Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2026/14.1-07/257

Rīgā 2026. gada 5. martā

Valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Skulptūra "Strēlnieks" ("Loka šāvējs")" (valsts aizsardzības Nr. 9431) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Skulptūra "Strēlnieks" ("Loka šāvējs")" (turpmāk tekstā – Mākslas piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Valsts nozīmes mākslas pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un 2021. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Mākslas pieminekļa statuss: Mākslas piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.

Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamu reģiona nozīmes mākslas pieminekli ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:

1. Mākslas pieminekļa apraksts un vēsturiskais konteksts:

Objekts "Skulptūra "Strēlnieks" ("Loka šāvējs")" atrodas Rīgas TEC-2 teritorijā. Rīgas TEC-2 tika būvēts no 1967. līdz 1979. gadam, teritorijas labiekārtošana notika 70. gadu otrajā pusē, labiekārtošanas projekta autors – arhitekts Aivars Bērziņš. Monumentālās skulptūras autors ir Jānis Aivars Karlovs (1939), tā uzstādīta 1981. gadā. Skulptūra veidota vara kaluma tehnikā, pamatne – no betona. Skulptūra ir profesionāls, mākslinieciski augstvērtīgs modernās tēlniecības darbs attiecīgajam laikam aktuālā, brutālismam tuvā stilistikā. Tā novietojums parāda 20. gadsimta otrajai pusei raksturīgo tendenci veidot tēlniecības darbus līdz tam neierastu vietu, šai gadījumā – industriālas vides, labiekārtošanai ar mērķi izveidot alegorisku simbolu attiecīgās ražotnes, uzņēmuma vai institūcijas darbības profilam.

2. Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības:

2.1. oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika;

2.2. vēsturiskais (vietas) konteksts;

2.3. virsmas apdare;

2.4. mākslinieciskā kompozīcija;

2.5. modelējums;

2.6. dekoratīvais risinājums;

2.7. laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

3. Pārvaldes izvirzītās prasības Mākslas piemineklim:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Mākslas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Mākslas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Mākslas pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

3.1.2. Mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu, citus normatīvos aktus un Pārvaldes norādījumus, kā arī laikus informēt Pārvaldi par bojājumiem vai restaurācijas iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Mākslas pieminekli, būvi vai vidi, ar kuru tas saistīts.

3.1.3. Lai nodrošinātu nekustamā Mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina būves un telpas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot tādu apstākļu veidošanos, kas var bojāt nekustamo Mākslas pieminekli.

3.1.4. Mākslas pieminekļa apkopšanu ieteicams veikt restaurācijas speciālistu uzraudzībā. Bez speciālistu uzraudzības aizliegta tīrīšana ar asiem, ķīmiskiem vai abrazīviem līdzekļiem, kā arī lakošana un krāsošana. Ikdienas kopšanas darbiem bez ķīmiskiem līdzekļiem nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.

3.1.5. Faktori, kas ietekmē materiālā kultūras mantojuma saglabātību: vides ietekme (relatīvais mitrums, temperatūra, gaisma, gaisa piesārņojums); cilvēku darbība (nepareiza pārvietošana, nepiemērota izmantošana, ugunsgrēki, zādzības, vandālisms, u. c.); bioloģiskie faktori; dabas katastrofas (plūdi, vētras, zemestrīces). Saglabāšanas procesā nedrīkst eksperimentēt vai veikt neprofesionālas darbības.

3.1.6. Mākslas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Mākslas pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Mākslas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Mākslas pieminekļa vērtība.

3.2.2. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc izpētes, saskaņojuma ar Pārvaldi un Pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas. Darbus veic sertificēti restauratori ar pieredzi attiecīgā laikposma monumentālās tēlniecības, metāla vai betona objektu restaurācijā, iepriekš saņemot rakstisku Pārvaldes atļauju. Mākslas pieminekļa izpēti ar destruktīvajām metodēm (zondāžas, paraugu ņemšana ķīmiskajām vai fizikālajām analīzēm u. c.) drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. Pēc darbu veikšanas izpētes rezultāti jāiesniedz Pārvaldē.

3.2.3. Mākslas pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. Restaurācijā vēlams izvēlēties viegli atgriezeniskus materiālus.

3.2.4. Ja paredzēti Mākslas pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:

3.2.4.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.

3.2.4.2. Pārvalde Mākslas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

3.2.4.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

3.2.5. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Mākslas pieminekļa pārvešana un atrašanās adreses maiņa.

4. Par Mākslas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

5. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

5.1. Ar nekustamo Mākslas pieminekli saistītās vides kopšana un uzturēšana, nepārveidojot Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.

5.2. Mākslas pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, izmantojot kopšanas, kuri neietekmē Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.

6. Citi noteikumi:

6.1. Priekšlikumu par reģiona nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

6.2. Mākslas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

6.3. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

6.4. Ja, atsavinot Mākslas pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un Pārvaldei.

7. Apstrīdēšanas kārtība:

7.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots.

7.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@nkmp.gov.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu varat saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@nkmp.gov.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta