatīvā fiskālā ietekme, kā tiks risināti jautājumi 2030. gadā, kad mums jārēķinās ar šiem 883 miljoniem eiro mīnusā. Kas notiks? Finanšu ministrs vakar uz jautājumu, vai notiek jau kādas sarunas starp ministrijām, kā notiks uz rezultātu orientēta budžeta veidošana... jā, mēs sanāksim, kaut ko darīsim... Tūlīt būs maija vidus! Nekas nenotiek.

Tas nozīmē, ka nākamajai Saeimai, nākamajam sasaukumam, tiks atstāts ļoti smags jautājums, jo būs jādomā, kādā veidā kur ko griezt un kur ko taupīt. Ar tādiem teorētiskiem aprēķiniem par...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. ... administratīvā sloga mazināšanu mēs nespēsim nosegt visas prioritātes, kas ir budžetā... nepietiekamā budžetā.

Tā ka... domāsim. Skaisti sapņot neaizliegsi, tomēr vajag arī racionālus plānus un rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija... ir paziņojums.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Gribu īsi paziņot, ka pirmdien, 18. maijā, pēc nedēļas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisija organizē semināru "Mākslīgais intelekts un deputāts" ar reāliem piemēriem, kā šībrīža rīki var palīdzēt Saeimas darbā, ar refleksiju par to, kā šie rīki var ienākt valsts pārvaldē. Un būtiskākais: Saeimas drošības birojs rādīs – no drošības aspekta –, kā tas var radīt drošības riskus.

Lūdzu, piesakieties e-pastā, kas jums tiks izsūtīts. Esat aicināti pirmdien pulksten divos Saeimas Baltiešu zālē. Uzaicināti arī uzņēmēji, LIAA... daudzas puses... būs diskusijas, debates par šo jautājumu. Lūdzu, nāciet, būs ļoti interesanti – ar reāliem dzīves piemēriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 15 deputāti: Raimonds Bergmanis, Augusts Brigmanis, Oļegs Burovs, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Andrejs Judins, Līga Kozlovska, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Igors Rajevs, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska (Starpsauciens: "Ir!")... Jana ir, Ilze Vergina, Juris Viļums un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus tos, kas vēl nav ieradušies, atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām darbu ar Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma skatīšanu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Zariņam.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lasot šo ziņojumu, manuprāt, diezgan skaidri iezīmējas viena būtiska atšķirība starp pašvaldību pieeju attīstībai. Ir pašvaldības, kuras Eiropas un valsts pieejamos līdzekļus izmanto kā instrumentu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei, un ir pašvaldības, kuras diemžēl izvēlas īstermiņa politisko kapitālu.

Ziņojumā vairākkārt uzsvērts, ka investīciju mērķis ir uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība, privāto investīciju piesaiste un jaunu darba vietu radīšana. Mēs redzam programmas industriālo parku attīstībai, uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras izbūvei, investoru piesaistei un augstas pievienotās vērtības darba vietu veidošanai reģionos. Un ir labi piemēri – Valmiera, Cēsis, Alūksne un Smiltenes novads.

Piemēram, Valmiera gadiem ilgi ir konsekventi ieguldījusi industriālo teritoriju attīstībā, uzņēmējdarbības infrastruktūrā un sadarbībā ar investoriem. Nevis politika vienam virsrakstam vai vienai vēlēšanu kampaņai, bet gan stratēģiska pieeja, kas rada darba vietas, palielina nodokļu ieņēmumus un ļauj pašvaldībai ilgtermiņā attīstīties. Tikmēr citviet redzama pavisam cita pieeja: līdzekļi tiek ieguldīti projektos, kas labi izskatās sociālajos tīklos, bet nerada ekonomisko atdevi, – strūklakas dekoratīvos elementos... vai projektos bez skaidras ietekmes uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību.

Protams, kvalitatīva vide ir svarīga, taču bez uzņēmumiem, bez darba vietām un bez ekonomiskās aktivitātes nebūs arī līdzekļu šādu projektu uzturēšanai nākotnē. Tāpēc... valstiski... mums jāsaka skaidri – Eiropas fondu un publisko investīciju galvenajiem mērķiem reģionos jābūt ekonomiskajai attīstībai, konkurētspējīgai un labi apmaksātai darba vietu radīšanai. Tikai un vienīgi tāda politika ir pamats spēcīgiem Latvijas reģioniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ričardam Šleseram.

R. Šlesers (LPV).

Kolēģi, šis nav progresa ziņojums. Šis ir progresa imitācijas dokuments. Dokuments ir pilns ar vārdiem "īsteno", "attīsta", "stiprina", "plāno". Bet kur ir konkrēti uzlabojumi cilvēka dzīvē?

Pirmkārt, mums stāsta par investīcijām un fondiem, bet investēt naudu nav sasniegums. Sasniegums ir rezultāts. Ja miljoni tiek iztērēti, bet cilvēki nejūt nekādu uzlabojumu, tā nav attīstība, tā ir slikta pārvaldība.

Otrkārt, šis dokuments ir rakstīts Briselei, nevis Latvijas sabiedrībai. Tas ir birokrātisks atskaites papīrs, kas demonstrē atbilstību noteikumiem, nevis reālu līderību. Latvijai vajag stratēģiju, kas kalpo tās cilvēkiem, nevis tikai labi izskatās Eiropas Komisijas acīs.

Treškārt, prioritāšu problēma. Klimata politika tiek pasniegta kā viena no galvenajiem virzieniem, bet netiek godīgi pateikts, cik tas maksā un kas par to maksā – vai tie ir uzņēmēji, vai ģimenes... ar jau tā augstām izmaksām. Šajā ziņojumā nav drosmes pateikt patiesību par cenu.

Visbeidzot. Lielākais trūkums – atbildība. Ja pēc gada, diviem vai trim gadiem nekas būtiski nebūs mainījies, kurš uzņemsies politisko atbildību? Ja pēc šī visa cilvēks nejūt uzlabojumu savā dzīvē, tad šī politika nestrādā. Tik vienkārši, kolēģi!

Un vēlreiz – šis nav progresa ziņojums, tā ir ilūzija par progresu. Un Latvija ilūzijas vairs nevar atļauties. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Cienījamie kolēģi! Nu ko? Jau septīto stundu mēs diskutējam par ekonomiku, par mūsu valsts ilgtspējību. Bija doma nākt pateikt dažus vārdus par vienu no svarīgākajām nozarēm – par meža nozari –, uzdot tādu retorisku jautājumu: kas mums ir svarīgāks – cilvēks vai koks? Protams, visi ir svarīgi, viss ir mijiedarbībā. Bet šodien dzirdēju arī šādu tādu kritiku par grozījumiem Meža likumā. Dzirdēju arī uzslavas mūsu aizsardzības ministram. Tas mani arī mazliet izaicināja.

Šodien pamodos aptuveni puspiecos no rīta. Ne jau tāpēc, ka man negribētos gulēt, bet viens mans draugs zvana no Rēzeknes un prasa: "Valdi, kas notiek? No sākuma kaut kādas skaņas, visi logi notrīc, atskan sprādzieni, pēc kādām padsmit minūtēm... atnāk šūnu apraide." Tas ir normāli? Vai tiešām? Es saprotu, nekas nav absolūts un aizsardzības ministrs nevar nodrošināt pilnīgu un absolūtu aizsardzību. Tas nav reāli. Tad jau nebūtu nekādu karu. Bet tas jau nenotiek pirmo reizi. Kā cilvēki Latgalē jūtas? Rodas jautājums: cik reižu tam jānotiek? Vienreiz drons nokrita, otrreiz nokrita. Mēs identificējam, mēs sekojam, mēs darbojamies, mēs monitorējam. Mēs esam gatavi aizsargāt mūsu valsti jau šonakt. Šonakt arī atnāca tas moments. Un kā ir realitātē? Nav runas par to, ka mēs visu notrieksim un pilnībā aizsargāsim. Bet vai tiešām mēs neesam spējīgi brīdināt cilvēkus, it sevišķi pierobežā dzīvojošos, par to, ka ir iespējami draudi? Draudi ir tūlīt? Šūnu apraide no Rēzeknes un no Ludzas novadiem pienāk apmēram 40... pāri... minūtēs. Es nezinu, vai tas ir normāli. Matemātiski... drons lido no 150 līdz 200 kilometriem stundā. Tur tas attālums ir mazāks nekā 30 kilometri. Manuprāt, tas nav pareizi. Mēs neesam uz pareizā ceļa.

Mums ir jānovērš visas šīs neizdarības, un jānovērš nevis ar diskusijām, bet ar reāliem darbiem, ir jāsaprot, kāda militārā tehnika mums ir jāiegādājas, lai mēs varētu aizsargāt maksimāli efektīvi. It sevišķi, lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus.

Bet tagad par kokiem. Protams, Latvijā mežs nav tikai daba. Mežs ir viena no mūsu ekonomikas "mugurkaula" nozarēm. Meža nozare veido būtisku daļu no iekšzemes kopprodukta, nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos un ir kritiski svarīga eksportam. Tā ir nozare, kas uztur dzīvus daudzus Latvijas novadus, rada ienākumus ģimenēm, stiprina uzņēmējdarbību, veido būtisku pienesumu valsts konkurētspējas un ekonomikas attīstībai. Meža nozare nav šaura nozares industrija, tā ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa. Katrs lēmums, kas ietekmē mežsaimniecību, ietekmē arī eksportu, ražošanu, darba vietas, investīcijas un attīstības iespējas. Runājot par ekonomikas izaugsmi, mēs nedrīkstam ignorēt meža nozari, kas rada reālu pievienoto vērtību un nodrošina ekonomisko aktivitāti visā Latvijā. Diskusijai ir jābūt, jo tā ir par efektīvāku un racionālāku meža apsaimniekošanu.

Uzlabojumi un pilnveidojumi meža nozarē un Meža likumā stiprinās arī reģionālo attīstību. Ārpus Rīgas meža nozare daudziem ir viena no galvenajiem darba devējiem. Ja mēs kavējam nozari ar pārmērīgiem ierobežojumiem, mēs bremzējam vietējo ekonomiku, iedzīvotāju ienākumus un arī pašvaldību attīstību. Mums ir jāspēj uzticēties cilvēkiem, kuri gadiem ilgi ir saimniekojuši savos īpašumos, nodrošina ar darbu un attīstību savos novados.

Svarīgi uzsvērt, ka ilgtspējīga ekonomika nav pretstats. Latvijā mūsdienu mežsaimniecība balstās uz stingriem vides standartiem. Grozījumi likumā nenozīmē nekontrolētu ciršanu, tie nozīmē gudrāku saimniekošanu, kas sabalansē koksnes ieguvi ar meža atjaunošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Turklāt pakāpeniska pieeja ir tieši tas ceļš, kas mazinās arī ietekmi uz vidi.

Pirmām kārtām mums ir jādomā par cilvēkiem, par cilvēku drošību, jo cilvēks ir gatavs strādāt tikai tad, kad viņam ir mājas un viņš ir drošībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Felsam.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais ministr! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Šodienas diskusija nav tikai par budžeta finansējumu vai skaitļiem. Tā ir diskusija par daudz fundamentālāku jautājumu: vai Latvijas ekonomikas modelis ilgtermiņā spēj nodrošināt valsts drošību, labklājību un stabilu publisko finansējumu? Realitāte ir vienkārša un vienlaikus neērta. Izdevumi aug straujāk, nekā ekonomika spēja tos nosegt. Jā, mēs redzam pozitīvas iezīmes, ekonomikā ir atgriezusies izaugsme. Pagājušajā gadā IKP pieauga par 2,1 procentu. Pieaug investīcijas, atjaunojas kreditēšana, pakāpeniski uzlabojas patēriņš. Taču vienlaikus skaidri jāpasaka – šī izaugsme nav pietiekami spēcīga un pietiekami ilgtspējīga. Lielā mērā tā balstās uz publiskajām investīcijām un privāto pieprasījumu, bet eksports joprojām nav pietiekams. Tas nozīmē, ka ekonomikas pamati nav tik stabili, kā mēs vēlētos.

Šobrīd budžeta deficīts ir ap 2,4 procentiem no IKP. Tas vēl ir kontrolējams līmenis, taču pie nemainīgas politikas tuvākajos gados tas pieaugs līdz 5 procentiem no IKP. Un vēl būtiskāk – fiskālā telpa kļūs negatīva, desmitgades beigās tā tuvosies 900 miljoniem eiro mīnusā. Tas nozīmē, ka nākotnē valsts budžets būs jāveido nevis ar iespēju izvēlēties, ko papildus finansēt, bet ar ļoti ierobežotām manevra iespējām. Kāpēc tas notiek?

Pirmkārt, spiediens uz izdevumiem. Aizsardzības izdevumi pieaug līdz 5 procentiem no IKP. Tas ir nepieciešams un pamatots lēmums, ņemot vērā drošības situāciju. Pieaug arī sociālie izdevumi un valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Tas viss kopā rada strukturālu spiedienu uz budžetu.

Otrkārt, problēmas ar ieņēmumiem. Nodokļu ieņēmumi neaug pietiekami strauji, tie atpaliek no ekonomikas kopējās izaugsmes. Turklāt tuvākajos gados samazināsies Eiropas fondu naudas plūsma un beigsies vairāki pagaidu ieņēmumu avoti. Tas nozīmē, ka esošā ieņēmumu struktūra nav pietiekama, lai finansētu nākotnes vajadzības.

Treškārt, izaugsmes potenciāls. Latvijas ekonomikas potenciālā izaugsme ir ap 2 procentiem gadā. To ierobežo demogrāfija, darbaspēka samazinājums un nepietiekamā produktivitāte. Un ir ļoti būtisks aspekts – Latvijā produktivitātes pieaugumu nodrošina ļoti šaurs uzņēmumu loks. Lielākā daļa uzņēmumu neaug pietiekami strauji, un tas bremzē visas ekonomikas attīstību. Mēs nevaram paļauties uz to, ka ekonomika pati izaugs un atrisinās fiskālās problēmas.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs šos faktorus saliekam kopā, aina ir skaidra – izdevumi pieaug, izaugsme ir ierobežota un ieņēmumi ir nepietiekami. Tas nav īstermiņa jautājums. Tas ir strukturāls izaicinājums. Tāpēc fiskālā disciplīna vien šo problēmu neatrisinās. Ir nepieciešama mērķēta un konsekventa izaugsmes politika. Ko tas nozīmē praksē?

Pirmkārt, ieņēmumu bāzes stiprināšana. Nevis paaugstinot nodokļus, bet paplašinot nodokļu bāzi, mazinot ēnu ekonomiku un veidojot sistēmu, kas neveicina izvairīšanos no nodokļiem.

Otrkārt, publisko izdevumu efektivitāte. Katram eiro budžetā ir jāstrādā ar skaidru rezultātu. Tas nozīmē pāreju uz rezultātos balstītu budžetēšanu, izdevumu auditu un efektīvāku resursu izmantošanu.

Treškārt, investīciju produktivitāte. Investīcijas ir jāpārorientē uz tehnoloģijām, inovācijām un eksportspējīgiem uzņēmumiem, kā arī jāattīsta kapitāla tirgus un jāpalīdz uzņēmumiem augt un mērogoties.

Ceturtkārt, birokrātijas mazināšana. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nepieciešama vienkāršāka un saprotamāka normatīvā vide, nevis papildu administratīvais slogs.

Piektkārt, enerģētika. Stabilas un konkurētspējīgas enerģijas cenas ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei un inflācijas kontrolei.

Sestkārt, cilvēkkapitāls. Bez kvalificēta darbaspēka nav iespējama ne izaugsme, ne nodokļu ieņēmumu pieaugums. Tāpēc izglītība, pārkvalicēšana un darba tirgus elastība ir jāuztver ne tikai kā sociālās politikas, bet arī kā ekonomikas jautājums.

Noslēgumā. Šajā fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumā ir ļoti skaidri pateikts: izaicinājums nav tikai lielāks budžeta deficīts; izaicinājums ir ekonomikas modelis ar ierobežotu izaugsmi un vienlaikus strauji augošiem izdevumiem. Un tas nozīmē vienu ļoti skaidru secinājumu – bez mērķētas ekonomiskās izaugsmes politikas fiskālā disciplīna ilgtermiņā kļūst neiespējama. Tikai savienojot fiskālo atbildību ar strukturālām reformām un pārdomātām investīcijām, Latvija var nodrošināt gan drošību, gan ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Centīšos neatkārtot to, ko kolēģi pirms manis jau ir minējuši. Varbūt dažas tādas references un uzsvari no manas puses.

Man šķiet, ka tas, pie kā mēs par maz strādājam, ir sudraba ekonomika. Tas ir tas, par ko mēs vairākkārt esam runājuši arī Senioru dienās ar mūsu senioriem. Viņi ir gatavi iesaistīties, bet mēs joprojām šo jautājumu līdz galam neesam sakārtojuši. Es domāju, ka tas ir mājasdarbs ne tikai Ekonomikas ministrijai, bet arī mums, deputātiem.

Protams, arī cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politika, kas ļoti daudzus gadus patiesībā nav mainīta. Var šķist, ka tas ir Labklājības ministrijas jautājums, bet es tomēr teiktu, ka tā ir tāda starpnozaru atbildība.

Otra lieta. Kā deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Brazīlijas parlamentu vadītāja vēlos akcentēt to, ka jau kopš pagājušā gada ir noslēgts MERCOSUR nolīgums starp Latīņameriku un Eiropas Savienību. Tā ir milzīga iespēja un potenciāls attīstīt tirdzniecību starp Latviju un Latīņameriku. Mums ir ļoti daudz uzņēmumu, kuri ir gatavi iesaistīties. To mēs redzējām arī novembrī, kad Valsts prezidents devās uz Brazīliju, uz kurieni kopā ar viņu devās arī pārstāvji no vairākiem Latvijas uzņēmumiem.

Esam vairākkārt dzirdējuši, ka ekonomika attīstās tur, kur ir cilvēki, un, ja pašvaldības pašas nebūs proaktīvas, lai šos cilvēkus piesaistītu un noturētu, tad Ekonomikas ministrija šajā jautājumā nepalīdzēs. Manuprāt, ir daudz labu piemēru, kas liecina, ka Ekonomikas ministrija tiešām ir labi pastrādājusi.

Tāda ir "Altum" programma mājokļiem reģionos. Pagaidām pieprasījums ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Arī pie tā mums ir noteikti jāstrādā kopā.

Arī atbalsts jaunajiem speciālistiem... un es īpaši gribu uzteikt pašvaldību atbalstu, piemēram, ārstiem, kuri saņem pašvaldības dotāciju, lai iekārtotu savus kabinetus un varētu nodrošināt sev turpmāko dzīvi šajā pašvaldībā.

Visbeidzot – un domāju, ka tas nav nekāds pārsteigums, – ekonomika patiesībā ir tāda ļoti liela starpnozaru atbildība. Mēs daudz runājam par izglītību, par aizsardzību, par ārlietām, dzirdējām arī par kultūru un lauksaimniecību. Tas viss ir ļoti cieši saistīts. Aicinu ikvienu no jums turpināt strādāt pie ekonomikas attīstības. Protams, aicinu arī Ekonomikas ministriju vairāk sadarboties ar citām ministrijām, lai saprastu, kā kopīgi pacelt ekonomiku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!... Ministra vairs nav neviena?... Cienījamie kolēģi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Tā laikam ir pareizi. Gribu uzdot divus jautājumus Ašeradena kungam. Ā! (Starpsauciens: "Brilles aizmirsāt!") Jā, brilles ieliku kabatā.

Ir divi jautājumi. Būtiskākais jautājums: kas Saeimai ir jāizdara, lai dubultotu mūsu ekonomiku? Tas jautājums ir... arī mazākos izmēros to var uzdot... Finanšu ministrija to var uzdot katram uzņēmējam: kas ir jāizdara, lai tu kā uzņēmējs dubultotu savu apgrozījumu un peļņu? Man šķiet, tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Protams, prioritārs – un nav aizmirsts – jautājums: kad atdosiet 1 procentu, ko aizņēmāties no pensiju 2. līmeņa, un vai pēc (Starpsauciens.)... jā, vai būs nauda, lai to izdarītu? Es būtu ļoti pateicīgs, ja tiktu atbildēts uz šo jautājumu.

Es papildināšu savus kolēģus, kas jau runāja par mežsaimniecības un mežrūpniecības nozari. Tā ir arī mana dziļa pārliecība, ka tas ir spēks. Latvijā tā ir mūsu tā sauktā zaļā nafta, kas mums ir jāizmanto ar prātu, jo tā atjaunojas. Tikai pāris faktu no mežzinātnes institūta "Silava" – par šiem liegumiem. Šobrīd Latvijā apmēram 18 procentiem teritoriju ir dažnedažādi liegumi. Kopējā mežu platība ir apmēram 52 procenti... plus mīnus... staigā. No tās liegumi ir 18 procenti. Eiropa saka, ka līdz 2030. gadam mums vajag vēl 12 procentiem no visām šīm teritorijām uzlikt liegumus. Ar ko tas mums draud? Mums tas draud tik vien kā ar apmēram 10 000 darba vietu zudumu. Tas mums draud ar milzīgiem, lieliem mīnusiem tautsaimniecībā un attīstībā.

Tiekoties ar meža nozares speciālistiem, ļoti interesantās prezentācijās viņi mums parādīja... un kas mani tiešām arī aizķēra... Mēs runājam (un es dzirdēju arī runājam šeit, no tribīnes) par to, ka mēs esam milzīgi čempioni dažnedažādu projektu īstenošanā, Eiropas naudas apgūšanā. Un es gribu pateikt vienu lietu. Protams, ir lietas, ko mums vajag apgūt un kam mums vajag ņemt šo Eiropas naudu. Bet, runājot par meža nozari, ir sekojoši. Tātad uz vienu eiro... Ašeradena kungs, klau!... uz vienu eiro, ko mēs izmaksājam kompensācijās meža nozarē, valsts zaudē četrus eiro. Tas ir fakts. Tātad, izmaksājot kompensācijās vienu eiro, mēs kā valsts zaudējam četrus eiro. Tas absurdais moments, ka, izmantojot šos Eiropas fondus, kurus mēs apgūstam... Es arī runāju ar cilvēkiem, kam ir uzlikti šie pilnie saimnieciskās darbības aizliegumi. No kurienes tiem aug kājas? Tātad Eiropa dod grantu, lai izpētītu teritorijas un saliktu liegumus. Izveido 50 cilvēku grupu, kas braukā riņķī pa valsti un skatās: nogāze – liegums, purvājs – liegums, ainava – liegums. Saliek liegumus, un no šiem Eiropas dotajiem grantiem maksā kompensācijas. Mēs neļaujam cilvēkiem saimniekot. Viņi saņem kompensāciju, bet tā kompensācija nav tādā apmērā, lai varētu segt šos zaudējumus. Tātad viens hektārs meža mums dod apmēram 1500 eiro ienākumus gadā, bet cilvēkam kompensācijā mēs samaksājam 194 eiro par pilnu saimnieciskās darbības aizliegumu. Tātad šajā nozarē ir šis absolūtais nesamērīgums, kas vedina domāt, ka ir kaut kāds lobijs, jo mēs esam lieli spēlētāji Baltijā un Skandināvijā...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Zivtiņš. Apvienojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Zivtiņš. ... liek domāt par to, ka ir kaut kāds lobijs, kas šādā veidā mūsu mežsaimniekus spiež uz ceļiem. Es esmu pārliecināts, ka šī ir nozare, kas, saimniekojot ar prātu, dotu milzīgu pienesumu mūsu valstij, mūsu valsts ekonomikai. Un kā ir ar to privāto? Privātajam uzliek pilnīgu, simtprocentīgu, saimnieciskās darbības aizliegumu, nevis 10 procentus no teritorijas, bet pilnīgu, simtprocentīgu, aizliegumu. Kā jau minēju, viņš par to saņem 194 eiro gadā par hektāru. Tātad viņam rodas milzīgi zaudējumi. Viņš nevar saimniekot, viņš nevar kopt savu mežu. Pareizi Maslovska kungs teica: kas mums ir svarīgāks – kukainītis, spožā skudra vai cilvēks? Tam zemniekam, kuram nav citu ienākumu kā tikai no meža... Pieņemsim, viņam par sešiem hektāriem samaksā 1000 eiro. Viņš par to naudu nevar nopirkt malku, viņam nepietiek malkai. Viņa mežs iet bojā – pūst, vairojas kukaiņi, mizgrauži apēd egles... un kaimiņš vēl pārmet, ka viņš ir slikts saimnieks, jo: paskatieties, kāds viņa mežā ir bardaks!

Ekonomikai jābūt ekonomiskai un prātīgai, un ir jāaprunājas. Tāpēc ir jāprasa cilvēkiem, kas ir jāizdara, lai mēs varētu dubultot šo savu ekonomiku. Somijā mežiniekiem, tiem, kam ir meža zemes, absolūti nav nekāda lieguma. Un, ja viņiem uzliek liegumu, viņi ir priecīgi, jo viņi kļūst ļoti bagāti, stāvus bagāti. Vienīgais nosacījums pilnai kailcirtei viņiem ir... viņi var to darīt jebkad, kad vien viņiem ienāk prātā... vienīgais nosacījums – atjaunot mežu. Bet mums ir liegumi uz liegumiem.

Tā ka, lūdzu, padomāsim par to! Mūsu "zaļā nafta" – tas ir mūsu veiksmes stāsts... kas mums ir jākopj, jāattīsta un ar ko ir jāpelna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Lai varētu risināt problēmas, tās vispirms jānosauc vārdā. Jāatzīst, ka ziņojumā vairākas Latvijas ekonomikā pastāvošās problēmas ir nosauktas pareizos vārdos, piemēram, investīciju trūkums, reģionālā nevienlīdzība un mājokļu nepieejamība. Tās visas ir reālas problēmas. Taču pie nākamā soļa – risinājumiem – sākas diezgan liela klibošana. Ir deklarētie mērķi un vēlamie rezultāti, bet nav skaidrs, kā pie tiem nonākt, kādas būs izmaksas un kādi kompromisi būs nepieciešami.

Pirmais nopietnais realitātes tests šim ziņojumam noteikti būs solījums dubultot Latvijas ekonomiku. Tas nav neiespējami. Taču pašā ziņojumā jau ir atzīts, ka starptautisko institūciju prognozes no šīm ambīcijām būtiski atpaliek, un trūkst analīzes, kāpēc šī plaisa pastāv, nav arī konkrēta plāna, kā to pārvarēt. Skaidrs tomēr ir viens – to nevar panākt, turpinot darīt to pašu, ko līdz šim. Ir nepieciešamas būtiskas strukturālas pārmaiņas, ne tikai birokrātijas mazināšana vai lozungi par investīciju piesaisti, neizvērtējot šo investīciju kvalitāti un riskus, ko tās varētu radīt.

Tāpēc ir ļoti svarīgi runāt par to, ka ekonomikas pamatu neveido tikai uzņēmējdarbības klimats, bet arī sociālā infrastruktūra, jo tieši sociālās infrastruktūras trūkums dzīves dārdzības apstākļos noved pie tā, ka slavēto izaugsmi cilvēki reālajā dzīvē nemaz nejūt. Ja mēs ekonomikas izaugsmi mērām tikai caur IKP, investīcijām un eksportu, mēs ignorējam to, kā Latvijas cilvēki to jūt savā realitātē caur pārtikas cenām, īri, komunālajiem maksājumiem un pirktspēju, ko nodrošina viņu ienākumi, kas vēl joprojām ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā.

Dzīves dārdzības jautājumā plaši tiek uzskaitīti ārējie faktori, kuri ietekmē visu reģionu, bet pārāk maz mēs runājam par vietējās politikas ietekmi, piemēram, par to, kāpēc pārtikas cenas Latvijā ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kāpēc memorandi, PVN samazināšana vai degvielas akcīzes izmaiņas nedod gaidīto efektu iedzīvotājiem. Mums būtu jārunā arī par konkurences trūkumu, iespējami negodprātīgu praksi pārtikas mazumtirdzniecībā, par to, kāpēc atsevišķi politiskie spēki nevēlas to apkarot, un par to, kāpēc, lai apkarotu dzīves dārdzību, tiek izmantoti tikai tādi instrumenti, kas ļauj pelnīt tirgotājiem uz iedzīvotāju un valsts ieņēmumu rēķina. Tāpat būtu kritiski jāvērtē pieņēmums, ka ekonomikas izaugsme pati par sevi uzlabos sabiedrības labklājību vai pat samazinās nevienlīdzību, jo Rietumos un diemžēl arī Latvijā mēs redzam pretējo – produktivitāte aug ātrāk nekā algas, peļņa koncentrējas šaurā sabiedrības daļā, bet daļa politiķu vēlas turpināt vājināt darbinieku tiesības un arodbiedrības.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

S. T. Levrence. Runājot par mājokļiem, protams, ir runāts par "Altum" kredītiem, PPP projektiem, privāto attīstītāju stimulēšanu un hipotekārās kreditēšanas paplašināšanu. Pašas par sevi tās ir labas lietas, taču pastāv nopietns risks turpināt nekustamā īpašuma tirgus modeli, kas pats rada un reproducē nepieejamību, mājokļu pieejamība tiek reducēta tikai uz cilvēku spēju aizņemties. Tas ir bīstami, jo tas var radīt risku, ka Latvijā atkārtosies daudzu Rietumeiropas valstu scenārijs, kad pat labi izglītotiem cilvēkiem, kuriem ir stabils, labi atalgots darbs un kuri visu ir darījuši pareizi un centīgi, savs mājoklis kļūst par sapni, ko nav iespējams īstenot bez mantojuma vai ģimenes atbalsta. Turklāt Latvijā tam klāt nāk arī salīdzinoši vājāka īrnieku aizsardzība.

Mājokļu politika nav stāsts tikai par investīciju un būvniecības uzņēmumu izaugsmi, bet arī par sociālo stabilitāti, demogrāfiju un cilvēka cienīgu dzīvi. Tāpēc mēs nevaram runāt tikai par kreditēšanas paplašināšanu. Nepieciešamas arī publisko īres mājokļu programmas, stiprāka īres tirgus regulācija un mājokļu politika, kas uz mājokli raugās kā uz katra cilvēka pamattiesībām, ne tikai kā uz finanšu instrumentu, ar ko pelnīt.

Runājot par ekonomiku, mēs nevaram ignorēt arī pēdējā laika politikas "karstāko kartupeli" – imigrāciju. Kamēr sabiedrība tiek biedēta ar cilvēkiem, kuri brauc uz Latviju mācīties un strādāt, vienlaikus tiek virzīti priekšlikumi atjaunot tā saucamās zelta vīzas cilvēkiem, kuri neplāno šeit strādāt, bet gan dzīvot un pelnīt uz Latvijas iedzīvotāju rēķina. Šķiet, mēs esam aizmirsuši, ka arī imigrācijas politikai ir jākalpo Latvijas iedzīvotāju, nevis ārvalstu miljardieru un miljonāru interesēm. Tā vietā, lai Latvijas iedzīvotājiem un jaunajām ģimenēm piedāvātu stabilu īres tirgu, pieejamus mājokļus reģionos un prognozējamas dzīves izmaksas, mums tiek piedāvāta Latvijas zemes un mājokļu izpārdošana ārvalstu bagātniekiem, kuri šeit pat nedzīvos. Rezultātā Latvijas iedzīvotāji maksās arvien dārgāku īri cilvēkiem, kuri savu peļņu izvedīs no mūsu ekonomikas, bet mums paliks tikai negatīvās sekas.

Pirms dažiem gadsimtiem Latvijas teritorijā jau bija spēkā sistēma, kas vietējiem par dzīvošanu uz savas zemes lika maksāt augstu cenu svešiem kungiem tālienē, kuri par to būvēja sev muižas. Pēc tam nāca sistēma, kas absolūto sabiedrības vairākumu... darbiniekus redzēja kā melnstrādniekus fabrikās, no kuriem varēja izspiest pēdējos spēkus un maksāt grašus.

Diemžēl mēs redzam, ka arī šāda domāšana atgriežas – darbaspēku mēs tagad saucam par produktivitātes resursu. Mēs aizmirstam, ka Latvijas cilvēki nav ekonomiskas vienības, ko optimizēt. Protams, produktivitāte un konkurētspēja ir fundamentāli svarīgas un bez tām mēs nevaram. Mēs nenonāksim pie labklājīgākas sabiedrības, ja turpināsim vājināt darbinieku pozīcijas, noniecināsim arodbiedrību lomu un darba drošību, kolektīvos līgumus un darbinieku tiesības turpināsim uzsvērt kā šķērsli izaugsmei. Sabiedrības labklājību vienmēr daudz labāk parādīs nevis miljonāru skaits, bet gan tas, kā mūsu sabiedrībā dzīvo vistrūcīgākie, un tas, kā dzīvo vidusmēra cilvēks. Nav iespējama labklājīga valsts, ja zemāk atalgotajos sektoros algas stagnē, darba kļūst vairāk, cilvēki tiek atlaisti un viņu palikušajiem kolēģiem tiek uzspiesti mākslīgā intelekta risinājumi. Viņi pavada trīsreiz vairāk laika, lai labotu šo it kā risinājumu pieļautās kļūdas.

Platformu laikmetā mums ir īpaši jāpievērš uzmanība sociālajai aizsardzībai, jo pašnodarbinātība nedrīkst kļūt par shēmu, kā nodarbināt cilvēkus, neuzņemoties par viņiem atbildību.

Ekonomikas politika nav stāsts tikai par investīcijām un IKP, bet gan par to, cik liela daļa mūsu sabiedrības dzīvo cieņpilnu dzīvi normālā mājoklī, par kuru nav jāpārdod niere, strādā drošā darbā ar sociālās drošības tīklu un cik lielai daļai mūsu sabiedrības vispār ir iespēja šeit palikt un veidot ģimeni, un dzīvot normālu dzīvi. Un es ceru, ka arī par to nākotnē mēs vairāk dzirdēsim šajos ziņojumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Man tāds...

Jā, es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

D. Šmits. Man tāds viens mazs ievads. Un tad pēc būtības.

Un tas ievads ir tāds, ka septiņas stundas mēs, 100 cilvēki Saeimā, plus vēl daži ministri, runājam par ekonomiku savstarpēji... kur no ekonomikas, no biznesa vadības un savādāk... nu, cik procentu no šīs zāles kādreiz dzīvē ir bijuši ar pieredzi? Es esmu 36. runātājs šodien te. Ja paņemtu vēl to ministru garo laiku nost, es varētu būt kāds 55. Iedomājieties, ja mēs šīs septiņas stundas būtu klausījušies 50 Latvijas vadošo uzņēmumu īpašnieku viedokli par ekonomiku, par to, kas ir jādara, par to, ko mēs varētu sasniegt, un mēs viņus klausītos un sāktu domāt, kā to ieviest dzīvē. Mēs te savā starpā runājamies par lietām, kurās, es atvainojos, tai skaitā es, neko daudz nesaprotam. Un tā ir tā lielā bēda. Tā ir tā lielā bēda.

Un otra lieta, ko es gribu izstāstīt. Bet tas arī atkal... neuztveriet nepareizi! Tas nav nevienam pārmetums, nevienam ministram, nevieniem laikiem, bet vienkārši viens stāsts. Politika – tāda riebīga profesija. Tu, sākumā atnākot, uzreiz dabon saņemt atbildēt par visiem mēsliem, ko savārījuši iepriekšējie. Un, ja gadījumā kaut ko labu izdarīji, tad pilnīgi skaidrs, ka laurus plūks tie, kas nāks pēc tevis. Un, ja tev... Nu, vienīgais veids, kā izdzīvot politikā, – būt ļoti nekaunīgam, uzņemties laurus par darbiem, kurus tu neesi paveicis patiesībā. Šodien nevienu konkrēti negribu nosaukt. Un nav svarīgi.

Daudz dzirdējām, kādas investīcijas piesaistītas, cik daudz ir strādājusi LIAA, Ekonomikas ministrija, Ārlietu ministrija un tā tālāk. Un tad, kad sauc pēdējos gados tos veiksmīgos projektus, kas mums ir daudzi veiksmīgi, tiešām, cepuri nost, tajā sarakstā, parasti trijniekā, nu, pieciniekā, ir viena lieta, par kuru es zinu. Tāds "Syfud" uzņēmums, zivju pārstrādes uzņēmums, Liepājā. Aptuveni 100 miljonu investīcijas, kura veiksmes stāstu sev ir pierakstījusi Baiba Braže, Valainis, LIAA un tā tālāk. Un te ir tas joks par politiku un laiku.

Tas projekts sākās laikā, kad Baiba Braže vēl nebija atlaista no NATO preses sekretāres amata. Viktors Valainis kopā ar Didzi Šmitu citstarp sēdēja, kā saka, skumīgi opozīcijā pagājušajā Saeimā. Tad šis projekts sākās. Un kā tas sākās... kur ir labi, ka mēs esam Eiropas Savienībā... ir tāds Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds. Un tajā bija palicis atlikums investīcijām 50 miljoni eiro, kurus vietējie uzņēmēji tajā brīdī nebija spējīgi apgūt. Bija divas iespējas – vai nu naudu mēs aizskaitām atpakaļ uz Briseli un pazaudējam, tur bija ļoti mazs laiks palicis, vai piesaistām ārvalstu investorus, kas uz šo 50 procentu atmaksāto investīciju būtu gatavi atnākt. Nozare toreiz nolēma piesaistīt investoru. Un jūs visi to cilvēku zināt, viņam... katram ir konkrēts vārds un uzvārds. LDDK prezidents tagad, tad vēl laikam nebija. Andris Bite. Aizbrauca uz Lietuvu pēc investora šim projektam. Uz savu galvu atveda konkurentu, tiešu konkurentu sev, uz Latviju. Daudzi nesaprata.

Viņš teica: labāk viņš ir Liepājā, nekā viņš būs Klaipēdā, jo viņš vienalga būs. Un atveda uz Liepāju. Tur bija Uldis Sesks, Uldis Hmieļevskis, kuri... nu, tāpēc Liepājā ir veiksmes stāsts. Kad lietuvieši atbrauca, viņi teica: tālāk mēs nebrauksim, mēs paliekam šeit. Te ir viss atvērts. Tur bija neiespējamie stāsti. Vienīgais veids, kā tajā piedalījās Latvijas politika... politiskās amatpersonas... Atkal nesaukšu vārdā, bet konkrēts ministrs piedalījās šajā pasākumā tādā veidā, ka tad, kad tas projekts jau bija novests tik tālu, ka tūlīt būs apstiprinājums, viņš izdomāja, ka tomēr to naudu vajadzētu novirzīt viņa draugam slavenam afēristam. Tā bija lielākā cīņa, kas nozarei bija jāpiedzīvo, ar ministru, kurš mēģināja šo naudu novirzīt citur. Likteņa sakritības pēc to cilvēku arestēja citā... KNAB arestēja citā krimināllietā, un viņš, kā saka, pazuda, un šis projekts varēja notikt.

Ko es ar to visu gribu teikt? Tas nav nosodījums kādam vai tamlīdzīgi. Katram ir jānodarbojas ar to, ko viņš māk. Un, ja mēs gribam piesaistīt investīcijas Latvijai un citādāk, tad saucam uz šo zāli – es to saku ne jau tieši, bet idejiski – to, kurš kādreiz kādu investīciju ir veicis, piesaistījis, sapratis, veicinājis, nevis mēģinām savā starpā būt gudrāki viens par otru.

Un vēl viena lieta. Tā kā man vēl ir gandrīz divas minūtes par to... Plāns... fiskāli strukturālais plāns. Arvils arī bija ar mums kopā pagājušajā Saeimā Somijā, kur mēs tikāmies ar nākotnes komitejas vadītāju, kurš teica, ka viņi mēģinājuši Somijā izstrādāt plānu nākotnei un tad sapratuši, ka kaut kā neiet ar to lietu. Viņi paskatījušies iepriekšējo komiteju, kas bija ar tādu plānu strādājusi pirms 30 gadiem, un konstatējuši, ka pat trakākais deputāts, ko visi uzskatīja par traku pirms 30 gadiem, nebija prognozējis to, kas būs. Viņš bija teicis, ka būs telefoni bez vadiem. Visi smējās.

Izpratnē... ko mums somu pieredze teica: tad mēs nolēmām, ka mums nekādu plānu... mums vairs neviena plāna Somijā nebūs, jo nākotne ir tik strauja, ka nevar neko ieplānot. Kurš varēja pateikt, ka stabilākā ekonomika pasaulē, kas cīnīsies par brīvu tirgu, ir Ķīna, nevis Amerika šodien. Tas ir fakts. Brīvu tirgu aizstāv Ķīna, nevis Amerika šodien. To neviens nevarēja prognozēt. Un tas, ko somi nolēma, ka vienīgais, kur ir vērts investēt publisku naudu, paņemt no cilvēkiem caur valsti, ir gudrībā, izglītībā, cilvēkos, kuri, kad pienāks tie notikumi – trampi vai, es nezinu, zemestrīces, vai citas pasaules – būs spējīgi pieņemt adekvātus lēmumus un rīkoties šajos jaunajos apstākļos, nevis akli klausīs autoritātēm un, kā saka, septiņas stundas debatēs par to, ko paši nekad nav varējuši godīgi saprast. Tas ir mans aicinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Čakša (JV).

Labvakar visiem, kas vēl spēj klausīties! Es varbūt iebildīšu iepriekšējam runātājam, jo, man liekas, šīs debates ir ļoti svarīgas. Pat ne tikai tāpēc, ka mēs te runājam viens ar otru... patiesībā jau mēs mēģinām tos vārdus, kuri ir ļoti svarīgi, aiznest paši sev. Un tās trīs lietas, kuras man gribētos, ka šodien būtu izskanējušas, iespējams, vēl vairāk, ir produktivitāte, inovācijas un eksportspēja. Jo pavisam nesen Latvijas Universitātes "LV PEAK" laboratorija organizēja kārtējo produktivitātes semināru, kurā no politiķiem es biju vienīgā pārstāve, un tur ļoti daudz tika runāts par produktivitāti dažādos šķērsgriezumos. Arī šodien produktivitāte ļoti maz izskan no skatuves. Jo būtībā, lai mēs nonāktu līdz eksportspējai, mums ir jābūt produktīvākiem. Bet ko nozīmē – produktīvāks? Tas jau ir... Mums ir jābūt gudrākiem, mums jāspēj izmantot visas iespējas. Un, protams, mēs raugāmies uz šiem ziņojumiem... man liekas, jā, 2025. gads pierādīja, ka mūsos ir zināms briedums un mēs spējam sagrupēties un gadu pabeigt labāk, nekā tas sākotnēji bija plānots. Vienlaikus tur ļoti skaidri ir iedegušās sarkanās gaismas attiecībā uz to, kā tas izskatīsies 2030. gadā. Iespējamā budžeta plaisa 880 miljonu apjomā liek ļoti skaidri domāt, kā mēs transformējam savu ekonomiku, kā mēs transformējam savu domāšanu. Tas neizdodas viegli, jo joprojām inovācijas ir... Mēs par tām runājam, bet ne līdz galam realizējam. Mēs par produktivitāti runājam, bet paši savā rīcībā līdz galam to neapstiprinām. Tāpat ar eksportspēju – tam visam ir jābūt kopsummā.

Vēl, domājot par abiem ziņojumiem, man jāsaka paldies finanšu ministram par tādu godīgumu šajā ziņojumā. Skaidrs, ka Finanšu ministrija vienmēr būs, teiksim tā, konservatīvāka savos apsvērumos, jo viņiem ir jānotur fiskālā disciplīna. Jo fiskālā disciplīna... tas iedod, tā ir tā valūta, ka mēs esam uzticami un droši un, iespējams, kaut kādos brīžos ne tik daudz riskējam. No otras puses, ambivalence saturēt un būt arī pietiekami ambicioziem savos plānos... un īpaši to es gribētu uzsvērt – uz inovācijām un zināšanu pārnesi, tātad uz investīcijām zinātnē, uz izglītību. Jo, ja nav šo lielo ambīciju, tad ir ļoti grūti kaut ko sasniegt.

Es teiktu, ka viens stāsts ir par to, kas ir rakstīts ziņojumā, bet otrs – es aicinātu mūs visus vairāk uz rīcību.

Par ekspertu uzklausīšanu. Es varu teikt, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausām ekspertus, dzirdam gan par kapitāla tirgu, gan produktivitāti, mēs dzirdam ļoti daudz ieteikumu. Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura strādā... es teiktu, ir transformējusi savu domāšanu lielā mērā, jo ir skaidrs, ka, no vienas puses, mums ir, par budžetu domājot, jāskatās uz to, kā mēs varam efektīvāk izmantot līdzekļus jau šobrīd, no otras puses – saprast, ka ekonomika neattīstās tikai uz ietaupījumu. Tur bez ražošanas un visa tā, ko daudzi šodien ir minējuši, nevarēs neko izdarīt.

Izskatās, ka es esmu ļoti efektīva.

Tā ka paldies. Un paldies abiem ministriem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man liekas, ka ziņojums ir laba lieta. Un šoreiz ziņojumā ir atspoguļoti arī fakti, kas mums nav glaimojoši. Bet es tiešām ierosinātu Saeimai nobalsot par to, ka ziņojums ir viens, bet, lūdzu, atnesiet pēc mēneša mums rīcības plānu, ko jūs darīsiet.

Savādāk man tāda dīvaina sajūta. Es šodien uzzinu, ka Sprūds ir supermenis, kas divos gados ir pacēlis aizsardzību līdz tādiem apmēriem, ka droni var lidot, kur grib. Nu, tā ir laba spēja. Otra lieta – mēs šobrīd esam, piemēram, secinājuši, ka mums ar nākamo gadu pedagogiem vajag 56 miljonus. Un ziņojumā ir akcentēts – mēs nezinām, kur tos ņemt. Tad, kad būs budžeta sastādīšana, tad arī izlemsim, kur dabūsim tos 56 miljonus.

Te nāk mums viens koalīcijas partneris, nāk otrs koalīcijas partneris, un es nesaprotu, vai mums ir koalīcija vai nav, jo viens saka, ka jūs esat sliktie, otrs saka, ka jūs esat sliktie, trešais kā partizāns visus slavē. Es, godīgi sakot, nesaprotu. Jūs ziņojumā rakstāt: esam konstatējuši, ka mums jāiet uz priekšu. Bet ko jūs tur darāt? Jūs tikai savā starpā rejaties un sēžat tajos krēslos? Tad atnāciet ar rīcības plānu un pasakiet, kas mums ir jādara.

Pašā, pašā noslēgumā man ir novēlējums: beidzam rakstīt šos ziņojumus ar varbūtībām. Mans ieteikums: varbūt pieslēdziet (tā kā šeit puse deputātu ir pieslēguši "ChatGPT", atnāk un nolasa savus stāstus)... nu, varbūt pieslēdziet mākslīgā intelekta analītiskos rīkus, lai tie jums izstrādā rīcības plānu. Dažreiz tie ir gudrāki nekā jūsu visas ministrijas kopā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Dep. A. Kiršteins: "Apvienojiet, lūdzu, laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodienas ministru uzstāšanos varētu uzskatīt par anekdošu pārstāstīšanu, ja situācija nebūtu tik traģiska. Faktiski valsts ir paralizēta.

Latvijā ielido septiņi droni vai 17 droni, neviens neko nespēj pateikt. Darba kārtībā ir strukturālais ziņojums, arī fiskālā politika. Un šeit mēs dzirdējām skaistu pārskatu no Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres, cik jauki norit darbs Aizsardzības ministrijā un kā viss notiek.

Iesaku visiem deputātiem noskatīties "Krustpunktā", ir arī ievietots jūtūbā. Tātad pulksten 13.00 žurnālists zvanīja aizsardzības ministram Sprūda kungam un prasīja, cik dronu Latvijā ir ielidojuši. Viņš teica, ka īsti vēl nezina, jo notiekot operatīvā pārbaude, notiekot izmeklēšana. Zvans bija arī iekšlietu ministram, kurš arī neko nezināja. Un bija visu laiku tāda attaisnošanās. Jā, un Sprūda kungs atļāvās pateikt, ka viņš gan domā, ka tas esot kāds no ukraiņu droniem. Pēc tam valsts sekretārs izskaidroja... bijušais diemžēl, nevis esošais... kurš ir vai nu padzīts, vai nespēj šajā ministrijā strādāt... viņš izskaidroja tā ļoti taktiski, lai ministrs neapvainojas, ka tās ir pilnīgas muļķības. Drons, kas lidoja uz Rēzekni, netika vadīts ar GPS, tas lidoja precīzi uz mērķi un trāpīja tieši naftas bāzes tvertnei, kura "diemžēl" bija tukša.

Tātad šis ir pavisam cita tipa drons. Tas ir drons, kas nevis vadās ar GPS, bet ar mašīnlasīšanu. Tiek ieprogrammēts valsts siluets... noskenēts vai nu, teiksim, no pavadoņiem, vai no kaut kādiem citiem droniem... virsma. Tātad drons lido pēc šiem ieprogrammētajiem siluetiem. Tam ir ievadīts precīzs mērķis. Un šie droni ir pilnībā autonomi. Tas aizlidoja precīzi un trāpīja tur, kur tam bija jātrāpa. Vai nu tas ar kaut kādu mērķi ir palaists no Baltkrievijas, vai no Krievijas. Mēs jau to nezinām. Bet stāstīt, ka tas ir haotiski nomaldījies drons... ukraiņu droni lido ar GPS, un tos var pārtvert... Tas rāda līmeni, kāds ir mūsu Aizsardzības ministrijā.

Un tad ir jautājums – kāds tam sakars ar finansēm? Jautājums ir ļoti precīzs. A kur ir palicis miljards, kas iztērēts? A kur 35 gados ir palikuši 15 vai 20 miljardi?

Nākošais... ja jūs paskatīsieties par droniem, no pagājušā gada septembra oktobra redzēsiet entos paziņojumus, ka mums ir dronu siena izstrādāta. Nu labi, lai tā būtu izstrādāta. Bet kur ir tā problēma? Problēma ir ļoti vienkārša. Gan ministrs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, gan visi pārējie... saistībā ar šo problēmu... bruņotie spēki... viņi saka: nav nekas detektēts, neviens to dronu neredzēja. Vienvārdsakot visi guļ, kaut kur naktī uzsprāgst un aizdegas naftas bāzes tvertne, neviens to neredz. Ziniet, tā kā anekdotē. Sabiedrotie no kosmosa redz, ka tur kaut kāda uguns, viņi piezvana un saka: pāķi, kas jums tur notiek? Vai! Visi lec gaisā, skrien. Tiešām deg! Brīnums! Kas tur nokritis? Drons. Laikam no Ukrainas.

Šūnu apraide netiek iedarbināta. Sprūds atkal nezina. Viņam uzdod jautājumu, kāpēc šūnu apraide nav iedarbināta. Viņš saka: es nezinu, tur tagad operatīvā pārbaude, kaut kāda detekcija... nenotika.

Situācija ir ļoti vienkārša – zemu lidojošus objektus var noteikt trīs veidos. Pirmais – radari. Radari nav dārgi. Apmēram divi miljoni. Tie skenē 8–10 kilometrus zemu lidojošus... Nu, Latvijai... paņemam 400 kilometrus, izdalām ar 10. Četrdesmit droni. Divi miljoni. Maksātu 80 miljoni. Kur ir? Šie miljardi iztērēti, lai iegādātos tos 40 dronus beidzot, kara piektajā gadā. Te teica, ka kara ceturtais gads... kas nav matemātiku mācījušies. Piektais gads jau iet. Nu, kur ir tie droni, kur ir tie skeneri, kur ir tie radari?

Otrs. Nu, ko... kas Latvijai. Latvijā, protams, pēc skaņas var noteikt. Ja nav iedzēris, robežsargs klausās ar ausi, skaņa – divi līdz trīs kilometri. Visi gulēja, protams, neko nedzirdēja.

Nu, pēdējais – ar aci. Kāds pensionārs, varbūt naktī viņam bezmiegs, viņš skatās, kaut kas tur rūc un lido, aizlido uz Rēzekni. Situācija, kolēģi, ir ļoti bēdīga.

Tagad mums stāsta, ka būs operatīvā izmeklēšana. Šī nav pirmā reize. Jautājums ir – septiņi droni, 17 droni... cik ir nokrituši? Neviens nezina. Kur ir nokrituši, nezina. It kā dzirdēja – četrus dronus meklējot. Viens saka, ka divi ir atrasti, viens saka: tomēr nav atrasti. Sprādzis kaķis tas bijis ir, ko viņi domājuši, ko atraduši. Nu, cik tālu mēs iesim? (Starpsauciens.)

Un pēdējais. Ļoti precīzi arī pateica viens no šodienas "Krustpunktā" debatētājiem: bet kas notiks? Sākumā bija viens, tad bija divi, tad septiņi, tad 17, bet, ja ielido 70 droni un no jūras puses, kur vispār nekā nav? Ko mēs darīsim tādā situācijā? Un cik miljardi ir vēl vajadzīgi Aizsardzības ministrijai, lai tos 40 radarus kaut kādā veidā iegādātos? Ar ko sākt? Varbūt par 200 miljoniem vēl bruņumašīnas Spānijā pasūtīt vai vēl kaut kādu naudu atmazgāt kaut kādos bezjēdzīgos iepirkumos?

Kolēģi, šeit runāt par kaut kādu budžetu, par kaut ko pie šīs valdības ir pilnīgi bezjēdzīgi. (Starpsauciens: "Pareizi!") Mēs varam runāt tikai par aizsardzības ministra atkāpšanos šodien un par neuzticības izteikšanu valdībai. Nu, par ko mēs runājam? Nu, taču traģikomiska situācija. Lido droni, uzsprāgst objekti, mērķēts objekts. Ministrs murmina, ka nejauši ielidojis, iespējams, no Ukrainas, un trāpījis tieši pa stratēģisko jeb, kā mēs sakām tagad smalki, kritisko infrastruktūru. Labi, ka uz Saeimu nelido, bet drīz lidos, ja šādi muļķi vadīs valdību.

Tā ka, es domāju, vienīgais, ko mēs varam šeit šinī gadījumā, – pieprasīt aizsardzības ministra atkāpšanos. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Es domāju, ka ne tikai savā vārdā runāšu, bet arī to vārdā, kuri ir Nacionālās drošības komisijā. Kiršteina kungs, nevajag izplatīt muļķības no tribīnes. Nav apstiprinājuma tam, ka šis drons ir speciāli palaists, apzināti, kā jūs teicāt, precīzi virzīts uz mērķi, proti, šīm degvielas uzglabāšanas cisternām. Nav tāda apstiprinājuma šādai informācijai.

Skaidrs, ka drons, visticamāk, ir ar elektronisko karadarbību novirzīts Latvijas teritorijā. Iespējams, tie ir Ukrainas droni, kas ielidojuši Latvijas teritorijā. Skaidrs, ka šie droni ir aprīkoti ar "pēdējās jūdzes" tehnoloģijām, kas vadās jau pēc siluetiem, mēģina atpazīt kaut kādus kritiskās infrastruktūras objektus, uz ko viņi ir ieprogrammēti. Un šajā gadījumā tāpēc arī, visticamāk, ir trāpīts šajā vietā, jo tie ir atpazinuši to kā naftas uzglabāšanas cisternas. Principā, visticamāk, ir bijis domāts, ka tiem jāsasniedz mērķis Krievijas teritorijā, Sanktpēterburgas ostā.

Bet, protams, mēs ļoti labi saprotam, ka šīs... Un te ir žēl gan Ašeradena kungu, gan Valaiņa kungu... Šīs ekonomikas debates šodien ir mazliet otrā plānā vai drusku bezjēdzīgas, tāpēc ka runāt par ekonomikas attīstību, investīciju piesaisti, Latgales ekonomisko zonu, uzņēmējdarbību Latgalē šodien ir ļoti nevietā. Tāpēc, ka tas, kas ir noticis šodien naktī un no rīta, kad cilvēki ir pusotru stundu bijuši neziņā, kas vispār notiek, čatos cilvēki runā par to, ko vispār darīt, kā pasargāt savus bērnus, vai Latvija ir drošībā... Proti, mums šobrīd primārais uzdevums – un tas ir steidzamākais – ir parūpēties par to, ka mēs nomainām aizsardzības ministru Andri Sprūdu pret cilvēku, kurš piektajā kara gadā ir spējīgs novērst ceturto reizi, kad nokritīs droni un uzsprāgs. Šoreiz tā ir absolūta apstākļu sakritība, ka nav bojāgājušo un cietušo, pilnīgi nopietni, jo tas ir nokritis pilsētas centrā, tātad lielā pilsētā. Un tikai tad mēs varēsim turpināt sarunu par to, kā gribam piesaistīt mūsu reģioniem investīcijas un nodrošināt Latvijas bērniem un cilvēkiem drošu dzīvi Latvijas teritorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Droši noteikti var vēl pieteikties debatēm. Es arī pieteicos, jo mani Rasnačas kundze būtībā... ierosināja pateikt to, ko šeit vēlos...

Runājot par Latgali. "Latvijas Finieris" investē 100 miljonus eiro ražotnes paplašināšanā Rēzeknes novadā, un cerams, ka drona incidents to neaizkavēs. Paldies "Latvijas Finierim" un katram no krietnajiem Latvijas uzņēmumiem, kuri turpina investēt un radīt jaunas darba vietas.

Rasnačas kundze pareizi teica par pagarinātajām dienas grupām, lai atbalstītu tieši ekonomiski aktīvos tēvus un mātes, personas, kurām ir apgādībā bērni. Un tieši tas ir tas punkts, ko šī valdība ir palaidusi garām, – atbalstīt ekonomiski aktīvos cilvēkus, kuri savās ģimenēs audzina bērnus, jo bija tāda iespēja, bija fiskālā telpa, kura diemžēl vienkārši tika izlietota, lai celtu neapliekamo minimumu ikvienam, arī tiem, kuriem nav apgādībā esošu personu, nevis lai vairāk atbalstītu tieši ģimenes ar bērniem šajā Latvijai tik izaicinošajā laikā, kad jaundzimušo skaits turpina kristies gadu no gada. Ekonomikas izaugsme ilgtermiņā nebūs iespējama, ja netiks atbalstīta tautas ataudze un turpmāk (lai kāda arī būtu nākamā valdība, to mēs uzzināsim oktobrī, un to izlems Latvijas tauta lielā mērā) nākamā valdība nelabos pieļautās kļūdas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai...? Ministra kungs nevēlas vairs neko teikt.

Tad pieņemam zināšanai abus ziņojumus.

Vēlreiz paldies abiem ministriem par sagatavotajiem ziņojumiem, un par šīsdienas debatēm visiem paldies.

Turpinām Saeimas sēdes darba kārtību.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātiem.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Raivis Dzintars, Linda Matisone, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Selma Teodora Levrence un Svetlana Čulkova lūdz izdarīt grozījumus šā gada 7. maija Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 15. punktu – likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā". Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Paldies.

Turpinām ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Pedagogu izdienas pensiju likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien es stāvu šajā tribīnē, lai runātu par cilvēkiem, kuri ir mūsu valsts pamats, bet kurus mēs pārāk ilgi esam atstājuši novārtā. Es aicinu jūs nodot izskatīšanai komisijai jaunu un vitāli svarīgu likumprojektu "Pedagogu izdienas pensiju likums".

Mēs visi zinām, ka skolotāja darbs nav tikai profesija. Tas ir aicinājums, kas prasa milzīgu emocionālu un fizisku atdevi. Taču, būsim godīgi, vai mēs varam sagaidīt, ka pedagogs pēc 20... pēc 30, 35 gadiem, kas pavadīti nemitīgā troksnī darbā ar simtiem bērnu... dažādu raksturu un milzīgu atbildību, joprojām spēs būt tikpat enerģisks kā savas karjeras sākumā? It īpaši tas attiecas uz mūsu pirmsskolas pedagogiem, kuriem ik dienu ir jābūt kustībā, jāvelta uzmanība pašiem mazākajiem un jāuzņemas dubulta slodze.

Kādēļ šis likumprojekts nepieciešams tieši tagad?

Pirmkārt, tā ir izdegšanas sindroma profilakse. Zinātniski pierādīts, ka pedagoga darbs ir cieši saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un emocionālo iztukšotību vēl pirms vispārējās pensijas vecuma sasniegšanas. Mēs nevaram atļauties sistēmu, kurā skolotāji strādā līdz pēdējo spēku izsīkumam, jo tas tiešā veidā ietekmē mūsu bērnu izglītības kvalitāti.

Otrkārt, šis likums ir par pedagogu profesijas prestižu. Nodrošinot sociālās garantijas un tiesības uz izdienas pensiju tiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru stāžs nav mazāks par 35 gadiem, mēs sūtām skaidru signālu – valsts novērtē jūsu ieguldījumu. Tas ir veids, kā piesaistīt nozarei jaunus speciālistus, un viņi redzēs, ka par viņu labklājību tiks gādāts arī pēc desmitiem gadu ilga darba.

Kādus labumus mēs gūsim? Sistēmas ilgtermiņa atjaunošanas iespēja – pieredzējušiem pedagogiem aizejot pelnītā atpūtā, atbrīvosies vieta jaunajiem, talantīgajiem, nodrošinot paaudžu maiņu bez kvalitātes zuduma. Kvalitatīva izglītība – skolēni strādā ar pedagogiem, kuri ir motivēti un spējīgi pilnvērtīgi iesaistīties mācību procesā, nevis cīnās ar hronisku nogurumu. Sociālais taisnīgums – mēs kompensēsim darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu tiem, kuri savu veselību ir atstājuši skolu un bērnudārzu telpās.

Likumprojekts paredz, ka izdienas pensija tiks aprēķināta 90 procentu apmērā no pedagogu mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem. Tas ir cieņpilns atbalsts, ko finansēs no valsts pamatbudžeta, tādējādi apliecinot mūsu prioritātes.

Kolēģi! Pedagogi ir tie, kuri veido... nākamos inženierus, ārstus un politiķus. Ja mēs negādāsim par viņiem, nebūs neviena, kas gādās par mūsu nākotni.

Aicinu jūs būt drosmīgiem, saskatīt šo cilvēcisko vajadzību un nodot šo likumprojektu tālākai izskatīšanai komisijai. Dosim mūsu skolotājiem to drošības sajūtu, ko viņi ir pelnījuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Pedagogu izdienas pensiju likums" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 18, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Runāt par balsošanas motīviem pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es balsoju "par" šī likumprojekta nodošanu komisijai, jo uzskatu, ka Saeimai ir pienākums vismaz sākt nopietnu diskusiju par pedagogu izdienas pensijām. Nesaprotu, kāpēc mēs tik bieži runājam par izglītības kvalitāti, bērnu nākotni, pedagogu trūkumu, bet tik reti runājam par pašiem skolotājiem, viņu veselību, nogurumu, izdegšanu.

Pedagoga darbs nav tikai darbs klasē. Tas ir milzīgs emocionāls un psiholoģisks slogs daudzu gadu garumā. Tas ir darbs ar bērniem, vecākiem, dokumentiem, reformām un nepārtrauktām izmaiņām sistēmā. Bieži vien pedagogs šo slodzi nes sevī gadiem.

Mēs redzam realitāti – pedagogu trūkumu. Daudzi aiziet no profesijas, daudzi vienkārši vairs nespēj izturēt. Mēs zaudējam ļoti labus pedagogus, cilvēkus ar pieredzi, cilvēkus, kuri savam darbam ir atdevuši desmitiem gadu. Šodien skolās notiek paaudžu maiņa, bet jauni cilvēki profesijā nenāk pietiekami daudz. Un viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki neredz drošību nākotnei.

Tāpēc uzskatu, ka šis likumprojekts ir svarīgs ne tikai esošajiem pedagogiem, bet nākotnei kopumā. Tas ir jautājums par to, kā mēs noturam cilvēkus profesijā, kā mēs dodam skolotājiem motivāciju palikt, kā parādām, ka valsts viņus novērtē ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Ja kādam nepatīk šī likumprojekta detaļas, varbūt ir jautājumi par finansējumu... tieši tāpēc likumprojekts bija jānodod komisijai, lai diskutētu, lai uzklausītu pedagogus, arodbiedrības un ekspertus. Nodošana komisijai vēl nenozīmē galīgo lēmumu. Tas nozīmē tikai vienu – ka mēs esam gatavi runāt par problēmu, kuru sabiedrība jūt jau šodien.

Uzskatu, ka pedagogi ir pelnījuši, lai valsts viņus sadzirdētu. Tāpēc es balsoju "par".

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neraksturīgi, bet šoreiz nolasīšu, jo ļoti būtiski saprast, par ko precīzi ir runa. Faktiski – kādēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs.

Likumprojekta galvenais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, novēršot nepamatotu nevienlīdzību starp personām, kurām piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gada 31. decembrim jau ir piešķirta, un personām, kurām tā netiek piešķirta.

Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no pensijas piešķiršanas laika, lai gan šo personu ieguldījums valsts ekonomikā līdz 1996. gadam ir tieši tāds pats kā tiem cilvēkiem, kuri saņem pensiju... pēc 1996. gada. Rezultātā veidojas situācija, kas neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam. Spēkā esošais piemaksas apmērs arī neatbilst mūsdienu ekonomiskajai situācijai un nenodrošina pietiekamu sociālo aizsardzību.

Ko likumprojekts paredz? Proti, likumprojekts paredz noteikt piemaksu visiem vecuma pensijas saņēmējiem bez izņēmuma. Punkts viens. Punkts divi – piesaistīt piemaksas apmēru minimālajai mēneša darba algai. Punkts trīs – nodrošināt piemaksas regulāru pārskatīšanu (indeksāciju). Un punkts četri – veikt automātisku pensiju pārrēķinu. Tātad šie ir visi punkti, kas skar cilvēkus... līdz 1996. gadam.

Likumprojekts balstīts uz principu, ka personām, kuras strādājušas līdz 1996. gadam, ir tiesības uz taisnīgu kompensāciju par viņu ieguldījumu valsts attīstībā.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, lai uzsāktos pilnvērtīga un plaša diskusija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 21, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien aicinu atbalstīt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie ir par strādājošām ģimenēm ar bērniem, kuras maksā nodokļus, audzina bērnus, bet zema ienākumu līmeņa dēļ nevar pilnā apmērā izmantot nodokļa atvieglojumu par apgādājamo.

Latvijā atvieglojums par vienu apgādājamo ir 250 eiro mēnesī, kas ir 3000 eiro gadā. Pie 2026. gada ienākuma nodokļa likmes 25,5 tas nozīmē 63,75 eiro mēnesī par vienu bērnu – 765 eiro gadā. Ģimenei ar trim bērniem – jau 191,25 eiro mēnesī, kas ir 2295 eiro gadā. Bet bieži vien realitātē ģimenes, kas saņem zemākas algas, šo atbalstu nevar izmantot. Kāpēc? Tāpēc, ka atvieglojums darbojas tikai tad, ja cilvēkam ir pietiekami liels ar nodokli apliekamais ienākums.

2026. gadā minimālā alga Latvijā ir 780 eiro mēnesī, bet fiksētais neapliekamais minimums – 550 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar minimālo algu pēc sociālajām iemaksām un neapliekamā minimuma paliek ļoti maza summa, no kuras vispār aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Praktiski tas izskatās šādi – vecākam ar minimālo algu... pirms atvieglojumiem... ir aptuveni 38 eiro mēnesī. Ja viņam ir viens bērns, atvieglojuma vērtība būtu 63,75 eiro, bet izmantot viņš var tikai tos pašus 38 eiro. Jau pie viena bērna daļa atbalsta pazūd. Ja šim vecākam ir trīs bērni, atvieglojuma vērtība būtu 191,25 eiro, bet izmantot viņš joprojām var tikai 38 eiro. Līdz ar to pašreizējā situācija vecākiem, kuri strādā, bet kuriem ir zemi ienākumi, nav godīga.

Mēs varam teikt, ka šobrīd sodām tos cilvēkus, kuriem atbalsts ir nepieciešams visvairāk, jo viņu ienākumi ir zemi. Piedāvātais princips jau darbojas citās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā, kur neizmantoto atvieglojuma par bērnu daļu noteiktos gadījumos var saņemt atmaksas veidā.

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums nosaka būtisko – bērna vērtība nodokļu sistēmā nedrīkst būt atkarīga no vecāku algas lieluma. Mēs šiem cilvēkiem pasakām, ka pabalsts viņiem pienākas, bet viņi ir pārāk nabadzīgi, lai to izmantotu. Mēs dzīvojam atbalsta sistēmā, kurā atbalsts ir uz papīra, bet dzīvē līdz ģimenēm, kurām tas visvairāk ir nepieciešams, tas nemaz nenonāk. Tā ir absurda situācija, un šodien jums ir iespēja šo situāciju labot.

Šie grozījumi ir par sociālo taisnīgumu, demogrāfiju un cieņu pret strādājošiem vecākiem, pret vecākiem, kuri ir darba tirgū. Ja viņiem ir vairāki bērni, bieži vien kāds no vecākiem ir tas, kurš paliek mājās un strādā... bet tas, kurš saņem atalgojumu, it īpaši attālākos Latvijas reģionos, saņem nepietiekami, lai atbalsts būtu lielāks.

Ja mēs patiešām nopietni runājam par demogrāfijas sistēmu un atbalstu šajā laikā, kad dzimst tik maz bērnu, šis priekšlikums rada taisnīgu situāciju. Lai nebūtu tā, ka mēs tikai sasaucam pie prezidenta demogrāfijas padomes un runājam, kā būtu, ja būtu, kāpēc dzimtu vai nedzimtu bērni. Palīdzēsim tām ģimenēm, kurās ir bērni un kurām visvairāk ir nepieciešams atbalsts!

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un izlīdzināt netaisnīgo situāciju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 9, atturas – 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Mums ir ziņojums par frakcijas "Nacionālā apvienība" balsošanas motivāciju par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Deputāts Artūrs Butāns – frakcijas "Nacionālā apvienība" vārdā.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Frakcija "Nacionālā apvienība" atbalsta iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijai, jo uzskata, ka nepietiekamais atbalsts ģimenēm ar bērniem izraisa katastrofālas sekas. Tas atstāj būtisku ietekmi uz ienākumu nevienlīdzību un liedz iespējas ģimenēm ar bērniem. Turklāt, jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo stāvoklis ir smagāks.

Tā ir valdības neizdarība, pirmkārt, neindeksējot ģimenes valsts pabalstu atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Tas palicis nemainīgs, kopš mēs panācām pabalstu reformu ar būtisku palielinājumu 2022. gadā. Un, otrkārt, nepalielinot atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Mēs uzskatām, ka, vērtējot situāciju, diskusijai par neizdarīto un nekavējoties veicamo ir jānotiek tagad, un lēmumi bija vajadzīgi jau vakar. Atbalstam par bērnu ir jābūt pienācīgam, un šobrīd tas tāds nav. Vienlaikus uzskatām, ka šajā likumprojektā ietvertais mehānisms ir ačgārns. Proti, atvieglojums pēc savas būtības pienākas tikai un vienīgi tad, ja persona izmanto kādu konkrētu pakalpojumu, par ko šis atvieglojums tiek piemērots, taču atvieglojums nevar tikt saņemts, ja netiek saņemts pakalpojums. Piedāvāšu piemēru.

Goda ģimenes tēvs, kuram pienākas 50 procentu atvieglojums braucienam sabiedriskajā transportā uz Liepāju, dotos pie stacijas kases un palūgtu izmaksāt viņam šos 50 procentus (ap pieci eiro) skaidrā naudā par pakalpojumu, ko valsts viņam ir apņēmusies sniegt, kaut patiesībā viņš nekur neplāno braukt. Piekritīsiet, ka šāda sociālā konstrukcija nav loģiska.

Ar ienākuma nodokļa atvieglojumu mēs esam izveidojuši papildu atbalsta instrumentu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, veicinot vecāku ekonomisko aktivitāti, jo īpaši legālu ienākumu pieaugumu ar pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu. Par katru bērnu ienākuma nodoklis ir jāmaksā mazāk, pat nebūtu jāmaksā vispār, ja apgādājamo skaits to nosaka. Šo atbalstu saņem no aprēķinātās darba algas, savukārt ar ienākumiem nesaistīts atbalsts ir ģimenes valsts pabalsts. Taču izmaksāt pabalsta veidā atvieglojumu no nodokļa, kas personai nav aprēķināts, ir absurdi.

"Nacionālā apvienība" uzskata, ka ir jāpanāk, lai strādājošie saņem lielākas algas, legālus ienākumus un atbilstošas sociālās garantijas krīzes situācijās, kurās var palīdzēt veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Jāpanāk, ka vecākam, kura aprūpē ir divi vai vairāk bērni, ienākuma nodoklis nav jāmaksā vispār. Mums jāpanāk, ka par vienu bērnu ģimenes valsts pabalsts ir vismaz 50 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro par katru bērnu, par trīs bērniem – vēl lielāks. Lai ienākumi uz vienu personu mājsaimniecībā ar bērniem kaut cik izlīdzinātos.

Tāpēc atbalstām likumprojekta nodošanu komisijai, lai Saeima apzinātu situāciju un pieņemtu kompleksi atbilstošākos atbalsta mehānismus ģimenēm ar bērniem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātei Jeļenai Kļaviņai – "par".

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mēs šeit bieži runājam par ekonomisko izaugsmi un valsts attīstību. Bet šodien es aicinu jūs paskatīties uz tiem, kuri šo valsti ir cēluši, bet šobrīd spiesti cīnīties par vienkāršu izdzīvošanu. Mēs runājam par mūsu senioriem. Statistika ir nepielūdzama un, godīgi sakot, biedējoša.

2025. gada dati rāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 100 tūkstoši senioru, kuri ir vieni. Tie ir cilvēki, kuriem nav neviena, ar ko dalīt īres rēķinu, apkures izmaksas vai pieaugošās pārtikas cenas. Kamēr minimālās pensijas bāze ir vien 213 eiro, mēs redzam, ka milzīga daļa pensionāru saņem ienākumus robežās no 200 līdz 500 eiro. Vai mēs tiešām ticam, ka pie pašreizējās inflācijas un cenu kāpuma ar šādu summu ir iespējams dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi?

Šis likumprojekts nav tikai par cipariem budžeta ailēs. Tas ir par mūsu valsts godaprātu. Tas paredz reizi gadā izmaksāt pabalstu vismaz vienas minimālās pensijas apmērā katram no aptuveni 100 tūkstošiem Latvijas vientuļo pensionāru. Šie 213 eiro kādam nozīmēs iespēju beidzot nopirkt visus nepieciešamos medikamentus, citam – iespēju nomaksāt apkures parādu vai vienkārši siltas pusdienas katru dienu.

OECD ziņojumi skaidri parāda, ka vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem un senioriem virs 75 gadiem tas ir divreiz lielāks nekā vidēji citās attīstītajās valstīs. Īpaši neaizsargātas ir sievietes, kuras palikušas vienas.

Kolēģi, Satversme mums uzliek pienākumu būt sociāli atbildīgai valstij. Mēs nevaram izlikties neredzam šo pelēko zonu, kurā dzīvo mūsu vecāki un vecvecāki. Jūrmalas un Olaines pašvaldības šobrīd mēģina palīdzēt, citas pilsētas meklē savus risinājumus, bet tam ir jābūt valstiskam standartam. Atbalstam ir jābūt vienotam un prognozējamam visā Latvijas teritorijā.

Aicinu jūs nepalikt vienaldzīgiem. Dosim šim likumprojektam zaļo gaismu! Nodosim to Sociālo un darba lietu komisijai, lai profesionāli un padziļināti izstrādātu mehānismu, kā mēs varam palīdzēt saviem pilsoņiem, kuri ir mazāk aizsargāti. Palīdzēsim viņiem ne tikai izdzīvot, bet sajust, ka valstij viņi ir vajadzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Par balsošanas motīviem vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es balsoju "par" šo likumprojektu, jo šodien mēs nerunājam tikai par kārtējiem grozījumiem likumā. Mēs runājam par mūsu pensionāriem, tiem cilvēkiem, kuri visu savu dzīvi ir strādājuši, maksājuši nodokļus, cēluši šo valsti un vecumdienās bieži vien paliek vieni paši ar rēķiniem, zālēm un bailēm par rītdienu.

Šis likumprojekts paredz atbalstu vientuļiem pensionāriem, cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, cilvēkiem, kuriem bieži nav neviena, kas palīdzēs. Nav blakus bērnu, nav ģimenes atbalsta, ir tikai pensija, kas ļoti bieži ir pārāk maza. Paskatāmies godīgi realitātei acīs – cik maksā elektrība, cik maksā apkure, cik maksā zāles, cik maksā pārtika? Mēs visi to zinām. Bet pensionāri to izjūt vissāpīgāk.

Daudziem senioriem pēc komunālo rēķinu nomaksas paliek daži desmiti eiro izdzīvošanai. Un tad sākas izvēle – nopirkt zāles vai pārtiku, samaksāt par apkuri vai aiziet pie ārsta. Tā nav cienīga dzīve cilvēkiem, kuri šo valsti iznesuši cauri grūtākajiem laikiem.

Likumprojekta anotācijā ir skaidri norādīts, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 406 tūkstoši senioru vecumā virs 65 gadiem un gandrīz katrā piektajā mājsaimniecībā ir vientuļš seniors. Un tie nav sausi cipari. Aiz katra šī skaitļa ir cilvēks – kāds pensionārs laukos, kurš ziemā taupa uz apkuri, kāds pensionārs, kurš klusējot stāv pie aptiekas un skaita centus, kāda vecmāmiņa, kura bērniem saka "man viss ir labi", lai gan ledusskapis ir pustukšs.

Mēs ļoti bieži šajā zālē runājam par ģeopolitiku, drošību, ekonomiku, par miljardu projektiem. Tas viss ir svarīgi, bet valsts spēks sākas ar attieksmi pret saviem cilvēkiem, īpaši pret vecākās paaudzes cilvēkiem. Šie grozījumi nav greznība, tas nav populisms. Tas ir jautājums par elementāru cilvēcību. Turklāt mēs šodien neprasām uzreiz pieņemt galarisinājumu. Mēs prasām sākt diskusiju, sākt darbu, sākt meklēt risinājumu, jo visļaunākais ir izlikties, ka problēmas nav.

OECD jau vairākkārt ir norādījusi, ka senioru nabadzības risks Latvijā ir viens no augstākajiem starp OECD dalībvalstīm, īpaši cilvēkiem virs 75 gadu vecuma. Mēs to zinām, sabiedrība to zina. Paši pensionāri to izjūt katru dienu.

Tāpēc man ir jautājums koalīcijai – ja šodien pat nevaram nodot šo likumprojektu komisijai un sākt normālu diskusiju, tad ko mēs vispār sakām mūsu senioriem? Ka naudas nav, ka jāgaida, viņiem vēl mazliet jāpaciešas? Viņi jau pacietuši pietiekami. Daudzi no viņiem visu mūžu ir dzīvojuši pieticīgi. Bet šodien cenu kāpums, inflācija un nenormālas dzīves izmaksas ir situācija, ar kuru cilvēki vairs vienkārši netiek galā. Un valsts nevar pagriezt muguru.

Kolēģi, es šodien balsoju ne tikai par likumprojektu, es balsoju par mūsu attieksmi, par to, vai mēs spējam sadzirdēt cilvēkus ārpus šīs ēkas, vai mēs spējam būt ne tikai politiķi, bet arī cilvēki. Lai cilvēki redz, ka šajā valstī vēl ir cilvēks, kurš cīnās par viņu tiesībām dzīvot cienīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Vai mēs turpinām? (Starpsaucieni.) Kolēģi, mēs varam mazliet pastrādāt. (Starpsauciens: "Jā!") Jautājums ir, vai vajag (Starpsaucieni.)...

Kolēģi, vienu sekundīti! Vienu sekundīti! Mums ir iesniegtas izmaiņas, vajadzētu (Starpsauciens. Dep. D. Šmits: "Par procedūru!")...

Par procedūru. Lūdzu!

Es varu izsludināt pārtraukumu, nav problēmu, ja jūs vēlaties.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Didzim Šmitam – par procedūru.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divi priekšlikumi. Pirmais – ka pārtraukums ir, jo cilvēki varbūt ir sarunājuši kādu tikšanos... Otrs priekšlikums – ja šis netiek akceptēts – ierosinu izsludināt pārtraukumu līdz šī gada 4. oktobra pulksten 9.00.

Paldies. (Starpsauciens: "Ūū!" Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. (Zālē troksnis.) Respektējam mazākumu. Tātad pārtraukums.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Augusts Brigmanis, Oļegs Burovs, Ilze Indriksone, Andrejs Judins, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Igors Rajevs, Uģis Rotbergs, Andris Šuvajevs, Edgars Tavars... redzu, Ilze Vergina, Juris Viļums un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Izsludinu pārtraukumu līdz 14. maija sēdei. Turpinām 14. maijā. (Starpsaucieni: "Ūū!" Daži deputāti aplaudē.)

Paldies visiem par darbu.

(Pārtraukums.)