Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas trīspadsmitā sēde 2026. gada 1. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt savas vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas šodienas sēdi.

Ļaujiet pievērst jūsu uzmanību tam, ka šodien Saeimā ir īpaša diena – lielāko daļu no mums pavada mūsu "ēnas", kam ir iespēja arī vērot mūsu darbu Saeimas sēdē un Saeimas darba norisi kopumā. Tā ka sirsnīgs sveiciens visām "ēnām", kas jau šobrīd atrodas Sēžu zālē. Jaunieši ik pēc 20 minūtēm mainīsies, lai visi, kas šodien ēno Saeimā, kādu brīdi varētu pavērot arī Saeimas sēdes norisi.

Savukārt pēcpusdienā Saeimā uzņemsim Moldovas Republikas prezidenti, kura pulksten 16.00 mūs pagodinās ar uzrunu. Atbilstoši tam arī plānosim Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu, lai pulksten 16.00 varam dot vārdu Moldovas Republikas prezidentei.

Vēl sēdes ievadā pievērsīšu jūsu uzmanību tam, ka ir plānotas nelielas izmaiņas ierastajos sēdes pārtraukuma laikos, proti, pirmais pārtraukums sāksies pulksten 12.30, šoreiz tas ilgs pusotru stundu, tātad līdz pulksten 14.00, otrais pārtraukums būs no pulksten 15.30 līdz pulksten 16.00.

Es ceru, ka visi esat arī iepazinušies ar Ēnu dienas norises plānu.

Taču tagad ir laiks sākt šīs ziemas sesijas pēdējo Saeimas sēdi.

Kolēģi, kā ierasts, sāksim ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz mainīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Jura Rancāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Juridiskā komisija lūdz mainīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Madaras Šenbrūnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība mainīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz mainīt apstiprināto Saeimas darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Deputāti piekrīt. Darba kārtība mainīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz mainīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Imigrācijas likums" (Nr. 56/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. aprīlim". Deputāti piekrīt. Darba kārtība mainīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz mainīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā". Deputāti piekrīt. Darba kārtība mainīta.

Ministru prezidente lūdz mainīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Deputāti piekrīt. Darba kārtība mainīta.

Ministru prezidente lūdz mainīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Deputāti piekrīt. Darba kārtība mainīta.

Ministru prezidente lūdz mainīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā". Deputāti piekrīt. Darba kārtība papildināta.

Visbeidzot – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz mainīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums" (Nr. 57/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. aprīlim". Deputāti piekrīt. Darba kārtība papildināta.

Kolēģi, sāksim izskatīt darba kārtības sadaļu "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša, Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes un Jekaterinas Drelingas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva. Lūdzu!

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Man šorīt nedeva mieru viens jautājums, varbūt kādam tas ir arī ļoti personisks. Bet es to uzdošu katram no jums: no kā tieši jums ir bail jautājumā, kas saistīts ar vēlēšanu zīmju uzglabāšanu? No kā tieši jums ir bail? Vai varbūt jums ir kas slēpjams? Interesanti, ka pagājušajā nedēļā jūs noraidījāt priekšlikumu, kur bija gan manuāla balsu skaitīšana, gan vēlēšanu zīmju uzglabāšana līdz pat sešiem mēnešiem. Okei, manuālo skaitīšanu pēc Valsts prezidenta aicinājuma jūs tomēr pieņēmāt, bet zīmju glabāšanu noraidījāt.

Kādēļ? No kā tieši jums ir bail? Arī tiem deputātiem, kas šajā brīdī neklausās... jo šī ir ļoti nopietna tēma. Šis ir ļoti nopietns jautājums, tas apdraud mūsu vēlēšanu drošību. No kā jums ir bail? No caurspīdīguma vai no pierādījumu glabāšanas? Tātad pašlaik, kā mēs visi zinām, vēlēšanu zīmes tiek uzglabātas tik vien kā 10 dienas. Ļoti ērti (Starpsauciens.) un izdevīgi, vai ne?

Bet ziniet, pēc kā tas izskatās? Pēc bailēm. Pēc bailēm un nedrošības, ka zīmes netiks ātri iznīcinātas un ka pierādījumi netiks ātri iznīcināti. Sakiet, lūdzu, vai vakar...? Protams, tas ir retorisks jautājums. Vai vakar "Latvijas Televīzijā" visi skatījās interviju ar Eiropas Prokuratūras prokuroru? Viņš ļoti skaidri izteicās, ka Latvijā jau trīs gadus notiek nopietna IT iepirkumu izmeklēšana, kura var novest pie jauniem kriminālprocesiem. Jūs tikai ieklausieties! Runa ir par iepirkumu sarunāšanu un karteļa pazīmēm, par korupciju un prettiesisku ietekmi, manipulācijām ar tehniskajiem līdzekļiem un finanšu shēmām, kas slēpj naudas apriti.

Citēšu Eiropas prokurora vakardien teikto: "Esam konstatējuši, ka atsevišķas sistēmu daļas vai to kopumi ir programmēti trešajās valstīs, kas rada šos riskus, ka ir atstātas "atklātas durvis". Tiks pētīts, cik drošas ir šīs programmētās daļas, kuru programmēšana veikta trešajās valstīs, pat ne Eiropas Savienības ietvarā." Un tas viss notika valsts pārvaldē.

Bet tas vēl nav viss. Personas, kas ir izmeklēšanas redzeslokā, ir strādājušas un joprojām strādā VARAM struktūrās un ir bijušas iesaistītas vēlēšanu IT sistēmu izstrādē. Un pēc visa tā jūs šodien vēl gribat pateikt, ka vēlēšanu biļetenus nevajag uzglabāt ilgāk?

Kādēļ jūs esat pret šādu mehānismu, kas ļauj pārbaudīt vēlēšanu rezultātus? Kādēļ jūs iebilstat pret šādu elementāru kontroli? Jūs sakāt: uzticēsimies sistēmai! Bet pati šī sistēma ir izmeklēšanas objekts. Tā ir apzināta atteikšanās no pārbaudāmības. Bet varbūt es kļūdos, nezinu.

Varbūt jūs pārdomāsiet un tomēr balsosiet "par" likumprojekta nodošanu komisijai, lai mēs visi kopā varam turpināt darbu pie šī tik ļoti svarīgā jautājuma un vienoties par uzglabāšanas termiņiem? Lūdzu, parādiet, ka es kļūdos un ka jūs nebaidāties, un nododam šo jautājumu komisijai!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Oļegs Burovs. Lūdzu!

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es mēģināšu atbildēt, no kā personīgi man ir bail. Man ir bail no absolūta populisma, no tā, ka mēs pirms Saeimas vēlēšanām pieņemsim absolūti populistiskus lēmumus, kam... uz mūsu priekšlikumiem... principiāli nav nekādas nozīmes.

Ja runājam par Saeimas vēlēšanu likuma 50. pantu – 10 dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas... bet vēlēšanu rezultāti publicējami protokolā, un protokoli nododami Latvijas Nacionālajam arhīvam. Līdz tam visām pārsūdzībām un tiesām... visiem lēmumiem vajadzētu būt pieņemtiem. Tad faktiski beidzas pārsūdzība, beidzas tiesas lēmumi, vairāk nekā nav. Un 10 dienas – tas nav pēc vēlēšanu rezultātiem. Tas ir atbilstoši... ja mēs runājam par Saeimas vēlēšanām... par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā... kā Satversmē ir rakstīts... novembrī mēs ejam uz pirmo sēdi, un 10 dienas pēc tam šīs vēlēšanu zīmes tiek iznīcinātas.

Tāpēc esošajam priekšlikumam šobrīd nav nekādas principiālas nozīmes. 1995. gadā Saeimas vēlēšanu zīmes tika glabātas pusgadu, bet 1998. gadā likumdevējs saprata, ka tas ir pārmērīgi un mainīja uz esošo redakciju.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 47, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gata Liepiņa, Annas Rancānes, Jāņa Patmalnieka, Mārtiņa Daģa un Uģa Rotberga iesniegto likumprojektu "Grozījums Arhīvu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Gatis Liepiņš. Lūdzu!

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Man kā humanitāro zinātņu maģistram vēsturē arhīvi un, protams, arī pati vēsture ir ļoti tuvi. Jau kādu laiku amatiera līmenī es arī aizraujos ar dzimtas vēstures pētniecību. Liels prieks, ka ar katru gadu tas kļūst arvien populārāk. Dzimtas vēstures pētītāju skaits Latvijā ir sasniedzis vairākus desmitus tūkstošu cilvēku.

Pētot savas saknes, mēs stiprinām savu piederību Latvijai un vietām, kurās mūsu senči dzīvojuši. Tā mēs kā sabiedrība apzināmies savu identitāti un arī mantojumu. Piemēram, es sevī jūtu daļiņu no Vidzemes luterāņu zemnieka spīta, daļiņu no Latgales katoļu saimnieka ticības, manī ir arī daļa no Zemgales muižas kalēja vai Grīziņkalna strādnieka, arī latviešu strēlnieka. Un visas tās vietas, kur viņi ir dzīvojuši, man ir dārgas. Un dārgi ir arī visi tie vēstures notikumi, kas ar viņiem bijuši saistīti un kas veidojuši mūsu Latviju.

Mūsdienās daudzi arhīvu dokumenti ir digitalizēti, tādēļ ikvienam tie ir labāk pieejami un tos var skatīt tiešsaistē. Arī Latvijā digitalizētie arhīvu dokumenti ilgu laiku bija pieejami internetā, un, pateicoties tam, varēja uzsākt savas ģimenes vēstures pētīšanu. Īpaši svarīgas ir Latvijā veiktās tautas skaitīšanas. Arī es aktīvi izmantoju 1935. un 1941. gada tautas skaitīšanas materiālus. Diemžēl nu šiem dokumentiem saskaņā ar likumu pieeja internetā ir liegta un tos var skatīt tikai arhīvā klātienē. Atbilstoši Arhīvu likumā pašreiz noteiktajam šiem dokumentiem ir noteikts pieejamības ierobežojums 110 gadi no to radīšanas brīža. Līdz ar to, piemēram, 1935. gada tautas skaitīšanas dokumentus brīvi tiešsaistē varēsim skatīt tikai 2045. gadā, bet 1941. gada tautu skaitīšanas dokumentus – 2051. gadā. Tas nav ne samērīgi, ne saprātīgi.

Tādēļ ar šiem grozījumiem piedāvājam samazināt pieejamības ierobežojumu no spēkā esošajiem 110 gadiem uz 70 gadiem, tātad paātrināt pieejamību par 40 gadiem. Mums kā valstij ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku izzina savas saknes, saglabā dzimtas stāstus un nodod tos nākamajām paaudzēm, savukārt tām ģimenēm, kurās šie stāsti okupāciju vai citu iemeslu dēļ ir zuduši, dod iespēju tos atjaunot.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Valda Maslovska, Didža Zemmera, Andreja Ceļapītera un Oļega Burova iesniegto likumprojektu "Grozījums Meža likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas šobrīd nosaka Latvijas un visas Eiropas nākotni. Šajos apstākļos mežs vairs nav tikai dabas bagātība, tas ir stratēģisks resurss, kas vienlaikus ietekmē mūsu ekonomiku, vidi un sabiedrības labklājību. Tieši tādēļ grozījumi Meža likumā ir ne tikai aktuāli, bet arī nepieciešami.

Pirmkārt, ir jārunā par meža apsaimniekošanas efektivitāti. Ja mežaudzes tiek nocirstas pārāk vēlu, tās zaudē savu vērtību. Koksne, kas varētu tikt izmantota augstas pievienotās vērtības produktos, piemēram, mēbelēs, saplāksnī... būvniecībā vai citur, bieži vien kļūst tikai par malku vai šķeldu. Tas nozīmē, ka ogleklis, ko koks uzkrājis gadu desmitiem, tiek atbrīvots atmosfērā acumirklī, nevis uzglabāts ilgtermiņa produktos. Turklāt pāraugušas mežaudzes kļūst ievainojamākas. Redzējām, kā Latvijā egļu astoņzobu mizgrauzis dažu gadu laikā iznīcināja vairāk nekā 20 tūkstošus hektāru meža. Šādi piemēri skaidri parāda, ka novēlota rīcība nozīmē ne tikai ekonomiskus zaudējumus, bet arī nopietnus ekoloģiskus riskus.

Vecākās audzēs pieaug arī trupes īpatsvars, tas būtiski samazina kvalitatīvas koksnes ieguvi. Tādēļ galvenās cirtes vecuma pārskatīšana un samazināšana ir loģisks solis. Tas ļaus iegūt kvalitatīvāku koksni, samazināt riskus un vienlaikus veicināt klimata mērķu sasniegšanu.

Otrkārt, šie grozījumi dod lielāku rīcības brīvību mežu īpašniekiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, īpaši Skandināvijā, īpašniekiem ir tiesības pašiem lemt par savu mežu apsaimniekošanu. Arī Latvijai jāvirzās šajā virzienā, uzticoties zināšanām, pieredzei un atbildīgai saimniekošanai. Svarīgi uzsvērt, ka lielāka brīvība nenozīmē nekontrolētu mežu izciršanu. Tieši pretēji – tas nozīmē gudrāku, elastīgāku un mūsdienīgāku pieeju. Mežsaimniecība var kļūt ilgtspējīgāka, uzlabojot mežaudžu rotācijas ciklu un nodrošinot labāku resursu izmantošanu.

Treškārt, ieguvēja būs arī sabiedrība kopumā. Efektīvāka mežu apsaimniekošana nozīmē vairāk augstas pievienotās vērtības produktu, lielākus nodokļu ieņēmumus un stiprāku tautsaimniecību. Tas savukārt ļauj valstij vairāk ieguldīt drošībā, infrastruktūrā un sabiedrības labklājībā. Arī ietekme uz valsts budžetu šiem grozījumiem būs pozitīva. Veidosies papildu ieņēmumi no nodokļiem un uzņēmumu peļņas, tostarp no valsts mežu apsaimniekošanas. Tie ir desmitiem miljonu eiro, kurus var novirzīt sabiedrības vajadzībām.

Noslēgumā vēlos uzsvērt – nekas nav iecirsts akmenī, mums ir jāmeklē mūsdienīgi, līdzsvaroti risinājumi. Iespējams, tas nozīmē pakāpenisku pieeju, soli pa solim pielāgojot ciršanas vecumu vai ieviešot izmaiņas atsevišķām koku sugām. Galvenais ir panākt līdzsvaru starp dabas aizsardzību un ekonomisko attīstību. Mums jāmācās no labākajiem piemēriem, īpaši no Skandināvijas valstīm, kur meža īpašniekiem ir lielāka brīvība un koksnes vērtība ir augstāka. Arī Latvija var sasniegt šādu līmeni. Mūsu mērķis ir saglabāt mežus nākamajām paaudzēm, vienlaikus izmantojot tos gudri, efektīvi un ilgtspējīgi jau šodien.

Par koku audzes ātrumu. Kokrūpniecībā attīstās koku šķirnes, kas jau tagad ļauj veidot ātrāku koku ataudzes ātrumu. Līdz ar to bažas, ka mūsu meži tiks izcirsti un to vietā ilgi būs jāgaida meža audzes, ir nevietā. Mūsu šobrīd esošā sistēma koku ciršanā ir salīdzināma ar to, ka mēs veļu mazgājam ar rokām, bet realitātē jau sen zinātne ir izgudrojusi veļasmašīnu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.(Daži deputāti aplaudē. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" ir pieteicies runāt deputāts Uģis Rotbergs.

Kolēģi, es gribu lūgt mazliet pieklusināt sarunas. Nu jau mums te murd kā kārtīgā klases salidojumā.

U. Rotbergs (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis nav pareizais laiks runāt par šīm lietām, un es mēģināšu pamatot, kāpēc.

2024. gadā Satversmes tiesa skatīja lietu par Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem koku ciršanas noteikumos, kuros bija runa par mazāka diametra koku ciršanu. (Vecums un diametrs ir saistīti. Kurš ir redzējis jaunus resnus kokus? Neviens.) Ko tiesa nolēma? Grozījumi tika atzīti par neatbilstošiem Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka nav pietiekami izvērtēta ietekme uz vidi, nav ievērots piesardzības princips, nav bijusi pietiekama sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā. Tiesa uzsvēra, ka valstī ir izveidota attīstības plānošanas sistēma. Vispirms ir jābūt nozaru politikām. Tam ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, ja tās ir saistītas ar vidi. Jāievēro arī piesardzības princips.

Atgādinu, ka šobrīd nav spēkā esošu meža nozares pamatnostādņu. Tās vēl arvien tiek gatavotas – nezin cik ilgi! – Zemkopības ministrijas... dzīlēs. Plus arī ietekmes uz vidi novērtējuma nav. Mēs balstāmies kaut kur... neesoši.

Tiesa secināja, ka Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda normatīvā akta, kuram varētu būt ietekme uz vidi, pieņemšanas ir jāvērtē šī iespējamā ietekme... un nepieciešamība veikt stratēģisko ietekmi uz vidi.

Kopsavilkums šim visam. Zemkopības ministrijas virzītie noteikumi ir zaudējuši spēku. Valdībai, ja tā vēlas līdzīgas izmaiņas, tās jāizstrādā no jauna, ievērojot tiesas norādes. Tiesa secināja, ka ciršanas noteikumu grozījumi pieņemti neatbilstošā procesā un bez pietiekama pamatojuma un tas neatbilst Satversmei.

Vai šobrīd iesniegtais likuma grozījums ņem šo vērā? Nē. Šis ir mēģinājums apiet Satversmes spriedumu un ignorēt tajā spriesto.

Otra lieta – par kontekstu. 2025. gada 20. novembrī Ģenerālprokuratūra sāka pārbaudi par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Mēs runājam par valsts amatpersonām – vai tās nav izdarījušas kādus, teiksim, prettiesiskus pasākumus. Savukārt šī gada martā Ģenerālprokuratūra ierosināja kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem. Jānorāda, ka gan kriminālprocess, gan pārbaude tiek turpināti sadarbībā ar Valsts kontroli.

Treškārt, Valsts kontrole ir sākusi pārbaudi par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārraudzības efektivitāti. Un būtība ir par to, kā tiek īstenotas valsts un sabiedrības intereses, pārvaldot valsts īpašumā esošos mežus. Galaziņojuma vēl nav.

Mums kā deputātiem nevajadzētu veicināt tiesisko nihilismu, ignorējot Satversmes tiesas spriedumu un valstī pastāvošo attīstības plānošanas hierarhijas sistēmu. Mums vajadzētu sagaidīt Ģenerālprokuratūras ierosinātās lietas un kriminālprocesa rezultātus, kā arī Valsts kontroles izpētes rezultātus. Vai tiešām vēlamies atkārtot Satversmes tiesas procesu par līdzīgu lietu?

Man ir svarīgi šo pateikt, jo šī runa varēs kalpot kā Satversmes tiesas pamatojums, ka mēs, kolēģi, nesekojam... un neveicinām tiesiskumu.

Aicinu nenodot šo likumprojektu komisijai, līdz tiek apstiprinātas meža nozares pamatnostādnes, kas ir uzdotas arī Satversmes tiesas norādījumos, ietekmes uz vidi novērtējums, novērsti citi Satversmes tiesas minētie trūkumi, sagaidīti Ģenerālprokuratūras darba rezultāti, kā arī Valsts kontroles rezultāti.

Kolēģi, būsim atbildīgi un būvēsim tiesisku valsti!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Jautājums izšķirams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Auguļa, Maslovska, Zemmera, Ceļapītera un Burova iesniegtā likumprojekta "Grozījums Meža likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 40, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds ziņojumam par balsošanas motīviem deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs, PROGRESĪVIE, balsojām "pret".

Šī likumprojekta pamatproblēma ir greiza izpratne par Latvijai nozīmīgu resursu un dabas bagātības – mežu – pārvaldību. Likumprojekts cenšas risināt nozares problēmas īstermiņā, bet neatbild uz jautājumu par to, ko zaudēs sabiedrība ilgtermiņā un ko zaudēs pati nozare.

Mēs balsojām "pret", jo mēs esam par tiesisku valsti. Pirms diviem gadiem Satversmes tiesa atcēla identiskus grozījumus, toreiz – par cirtes caurmēru. Tiesa lēma, ka bez stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma, bez meža politikas pamatnostādnēm šādas izmaiņas nav tiesiskas.

Šajā piedāvājumā mainīta tikai tehniska detaļa – caurmērs aizstāts ar vecumu, un Ministru kabinetā uz to norādīja Tieslietu ministrija. Šis likumprojekts ir vēlme to, ko neizdodas likumiskā ceļā panākt caur Ministru kabinetu, panākt Saeimā bez saskaņošanas ar nozari un sabiedrības interešu ievērošanas.

Mēs balsojām "pret", jo meža politikas pamatnostādņu vēl arvien nav un Zemkopības ministrija vēl arvien nav sagatavojusi ietekmes uz vidi novērtējumu. Bez šiem dokumentiem jebkuras izmaiņas, kas palielina ciršanas apjomus, ir juridiski apstrīdamas.

Mēs balsojām "pret", jo resursu krīzi nevar atrisināt, krīzi padziļinot.

1713. gadā vācu mežsaimnieks Karlovics formulēja ilgtspējas principu: nedrīkst cirst vairāk, nekā mežs spēj ataugt. Tolaik Saksijas meži tika izcirsti tik intensīvi, ka kalnrūpniecībai beidzās koksne un bērniem nepalika nekas.

Latvijā šobrīd ir koksnes resursu krīze un rekordaugsti ciršanas apjomi. Katrā krīzē mēs esam palielinājuši ciršanu. Samazinot cirtes vecumu par 20 gadiem, mēs resursus nepalielinām. Mēs tos patērējam vairāk un ātrāk. Ko cirtīsim pēc 20 gadiem? Koksnes resurss nogatavinās laikā, nevis pēc tirgus pieprasījuma. Zaudējumus cietīs tieši tā nozare, kuras vārdā šis grozījums tiek virzīts. Valsts pienākums ir aizsargāt arī pašu nozari pret pašas nozares īstermiņa loģiku.

Mēs balsojām "pret", jo mēs aizstāvam sabiedrības intereses. Šī nav privātas nozares iekšēja lieta. Vairāk nekā puse Latvijas mežu platību pieder sabiedrībai. Dividendes no valsts mežu apsaimniekošanas nonāk budžetā, bet oglekļa piesaiste, bioloģiskā daudzveidība, ūdens režīma regulēšana un rekreācija – tas ir tas, ko mežs dod mums visiem. Tās ir grūti atgūstamas vērtības.

Mēs lielu daļu koksnes eksportējam kā jēlnaftu, un šis eksports konkurē ar tiem uzņēmumiem, kas vēlas ražot augstas pievienotās vērtības produktus. Ieguvums no šī grozījuma ir tikai vienā nozarē – mežizstrādē. Ilgtermiņa risks ir uzkrauts visai sabiedrībai.

Vēl pirms nedēļas Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamu prettiesisku atbalstu kokrūpniekiem, un ir zināms, ka Zemkopības ministrija šo atbalstu pamatoja ar kokrūpniecības nozares vienpusējiem datiem. Vai tagad ir īstais laiks? Nē.

Mēs balsojām "pret", jo CO₂ rēķinu maksās sabiedrība, nevis nozare. Likumprojekta atbalstītāji min papildu ieņēmumus budžetā, bet aizmirst par izdevumiem. Mežizstrādes intensitāte ir galvenais iemesls, kāpēc samazinās oglekļa piesaiste mežos, kāpēc paši meži kļūst par CO₂ emisiju avotu.

Likumprojekta anotācijā autori pilnībā izkropļo zinātnes atziņas par klimatu un oglekļa bilanci un tā vietā, lai ļautu mežaudzēm nobriešanas procesā uzkrāt vairāk oglekļa, piedāvā tās cirst aizvien vairāk. Ja samazinās oglekļa piesaiste mežā un mēs nesasniedzam Eiropas Savienības mērķus, rēķinu piestādīs valstij. Maksās visi nodokļu maksātāji, ne tikai meža nozare. Vai šis rēķins būs mazāks par ieņēmumiem, mēs nezinām.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija jau pusotru gadu gaida no Zemkopības ministrijas datus par to, kā ciršanas apjomi ietekmē oglekļa piesaisti. Atbildes nav, tāpēc mēs šodien Saeimā nevaram debatēt par izmaiņām, kas ietekmē valsts CO₂ bilanci, nezinot, kāda ir ietekme. Tā nav atbildīga politika.

Mēs balsojām "pret", jo zaudējums dabai ir neatgriezenisks. Satversmes tiesa norādīja: šādi grozījumi ievērojami samazina meža vecumu, bet putniem ligzdošanai vajag lielus kokus. Agresīvas meža apsaimniekošanas rezultātā atbilstoši dabas skaitīšanas datiem šobrīd tikai 10 procenti mežu Latvijā ir bioloģiski vērtīgi. Mēs to gribam vēl pasliktināt?

Latvijas tauta augstu vērtē un ciena dabu. Šis grozījums ir pretējs sabiedrības vairākuma interesēm. Labs, tālredzīgs saimnieks neskatās tikai uz šodienas ieguvumu. Viņš jautā, ko mēs atstāsim nākotnei, sabiedrībai, nākamajām paaudzēm un nozarei pašai. Un šis likumprojekts uz šo jautājumu neatbild.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Informēju jūs, ka ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Sāksim izskatīt darba kārtības sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Ilzes Stobovas un Kristapa Krištopana iesniegtais lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam".

Iesniedzēju vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Augsti godātais ministra kungs! Paldies, ka jūs šodien esat ieradies. Domāju, daudz svarīgāk šodien mums būs dzirdēt, ko tieši jūs mums, iespējams, no šīs tribīnes teiksiet, ne tik daudz, ko mēs teiksim jums. Droši vien gribētos dzirdēt kaut ko vairāk vai kaut ko citu, nekā mēs beidzamās nedēļas laikā esam dzirdējuši publiskajā telpā.

Kolēģi, beigsim sevi mierināt ar domu, ka, ja Latvijā nokrīt drons, mēs to vienkārši nosaucam par incidentu. Manuprāt, tā nav nejaušība. Šāda dronu nokrišana Latvijā – tā ir provokācija. Tā ir izlūkošana un pārbaude, cik ātri, cik spēcīgi mēs, Latvija, reaģējam, kādas ir mūsu spējas. Un ko mēs parādījām? Mēs parādījām klusumu, neskaidrību un nespēju. Tas, ko mēs dzirdējām, – ka mūsu atbildīgās amatpersonas mācās.

Kad tapa šis pieprasījums, bija nokritis vēsturiski otrais drons vai šajā dronu sērijā – pirmais. Vēstījumā, ko pauda valsts augstākās amatpersonas, dzirdējām, ka divos gadījumos no diviem mēs redzējām, ka faktiski mūsu reaģēšanas spējas ir neapmierinošas. (Ja nav starpā kādi 50 gadījumi, par kuriem mēs nezinām un kuri ir bijuši ļoti veiksmīgi, jo esam reaģējuši un šie droni nav nekontrolēti nogāzušies.) Un pēc šī otrā gadījuma no diviem mēs mierīgi turpinām stāstīt, ka mēs mācāmies.

Man nav īsti skaidrs, ko mēs darījām starplaikā starp pirmo un otro dronu. Mēs izejam publiski pie cilvēkiem... ir dažādas ziņas. Droši vien tagad neanalizēšu to dažādo informāciju, kas izskanēja informatīvajā telpā, – no kurienes šis drons lidoja, kā tas vispār tika Latvijā. Arī nekomentēšu amatpersonu rīcību, tajā skaitā notu iesniegšanas un tā tālāk.

Bet tas, ko publiski dara Ministru prezidente... arī jūs, Sprūda kungs... uzsitat sev uz pleca un sakāt: kādi mēs malači, cik daudz šajā posmā starp pirmo un otro dronu esam iemācījušies. Ziniet, nav vienkārši šādā laikā nākt klajā ar demisijas pieprasījumu, bet vēl bezatbildīgāk būtu nepaust tās sabiedrības daļas bažas, kurai šāds skaidrojums par to, ka jūs turpināt mācīties, ir absolūti nepieņemams... tajā skaitā mana atbildība – uz to reaģēt un šīs bažas līdz jums aiznest. Nē, ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas šādai komunikācijai nepiekrīt, ir satraukta un, piedodiet, netic mūsu valsts spējām aizsargāt savas debesis un zemi. Un tās bažas ir ļoti pamatotas.

Jau pēc tam, kad šis demisijas pieprasījums bija tapis, atkal viens incidents ar dronu, kurš faktiski nemaz neielidoja mūsu teritorijā, bet signālus par iespējamo apdraudējumu gaisa telpā... Un kādi tie signāli bija? Kurš saņēma, kurš nesaņēma. Neskaidra komunikācija. Daļa sabiedrības atstāta ar minējumu, kas patiesībā notiek. Un tas vairs nav viens gadījums. Tā jau ir tendence.

Vēl ļoti paspilgtināja šo dronu sērijas turpinājumu tas, kā Valsts prezidents faktiski uzkāra galveno informācijas lapu, kurā cilvēkiem meklēt informāciju. Labi, ka mēs nonācām līdz atziņai, ka to var izdarīt. Labi, ka tas bija Valsts prezidents, nevis kāds ārējs spēks, kas to izdarīja.

Vienkārši rodas jautājums – ko mēs esam darījuši visu šo laiku? Vai tiešām mēs mācāmies tikai tad, kad šādi gadījumi notiek un tie nav mācību gadījumi? Kā mēs mācāmies?

Šodienas jautājums nav tikai par vienu vai diviem droniem. Jautājums ir, vai Latvija spēj aizsargāt savu gaisa telpu.

Pateikšu arī kaut ko labu. Kā neliels svaiga gaisa malks bija saruna "Krustpunktā", kurā piedalījās... nepateikšu... droši vien piedalījās... jā, piedalījās armijas pārstāvis un teica, ka mēs varam gulēt mierīgi. Bet to viņš teica par militārajām spējām, ne par... liekot saprast, ka droši vien ir jāatdala politika no militārajām spējām. Un tad ir jautājums, cik mēs esam politiski spējīgi ne tikai komunicēt, bet pieņemt lēmumus, rīkoties. Ar šo es gribu pateikt, ka droši vien nav pietiekami daudz informācijas, lai mēs apšaubītu militārās spējas. Un gribētos ticēt, ka mēs tiešām varam gulēt mierīgi.

Mēs esam NATO dalībvalsts. Bet NATO nav drošības ilūzija, aiz kuras mēs varam paslēpt savu nespēju. NATO nestrādās mūsu vietā, ja mēs paši nespēsim identificēt, izsekot un reaģēt uz apdraudējumiem savā teritorijā. Un, ja mēs to nespēsim, mēs vienkārši paši graujam atturēšanas mehānismu. Tās ir tās reizes, kad mūsu gatavību redz sabiedrotie un pretinieki – mūsu vājumu.

Jūs jau zināt, ministra kungs, ka mums saka, it sevišķi aizsardzības jomā, ka informācija ir ierobežota un nevar visu atklāt. Bet tas, ko mēs redzam, nav drošības aizsardzība. Tā ir reāla izvairīšanās no atbildības. Un nevar teikt, ka "mēs nevaram teikt". Faktiski tas, ko mēs redzam, – mums nav, ko pateikt. Tas, ko mēs dzirdam, – mēs mācāmies. Tā ir nevis slepenība, bet tukšums. Valdība, kas slēpjas aiz klusuma, neizskatās stipra. Tā izskatās tāda, kas pati nav pārliecināta par saviem lēmumiem.

Evikas Siliņas valdība un diemžēl arī jūs, aizsardzības ministra kungs, neizskatāties pārliecināti par saviem lēmumiem un par to, ko jūs darāt. Diemžēl. Un tas ir bīstami, jo Latvija nav kaut kāda abstrakta teritorija. Latvija ir mūsu vienīgā zeme, tā ir zeme, par kuru cīnījušies latviešu strēlnieki, par kuru stāvēja mūsu vectēvi, lai mēs šodien dzīvotu brīvā valstī. Mēs nedrīkstam kļūt par paaudzi, kas viņus nodos, kas skatās, kā šī valsts tiek pārbaudīta un kā mēs klusējam. Valsti jau nezaudē vienā dienā. To zaudē ar neizlēmību, vājumu un nespēju rīkoties brīdī, kad tas ir visvairāk vajadzīgs. Un, ja mēs šodien pietiekami nereaģēsim, tad rīt būs provokācijas, kas būs daudz drosmīgākas.

Aizsardzības ministra pienākums ir nodrošināt ne tikai aizsardzību, bet arī skaidru un pārliecinošu vadību krīzē. Ja mēs redzam atkārtotus incidentus un neskaidru reakciju, tas nozīmē, ka mūsu sistēma nedarbojas. Ne-dar-bo-jas! Bet šodien – šeit un tagad – mēs nedrīkstam atļauties tādu situāciju, ka sistēma nedarbojas. Nevar būt vispār nekāda attaisnojuma, jo ir runa par mūsu valsts drošību un mūsu valsts neatkarību.

Sprūda kungs, jūs esat labs cilvēks, bet, manuprāt, absolūti neatbilstat aizsardzības ministra amatam. Un šis ir tas laiks, kad mēs vienkārši nedrīkstam to atļauties. Ir nepieciešams, lai atbildība un vadība nonāk daudz stiprākās rokās – stingrākās, izlēmīgākās, atbildīgākās un rīkoties spējīgākās. Kas ir būtiskākais... tautas acīs... ir jābūt uzticamam krīzes menedžmentam, kura diemžēl nav.

Latvijas aizsardzībai ir piešķirti milzīgi līdzekļi no valsts budžeta. Un tomēr mūsu cilvēki dzīvo bailēs un nepārliecinātībā. Mēs nedrīkstam būt vāji, mēs nedrīkstam būt nesagatavoti. Man ļoti gribētos ticēt, Sprūda kungs, ka jūs šodien atnāksiet un no šīs tribīnes pateiksiet, ka jums kā aizsardzības ministram ir skaidrs plāns, kā reaģēt, ja tiks apdraudēti mums svarīgi infrastruktūras objekti, pieņemsim, lidosta vai Rīgas HES. Šie jautājumi ir izskanējuši, bet mēs neesam dzirdējuši atbildes, neviens nav devis pārliecību – jā, mums ir plāns, kā mēs reaģēsim, ja šāda situācija, nedod dievs, pienāks.

Vēl viena lieta, kura vienkārši bija acīmredzama un kura, manuprāt, netika pienācīgi nokomunicēta, – šis dezinformācijas vilnis (pieļauju, ka tā ir dezinformācija), kas pārvēlās pāri Latvijai – par to, ka, iespējams, Baltijas valstis ir atvērušas vaļā gaisa telpu šiem droniem. Apkārt klejoja viena bilde, kurā cilvēki, pārsvarā ne latviski runājoši, satraukti jautāja, kas tas tāds ir, vai mēs kaut ko zinām... vai valdība varētu būt pieņēmusi šādu lēmumu, ka gaisa telpa ir atvērta... Skaidrs, ka šī bilde bija no kāda 2022. gada vai tālāka... Es komunicēju savu iespēju robežās ar cilvēkiem, lai nomierinātu viņu prātus un nedzītu vēl dziļāk viņus šajā dezinformācijas telpā. Iespējams, vēl kāds deputāts to dara. Iespējams, ne tikai deputāti.

Tagad mums ir samazināta komunikācija ar auditoriju, kas nerunā latviešu valodā. Labi. Ko mēs viņiem šobrīd piedāvājam vietā? Vai mēs pietiekami reaģējam? Ko mēs teicām cilvēkiem? Kā mēs viņus sasniedzam, tos, kuri dzīvo, iespējams, dezinformācijā? Vai arī tas, ko mēs tagad grasāmies darīt, ir pateikt, ka mēs ar šiem cilvēkiem nedarīsim neko, ļausim viņiem dzīvot tādās domās, kādas viņi izvēlas, patērēt tos informācijas avotus, kādus viņi patērē, un mēs nekomunicēsim. Jo es patiešām nedzirdēju pietiekamu skaidrojumu, ka – nē, neuztraucieties, mūsu gaisa telpa ir slēgta, ka tie patiešām ir kaut kādi incidenti, ka tie droni kaut kādā mistiskā veidā šeit ir nokļuvuši.

Visbeidzot – tā patiešām bija sakritība, ka pirms šī drona ielidošanas... mūsu frakcijā viesojās viena diezgan liela uzņēmēju organizācija, un citstarp dažādu jautājumu lokā mēs runājām arī par to, kā tad veicas militārajā aizsardzībā. Par nožēlu nācās secināt... viņi teica, viņi atzina: jā, augstākajā līmenī viss ir kārtībā. Ministrs saka: jā, jums būs zaļā gaisma un laba komunikācija... un tas. Bet, līdzko nonāk līdz darīšanai, līdz kaut kādiem saskaņojumiem, līdz ierēdniecības līmenim – kur, kas un kā ir jādara –, tā ir neiespējamā misija. Viens uzņēmums ir konkrēti jau šobrīd aizgājis... ražošana uz Lietuvu.

Un tikko dronu sakarībā ar mums sazinājās kungs, kurš izstāstīja... Droši vien jūs zināt vairāk par to, cik ražotņu šobrīd Latvijā ražo pārtvērējdronus. Bet pilnīgi noteikti no šīm ražotnēm divas ir tādas kompānijas, kas tās birokrātijas dēļ, kas mums eksistē, Latvijā dronus netirgos. Visu, ko viņi saražos uz priekšu... gadiem... viņi jau ir noslēguši vienošanos ar beļģiem.

Tā ir reālā situācija, kādā mēs dzīvojam. Un Latvija nedrīkst būt vāja, un mēs nedrīkstam būt nesagatavoti. Redzot to, kas notika pēdējā nedēļā ar šiem droniem, ar komunikāciju, ar absolūti neskaidriem skaidrojumiem, mēs vienkārši nedrīkstam atļauties šādu vāju aizsardzības politiku. Faktiski šis ir galvenais iemesls, kādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Bet es ļoti gribētu dzirdēt, Sprūda kungs, kas jums šodien būs sakāms Saeimas deputātiem.

Savukārt deputātiem es vēlos atgādināt, ka šī konkrēti ir katra jūsu atbildība – neatkarīgi ne... no partijas piederības, ne no kā, bet jūsu atbildība ir tieši vērot, kas notiek mūsu valsts aizsardzības jautājumos, vai tā informācija, ko jūs saņemat, ir pietiekama. Un, pats galvenais, uzdodiet paši sev jautājumu: vai jūs ticat tam, ko jums stāsta un ko jūs redzat?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie deputāti! Man tiešām negribas pārlieku lielu šovu taisīt saistībā ar drošības aizsardzības jautājumiem. Bet fakti runā paši par sevi. Ja ministrs saka to, ka ir izveidojis dronu sienu, tad tas ir ļoti skaļš apgalvojums, kuram ir jābūt ar segumu. Ja ir caurumi, tad ir problēmas.

Bet tādu piemēru ir pietiekami daudz, ka ir skaļas, skaistas frāzes, bet praktiskā darbība ir ļoti vājā izpildījumā. Es varētu atsaukties uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Raimondu Bergmani, kurš savulaik, kad apmeklēja infrastruktūru, kura ir paredzēta valsts aizsardzības dienesta karavīriem... Nu, tās emocijas viņa sejā bija grūti noslēpjamas, kad viņš saprata, kāds ir stāvoklis dažus mēnešus pirms jauno karavīru uzņemšanas. Kā izrādījās, ministrijas vadība nemaz nebija tur ieradusies, lai paskatītos, kāds ir progress attiecībā uz infrastruktūru.

Tā var turpināt vēl un vēl, un vēl... kas norāda uz sistemātiskām problēmām, ka aizsardzības ministrs nav īstais cilvēks īstajā vietā. Vienkārši nav. Ir pārāk vājš ministrs, kurš ieņem šobrīd šo amatu. Varbūt Sprūda kungs būtu bijis labs aizsardzības ministrs 2006. gadā, kad bija pilnīgi citi ģeopolitiskie izaicinājumi, bet ne šobrīd, kad ir aktīva hibrīdkara fāze, kurā ir nepieciešama ļoti strauja rīcība, kurā ir nepieciešamas ne tikai skaistas runas, bet arī konkrēti darbi. Nu, nespēj to sniegt. Pat vakardien, kad notika apakškomisijas sēde, tad par valsts aizsardzības dienestu atbildīgais ministrijas darbinieks nemaz nebija informēts par rosinātajām izmaiņām attiecībā uz valsts aizsardzības dienesta regulējumu. Tas ir viens no absurdiem, kas parāda, ka nav spējas efektīvi vadīt ministriju, ja pat darbinieki nezina, ko dara ministrijas politiskā vadība.

Sprūda kungs nav ministrs īstajā vietā, un es domāju, ka viņš ir jānomaina ar spējīgāku vadītāju – neatkarīgi, no kuras partijas. Bet vienkārši ir jāveic izmaiņas.

Tāpēc aicinu arī koalīcijas deputātus atbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Demisijas pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam nav personisks jautājums. Tas ir valsts drošības jautājums.

Mēs runājam par sistemātisku nespēju aizsargāt Latvijas gaisa telpu, par civilās aizsardzības praktisku neesību, par patvertņu trūkumu, par neskaidriem un novilcinātiem iepirkumiem, par nesamērīgām un neesošām prioritātēm un par to, ka mūsu aizsardzības sistēma nav gatava pat elementārām krīzēm. Presē un sabiedriskajā telpā šie fakti ir publiski un neapgāžami, un tie prasa publisku un politisku atbildību.

Pirms dažām dienām Krievijas agresijas rezultātā Latvijas gaisa telpā ielidoja un Krāslavas novadā nokrita drons. Vēl viens īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas. Nacionālie bruņotie spēki to monitorēja, taču lēmums par notriekšanu netika pieņemts. Pretgaisa aizsardzības grupa izbrauca tikai pēc piecām minūtēm, kad drons jau bija eksplodējis.

Ja mēs vienu dronu nevaram notriekt, tad ir jautājums – ko mēs darīsim, ja 100 droni ielidos? Un tas ir jautājums, uz kuru atbilde šobrīd ir satraucoša. Mēs nevarēsim... mēs nevarēsim 100 notriekt, jo nevaram vienu. Pirms pusotra gada gaisā pacēla iznīcinātājus, jo putnu bars izskatījās kā lidojoši droni. Ir pagājis pusotrs gads, bet nekas daudz šajā jomā nav mainījies.

Ministra kungs, jūs labprāt runājat par dronu sienu, par dronu koalīciju. Solījāt, ka valsts ir jāaizsargā no pirmā centimetra. Tas ir ļoti pareizi. Taču realitātē, kad drons ielido 10 kilometrus dziļi Latvijas teritorijā, tas netiek notriekts. Kur tad ir tā dronu siena? Tur pat nav dronu tīkla. Ja viens vienīgs drons tiek tam cauri, ko darīt ar visiem pārējiem? Kur ir sensori, traucētāji, pārtvērēji, kas strādā uzreiz?

Bieži vien ir izskanējusi kritika, ka dronu siena ir tiešām tikai tāds politisks sauklis, bet praktiski mēs dzīvojam ar novecojušām spējām un reakcijas laiku, kas mērāms minūtēs, nevis sekundēs. Un, ja mēs nespējam savu robežu aizsargāt no viena drona, tad par kādu drošību mēs vispār varam runāt šai kontekstā?

Kā strādā apziņošanas iekārtas? Otrdienas vakarā tika saņemts ziņojums vietnē "112.lv", bet lapu vispār nevarēja atvērt, tā nestrādāja. Rit piektais kara gads Ukrainā. Ko mēs esam no šī mācījušies? Mēs, protams, atbalstām Ukrainu, kā vien varam, lai iegūtu laiku, bet mēs šo laiku izšķērdējam. Mēs šai laikā neiemācāmies un neizdarām tieši neko.

Tikpat problemātiska ir dronu koalīcija, kuru Latvija kopā ar Lielbritāniju vada. Jā, Latvija piegādājusi Ukrainai dronus. Nu, tas viss izklausās iespaidīgi uz papīra, bet jautājums ir vienkāršs: kur ir pienesums mūsu pašu Latvijas drošībai? Mēs lepojamies ar dronu lielvalsts statusu, bet mūsu bruņotie spēki joprojām gaida pirmos vietējo ražotāju pārtvērējdronus, kas tiks izvietoti pierobežā. Koalīcijai ir ļoti laba iniciatīva Ukrainas atbalstam, bet tas nevar būt aizsegs mūsu pašu neizdarībai, tam, ka mūsu Latvija ir neaizsargāta.

Tad vēl par patvertnēm. Visā Latvijā ir tikai daži simti telpu, kas daļēji atbilst prasībām, kas varētu reāli būt izmantojamas kā patvertnes, taču nekas nav pabeigts. Nu, nav nevienas patvertnes, kas būtu aprīkota tā, kā tas ir nepieciešams. Likums par patvertņu izbūvi stājās spēkā jau 2025. gadā, bet plāns pielāgot 500 objektus ir līdz 2029. gadam. Tas tiešām izklausās pēc ļoti tāla nākotnes solījuma, kamēr karš Ukrainā rit jau piekto gadu.

Kur ir patvertnes Rīgā, Daugavpilī, Liepājā vai citās lielajās pilsētās? Kur ir skaidrs plāns, kā iedzīvotāji patvertos sprādziena, triecienviļņa vai šķembu gadījumā? Tā ir ne tikai nolaidība, tas ir apdraudējums katram Latvijas iedzīvotājam. Kā pārvietos iedzīvotājus? Kur liks tūkstošiem cilvēku, kas būs jāpārvieto uz Kurzemi? Kā notiks evakuācija uz ārvalstīm? Vai to vispār ir plānots darīt? Vai mediķi ir gatavi strādāt ārpus slimnīcām... uz lauka? Kā notiek sadarbība ar Iekšlietu ministriju, ar Veselības ministriju? Un ļoti būtisks jautājums – vai mums vispār ir aizsargāta kritiskā infrastruktūra? Vai ir aizsargāta lidosta? Vai ir aizsargātas HES? Kas notiks, ja kāds drons eksplodēs uz HES?

Viss, kas tiek runāts no Aizsardzības ministrijas, ir nākotnes formā – mēs iepirksim, attīstīsim, investēsim, nodrošināsim, ražosim, pieteiksimies, projektēsim... Kad tas būs? Kad? Cik ilgi mēs varam šādā letarģiskā miegā... lēnām, lēnām mosties no tā?

Prioritātes arī pilnīgi nesaprotamas. Iepirkumi Aizsardzības ministrijā kavējas mēnešiem, gadiem, dronu koalīcija buksē, uzņēmēji sūdzas, ar viņiem neviens nerunā, lēmumi tiek novilcināti, un, pēc paša ministra teiktā, tikai aptuveni 40 procenti Latvijas iedzīvotāju ir gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieroci rokās. Un tas ir tiešs rādītājs tam, ka valdība nav izskaidrojusi un nav sagatavojusi cilvēkus krīzes situācijām. Būs pieejams SAFE instruments – 3,4 miljardi –, kas tiks tērēts... kam tieši? Vai tā atkal nebūs tāda pati izzagšana, kā mēs šobrīd redzam, kas notiek ar IT pakalpojumiem, jo tur, protams, ir liela nauda un viss ir zem valsts noslēpuma. Līdz ar to nevienam vispār nav nojausmas, vai tiek iepirkts tieši tas, kas ir vajadzīgs, vai tie ir lētākie piedāvājumi, kas tiek izskatīti, vai arī tur korupcija zeļ un plaukst.

Visaptveroša valsts aizsardzība paliek tikai uz papīra, trūkst koordinācijas starp ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām. Patvertņu jautājums joprojām ir viena no lielākajām civilās aizsardzības problēmām. Par to, ka mēs dzīvojam tādā naivā pārliecībā, ka gan jau tas viss atrisināsies... Bet tas nav pieņemami, kolēģi, draudi ir reāli – droni, hibrīdkara elementi, potenciāls militārs konflikts. Mēs nevaram atļauties ministru, kurš nespēj nodrošināt elementāru gatavību.

Godātie kolēģi! Latvijas drošība nav tikai kādas partijas jautājums. Tā ir mūsu kopējā atbildība. Šodien, balsojot "par" neuzticības izteikšanu Andrim Sprūdam, mēs sūtām signālu par atbildību. Mēs liekam pamatu tam, ka Aizsardzības ministriju vadītu cilvēks, kurš spēs īstenot reālus pasākumus, nodrošināt gaisa telpas kontroli un efektīvu dronu sienu... nevis tikai skaistus, skaļus saukļus, bet... kas spēs sakārtot iepirkumus, izbūvēt patvertnes un sagatavot sabiedrību krīzēm.

Es aicinu visus deputātus atbalstīt neuzticības izteikšanu – par Latvijas drošību, par mūsu bērnu un vecāku nākotni, par to, lai Latvija būtu ne tikai vārds kartē, bet arī stipra un aizsargāta valsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Latgale nav tikai Latvijas karte... vai robežu līnija. Latgale ir cilvēki – ģimenes, bērni, pensionāri, skolotāji, mājražotāji, mazas kopienas, kas katru dienu cīnās par savu ikdienu un nākotni. Šie cilvēki ir Latvijas pilsoņi, un viņiem ir tiesības uz drošību savā zemē. Mēs visi zinām, ka Latvija pēdējos gados ir tērējusi lielu daļu valsts budžeta aizsardzībai. Tas ir pareizi un nepieciešami. Mēs dzīvojam reģionā, kurā drošības draudi nav teorētiski, bet reāli un pastāvīgi.

Taču ir viena vienkārša patiesība, kuru nevar ignorēt. Ja tik lielu budžeta daļu atvēlam aizsardzībai, mēs nevaram atļauties riskēt ar mūsu pašu iedzīvotāju dzīvībām. Latgales cilvēki nevar būt eksperimenta objekts. Viņi nevar dzīvot ar domu, ka viņu drošība ir atkarīga no nepilnīgiem plāniem un nepilnīgi funkcionējošām sistēmām. Viņu... mājas, skolas, bērnudārzi un veco ļaužu centri ir jāaizsargā tāpat kā jebkurš militārs objekts.

Ja ministrija nespēj nodrošināt pamatdrošību, tad mēs tērējam resursus, bet nespējam aizsargāt tos, par kuriem tieši esam atbildīgi. Politiskā atbildība šeit nav vārdu spēle. Tā ir demokrātijas būtība. Ministrs, kurš nespēj nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību, nevar palikt amatā tikai tāpēc, ka viņš runā par nākotnes plāniem un projektiem. Politiskā atbildība nozīmē – ja sistēma nepasargā cilvēkus, ir jāuzņemas... sekas. Latgale ir pelnījusi drošību. Latgale ir pelnījusi valdību, kas neaizmirst par tās cilvēkiem, kas nedomā tikai par budžeta procentiem un militāru aprīkojumu, bet domā arī par bērnu un veco ļaužu dzīvībām. Latgale ir pelnījusi valdību, kas saprot, ka drošība ir ne tikai naudas jautājums, bet arī cilvēku dzīvības, ikdienas drošības jautājums.

Tāpēc es uzskatu, ka aizsardzības ministram Andrim Sprūdam ir jāatkāpjas. Šis politiskais lēmums apliecina, ka Latvija patiešām aizsargā savus cilvēkus, ka mēs patiesi cienām Latgales iedzīvotājus un nepieļausim, ka viņu dzīvības būtu apdraudētas. Latgale ir pelnījusi drošību. Latgale ir pelnījusi mūsu atbildību. Latgale ir pelnījusi valdību, kas aizsargā iedzīvotājus un robežas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Godātais ministr! Vai zināt, es ilgi domāju, par ko runāt un ko teikt. Sākt runu ar skaitļiem, ar tiem apdraudējumiem, ar tiem draudiem vai ar tiem ziņojumiem, ko mums parasti saka Aizsardzības ministrija. Un tad es pieķēru sevi pie vienas vienkāršas domas, kā tas vispār izklausās parastam cilvēkam? Lūk, es dzīvoju Latgalē. Pamostos no rīta un dzirdu ziņas: pie mums atkal nokritis drons. Tas ir ielidojis, tas ir nokritis, tas ir eksplodējis. Un man, tāpat kā citiem Latgalē dzīvojošajiem cilvēkiem, rodas tikai viens jautājums... ne par ģeopolitiku, ne par NATO... ļoti vienkāršs jautājums: vai es – es – vispār esmu drošībā vai neesmu? Un tieši šeit sākas pats dīvainākais. Mums saka: izdevumi aug, militārie draudi aug, armija stiprinās. Vairāk naudas aizsardzībai, robežu stiprināšanai, vairāk visādām lietām... es nezinu, kā tās saucas... armijai.

Neesmu armijas eksperte, bet man ir jautājums: a kur ir rezultāts? Mēs dodam tik daudz naudas, bet kur rezultāts? Kur ir konkrēti drošības rādītāji? Un kādiem ir jābūt tiem drošības rādītājiem? Ne ziņojumos, ne prezentācijās, bet reālajā cilvēka dzīvē, manā dzīvē, kur ir tādi rādītāji? Jo realitāte šodien ir šāda: droni lido, ielido, tie nāk, tie netiek likvidēti, kā saprot cilvēki, uzreiz uz robežas. Jo cilvēki saprot – ja ielido, tad tas jālikvidē uzreiz uz robežas.

Kur tā slavenā akustiskā sistēma? Cilvēki par to uzzina pēc fakta, un pat "112.lv" sistēma ne vienmēr darbojas tā, kā vajadzētu, kur būtu jāsaņem visa informācija. Un nekas precīzi un konkrēti nestrādā pat par tādu milzīgu naudu.

Un šeit kļūst patiešām satraucoši – pēc faktiem – jau otrais militārā drona ielidošanas gadījums, pārkāpta ES un NATO ārējā robeža, droni nav savlaicīgi identificēti un neitralizēti. Tās nav emocijas, tie ir reāli fakti.

Tad man un cilvēkiem ir jautājums ministram: ja mēs tērējam miljardus, liekam aizsardzību un drošību kā prioritāti... Mēs Latgalē upurējam drošības dēļ skolas... skolas taisās ciet, mēs upurējam tāpēc, ka naudu novirzām Aizsardzības ministrijai. Mēs upurējam slimnīcu nodaļas, kuras taisās ciet. Mēs upurējam ceļus, jo mums naudas nav.

Mums atsavinās zemi Latgalē, lai tikai visi Latvijā būtu drošībā. Un ko mēs, Latgalē, saņemam pretī? Krītošus dronus. Kāpēc nevarat aizsargāt mūsu robežas no pirmā centimetra, kā jūs arī teicāt? Kāpēc jūs, ministra kungs, nevarat nodrošināt cilvēku drošību, īpaši to, kuri par šo drošību maksā ar savu zemi? Mēs maksājam ar savu zemi un ne pirmo reizi, lai visa Latvija būtu drošībā. Šī nav pirmā reize. Lai Rīga justos drošībā, Latgale jau reiz atdeva... atdeva Abreni. Lai valsts justos drošībā, Latgale šodien atdod savu zemi aizsardzības vajadzībām. Bet ko Latgale saņem pretī? Investīcijas? Nē. Reālas kompensācijas, lai cilvēki varētu nopirkt mājokli un dzīvot drošībā, teiksim, šeit, Rīgā? Es pārdošu savu zemi. Un es gribu dzīvot drošībā šeit, Rīgā, kur droni pagaidām nelido. Piemēram, atdot zemi Aizsardzības ministrijai un nopirkt tādu, vot, īpašumu parastajam cilvēkam Rīgā – tas nav iespējams par kompensāciju, ko piedāvā Aizsardzības ministrija. Tie ir centi, ko saņem īpašnieki par zemi. Tā nav kompensācija. Tā ir ņirgāšanās. Cilvēki atdod zemi, kas viņus uzturēja, kas viņus baroja gadiem un pretī saņem – ko? Krītošus dronus.

Mums saka – draudi pieaug. Labi, bet tad vēl viens jautājums: kāpēc lēmumi nāk pēc incidentiem, nevis pirms tiem? Vispirms drons, pēc tam analīze, pēc tam eksperti. Mēs saucam ekspertus vēl. Bet kur bija sistēma pirms? Kur ir tas pirmais centimetrs?

Tagad būsim godīgi. Ministrs saka: mēs aizsargājam Latviju no pirmā centimetra. Skan skaisti. Bet pārtulkosim to realitātē. Kur ir šis pirmais centimetrs? Kur tas sākas? Uz robežas, pēc 30 kilometriem no robežas vai tur, kur drons ir nokritis? Kur ir šis pirmais centimetrs? Jo šodien Latgales cilvēkiem sajūta ir cita – ka šis pirmais centimetrs atrodas kaut kur tur, dziļi valstī, tur, kur drons ir aizlidojis, nokritis un eksplodējis. Pareizi? Šis ir pirmais centimetrs, ar kuru mēs aizsargāsim mūsu Latviju, mūsu robežas, mūsu cilvēkus?

Es pateikšu vēl vienu neērtu lietu, bet tā ir jāpasaka. Latgales cilvēki šodien maksā par drošību vairāk, nekā saņem pretī. Viņiem atsavina zemes. Viņiem saka – tas ir drošības vārdā. Labi. Tad paskaidrojiet, kur ir tā drošība?

Vēl viens ļoti neērts jautājums: kā man kā deputātei runāt ar investoriem? Paskaidrojiet! Ko man viņiem teikt? Ko man viņiem stāstīt? "Brauciet uz Latgali – pie mums ir droši," tā bija teikts Aizsardzības ministrijā vai kur... Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, "investoriem viss būs labi, jo mēs stiprinām robežu." Vai man jāsaka: "Investējiet tieši Latgalē, jo mums jau ir otrais gadījums, kad krīt drons. Kur būs nākamā drona krišanas vieta, to mēs nezinām, varbūt nokritīs uz jūsu uzceltās rūpnīcas." Vai tā man runāt ar tiem cilvēkiem, kuri grib vai kurus, iespējams, vēl var pierunāt investēt? Vai teikt godīgi: "Izdevumi aizsardzībai aug, robeža tiek stiprināta, žogs ir uzbūvēts, "pūķa zobi" stāv, "eži" stāv, pretmobilitātes likums ir pieņemts, bet visu laiku ziņo, ka draudi aug, bet drošības sajūta neaug." Tad kā man ar viņiem runāt? Es atvainojos, bet pēc tādiem incidentiem mēs vispār nevarēsim pierunāt cilvēkus braukt un investēt Latgalē. Nav saprotams, kā ar viņiem runāt.

Kā runāt ar vietējiem ražotājiem? Kurš no mums ir aizsargāts? Kā viņi ir aizsargāti? Kur viņiem ir drošības sajūta, ka nākamreiz drons neatlidos uz viņu rūpnīcu?

Vēl viens moments, kas mani satrauc, – pārvaldība. Kad notiek incidents, atbildība sāk ceļot starp ministrijām: Iekšlietu – Aizsardzības, Aizsardzības – Iekšlietu. Kurš atbild? Robežsardze – NBS, NBS – robežsardze. Un tad rodas loģisks jautājums: varbūt problēma nav tikai atsevišķos lēmumos? Varbūt problēma ir pašā sistēmā? Varbūt mums nav vajadzīgas divas ministrijas, kuras nevar sadarboties? Varbūt ir laiks tās apvienot, lai lēmumi tiktu pieņemti pareizi un vienas ministrijas ietvaros?

Un vēl. Pats galvenais, bet tas nav, es domāju... nē, galvenais – par uzticību, cilvēku uzticību, jo cilvēkus uztrauc ne tikai droni, cilvēkus uztrauc nesaprašana, kas vispār notiek. Kad nav informācijas, kad nav skaidrs, kad nav atbildes, tad bailes kļūst lielākas par pašu apdraudējumu.

Ministrijai un ministram tomēr ir jābūt godīgiem. Mums ir izdevumu pieaugums, draudu pieaugums un atkārtoti incidenti, bet nav atbildes uz galveno jautājumu: vai cilvēkiem kļūs drošāk, it īpaši tiem, kuri dzīvo pierobežā? Jā, uz šo jautājumu nav skaidras atbildes. Tad rodas nākamais jautājums: kas par to atbild? Un vēl viens, pats neērtākais, jautājums: vai mēs varam turpināt izlikties, ka sistēma darbojas, ja tā dod tādas milzīgas kļūdas? Aizsardzība – tie nav tikai skaitļi, tas ir rezultāts. Un cilvēkiem Latgalē ir jāsajūt rezultāts. Nevajag prezentācijas, vajag tā, lai cilvēks iznāktu no savas mājas, skatītos debesīs un pārliecinātos, ka viņu aizsargā. Iespējams, mums ir jāpārstāj runāt tikai par cipariem, bet jārunā arī par to, cik mēs esam droši. Un, ja atbildes nav, tad vajadzētu atbildēt ar... savu krēslu.

Es atbildēšu arī uz vairākiem jautājumiem, kas šeit izskanēja par to, kā Latgales cilvēks... uz jautājumu, kā jums aizsargāt lidostas, kā aizsargāt HES. Atsaviniet 30 kilometru platu joslu, uzlieciet "pūķa zobus", uzlieciet "ežus" un būsiet kā mēs Latgalē – aizsargāti. Vienīgā atbilde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece. Vai jums pietiks aptuveni ar deviņām minūtēm? (Dep. I. Mūrniece: "Pat īsāk!")

Tad, Mūrnieces kundze, vārds jums.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi! Nerunāšu gari. Es novērtēju to, ka aizsardzības ministrs ir ieradies, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem. Izmantojot šo iespēju, es gribu uzdot arī savu jautājumu.

Salīdzinoši neilgā laikā Baltijas valstīs un Somijā nokrita un uzsprāga droni. Vai tā bija nejaušība? Nē, noteikti ne. Krievija apzināti virza dronus uz Baltijas valstīm, atzīst ukraiņi. To ir teicis Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha. Domāju, ka viņam ir taisnība. Mēs tiekam pārbaudīti un testēti. Jautājums: ko mēs šajā situācijā darām? Jā, cēlonis ir Krievija. Jautājums: vai šāda situācija tiks pārtraukta? Nē. Līdzīgus incidentus droši vien mēs pieredzēsim arī turpmāk. Cik bieži – tas droši vien būs atkarīgs no Krievijas. Bet jautājums: ko Latvija dara, ko mūsu aizsardzības spēki dara? Gan Ukrainā, gan Izraēlā, gan arī Latvijā ir izstrādātas ļoti labas dronu pārtvērēju tehnoloģijas.

Mans jautājums aizsardzības ministram: ministra kungs, vai jūs varat šodien iznākt un teikt, ka aizsardzība pret droniem ir viena no aizsardzības ministra prioritātēm? Un, ja atbilde ir jā, – kad šie caurumi dronu sienā vai topošajā dronu sienā tiks aiztaisīti ar labām, salīdzinoši lētām pretdronu tehnoloģijām, dronu pārtveršanas tehnoloģijām, vienalga, kur tās ir ražotas, Latvijā, Ukrainā vai Izraēlā? Tās mums ir vajadzīgas ļoti drīz.

Gaidu jūsu komentāru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

Un jums pietiek ar septiņām minūtēm? (Starpsauciens.) Paldies.

A. Šuvajevs (PRO).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi deputāti! Ņemot vērā aizsardzības politikas nozīmību kopumā Latvijā, vēlos mazliet iezīmēt arī politisko kontekstu šim konkrētajam jautājumam. Man katru ceturtdienu, sēžot blakus deputātiem no LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ, ir iespēja īpaši skaidri redzēt... un dzirdēt kritiku par valdības darbu ļoti daudzās jomās. Tā kā es joprojām sevi uzskatu par relatīvi jaunu cilvēku politikā, manī joprojām ir patiesa vēlme uzklausīt kritiku un es arī tiešām klausos kritikā, ko deputāti izsaka kopumā par aizsardzības politiku, es tiešām vēlos domāt par veidiem, kā mēs varētu uzlabot mūsu politisko darbu.

Tomēr šajā gadījumā, kad LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pieprasa aizsardzības ministra demisiju, es uzskatu, ka deputātiem un arī sabiedrībai, kas šobrīd klausās, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību plašākam kontekstam, kādā šāds pieprasījums ir tapis, un ko paralēli dara partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vadītājs Ainārs Šlesers.

Ikviens no mums zina, ka Šleseram ļoti patīk pievērst sev uzmanību, tāpēc ir pat mazliet dīvaini, ka pēdējo nedēļu notikumi ir pagājuši bez pārāk lielas ievērības. Tiem, kas nezina, – aptuveni pirms pusotras nedēļas Ainārs Šlesers viesojās Ungārijā, kur viņš bildējās un apskāvās ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu. Šlesers uzstājās Orbāna atbalstam organizētā pasākumā un savā pāris minūšu uzrunā atkārtoja arī šeit, Latvijā, bieži dzirdētās frāzes par konservatīvajām vērtībām. Šlesers tik ļoti ciena un mīl Viktoru Orbānu, ka paspēja arī pateikt, ka Ungārija būs tā, kas varēs palīdzēt apvienot Eiropu.

Savā kopbildē ar Orbānu... Šlesers šo bildi noteikti ir ierāmējis kaut kur sev pie sienas... Šajā kopbildē Šlesers it kā pieklājīgi saka: jautājumā par Ukrainu viņiem viedokļi atšķiras, bet pārējos jautājumos gan sakrīt. Es vēlos pievērst uzmanību šai konkrētajai vārdu izvēlei "viedokļu atšķirība". Šlesers uzskata, ka Ungārijas augstāko amatpersonu spiegošana Krievijas labā ir tikai "viedokļu atšķirība". Kad Ungārija konsekventi cenšas atcelt sankcijas vairākiem Krievijas oligarhiem, Šlesera un LPV ieskatā, tā ir tikai "viedokļu atšķirība". Kad Orbāns saka to, ka Ukraina nav suverēna valsts, ka Ukraina nav neatkarīga valsts, Šlesera ieskatā, tā ir tikai "viedokļu atšķirība".

Kolēģi, es ticu, ka gandrīz ikviens no mums labi saprot – Orbāns ir Putina labākais draugs Eiropā. Un šobrīd Šlesers cenšas kļūt par Orbāna labāko draugu Eiropā. Jebkurš politiķis, kurš draudzīgi bildējas kopā ar Orbānu un dzied viņam slavas dziesmas, spēlē par labu Kremļa politikai. Un šīs tā saucamās viedokļu atšķirības ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Tāpēc ikviena partija, arī tā, kas ir pārstāvēta šeit, Latvijas parlamentā, ikviena partija, kas nav skaidri pateikusi, ka ar Šleseru un viņa partiju nekāda sadarbība nav iespējama, – ikviena šāda partija spēlējas ar Latvijas drošības interesēm.

Šādā kontekstā frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ prasība Saeimai balsot par uzticību aizsardzības ministram iegūst pavisam citu nokrāsu. Nav runa par militārās industrijas attīstību Latvijā. Nav runa par iestāžu reakciju uz dronu ielidojumiem Latvijas gaisa telpā. Šis demisijas pieprasījums ir uzskatāms par mēģinājumu sēt neuzticību visam mūsu valsts aizsardzības sektoram. Un ir tikai viena valsts, kas no tā var iegūt. Mēs labi zinām, kura tā ir. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka īstenoto aizsardzības politiku nedrīkst kritizēt vai apšaubīt.

Es tiešām cenšos izlasīt un uzklausīt katru kritisko vārdu, lai saprastu, kā strādāt labāk. Bet frakcijai LPV nav nekādu morālu tiesību apšaubīt aizsardzības politiku, jo jūsu līderis, jūsu vadītājs ir Putina labākā drauga lielākais fans. Un šādu liekulību redz ikviens. Šo liekulību ieraudzīs arī jūsu vēlētājs.

Aicinu neatbalstīt demisijas pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, kurš arī saka to, ka viņam nevajadzēs pilnas 15 minūtes.

E. Smiltēns (AS).

Nebaidieties, nebūs piecpadsmit minūtes, centīšos iekļauties četrās piecās.

Cienījamie kolēģi! Bija tādi laiki, kad pie varas šajā zālē bija komunisti. Tie bija cilvēki, kuri norāva šos divus uzrakstus: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" un "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Sagrieza krēslus uz to pusi – uz austrumiem. Un kas bija zīmīgi šim režīmam? Padomju laikā meli bija ikdiena un absolūti normāla parādība.

Ja par zaļajiem jautājumiem... Arāla jūras iznīcināšanu – kas bija lauksaimniecības, tolaik komunistu lauksaimniecības, radītās sekas – pasniedza kā grandiozu cilvēka cīņu un uzvaru pār dabu.

Černobiļas AES katastrofa. Divas dienas bija pilnīgs klusums. Kijivā un Minskā bērni ar pieaugušajiem tika izdzīti ārā – notika 1. maija svinības, lai slavinātu savus vadoņus.

Zemūdenes "Kurska" katastrofa – tas jau ir mūsdienu – Putina – Krievijas laikā. Pirmajās dienās: "Situācija tiek kontrolēta, ir kontakts ar apkalpi." Lai gan visi jau sen zem ūdens bija miruši. Tika uzturēta glābšanas iespējas ilūzija.

Vai gadījumā nesmaržo pēc tā, ka kaut kur... esam atgriezušies pagātnē? Pie mums otro reizi nokrīt drons. Patiesībā droni – daudzskaitlī – ielidoja. Un Siliņas kundze, valdības vadītāja, saka: "Es uzsaku dienestu sadarbību, lieliski reaģējot uz Latvijā ielidojušo dronu." Ko var uzteikt, ja dienesti – Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija – tajā brīdī savā starpā sāk mētāties ar dubļiem, kurš ir vainīgs? Iekšlietu ministrs saka: "Nē, tā bija Aizsardzības ministrija." Aizsardzības ministrija visu vainu veļ uz VUGD un Iekšlietu ministriju: "Kāpēc tad tos cilvēkus neapziņoja?!" Lieliska sadarbība! Bravo!

Koalīcijas partiju pārstāvji atzinīgi novērtē drošības dienesta reakciju uz Krāslavas novadā uzsprāgušo dronu, sadarbojoties un savlaicīgi informējot sabiedrību par incidentu. Tāpat arī Jurēvics sacīja, ka, iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju, komunikācija par incidentu bija adekvāta, komunikācija ar sabiedrību – pilnīgi skaidra. "Šodien būtiskākais bija tas, ka sabiedrībai tika demonstrēta valsts gatavība šādiem gadījumiem," teica Edmunds Jurēvics.

Tiešām mēs nodemonstrējām valsts gatavību šādiem gadījumiem – otro reizi? Nopietni? "Reakcija un komunikācija bija laicīga. Komunikācijas līmenī ir svarīgi, ka tika sniegts pietiekami daudz informācijas," vērtē Šuvajevs. Partijas "PROGRESĪVIE" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzina, ka šis incidents parāda – ir gūta mācība pēc 2024. gada septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušā drona.

Ir gūta mācība, kolēģi? (Starpsauciens.) Es nevaru runāt par to, ko mēs esam runājuši sapulcēs, kas notika pēc šī drona incidenta. Es tikai varu pateikt to, ka mēs atgriezāmies pie tiem pašiem jautājumiem, par kuriem mēs runājām pēc Gaigalavas drona. Komunikācija ar sabiedrību bija laicīga? Šuvajeva kungs, kā komunikācija var būt laicīga, ja tai brīdī komunikācijas nebija vispār? Nu tā ka – vispār nebija! Kur bija lietotne "112 Latvija"? Kur bija sirēnas kaut vai Dagdā? Kur bija šūnu apraide? Bija tikai "WhatsApp" grupās ziņas no Viļuma kunga, no viņa kaimiņiem, no Latgales iedzīvotājiem: mums te lido droni. Kas notiek?

Nevajag sēt paniku, saka koalīcija. Vai tā nav panika, ja cilvēki nezina, kas vispār notiek? Nopietni? Sprūda kungs saka: "Vai Latvijai ir dronu siena? Īstā atbilde – jā, ir dronu siena." Sprūda kungs pagājušā gada 26. septembrī sacīja: "Katru gaisa telpas pārkāpēju ir jāspēj nekavējoties notriekt. Mums ir jāaizsargā mūsu valsts un tās cilvēki no pirmā centimetra." Sprūda kungs, cik garš ir jūsu centimetrs? Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, ļoti gribam zināt atbildi uz šo jautājumu. Vai tie ir 50 kilometri...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, norunātais laiks...

E. Smiltēns. ... vai 83 kilometri, vai 300 metri, kas bija līdz Svariņu ciemam, kur dzīvo cilvēki? Nebija brīdinājuma. Un, izrādās, "PROGRESĪVIE" apzināti pieņēma lēmumu nebrīdināt cilvēkus, lai neceltu paniku. Jo, kā teica Aizsardzības ministrijas pārstāve Liene Gātere: "Ja drons ilgāk būtu virzījies valsts iekšienē, šūnu apraide būtu aktivizēta un sabiedrība tiktu informēta. Mēs katru gadījumu izvērtējam atsevišķi."

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, jūsu solītais runas laiks nu jau ir krietni pāri.

E. Smiltēns. Es tikai pateikšu pēdējo.

Kolēģi, meli šajā valstī ir normalizēti. Sprūda kungs, ja jūs gribat turpināt darbu, jums jākāpj šeit, tribīnē, un pilnīgi atklāti un godīgi jāpastāsta par kļūdām un par to, ko mēs esam izdarījuši, lai, tērējot Aizsardzības ministrijas budžetu, nodrošinātu mūsu valsts drošību no pirmā centimetra, un vai mēs esam gatavi stratēģiski atvairīt nevis vienu dronu, bet tūkstoš dronu, jo tā ātrgaitas šoseja aiz mūsu robežām ir tieši tāda – dienā tūkstoš dronu no Krievijas Ukrainas virzienā un tūkstoš dronu no Ukrainas Krievijas virzienā. Atnāciet un pastāstiet! Kāds ir stratēģiskais mērķis tam, ko mēs pielēmām par 5 procentiem aizsardzībai... un ko jūs esat piegādājis? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies arī par tiešām saīsinātu runu.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Mums šodien diena ir saplānota pa minūtēm.

Bet pirms pārtraukuma es gribu vērst jūsu uzmanību, ka tūdaļ Sēžu zālē aicināsim pievienoties un viesoties mūsu "ēnas", kurām būs iespēja uz mazu mirkli iejusties deputātu lomā... un krēslos... un vietās. Tādēļ īpašs lūgums ir neatstāt uz galdiem savas personīgās mantas un datora lietas. Tā kā "ēnas" tūdaļ nāks šeit, zālē, lūgums neatstāt savas personīgās mantas uz galdiem.

Savukārt īpašs lūgums – īpaši uzstājīgs lūgums – "ēnām": lai deputāti pēc pārtraukuma bez aizķeršanās varētu turpināt darbu Saeimas sēdē, nepārbaudīt Saeimas balsošanas iekārtu darbību, nespaidīt pogas un neaiztikt tehnisko iekārtojumu. Paļaujamies arī uz jūsu sadarbošanos.

Godātie kolēģi! Laiks reģistrēties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Raivis Dzintars, Līga Kozlovska... redzu, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Leila Rasima un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Liels paldies.

Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 14.00. Tātad līdz pulksten 14.00.

Paldies.

Tagad laipni aicinām deputātu "ēnas" pievienoties šeit, Saeimas Sēžu zālē... nākt pie saviem deputātiem... un deputātu krēsliem. Aicinām "ēnas"! Jūs varat nākt šeit, Saeimas Sēžu zālē... tas nozīmē, ka Saeimas Prezidija "ēnas" ir aicinātas šeit, Prezidija tribīnē.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Nākam! Nākam raiti iekšā Saeimas Sēžu zālē! Ir vēl pilna diena! (Pauze.)

Godātie kolēģi, ir jau kāda minūte pāri pulksten diviem. Aicinu visus ieņemt savas vietas Sēžu zālē! (Zālē troksnis.)

Šodien mums tiešām ir bagātīga diena ar "ēnām" un notikumiem, bet mums ir pienākums arī stingri turēties pie laika grafika. Kolēģi, ja drīkstētu lūgt jūs ieņemt vietas Sēžu zālē un pārtraukt sarunas!

Atsāksim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma un turpināsim izskatīt deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam".

Debatēs pieteikušies vēl vismaz pieci deputāti.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es gribētu, lai šodien mēs nopietni parunājam par to, kas ir drošība. Mans viedoklis – drošība sākas ar drošību valstī.

Es intereses pēc paskatījos zvērestu Militārā dienesta likumā. Un kas ir ārkārtīgi interesanti... Zemessarga zvērests, teiksim, 1993. gadā bija: "[..] zvēru, netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt Latvijas tautu un Latvijas valsti, tās neatkarību." Pašreizējā redakcijā ir: "Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību [..] zvēru: būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai". Jūs jūtat atšķirību? Sākumā bija jāaizsargā tauta, tagad ir jāaizsargā valdība.

Un tad ir jautājums – vai katrs Latvijas iedzīvotājs sajūtas, ka viņš jebkura apdraudējuma gadījumā skries aizsargāt valdību vai tomēr gribēs aizsargāt savu ģimeni un savu māju? Bet latviešu vīrieši jau nav bruņoti. Es "latvieši" nedomāju etniskā nozīmē.

Un tad man ir jautājums – kāpēc lietuvieši varēja atjaunot savu 1919. gadā dibināto aizsargu organizāciju ar nosaukumu "Lietuvas Strēlnieku savienība"? Tāpēc, ka Lietuvas aizsardzības koncepcijā ir ielikti tie paši principi, kas somiem, kas kara pirmajā dienā var nolikt pretim iebrucējiem 300 tūkstošus un tad mobilizācijā vairāku mēnešu laikā palielināt līdz 900 tūkstošiem. Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju skaitam, kas ir 2,6 reizes mazāks nekā Somijā, mums tātad būtu jābūt 100 tūkstošiem, mobilizācijas laikā – 300 tūkstošiem.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tas karš būtu tieši tāds pats – galvenokārt ar raķetēm un droniem. Un neviens Latvijā pat nebāztu savu degunu. Kāpēc mūsu drošības koncepcija... kas jau pasaulē ir mainījusies un Ukrainā ir četrus vai piecus gadus... nav izstrādāta pilnīgi no jauna? Un, ja mēs nespējam uz šo jautājumu atbildēt, tad pilnīgi lieki ir dot... vai, teiksim, kritizēt pašreizējo ministru, kuram ir jāstrādā atbilstoši šai koncepcijai.

Tas ir jautājums faktiski tai partijai, kura sāka pārvaldīt Latviju no 2009. gada, kad pirmo reizi par premjeru kļuva tagadējais komisārs Dombrovskis. Tātad 17 gados Latvija nav spējusi izstrādāt tādu drošības koncepciju, ka tiek aizsargāts jūsu īpašums, ka tiek aizsargāti jūsu mājokļi, ka nenāk pāri Lietuvas robežai labi organizētas bandas ar droniem, kas izseko jūsu lauksaimniecības tehniku, naktī to nolaupa, un, ja tas nabags zemnieks zvana, teiksim, Zemgalē policijai Baldonē... ne Baldonē... Bauskā vai Dobelē vai Dienvidkurzemē – uz Liepāju, tad – ko viņš dzird? Tur jau nav pirmskara patriotiskie policisti, tur nav arī aizsargi. Tur ir faktiski tie paši vecie padomju miliči ar lieliem vēderiem, kuri parasti saka: ziniet, bet jūs taču esat 30–40 kilometru attālumā, un mums nav tehnikas vai mums nav benzīna, vai mums šodien nav cilvēku. Un nekas nenotiek.

Tātad šis ir varbūt viens no iemesliem, ar ko mums vajadzētu sākt. Ja mēs gribam šeit nacionālās drošības valsti un nacionālās drošības koncepciju, būtu jāsāk ar to, ka mums ir bruņoti iedzīvotāji.

Paskatīsimies atkal uz to pašu Lietuvu, ja runā par droniem. Viņiem pie Lietuvas Strēlnieku savienības nodaļām jau ir izveidotas dronu apkalpošanas nodaļas – 17 tūkstoši cilvēku, kas prasa no valsts budžeta tikai 20 miljonu gadā. Latvija tagad tērē divus miljardus.

Paskatīsimies, kas mums ir. Vai mēs 35 gados kopš neatkarības esam iegādājušies pretgaisa aizsardzības sistēmas? Tas atkal nav jautājums tagadējam ministram, bet tas būtu jautājums faktiski Ministru prezidentei Siliņai un Jaunajai VIENOTĪBAI, kas ir atbildīga. Cik mums ir "Patriot" baterijas vai līdzīgas sistēmas? Es paskatījos cenas. Ārkārtīgi interesanti. Viena "Patriot" baterija – tas ir viens radars, viens vadības centrs, 4–8 palaišanas iekārtas, tātad modernākie – ar 64 raķetēm. Un cena kaut kādā veidā... Latvijas vajadzībām... piecas baterijas maksātu piecus līdz septiņus miljardus eiro.

Salīdzināsim... kas nosegtu visu Latviju... tas ir vidējais nosegums... četras piecas pilsētas, divas militārās bāzes... tas ir apmēram pieci līdz septiņi miljardi. Vienā konteinerā ir četras raķetes, tātad četras palaišanas iekārtas būtu 64 raķetes. "Patriot" baterijas sedz kaut kur 20–30 kilometru augstumā... vidējas darbības raķetes... vidēja ātruma.

Ja mums vajag pret ballistiskajām pretinieka raķetēm, tad ir jāiegādājas THAAD. Tās ir hiperskaņas. Viena baterija maksā divus līdz trīs miljardus eiro. Baltijas valstīm kopā pilnīgi pietiek ar divām tādām baterijām. Tātad Latvijas izdevumi – divas baterijas, ja mums trešā daļa, tas būtu 1,5 līdz 2 miljardi. Tātad kopā ar apmēram 6,5 miljardiem budžetā Latvija varētu pilnībā nosegt lielās pilsētas, divas bāzes un varbūt vienu vai divas elektrostacijas. Bet 35 gados... varbūt ministrs nāks un pateiks, cik miljardi uz šo brīdi ir iztērēti. Ko mēs esam iegādājušies? Mēs esam iepirkuši, kā es lasīju, bruņutransportierus Spānijā par 200 miljoniem. Es nezinu, uz kurieni tie brauks. Mēs esam iztērējuši naudu dažādās artilērijas sistēmās, tas viss būtu labi. Bet mums nav pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Šorīt no rīta Ministru prezidente teica, ka mums ir daudz svarīgākas lietas. Un izrādās, ka drošība nav pretgaisa aizsardzības sistēmas. Drošība nav aizsargu organizācija, kuru varētu atjaunot ar vārdiem "Strēlnieku savienība", kurā būtu vīrieši līdz 60 gadiem, viņiem būtu mājās automātiskie ieroči, un viņi sevi aizsargātu – gan kā pirmie savu ģimeni, gan savu māju. Izrādās, Siliņas kundze saka – drošība esot "airBaltic", kurai mums atkal jāpiemaksā.

Tātad Latvijas drošība... Tā vietā, lai rūpētos par militāro attīstību, nauda mums aiziet "airBaltic", kur jau bija 500 miljoni, 300 miljoni. Es nezinu, cik tagad prasīs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varbūt pateiks. Tātad rēķiniet – pusmiljards, tā ir drošība.

"Rail Baltica" atkal ir drošība, par ko nevar pateikt, vai tā 6,5 miljardus vai 16 miljardus maksās. "Telia", LMT. Jaunā VIENOTĪBA šeit kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību un mūsu ekonomikas ministru – izcila afēra. "Tet" atpirkt no stratēģiskā investora par pusmiljardu vai miljardu un pārdot jaunam stratēģiskajam investoram.

Atcerieties to anekdoti, ka Krievijā atrada kasti ar degvīnu, pārdeva un naudu nodzēra. Šeit ir tas pats princips. Tātad no viena stratēģiskā investora nopirksim un pārdosim citam stratēģiskajam investoram. Un es sākumā domāju, kur tad ir tā pati ideja. Izrādās, ideja ir fantastiska. Tur ir desmitiem, ja ne simtiem starpnieku. Tur ir juristi, kas saņem 1000 eiro par stundu, tur ir tradicionālie konsultanti, kas ir desmitiem gadu pie Jaunās VIENOTĪBAS, tur ir vesela rinda citādu padomnieku, starptautiskās bankas un tā tālāk. Un visur ir komisijas naudas, kas, kā jūs redzat, informācijas tehnoloģiju iepirkumos Centrālajai vēlēšanu komisijai un citās vietās sadārdzinot divas reizes, "Rail Baltica", pēc Baltijas revidentu aprēķiniem, sadārdzinot četras reizes par 297 procentiem... Tātad 100 plus vēl 300 procenti. Vēja elektrostacijas. Vakardien lasījām, ka "Latvenergo" vēja elektrostaciju parki ir strādājuši ar zaudējumiem. Tas netraucē kult... sapņot par jauniem sapņiem. Nu, kā jau teicu, IT iepirkumi, kas ir sadārdzināti un kur izmeklēšana nav beigusies.

Tātad rēķinām kopā, ka šī valdība cer, ka tā tiks pārvēlēta un pagūs iztērēt vēl 10 miljardus uz visādām spekulācijām, stāstot, ka tas viss ir drošības jautājumiem nepieciešams un ka tā ir mūsu nacionālās drošības koncepcija.

Es, protams, nobalsošu solidaritātes dēļ šodien pret ministru, par viņa atkāpšanos, bet vēlreiz atgādinu, ka mums ir jāmaina noteikumi. Un, ja mēs oktobrī neko neizdarīsim, tad paliksim pēdējā vietā kā līdz šim visā Eiropas Savienībā. Pat ne tikai vēža slimnieki... bet mums pat ir atteikta nauda... Izrādās, skolēna ārstēšana ir 300 tūkstoši... viņš savāc, teiksim, no ziedojumiem, un viņu izārstē no vēža. Bet mums atrodas 10 miljardi visiem šiem projektiem, kur katra vārda galā ir pateikts, ka tas ir vajadzīgs Latvijas drošībai. Un šodien, nezinu, vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir nolēmusi, bet pēc brīvdienām, pēc Lieldienu brīvdienām, pēc pavasara brīvdienām, mums šeit atkal būs jābalso par kārtējo drošības maksājumu par "airBaltic" nesaimniecisko uzturēšanu un par viņu biznesu tālāk.

Un pēdējais. Tātad meli, meli, meli. Kāpēc es pieminēju "Rail Baltica", kuru nevar uzcelt ne par četriem, ne par 14 miljardiem? Es pateikšu. Viens piemērs. Ķekavas apvedceļš... Kā jūs domājat, godājamie kolēģi... kas ir vienīgais Latvijā pēc Eiropas paraugiem uzbūvētais autoceļš ar četrām joslām... Cik tas ir garš – kurš zina? 12,22 kilometri, un maksā 250 miljonus. Ķekavas autoceļš, kur kārtas projektēja arī Francijas kompāniju inženieri. Tā nauda tiks atdota 20 gados. Valsts maksās 12 miljonus. Un tas ir privātās partnerības projekts. Ja jūs izdalīsiet šos 250 ar 12, jūs dabūsiet kilometra izmaksu, dārgāku par 20 miljoniem. Tad kādā veidā jūs varat uzcelt 600 kilometru trasi lētāk par Ķekavas apvedceļu? Ja jūs pareizināsiet tagadējās būvniecības izmaksas, tad jūs sapratīsiet, ka to "Rail Baltica" pat Latvijā nevar par 10 miljardiem uzcelt. Un rezultātā mums nebūs nekādas aizsardzības, kamēr šeit nebūs nomainīta šī valdība.

Vēl par kvalitāti. Kāpēc šos projektus, ko Siliņas kundze sauca... ka tie visi ir vajadzīgi, šie spekulatīvie projekti Latvijas drošībai... kāpēc tos nebūvē pēc tā paša privātās partnerības principa? Zināt, kāpēc? Tāpēc, ka valdībai neizdodas atrast nevienu muļķi, kurš gribētu ieguldīt savu naudu projektā, kurš nekad neko nepelnīs, kura tāmes ir četrreiz sadārdzinātas un par kuru nav zināms, kas vispār to finansēs. Ja Ķekavas apvedceļu finansēja Ziemeļu Investīciju banka... vēl ar Eiropas Banku, tad viņi izpētot redzēja, ka tas projekts būs kvalitatīvs. To būvē privātie, uzrauga privātpersonas, privātie uzņēmumi, un viņi skaita katru centu. Visi šie projekti, ko es nosaucu un ko Siliņas kundze cer būvēt, – tie visi ir valsts projekti, kuru valdēs sēž... un nekad nav bijuši ne... sākot ar "Latvenergo" un beidzot arī ar visiem šiem dzelzceļiem... tur sēž juristes, sociālo zinātņu ekspertes, iefiltrētas personas no dažādām nevalstiskajām organizācijām. Nu, tā kā mums te, Saeimā, arī... ministrijā arī, starp citu, ļoti daudzi no NVO jums tur sēž, vai ne? Speciālisti feminisma jautājumos, sociālā taisnīguma jautājumos, viņi būvē dzelzceļu... viņi būvēs, viņi saprot, ko "Rail Baltica" darīs, un viņi taisīs visus šos lielos projektus.

Un pēdējais – par droniem. Droni jau vairs pa vienam nelido ar operatoriem, un dronu spieti – tā jau ir pavisam jauna tehnoloģija. Tās ir jaunas programmatūras, kas maksā simtiem miljonu. Es tikai pēdējo pateikšu. Igauņi saprata, ka tas nav valsts uzdevums, un viņu jaunā kompānija, kas saucas "Swarmer", pagājušā nedēļā sāka kotēt akcijas "Nasdaq" biržā. Sāka ar sešiem dolāriem. Cena šodien ir kaut kādi 40... cik tur bija... Vienu brīdi uzgāja uz 60... Viņi nedēļas laikā ir savākuši 600 miljonus. Ieejiet šodien iekšā market... paskatieties, kapitalizācija ir 600 miljoni. Viņi cer savākt apmēram trīs vai četrus miljardus tikai vienai programmai. Kas ir "Swarmer"? Tā ir automatizēta, kompjuterizēta informācijas tehnoloģija, kas var vadīt no 100 līdz 1000 droniem automātiski, un neviens cilvēks nevar izsekot. Tā ir tā koncepcija, pie kā Latvijai jāstrādā. Mums nevajag bruņutransportierus, nevajag pirkt tankus, mums nevajag stāstīt, ka tagad sāksim domāt un mums jau būs tādi, kas vienatnē vada vienu dronu, ka tas kaut ko atrisinās. Bet arī nevajag uztraukties.

Tāpēc es domāju, ka neaiztiksim ministru, viņš dara, ko viņš var šajā sistēmā. Un mainām noteikumus, mainām šo valdību un tad atbrīvojam šos 10 vai 20 miljardus, kas aiziet spekulācijās... jeb četros gados tas būs 40–50 miljardi (Starpsauciens: "Laiks!"), un tikai tad mums būs drošības sistēma.

Laiks... Tā ka mierīgi...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai otro reizi.

R. Petraviča (LPV).

Ministra kungs, kamēr mēs šeit debatējam par jūsu demisiju, Rēzeknes novada Silmales pagastā ir atkal atrastas nezināmas izcelsmes drona atliekas. Kā šis drons tur nokļuva? Mums taču ir dronu siena, vai tad ne tā? Nu, ir taču. Kas mums tagad – katru nakti, katru dienu pa dronam ielidos? Tas tā sākumā – pa vienam.

Un, dārgie PROGRESĪVIE, ja jūs neesat pamanījuši, tad Amerikas Savienotajām Valstīm un Ungārijai, to prezidentiem ir ļoti draudzīgas un ciešas attiecības. Viņiem ir līdzīgi uzskati par migrāciju, par konservatīvām vērtībām. Tad acīmredzot jūs tagad nostājaties arī pret Ameriku, pret mūsu NATO stratēģisko – galveno – partneri. Jūs esat pret Ameriku. Vai tad ne tā? No jūsu teksta.

Un, man šķiet, amorāli ir tas, ka aizsardzības ministrs nāk no partijas, kas atbalsta Palestīnu, kas ir izrādījusi simpātijas teroristiskajai organizācijai "Hamās", kas 2023. gada 7. oktobrī veica brutālu slaktiņu Izraēlā, nogalinot vairāk nekā 1200 cilvēkus, izvarojot sievietes, dedzinot bērnus, nolaupot simtiem ķīlnieku. Tas nav amorāli, ka jūs atbalstāt teroristus? Un tas nav tikai politisks jautājums. Tas ir dziļi amorāls jautājums.

Un parunāsim, ko nozīmē būt aizsardzības ministram. Tas nav par sociāliem jautājumiem, vides aizsardzību vai kultūru. Tas ir par valsts aizsardzību, par NATO alianses stiprināšanu, par gatavību pretoties agresijai, īpaši šodien, kad Krievija turpina karu Ukrainā un Irāna ar saviem teroristiem "Hamās", "Hezbollah" destabilizē visu pasauli. Aizsardzības ministram ir jābūt cilvēkam, kurš skaidri atšķir draugu no ienaidnieka, teroristu no upura un demokrātiju no džihādistu ideoloģijas.

Un ko mēs redzam? Partiju, kura iebilst pret Izraēlas prezidenta vizīti Latvijā, kura piedalās pasākumos, kur tiek pieminēti Palestīnas civiliedzīvotāju upuri bez stingras "Hamās" nosodīšanas, un kuras pārstāvji izklausās kā "Hamās" propagandas atkārtojums? Nu, tādi jūs izklausāties.

"Hamās" nav atbrīvošanas kustība. "Hamās" ir teroristu organizācija, kuru Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un lielākā daļa civilizētās pasaules ir oficiāli atzinuši par teroristisku. Tā izmanto savus iedzīvotājus kā dzīvu vairogu, zog humāno palīdzību, lai būvētu tuneļus, raķetes. Un tās hartā ir skaidri rakstīts: Izraēlas iznīcināšana un ebreju nogalināšana.

Ja partija, no kuras nāk aizsardzības ministrs, ir gatava būt draudzīga pret šādu ideoloģiju vai vismaz izvairās to skaidri nosodīt, tad rodas loģisks jautājums: kāda ir šī ministra uzticamība, kad runa ir par Latvijas drošību? Vai viņš spēs stingri atbalstīt Izraēlu – mūsu demokrātisko partneri Tuvajos Austrumos? Vai viņš skaidri spēs pateikt "nē" jebkādām simpātijām pret terorismu? Vai viņš spēs pārliecināt NATO partnerus, ka Latvija ir uzticams sabiedrotais? Tas ir amorāli, jo tas rada interešu konfliktu. Aizsardzības ministram ir jāaizstāv Latvijas intereses, nevis jābalansē starp Rietumu vērtībām un teroristu atbalstītāju simpātijām. Tas rada šaubas par mūsu sabiedroto un... mūsu pilsoņu acīs. Tas signalizē – mēs neesam pilnībā uzticami. Un drošības politikā uzticamība ir viss.

Tāpēc, godātie debatētāji, morāle politikā nav luksuss. Tā ir pamats. Un, ja mēs pieļausim, ka aizsardzības ministrs nāk no vides, kas ir draudzīga, labvēlīga pret "Hamās" un Palestīnas teroristisko spārnu, mēs nododam Izraēlu, mēs nododam paši savas vērtības – demokrātiju, brīvību un tiesības uz pašaizsardzību. Tas nav pieņemami, tas ir amorāli. Un tam ir jābeidzas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Šodien diezgan daudz jau tika pateikts par to dronu situāciju Latgalē. Neatkārtošu. Vēlos pievienot papildu lietas, kas ir neapmierinošas un kritiskas Aizsardzības ministrijas darbā. Viena no tām ir agresorvalsts sliežu demontāža, uz ko aicināja nevis "Nacionālā apvienība", bet... vispirms uz to aicināja Nacionālie bruņotie spēki, un tad to izdarīt aicinājām arī mēs – politiskajā līmenī. Un, ja aizsardzības ministrs nerespektē Nacionālo bruņoto spēku pulkvežus, tad ko gan viņš respektē? Manuprāt, tas ir tas, kas bija jāizdara. Šis posms Kārsava–Krievija, kas, pēc NBS viedokļa, ir uzskatāms par bīstamāko no militārā apdraudējuma viedokļa, savukārt vismaznozīmīgāko tranzīta sektorā, jo tranzīts neiet vispār pa turieni, – tur ir tikai Krievijas kravas, kuras, kā jūs sakāt, vēlaties pārtraukt... Neviena tranzīta krava tur neiet. Šo posmu vajadzēja un vajag demontēt.

Nākamais. Valsts aizsardzības dienests. "PROGRESĪVO" vēlme obligātā kārtā iesaukt sievietes man liekas nepieņemama, greiza un, manuprāt, nav datos balstīta. Kādi ir dati? Dati ir tādi, ka mums ir valsts aizsardzības dienesta vecumā vairāki tūkstoši jaunieši, vīrieši, kas nestrādā un nemācās. Tad kādēļ "PROGRESĪVIE" vēlas obligāti iesaukt sievietes, nevis šos dīkdieņus, slaistus vai kā mēs viņus sauksim vai nesauksim, vienalga? Kur ir loģika? Tātad, pēc NVA datiem, ir 2700 šādu jaunu vīriešu. Tie ir tikai reģistrētie bezdarbnieki. Noteikti ir vēl tikpat, kuri nav reģistrējušies. Tātad domājam par atbildīgu sabiedrību. Kā jūs paskaidrosiet jaunai meitenei, kura studē un vēlas kļūt par māmiņu un taisīt karjeru, ka kāds zālītes tirgonis no "Origo" netiks iesaukts, bet viņa tiks iesaukta? Tāda ir "PROGRESĪVO" politika šobrīd.

Nākamais mans pārmetums ir par aizsardzības industriju, kam arī Eksporta un konkurētspējas apakškomisijā esam veltījuši daudz uzmanības. Pazaudētas investīcijas, kuras ir aizgājušas uz Lietuvu un Igauniju. Es neesmu dzirdējis skaidrojumu, kur ir problēma. Ja problēma ir likumdošanā, nāciet uz Saeimu, grozām likumu, mazinām birokrātiju. Man ir aizdomas, ka problēma ir Aizsardzības ministrijā, gausajās atbildēs un futbolēšanā, ko nereti saka arī mūsu vietējie uzņēmēji. Gribat piemēru? Iedošu piemēru.

Mēs ilgi cīnījāmies, lai šajā palīdzības pakotnē, ko Latvija sniedz Ukrainai, būtu vairāk mūsu aizsardzības industrijas uzņēmumu. Šo to panācām. Mums ir "Fox", mums ir vēl pāris gadījumu. Paldies par to. Arī tas nāca lēni, ilgstoši. Uzņēmēji saka – dodiet atbildi. Aizsardzības ministrija nedod atbildi. Arī "nē" ir atbilde, jo viņi saka: tad ražosim kaut ko citu vai piedāvāsim citiem. Ilgstoši vienkārši nebija atbildes, uzņēmējs dedzina savus finanšu resursus pa to laiku. Bet nu labi, šo to panācām.

Piemērs. Uzņēmums oktobrī iedod Aizsardzības ministrijai šo, es nesaukšu vārdā, bet nu... tehniku, kas jānogādā Ukrainai. Oktobrī nodod Latvijas palīdzību Ukrainai. Februārī man tas uzņēmējs saka: ukraiņi neko nav saņēmuši, jo, izrādās, šī tehnika stāv Rīgā noliktavās piecus mēnešus. "Tas jau tikai karš laikam, vai ne?" tā man atjokoja šis uzņēmējs. Tādi ir tempi. Tādi ir šie tempi Aizsardzības ministrijai.

Nu, lūk, līdzīgi ir arī ar militārajiem iepirkumiem. Mums robežas iepirkumā ir situācija, kad uzņēmējs ar izdevīgāko nosacījumu zaudē iepirkumā, nesaņem pietiekamus skaidrojumus, uzvar uzņēmums, kuram ir nodokļu parādi. Šobrīd uzņēmējs tiesājas ar valsti. Valsts pārmaksā gan iepirkumā, gan tiesvedībās. Šis ir aizsardzības ministra darba rezultāts.

Dronu apmācības. Ir piektais kara gads, 19 dronu bataljoni Krievijā. Mums šogad beidzot sāksies dronu apmācības valsts aizsardzības mācībā. Līdz ar to... nekā personīga ministra kungam... bet rezultāti ir viduvēji. Galvenais pārmetums ir temps, jo es nedomāju, ka ministrs mostas ar domu, kā kaitēt Latvijai vai tamlīdzīgi. Domāju, ka viņš grib labu. Jautājums – vai sanāk? Un jautājums – vai temps ir adekvāts?

Man liekas, pat miera laikos šis temps būtu neadekvāts, šajā situācijā –nepiedodami lēns. Sadzirdu jūsu retorikā – mēs jau cenšamies –, bet, ziniet, šībrīža ģeopolitiskā situācija un Aizsardzības ministrijas postenis nav vieta, kur "PROGRESĪVAJIEM" censties. Tā ir vieta, kur nodrošināt rezultātu samērīgā, ātrā termiņā. Censties var trenažieru zālē vai kaut kur citur.

Par Aizsardzības ministriju jāuzņemas atbildība ministram un politiskajai partijai, kura spēj šo tempu un izlēmību nodrošināt.

Līdz ar to aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Nu tad tā! Viss, kas jāzina par "PROGRESĪVO" ministrēšanu un politisko retoriku, pirms neilga brīža atskanēja šajā Saeimas zālē.

Jūs man piekritīsiet, ministra kungs, ka, salīdzinot ar visu to, ko jūs esat dzirdējis manās iepriekšējās runās, šī demisijas pieprasījuma runa bija ļoti korekta. Es pret aizsardzības jautājumu Latvijā izturos kā pret jēlu olu. Man tiešām bija grūti atrast pareizos vārdus, lai neizteiktos par asu vai nepateiktu ko tādu, ko varētu izmantot mūsu potenciālais ienaidnieks, vai ko tamlīdzīgu.

Jūsu partijas vadītājs tā vietā, lai būtu kaut nedaudz paškritisks pret to, ko jūs izpildāt aizsardzības jomā vai, pareizāk sakot, neizpildāt, atļaujas atnākt un no šīs tribīnes pateikt, ka vainīgs ir Šlesers ar Orbānu. Nopietni? Tiešām?! Es gaidu... arī jūs atnāksiet un pateiksiet... Šlesers ar Orbānu. Šlesers ir tas, kurš aizbrauca uz kaut kādu Eiropas... patriotu sanāksmi... Tiešām viņš ir vainīgs pie tā, ka šodien atkal ir atrasts kārtējais nogāzies drons? Tiešām?! (Starpsauciens.)

Kamēr mēs te pļāpājam, cilvēki pārlasa kādus dokumentus. Un ir konkrēts jautājums... par to pašu lidostu "Rīga". Kad tad pēdējo reizi, ministra kungs, jūs ieskatījāties dokumentos? Un tie divi dokumentu nosaukumi, kas jums būtu jāpiefiksē, ir... 2025. gada sākumā lidostas "Rīga" definētie drošības mērķi... atrodiet tur kaut vienu vārdu par droniem... un ieskatieties 2023. gada ārkārtas situācijas plānos, paskatieties, ko jūs tur atrodat vai, pareizāk sakot, neatrodat.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Jā, redz, cik interesanti – paiet dažas minūtes kopš iepriekšējās runas un var beidzot publiskāk teikt to, ko jūs jau "Delfos" tagad varat izlasīt, – par kārtējo Sprūda kunga efektivitāti... ar dronu sienu... kā viss efektīvi strādā un notiek. Skumji, ka mums "PROGRESĪVO" vadītā Aizsardzības ministrija ir tādā līmenī.

Jāteic, ka Šuvajeva kungs gan ir meistars. Es kā vēsturnieks esmu lasījis dažādas runas, tai skaitā, kā boļševiki savulaik vērsās pret oponentiem. Šai gadījumā, kad ir jārunā par to, kā aizsardzības ministrs tiešām stiprina mūsu valsts aizsardzību... vienkārši atrast iemeslu, lai vērstos pret lēmuma projekta iesniedzējiem... es neredzu kvalitatīvu piegājienu, jo, ja jūs būsiet pamanījuši, pat valdību atbalstošais Rajeva kungs ir vērsis kritiku pret aizsardzības ministru un to, kā Aizsardzības ministrijā viss notiek.

Vēlos atgādināt, ka šī nav smilškaste. Kopš 2022. gada nav smilškaste... spēlēties, eksperimentēt ar rotaļām, varavīksnēm aizsardzības resorā. (Starpsauciens.) Vai mēģināt ar varavīksnēm taisīt "Rail Baltica", kā daži eksperti to darīja un beigās visu salaida tādā dēlī, ka valstij tas ir izmaksājis miljonu miljonus. Nu nav vietas "Progresīvo" eksperimentiem. Tos eksperimentus jūs varējāt taisīt bērnudārzā.

Aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Es ar nolūku visu laiku ļāvu ministram nākt izteikties. Kā redzam, viņš beidzot ir pieteicies, mēs beidzot dzirdēsim paša ministra viedokli par esošo situāciju un to, kas būtu jādara. Kā jau teicu, es labprāt runātu pēc ministra kunga, bet, piedodiet, pats vainīgs. Būs jāklausās viss.

Sāksim ar to, ka šodien ir 1. aprīlis, bet man patiešām nenesas prāts uz jokiem. Šodien mēs visi tikāmies ar "ēnām", ar mūsu ēnotājiem jauniešiem, un gan jau visi skaidrojām, kādu atbildību nesam šeit, Saeimā. Jāatzīmē, ka bieži cilvēkiem ir jāskaidro, ar ko atšķiras Saeimas atbildība no valdības atbildības. Un dažreiz, man šķiet, mēs aizmirstam parastos cilvēkus, kas rūpējas par mūsu drošību, gluži tāpat kā karavīrs Ukrainā rūpējas par savu frontes metru, lai fronte netiktu pārrauta un lai, nedod dievs, nebūtu upuru. Tāpat ministram – tieši tā – ministram! – būtu jānes atbildība par šo slaveno centimetru vai metru... pirmo metru pie robežas, lai patiesi nebūtu, nedod dievs, upuru arī Latvijā.

Mēs šeit, Saeimā... cienījamie un augsti godātie koalīcijas deputāti, tieši jūs nesat atbildību par šiem nu jau četriem droniem, kas Latvijā vienā vai otrā laikā ir identificēti. Ministrs visu laiku ir runājis un solījis, jau gandrīz trīs gadus ir solījis, ka tūlīt, tūlīt mums būs efektīva dronu siena, ka mēs esam dronu koalīcijā un kur tik vēl ne. Bet rezultāta kā nav, tā nav.

Man, kolēģi, jums jāatgādina, ka šobrīd Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst ilgāk, nekā ilga Otrais pasaules karš. Ministrs, kā jau teicu, amatā ir gandrīz trīs gadus. Mēs 22 gadus esam pilntiesīga NATO dalībvalsts. Kopš Krimas okupācijas ir pagājuši jau 12 gadi. Mēs joprojām kaut ko meklējam, testējam, pie katra nākamā drona atkal dzirdam ministra aizbildinājumus, ka, piedodiet, tā bija kļūda, bet tagad – viss, tā mums bija ļoti laba mācība, un nākamo dronu noteikti vai nu ar skaņas iekārtām, vai kā savādāk piefiksēsim un notrieksim, vai kā citādi... tiešām no pirmā metra Latvijas iedzīvotāji var justies droši.

Kad bija otrā un trešā drona incidents... man jāatgādina vēl un vēl, ka otrais drons ielidoja Latvijā un pārlidoja pāri daudzu iedzīvotāju mājām, kas bija vistiešākais risks šo cilvēku un ģimeņu drošībai un, nedod dievs, arī dzīvībai... ministrs bija Ukrainā. Labi. Viņš uzreiz atskrēja uz Svariņu pagastu, uztaisīja video uz latvāņu fona. Piedodiet, uz latvāņu fona es varu uztaisīt video katru nedēļu un jums atsūtīt – ar izdegušiem un neizdegušiem latvāņiem. Tas neko nemaina. Maina ministra rīcība.

Ja jau viņš bija Ukrainā, tad man daudz svarīgāk būtu, lai ministrs patiešām vēlreiz pajautā, kā ukraiņi strādā ar droniem, kuri lido pie viņiem no Krievijas puses, un kā mēs varam labāk sakoordinēt sadarbību tad, kad ukraiņi, paldies dievam, izrāda pretestību Krievijas iebrukumam un sūta tur savus dronus, lai būtu minimāls drauds mūsu iedzīvotājiem. Es šo sagaidu no aizsardzības ministra, nevis, piedodiet, skriešanu un nākamā video taisīšanu.

Mēs redzam, pašvaldību vadītāji joprojām izsaka savas bažas, ka viņi informāciju saņem novēloti. Pierobežas pašvaldību vadītāji jau paši meklē kaut kādus savstarpējos kontaktus. Jā, atsevišķās pašvaldībās ir izveidotas civilās aizsardzības komitejas, bet reģiona līmenī šādas komitejas nav joprojām. Es neuzskaitīšu visus gadus, kas mums ir pagājuši.

Iedzīvotājam ir pilnīgi vienalga, vai drons lido virs Ludzas novada vai Balvu novada, vai Krāslavas novada. Ir svarīga kopīga šī pirmā centimetra, pirmā metra, pirmo 20 kilometru... vai cik tā ministrija spēs aizsargāt... dronu sienas vai kā cita... koordinēta sadarbība. Es to nevis lūdzu, bet pieprasu. Lūgties es varu baznīcā un cerēt uz dievpalīgu, bet negribu lūgties ministram. Es pieprasu ministra un valdības atbildīgu rīcību.

Protams, ir labi, ja atbrauc vizītē uz pierobežu, iepazīstas ar situāciju. Bet pēc būtības, piedodiet, šajā krīzes situācijā visiem ministriem būtu nevis vienkārši tur jābrauc, bet reāli jādzīvo šajos 20 kilometros. Varbūt tad patiešām mums būtu nopietna kontrole no atbildīgo ministru – gan aizsardzības ministra, gan iekšlietu ministra – un atbildīgo parlamentāro sekretāru puses, lai tā sistēma tur beidzot strādātu – gan šūnu apraide, gan pārējās labās idejas, kas izskanējušas. Bet tās kā nestrādā, tā nestrādā.

Man jāatgādina, ka Igaunijas prezidente savulaik devās padzīvot uz Narvu. Tas bija viņas pozitīvs žests – mēģinājums parādīt, ka visa Igaunijas teritorija ir Igaunija un visa teritorija viņai rūp. Tagad tas būtu labs žests arī no jums, Sprūda kungs. Dodieties uz Latgali biežāk un padzīvojiet tur arī naktīs. Un, ja būs nākamais drons, jūs pirmais saņemsiet informāciju no šūnu apraides un mājaslapas "112.lv". Cerams – ja neuzkārsies.

Piedodiet par manu parastā cilvēka runu. Jo kas tas ir – ielido divi droni vai viens drons pietuvojas Latvijas robežām... sistēma uzkaras. Nu, piedodiet, man atkal ir jāizsaka aizdomas par visu šo informācijas tehnoloģiju sfēru, kas daudzās jomās nedarbojas līdz galam. Negribu atgādināt par "E-veselību" un visām Centrālās vēlēšanu komisijas likstām.

Kur skaties, visur saproti, ka diemžēl nevari uzticēties, piedodiet, šīs valdības darbam. Vienīgais, kam es varu uzticēties, – patiešām godprātīgam robežsargu, zemessargu un NBS darbam, kas ir tur uz vietas un saprot to, ko es visu laiku mēģinu jums izstāstīt. Viņu ģimenes tur dzīvo. Ministri to nesaprot. Vai ZZS Kaspars Melnis nevar izstāstīt? Varbūt viņš pārāk reti ir Rēzeknē. Es nezinu. Vai viņam trūkst vārdu, kā jums to visu līdz galam izskaidrot? Kozlovska kungs arī it kā būtu no Latgales ievēlēts deputāts. Ievēlēts kā deputāts, tagad ir ministrs. Jums ir divi ministri, kuriem, piedodiet, ir tiešais kanāls ar Latgali. Vai tiešām man šeit jānāk... kā pēdējam... un jāskaidro ministram... jāstrostē par visām šīm lietām?

Negribu kritizēt ne vienu, ne otru ministru, ne valdību kopumā. Es jums to esmu šeit teicis ne reizi vien. Es gribu dzīvot drošā valstī, lepoties ar savas valdības darbu, kas rīkojas atbildīgi pašreizējo risku, kas nāk no austrumu puses, no Baltkrievijas un Krievijas, situācijā.

Svarīgi, kolēģi, ir tas, ka jūs atkal nobalsosiet par ministra saglabāšanu amatā, par spīti tam visam, ko es jums uzskaitīju. Pēc būtības jūs šobrīd uzņematies personīgu atbildību par nākamo dronu un, nedod dievs, pirmo upuri Latvijā. Tā ir jūsu atbildība. Negribu jūs baidīt, tā vienkārši ir loģika. Tā ir politiska loģika, ko mēs skaidrojam arī studentiem un tiem jauniešiem... Šeit ir lēmējvara, un lēmējvara uzņemas atbildību par šo vienu ministru un visas valdības darbu. Jūs personīgi ar šīs pogas nospiešanu uzņematies atbildību par nākamo dronu, nedod dievs, nākamo upuri, jo jūs trīs gadus ļaujat vienam ministram darboties šajā sfērā, lai gan visi eksperti, ar kuriem es runāju, piedodiet, smīkņā par mūsu spējām un mūsu dronu spējām, un mūsu spējām notriekt dronus. Mani tas viss, protams, dara bažīgu.

Tāpēc, kolēģi, aicinu vēlreiz nopietni apsvērt iespēju uzņemties atbildību par šo situāciju un iecelt citu ministru vismaz aizsardzības jomā, lai droši ir ne tikai Balvos, Ludzā, Krāslavā, Rēzeknē, Daugavpilī, bet arī Gulbenē, Madonā un Jēkabpilī, jo diemžēl mēs neviens nezinām, cik tālu aizlidos nākamais drons.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi! Es redzu šeit arī jauniešus – "ēnas". Tā ka – arī cienījamās "ēnas"! Vispirms es gribu teikt paldies par iespēju šeit būt un skaidrot, un atbildēt uz jautājumiem, arī kritiku, kas ir izskanējusi attiecībā uz tām aktivitātēm, kuras ir jāskaidro. Gribu teikt paldies visiem deputātiem par aktīvo līdzdalību kopumā mūsu aizsardzības tēmas aktualizācijā un stiprināšanā, jo tieši šajā kopdarbā arī veidojas gan labāka virzība, gan labāki risinājumi. Tā ka tiešām saku paldies par ikdienas savstarpējo sadarbību.

Trīs lietas, kas izskanēja diskusijās šodien un kam tiešām ikdienā es kā ministrs pievēršu uzmanību... arī vadu, jo nozare un tas, kas notiek nozarē, ir vispirms mana tiešā atbildība. Tā ka es pilnībā uzņemos atbildību.

Trīs lietas... Viena – par konkrētu pretgaisa aizsardzību un to, kas noticis attiecībā uz dronu incidentiem. Otra – kas notiek ar militāro industriju, kā mēs virzāmies. Un jāatceras, ka, protams, pretgaisa aizsardzība šajās dienās ir liela aktualitāte, liela prioritāte. Mēs tiešām uzdodam jautājumus, cik mūsu gaiss ir aizsargāts. Kopīgās spējas gan infrastruktūrā, gan cilvēku apmācībā, gan bruņojuma iegādē – tas neattiecas tikai uz pretgaisa aizsardzību, tas attiecas uz bruņotajiem spēkiem kopumā. Līdz ar to, protams, mums jādara darbs daudzās jomās, lai šis bruņojums, šīs spējas būtu.

Pirmām kārtām par dronu incidentiem, kas ir notikuši pēdējās dienās diemžēl jau daudzskaitlī arī Latvijā. Un tie ir nopietni incidenti gan Latvijā, gan – pēdējās dienās redzam – Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Droni ir ielidojuši mūsu teritorijās, un tās ir tiešas Krievijas agresijas Ukrainā sekas. Un man šeit jāakcentē – mums jārēķinās, ka nākotnē diemžēl mēs pilnībā no incidentiem nevaram izvairīties, lai gan darīsim visu – un es pie tā nonākšu – un darām visu, lai mēs izvairītos, lai maksimāli būtu gatavi.

Mēs apzināmies cilvēku bažas un uztraukumu. Es kā ministrs apzinos cilvēku bažas un uztraukumu. Tieši tāpēc pagājušonedēļ jau nākamajā dienā pēc drona incidenta es biju nevis virzībā no Kijivas uz Harkivu, bet devos pa taisno uz Krāslavas novadu, jo mana pārliecība ir tāda, ka maksimāli ātri jārunā gan ar iedzīvotājiem, gan ar pašvaldību, lai apzinātu situāciju un to, ko mēs varam darīt kopīgi.

Arī šodien es sazinājos ar Rēzeknes novada vadītāju, jo skaidrs, ka ir svarīga savstarpējā apziņošana un dialogs, arī tālākie soļi. Svarīgi ir izrunāt un parādīt to, ka mums ne tikai rūp, bet mēs konkrēti rīkojamies, lai aizsargātu iedzīvotājus. Tikos arī ar mūsu karavīriem, kas bija iesaistīti reaģēšanā Krāslavas novadā. Viņi bija gatavi savlaicīgi reaģēt un parādīt, ka viņiem ir gan apmācības, gan gatavība sargāt mūsu zemi no pirmā centimetra.

Pretgaisa aizsardzība ir bijusi, ir un paliks viena no aizsardzības nozares lielajām prioritātēm, jo mums ir jāsargā mūsu debesis, jo tādējādi mēs visupirms sargājam mūsu cilvēkus.

Sāksim ar to, kas ir izdarīts. Uzreiz teikšu – nav brīnumnūjiņas, un nebūs brīnumnūjiņas. Varat sagaidīt no jebkura aizsardzības ministra – brīnumnūjiņas pasniegtas netiks. Bet, protams, ir jādara. Un tās lietas, kas ir izdarītas, var uzskaitīt.

Pirmais – pēc nopietnā drona incidenta 2024. gadā momentāni uzsākām virzību uz to, kā mēs varam stiprināt gan detekciju, gan pretdarbību. Attiecībā uz detekciju. Mēs esam pirmā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kas ir ieviesusi akustisko detekciju. Mēs mācījāmies un mācāmies no Ukrainas pieredzes. Un citas valstis seko šim piemēram. Tas mums ļauj papildus saklausīt... pat ja, es teikšu tā, tas nebūs vienmēr.

Otrs – pretdarbība. Ir izvietotas kaujas vienības uz robežas. Un, kā es jau minēju, bija šī savlaicīgā reakcija Krāslavas incidenta gadījumā, kad jau devās uz šaušanas pozīcijām. Un ir aprēķins par to, ka, ja dronam būtu bijusi tālāka virzība, trajektorija, tad tas tiktu notriekts. Jau vairāk nekā gadu mūsu karavīri ir pie robežas 24/7 gatavībā un ir gatavi rīkoties katru minūti.

Trešais – mācoties no Ukrainas pieredzes, mēs sākām momentāni attīstīt jaunās tehnoloģijas, jo skaidrs, ka mazai valstij ne vienmēr būs pietiekami cilvēkresursu. Mums būs vajadzīgs bruņojums, būs vajadzīgas tehnoloģijas, būs vajadzīgas automatizētas sistēmas, kas var rīkoties. Tieši tāpēc ir virkne pretdronu risinājumu.

Jau pagājušajā gadā mēs testējām pārtvērējdronus poligonā "Sēlija". Un divu uzņēmumu pārtvērējdroni šobrīd jau nāk mūsu bruņojumā. No vienas no kompānijām, par ko tika pieminēts... par Beļģiju... šie droni ir arī mūsu bruņoto spēku rīcībā. Nākamā partija mums būs aprīlī, un mēs esam jau virzībā uz to, ka šajā gadā kopumā mums būs 500 pārtvērējdroni no trijiem uzņēmumiem. Pirmie droni jau ir. Nākamā partija būs tuvākā mēneša laikā. Un kopumā ir 500 pārtvērējdroni, kas ir gan... ar Ukrainas pieredzi... gan divi Latvijas uzņēmumi.

Protams, mēs turpināsim ieviest, integrēt... bet skaidrs, ka ir nepieciešams, lai šis šobrīd efektīvākais līdzeklis pilnībā būtu zināmā sinerģijā arī ar pārējiem līdzekļiem. Un vienlaikus jāatceras samērīgums miera un kara laikā. Mēs neesam miera laikā, bet formāli neesam kara laikā.

Protams, ir skaidri nākamie soļi, kas jādara attiecībā uz pretgaisa aizsardzību. Mums jau šajā gadā ienāks vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T" – ar radariem, ar raķetēm, ar konkurētspēju reaģēt. Šajā līgumā ir iesaistīti arī mūsu komersanti, mūsu uzņēmumi un uzņēmēji. Mēs tikko kā ar Vāciju parakstījām vienošanos par to, ka šeit, Baltijā, tieši Latvijā, būs uzturēšanas un apkopes centrs.

Jā, ir mācību stunda. Un mūsu mācību stunda nepārtraukti – no šiem incidentiem. Un vēlreiz – kā ministram man ir atbildība un būs atbildība, lai šīs mācību stundas tiktu maksimāli operatīvi, ātri integrētas. Un tas arī šobrīd notiek. Mēs mācāmies no ukraiņu sabiedrotajiem un mācīsimies nākotnē. Bet, protams, jāatzīst vēlreiz – nebūs brīnumnūjiņas, un diemžēl šādi incidenti var atkārtoties.

Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu komunikācija, apziņošana, jo skaidrs, ka tas nav tikai par praktiskām spējām, tas ir par drošības izjūtu un par permanentu, pastāvīgu dialogu ar cilvēkiem. Mūsu tehnoloģijas, kas ir ieviestas... jā, var kritizēt valdību... bet šūnu apraide ir ieviesta. Un ar šūnu apraidi (Nav saklausāms.)... kā mēs to redzējām pēdējā gadījumā, kas bija pirms dažām dienām Balvos un Ludzā. Un mēs varam teikt paldies dienestiem par to, ka tika saglabāts vēss prāts, un visiem cilvēkiem, kas saglabāja vēsu prātu.

Par dronu sienu. Šie jautājumi ir izskanējuši. Es jau esmu teicis: jā, dronu siena tiek veidota un tiks veidota, bet nebūs kā betona vai ķieģeļu siena. Arī Izraēlā, kas šeit tika pieminēta, ir "dzelzs kupols". Tas nebūs ne dzelzs, ne kupols, bet tas nenozīmē, ka tas nav efektīvākais instruments vai līdzeklis, lai aizstāvētos pret droniem.

Līdz ar to, protams, mēs nevaram zīmēt gaisa pilis. Un domāju, ka tie cilvēki, kas ir iesaistīti bruņotajos spēkos, ļoti labi apzinās, ka gaisa pilis nebūs absolūtas. Izraēlas "dzelzs kupolā", kas sedz mazāku teritoriju, gadiem ir ieguldīti miljardi. Tas nespēs apturēt visu. Un uz to mums ir jābūt gataviem. Ir veselais saprāts.

Pretdronu aizsardzības spēja no pirmā centimetra nenozīmē, ka tiks apturēts jebkurš mestais akmens, izšautā lode vai nomaldījies drons. Tas nozīmē spēju rīkoties krīzes stundā, arī hibrīdkara apstākļos. Un skaidrs, ka šī spēja ir nepārtraukti jāpilnveido.

Par industriju. Skaidrs, ka industrija ir tā, kas palīdz mums veidot mūsu aizsardzību, mūsu spējas šeit uz vietas, un tā ir svarīga. Pilnībā sadzirdu tās balsis... par uzņēmēju iesaisti. Un tā arī būs. Lai gan vienlaikus saņemu kritiku, ka varbūt dažkārt šeit nav konkurences ar kādu no ārpuses, bet mēs turpināsim atbalstīt mūsu industriju. Tas ir mērķis, lai mēs jau 2028. gadā sasniegtu to, ka 3 procenti no mūsu IKP ir aizsardzības industrijai, lai vismaz 20 procenti bruņojuma ienāktu no mūsu industrijas, no mūsu uzņēmējiem. Un to apliecina konkrēti skaitļi. Tie apliecina konkrētu virzību... par to, ko mēs esam darījuši un darām.

Trijos gados vairāk nekā viens miljards eiro no mūsu budžeta ir aizgājis tieši mūsu industrijai. Palielinās aizsardzības industrijas komersantu skaits. 2025. gadā ir izdots divreiz vairāk licenču nekā 2022. gadā. Protams, licences nav vienīgais rādītājs. Protams, bet tas rāda konkrētas industrijas spējas.

Kopējais investīciju apmērs. Šobrīd mēs šo potenciālu vērtējam 1,4 miljardu eiro apmērā, kas varētu ienākt mūsu industrijā. Un kāpēc šie 37 potenciālie ārvalstu investīciju projekti? Lielā mērā tāpēc, ka mēs mērķtiecīgi esam īstenojuši to, ka mums ir jābūt lokalizācijai. Jebkurš lielais līgums... un tas nav citās valstīs... jebkurš lielais līgums... lokalizācijai ir jābūt šeit, Latvijā.

Tikko, kā minēju, mēs parakstījām vienošanos ar "Diehl Defence" – konkrētu kompāniju – par pretgaisa sistēmas piegādes lokalizāciju šeit, Latvijā. Kopumā 2025. gadā ir noslēgti četri šādi lokalizācijas līgumi par 285 miljoniem eiro tieši mūsu industrijai. Šogad Latvijā darbu uzsāks divas munīcijas ražotnes – modulāro pulvera lādiņu ražotne Iecavā un "Frankenburg Technologies" vadāmo raķešu ražotne Ādažos.

Mēs veidojam mērķtiecīgu sadarbību arī ar Ukrainu. Man pārmet to, ka varbūt es pasteidzos. Nē, mēs tikāmies gan ar valsts augstākajām amatpersonām, gan – šajā situācijā galvenais – ar bruņoto spēku pārstāvjiem, kas dod padomu. Un mēs bijām nopietnā industrijas forumā, kurā vienojāmies par kopuzņēmumu izveidi. Tā ka industrija aktīvi mācās arī no Ukrainas uzņēmumiem un veido savstarpējo sadarbību.

Mērķtiecīgi audzējam finansējumu pētniecībai, jo bez mūsu pētniecības nebūs iespējas attīstīt industriju. Mēs noslēdzām virkni līgumu un atvēlējām pētniecībai četrreiz vairāk nekā 2024. gadā. Un šajā gadā atvēlēsim vēl papildus.

Jā, nekautrēšos teikt, ka mēs esam dronu lielvalsts. Kādam tas var patikt vai nepatikt – esam dronu lielvalsts. Ja mēs skatāmies uz to, kādas finanses ir ieguldītas dronu industrijā, tad, jā, šie skaitļi runā paši par sevi. Pēdējos divos gados – pēdējos divos gados! – dronu koalīcijas un dronu armijas ietvaros vairāk nekā 100 miljoni eiro ir ieguldīti tieši mūsu dronu industrijā. Kādam var nepatikt šie skaitļi, var domāt, ka šie skaitļi ir mazāki. Tie ir ieguldīti dronu industrijā. (Dep. L. Liepiņa: "Cik jūs Latvijā no tā visa esat atstājuši?") Ir palikuši Latvijā, bet ir arī Ukrainā. Dronu armija ir Latvijā, un dronu koalīcija ir Ukrainā.

Vēlreiz – pretdronu spēja ir svarīga. Un testēt šīs spējas testēšanas vidē, kā poligonā "Sēlija", protams, ir svarīgi, un mēs to turpināsim. Bet tas nav tikai par pretgaisa aizsardzību un pretdronu spēju. Ir jāattīsta arī citas spējas, un tās mēs attīstām, lai cilvēki būtu drošībā.

Šajā gadā mūsu spēki kļūs jaudīgāki. Šogad ienāks... ne tikai parakstītie līgumi... es tos nepieminēšu... ienāks pirmās kājnieku kaujas mašīnas. Ienāks šeit pat ražotās bruņumašīnas "Patria". Ienāks vidējās darbības "IRIS-T" pretgaisa aizsardzība. Ienāks daudzskaitlīgi... kā es minēju, 500 pārtvērējdroni. Iegādāsimies brigādes, bataljona, rotas līmeņa bezpilota lidaparātus, vadāmos lādiņus, arī sauszemes un jūras dronus. Ienāks distances mīnēšanas sistēmas, mīnas un munīcija no mūsu uzņēmumiem.

Mēs turpināsim stiprināt valsts ārējo robežu. Arī runājot par dzelzceļu, padoms tika ņemts vērā. Padoms ir tāds, ka šobrīd sadarbībā ar citām nozarēm... starpnozaru sadarbības rezultātā mēs varam ātri rīkoties X stundā. Tas ir tas, ko arī militārajā jomā ir snieguši kā padomu un ko mēs esam ņēmuši vērā, un kas ir integrēts... tajā rīcībā.

Esam pabeiguši militārā poligona "Sēlija" pirmo būvniecības kārtu, un ir pilnīgi skaidrs, ka virzāmies uz priekšu arī ar otro. Nākamajā gadā poligona "Sēlija" bāzē būs izvietoti valsts aizsardzības dienesta karavīri. Tā ka mēs turpinām... un varam lepoties ar valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kas šogad uzsāks savu dienestu jaunajā poligonā "Mežaine" Skrundā.

Nobeigumā. Nopietnie dronu incidenti parāda, ka mēs nedrīkstam atslābt ne mirkli. Šie notikumi testē mūsu spējas, mūsu iestāžu sadarbību, mūsu gatavību, mūsu sadarbības un gatavības kultūru. Testē arī sabiedrības noturību un kopīgo spēju saglabāt vēsu prātu. Pats galvenais – ir svarīgi, lai katrs šāds dronu incidents ir izvērtēts. Bet ir jārīkojas konkrēti, virzoties ar šo spēju stiprināšanu, praktisku rīcību un drošības izjūtas radīšanu.

Vai mēs varam vairāk? Vai mēs varam ātrāk? Jā, mums nav izvēles. Mēs varam ātrāk, mēs varam vairāk, mēs varam kvalitatīvāk. Bet mēs esam izdarījuši daudz un neatslābsim turpmāk.

Tāpēc šobrīd gribu teikt paldies gan par šodienas pieprasījumu, gan par sarunu un diskusiju, gan par kritiku, gan par to, ka Saeima atbalstīja 5 procentus no IKP aizsardzībai, jo tas stiprina mūs visus kopā. Mēs neesam karā, bet acīmredzami neesam arī mierā, tāpēc kopīgiem spēkiem mums ir jāstiprina visaptveroša valsts aizsardzība, jo mēs sargājam Latviju visi kopā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Paldies. Mēs saņēmām visas atbildes.

Pirmām kārtām ļoti savlaicīgi ir gatavi reaģēt attiecīgie dienesti. Tā vismaz ministrs uzskata. Tas nekas, ka 25. martā drons pārlidoja pāri manai mājai pulksten 1.05. Kāds teiks: jā, ja nebūtu deputāta māja, tad nekas... Nē, pārlidoja ne tikai pāri manai mājai, bet arī citām mājām. Tas, ka ministrs apgalvo, ka mums ir savlaicīga reaģēšana... nu piedodiet, es vairs neko nesaprotu.

Nokrita jau ceturtais drons. Tikai tagad to identificēja. Tā ir savlaicīga attiecīgo dienestu reakcija, kad cilvēks ir reāli to pamanījis un noziņojis, paldies dievam, "112"? Ļoti savlaicīga reakcija! Jūs, Sprūda kungs, aizbraucāt uz pierobežu, uztaisījāt video... Pēc visām šīm jūsu darbībām un šīsdienas runas man izskatās, ka jūs būtu ļoti labs Aizsardzības ministrijas preses sekretārs. (Kāds deputāts aplaudē.) Goda vārds! Jūs mākat uztaisīt video un izstāstīt, ka mēs darām un ko tik nedarīsim.

Es šovakar braukšu uz Ezerniekiem, kas atrodas 20 kilometrus no robežas. Ja man šonakt pāri galvai lidos drons (Starpsauciens.), ko man tam... vicināt ar – ziniet, mums ir vienošanās, mums ir pētījumi, esam ieguldījuši 1,4 miljardus... pagaidiet nedaudz!

Ukraiņi ir vairākkārt teikuši, ka termiņš, kad viena drona attīstības cikls ir sācies un beidzies, ir viena nedēļa. Viena nedēļa! Dronu izgatavo, aizsūta uz fronti, un pēc nedēļas attiecīgi koriģē, vai tas der vai neder. Mēs esam dronu lielvalsts. Ļoti labi. Mēs sūtām dronus uz Ukrainu. Ceru, ka tie tur noder. Es ceru. Piedodiet par manu subjektīvo viedokli. Ceru, ka ukraiņi tos neņem tikai aiz žēlastības pret Latviju... kas, protams, palīdz viņiem... bet ceru, ka tie droni tur reāli kaut ko palīdz. Jūs varbūt zināt vairāk, bet man šobrīd, redzot no sava skatpunkta, no savām mājām, izskatās, ka kaut kas tur tomēr nelīmējas kopā.

Kolēģi, vēlreiz jums atgādinu, ka šobrīd jūs ar balsojumu uzņematies personīgu atbildību. Aizbildināšanās ar to, ka mēs nevaram mainīt šajos laikos ministru, ir pilnīgs... piedodiet, neiztur nekādu kritiku. Pat Ukraina nomainīja aizsardzības ministru. Kad ministrs netika galā ar uzdevumiem, ministrs tika nomainīts. Aicinu arī Latvijā to izdarīt. Ar to jūs parādīsiet savu personīgo atbildību, savu personīgo ieinteresētību tajā, kas notiek mūsu valstī. Un parādīsiet, ka jums patiešām rūp mūsu aizsardzība. Nevis tikai vienošanās, koalīcijas līgums, bet – reāli darbi.

Aicinu balsot "par" demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Sprūda kungs! Domāju, daudziem šodien zālē ir ļoti liela vilšanās, jo tā vietā, lai jūs atnāktu un konkrēti runātu par attiecīgo gadījumu, par drona ielidošanu mūsu gaisa telpā, nokrišanu, uzsprāgšanu 300 metrus no ciemata, jūs vispārināt šo jautājumu, runājot tā, it kā šodien uzstātos sakarā ar jūsu apstiprināšanu amatā, nevis situācijā, kad jau trīs gadus pildāt aizsardzības ministra pienākumus. Tā, it kā jums būtu ieceres un vīzija, nevis atbildība attiecīgajos gados jūsu darbā sasniegt noteiktus, konkrētus rezultātus.

Jūs, Sprūda kungs, tā arī neatbildējāt uz jautājumu, cik garš ir jūsu centimetrs. Tas, ko jūs esat deklamējis entajās vietās... par to, ka jūs aizsargāsiet Latviju un tās cilvēkus no pirmā centimetra. Jums ir jāatnāk... jums ir iespēja atnākt un uzrunāt...

Jūsu parlamentārā sekretāre Gāteres kundze raidījumā "Šodienas jautājums" teica, ka, ja drons būtu virzījies valsts iekšienē ilgāk, šūnu apraide būtu aktivizēta un sabiedrība tiktu informēta. Tas netika darīts, jo katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Tātad, Sprūda kungs, tika pieņemta apzināta izvēle, jūsu politiskās vadības, "PROGRESĪVO", vadītās Aizsardzības ministrijas lēmums, ka sabiedrību neinformēs. No tā var secināt, ka jūs apzināti pakļāvāt dzīvības briesmām cilvēkus visā abu dronu lidojumu trajektoriju garumā. Ir pants par bezatbildību... bezdarbību, kura izraisa riskus.

Mēs runājam par vienu dronu. Gāteres kundze saka: ja drons, kas ielidoja, būtu lidojis ilgāk, mēs būtu informējuši cilvēkus. Cik garš ir jūsu centimetrs – vēlreiz atkārtoju –, ja nepietika ar 15, 16 minūtēm lidojuma, kas varēja (pie maksimālā drona ātruma) būt 50 kilometru distance?

A kāpēc par pirmo dronu? Pirmais bija vienos naktī. Otrais drons bija pustrijos naktī. Pirmais drons nolidoja krietni ilgāku laiku Latvijas teritorijā nekā otrais, kurš nokrita. Kā tas iet kopā ar Gāteres kundzes teikto, ka, ja būtu lidojis ilgāk, tad cilvēkus informētu? Pirmais drons vienos naktī lidoja gandrīz divreiz ilgāk nekā tas, kurš nokrita.

Jūs nākat runāt par to, ka mēs esam iztērējuši tik un tik miljonus, tik un tik miljardus, tik un tik kubikmetrus betona un tā tālāk. Tā ir lielākā šīs valdības nelaime. Visi runā par iztērētajiem miljoniem, miljardiem un betonu. Neviens nerunā par sasniedzamajiem mērķiem un konkrētiem rezultātiem, jo, ja runā par betonu un miljardiem, tad var izvairīties no atbildības.

Ja runā par to, ka mēs būvēsim savu aizsardzības sistēmu, tad kādu, Sprūda kungs? Mēs investējam 5 procentus no iekšzemes kopprodukta, lai... notriektu vienu dronu, spētu brīdināt cilvēkus... vai notriektu 10 (tas ir Igaunijas piemērs – tur bija 10... vai Polijas – 20 dronus)... vai, ņemot vērā to, ka vienā naktī Krievija spēj izšaut 1000 dronus, kas var iznīcināt visu mūsu kritisko infrastruktūru vienā naktī, nesagaidot NATO karaspēku 5. panta ietvaros... Vai mēs attīstām šādas spējas vai... tikai uz dažiem droniem? Jūs par šo klusējat.

Lūdzu, kāpiet tribīnē un pamatojiet – jums ir vajadzīgi šie 5 procenti aizsardzībai, jo jūs gribat sasniegt konkrētu rezultātu. Atskaņojiet to rezultātu tribīnē, lai būtu iespējams no jums un no valdības vispār prasīt atbildību. Jums ir iespēja vēlreiz nākt un šo visu paskaidrot, un ieviest skaidrību. (Starpsaucieni: "Nevajag!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, pēc debatēm ir laiks balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Ilzes Stobovas un Kristapa Krištopana iesniegto lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 50, atturas – 1. Lēmums nav pieņemts, respektīvi, lēmuma projekts ir noraidīts. (Daži deputāti aplaudē.)

Kolēģi, turpinām darbu.

Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Jura Rancāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Labdien! Juridiskās komisijas šī gada 31. martā sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts "Par Jura Rancāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu "Par Jura Rancāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jura Rancāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Madaras Šenbrūnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskās komisijas 31. marta sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts "Par Madaras Šenbrūnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu "Par Madaras Šenbrūnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Madaras Šenbrūnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa darba kārtībā – "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Tā kā neviens neiebilst, lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts, un izskatīsim to atbilstoši Saeimas sēdes darba kārtības gaitai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 946 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6 % mazākiem nodokļiem" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Nākamā sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Edgara Putras, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Jura Viļuma, Andreja Svilāna un Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par paredzētā publiskā finansējuma 35 727 489 EUR apmērā ieguldījuma robežšķērsošanas vietu ar Krieviju modernizēšanai atbilstību valdības politikai".

Iesniedzēju vārdā motivāciju izklāstīs deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pirms relatīvi neilga brīža valdības vadītāja lepni un apņēmīgi paziņoja, ka viss – tirdzniecība ar agresoru Krieviju jāizbeidz pilnībā. Kāpēc kara piektajā gadā? Kāpēc tikai tagad? Droši vien tāpēc, ka šis ir vēlēšanu gads. Lai nu kā, mērķis tiešām svarīgs. Tirdzniecība ar agresoru un tā kara mašīnas barošana ir amorāla. Domāju, mēs visi to ļoti labi apzināmies.

Taču vai šie valdības skaļie vārdi iet kopā ar tās darbiem? Vai zinājāt, ka vienlaikus valdība ieplānojusi modernizēt un paplašināt muitas robežšķērsošanas punktus ar Krieviju ar skaidru un neslēptu mērķi – uzlabot caurlaidspēju – caurlaidspēju, kolēģi! – un vienkāršot transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem? Tā rakstīts par šiem projektiem.

Vai plānots pārvērst šos punktus par cietokšņiem mūsu aizsardzības līnijā? Nē, kolēģi. Tirgosimies tālāk – ātrāk, modernāk, ar zaļākām tehnoloģijām un zaļajam kursam atbilstošāk. Ar LED ekrāniem raitai satiksmes organizēšanai, saules paneļiem un putnu sietiem – putnu sietiem, kolēģi! Bet derot arī kurmju sieti – tā rakstīts specifikācijā. Bez ironijas. Derot arī kurmju sieti. Vareni, kolēģi! Mēs tagad aizsargāsimies pret kara baložiem un militārajiem kurmjiem. Nopietni?!

Tieši tā tas šodien pie iepriekšējā darba kārtības punkta izklausījās – Latviju apdraud kara baloži un militārie kurmji. Ieguldām 35 miljonus robežas caurlaidspējas stiprināšanai.

Vai tiešām, kolēģi, tā ir mūsu galvenā prioritāte? Vai šie 35 miljoni nebūtu ieguldāmi mūsu drošībai tiešām svarīgos jautājumos – dronu sienai, patvertnēm un robežas aprīkošanai? Premjerei ir jāatbild. Mēs prasām atbildes. Citādi, kolēģi, tas tiešām izskatās pēc Jaunajai VIENOTĪBAI tik raksturīgās divkosīgās politikas. Piedodiet par tiešo runu! Ar vārdiem jūs sakāt vienu, darbos mēs redzam pilnīgi pretējo, turklāt ļoti izšķērdīgu un Latvijas drošībai noteikti neatbilstošu politiku.

Nobeigumā vēršu uzmanību – tas nav kāds sens stāsts, kurš tikai tagad ir virzījies un kuram neviens nav pievērsis uzmanību. 2024. gadā valdība ir sākusi priekšizpēti gan Terehovā, gan Pāterniekos, gan Grebņevā, 2025. gadā – projektēšanu. 2026. gadā ir paredzēti būvniecības darbi, lai uzlabotu robežkontroles punktu caurlaidspēju, atvieglotu birokrātiju tirdzniecībai ar Krieviju. Tiešām?!

Aicinām, kolēģi, pievērst šim jautājumam visnopietnāko uzmanību un gaidīsim atbildes Pieprasījumu komisijā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Edgars Putra, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Linda Matisone un Raimonds Bergmanis ir iesnieguši pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par vēlēšanu IT sistēmu izgāšanos, risku vēlēšanu rezultātu leģitimitātei un politisko atbildību".

Iesniedzēju vārdā motivāciju izklāstīs deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (AS).

Labdien, cienījamais Prezidij, deputāti! Vienu brīdi uznāca šaubas, vai sūtīt šo pieprasījumu, jo tas pamatojas uz vienu vēstuli. Pamatojas uz vienu vēstuli par to, ka tā sistēma, kas, man šķiet, ir ļoti svarīga... un kas apdraud vēlēšanas... tas ir, reģistra sistēma, lai varētu balsot no jebkuras vietas. Pilnīgi gandrīz droši izskatās, ka ir pateikts "nē" no izpildītājiem.

Tas nozīmē – sešus mēnešus pirms vēlēšanām aizvien vairāk parādās drauds, ka vēlēšanas var būt pavisam savādākas ar visiem tiem trīs variantiem. Vai nu atgriežamies iecirkņos – katrs savā pieraksta vietā pasē, bet tas ir apšaubāmi, jo jau tuvu pie 100 tūkstošiem cilvēku nav pases, viņiem ir tikai ID kartes. Vai trešais – jābrauc saņemt kaut kādu paziņojumu un tā tālāk. Un vēl izskatās, ka... izskatījās, ka lēnām tiek meklēts grēkāzis CVK vadītāja izskatā.

Bet patiesībā mēs visi ļoti labi zinām, ka kājas aug tieši vienā slavenā aģentūrā. Slavena tā kļuva pirms kāda neliela laiciņa, un mēs par to runājām un mainījām likumu. Un es vēlreiz uzsveru, ka diemžēl tas, ka skaitīs ar rokām, neglābj to, ka vēlēšanas joprojām ir apdraudētas. Tāpēc mēs gribam saņemt atbildes. Un šoreiz ļoti, ļoti politiskas. Jo tad, kad mēs izcēlām "SOAAR" sistēmu no pelniem, nopirkām to un atdzīvinājām, tajā brīdī nebija ne konkursa, nebija nekā. Mēs to nodevām šai aģentūrai. Mainījās valdība, tie cilvēki aizgāja. Atnāca jauni, ļoti enerģiski, rosīgi IT puiši. Un tad viss sākās. Tā kā vakar noklausījos Eiropas prokuroru, tad šīs šaubas pilnīgi izgaisa. Un šis pieprasījums ir pilnīgi vietā.

Čudara kungs! Nāksies vien paskaidrot vismaz protokolam, lai kāds neteiktu, ka neesam brīdinājuši. Sešus mēnešus pirms vēlēšanām mēs esam apdraudēti. Lūdzu, mēs gaidīsim paskaidrojumus un skatīsimies, ko var darīt tālāk. Vai, iespējams, tas var darīt vienu labu lietu – seši mēneši... IT speciālisti saka tā, ka nav iespējams jaunu nolīgt un uztaisīt, bet iespējams ir viss šai pasaulē. Tāpēc varbūt tas liks saspringt, nolikt savas savtīgās intereses. Un, pats galvenais, politiķiem ir jāatbild par politiku, ko viņi ieviesa savās aģentūrās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots attiecīgi Pieprasījumu komisijai tālākam darbam.

Godātie kolēģi! Ir saņemts arī viens iesniegums par grozījumiem Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Zariņš, Ingrīda Circene, Mārtiņš Daģis, Zane Skujiņa-Rubene un Alīna Gendele lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 12. punktu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Deputātiem iebildumu nav. Jautājums no darba kārtības izslēgts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā šī gada 31. marta sēdē.

Komisijā priekšlikumi šim likumprojektam netika saņemti.

Komisija likumprojektu otrajā lasījumā ir apstiprinājusi un lūdz arī Saeimu to apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, darba kārtībā – Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums, otrreizēja caurlūkošana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Tātad likums, kuru mums atgrieza atpakaļ prezidents ar uzstādījumu pārskatīt, vai viss, kas saistīts ar cilvēkresursu politiku... Un tātad mēs esam pārliecināti par tiesu varas neatkarības garantijām... Tika komisijā izskatīts.

Tātad atgādināšu tikai likuma mērķi, kas bija nostiprināt tiesnešu un prokuroru neatkarību, nodrošināt tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas un noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta tiesneša un prokurora speciālā pensija.

Tātad komisijā tika saņemts 1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā, kurā tika ņemts vērā prezidenta ieteikums Ministru kabinetam sadarbībā ar Tieslietu padomi līdz 2030. gada 1. martam veikt izvērtējumu un informēt Saeimu par šā likuma ietekmi uz tiesu varu. Un, kas būtiski, saklausījām arī to, ko teica prokurori, – par ietekmi uz tiesu varu, tiesu varas neatkarības garantijām un cilvēkresursu politiku, tostarp tiesnešu un prokuroru ataudzi.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Laumai Paegļkalnai.

Lūdzu ņemt vērā, ka mums līdz pārtraukumam jāpaspēj izskatīt šo jautājumu.

L. Paegļkalna (Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Centrālais jautājums ir par to, vai likumdevējs ir spējis vienlaikus ievērot tiesu varas neatkarību un valsts fiskālo atbildību. Mana atbilde ir – jā. Tiesu varas neatkarība ir viens no demokrātiskas, tiesiskas valsts pīlāriem. Tā nav pašmērķīga institucionāla privilēģija, bet priekšnoteikums tam, lai ikvienai personai būtu nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no tiesu varas neatkarības principa izriet arī individuālās tiesneša neatkarības garantijas, tostarp saprātīga finansiālā drošība un sociālais nodrošinājums pēc amata atstāšanas. Satversme aizsargā ne tikai šādu garantiju formālu esību, bet arī to faktisko vērtību, liedzot tās bez īpaša iemesla samazināt. Vienlaikus no Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka likumdevējam ir rīcības brīvība pārskatīt nākotnē paredzētu sociālo nodrošinājumu, ja tas tiek darīts pienācīgā likumdošanas procesā, tam ir leģitīms mērķis un tiek ievērots samērīguma princips.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam, lemjot par šādu regulējumu, ir pienākums uzklausīt tiesu varu, ievērojot varas dalīšanas principu, taču likumdevējam nav pienākuma vienmēr piekrist šim viedoklim. Ja tas tiek ņemts vērā pilnā apmērā, likumdevējam sava izvēle ir pienācīgi jāpamato, un tieši tas šajā lietā ir noticis.

Ministru kabinets vērsās Saeimā ar aicinājumu izvērtēt speciālo pensiju regulējumu, nodrošinot atbilstošu tiesu varas iesaisti. Likumprojekts netika virzīts ne budžeta pakotnē, ne steidzamības kārtībā, bet tika izskatīts trijos lasījumos. Visā šajā procesā tika uzklausīta Tieslietu padome un prokuratūra. Un turklāt prokuratūra līdz pat likumprojekta trešajam lasījumam konsekventi atbalstīja likumprojekta virzību, neizsakot iebildumus pret tā saturu. Turklāt tieslietu ministres priekšlikumi pirms otrā lasījuma skaidri apliecina, ka tiesu varas viedoklis tika ne tikai uzklausīts, bet arī sadzirdēts pēc būtības, un Saeima, atbalstot šos priekšlikumus, to skaidri apliecināja.

Papildus tam mēs šobrīd pēc Valsts prezidenta lūguma atkārtoti apspriežam tostarp arī priekšlikumu Ministru kabinetam un Tieslietu padomei līdz 2030. gadam sniegt ziņojumu par regulējuma ietekmi. Tas apliecina, ka tiesu varas neatkarības institucionālās garantijas ir pilnībā ievērotas.

Likuma mērķis ir nodrošināt labāko iespējamo līdzsvaru starp valsts budžeta saistību ilgtspēju un no tiesnešu neatkarības principa izrietošajām tiesībām uz atbilstošu sociālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas. Vienlaikus būtiski, ka tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas ir daļa no vienotas valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas nav pašuzkrājoša, bet tiek finansēta no valsts budžeta, proti, no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Demogrāfiskie izaicinājumi objektīvi liek izvērtēt, vai nākotnes nodokļu maksātāji spēs nodrošināt šādu izdevumu apmēru līdzšinējā līmenī. Turklāt vispārējā vecuma pensiju sistēma jau ilgstoši ir pielāgota demogrāfiskām tendencēm, kamēr šī speciālo un izdienas pensiju sistēma šādā apjomā līdz šim netika pārskatīta. Tādēļ pamatoti pieņemts lēmums veikt plašākas izmaiņas, lai nodrošinātu taisnīgu, samērīgu sistēmu. Un izraudzītais līdzeklis ir arī piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo finanšu prognozes rāda, ka, neveicot izmaiņas, tiesnešu speciālo pensiju izmaksu kumulatīvais pieaugums nākamajos četros gadu desmitos būtu gandrīz 18 reizes, sasniedzot aptuveni 51 miljonu 2060. gadā. Savukārt ar likumā paredzētajām izmaiņām pieaugums kļūst lēzenāks.

Būtiski, ka likums attiecas nevis uz esošo speciālās pensijas apmēru vai jau iegūtām tiesībām, bet tikai uz nākotnē sagaidāmo sociālo nodrošinājumu tiem tiesnešiem, kuru stāžs šobrīd nepārsniedz 10 gadus, tātad kuriem tiesības uz pensiju varētu iestāties tikai pēc 15 gadiem. Vienlaikus tika vērtēts arī saudzējošāks risinājums – attiecināt izmaiņas tikai uz tiem tiesnešiem, kuri amatā tiktu iecelti pēc likuma stāšanās. Taču šāds risinājums neļautu sasniegt likuma mērķi tādā pašā pakāpē, jo nebūtu pienācīgi iespējams nodrošināt no sociāli atbildīgas valsts principa izrietošo pienākumu veidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Un starpība fiskālajā ietekmē būtu 12 miljoni eiro. Tādēļ nav cita, saudzējošāka risinājuma, kas leģitīmo mērķi ļautu sasniegt tādā pašā kvalitātē.

Īpaši būtiski – arī pēc likumā paredzētajām izmaiņām tiesnešiem saglabājas augstākais sociālā nodrošinājuma līmenis Latvijas pensiju sistēmā, jo nevienai citai sabiedrības grupai nav paredzēts tik augsts valsts garantēts nodrošinājums pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Un tas ir arī viens no augstākajiem Eiropas valstu salīdzinājumā.

Kolēģi, likumdevējs ir līdzsvarojis tiesnešu neatkarības garantijas ar valsts spēju tās ilgtspējīgi nodrošināt arī nākotnē. Tiesiska valsts un no tās izrietošais tiesu varas neatkarības princips prasa ne tikai spēcīgas garantijas šodien, bet arī valstisku atbildību, lai tās varētu nodrošināt arī pēc 10 un 20 gadiem. Tieši tādēļ šis risinājums ir tiesiski pamatots, taisnīgs pret sabiedrību kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai mums ir jābalso par šo priekšlikumu?

A. Čakša. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nē. Jūs teicāt, ka daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

A. Čakša. ... iekļauts komisijas priekšlikumā, un tas ir tajā...

Sēdes vadītāja. Jā, šis bija par 1. Deputāti piekrīt, ka ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Un tad jūs ziņojat tagad par 2. priekšlikumu.

A. Čakša. Jā. Atbalstīts. 2. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Čakša. Jā, līdz ar to lūgums atbalstīt Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likuma pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Un pirms reģistrācijas es vēršu jūsu uzmanību, ka pulksten četros pie mums viesosies Viņas Ekselence Moldovas prezidente ar uzrunu. Tādēļ es ļoti aicinu kolēģus laikus pulcēties Saeimas Sēžu zālē, izrādot cieņu augstajai viešņai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies seši deputāti: Mārtiņš Daģis, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Šodien mums ir gods uzņemt Saeimā Moldovas prezidenti Maiju Sandu, līderi, kura ar tiešām stingru apņēmību vada savu valsti pa demokrātijas un Eiropas integrācijas ceļu.

Man ir jāsaka, Latviju un Moldovu vieno kopīga vēsturiskā pieredze un izpratne par brīvības vērtību. Savukārt Moldovas pretstāve Krievijas hibrīdās ietekmes mēģinājumiem gan 2024. gada prezidenta vēlēšanās, gan referendumā par dalību Eiropas Savienībā, gan pēdējās Moldovas parlamenta vēlēšanās 2025. gadā ir pieredze, kurā ir vērts patiešām ieklausīties. Tādēļ man ir patiess prieks un gods šodien šeit, parlamentā, sveikt Moldovas prezidenti.

Es aicinu Viņas Ekselenci Maiju Sandu teikt uzrunu šeit, Saeimā. (Aplausi.)

M. Sandu (Moldovas Republikas prezidente).

"Dzimtā valoda ir māte, māte,

Dzimtā valodā vīns vēl saldāks,

Dzimtā valodā pasmejies pie sevis pats."

Dzimtā valoda ir ilgas pēc mātes. Tajā vīns vēl saldāks un maize gardāka. Un tikai savā valodā mēs varam pasmieties pie sevis vai arī apturēt draudus. Jūs atpazīstat šīs rindas, taču tās nav sarakstījis latvietis. Tās sākotnēji rakstītas rumāņu valodā. (Citē rumāņu valodā.)

Tās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados sarakstīja moldāvu dzejnieks Grigore Vieru. Toreiz padomju vara mūsu valodai bija devusi citu oficiālo nosaukumu. Un nosaukt to īstajā vārdā bija nepakļaušanās akts. Tas bija apliecinājums tam, ka tauta pastāv, kamēr vien pastāv tās valoda.

1985. gadā, kad Latvija sāka ceļu uz neatkarību, grupa "Līvi" šo dzejoli pārvērta dziesmā latviešu valodā. Un iedomājieties – divas valstis, divas valodas, kurām nav kopīgu sakņu, bet tomēr vienāds spīts, atteikšanās izzust. Moldova šodien ir šeit tās pašas nepiekāpības dēļ. Tā ir atteikšanās pieņemt, ka mūsu vieta ir jebkur citur, nevis tur, kur tā allaž ir bijusi, Eiropas valstu kopienā.

Godātā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie Saeimas deputāti! Es te stāvu to cilvēku vārdā, kuri cīnās tajā pašā cīņā, kurā reiz cīnījāties jūs. Tajā pašā frontē, tikai sarežģītākā un nestabilākā pasaulē. Mēs atgūstam to, kas mums tika atņemts. 1939. gada augustā divi vīri sēdās pie galda Maskavā un Eiropas kartē novilka līniju. Molotova–Ribentropa pakta līnija nodalīja tautas, ģimenes un dzīves. Un nevienam neprasīja viedokli. Tā bija šausminoša vienošanās, ka noteiktām tautām jābūt impērijā, kurā tās nemaz negribēja būt.

Latvieši to zina līdz kaulam. Vienas dienas laikā jūsu parlamentu atlaida, jūsu valsti okupēja. Veselas ģimenes sameta vilcienos uz Sibīriju. Nevis par izdarītiem noziegumiem, bet par to, ka viņi bija latvieši. Moldovas stāsts ir līdzīgs jūsējam, un to rakstīja tā pati roka.

Tas pats slavenais pakts no Rumānijas atdalīja teritoriju, kas šodien ir Moldovas Republika. Mūsu zeme tika okupēta. Mūsu valodai tika dots cits nosaukums. Mūsu vēsture pārrakstīta. Mūsu saites ar Rumāniju un Eiropu apzināti sarautas. Kad PSRS sabruka, nāca Latvijas tautas morālā apskaidrība. Tauta nekad nepieņēma to, kas bija noticis, bet Moldova pēc sabrukuma kļuva sadrumstalotāka. Gadsimts Krievijas impērijā un Padomju Savienībā bija dziļi ietekmējis mūsu pašapziņu. Tauta, kas pati nav pārliecināta par savu būtību, nevar vienoties par to, kurp tai jāvirzās.

Latvija 2004. gadā pievienojās ES. Moldova vilcinājās. Un ne tāpēc, ka mēs būtu mazāk eiropeiski, bet tāpēc, ka to, kas tika atņemts, mēs atguvām lēnāk. To mēs darām šobrīd. Un Molotova–Ribentropa pakta rētas nekad netiks patiesi dziedētas, kamēr katra tauta, kas tika ievilkta pelēkajā zonā, neradīs patvērumu Eiropas Savienībā – drošībā, brīvībā, beidzot atpakaļ mājās.

Godātie Saeimas deputāti! ES 20 gadus ir bijis mūsu enkurs. Mēs pieteicāmies dalībai 2022. gadā, vien dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma. Tā mēs nepārprotami parādījām savu nostāju. 2024. gadā mēs sākām iestāšanās sarunas. Mēs straujiem soļiem tuvojamies jums. Neskatoties uz Krievijas mēģinājumiem mūs atturēt, Moldovas tauta ir paudusi savu gribu veselas trīs reizes divu gadu laikā – konstitucionālajā referendumā par dalību Eiropas Savienībā, prezidenta vēlēšanās un parlamenta vēlēšanās. Un katru reizi spiediens bija arvien lielāks. Katru reizi mūsu cilvēki tik un tā izvēlējās Eiropu. Un mēs pildām šo solījumu.

Pirms trim gadiem Moldova bija pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes, šobrīd – neatkarīga. Mēs mainām tiesu sistēmu no pašiem pamatiem, vērtējam tiesnešus un prokurorus, veidojam tiesas, kurām ir reāla atbildība. Mēs pārveidojam pretkorupcijas sistēmu un arhitektūru, novēršam juridiskās nepilnības, kuras Krievija izmantoja savā labā, un salāgojam likumus ar Eiropas Savienības standartiem ikkatrā nozarē.

Eiropas Komisija mūs dēvē par labāko skolēnu klasē. Un mēs darīsim vēl vairāk. Tā rīkojas valsts, kas ir izdarījusi izvēli un saprot, kas ir likts uz spēles. Mēs neprasām žēlastību. Mēs prasām iespēju, kāda reiz bija Latvijai, – iespēju pabeigt ceļu, ko jau ejam.

Godātie klātesošie! Latvija savu ceļu gāja miera laikos. Mēs to darām laikā, kad pie mūsu robežas plosās karš, kad Krievija ir agresīvāka, nekā tā bijusi pēdējos gadu desmitus, un pasaule nav tik stabila, kā mēs visi vēlētos.

Un šādā situācijā Krievija mēģina pārņemt Moldovu ne ar karu un spēku, bet izmantojot mūsu demokrātiskos procesus. Un vēlēšanas tam ir ideāls instruments.

Maskavas stratēģija ir rūpīgi veidota. To jau izmēģināja vietējās un reģionālajās vēlēšanās, tad pilnveidoja un izmantoja prezidenta kampaņā un ES referendumā, kas notika, neraugoties uz klajo iejaukšanos. Taču īstais mērķis bija parlamenta vēlēšanas. Uzdevums bija pārņemt parlamentu, iecelt Krievijas kontrolētu valdību, sagraut mūsu demokrātiju, ievilkt Moldovu pelēkajā zonā un izmantot mūsu valsti pret Ukrainu un pret Eiropu.

Briesmīgākais šajā uzbrukumā bija tas, ka tika izmantoti paši demokrātijas pamatprincipi.

Biedrošanās brīvība kļuva par partiju pēkšņas dibināšanas rīku. Tikai trīs gadu laikā tika nodibinātas septiņas Kremļa finansētas partijas, un tās visas izlikās par... moldoviešu balsīm. Ja vienu pasludināja par antikonstitucionālu, tās vietā uzreiz parādījās cita. Viena partija tika dibināta pat Maskavā.

Pulcēšanās brīvība pārvērtās par algotiem protestiem. Izmeklētāji atklāja dalībnieku sarakstus, maršrutus un aploksnes ar naudu. Tuvojoties vēlēšanu dienai, cilvēkiem maksāja līdz pat 3000 eiro mēnesī, lai ierastos uz šiem protestiem.

Reliģiskā brīvība kļuva par vervēšanas rīku, mācītāji no tā sauktajiem svētceļojumiem atgriezās ar... politisku ideoloģiju un ietekmi sociālajos medijos.

Vēlēšanu dienā neatkarīgie mediji un vēlēšanu infrastruktūra piedzīvoja kiberuzbrukumu. Skaidrs, ka tā mērķis bija radīt iespaidu, ka vēlēšanās iejaucas valdība, nevis Krievija.

Dezinformācija tika radīta industriālā līmenī. Kremļa sauklis bija: Eiropa nozīmē karu, valdība pārdos valsti, prezidents piedalās bērnu tirdzniecībā. Troļļu ferma ar 100 "TikTok" kontiem un 55 miljoniem skatījumu valstī, kurā ir tikai divarpus miljoni iedzīvotāju.

Tiem, kuri sargāja vēlēšanu godīgumu, tika draudēts. Daudzos gadījumos prokurori, kuri izmeklēja korupcijas gadījumus vēlēšanu sistēmā, kā arī tiesneši saņēma nāves draudus.

Tam visam pamatā bija vēl nebijušas nelegālu naudas līdzekļu plūsmas. Pēc tam kad tika bloķēti ierastie kanāli, operācijas tika veiktas kriptovalūtā. Vienā kriptomakā, ko mūsu pretkorupcijas birojs atklāja, bija vairāk nekā 100 miljoni eiro. Šie līdzekļi ieplūda troļļu fermās, viltus medijos, tos izmantoja protestiem un balsu pirkšanai. Mēs lēšam, ka Krievija šajās vēlēšanās ieguldīja summu, līdzvērtīgu aptuveni 2 procentiem no mūsu IKP, tas ir divreiz vairāk, nekā tā tērēja iepriekšējā gadā, lai ietekmētu ES referenduma iznākumu.

Mēs sapratām, ka vislielākais drauds nav tas, ka atklāti tiek vicināts Krievijas karogs, jo šāds drauds ir redzams un redzamus draudus var novērst, bīstamākais iejaukšanās veids ne vienmēr ir iekrāsots baltā, zilā un sarkanā krāsā. Dažkārt tas izskatās pēc pamatotām šaubām. Tas jautā: kāpēc tik daudz tērēt aizsardzībai? Vai nevajadzētu runāt ar Maskavu, nevis tai pretoties? Varbūt sankcijas mums pašiem kaitē vairāk nekā viņiem?

Ne vienmēr šie jautājumi ir ļaunprātīgi domāti, taču, nepareizu cilvēku uzdoti, tie kļūst par instrumentiem, par līdzekļiem, ar kuriem mazināt sabiedrības gribu sevi aizstāvēt. Dažkārt mērķis nav ievēlēt Krievijas izraudzītu kandidātu, mērķis ir radīt pietiekami daudz trokšņa, cinisma un noguruma, lai brīdī, kad jāpieņem lēmums, sabiedrība nespētu rīkoties apdomīgi.

Kas mūs no visa tā pasargā? Mūsu pieredze liecina, ka tā ir prevencija, atmaskošana un vienotība, visas valdības un visas sabiedrības kopīga pieeja. Visām institūcijām jāstrādā kopā, žurnālistiem jāstrādā slepenībā, lai atklātu, kā šie tīkli darbojas iekšienē. Un viens princips stāv pāri visam: jāseko naudai. Sekojiet naudai, un robeža starp īstu demokrātiju un ļaunprātīgu iejaukšanos kļūs skaidri saskatāma. Vai partiju finansē pilsoņi, vai naudas pārvedumi ir no ārvalstīm? Vai ir īsta diskusija vai algoritmu un troļļu pastiprināts troksnis? Vai protests ir pārliecības vadīts vai naudas stutēts? Ne vienmēr ir viegli uz to atbildēt, bet tomēr izdodas. Es to saku, jo Moldova bija izmēģinājuma trusītis un Krievija ir mācījusies no savām kļūdām un pielāgojusi stratēģiju nākamajam mērķim. Konkrētā forma var mainīties, taču pamatloģika – ne.

Dāmas un kungi! Tas man liek secināt, ka Moldovas dalība Eiropas Savienībā nav tikai Moldovas jautājums. Moldovai ir 1200 kilometru gara robeža ar Ukrainu, un Ukraina ir bijusi mūsu vairogs. Dienu no dienas, kad Ukraina nepadodas, nepadodas arī Moldova. Ukrainas suverenitāte nav atdalāma no Moldovas suverenitātes. Ukrainas suverenitāte ir Moldovas suverenitātes priekšnoteikums, un Moldova to neaizmirsīs.

Jau kopš pirmajām iebrukuma stundām Latvija ir bijusi viena no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām, sniedzot vairāk – attiecībā pret valsts lielumu – nekā gandrīz jebkura cita valsts, jo jūs zināt, ko nozīmē, kad impērija nolemj, ka kaimiņvalstij nav tiesību pastāvēt.

Moldovas vārdā varu teikt: mēs to redzam, mēs esam pateicīgi, un mēs stāvam jums līdzās. Mēs sniedzam patvērumu ukraiņiem, nodrošinām humāno palīdzību, apmācām viņu atmīnētājus un ikvienā forumā pievienojam savu balsi Ukrainas atbalstam. Mēs vēlamies būt daļa no to valstu koalīcijas, kas palīdzēs nodrošināt Ukrainas drošību pēc kara beigām.

Atbalstīt Ukrainu, nostiprināt Moldovu Eiropas Savienībā un aizsargāt mūsu demokrātiju integritāti – tie nav trīs atsevišķi mērķi. Tiem ir viena stratēģiskā loģika. Eiropa, kas nopietni izturas pret savu drošību, nedrīkst ignorēt savu austrumu kaimiņu reģionu. Tā nevar ar vienu roku atbalstīt Ukrainu, bet ar otru atstāt demokrātiskas valstis pelēkajā zonā. Tā nedrīkst brīdināt savus pilsoņus par spēkiem, kas cenšas tos sašķelt, vienlaikus atstājot šiem spēkiem viegli sasniedzamu mērķi tieši aiz savām robežām. Moldovas vieta ir Eiropas Savienībā. Tā nav dāsna dāvana. Tas ir stratēģisks konsekvences jautājums.

Godātie deputāti! Grigores Vieru dzejolis pārdzīvoja impēriju, kas centās to apklusināt, latviešu valodā tas kļuva par daļu no jūsu tautas atmodas. Tā nav nejaušība vai kuriozs. Tas mums pavēsta ko būtisku – mēs vienmēr esam bijuši vienā pusē. Mūs okupēja impērija, un to neviens no mums neizvēlējās.

Jūs atradāt ceļu atpakaļ uz Eiropu, mēs tagad ejam to pašu ceļu un esam gandrīz galapunktā. Latvijas balss Briselē sev līdzi nes tās valsts nozīmīgumu, kura šo ceļu ir nogājusi un nav aizmirsusi, kas bija likts uz spēles. Izmantojiet šo balsi Eiropadomē, katrā telpā, kur tiek lemts par mūsu nākotni. Un ne tikai Moldovas dēļ, bet tāpēc, ka tie paši spēki, kas cenšas apturēt Moldovas pievienošanos Eiropas Savienībai, darīs visu iespējamo, lai sašķeltu Eiropu. Atbalstīt mūsu pievienošanos un aizsargāt savas demokrātiskās dzīves integritāti ir viens un tas pats pretošanās akts. Mēs esam gandrīz galapunktā. Palīdziet mums noiet šo ceļu līdz galam!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Liels paldies Moldovas Republikas prezidentei Viņas Ekselencei Maijai Sandu par spēcīgo runu, kas mums ir daudzu pārdomu vērta. Liels paldies arī parlamentam par uzmanību.

Godātie kolēģi, turpinot Saeimas darbu, vēršu jūsu uzmanību uz pāris lietām. Tūdaļ sāksies Saeimas delegācijas tikšanās ar Moldovas prezidentes delegāciju. Aicinu visus uzrunātos deputātus no Ārlietu komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Eiropas lietu komisijas un sadraudzības grupas... vienādās daļās pozīcijas un opozīcijas pārstāvjus... doties uz Viesu zāli.

Paļaujos, ka tādā pašā solidārā garā, kamēr mēs turpināsim sarunu ar Moldovas delegātiem par jautājumiem, kas ir svarīgi šeit, Saeimā, jūs arī turpināsiet... vienādās daļās... strādāt un izskatīt likumprojektus.

Sēdes vadīšanu tālāk nododu Saeimas priekšsēdētājas biedrei Antoņinai Ņenaševai.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu.

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai", otrais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā 25. marta sēdē izskatīja likumprojektu "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai" pirms otrā lasījuma.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Igors Judins.

I. Judins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 24. martā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" pirms trešā lasījuma.

Uz trešo lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Precizē, kādā veidā tiek reģistrētas akreditētas personas. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Atbalstīts.

I. Judins 2. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Zināmā mērā tehnisks grozījums – mazliet paplašināta informācija, kas varētu tikt iekļauta Fizisko personu reģistrā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Judins. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Deputāti piekrīt.

I. Judins. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma spēkā stāšanās noteikumu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Deputāti piekrīt, atbalstīts.

I. Judins. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Judins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums", trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisija ir strādājusi pie koncertzāles "Rīgas filharmonija" likuma pirms trešā lasījuma.

Saņēmām piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Saistīts ar zemesgrāmatas ierakstiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējais – redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka 8. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Lai nodrošinātu šīs normas skaidrību, priekšlikums noteic, ka Ministru kabinets lēmumu par finansējumu pieņems budžeta sagatavošanas procesā, vērtējot pieejamo fiskālo telpu, attiecīgā perioda prioritātes un valsts budžeta finansiālās iespējas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsaucieni.)... 4. priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsojam!")

N. Puntulis. Balsojam.

Sēdes vadītāja. Balsojam. Tātad balsojam. Vai...? (Dep. I. Indriksone: "Mums ir debates?")

N. Puntulis. Balsojam.

Sēdes vadītāja. Tātad runāt pieteikusies Ilze Indriksone.

Uzsākam debates, kolēģi! Uzsākam debates par 4. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Runājot par 4. priekšlikumu, Finanšu ministrija precizē, ka Ministru kabinets lēmumu pieņem konkrētā laikā. Atliek vien novēlēt, ka jaunā budžeta sagatavošana sākas tai brīdī, kad iepriekšējais budžets tiek apstiprināts. Tas nozīmē, ka faktiski viss gads ir budžeta sagatavošanas gads nākamajam periodam. Protams, ir jārespektē prioritātes. Gribu novēlēt, lai mūsu nacionālā koncertzāle "Rīgas filharmonija" būtu prioritāte ne tikai kultūras ministram, lai kurš arī būtu nākamais kultūras ministrs, bet arī pārējiem ministriem – arī ekonomikas ministram un noteikti arī finanšu ministram. Es šo priekšlikumu uztveru kā motivāciju nākamajam finanšu ministram atbalstīt koncertzāles būvniecību, lai mums izdotos realizēt šo projektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad par 4. priekšlikumu prasa balsojumu?

N. Puntulis. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 15, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

N. Puntulis. Un 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbilstoši likumprojektā paredzētajai shēmai precizē sākotnējo atskaites punktu, kad tiek pieņemts lēmums par būvniecības procesa uzsākšanu un nosacījumu izpildi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

N. Puntulis. Paldies visiem iesaistītajiem par ieguldīto darbu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā", trešais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumi nav saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja 2026. gada 25. marta sēdē un atbalstīja tā virzību izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā.

Kā jau sēdes vadītāja minēja, uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti, tāpēc likumprojekts tiek virzīts apstiprināšanai tādā redakcijā, kādā tas tika atbalstīts otrajā lasījumā, izdarot vienīgi valsts valodas redakcionālus precizējumus.

Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot konsulārās palīdzības regulējumu, tostarp precizējot personu loku, kurām šī palīdzība tiek sniegta, kā arī nostiprinot skaidrāku regulējumu attiecībā uz repatriāciju un evakuāciju ārkārtas situācijās, kā arī citus ar konsulāro funkciju nodrošināšanu saistītus jautājumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konsulārās palīdzības un Konsulāro pakalpojumu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Kapsētu likums", trešais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatīšanā bija likumprojekts "Kapsētu likums" pirms trešā lasījuma.

Komisijas vārdā vēlos teikt, ka sākumā, kad saņēmām šo likumprojektu, likās, ka būs neiespējami šo likumu šajā Saeimā pieņemt. Bet pēc tāda sistemātiska, rūpīga darba, tostarp arī darba grupās... jāsaka īpašs paldies vairākiem cilvēkiem, tie ir no Juridiskā biroja, īpaši Dainai Osei, arī Jurim Dambim, kas ir eksperts ar ilggadēju pieredzi kultūras mantojuma jomā, milzīgs paldies Rīgas valstspilsētas pašvaldības Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājam Gintam Zēlam par daudzajiem priekšlikumiem un konstruktīvo darbu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī komisijas priekšsēdētājam Burova kungam, kas spēja šo darbu novadīt līdz galam.

Tātad kopumā uz trešo lasījumu ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāts vārds "uzturēšanas" ar vārdu "apsaimniekošanas". Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Kultūras ministrija sniedz pašvaldībām metodisku atbalstu šo vērtību saglabāšanā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēts, papildinot ne tikai ar to, no kā izgatavots zārks, bet arī – no kā izgatavota urna. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridisks precizējums. Izslēgts likuma nosaukums... no šī panta ārā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit arī ir tas pats, kas bija iepriekš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Jā, te ir par to, ka pašvaldība var saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kā tiek piešķirta kapavieta. Par to arī bija diezgan daudz debašu. Tādēļ šis priekšlikums ir tikai daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Tālāk tad 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tajā noteikts, ka pašvaldības dome var saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta kapavieta. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 8. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Papildina to radinieku sarakstu par kapavietas turētāju ar vārdu "svaini" pēc vārda "radinieks". Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 9. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī runā par radniecību, kas attiecas uz kapavietas lietošanas tiesībām. Šis arī nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 10. – komisijas priekšlikums. Precizē par kolumbārijiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 11. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Tas ir par kapavietu aktēšanu. Tātad, ja kapavieta netiek sakopta triju gadu laikā, tā tiek aktēta. Bet deputāts Ceļapīters piedāvā aizstāt to ar septiņiem gadiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 12. – komisijas priekšlikums. Precizē un izslēdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosaukumu no šī panta. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 13. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Tajā runāts par kapavietas elementu saglabāšanu. Ja kapavietas iekārtojuma elementam ir kultūrvēsturiska, arhitektoniska vai mākslinieciska vērtība, tad tas ir jāsaglabā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 14. – arī deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nosaka: ja kapavieta ir atņemta, tad kapsētas īpašniekam un jaunajam kapavietas turētājam ir pienākums saglabāt tos kapavietas iekārtojuma elementus, uz kuriem ir mirušā vārds, uzvārds vai attēls. Šis priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Tad 15. – komisijas priekšlikums. Arī šeit izslēdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosaukumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 16. – komisijas priekšlikums. Precizē izņēmumus, kad var mainīt apglabāšanas dziļumu, ņemot vērā gruntsūdeņus un citus apstākļus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 17. – arī komisijas priekšlikums. Arī izslēdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosaukumu. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Un 18. – arī komisijas priekšlikums. Izslēdz pārejas noteikumu 4. punktu, kurš iepriekš paredzēja, ka Kultūras ministrija izstrādā Latvijas kultūras tradīcijās balstītas kapsētu veidošanas vadlīnijas, jo jau likuma sākumā ir noteikts, ka Kultūras ministrija sniedz pašvaldībām atbalstu šajā jomā. Un šis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Kapsētu likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kapsētu likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Turpinām ar likumprojektu "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Zariņš.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir ar mērķi, lai pēc iespējas novērstu tādus gadījumus, kad bērni vecumposmā no 16 līdz 18 gadiem ir tikuši labprātīgi iesaistīti seksuālās darbībās no pilngadīgu personu puses. Likumprojekta mērķis ir nepieļaut situāciju, kad tādā veidā pieaugušie neatbilstoši realizē savu varu pār bērnu, acīmredzami pārkāpj sava amata profesionālās pilnvaras. Taču jauniešu spējas atteikt vai pretoties šādai iesaistei var būt minimālas un ierobežotas.

Likumprojekta norma nošķir tos gadījumus, kad pret šādu personu par seksuāla rakstura darbībām, lietojot vardarbību, draudus, ir paredzēta kriminālatbildība, un noteic liegumu pieaugušajiem, kas atrodas savas profesionālās varas, ietekmes un autoritātes pozīcijā, veikt seksuālas darbības ar 16 līdz 18 gadus vecu jaunieti. Lieguma pārkāpuma gadījumā paredz pienākumu pieaugušo personu atstādināt no pienākumu veikšanas, veikt faktu noskaidrošanu un, pārkāpumam apstiprinoties, atbrīvot šo personu no darba.

Izskatot likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pirms pirmā lasījuma, no iesaistīto ministriju puses tika norādīts uz nepieciešamiem precizējumiem par likumprojekta redakciju. Taču konceptuāli iebildumu pret likumprojektu nebija. Līdz ar to no deputātu puses komisijas sēdē likumprojekts tika atbalstīts un virzīts izskatīšanai uz Saeimas sēdi.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Runāt pieteikusies deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šobrīd situācija Latvijā ir tāda, ka piekrišanas vecums, lai cilvēki stātos seksuālās attiecībās, ir 16 gadi, tas ir normāli, un to mēs nerosinām nekādā veidā aiztikt. Bet ir likumsakarīgi, ka pieaugušajiem, ja viņi tomēr izvēlas stāties seksuālās attiecībās ar bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu... šie pieaugušie tad ir krimināli sodāmi, jo bērni nevar dot piekrišanu.

Taču daudz neskaidrāka situācija rodas gadījumā, ja, piemēram, bērnam vai jaunietim ir 16 vai 17 gadi, bet pieaugušajam cilvēkam ir, piemēram, 35 vai 50 gadi. Un vēl jo vairāk, ja pieaugušais atrodas varas pozīcijā attiecībā pret šo jaunieti, piemēram, ir viņa skolotājs vai treneris kādā sporta veidā. Mēs, protams, es ceru, intuitīvi saprotam, ka tas nav pieņemami, īpaši, ja vecuma starpība ir liela. Un šis arī nav pirmais tāds jaunietis konkrētajam skolotājam vai trenerim, tā ir tāda sistemātiska aizraušanās. Bet šobrīd skolu vai sporta skolu direktoriem nav skaidra pienākuma neatstāt šo situāciju bez sekām. Un mēs saprotam, ka šādas attiecības, ja ir liela vecuma starpība... Un pats svarīgākais... jo šis likumprojekts nav par vecuma starpību... tas tikai, lai ilustrētu situāciju. Pats svarīgākais ir nevienlīdzīgas varas attiecības.

Tajā brīdī jaunietim, protams, var šķist, ka šīs attiecības ir ļoti interesantas un viņš jau ir ļoti nobriedis, nav vairs tāds bērns kā viņa vienaudži un ir īpašs, tāpēc šis pieaugušais ir iemīlējies tieši viņā. Bet bieži vien šīs attiecības beidzas, paiet pāris gadi, un jaunietis saprot, ka tas tomēr nav bijis tik neproblemātiski un viņš ir ticis grūmots jeb, kā to tagad latviski sauc, ievilināts, un tas var būt atstājis sekas arī uz viņa turpmāko dzīvi un turpmākajām attiecībām.

Tomēr mēs, ceru, visi saprotam, ka jaunieši nav vainīgi šādās situācijās, lai gan sekas tiek atstātas tieši uz viņa vai viņas dzīvi. Šī pirmām kārtām ir pieaugušā atbildība neveidot attiecības ar sešpadsmitgadīgiem bērniem, it īpaši, ja strādā par skolotāju vai treneri.

Tomēr mēs gribētu iezīmēt, ka tā ir arī citu pieaugušo atbildība – nodrošināt, ka šāda pieaugušo rīcība nepaliek bez sekām. Mēs neaicinām paredzēt kriminālatbildību, bet aicinām ieviest mehānismus Bērnu tiesību aizsardzības likuma ietvaros, lai šādus pieaugušos varētu, piemēram, atlaist no darba vai atstādināt. Tas dotu skaidru signālu, ka šādas attiecības nav pieņemamas un ka šādās attiecībās... citiem pieaugušajiem, kas tās redz, ir pienākums rīkoties.

Es gribētu arī uzsvērt, ka gadījumos, ja tiešām ir runa, piemēram, par, nezinu, jaunu treneri un skolēnu, kas ir varbūt tiešām tikai pāris gadus jaunāks... Tā varbūt ir īsta mīlestība, un tur nav nekādu problēmu, tad tās dēļ arī var aiziet no darba.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Saeimas Prezidij! Dāmas un kungi! Noteikti ir konceptuāli atbalstāms šī likuma grozījuma mērķis. Ir pienākums ar likumdošanu aizsargāt personas cieņu, viņas neaizskaramību, preventīvi noteikt to, ka, cik iespējams, tiek izslēgts apdraudējums, ka persona var seksuāli uzmākties vai izmantot... vai noziegties pret personas cieņu un veselību.

Konceptuāli tas ir pareizi, ka šis grozījums ir iesniegts, jo acīmredzot mūsdienās situācija ir tāda, ka vairs nav... kādreiz pašsaprotamās morāles normas vairs vienmēr netiek ievērotas. Un ir vajadzīgs likumos ierakstīt skaidrāk un preventīvāk... kā personai rīkoties un ko persona nedrīkst darīt.

Es atbalstu, ka mēs atbalstām šo grozījumu. Es pats balsošu "par", bet tomēr gribu norādīt, ka šī nebija laba prakse, kā iesniegt šādu grozījumu. Ļoti labi, ka komisijā, kurā mēs par to diskutējām, bija pieaicinātas dažādas institūcijas, sākot no Izglītības un zinātnes ministrijas, beidzot ar Valsts policiju, arī Tieslietu ministriju, Bērnu aizsardzības centru. Katrai no institūcijām un sēdes dalībniekiem bija viņu kompetencei atbilstoši iebildumi un tika norādīts uz praktiskām problēmām, riskiem un sarežģījumiem, kas izrietēs tad, ja šīs normas tiks ieviestas likumdošanā esošajā redakcijā.

Komisija vienojās virzīt grozījumu uz pirmo lasījumu, kaut arī iesniedzējiem bija iespēja to atsaukt un uzlabot pašiem. Komisija vienojās virzīt, un šodien mēs par to balsosim, bet vienojās par to, ka uz otro lasījumu tiks dots ilgs laiks, lai institūcijas, kuras iebilda, varētu kopīgi strādāt un izstrādāt tādas tiesību normas, kas aizsargās jauniešus, preventīvi noteiks, ka pilngadīgas personas nevar izmantot ļaunprātīgi savu stāvokli. Un beigās tiks, cerams, panākts atbilstošs kvalitatīvs likumdošanas rezultāts.

Tā ka es aicinu atbalstīt, bet ar domu, ka šīs normas tiks būtiski, kvalitatīvi uzlabotas, lai institūcijām vairs nebūtu iebildumu, tās būtu arī praksē īstenojamas, ievērojot visu iesaistīto personu tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai referentam ir vēl ko piebilst? (Starpsauciens: "Balsojumu!") Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 15. maijs.

Sēdes vadītāja. 15. maijs. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Turpinām ar likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā".

Šie grozījumi paredz trīs būtiskas pamatlietas.

Pirmkārt, turpinās Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestāžu apvienošana, un likumprojekts aktualizē Valsts vides dienesta funkcijas pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas. Bez tam likumprojektā tiek arī aktualizēta Valsts vides dienesta uzturētās atkritumu plūsmas uzskaites sistēmas uzlabošana, respektīvi, vienkāršošana lietotājiem, lai vienlaikus uzlabotu atkritumu aprites datu uzskaiti, ziņošanu, kvalitāti, centralizētu pieejamību, pārskatāmību un apstrādes efektivitāti.

Otrkārt, likumprojekts paredz depozīta sistēmas izveidi elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Un, kā tika prezentēts komisijā, pēc datiem uz 2023. gadu, apmēram 95 procenti no 15 miljoniem elektronisko smēķēšanas ierīču, kas izplatītas Latvijā, tiek izmestas sadzīves atkritumu poligonos, tas nozīmē – netiek savāktas. Bet atkritumu apsaimniekošanas jomā apmēram 45 procentu no ugunsgrēkiem cēlonis ir tieši elektronisko smēķēšanas ierīču sastāvā esošās litija jonu baterijas. Un likumprojekts paredz, ka depozīta sistēmai būtu jādarbojas no šā gada 1. oktobra. Tāpat tiek arī minēts, ka maksa par depozītu būtu viens eiro. Es pieļauju, ka vēl varētu notikt diskusijas.

Un trešā pamatlieta šajā likumprojektā ir Eiropas Savienības tiesību aktu judikatūras pārņemšana. Respektīvi, tā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2024/884 jeb tā sauktā elektronisko iekārtu direktīva, kas skar pārrobežu tirdzniecību. Otra ir bateriju regula jeb regula 2023/1542, kas paredz bateriju atkritumu savākšanas mērķus. Un Eiropas Savienības Tiesas sprieduma jautājumi, kas ir jāpārņem.

Mēs komisijā uzklausījām nozares pārstāvjus. Mēs uzklausījām arī Veselības ministrijas viedokli. Mēs tikām informēti par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skatīto jautājumu par nelegālās tirdzniecības pieaugumu pēc ierobežojuma attiecībā uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm stāšanās spēkā, par to, kā aizsargāt vietējo tirgu no šiem sūtījumiem, nelegālajiem sūtījumiem, arī pasūtījumiem internetā. Tā ka jāmeklē risinājumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir darījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Runāt pieteicies deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Paldies. Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS pēc būtības atbalsta konkrētos grozījumus, labi apzinoties vides aizsardzības sektora atkritumu pārstrādes jomā... kādas sekas atstāj uz tai skaitā šķirošanas līnijām dažādas baterijas, akumulatori, tai skaitā no elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Diezgan bieži ir ugunsgrēki. Dārga lieta, dārgi apdrošināt. Tas beigās atstāj ietekmi uz tarifu. Loģiski, absolūti skaidri.

Bet ir viena realitāte, kam daļēji pieskārās ziņotāja, – nelegālais tirgus. Kā mani informēja kolēģi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, šai komisijai arī bija diezgan skaidra informācija, ka jau aptuveni 50 procenti visas šo elektronisko cigarešu jomas ir nelegālais tirgus. (Starpsauciens: "80!") 80? Vēl labāk! Vēl lielāka sadaļa.

Ko mēs darām? Mēs šobrīd uz to legālo uzliekam vēl lielāku spiedienu. Īstenībā tie kontrabandisti un visi, kas caur dažādiem... "Telegram" un tamlīdzīgiem kanāliem tirgo, tai skaitā jaunieši, šīs elektroniskās smēķēšanas cigaretes, tikai priecājas, jo viņu produkts paliek konkurētspējīgs.

Ko es vēlos pateikt? Ka šajos produktos ir daudz lielākas baterijas jaudas, šajos produktos ir daudz nekvalitatīvākas lietas. Šajos produktos... ir daudz jautājumu, kas izraisa vēl lielākas sekas, tai skaitā ne tikai dažādas piedevas – piejauktā nikotīna daudzums un tamlīdzīgi –, bet arī no vides aspektiem...

Mums noteikti starp lasījumiem ir konceptuāli jāatrod risinājums, kā cīnāmies kopumā ne tikai ar elektronisko cigarešu lietošanu, bet arī ar to vājprātīgo apjomu kontrabandas jomā. Mēs redzam, ka kontrabanda ir milzīga, šo visu nelegālo veipu un elektronisko cigarešu apjoms, kas ir nonācis jauniešu lietošanā... ne tikai jauniešu, arī pieaugušo... ir milzīgi liels. Sekas ir ne tikai budžetā neieņemtie nodokļi... ir sekas un riski arī vides aizsardzībā. Pret to ir jāvērš lielāka bardzība, vienlaikus, protams, atbalstot šo un citas iniciatīvas, lai kopumā gan parastās cigaretes, gan elektroniskās cigaretes sabiedrībā lietotu mazāk.

Bet vēlreiz – mums ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība, lai apkarotu visu veidu nelegālo rūpalu. Te nu Iekšlietu ministrijai būtu konceptuāli daudz rūpīgāk jāstrādā un jārunā. Vienlaicīgi arī tiešām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pasauciet ekspertus no Iekšlietu ministrijas... ko mēs varam darīt lietas labā, lai kopumā jaunieši šīs lētās... ar nesalīdzināmi daudz vairāk ieelpām, izelpām... ar lielākiem tilpumiem un lielākiem baterijas kalpošanas laikiem... šos visus nelegālos draņķus vispār aizvāktu no mūsu jauniešu kabatām, somām... Arī lai pieaugušie tās nelietotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir ko piebilst?

S. Ābrama. Jā, pie likumprojekta... Paldies Tavara kungam – aktualizēja šo problēmu. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs par to runājām. Tātad, kā mūs informēja, nav bijis nekādu legālu rīku, lai izķertu šos nelegālos sūtījumus. Un šobrīd identificēts likums, lai arī... Iekšlietu ministrija uz nākamo sēdi ieradīsies un mums skaidros... bet ir tikai identificēts, kādi grozījumi ir nepieciešami, lai Iekšlietu ministrijai būtu tiesības izķert šos visus nelegālos tā saukto ESI pārrobežu darījumus. Bet, kā informē Veselības ministrija, top arī direktīva, kas, iespējams, aizliegs tādu ierīču izmantošanu. Bet tas ir atkal jautājums, kad tas notiks.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. aprīlis.

Sēdes vadītāja. 28. aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Pēdējais likumprojekts sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" – "Grozījumi Būvniecības likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz jūsu izskatīšanai un pieņemšanai grozījumus Būvniecības likumā. Grozījumus sagatavoja Ekonomikas ministrija pēc iniciatīvas no vairākiem Latvijā... attīstītājiem un profesionālajām un sabiedriskajām organizācijām.

Grozījumu būtība – trīs bloki.

Pirmais bloks – militārajos objektos jaunas būvniecības gadījumā, pārbūves, pārvietošanas gadījumā ir paredzētas atkāpes no normatīviem. Lai saprastu – piemēram, ja Kanādas kontingents piedāvā uzlikt kaut kādu tehnisko būvi, angāru tehnikai, tad faktiski viņi to var darīt pēc saviem standartiem.

Nākamais, pats galvenais. Paredzēts sadalīt būvniecības procesu pa posmiem. Un konkrēti – var detalizēti izstrādāt projektu... pašā sākumā... būvprojektu minimālā sastāvā un paredzēt, piemēram, nulles ciklu, un tad faktiski akceptēt šo projektu. Un, ja tā ir būves trešā grupa, noekspertēt, var uzreiz uzsākt būvniecību un tā tālāk... pēc tam sadalot pa posmiem. Faktiski tie varētu būt kaut kādi divi trīs posmi būvniecībā. Ko tas dos? Tas dos ieguvumu termiņā no trīs, ja tā ir neliela būve, līdz sešiem mēnešiem. Nu, un tad jūs saprotat, ka tas ir laiks, tā ir nauda, nevajadzētu maksāt par būvlaukuma uzturēšanu un tā tālāk. Protams, var piesaistīt investīcijas... informācijai. Mūsu kaimiņiem Lietuvā tā norma eksistē. Tas tiešām ir ļoti būtiski.

Trešais bloks – vairāk nav nepieciešama prasība... būvkomersantu reģistrā. Savā laikā tā bija diezgan formāla prasība, kas aizņēma laiku. Šobrīd tas paliek vēsturē.

Kopā ar likuma izmaiņām paredzēts veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, konkrēti – būvnormatīvos, vispārējos būvnoteikumos.

Tas faktiski ir viss.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. Ņemot vērā to, ko mēs runājām vakar komisijas sēdē, – ka mums vajadzētu, runājot par Ministru kabineta noteikumiem, precizēt dažas pozīcijas... un ir paredzētas komisijā vairākas darba grupas... mūsu
priekšlikums – lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24. aprīlis.

Sēdes vadītāja. 24. aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārejam pie sadaļas "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Klīnisko universitātes slimnīcu likums" (Nr. 1223/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 24. aprīlim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 1224/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 24. aprīlim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" (Nr. 1225/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 24. aprīlim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Imigrācijas likums" (Nr. 56/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. aprīlim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums" (Nr. 57/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. aprīlim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie sadaļas "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! 2026. gada 23. februārī Saeima saņēma 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu".

Šā gada 25. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi. Iniciatīvas pārstāvis pauda viedokli, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu sistēma pašlaik ir pārāk riskanta, jo sistēmā ieguldītie līdzekļi varot zaudēt vērtību ekonomisko krīžu un ģeopolitisko satricinājumu dēļ, kā arī izvēlētā pensiju plāna zemā ienesīguma vai inflācijas dēļ.

Iniciatīvas pārstāvis arī norādīja, ka, viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jābūt tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, un skaidroja, ka vēlme izņemt līdzekļus kredītsaistību dzēšanai, ārstniecībai, bērnu izglītībai vai finansiālās drošības sajūtas radīšanai nebūtu uzskatāma par bezatbildīgu rīcību.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Labklājības ministrijas pārstāvis skaidroja, ka iniciatīva nav atbalstāma, jo uzkrātā kapitāla izņemšana būtiski palielinātu iespējamo nabadzības risku vecumdienās. Labklājības ministrijas pārstāvis informēja, ka šāda rīcība radītu milzīgu spiedienu uz sociālo budžetu, rezultātā valstij nākotnē nāktos celt nodokļus vai paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Uz komisijas sēdi aicinātie Latvijas Bankas pārstāvji pauda viedokli, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana negatīvi ietekmētu nākotnes pensionāru labklājību, samazinot viņu ienākumus par apmēram trešdaļu. Viņi norādīja, ka atļauja izņemt uzkrāto kapitālu novestu pie nepieciešamības paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi par 5 procentiem.

Uz sēdi uzaicinātais Finanšu ministrijas pārstāvis norādīja, ka līdzekļu uzkrāšana ir pamats iedzīvotāju turībai ilgtermiņā, tādēļ viņš aicināja saglabāt un pilnveidot esošo sistēmu, nevis pieļaut uzkrājumu izņemšanu. Finanšu ministrijas pārstāvis arī skaidroja, ka Igaunijā pēc līdzīgas reformas tikai 5 procenti no izņemtajiem līdzekļiem tika atkārtoti novirzīti ilgtermiņa uzkrājumiem. Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis savukārt uzsvēra, ka lēmumi ir jāpieņem, balstoties uz datiem, un norādīja uz iniciatīvas pārstāvja nepareizajiem aprēķiniem par pensiju 2. līmeņa sistēmas ienesīgumu un zaudējumiem.

Komisijas sēdē piedalījās arī citu nevalstisko organizāciju – gan darbinieku, gan darba devēju, gan ārvalstu investoru – pārstāvji. Neviens no viņiem nepauda atbalstu iniciatīvas tālākai virzībai pēc būtības.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja vairākus ar pensiju 2. līmeni saistītus jautājumus, kas nākotnē varētu būt diskutējami. Piemēram, par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu automātisku mantošanu, kā arī uzkrājumu iespējamu izņemšanu veselībai kritiskās situācijās. Taču vienlaikus, lai neradītu iespaidu, ka kolektīvajā iesniegumā paustā ideja tiek atbalstīta pēc būtības, komisija nolēma noraidīt iesnieguma tālāko virzību.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību". Balsojot "par" šo lēmuma projektu, jūs balsosiet "par" kolektīvā iesnieguma turpmākās virzības apturēšanu.

Komisijas vārdā lūdzu sagatavoto lēmuma projektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Mums ir jānodrošina iespēja cilvēkiem brīvprātīgi izņemt savus pensiju 2. līmeņa uzkrājumus, īpaši tagad, kad tie piedzīvo dramatisku lejupslīdi. Mēneša laikā uzkrājumi ir samazinājušies par 450 miljoniem. Tā ir milzīga summa, un cilvēkiem ir jānoskatās, kā sadeg viņu nauda.

Mēs jau vairākas nedēļas pēc kārtas esam nākuši ar grozījumiem likumā atļaut izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus – ar dažādiem variantiem: atļaut izņemt visiem vai atļaut izņemt tikai tiem, kam tas ir nepieciešams veselībai vai hipotekāro kredītu dzēšanai, vai mājokļa iegādei. Jūs vienmēr teicāt "nē", jo tas negatīvi ietekmēs nākotnes pensiju.

Bet ko tagad? Kāpēc tagad visi klusē, redzot tik šausmīgu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu samazināšanos? Cilvēkiem mēneša laikā ir samazinājušies uzkrājumi par 1000 eiro. Un tiem cilvēkiem, kas pensionēsies tagad – pēc mēneša vai diviem trim... tie fondi neatkopsies tik ātri, ja vispār kādreiz atkopsies... šiem cilvēkiem pensija būs mazāka. Un tikai tāpēc, ka jūs neesat ļāvuši izņemt šo naudu un rīkoties pēc pašu ieskatiem, jo domājat, ka cilvēki nezina, ko darīt ar naudu. Pasarg dievs, viņi kļūs bagāti! Nopirks televizoru vai izremontēs savu dzīvokli, vai samaksās hipotekāro kredītu. Jums svarīgi, lai cilvēki šo naudu zaudē.

Protams, finanšu institūcijas pārvalda šo naudu, tām ir izdevīgi, ka tā nauda tur stāv. Viņi par to neatbild, viņiem ir vienalga, ka cilvēku uzkrājumi sadeg. Un tāpēc nav brīnums, ka tiem cilvēkiem, kuri pensionējās 2023. gadā un bija šajā pensiju 2. līmeņa sistēmā piedalījušies 17 gadus, peļņa bija 200 eiro – 200 eiro 17 gadu laikā! No šādām krīzēm mēs neviens neesam pasargāti, un tādas, visticamāk, atkārtosies, un tad šī peļņa būs vēl mazāka.

Tāpēc, ja jūs neatbalstījāt mūsu iesniegtos likuma grozījumus, tad atbalstiet pilsoņu kolektīvā iesnieguma virzību, lai varam izvērtēt, kā dot cilvēkiem iespēju pašiem rīkoties ar savu naudu, nevis skatīties, kā šī nauda sadeg.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Sabiedrībā ir dažādi viedokļi saistībā ar pensiju 2. līmeņa uzkrājumu iespējamo izņemšanu. Līdz šim APVIENOTAIS SARAKSTS konsekventi ir balsojis pret šādu iespēju, jo mums ir savi argumenti, mēs esam konsultējušies ar ekspertiem, bet zinām – redzam un dzirdam –, ka sabiedrībā ir ļoti dažādi viedokļi, tai skaitā mīti. Cilvēki nezina, ka viņiem, iespējams, izņemot uzkrājumus, būs jānomaksā 25,5 procentu nodoklis. Daļa cilvēku saka: ja ir smaga saslimšana, ļaujiet tomēr man to naudiņu izņemt. Citi saka: ja es varu izņemt, tad ļaujiet manam tuviniekam izņemt.

Kolēģi, domāju, ir pienācis laiks vienkārši atzīt, ka šobrīd – šī sasaukuma laikā – ir nepieciešama godīga un atklāta saruna parlamentā par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšanu. Es atbalstu ideju par šīs tautas iniciatīvas nodošanu, piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā ir visu frakciju pārstāvji, kuri uzaicinātu pensiju ekspertus, izrunātu visus "par" un "pret". Ir jābūt godīgai un atklātai sarunai politiķu un ekspertu vidū, lai cilvēki ir informēti.

Konkrētais sagatavotais lēmuma projekts ir "noraidīt", respektīvi, ja mēs balsojam "par", mēs iniciatīvu tālāk nevirzām.

Aicinu šo iniciatīvu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un attiecīgi būt gataviem tiešām jēdzīgai sarunai pēc būtības.

Uzaicināt vēlreiz visus ekspertus... visus "par" un visus "pret"... un tad arī var pieņemt lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam... Nē...?

Kolēģi, debates slēdzu.

Atgādinu, ka jābalso par komisijas piedāvāto lēmuma projektu. Var vai nu atbalstīt, vai neatbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) Balsošanas zvans jau bija. Tagad balsošanas režīms. Balsojam! Balsošanas režīms jau ir ieslēgts. Kolēģi, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 33, atturas – 3. Lēmuma projekts nav atbalstīts. (Zālē troksnis.) Lēmuma projekts tiek atgriezts atpakaļ Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai sagatavotu jaunu lēmuma projektu.

Lēmuma projekts "Par 10 946 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6 % mazākiem nodokļiem" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saeima 2026. gada 11. februārī saņēma 10 946 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un par 6 % mazākiem nodokļiem".

Šā gada 25. marta sēdē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja šīs iniciatīvas pārstāvi.

Iniciatīvas pārstāvis aicināja dot iedzīvotājiem izvēles brīvību – vai nu turpināt uzkrāt pensiju 2. līmenī, vai izņemt šos līdzekļus, vai novirzīt tos pensiju 1. līmenī. Iniciatīvas pārstāvis pauda viedokli, ka valstij nav tiesību ieguldījumus pensiju 2. līmenī noteikt par obligātiem, ja tā nevar garantēt uzkrājumu saglabāšanu. Viņš norādīja, ka pensiju fonda pārvaldītāji neuzņemas atbildību par uzkrājumu nominālās vērtības pieaugumu vai saglabāšanu, bet garantēti saņem komisijas maksu.

Tā kā kolektīvā iesnieguma prasījums par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu brīvprātīgu izņemšanu ir identisks ar prasījumu, kas izteikts iepriekš izskatītajā kolektīvajā iesniegumā, par kuru jūs tikko balsojāt, Latvijas Bankas, Labklājības ministrijas, Finanšu nozares asociācijas un citu institūciju viedokļi par brīvprātīgu izņemšanu ir identiski... attiecībā pret iepriekš izklāstīto un apskatīto kolektīvo iesniegumu. Tāpēc es šos argumentus neatkārtošu. Apskatīšu tikai pārstāvja teikto attiecībā uz papildu aicinājumu, kas ir ietverts šajā kolektīvajā iesniegumā, proti, par valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu samazināšanu par 6 procentiem.

Labklājības ministrijas pārstāvis norādīja, ka valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu samazināšana negatīvi ietekmētu pensiju apmēru nākotnē un būtiski apdraudētu valsts pensiju sistēmas stabilitāti. Tādēļ šāda iecere nebūtu atbalstāma.

Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji piekrita, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas nedrīkst samazināt. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis skaidroja, ka iemaksu samazināšana notiktu uz personas nākotnes pensijas rēķina, un norādīja, ka demogrāfiskās situācijas dēļ šādu samazinājumu valsts nevar atļauties.

Pēc uzaicināto personu uzklausīšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma noraidīt kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 946 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6 % mazākiem nodokļiem" turpmāko virzību".

Tādējādi, balsojot "par" šo lēmuma projektu, jūs balsosiet "par" kolektīvā iesnieguma turpmākās virzības apturēšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Gluži tāpat kā par iepriekšējo lēmuma projektu, aicinu noraidīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, lai šis kolektīvais iesniegums atgrieztos Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur arī pieņemtu lēmumu par šīs iniciatīvas tālāku virzību kopā ar iepriekšējo. Lai mums ir atklāta diskusija ekspertu vidū un pēc iespējas plašāka Saeimas deputātu iesaiste. Mēs esam par atklātu sarunu, par atbildīgu rīcību, nevis par bezatbildīgiem lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par 10 946 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6 % mazākiem nodokļiem" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 44, atturas – 3. Lēmuma projekts ir noraidīts. Tātad jautājums atgriežas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Atļaujiet vēl informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Un jautājumu ir daudz.

Deputātu Jura Viļuma, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Edgara Tavara un Aivas Vīksnas jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi". Jautājums tika iesniegts 19. martā. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties sniegt mutvārdu atbildi iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums satiksmes ministram Atim Švinkam "Par situāciju reģionālo pasažieru pārvadājumu jomā saistībā ar būtisku degvielas cenu kāpumu". Jautājums tika iesniegts 19. martā. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties sniegt mutvārdu atbildi iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas un Lindas Liepiņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ārlietu ministrei Baibai Bražei un veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par Latvijas dalības Pasaules Veselības organizācijā ietekmi uz Latvijas iekšpolitiskajiem lēmumiem". Jautājums tika iesniegts 25. martā. Ministru prezidente Evika Siliņa viņai uzdotos jautājumus ir pāradresējusi veselības ministram Hosamam Abu Meri sadarbībā ar ārlietu ministri Baibu Braži atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministri informē, ka nevar ierasties sniegt mutvārdu atbildes iepriekš darba kalendārā plānoto darba pienākumu un uzdevumu dēļ.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas un Jekaterinas Drelingas jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par piekļuvi oficiāliem dokumentiem". Jautājums iesniegts 26. martā. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotā darba grafika dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Bet, godātie kolēģi, ir iesniegti jauni jautājumi, par kuriem es jūs informēšu.

Deputātes Viktorija Pleškāne, Linda Liepiņa, Jekaterina Drelinga, Maija Armaņeva un Ilze Stobova iesniegušas jautājumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim "Par elektroapgādes pieslēgumu atjaunošanas kārtību, izmaksām un atbalsta iespējām sociāli mazaizsargātām personu grupām".

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei jautājuma motivācijai.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jautājuma būtība ir par to, ka... Mēs ļoti uztraucamies par cilvēkiem Ukrainā, kuri dzīvo bez elektrības, bez siltuma... bet mēs uzdodam jautājumu Valainim un pārējiem ministriem... gribu uzdot jautājumu par to, ko darīt tiem cilvēkiem, tām mājsaimniecībām, kur joprojām dzīvo bez elektrības. Diemžēl mūsu Latvijā arī ir tādi gadījumi. Cilvēki nezina... un nevar apmaksāt pieslēgumu, jo ir gan maznodrošināti, gan... Ko mēs darīsim? Ko mums darīt, lai tiem cilvēkiem dotu iespēju dzīvot kā visiem pārējiem – ar elektrību, ar siltumu un visu pārējo?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Česlavs Batņa, Māris Kučinskis, Edgars Putra, Edgars Tavars un Linda Matisone iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par iespējamo valsts drošības apdraudējumu". Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Tagad gan, godātie kolēģi, visi jautājumi ir izskatīti.

Ļaujiet man teikt jums lielu paldies par šodienas ražīgo darbu un vēlēt vērtīgu atlikušo Kluso nedēļu un priecīgas, skaistas un saulainas Lieldienas jums, kolēģi, un jūsu ģimenēm. Un šis ir brīdis, kad varam vēlēt priecīgas Lieldienas visai Latvijas sabiedrībai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Raimonds Bergmanis, Edmunds Cepurītis, Mārtiņš Daģis, Raivis Dzintars, Kristaps Krištopans, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Leila Rasima, Jānis Vitenbergs, Aiva Vīksna, Agita Zariņa-Stūre, Didzis Zemmers un Edmunds Zivtiņš. (Starpsauciens: "Nebija... Rancāne...?") Rancāne? Rancāne ir. Agita Zariņa-Stūre ir.

Sēdes vadītāja. Liels paldies.

Pasludinu Saeimas šī gada ziemas sesijas pēdējo sēdi par slēgtu.

Visiem priecīgas Lieldienas!

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---

---