Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas devītā sēde 2026. gada 5. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums mirklīti jāpagaida, kamēr Ārlietu komisija veic savu darbu. Dažas minūtes. (Pauze.)

Kolēģi, labrīt! Sākam Saeimas 5. marta kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Andreja Jakobsona apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Intas Vasaraudzes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" (Nr. 1217/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 9. martam". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Atis Labucis, Valdis Maslovskis, Mārtiņš Felss, Inga Bērziņa, Jānis Patmalnieks un Andris Šuvajevs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". (Starpsauciens: ""Par"!")

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Liels paldies par šiem likuma grozījumiem. Īstenībā nav jau svarīgi, kam tā ideja bija un kā tas viss norisinās. Svarīgs ir rezultāts.

Šis ir taisnīguma... lai beidzot taisnīgums uzvarētu visā šajā procesā. Un par šiem jautājumiem – ja mēs tos sakārtosim, pateicīgi būs gan zemnieki, gan mežsaimnieki, gan vienkārši lauku iedzīvotāji, kuri šobrīd ir nomākti ar dažnedažādiem liegumiem... saimnieciskās darbības pilniem liegumiem, dažādiem dabas, ainaviskiem liegumiem.

Manā skatījumā, tas – par šiem 20 procentiem – ir ļoti būtiski. Protams, jautājums ir par to, kurā vietā varēs saņemt šo maiņas zemi, bet katrā gadījumā tas ir daudz labāk nekā vispār pilnīgs saimnieciskās darbības aizliegums, kad tev ir mežs, bet tu neko tur nevari darīt. Tā ka gribu pateikt paldies par šiem grozījumiem.

Jā, sanāk tā, ka es sešas reizes esmu sniedzis šos grozījumus, tagad šie, es ceru, tiks nodoti arī komisijai, un tad jau varēsim komisijā padziļināti runāt par to, varbūt vajag vēl kaut ko uzlabot, lai šis taisnīgums uzvarētu pilnībā.

Tā ka atbalstu un lūdzu arī jūs atbalstīt šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, lai mums izdodas kaut ko labu izdarīt cilvēkiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1235/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par iespēju.

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu uzsvērt, ka pensiju 2. līmeņa atdošana pēc brīvprātības principa cilvēkiem, kuri šo naudiņu ir nopelnījuši, ir tikai un vienīgi taisnības princips.

Tātad nedaudz par faktiem. Kopumā pensiju 2. līmenī piedalās 1 300 000 cilvēku. Kopējais uzkrājums – virs 10 miljardiem. Un kas ir ļoti interesanti? Ļoti interesanti. Pirms tam es tā īsti nebiju iedziļinājies. Gadu atpakaļ es nezināju, ka var būt tāda situācija – ja es aizdodu kādam naudu un vēl viņam piemaksāju par to, ka viņš šo naudu, manis aizdoto, apsaimnieko...

Tātad, lai jūs saprastu... par to, ka mēs esam uzticējuši dažnedažādām finanšu struktūrām... vairākkārt... lielākoties tās ir ārvalstu bankas... mēs esam uzticējuši cilvēku nopelnītos līdzekļus, par ko katrs no šiem cilvēkiem maksā no 0,2 līdz 0,4 procentiem gadā... Kopējā summa ir apmēram no 30 līdz 40 miljoniem, ko samaksā cilvēki par to, lai šiem fondiem, kas apkalpo šo stabilo naudu, par kuru tiem nav jāatskaitās, kam nav nekādas atbildības par to, ka krītas ienākumi vai pieaug... viss risks ir uz pašiem iedzīvotājiem. Tas nav taisnīgi, un tas neuzlabo sistēmas drošību. Tas nekādā mērā nestiprina atbildību un uzticību valstij un pensiju sistēmai.

Tātad ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam nesagraut pensiju 2. līmeni, tieši otrādi – atbrīvot to un raisīt tam lielāku uzticību. Proti, cilvēks, ja viņš gribēs, varēs izņemt pilnīgi visu pensiju 2. līmeni; ja viņš gribēs, šo pensiju 2. līmeni varēs izņemt daļēji; ja viņš gribēs, varēs to neaiztikt, varēs turpināt uzkrāt; un ceturtais – ja viņš izņems visu vai daļēji, jebkurā gadījumā no nākamā mēneša pensiju 2. līmenis turpina krāties un pilnveidoties.

Šis ir uzticības jautājums valstij un pensiju sistēmai kopumā. Kāpēc? Tāpēc... Mēs... nu, ne mēs, es negribu teikt par visiem, bet, pieņemsim, Latvijas Banka, dažnedažādi finanšu eksperti saka, cik šī sistēma ir laba. Super! Ja tā ir tik laba, tad es apgalvoju, ka neviens cilvēks neizņems pensiju 2. līmeni – jo sistēma ir laba, visi cilvēki tai uzticas. Viņi atstās naudu pensiju 2. līmenī.

Tātad šis būs pārbaudījums tam, kāda ir mūsu pensiju sistēma un cik daudz cilvēku tic valstij, cik daudz viņi tic šai pensiju sistēmai. Ja būs tāda sistēma... apmēram tāda situācija kā Igaunijā, ka apmēram 50 procenti izņēma šo pensiju 2. līmeni, arī ļoti labi. Tāpēc valstij ir jāpadomā, kur lai cilvēki šo naudiņu iegulda. Viena lieta – viņi varēs nomaksāt savu hipotekāro kredītu, viņi varēs nomaksāt medicīniskās manipulācijas... zobus savest kārtībā vai jebko citu. Viņi varēs apmaksāt bērniem skolas. Tanī pašā laikā, ja mēs atbrīvojam tik lielus līdzekļus, valstij ir jāizdomā, ko piedāvāt vietā. Kāpēc neveidot privātās partnerības projektus attiecībā... es nezinu... uz jebko... ceļu būvi... uzbūvēsim... Mums trūkst 17 miljardu, lai visus 15 galvenos valsts autoceļus uzbūvētu par četru joslu ceļiem. Nu labi, sākam ne ar visiem 15, uzbūvēsim 7. Privātā partnerība. Cilvēki būs gatavi ieguldīt. Es nezinu... atomelektrostaciju... lai mēs būtu neatkarīgi... enerģētiski.

Laižam vaļā! Dodam cilvēkiem iespēju! Man šķiet, tas ir godīgi, tas ir cienīgi. Mēs pasakām cilvēkiem, ka viņi nav kaut kādi lumpeņi un dzērāji, kuri nemāk rīkoties ar savu naudu, bet mēs uzticamies saviem pilsoņiem.

Es gribu pateikt vēl vairāk. Par šo jautājumu būs referendums... nākamajās vēlēšanās, kas būs rudenī... vai tu esi "par" vai "pret"? LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir par pensiju 2. līmeņa atdošanu iedzīvotājiem.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam – "pret" .

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Man dzīvē ir patiesi veicies, jo man ir bijuši jauni vecāki un es esmu redzējis ne tikai savus vecvecākus, bet arī vecvecvecākus. Diemžēl savā agrajā jaunībā, vai pat bērnībā, redzēju, ka mani vecvecāki saņēma ļoti mazas pensijas okupācijas gadu dēļ. Es nekad negribētu, lai mani vecāki saņemtu mazas pensijas. Mūsu vecāki, vecvecāki un visi cilvēki, kas strādā, ir pelnījuši cienījamas pensijas.

Šajā Saeimā mēs ļoti daudz esam darījuši, lai palīdzētu esošajiem senioriem, – cēluši neapliekamo minimumu, indeksācijas apjomu... Būtiski palīdzējuši esošajiem senioriem. Tā ir mūsu cieņa un atbildība pret esošajiem senioriem.

Parlamentam ir jādomā ne tikai par nākamajām vēlēšanām, bet arī par nākamajām paaudzēm un nākotnes pensionāriem. Šlesera frakcijas piedāvājums skaidri un gaiši... Ja mēs šo populismu atbalstītu, tas nozīmētu, ka nākotnes pensionāri tiktu pakļauti daudz lielākam nabadzības riskam. Šādu īstermiņa populismu mēs nevaram pieļaut. Piedāvājums ir tāds: ja mājā ir auksti, kolēģi piedāvā aizdedzināt jumtu un uz brīdi sasildīties. Nākamajos gados tie cilvēki diemžēl nosaltu. (Starpsauciens.)

Kolēģi, vai ar pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanu ir nepieciešamas kādas izmaiņas? Protams, un to mēs esam darījuši. Komisiju maksas komercbankām ir būtiski samazinātas. Nākamajos gados vairāk nekā 100 miljoni paliks cilvēku rokās, nevis aizies banku peļņā.

Vēl es gribu teikt – Igaunijas premjerministrs... Igaunijā šāds lēmums tika pieņemts... vērsās pie Latvijas sabiedrības un teica: "Draugi, tas, ko mēs izdarījām Igaunijā, bija milzīgs noziegums pret nākotni. Jums ir divas iespējas – mācīties no mūsu kļūdām vai pieļaut savas kļūdas."

Kolēģi, šis ir ļoti bīstams populisms. Neatbalstām to! Mācāmies no citu kļūdām un nepieļaujam Šlesera frakcijas kļūdas! Balsojam "pret"! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1235/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 41, atturas – 21. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1236/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz brīvprātīgi pensiju 2. līmeni pievienot 1. līmenim – atkārtoju vēlreiz – brīvprātīgi! Pēc paša izvēles. Tas padarītu mūsu pensiju sistēmu elastīgāku un taisnīgāku, jo pensiju 2. līmenis – tas ir fondēts uzkrājums, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos ar mērķi ilgtermiņā palielināt pensijas apmēru.

Taču problēma rodas tajā brīdī, kad cilvēkam līdz pensionēšanās vecumam ir atlikuši daži gadi un finanšu tirgi piedzīvo satricinājumu, un šie uzkrājumi ievērojami sarūk. Ekonomiskās krīzes diemžēl nenotiek pēc grafika. Finanšu tirgi var strauji kristies dažu mēnešu un pat nedēļu laikā. Un, ja šāds kritums notiek tieši pirms pensionēšanās, tad pensiju 2. līmeņa uzkrājums var tikt būtiski samazināts. Atšķirībā no jaunākiem cilvēkiem viņiem vairs nav laika atgūt zaudētos līdzekļus.

Piemēram, 2023. gadā pensionējās 18 418 dalībnieki. Vidējais dalības ilgums pensiju 2. līmenī bija 17,3 gadi. Vidējie ieguldītie līdzekļi – 5156 eiro, un uzkrātais kapitāls – 5360 eiro. Tātad 17 gadu laikā uzkrājums bija palielinājies par 200 eiro, kas ir 4 procenti, – 4 procenti 17 gadu laikā! Tiem, kuri pensionējās 2024. gadā, iemaksas bija nedaudz lielākas – 5926 eiro. Vidēji gūtā peļņa bija 3 eiro mēnesī – 3 eiro mēnesī visu šo 18 gadu laikā!

Tā kā šobrīd valda panika pasaules finanšu tirgos un rezultātā akciju tirgi jau zaudē triljonus, tas neapšaubāmi atstās ietekmi arī uz pensiju 2. līmeni. Paskatoties, kas notiek krīzes laikā ar pensiju 2. līmeni... ja 100 eiro 2020. gada janvārī tika ieguldīti 1. līmenī un 100 eiro 2. līmenī, tad atdeve no 1. līmeņa bija... šie 100 eiro pieauga līdz 137 eiro, savukārt 2. līmenī 100 eiro pieauga līdz 107 eiro. Tātad rezultātā cilvēks, kurš godprātīgi strādājis 40 gadus, var nonākt situācijā, ka viņa pensija ir mazāka tikai tāpēc, ka viņš ir pensionējies neīstajā brīdī. Vai tas ir godīgi? Domāju, ka nē.

Tāpēc aicinu izvērtēt mehānismu, kas ļautu cilvēkiem, kuriem ir atlikuši daži gadi līdz pensijai... vai jebkurā citā laikā, ja cilvēks neuzticas šai sistēmai un finanšu tirgi piedzīvo satricinājumus, kas var sekot viens otram mūsu ģeopolitiskajos apstākļos... ļaut šiem cilvēkiem brīvprātīgi pensiju 2. līmeni pievienot 1. līmenim. Un vēlreiz uzsveru – brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā! Neviens netiktu piespiests atteikties no tirgus iespējām, bet cilvēkam tiktu dota iespēja – drošība vai risks –, jo pensiju 1. līmenis katru gadu tiek indeksēts atbilstoši vidējās algas pieaugumam.

Jurēvica kungs, pareizi jūs teicāt – mums ir jādomā par to, lai pensionāri nenonāktu nabadzībā. Un šis būtu tieši tas instruments, kādā veidā mēs ļautu cilvēkam izvairīties no tā, ka viņš finanšu krīzes rezultātā zaudēs savus pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tas stiprinātu uzticēšanos pensiju sistēmai, mazinātu nabadzību un mazinātu risku ekonomiskās krīzes situācijā.

Vispār neredzu iemeslu, kāpēc varētu šo priekšlikumu neatbalstīt, tā ka lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Vēlos uzteikt gan šī, gan iepriekšējā likumprojekta autorus un iesniedzējus, jo būtībā pensiju 2. līmeņa tēma beidzot ir iecelta darba kārtībā. Par to runā sabiedrība, runā finanšu sektors, tagad spriežam arī mēs Saeimā, un, manuprāt, tā ir diskusija, kas mums trīs gadus šajā sasaukumā ir iztrūkusi.

Klausoties abu pušu argumentus, man nākas secināt, ka tie ir šādi. Viena puse apgalvo, ka pensiju sistēma ir nekonkurētspējīga, tā ir jāizjauc, jāizdemolē – ņemam naudu ārā, tērējam, jo vajadzības taču ir. Un kurš iebildīs? Otra puse saka: pensiju sistēma ir absolūti nevainojama, mainīt neko nevajag, uzlabojumi nav jāmeklē un tā tālāk.

Nu, "Nacionālajai apvienībai" ir grūti kādam no šiem viedokļiem pievienoties pilnībā, tāpēc gribu iezīmēt nedaudz citu perspektīvu. Jā, patiesi, pensiju 2. līmeņa ienesīgums ilgstoši bija ļoti blāvs, un to parāda dati – jo tālāk skatāmies, jo sliktāk ir.

Viens no iemesliem zemākai kapitāla atdevei iepriekšējos periodos bija pārlieku konservatīvā, piesardzīgā pieeja ieguldījumiem kapitāla tirgū. Tas arī bija regulēts. Tomēr svarīgi saprast, ka pēdējos piecos gados vairs nav šādu ierobežojumu un ir iespējas ieguldīt riskantāk, ar lielāku atdevi. Tas ir devis uzrāvienu rezultātos, izņemot pirmo kara gadu. Pārējos gados mēs redzam ļoti labus rezultātus. Un, manuprāt, būtu jāvērtē tieši pēdējie gadi, ja mēs runājam par pašreizējo kārtību.

Ja mēs gribam, lai motors strādātu labāk, tas ir jāpieķīlē, jāuzlabo, jāpieregulē, nevis jāsauc visi, lai izdemolētu pa detaļām. Neizslēdzu, ka šodien iesniegtais piedāvājums – šis un iepriekšējais likumprojekts – varētu būt vilinošs daudziem, tostarp tiem, kuri uzskata, ka viņi varētu individuāli ieguldīt ar lielāku ienesīgumu, un neizslēdzu, ka tādi cilvēki ir. Tomēr mūsu, likumdevēja, uzdevums ir vērtēt ietekmi uz sabiedrību kopumā un izvērtēt riskus.

2021. gadā šādu soli jau spēra igauņi. Igaunijas pieredzē mums allaž patīk klausīties. Un Igaunijas pieredze būtībā ir kritiska. Igaunijas premjers aicināja Latviju nesekot šim piemēram, nepieļaut kļūdu, jo liela sabiedrības daļa izņēma savus uzkrājumus, neieguldīja alternatīvos ceļos, bet notērēja patēriņa precēs, pat luksusa precēs redzams pieaugums, faktiski parādot, cik ātri var vājināt ilgtermiņa pensiju pamatu. Uzlēca mazumtirdzniecības cenas, attiecīgi palielinājās inflācija, un ekonomika saņēma patēriņa triecienšoka lēcienu.

Latvijā jau šobrīd ir liela sabiedrības nevienlīdzība. Šāda neapdomīga rīcība šo nevienlīdzību un nabadzību palielinātu... vecumdienās iztikas līdzekļi šīm personām, kas izņemtu un ieguldītu neapdomīgi... tāpat valstij, kas nekad nevienu neatstāj badā, maksājot pabalstus... kādam par to būtu jāmaksā. Un kas maksātu? Maksātu pārējā sabiedrības daļa – tā, kura būtu atstājusi savus ieguldījumus. Un man ir jautājums, līdzīgi kā Zivtiņa kungam, – vai tas ir taisnīgi? Vai tas ir taisnīgi, ka maksās par tiem, kuri būs nonākuši šajā situācijā savas neapdomīgās rīcības dēļ?

Ko darīt? Gada sākumā raidījumā "Krustpunktā" bija diskusija par šo tēmu, un es teicu, ka Nacionālā apvienība kā konservatīva un par ilgtermiņu domājoša partija neatbalstīs pensiju 2. līmeņa saplosīšanu. Tomēr ir viens objektīvs izņēmums. Zinot pašreizējo smago situāciju ar veselības pakalpojumu finansēšanu, nepietiekamo finansējumu onkoloģijas pacientiem, man šķiet, ka ar pensiju 2. līmeņa uzkrājuma atvēršanu mēs varētu palīdzēt glābt dzīvības. Tie ir gadījumi, kad cilvēks, iespējams, nenodzīvotu līdz savai vecuma pensijai, nesagaidītu to, vai gadījumi, kad cilvēks izmisumā meklē jebkādus līdzekļus, lai glābtu dzīvību saviem bērniem.

Frakcija "Nacionālā apvienība" aicina, lai mēs visi parlamentā vienojamies par tādu risinājumu, kas būtu saprātīgs kompromiss starp "viss ir slikti, jaucam ārā" un "viss ir nevainojami, neaiztiekam" – starp šiem viedokļiem. Uzdodam Finanšu ministrijai, Veselības ministrijai ar Latvijas Banku izstrādāt šādu risinājumu un ar vēsu galvu, bez vairāksolīšanas atgriežamies pie šī jautājuma.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1236/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ričarda Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds "par" deputātam Ričardam Šleseram.

R. Šlesers (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Pagājušajā nedēļā jūs nobalsojāt pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem. Jūs pateicāt nē cilvēkiem, kuri jau šodien uztur valsti ne tikai ar saviem nodokļiem, bet arī ar saviem bērniem.

Mēs varam turpināt runāt par drošību, ekonomiku, izaugsmi un nākotni, bet bez cilvēkiem tas viss ir tukšs. Bez bērniem nav valsts. Tas ir tik vienkārši.

Vēlos jums vēlreiz atgādināt, ka 2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni, 2024. gadā piedzima 12 887 bērni un 2025. gadā piedzima 11 637 bērni. Tāpēc šodien mēs piedāvājam vēl konkrētāku soli – atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli ģimenēm ar trim un vairāk bērniem.

Trīs bērni Latvijā šodien ir drosme, četri – gandrīz varonība. Trīs un vairāk bērnu ģimenes Latvijā ir mazākumā, un to kļūst arvien mazāk. Tie ir cilvēki, kuri apzināti izvēlas lielāku atbildību un lielākas izmaksas. Tā ir vecāku izvēle par labu Latvijai. Tā ir izvēle palikt šeit, veidot ģimenes šeit, strādāt šeit. Un šī izvēle šodien ir finansiāli smaga.

Latvijā šodien ir aptuveni 25 000 daudzbērnu ģimeņu, ap 25 000 ģimeņu, kurās aug trīs un vairāk bērni. Valstī ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tas nav daudz. Jautājums vairs nav, vai mēs varam atļauties atbalstīt šīs ģimenes. Jautājums ir, vai mēs varam atļauties tās zaudēt.

Ja valsts nespēj atrast vairāk naudas ģimenēm, kuras dala vienu algu uz pieciem cilvēkiem, tad ko mēs vispār saucam par prioritāti? Budžets vienmēr ir politiska izvēle. Nauda atrodas tam, kas ir prioritāte. Vai ģimenes ir mūsu prioritāte?

Kolēģi, aicinu jūs pārskatīt savu balsojumu. Ne ideoloģijas dēļ, ne opozīcijas vai pozīcijas dēļ, bet Latvijas nākotnes dēļ. Daudzbērnu ģimenes ir mūsu valsts bagātība.

Aicinu balsot "par".

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 7, atturas – 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu "Ekonomiskās drošības nodokļa likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Latvijā ir virkne uzņēmumu, kuri ir atteikušies no iepriekšējas darbības Krievijā, atteikušies no miljoniem lielas peļņas un ir sekmīgi atraduši citus – drošākus – eksporta tirgus, kur šos līdzekļus nopelnīt. Diemžēl neliela daļa uzņēmumu to nav izdarījusi un sadarbību ar "asiņaino" Krievijas kara ekonomiku turpina. To ir veicinājis, būsim godīgi, arī likumdevēja lēmumu trūkums, nosakot, piemēram, konkrētus sodus tiem, kas sadarbību turpina, vai konkrētas konkurences priekšrocības tiem, kas to ir pārtraukuši.

Rezultātā imports no Krievijas joprojām ir stabils, lai arī ar nelielu samazināšanās tendenci, un, pēc CSP datiem, pārsniedz 125 miljonus gadā. Ekonomiskās drošības nodoklis, ko piedāvā "Nacionālā apvienība", paredz 30 procentu nodokli Krievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, piemērojot to pirmajam darījumam Latvijas teritorijā, neatkarīgi, vai darījums ir saistīts ar ražošanas piegādes ķēdēm, pārdošanu vai pašpatēriņu.

Ekonomiskās drošības nodoklis pēc būtības ir nodoklis par Krievijas radītā kara riska palielināšanu Latvijā... viņi importē risku... un ir veidots pēc solidaritātes principa. Proti, tie uzņēmumi, kas importē preces un pakalpojumus no Krievijas, ne tikai rīkojas neētiski, bet arī rada paaugstinātus riskus Latvijas valsts drošībai un potenciāli apdraud Latvijas valsts ekonomisko drošību. Tādēļ ir tikai solidāri un taisnīgi, ka tie, kas valstij rada lielākus riskus, maksā valstij lielāku nodokli, un valsts var šos līdzekļus no pamatbudžeta novirzīt drošības risku mazināšanai, lai attiecīgi pēc tam stiprinātu valsts aizsardzības spējas, arī palīdzētu Ukrainai.

Likuma mērķis, kā jau teicu, ir godīga konkurence – nodrošināt godīgu konkurenci, lai tie, kuri ir atteikušies no Krievijas ekonomikas, nenonāktu negodīgā konkurencē, kā tas ir šobrīd; stiprināt valsts aizsardzību. Un, protams, mērķis ir arī ierobežot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, jo es ticu, ka tas liks uzņēmumam divreiz padomāt, vai maksāt papildu nodokli vai tomēr apturēt darbību un sameklēt citus eksporta tirgus, kam Latvijas valstī caur Liaa un citiem instrumentiem jau vairākus gadus ir atsevišķs atbalsts. Likumprojektā ir uzskaitītas preču grupas, uz ko attiektos šis nodoklis, un, konsultējoties ar Juridisko biroju, ar nozarēm, ar uzņēmēju organizācijām, mēs noteikti varam šo sarakstu papildināt un pārskatīt.

Tāpat Ministru kabinetam paredzētas iespējas attiecināt šo likumu ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām augsta riska valstīm.

Iepriekšējās nedēļās, pieminot Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā, no Latvijas amatpersonu puses izskanēja daudzi cēli paziņojumi Ukrainas atbalstam un stingri nosodījumi Krievijai. Šis likumprojekts ir iespēja šo retoriku piepildīt ar rīcību.

Aicinu ne tikai atbalstīt nodošanu komisijai, bet arī tiešām pieņemt šo likumu tuvākajos mēnešos. Likumam ir arī vismaz 40 miljonu eiro pozitīva fiskālā ietekme. Papildinot šo preču grupu sarakstu, augtu arī fiskālā ietekme. Un tam ir pozitīva ietekme uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi un godīgu konkurenci par labu uzņēmējiem, kam eksporta tirgi ir citviet. Un šo īpaši vēlos pasvītrot tiem, kuri mēģina sabotēt šo likumprojektu vai teikt, ka mēs esam pret uzņēmējdarbību ar šādu likumprojektu. Nē, gluži otrādi! Ar to mēs atbalstām godīgu uzņēmējdarbību, godīgu konkurenci.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tas, ko mēs šodien vērojam šī likumprojekta sakarā, ir apbrīnojama "Nacionālās apvienības" neatlaidība. Taču diemžēl šī enerģija regulāri tiek virzīta divos destruktīvos virzienos. Pirmkārt, valsts valodas aizstāvības aizsegā tiek izvērsta cīņa pret Latvijas mazākumtautībām. Otrkārt, mēs (Starpsaucieni.) to redzam šodien, ka tiek mēģināts graut Latvijas ekonomiku, aizbildinoties ar rūpēm par valsts drošību.

Likumprojektu pakotne – "Ekonomiskās drošības nodokļa likums" un ar to saistītie grozījumi – ir pieteikta ar cēlu mērķi: mazināt riskus Latvijas drošībai un novērst agresoru ietekmi.

Taču – ko šis likums paredz realitātē? Uzlikt papildu nodokli Latvijas ražotājiem, kuri izmanto tajā skaitā noteiktas izejvielas. Mēs runājam par pārtiku, tekstilu, minerālproduktiem un metālu. Aizvakar "Latvijas Radio" raidījumā "Krustpunktā" mēs dzirdējām skaidru viedokli no Ekonomikas ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem.

Tāpēc es vērsīšos pie viena no likumprojekta autoriem – Grasberga kunga –, kurš arī piedalījās šajā raidījumā. Grasberga kungs, jūs taču dzirdējāt, ko teica Ekonomikas ministrija un VID eksperti. (Starpsauciens.) Raidījumā piedalījās (Starpsaucieni. Smiekli.)... Vitenberga kungs... Sajaucu, jā, sajaucu Jāņus. Atvainojos. Jūs taču dzirdējāt, ko teica Ekonomikas ministrija un VID eksperti. Raidījumā piedalījās pats VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Latvijai vienai pašai ieviešot šādus nodokļus, mēs neradīsim drošību, mēs radīsim haosu. Eiropas Savienības pamats ir vienotā muitas savienība. Ja viena valsts patvaļīgi ievieš savus tarifus, tā rada plaisu kopējā sistēmā. Preces, kas apliktas ar nodokli Latvijā, vienkārši tiks ievestas caur citu dalībvalsti un nonāks pie mums jau kā Eiropas Savienības iekšējā prece. Šāds solis nevis aptur plūsmu, bet tikai sadārdzina loģistiku un vājina mūsu pozīcijas Briselē.

Kāpēc šāda viena aktiera spēle ir bīstama? Pirmkārt, tiek grauts vienotais tirgus, un mēs radām tiesisku nenoteiktību, kas atbaida investorus. Otrkārt, tiek kropļota konkurence. Ieviešot šādu vienpusēju nodokli, mēs sodīsim savus uzņēmējus. Ja mūsu ražotājam izejvielas kļūs dārgākas, bet kaimiņvalstu uzņēmēji tās turpinās pirkt par veco cenu, mēs zaudēsim tirgu. Mūsu preces kļūs dārgākas, un mūsu darba vietas tiks apdraudētas.

Sankciju efektivitāte slēpjas vienotībā, tām ir jābūt kā mūrim, nevis kā sētai ar caurumiem. Viensētnieku politika nedod triecienu agresoru ekonomikai. Tā tikai pavirza tirdzniecības ceļus dažus simtus kilometru uz sāniem. Reālu ietekmi var panākt tikai tad, ja lēmumu pieņems visas 27 dalībvalstis kopā, aizverot visas durvis vienlaikus.

Kolēģi, mūsu spēks nav impulsīvā, populistiskā rīcībā, bet gan spējā pārliecināt partnerus Eiropā par koordinētu rīcību. Šis likumprojekts ir kā mēģinājums ar plaukstu aizturēt plūdus, kamēr blakus vārti ir plaši vaļā. Es aicinu noraidīt šo ekonomiski nepamatoto iniciatīvu un strādāt pie vienota Eiropas Savienības regulējuma.

Es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas un jūs dikti cenšaties, taču nevajag pārspīlēt un nevajag graut mūsu pašu valsti. Būtu labāk, ja mēs šobrīd pacenstos vismaz Baltijas Asamblejā vienoties ar Igauniju un Lietuvu par kopīgiem soļiem. Baltijas Asamblejas mērķis taču ir veicināt Baltijas valstu vienotību, drošību, ekonomisko attīstību un sadarbību tādās jomās kā enerģētika, transports, aizsardzība un vide.

Pareizi jūs, Butāna kungs, jau minējāt, būtu tikai godīgi pateikt: šodien šis balsojums... jūs varat nodot likumprojektu komisijai, bet kas notiks ar to tālāk? Un mēs jau zinām, ka nenotiks nekas, tieši tāpat kā ar virkni iepriekšējo lēmumu projektu... likumprojektu šajā sakarībā. Uzdodiet jautājumu paši sev, kādēļ jūs populistiski atbalstāt šādu likumprojektu nodošanu komisijai un nedarāt neko ar to tālāk.

Un es atvainojos Jāņiem par to, ka es jūs sajaucu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ekonomiskās drošības nodokļa likums" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1239/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies... vai "pret"?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Patriotisms ir arī mūsu ekonomisko interešu aizstāvība kopumā. Un tanī laikā, kad mēs gribam norakt sliedes vai uzlikt kaut kādus papildu nodokļus mūsu uzņēmējiem, jautājums ir cits – ko un kādu mājasdarbu mēs esam izdarījuši, lai palīdzētu pārorientēties, samazināt tirgus ietekmi no austrumiem un dot iespēju cilvēkiem strādāt rietumu virzienā. LIAA strādā švaki, Ārlietu ministrija – zem katras kritikas, jo šobrīd man liekas, ka Ārlietu ministrija ar vissliktāko ārlietu ministri Latvijas pastāvēšanas vēsturē vispār nodarbojas tikai ar polittūrismu. Tanī pašā laikā caur Lietuvu uz Kaļiņingradu no austrumiem iet sastāvi par pieckāršu tarifu. Lietuvieši Klaipēdas ostu ir pacēluši tādā līmenī! Kādreiz Klaipēdas osta bija maziņa, mazāka par Rīgas un Ventspils ostām, šobrīd Klaipēdas osta pārkrauj vairāk nekā visas mūsu trīs ostas kopā. Un, protams, ka viņi ir ieinteresēti. Gan lietuvieši, gan igauņi ir ieinteresēti. Jā, jā, lieciet tarifus, žņaudziet nost savu ekonomiku, nepalīdziet! Un paši dara tā, lai viņiem būtu labāk.

Manā skatījumā, tas ir tuvredzīgi, jo mums ir jādomā, kā palīdzēt mūsu uzņēmējiem, ja vajag, pārorientēties. Un arī tas, kas saistībā ar zāļu ražotājiem vakardien izskanēja raidījumā "Kas notiek Latvijā?"... Tā ir milzīga problēma, lai viņi pārorientētos, tās ir milzīgas izmaksas, lai piereģistrētu šīs zāles. Un vispār farmācijas bizness ir milzīga nozare, kurā nav tik vienkārši – noklikšķini ar pirkstiem, un viss izmainās vienā acumirklī.

Tāpēc es uzskatu, ka šī likumdošanas pakotne nav vērsta uz mūsu ekonomikas attīstību, tā nav vērsta uz patriotismu, tā nav vērsta uz cilvēku domāšanas un darbības maiņu. Tas ir vienkārši tāds, nu, ceturtdienas jautājums.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds "par" deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, tādēļ aicinu, ja reiz to atbalstījām, atbalstīt arī šo.

Atbildot Zivtiņa kungam, varu vien aicināt izlasīt likumprojektu. Likumprojektā ir rakstīts, ka nodoklis netiek piemērots... to nevar piemērot tranzīta precēm. Tātad tranzīts, jūsu minētie ceļi, ostas neattiektos uz to. Izlasām kārtīgi!

Jūs minējāt, ka tas esot pret Latvijas uzņēmumiem. Nē. Arī tur aicinu vēlreiz rūpīgi izvērtēt. Tātad ieguvēji būs tieši Latvijas ražotāji. Jo mazāks imports, jo... iegūs Latvijas ražotāji. Tātad katra nopirkta Krievijas prece ir par vienu nenopirktu Latvijā ražotu preci vairāk. Piemēram, Eksporta un konkurētspējas apakškomisijā mēs skatījāmies, ka Latvijā stabili joprojām ir, piemēram, dārzeņu eksports no Krievijas. Kas – mēs neprotam dārzeņus audzēt? Protam, mums ir ļoti attīstīta nozare, kurai mēs pat ar otru roku dodam PVN atlaides. Vai tā tad nav ekonomikas graušana, ka mēs cenšamies ar nodokli stimulēt nozari, kas ir pareizi, bet pēc tam sabotējam to, ļaujot dārzeņus ievest no Krievijas?

Nu, manuprāt, tas ir absurdi. Aizliedzam to, apliekam ar nodokli un stiprinām vietējo ražotāju!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1239/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" paredz mainīt kārtību attiecībā uz ieturējuma nodokli. Tātad šobrīd likums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests var piemērot, var nepiemērot šo ieturējuma nodokli pārskaitījumiem par tirdzniecības darījumiem ar augsta riska valstīm, proti, Krieviju.

Šobrīd mums nav skaidrs un īsti neesam saņēmuši atbildes, kādēļ tas netiek pilnībā piemērots, jo šāds instruments ir. Bet ar šo likumprojektu mēs papildus vēlamies šo likmi palielināt no 20 procentiem uz 50 tieši ekonomiskās drošības risku dēļ.

Šajā gadījumā vēlos uzteikt arī nodokļu ekspertus un organizāciju "Uzņēmēji mieram", kas faktiski pirmie publiski aktualizēja ieturējuma nodokļa faktisko neieturēšanu un vēlāk rosināja arī parakstu vākšanu portālā "ManaBalss.lv", kur par šo iniciatīvu ar nosaukumu "Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā" parakstījušies nepilni 13 tūkstoši iedzīvotāju. Un tajā aprakstā ir tiešs norādījums uz aicinājumu palielināt ieturējuma nodokli uzņēmumiem, kas šos riskantos darījumus ar Krieviju turpina veikt.

Mēs to aicinājām skatīt jau budžeta kontekstā, ņemot vērā, ka tam ir arī fiskāla ietekme, fiskāli pozitīva ietekme. Aicinājām... Toreiz, skatot budžetu, atruna bija, ka tas īsti neattiecoties uz budžetu. Nu, lai būtu kā būtu, budžets ir izskatīts. Šobrīd saistībā ar ekonomisko drošību pie šīs tēmas atgriežamies, jo tas, vai attiecas uz budžetu vai neattiecas... bet katrā gadījumā tas pilnīgi noteikti attiecas uz sadarbības mazināšanu ar Krieviju.

Tāpēc šajā likumprojektu pakotnē aicinām atbalstīt šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vienkārši gribu atgādināt, kas notika ar Latgales tirgu, kad vairākiem ražotājiem vajadzēja pārorientēties no Krievijas, Baltkrievijas tirgus uz Eiropas tirgu. Vai ir tāda statistika, vai jums ir tādi dati, cik uzņēmumu tika slēgti, cik darbinieku tika atlaisti un cik dzīvojošo Latgalē tajā laikā izbrauca uz ārzemēm meklēt labāku dzīvi, meklēt lielākas algas?

Šajā gadījumā mēs turpinām iesākto soli uz to, lai iztukšotu Latgali. Es gribu vērsties pie JAUNĀS VIENOTĪBAS, kura tik strauji atbalsta šo likumprojektu vai šo piedāvājumu, it īpaši laikam pie Latgales deputātiem... Jums ir zināms tāds uzņēmējs A. Tjarve, kurš mēģina pārorientēties no savām... teiksim, savā biznesā, savā jomā, kad viņam bija milzīgs uzņēmums, arī milzīgi ieņēmumi... Tagad viņš nevar atrast sev tirgus noietu, jo ražo elektroskapjus, ļoti augstas kvalitātes preces, ar visiem sertifikātiem par nulles CO₂ emisijām, bet ne Eiropā, ne pat Latvijā viņš nevienam nav vajadzīgs. Un tādu stāstu ir ļoti daudz.

Tāpēc ar tādiem likumprojektiem... jāizvērtē tiešām to ietekme uz tautsaimniecību, uz tiem uzņēmumiem, kuriem jāpārorientējas uz jauniem tirgiem. Bet, runājot par šo pašu uzņēmēju... kur viņš tikai nebija! Viņš bija pie Bražes uz tikšanos, kura varētu viņam, kā solīja, palīdzēt, teiksim, atrast vai jaunus tirgus, vai jaunus uzņēmējus, kuriem viņš varētu piedāvāt savu produkciju. Viņš griezās arī LIAA. Neviens valsts uzņēmums viņam līdz šim nav varējis palīdzēt ar viņa biznesu. Tāpēc ļoti, ļoti rūpīgi jāizvērtē šie soļi, šie piedāvājumi, kā tas ietekmēs uzņēmējus, tautsaimniecību reģionos... it īpaši reģionos.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums darbam tiek nodots likumprojekts "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai".

Atceramies, ka 2022. gada nogalē ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā paredzēja sadarbībā ar Ukrainu izveidot starptautisko mehānismu Krievijas uzsāktā kara nodarītā kaitējuma un zaudējumu kompensācijai. 2023. gada janvāra nogalē Eiropas Padomes ģenerālsekretāre ierosināja Eiropas Padomes dalībvalstīm uzņemties vadošo lomu šāda zaudējumu reģistra izveidē, ņemot vērā Eiropas Padomes, Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieredzi, speciālās zināšanas un tiesu praksi, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas pieredzi un praksi, uzraugot tiesu spriedumu izpildi. Ņemot vērā to, ka šāda plaša starptautiska mehānisma izveidošana būtu ļoti laikietilpīgs process, lai to paātrinātu, valstis vienojās par pakāpenisku pieeju tā īstenošanai.

Kā pirmais solis... tika izveidots un jau 2024. gada 2. aprīlī darbu uzsāka zaudējumu reģistrs ar mērķi pieņemt prasības un dokumentēt Ukrainai un tās iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus. Nākamais solis ir prasību komisijas izveidošana, kas izvērtēs iesniegtās prasības un noteiks kompensāciju apmēru.

Godātie kolēģi! Šajā darbā patiešām liela loma ir bijusi Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai tieši šī risinājuma izveidē un virzībā. Tāpat arī ļoti liela loma ir bijusi Latvijai, mūsu Tieslietu ministrijai, mūsu Ārlietu ministrijai, lai šāds zaudējumu reģistrs tiktu izveidots un varētu strādāt.

Ukrainai un tās cilvēkiem ir jāsaņem kompensācijas, un Krievijai ir jāsamaksā par tās nodarīto. Latvija allaž ir ļoti aktīvi atbalstījusi šī starptautiskā mehānisma izveidi, piedaloties zaudējumu reģistra izveidē un Konvencijas, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai izstrādē.

Ir jāsaka – izmantojot diplomātiskos kontaktus, Latvija šo jautājumu ir uzturējusi aktuālu dažādos formātos, un es ļoti priecājos, ka, neskatoties uz sarežģīto dinamiku, lai to panāktu, 2025. gada 16. decembrī Hāgā Latvijas pārstāvis kopā ar 34 citu valstu pārstāvjiem parakstīja Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai.

Krievijai būs jāiet uz Hāgu. Un tādējādi, ir jāsaka, Latvija vēlreiz apliecināja arī šī visaptverošā atbalsta nodrošināšanu Ukrainai. Šobrīd mums ir iespēja operatīvi ratificēt šo konvenciju un būt starp pirmajām valstīm, kas šādā – starptautiski tiesiskā – veidā pauž nozīmīgu atbalstu Ukrainai un nodrošina tiesisko argumentāciju reparāciju piedziņai no Krievijas.

Kolēģi, šī ir praktiski ļoti nozīmīga procesa būtiska sastāvdaļa, un šis ir simboliski ļoti svarīgs lēmums. Es aicinu to atbalstīt, jo tādējādi mēs pieliksim... vēl vienu soli, vēl vienas... pūles, lai Krievijai būtu jāsamaksā par tās zvērībām.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Šodien Saeimas sēdē mums ir vairāki potenciāli strīdīgi komisijām nododamie likumprojekti. Gan iepriekšējais... cerams, šis būs viens no tiem, kuram būs pēc iespējas plašs parlamentārais atbalsts.

Šis ir likumprojekts, ko virza Valsts prezidents... un kas aicina pieņemt, ka Valsts aizsardzības finansēšanas likumā mēs nosakām to, ka aizsardzības finansējums būs 5 procenti.

Manā ieskatā, šis ir viens no šī parlamenta lielākajiem sasniegumiem, tāds, kuru mēs nevaram uzskatīt kā pašsaprotamu, – ka šī gada budžetā un arī budžeta ietvarā nākamajiem gadiem aizsardzībai mēs esam panākuši 5 procentus. Šis ir viens no jautājumiem, kur Latvija (kopā ar Lietuvu un Igauniju) ir bijusi līdere arī starp NATO dalībvalstīm un kopumā Eiropas Savienībā. Tā kā šoruden mums būs vēlēšanas un tā kā mēs nevaram pilnībā prognozēt šo vēlēšanu iznākumu, es domāju, ir ārkārtīgi svarīgi un politiski atbildīgi, ka mēs pieņemam ļoti skaidru lēmumu un šajā likumā pasakām – šāda veida aizsardzības finansēšana nevar būt zem 5 procentiem, tai ir jābūt vismaz 5 procentiem.

Tieši ar šādu lūgumu mēs vērsāmies pie Valsts prezidenta vēl ziemā, novembrī, jo esmu pārliecināts, ka tikai un vienīgi Valsts prezidents, šādu iniciatīvu virzot, var panākt pēc iespējas plašāku parlamentāru atbalstu šim likumam.

Aicinu kolēģus ne tikai nodot šo likumprojektu komisijai, bet arī pēc iespējas ātrāk to virzīt Saeimā, lai mēs varam pēc iespējas ātrāk pieņemt ļoti skaidru politisku lēmumu un apliecināt, ka Latvija ir politiskā līdere šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam – par balsošanas motīviem. (Starpsauciens: "Vai drīkst…?") Ņemot vērā, ka mēs visi esam "par", balsošanas motīvi ir iespējami.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Domāju, ka ir saprotams, kāpēc Valsts prezidents septiņus mēnešus pirms vēlēšanām ir iesniedzis šādu likumprojektu. Sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka, neskatoties uz šīm saldajām un patētiskajām runām, politiķi šogad arī pēc vēlēšanām stingri turēsies pie kursa. Diemžēl koalīcija neizmantoja iespēju ielikt šo tik vajadzīgo apņemšanos budžeta likumā jau rudenī. Atgādināšu, ka tieši šādu priekšlikumu APVIENOTAIS SARAKSTS bija iesniedzis un par to cīnījās budžeta likumā. Tad tam bija gan īstais laiks, gan īstā vieta.

Taču drošības un pārliecības nekad nav par daudz, tāpēc mēs pateicamies: paldies visiem, kas atbalsta atbildīgu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts... "par" nodošanu komisijai – deputāts Andrejs Judins. Nē? Judina kungs, jūs vēlaties runāt vai ne? Nē.

Tad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ata Labuča, Valda Maslovska, Mārtiņa Felsa, Ingas Bērziņas, Jāņa Patmalnieka un Andra Šuvajeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, esam iesnieguši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"", kas paredz kompensāciju sistēmas pilnveidošanu. Likumprojekts piedāvā papildināt kompensāciju iespējas ar zemes maiņas mehānismu. Šobrīd Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem aptuveni 18 procentus no sauszemes teritorijas, savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem aptuveni 50 hektārus jeb 0,7–0,8 procentus no sauszemes teritorijas.

Šobrīd būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi īpaši aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos noteikti galvenokārt mežsaimnieciskajai darbībai. Kopumā īpaši aizsargājamās teritorijās atrodas nepilni 64 tūkstoši hektāru privāto mežu zemju ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, un šobrīd esošais regulējums praksē ne vienmēr sniedz pietiekami elastīgu un zemes īpašniekam pieņemamu risinājumu. Paplašinot kompensācijas iespējas ar zemes maiņas mehānismu, mēs papildināsim instrumentu loku, kas vienlaikus ļaus stiprināt dabas aizsardzību, konsolidēs stingri aprobežotās teritorijas valsts pārvaldībā un nodrošinās plašākas kompensāciju izvēles iespējas zemju īpašniekiem.

Kolēģi, dabas aizsardzība ir viena no jomām, kur sabiedrības intereses un privātās intereses satiekas visciešāk, tāpēc valstij ir svarīgi nodrošināt pēc iespējas lielāku līdzsvaru, vienlaikus stiprinot dabas vērtību saglabāšanu un nodrošinot izvēles iespējas kompensāciju sistēmā tiem zemju īpašniekiem, kuru zemēs šīs vērtības atrodas.

Ar šo likumu mēs paplašināsim, kā jau minēju, instrumentu klāstu. Saredzu, ka tas ir nozīmīgs solis ceļā uz šo līdzsvaru, tas ir ieguvums dabai, valstij un beigu beigās – visiem mūsu cilvēkiem kopā.

Aicinu atbalstīt un nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts "Par 10 107 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Andreja Jakobsona apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta... finanšu... nodokļu... neatkarīgi, kādā secībā... komisijas vārdā aicinu apstiprināt Andreju Jakobsonu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Andreja Jakobsona apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Intas Vasaraudzes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu apstiprināt Intu Vasaraudzi par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Intas Vasaraudzes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers, Ilze Stobova, Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Ramona Petraviča un Jeļena Kļaviņa iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Latvijas sabiedriskā medija redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, valdības komunikācijas modeli un informācijas atklātību pirms 15. Saeimas vēlēšanām".

Vārds deputātei Lindai Liepiņai – motivācijai.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tātad šobrīd spēkā esošajās mediju politikas pamatnostādnēs "Latvijas Sabiedriskais medijs" tiek raksturots kā spēcīgs un neatkarīgs medijs, kuram ir jābūt politiski neitrālam un jāuzrunā visdažādākās sabiedrības grupas, nodrošinot kvalitatīvu saturu.

Diemžēl pēdējā laikā ir izskanējis viedoklis, tajā skaitā no Valsts kancelejas bijušā direktora Jāņa Citskovska, kas liek apšaubīt šo mediju neatkarību, it sevišķi ņemot vērā to, ka kopš 2021. gada sabiedriskie mediji ir izgājuši no reklāmas tirgus un faktiski dzīvo tikai no valsts budžeta līdzekļiem.

Bijušais Valsts kancelejas direktors publiski pauž virkni novērojumu par valsts pārvaldes un sabiedrisko mediju komunikācijas mehānismiem. Pirmām kārtām tas ir komplimentārais tonis, kas attiecībā pret valdības vadītāju Eviku Siliņu un arī valdības locekļiem ir daudz maigāks. Visas tēmas, par ko paredzēts jautāt, pirms raidījuma tiek saskaņotas. Parasti arī nejautā neko ārpus tā, kas ir bijis iepriekš pieteikts, un netiek cilātas tās tēmas, par ko Ministru prezidente nevēloties runāt.

Tāpat, analizējot valdības komunikācijas modeli pirms 15. Saeimas vēlēšanām, Citskovska kungs norāda tādu mērķtiecīgu veiksmes stāsta radīšanu situācijās, kurās reālais stāvoklis ir kritisks. Un divi spilgtākie piemēri: viens – "airBaltic" stāsts. Lai gan valdības slēgtajās sēdēs jau ilgstoši ir bijis zināms par uzņēmuma kritisko finanšu situāciju, publiskajā telpā konstanti tiek uzturētas nepamatotas cerības par tā spožo nākotni; otrs – "Rail Baltica" stāsts, kura reālā problēmu nopietnība tiek slēpta, aizvietojot to ar tādu populistisku optimismu. Skaidrs, ka likums nosaka – LSM savā darbībā ir jābūt brīvam no politiskas iejaukšanās, jārespektē cilvēktiesības, pamatbrīvības, tam ir pienākums nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību. Un, protams, likums paredz arī cenzūras aizliegumu.

Tādēļ, izejot finiša taisnē pirms 15. Saeimas vēlēšanām, gribētos kliedēt visas bažas par "Latvijas Sabiedriskā medija" redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, valdības komunikācijas modeli un informācijas atklātību. Par to arī ir šis pieprasījums. Bet es vēlos īpaši atzīmēt, ka mēs nepārmetam medijiem, pieprasījumā ir vairāki jautājumi tieši par to, kāda ir valdības vadītājas un arī ministru komunikācija.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Linda Liepiņa, Linda Matisone, Maija Armaņeva, Česlavs Batņa, Kristaps Krištopans, Andrejs Svilāns, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis un Edgars Putra iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par amatpersonu atbildību un valsts bezdarbību saistībā ar nelikumīgajiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumiem".

Vārds deputātam Edgaram Tavaram – motivācijai.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka 2017. gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu un arī norādīja, cik likumīgs ir bijis Latvijas atbalsts OIK... obligātā iepirkuma komponente... īpaši pēc 2017. gada 24. aprīļa lēmuma, kur skaidri norādīja, ka nebija pabeigta attiecīgā procedūra un nebija Eiropas Komisijas galīgā lēmuma. Attiecīgi "Latvenergo" TEC-2 elektrostacija neietilpa šī lēmuma daļā un turpināja ražot elektrību, citstarp ar dabasgāzi, kad Eiropas Komisija jau bija skaidri pateikusi, ka šis atbalsts nav salāgojams un likumīgs. Izlikāmies neredzam to, ka mēs iekasējam no cilvēkiem OIK.

Kas toreiz piegādāja dabasgāzi Latvijai? No kuras valsts? Atbildiet paši! Kuras valsts ekonomiku un arī militārās spējas mēs atbalstījām? Atbildiet paši! Kurš politiķis Latvijā bija atbildīgs par enerģētikas politiku tajā brīdī – no 2016. līdz 2019. gadam? Atbildiet paši! Tā ir tikai sakritība, ka arī šobrīd šis politiķis aktīvi un enerģiski vēršas pret šo kolektīvo prasību, ko organizē biedrība? Atbildiet paši!

Tāpēc mēs esam sagatavojuši pieprasījumu – skaidru pieprasījumu! –finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un ekonomikas ministram Viktoram Valainim ar skaidriem jautājumiem par atbildībām. Kā tika izvērtētas šīs atbildīgās amatpersonas? Vai tika izvērtētas un vai tiks izvērtētas? Gan līdz 2017. gada pieņemtajiem lēmumiem, gan īpaši pēc 2017. gada 24. aprīļa pieņemtajiem lēmumiem.

Tā ir ļoti nopietna lieta, kolēģi. Mēs varam izlikties, paslaucīt šīs problēmas zem dārga paklāja... tepiķa un izlikties neredzam. Cilvēki ir samaksājuši, un cilvēki prasa skaidrību. Un mēs slēpjam – slēpjam godīgas atbildes. Es domāju, šī diskusija – ļoti nopietna diskusija – mums stāv priekšā.

Sagaidīsim atbildes uz pieprasījumu no finanšu ministra Arvila Ašeradena un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un izdarīsim secinājumus, kādai būtu jābūt Latvijas Republikas parlamenta rīcībai, lai ieviestu pilnīgi skaidru un tiesisku pozīciju šajos jautājumos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi deputāti! Atgādinu, ka likumprojektu sagatavojusi Satiksmes ministrija, lai mazinātu administratīvo slogu elektronisko sakaru tīklu attīstībai un veicinātu nacionālo un Eiropas Savienības stratēģisko mērķu digitalizācijas jomā sasniegšanu.

Trešajam lasījumam komisija saņēmusi 10 priekšlikumus. Pārsvarā tie ir Satiksmes ministrijas priekšlikumi, kurus izveidoja vai koriģēja kā atbildīgās komisijas priekšlikumus.

1. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja, iekļāva 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 3. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 6. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 7. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 9. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Un 10. – pēdējais – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi. (Zālē troksnis.)

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, sagatavojot otrajam lasījumam, izskatījām likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā".

Tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. No likuma paredz izslēgt normu par Latvijas Zinātnes padomes direktora atlases kārtību un prasībām, jo to jau paredz spēkā esošais Valsts civildienesta likums un Valsts pārvaldes iekārtas likums. Priekšlikums, redakcionāli precizējot, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Attiecas uz atsaucēm, norāda, ka šī norma attiecas uz institūtiem, kas izveidoti apvienošanas ceļā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Par to, ka mums ir tādi institūti, kas dibināti ar likumu, un tādi, kas dibināti ar Ministru kabineta lēmumiem. Priekšlikums rosina precizēt normu. Juridiskais birojs ir piedāvājis vēl korektāku normu – šis likums un skaidrojums, kas minēts šajā likumā, attiecas uz tiem institūtiem, kas ir izveidoti ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem.

Daugavieša priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizētais Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī saistīts ar 2. priekšlikumu un precizē reorganizācijas veidu – apvienošanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 6. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus... konstatējot, ka viena no institūtiem – Fizikālās enerģētikas institūta – reorganizācija jau ir notikusi līdz 31. decembrim un pārejas noteikumos tas vairs nebūtu jāiekļauj... un šo tekstu saglabā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Latvijas Organiskās sintēzes institūta apvienošanas vajadzībām.

Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina mainīt pārejas noteikumu termiņu, nosakot precīzāku datumu. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Galīgajā variantā precizē pārejas noteikumus – ar kuru brīdi no likuma tiek izslēgts institūta vārds, jo institūta vairs nebūs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Indriksone. Priekšlikumu termiņš – piecas dienas, tas ir, 10. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi! Ir palikuši daži likumprojekti. Ir priekšlikums turpināt bez pārtraukuma. (Starpsaucieni.) Tad turpinām darbu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1065/Lp14), otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 25. februārī ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un atbalstījusi tā skatīšanu Saeimā otrajā lasījumā.

Komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputātu Artūra Butāna un Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – deputātu Uģa Mitrevica un Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. priekšlikums. Paredz svītrot likuma 12. panta pirmās daļas 8. punktu, kas attiecas uz laivu, motorlaivu un jahtu turēšanas nodevu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – deputātu Uģa Mitrevica un Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1065/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 19. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums šodien izlemšanai ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai".

Tieslietu ministrijas virzītais likumprojekts paredz izveidot skaidru un tiesiski drošu mehānismu, kas ļautu Latvijas pilsoņiem, kuri ir notiesāti Šrilankā, izciest brīvības atņemšanas sodu Latvijā, savukārt Šrilankas pilsoņiem – savā valstī. Nolīgums nosaka tiesisko regulējumu un savstarpēji saskaņotu kārtību, kādā tiek īstenota sadarbība notiesāto personu nodošanā, spriedumu atzīšanā un izpildē starp abām valstīm, un tas dod personai iespēju izciest sodu savā mītnes valstī. Vienlaikus katra valsts saglabā tiesības lemt par apžēlošanas amnestiju vai soda mīkstināšanu atbilstoši saviem likumiem.

Daļa no šī nolīguma mērķa ir cilvēktiesību nodrošināšana. Iespēja izciest sodu savā mītnes valstī nozīmē arī ciešāku saikni ar ģimeni un labākas integrācijas iespējas pēc soda izciešanas.

Jāteic, ka šis likumprojekts ir tiešām aktuāls, jo ir jau konkrēts Latvijas pilsonis, kurš atrodas šobrīd apcietinājumā Šrilankā un kuram ir piespriests mūža ieslodzījums.

Likumprojekts neparedz kādas būtiskas papildu izmaiņas esošajā institucionālajā sistēmā, jo tiks izmantoti jau pastāvošie mehānismi un finanses.

Kopumā šādus gadījumus regulē Eiropas Padomes konvencija par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, bet ar Šrilanku šī konvencija nav spēkā, tādēļ nepieciešams noslēgt divpusēju līgumu. Līdzīgi līgumi mums ir jau noslēgti ar vairākām citām valstīm.

Ārlietu komisija, izvērtējot situāciju, lēma par likumprojekta atbalstīšanu pirmajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Šī gada 10. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Juridiskā komisija virza izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot grozījumus 360. pantā un pārejas noteikumos.

Runa ir par situāciju, kad notikusi nekustamā īpašuma izkrāpšana un izveidojas situācija, kad, no vienas puses, mantas atgūšanā ir ieinteresēts sākotnējais īpašnieks, no otras puses, ir labticīgs ieguvējs, kurš nezināja, ka mantai ir noziedzīga izcelsme, un ir samaksājis par to, iegādājies un var to pazaudēt.

Saskaņā ar likumu vispārējais princips paredz, ka manta ir nododama cietušajam. Mēs paredzam mainīt kārtību un dot iespēju tiesai, ņemot vērā īpašas situācijas un pamatojot savu lēmumu, atkāpties no vispārējā principa un pieņemt citu lēmumu.

Mēs par šo jautājumu komisijā daudz diskutējām. Jautājums ir sarežģīts, un mēs turpināsim darbu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es atbalstu šo likumprojektu, tikai gribu pateikt vienu lietu – Judina kungs klaji muļķo Saeimas deputātus.

Tas gadījums, ko viņš minēja, notika pilnīgi likumīgi – Krievijā īpašnieks pilnvaroja Latvijas pilsoni tirgot viņa īpašumu. Civillikumā, Judina kungs, ir rakstīts: ja jūs kādam izdodat pilnvaru, jūs pārliecināties par viņa (Starpsauciens.) darbaspējām un pārliecināties... es kā piemēru saku... pārliecināties par to, ka jūs šim cilvēkam uzticaties. Šinī gadījumā tas, kam bija pilnvara, naudu nozaga, un Latvijas tiesa... es runāju par citu, Judina kungs... Latvijas tiesa nolēma, ka jāatņem īpašums. Un tagad gaidīsim trešās instances...

Jums vajadzēja pateikt... cik gadu jūs vadāt Juridisko komisiju... un Latvijas tiesas (Starpsauciens.) ir korumpētas līdz matu galiem. Tā ka nejauciet divas lietas! Mēs visi zinām, kāpēc ir šis labojums. Šinī gadījumā tā bija klaja korupcija Latvijas tiesās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Te ir tāds gadījums, kad deputāts debatē pats ar sevi. Es nevienu vārdu neteicu par konkrētu lietu.

Saistībā ar to lietu, ko minēja Kiršteina kungs, varu norādīt (par to es runāju arī komisijas sēdē), ka, ja cilvēkam ir pilnvara, tātad tiesības rīkoties ar mantu... noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir nauda, kuru cilvēks neatdeva īpašniekam, un nav pamata risināt problēmu, grozot likumu.

Stāstot par šo likumprojektu, es runāju par citu... Kiršteina kungs varbūt nevarēja saprast. Proti, ir situācijas... nevis situācijas, bet gadījumi, kad ir izkrāpta manta un tai mantai blakus... atrodas divas personas. Viens ir sākotnējais īpašnieks, kuram manta bija izkrāpta, un ir cilvēks, kurš iegādājies, būdams pārliecināts, ka viss notiek saskaņā ar likumu. Viens īpašums, divas personas. To mantu nevar sagriezt divās daļās un nodot gan vienam, gan otram. Tāpēc ir vajadzīgs īpašs regulējums, lai šādos gadījumos tiesa varētu pieņemt taisnīgu lēmumu.

Vēlreiz atkārtoju – mēs šeit nerisinām viena atsevišķa gadījuma problēmu. Mēs runājam par regulējumu, kas ir vajadzīgs, lai risinātu problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Vēlos pateikties Juridiskajai komisijai un zināmā mērā tieslietu ministrei par to, ka nāca ar šo iniciatīvu... tiesa, pēc TV3 raidījuma "Nekā personīga" un mūsu, opozīcijas kolēģu, pieprasījuma. Bet visi kopā mēs esam panākuši to, ka šī Kriminālprocesa likuma jaunā norma... grozījumi... tomēr ir mūsu dienaskārtībā. Šobrīd mēs skatām pirmajā lasījumā. Tiešām paldies par to kolēģiem no Juridiskās komisijas.

Piekrītu aicinājumam, ka starp lasījumiem šajā likuma atvērumā neliekam kādus jaunus priekšlikumus, jaunas prasības, lai varētu darbu paveikt visi kopā. Es gan gribētu, lai procesam, iespējams, būtu bijusi pat steidzamība vai vismaz paātrinātā kārtībā to skatītu starp lasījumiem.

Gribu pateikt, ka mēs parādām – ja sadarbojamies, varam daudzas lietas izdarīt labi. Un daļēji nepiekrītu iepriekš runātajam par to, ko tiesa var vai nevar. Mēs iedziļinājāmies gan konkrētajā lietā, gan tajā, ka tiesai šāds mandāts likumā ir nepieciešams, un šajā konkrētajā redakcijā šāds mandāts ir paredzēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 16. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirms deviņām dienām mēs visi šajā zālē runājām par Ukrainu. Es ceru, ka arī šodien, runājot par šo likumprojektu, mēs atcerēsimies to, kā jutāmies un ko teicām. (Zālē troksnis.)

Kamdēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs? Likumprojekta mērķis ir precizēt publisko kapitālsabiedrību ziedojumu vai dāvinājumu Ukrainas sabiedrības atbalstam apmēra regulējumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi... vienu mirklīti... mazliet klusāk!

R. Bergmanis. Šis likumprojekts precizē un atvieglo mehānismu, ar kura palīdzību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var operatīvi sniegt būtisku palīdzību Ukrainai, vienlaikus nodrošinot atbilstību Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.

Akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", izvērtējot savas operatīvās iespējas, ir identificējusi papildu kritiskās infrastruktūras elementus, iekārtas un rezerves daļas, kuras iespējams nodot Ukrainai, neradot negatīvu ietekmi uz Latvijas energosistēmas stabilitāti, tai skaitā lieljaudas transformatorus, kas šobrīd ir kritiski nepieciešami Ukrainas elektroapgādes tīkla atjaunošanai un iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai.

Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību...? Nē. Par steidzamību nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

R. Bergmanis. Komisijā tika izskatīta iespēja lūgt atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Liels paldies, kolēģi, par atbalstu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" (Nr. 1217/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 9. martam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 10 107 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis. (Zālē troksnis.)

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī gada 15. janvārī Saeima saņēma 10 107 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām".

Šā gada 25. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura vērsa uzmanību uz to, ka Baltijas jūras neskartā piekraste ir Latvijas nacionālā bagātība. Viņa pauda viedokli, ka Aizsargjoslu likums tiek nepareizi interpretēts, lai attaisnotu energobūvju izvietošanu piekrastes aizsargjoslu teritorijās. Pārstāve norādīja, ka enerģētikas politikas plānošanas procesā valstij būtu jāizanalizē tās teritorijas, kas ir atbilstošas vēja enerģijas attīstībai, vienlaikus – kurās vēja parki neapdraudētu dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve informēja, ka ministrija neatbalsta iniciatīvas tālāko virzību, jo normatīvais regulējums vēja enerģijas jomā ir pietiekams un nav pretrunīgs. Viņa informēja par plānotajām izmaiņām ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas procesā, ar kurām jau šobrīd strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tāpat ministrijas pārstāve informēja par plānoto pašvaldību lomas palielināšanu vēja parku izvietošanā, kumulatīvās ietekmes mērījumiem, kā arī noteikumiem par vēja parku ekspluatācijas izstrādi.

Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve pauda viedokli, ka šobrīd nav ievērots līdzsvars starp dažādu interešu pusēm un mēģinājumiem atrast kopsaucēju. Tāpat arī neesot pārliecības, ka pašvaldībām būs pieejami reāli instrumenti, lai varētu līdzsvaroti aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve uzsvēra, ka ir būtiski, lai pašvaldībām būtu pašnoteikšanās šajos jautājumos, jo tās vislabāk pārzina, kur to teritorijās vēja parku izbūve būtu pieļaujama. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību uz pretrunām starp Klimata un enerģētikas ministrijas plānu piešķirt pašvaldībām galvenās tiesības lemšanā par vēja parku izvietojumu un VARAM praksi, apturot pašvaldību teritoriju plānojumus, kuros ir noteikti ierobežojumi vēja parkiem.

Sēdē piedalījās arī elektroenerģijas nozares pārstāvji, kuri pauda pretējus viedokļus. Vieni norādīja, ka pret pamatotiem ierobežojumiem neiebildīs, kamēr citi kategoriski noraidīja ierobežojumu noteikšanu vēja parku būvniecībai.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iesnieguma tālāku virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 107 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Pilnībā atbalstu un esmu kopā ar tiem cilvēkiem, kuri iesnieguši iesniegumu "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām", bet, kā redzams, maz kam tas interesē, jo lielākā daļa deputātu ir zāli pametuši.

Kurzemes piekraste no Kolkas raga līdz Liepājai ir unikāla daba un kultūrtelpa. Tā ir vieta, kur jūra satiekas ar mežiem un pļavām, kur cilvēki gadsimtiem ir dzīvojuši līdzsvarā ar dabu. Tā ir vieta, kur attīstās mazā uzņēmējdarbība, tūrisms, zvejniecība, kur cilvēki izvēlas atgriezties un audzināt bērnus. Mēs šodien nerunājam tikai par ainavu. Mēs runājam arī par Satversmes 115. pantu, kurā nostiprināts valsts pienākums nodrošināt ikvienam tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Kolēģi! Pašreiz likumprojekts ir par atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai, kā arī administratīvo procedūru optimizāciju un enerģētikas politikas prioritāti. Sabiedrībā tas ir radījis pamatotu priekšstatu, ka enerģētikas attīstības mērķis tiek nostādīts augstāk par vides aizsardzības mērķiem. Vai ir pārliecinošs pamatojums šādai izvēlei? Vai ir visaptverošs izvērtējums par ietekmi uz piekrastes ekosistēmām, ainavu, bioloģisko daudzveidību, sabiedrības veselību un reģionālo ekonomiku?

Samērīguma princips prasa līdzsvaru. Šobrīd mēs redzam, ka svaru kauss nosveras vienā virzienā. Nav jau tā, ka visi cilvēki ir pret atjaunojamo enerģiju. Cilvēki ir par atbildīgu, sabiedrībā balstītu ilgtspējīgu attīstību. Taču, ja regulējums ir veidots tā, ka tas faktiski apiet pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, ja tas rada iespaidu, ka konkrētu nozaru komersantu intereses tiek lobētas un nostādītas augstāk par sabiedrības kopējām interesēm, tad mēs riskējam daudz vairāk nekā tikai ar ainavu. Mēs riskējam ar sabiedrības uzticēšanos valstij. Sociālais naidīgums šajā kontekstā nav skaļi saukļi vai protesti. Tas ir ilgstošs neuzticēšanās, spriedzes stāvoklis, kas rodas, ja cilvēki redz, ka deklarētie vides aizsardzības mērķi netiek konsekventi ievēroti.

Vai mēs patiešām vēlamies radīt vēl vienu plaisu starp valsti un sabiedrību? Kurzemes piekraste nav tikai potenciāla industriāla teritorija. Tā ir sabiedrības veselībai labvēlīga vide, vietējās uzņēmējdarbības pamats, kultūrainava ar vēsturisku un arī emocionālu nozīmi. Tas ir dabas kapitāls, kuru nav iespējams atjaunot, ja tas tiks iznīcināts un degradēts.

Ja mēs pieņemsim regulējumu, kas ļauj strauji industrializēt piekrasti bez pietiekama izvērtējuma un sabiedrības piekrišanas, mēs radīsim neatgriezeniskas sekas. Tāpēc, cienījamie deputāti, mēs nevaram skatīt enerģētiku atrauti no vides, cilvēkiem un reģionālās attīstības. Ilgtspējīga politika nav tā, kas izvēlas vienu prioritāti un ignorē pārējās. Ilgtspējīga politika ir tā, kas spēj tās sabalansēt.

Tāpēc aicinu pārskatīt likumprojektu, nodrošinot pilnvērtīgu ietekmes uz vidi novērtējumu tieši piekrastes teritorijām, garantēt reālu, nevis formālu sabiedrības līdzdalību, noteikt īpašu aizsardzību Kurzemes piekrastei kā nacionālas nozīmes kultūrainavai.

Mūsu pienākums nav nodrošināt tikai megavatus. Mūsu pienākums ir nodrošināt sabiedrības uzticēšanos, dabas saglabāšanu un nākotnes paaudžu tiesības uz brīvu, nepārveidotu piekrasti. Kurzemes piekraste nav tikai šodienas resurss, tā ir mūsu kopējā atbildība.

Aicinu jūs balsot ar atbildību pret cilvēkiem, dabu un Latvijas nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Jā, mēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šo iniciatīvu vērtējām, uzklausījām gan "par", gan "pret" pusi. Un loģiski, ka Klimata un enerģētikas ministrija, kura šobrīd virza ļoti daudz ko un atbalsta visus lielos vēja parkus, vēja turbīnas visā valstī, ir pret šādu iniciatīvu. Loģiski, ka ignorē iedzīvotāju publiskās apspriešanas, ir pret tām. Loģiski, ka VARAM ministrs, kurš atceļ pašvaldību lēmumus, tai skaitā teritoriju plānojumus... kur vietējie pašvaldību deputāti ir ieklausījušies, vismaz daļēji ieklausījušies sava novada cilvēkos, ņēmuši vērā viņu viedokli par vēja parku attīstību, neaizliedzot tos pilnībā, bet zināmā mērā plānojot un organizējot savas administratīvās teritorijas attīstību, tai skaitā enerģētikas sektorā... arī ir pret.

Konkrētais priekšlikums, kurš nāca caur "ManaBalss.lv" iniciatīvu, kurā cilvēki ir parakstījušies par Kurzemes piekrasti bez lielajām vēja dzirnavām, ierobežojot ainavu, neradot skaidras atbildes arī no veselības aspektiem... tā, kā tas ir salāgots ar mūsu enerģētikas stratēģiju, absolūti ignorējot iedzīvotāju viedokli... tikai vēlreiz parāda to, ka mūsu likumdošanā daudzas lietas nav sakārtotas.

Domāju, ja šīs vēja parku turbīnas nepārprotami ierakstītos mūsu enerģētikas bilancē, mums būtu pilnīgi skaidri un pierādāmi... arī cilvēki to saprastu pirmām kārtām pilnīgi citādāk, nekā tas ir šobrīd... ka no tā katram būs konkrēti zināms materiāls un finansiāls ieguvums viņu elektrības rēķinos. Bet tādas atbildes šobrīd nav. Objektīvi sekojot līdzi mūsu enerģētikas politikai, tāda atbilde šobrīd arī nevar būt, tāpēc ka Klimata un enerģētikas ministrija nav attiecīgajā līmenī, lai sniegtu pilnīgi skaidras atbildes. Tai pašā laikā Ministru kabinetam formāli ir iespējams štancēt šīs atļaujas kā cepumus lielā cepumu rūpnīcā, absolūti ignorējot iedzīvotāju viedokli.

Tāpēc bija APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums Teritorijas attīstības plānošanas likumā, liedzot VARAM ministram iespēju ar vienu rīkojumu atcelt pašvaldības lēmumus par attīstības plānošanas dokumentiem, salāgojot šo sistēmu ar to, ka viņš var vērsties Satversmes tiesā, jo līdz šim visi atceltie lēmumi tāpat tika skatīti Satversmes tiesā un Satversmes tiesa tos izšķīra – gan azartspēļu aizliegumu Rīgā, gan iebraukšanas maksu Jūrmalā. Šobrīd – gan Bauska, gan Preiļi... visi šie jautājumi beigās tiks skatīti Satversmes tiesā.

Politiski ministrs var vērsties Satversmes tiesā, un tikai Satversmes tiesa var noteikt, ir vai nav... atceļami. Mums ir jāpieiet ļoti pragmatiski, loģiski un vienlaikus arī cilvēcīgi vēja parku attīstībai, nepasakot, ka esam pilnīgi pret... visā valstī pret visu. Nē, nekādā gadījumā mēs neesam pret visu. Mēs esam par to, ka, veidojot mūsu enerģētikas stratēģiju, notiek dialogs ar iedzīvotājiem, tiek meklēts kopsaucējs ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, un dialogs ar pašvaldību. Tad mēs varam strādāt.

Aicinu atbalstīt šo "ManaBalss.lv" iniciatīvu un nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura vērtē mūsu enerģētikas politiku kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Šis jautājums ir ne tikai par kārtējās "ManaBalss.lv" iniciatīvas tālāko virzību. Šis jautājums ir par to, kā valsts saprot sabiedrību un vai vispār saprot.

Ministrs Čudars nesen kādā intervijā izteicās, ka sabiedrības interesēs var pieņemt lēmumus, pat ja vietējās pašvaldības un kopienas tam iebilst. Vēlos Čudara kungam iebilst, ka sabiedrība ir arī tie cilvēki, kuri dzīvo pagastos, kopj savu zemi un veido Latvijas laukus.

Kurzemē tiek plānoti vēja parki ar turbīnām līdz pat 250 un 300 metru augstumam, gandrīz kā Zaķusalas televīzijas tornis. Un runa ir par simtiem šādu būvju piekrastē un mežos. Tas nozīmē būtisku ainavas maiņu, jautājumus par ietekmi uz vidi, kā arī iespējamu īpašumu vērtības kritumu līdz pat 50 procentiem vietējiem iedzīvotājiem.

Enerģētiskā neatkarība Latvijai ir svarīga, bet to nevar būvēt, ignorējot vietējos cilvēkus. Tāpēc mans aicinājums ministram Čudaram ir vienkāršs: atbrauciet uz Kurzemi, satiecieties ar cilvēkiem, kuru mājas un zemi šie lēmumi skars. Galvenais, nenobaidieties no viņiem. Kurzemnieki ir tieši. Viņi runā skarbi, bet godīgi. Un arī viņi ir sabiedrība, kuras balsi valstij ir pienākums dzirdēt.

Aicinu atbalstīt šīs iniciatīvas tālāku virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Jā, man šķiet, ir grūti atrast vēl kādu instrumentu, kuru sabiedrība, nevaldības organizācijas vai mēs, opozīcijas politiķi, varam izmantot, lai norādītu uz pašreizējā regulējuma trūkumiem un aicinātu jūs sadzirdēt šo problemātiku, kāda ir ar pašreizējo vēja parku attīstības regulējumu un trūkumiem tajā.

Šī Sandras Stepiņas iesniegtā iniciatīva ir viena no tām... Jūs redzat, ka par to ir parakstījušies vairāk nekā 10 tūkstoši Kurzemes ļaužu. Bet, ja atverat pieteikumu plašāk, jūs redzat, ka to ir parakstījušas arī virkne vietējo biedrību, no kurām liela daļa ir saistītas tieši ar uzņēmējdarbību, tūrisma attīstību.

Mēs jau vairākkārt apakškomisijas sēdēs esam norādījuši uz trūkumiem, ka ietekme uz uzņēmējdarbību un tūrismu nav pienācīgi izvērtēta, arī regulējums nekādus izņēmumus neparedz. Faktiski situācija ir tāda, ka šīs līdz 350 metriem augstās vēja turbīnas faktiski var apiet visus citus Aizsargjoslu likumā paredzētos regulējumus. Šajā piecu kilometru piekrastes teritorijā, kurā citām nozarēm ir ierobežota saimnieciskā darbība, šiem neskaidras izcelsmes ārvalstu projektiem mēs faktiski dodam... visatļautību.

Konkrētajā gadījumā iesniedzēja ir pāvilostniece. Un Pāvilostā, teiksim, Sakas pagasta apkārtnē, ir vairākas aizsargājamās dabas teritorijas, tai skaitā viens no četriem Latvijas dabas rezervātiem – Grīņu dabas rezervāts, kas ir augsta līmeņa aizsargājams biotops un "Natura 2000" teritorija.

Manuprāt, tie ir pietiekami argumenti, lai ieklausītos un pārskatītu šo. Un, kā jau es iepriekš esmu teicis, joprojām mēs neesam pateikuši, kas ir tas demokrātiskais rīks, kurā sabiedrības viedoklis, vietējo iedzīvotāju viedoklis vai vietējo uzņēmēju viedoklis būtu jāņem vērā. Jūs teiksiet, ka vienmēr jau atradīsies trīs cilvēki, vienalga, kurā neapdzīvotā vietā taisīs vēja parku, ka vienmēr kāds protestēs. Bet tad radiet instrumentu. Šeit ir profesionāli sagatavots dokuments, ir uzņēmēju viedoklis, dabas aizstāvju viedoklis, kvantitatīvi liels cilvēku skaits, kas parakstās. Tad dodam argumentus, dodam instrumentus, kā demokrātiski šiem cilvēkiem apturēt šo procedūru. Šobrīd tāda nav. Faktiski mums ir absurda situācija, mēs pat nezinām, kas stāv aiz šiem projektiem, kāda nauda stāv aiz šī projekta.

Piemēram, mums likumā ir pateikts... citā sakarā... Mums ir pateikts likumā, ka Latvijā skaidras naudas darījumi nedrīkst būt virs 7200. Tas ir slieksnis. Kāpēc tāds ir likumā ierakstīts? Tādēļ, lai masveidā neizplatītos nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļi. Tādēļ ir šāds slieksnis.

Savukārt šeit miljonu projektiem ir nezināmas izcelsmes... Mēs ķeram cilvēkus par skaidras naudas apriti, bet neizķeram neskaidras izcelsmes miljonu projektus, kuri ir blakus mūsu valsts... tad mūsu valsts piekrastē ir robeža, tur ir aizsardzības... tātad arī gaisa telpas drošības jautājumi, visi radari... tur mums vispār neinteresē. Un es nesaprotu, kādēļ, teiksim, ministrs nejautā šādus jautājumus.

Man jāpapildina Matisones kundzes teiktais par aicinājumu Čudara kungam apmeklēt Pāvilostu. Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji bija atbraukuši uz Pāvilostu. Es arī ierados uz to tikšanos. Bija atklāta saruna. Mēs, man liekas, divas stundas norunājām. Vietējie iedzīvotāji bija gatavojušies, uzņēmēji... visu izrunājām. Kā jūs domājat, vai kaut kas ir mainījies pēc tās tikšanās? (Starpsauciens.) Absolūti nekas. Tā ir darbības imitācija, dusmu tvaika nolaišana – vienalga, sauciet, kā gribat, bet reālas rīcības nav.

Līdz ar to atbalstām šo iedzīvotāju iniciatīvu un atrodam saprātīgu risinājumu! Nespiežamies virsū apdzīvotajām vietām ar vēja parkiem... jā, katrs kilometrs tālāk no apdzīvotas vietas ir investoram neizdevīgs, jo tas ir dārgāk, bet jums nāksies maksāt šo dārgāko cenu. Jo mēs nepieļausim pašreizējo visatļautību, ka var visur, var jebkurš un līdzekļi nav jāparāda. Šī anarhija ir jāizbeidz.

Tādēļ ieklausāmies Kurzemes ļaudīs un virzām uz priekšu šo iniciatīvu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neaizkavēšu jūs ilgi, pateikšu tikai vienu, ka varam runāt riņķī un apkārt par visiem jautājumiem, kas skar vēja parkus... tas ir zaļais kurss jeb tautā saukts par zaļo murgu, kurš nāk no Eiropas un zem kura apakšā ir 100 miljardi eiro, kurus vajadzētu pārdalīt par labu pierobežai. Tātad Somija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija. Visus šos 100 miljardus vajadzētu pārdalīt par labu drošībai – Eiropas austrumu pierobežas zonas stiprināšanai. Un pilnībā atteikties no visa šī zaļā kursa murga.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīja, neatbalsta tagad un arī neatbalstīs turpmāk vēja turbīnas, kas tiek uzspiestas cilvēkiem. Kaut arī notiek sarunas ar viņiem, bet tas viss notiek tādā vienvirziena jautājumā tikai – ka mēs jūs uzklausīsim, bet vēja turbīnas jau ir savestas Ventspilī, stāv kaudzē sakrautas un gaida brīdi, kad varēs sākt to uzstādīšanu.

Tā ka atkārtošu vēlreiz – LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīja, neatbalsta un neatbalstīs vēja turbīnu uzstādīšanu uz Latvijas auglīgajām zemēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs šajās dienās ar bažām raugāmies uz notikumiem tālu no mums... salīdzinoši... kaut kur Tuvajos Austrumos, pie Irānas, Hormuza jūras šaurumā, un gaidām, vai kuģi varēs braukt cauri šim šaurumam vai nevarēs braukt un kādā veidā tas ietekmēs enerģijas cenas – gan gāzes, gan naftas –, un kādā veidā tas pēc tam atsauksies gan uz elektrības cenām, gan uz pārtikas cenām un citām cenām, kuras mēs ikdienā redzam veikalos. Un atbilde, ko jau ilgstoši piedāvā Eiropas Savienība un arī attīstītās valstis, ir – vairāk ražot pašiem savu enerģiju, tai skaitā vēja enerģiju. Latvijai ir nepieciešams vairāk šādas ražošanas. Mēs redzam, ka citās valstīs, kur lielāks īpatsvars ir pašu ražotajai enerģijai, arī cenas ir stabilākas.

Un mums vajag vēja parkus ne tikai Kurzemē, mums vajag vēja parkus arī Zemgalē, mums vajag arī Latgalē un Vidzemē vēja parkus. Un nebūs tā, ka visi tie vēja parku projekti, kurus mēs pašlaik redzam, īstenosies. Īstenosies tikai daļa no tiem. Tie, kuriem ietekmes uz vidi novērtējumā nav konstatēts, ka tie kaut kādā veidā nodarītu pāri dabai tajā vietā, kā arī tiktu konstatēts, ka kopumā parks joprojām ir ekonomiski izdevīgs pēc tam, kad ir izanalizēti visi ierobežojumi, kas pastāv apkārt šim vēja parkam. Mums šie parki ir nepieciešami, lai palielinātu enerģētisko neatkarību, lai nodrošinātu cenu stabilitāti iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Manuprāt, tieši ietekmes uz vidi novērtējums ir tas, kas sniedz skaidras atbildes, vai konkrētajā vietā var īstenot ieceri vai nevar. Ja tiek konstatēti konkrēti fakti, ka nav dabas aizsardzības pasākumu vai iedzīvotāju tur nav, tad arī vēja parki tur tiek plānoti un attīstīti.

Un nav tā, kā minēja kolēģi, ka netiek ņemtas vērā nekādas intereses. Tiek ņemtas vērā ļoti daudzas intereses. Ietekmes uz vidi novērtējumi ir apjomīgi dokumenti, kuros tās visas tiek izanalizētas.

Protams, var diskutēt. Ir nepieciešams diskutēt par to, kā tālāk pilnveidot šo procesu. Tieši tāpēc es arī atbalstu šī kolektīvā iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai skatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Latvijas iedzīvotāji janvārī varēja pārliecināties, ka valsts, kura uz šo brīdi spēj saražot 4000 megavatu jaudu elektrības... šīs valsts pilsoņi ir spiesti maksāt februārī... lielajā aukstumā... par janvāri saņemtos rēķinus... Elektrības rēķins dažiem sasniedz 700–900 eiro mēnesī.

Kāds tad ir iemesls? Iemesls ir tas, ka Jaunā Vienotība no katra tualetes poda, no katra gludekļa, no katra radio skandina, ka vēja parki kaut kur Eiropā sevi atpelna un kaut kādā veidā atrisina elektrības problēmas. Melošana notiek LSM no rīta līdz vakaram. Nevienu neinteresē tas, ka Igaunijas atbildīgais ministrs par ekonomiku un enerģētiku paziņoja, ka Igaunijā visi vēja parki un vēja parku asociācija strādā ar zaudējumiem un pieprasa kompensēt pagājušā gada zaudējumus. Nevienu valdības koalīcijā neinteresē fakts, ka Latvijā patēriņš vasarā ir kaut kur starp 400 un 700 megavatiem un ziemā maksimālais patēriņš ir 1400 megavatu. Pie tā, ka mēs varam saražot ar trim TEC... ar divām termoelektrocentrālēm, trim hidroelektrostacijām un jau uzbūvētajiem 135 megavatu vēja parkiem, vēl plus saules parkiem un koģenerācijas stacijām... kopā mums jau ir 4000 megavatu jauda.

Kā tad šie vēja parki strādāja februārī? Patmalnieka kungs, nu, paskatieties AST datus, grafiku! Man ir telefonā, atnāciet, es jums parādīšu, cik viņi sasniedza vējainajā februārī no 135 megavatu jaudas. Vidēji viņi nevarēja 30 procentus... viņi 25 procentus spēja sasniegt kopējo jaudu... šo jaudas koeficientu. Viņi neko neražoja, tāpēc ka pie lielāka vēja viņiem bija jāizslēdz šie vēja parki. Un arī pārdot neko nevarēja.

Nākamais. Cik ziemā... kāds ir patēriņš? Ziemā maksimālais patēriņš ir 800–1400, vasarā tātad 400–700 megavati. Un mēs pašreiz pie šiem 4000 megavatu nespējam nodrošināt balansēšanu. Pie kam atkal ar ko... kā maldina cilvēkus? Lai balansētu šo lēkājošo elektrību, piemēram, tos pašus saules parkus, kuriem uznāk priekšā mākonis, ir momentāni jāpieslēdz balansēšanas elektrība, ko ražo TEC un HES. Un gāzes patēriņš pieaug simetriski uzbūvēto vēja parku skaitam... ko mums nestāsta. Bet tie būtu sīkumi. Tās ir tehniskas detaļas, ko Patmalnieka kungs var arī nezināt un muļķot tālāk deputātus.

Galvenā problēma ir pavisam cita. Un tā problēma ir politiska. Ministrs atļaujas... Jaunās vienotības ministrs... protams, viņam ir palikuši kādi seši septiņi mēneši, faktiski jau šī valdība strādās tikai kādus trīs mēnešus – līdz Jāņiem –, un neko vairāk viņi te nesaražos... bet viņš atļaujas atcelt pašvaldības... novada – liela novada – izstrādātu detālplānojumu... apturēt. Un kāpēc? Tāpēc, ka 800 metru vietā tur paredzēts pastumt drusciņ tālāk to robežu līdz kaut kādiem 1,2 kilometriem un kaut kur – līdz diviem kilometriem. Tātad 300 metru augsts tornis, kurš ir redzams no 10 kilometru attāluma, līdzenumā – pat no 20... Jūs nedrīkstat pašvaldībā šo jautājumu izlemt. Un tas ir absolūti pretēji tam, kas ir teikts Eiropas vietējo pašvaldību hartā, uz ko uzspļauj visi tie, kas ir pārdevušies ārzemju vēja parku būvētājiem, kas piemēslo mūsu zemi, prasa papildu kompensācijas no valsts.

Tad paskatieties, kur Eiropas Savienībā nemaksā par to, ka īpašnieki aptur vēja parkus. Pirmkārt, visur maksā kompensācijas par bezvēju, otrkārt, maksā kompensācijas lielā vējā, kad vēja parki ir jāizslēdz. Igaunijā valdība pateica, ka vairs nedos ne kapeiku šiem blēžiem. Ne kapeiku.

Jā, jūs varat būvēt, es piekrītu. Ja jums ir personīgais zemes gabals, tēraudliešanas rūpnīca vai datu centrs, jūs varat uzbūvēt savu vēja parku, bet uz personīgās zemes, nevis uz visas sabiedrības zemes. Un nevis uz lauksaimniecības zemes. Latvijā ir trīs novadi ar izcilu lauksaimniecības zemi, tai skaitā Bauskas novads. Un tur uz lauksaimniecības zemes Jaunā VIENOTĪBA grib būvēt vēja parkus un atceļ pašvaldības izstrādāto detālplānojumu. Tas ir apbrīnojami, ka kaut ko tādu var izdarīt. Ja jums nav savas rūpnīciņas vai kopienas kaut kādas... ja jūs gribat mājiņām pieslēgt... jo VEF jau pirms Otrā pasaules kara ražoja tādus vēja rotorus, ko varēja uzlikt virs kūtiņas, lai pieslēgtu slaukšanas iekārtas.

Un pēdējais. Vienreiz nāciet un pasakiet, kāpēc jūs, Jaunā VIENOTĪBA, Patmalnieka kungs, gribat no nodokļu maksātāju kabatām izvilkt naudu, lai mēs finansētu ārzemju vēja parku īpašniekus. Balansēšanas iekārtas viņi pirks tagad, valsts pirks, "Sadales tīkls" un "Latvenergo" arī, kas faktiski ir valsts uzņēmums, pirks 300 tonnu smagus spararatus.

Nu, iedomājieties, vasarā jums termoelektrocentrāles ir atslēgtas. Slimnīcā taisa operāciju, un brīnumainajai saules enerģijai pienāk priekšā mākonis. Nu jums jādarbina spararati, jāskrien ieslēgt tie Teslas skapji, kas maksā milzīgu naudu. Termoelektrocentrāli jūs nevarat iedarbināt, tā ir izslēgta, to vajag kādu dienu sildīt. Un tā tālāk. Tas viss ir uzkrauts uz nodokļu maksātāju pleciem. Vajag paskatīties Eiropas Savienībā vidējās mājsaimniecību izmaksas, un jūs redzēsiet, ka enerģijas cena ir tieši proporcionāla uzbūvēto vēja parku skaitam. Tāpēc ka nodokļu maksātāji... to naudu jau elektrības ražotāji un "Latvenergo" ieskaitīs... un pārdevēji... viņi jau ieskaitīs tajā kontā, un mēs maksāsim gan par šiem importētājiem Teslas skapjiem, gan par balansēšanas iekārtām, gan par paralēlajām termoelektrocentrālēm, kas jāuzbūvē, lai balansētu visas šīs blēņas.

Nupat TV24 bija raidījums, varbūt kāds skatījās. Baņķieris Rungainis uzstājās un stāstīja, ka Latvija nespēj saražot elektrību... Jaunajai VIENOTĪBAI ar Rungaini nav nekāda sakara, vai ne? Kā es teicu, ka no katra gludekļa skan šīs teorijas. Tāpēc, lūk, esot jābūvē vēja parki, ko darot visas Baltijas valstis.

Igaunija – ministrs paziņoja, ka pagājušajā gadā tā nevienu vēja ģeneratoru nav uzbūvējusi, pirmkārt. Otrkārt, ko igauņi dara? Viņi būvē divas termoelektrocentrāles – vienu pie Narvas, otru Paldiskos, netālu no Tallinas. Un projektē vēl divas mazākus. Cena ir ļoti vienkārša. Ja jūs nezināt, es pateikšu. Tātad 200 megavatu Narvas TEC maksās 200 miljonus. Ļoti vienkārši. Ja tiešām Latvijai trūkst elektrības, tad var taču uzbūvēt papildus vienu 200... vai, ja vajag balansēšanu, vienu TEC ar Latvijas šķeldu kurināt. Kāds sakars ar gāzi?

Abas igauņu termoelektrocentrāles darbojas ar modernām tehnoloģijām. Tur var lietot bioetanolu, var darbināt ar ūdeņradi. Nu, tā taču ir nākotnes enerģija. Kāpēc tad mēs neuzceļam vienu vai divas TEC par pārsimt miljoniem? Tā vietā mēs rakstām avīzēs, ka, lūk, labdaris, kaut kāds norvēģu parks, ieguldīs 400 miljonus, vēl kaut kāds parks – no 200 līdz 400 miljoniem. Saprotiet, iztērēsim miljardu, lai dabūtu čiku. Tas ir tas galvenais.

Un pēdējais. Premjere pasaka, Lietuvā esot 20 reizes vairāk uzbūvētu vēja parku. Lietuva tiešām uzbūvēja, viņiem ir kopā apmēram 2000, pāri jau par 2000 megavatu. Jūs zināt, cik saražoja šajā vējā februārī vidēji... kāds bija jaudas vidējais koeficients? Viņi no tiem 2000 šajā vējā spēja saražot kaut kādus 600–700 megavatus. Ar viņu patēriņu! Un Latvija katru dienu sūtīja elektrību: 200–400 megavatus no savām TEC un HES, lai palīdzētu lietuviešiem.

Tā ka beigsim muļķot... Atbalstīsim, lai komisija pieņem lēmumu, izskata to visu. Taisiet par savu naudu uz savas zemes... un ne augstāku par 150–200 metriem, lai pārējiem nebojātu dzīvi šeit.

Un ierosinājums tiem faniem, kas iesaka... es izlasīju, ka daži iesaka, piemēram, atslēgt elektrību tiem, kas iebilst pret vēja parkiem. Mans priekšlikums ir cits – vajadzētu atslēgt TEC elektrību un pieslēgt tikai atsevišķi no vēja parkiem. Lai dzīvo ar šo enerģiju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jau 50 gadus netālu no Papes darbojas viena no Ziemeļeiropā, teiksim tā, pazīstamākajām putnu gredzenošanas stacijām. Tur vēro migrējošos gājputnus, tos arī ķer un gredzeno. Un kāpēc gan šī stacija ir uzbūvēta Papē? Tāpēc, ka tieši Kurzemes jūrmalā no Kolkas līdz Kuršu kāpai ir Ziemeļeiropā visblīvākais putnu pārceļošanas ceļš. Augustā, septembrī, oktobrī tā putnu plūsma ir nepārtraukta. Un ne tikai dienā, arī naktī.

Es neticu, ka kāds eksperts varētu sniegt pozitīvu atzinumu šādu vēja parku būvniecībai šajā piekrastē. Es neticu, ka nenopirkts eksperts to darītu.

Un teikšu jums godīgi: man nevajag "asiņainu" elektrību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sveicināti! Šis kārtējais kolektīvais iesniegums parāda to, ka sabiedrība tiešām nav apmierināta.

Mēs līdz šim neesam saņēmuši sabiedrības piekrišanu vēja parku izveidei. Trūkst dialoga starp ministrijām un pašvaldībām. Trūkst dialoga starp pašvaldībām un sabiedrību. Šie projekti – vēja parki... Es neesmu "pret". Ja visas puses ir apmierinātas – gan sabiedrība, gan iedzīvotāji, gan pašvaldība, gan valsts, gan investori –, tad var. Bet mēs visi ļoti labi saprotam, ka sabiedrība negrib dzīvot zem tiem milzīgajiem torņiem. Un ir daudz, ļoti daudz nianšu ar tiem vēja parkiem.

Kurzemes piekraste nav tukša teritorija kartē. Šodien mēs redzam spēcīgu spiedienu attīstīt milzīgus vēja parkus bieži vien nevis Latvijas interesēs, bet investoru interesēs. Vai mums ir nepieciešama enerģētiskā neatkarība? Protams, ka jā. Bet šajā gadījumā mēs... tāpat kā Kiršteina kungs pirms manis minēja, ka elektrības jaudas mums pietiek... nu, neiztērēsim mēs tik daudz, kā plānojam uzbūvēt tos vēja parkus. Bet, kolēģi, tā pati elektrība ies uz "Nord Pool", tāpat kopējais Eiropas tirgus regulē cenas. Ko mēs saņemsim galu galā? Mēs saņemsim sabojātu dabu un to pašu elektrības cenu. Vai mēs būsim neatkarīgi? Šaubos.

Kolēģi, aicinu ieklausīties sabiedrībā. Kārtējais iebildums no sabiedrības – tas jau ir nopietns signāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 107 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Mēs esam izskatījuši visus Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 5. martā pulksten 17.00.

Deputātu Jura Viļuma, Andra Kulberga, Edgara Putras, Māra Kučinska un Lindas Matisones jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi (iesniegts 29.01.2026.)". Jautājums pāradresēts klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 5. martā pulksten 17.00 nenotiks.

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva un Jekaterina Drelinga iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par noziedzīgiem nodarījumiem". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija... Tieši šodien savu skaisto, apaļo jubileju svin Ilze Stobova. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi. Ovācijas, kad dep. O. Burovs sveic dep. I. Stobovu īpaši sirsnīgi.) Nu, Burovs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Irma Kalniņa, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko-Jodko, Anna Rancāne... Anna ir?... Anna Rancāne nav reģistrējusies... redzu, Leila Rasima (Starpsauciens: "Nav!"), Zane Skujiņa-Rubene un Juris Viļums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem