Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas astotā sēde 2026. gada 26. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam šī gada 26. februāra Saeimas kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Jekaterina Drelinga lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Daiga Mieriņa, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Leila Rasima un Harijs Rokpelnis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Daiga Mieriņa, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Leila Rasima un Harijs Rokpelnis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Daiga Mieriņa, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Leila Rasima un Harijs Rokpelnis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2025. gada 1. septembra līdz 2026. gada 8. janvārim. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ričarda Šlesera, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ričards Šlesers.

R. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! 2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni. 2024. gadā piedzima 12 887 bērni. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni. Pagājušā gada dzimstības statistika Latvijā ir satraucoša. Cik reižu mums vajag sasniegt jaunus dzimstības antirekordus, lai beidzot sāktu risināt Latvijas demogrāfisko situāciju? Piedzimst arvien mazāk bērnu. Un tas vairs nav tikai demogrāfijas jautājums. Tas ir valsts nākotnes jautājums.

Kolēģi! Demogrāfiju nevar mainīt ar vienu lēmumu, bet demogrāfiju noteikti nevar mainīt arī tad, ja mēs nedarām neko. Tāpēc šodien mēs piedāvājam konkrētu un reāli īstenojamu soli – samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli vecākiem, kuri audzina divus un vairāk bērnus.

Šī priekšlikuma būtība ir vienkārša. Ģimenes, kuras uzņemas lielāku atbildību par valsts nākotni, pelna arī lielāku atbalstu no valsts. Divu un vairāk bērnu audzināšana nav tikai personisks lēmums. Tas ir ieguldījums sabiedrībā un nodrošina Latvijas attīstību. Svarīgi uzsvērt, ka šis nav pabalsts bez mērķa. Tas ir instruments, kas ļauj strādājošiem vecākiem vairāk naudas atstāt savas ģimenes rīcībā. Tas nozīmē vairāk līdzekļu bērnu izglītībai, veselībai, mājoklim un ikdienas vajadzībām. Tas arī stimulē strādāt un maksāt nodokļus Latvijā. Atbalsts ir saistīts ar ienākumiem, tātad tas motivē vecākus strādāt legāli, nevis pāriet ēnu ekonomikā vai meklēt darbu ārvalstīs.

Kad mēs samazinām nodokļus šādām ģimenēm, mēs nedodam privilēģiju. Mēs dodam iespēju: iespēju vieglāk samaksāt rēķinus, iespēju vairāk ieguldīt bērnu izglītībā, iespēju vecākiem justies drošāk par nākotni. Un šādām ģimenēm svarīgs ir nevis vienreizējs pabalsts, bet stabilitāte.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimenes atliek lēmumu par otro vai trešo bērnu, ir finansiālā nedrošība. Ja mēs gribam, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, mums ir jāmazina šis šķērslis. Tāpēc jautājums ir nevis tāds, vai mēs varam to atļauties, jautājums ir par to, vai mēs varam atļauties neko nedarīt. Valsts stiprums nesākas budžetā un nebeidzas likumos. Valsts stiprums sākas ģimenēs. Tur, kur aug bērni, tur ir nākotne. Mēs varam sākt ar konkrētiem, saprātīgiem soļiem, kas dod reālu atbalstu tiem, kuri jau šodien audzina Latvijas nākotni.

Aicinu balsot "par" – par Latviju, par ģimenēm.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 8, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Klīnisko universitātes slimnīcu likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 12, atturas – 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Vai otrādi... Labrīt visiem! Šī ir tāda pakete, trīs likumu grozījumu pakete, kas skar vienkārši zemes, meža zemes, tā teikt, jautājumu, kas skar dažnedažādu liegumu uzlikšanu īpašniekiem.

Proti, par ko ir jautājums? Šobrīd sanāk tā, ka meža īpašniekam var uzlikt pilnu saimnieciskās darbības liegumu uz visu viņa teritoriju. Un līdz ar to, pieņemsim, ja tas ir mazs zemnieks, kurš dzīvo laukos, kuram ir kādi pieci hektāri meža zemes, tad viņam uzliek pilnu saimnieciskās darbības liegumu, viņš par to kompensācijā saņem, pieņemsim, nākošajā gadā – ne šogad, bet nākošajā gadā – apmēram 800 līdz 900 eiro. Tas faktiski nedod iespēju šim cilvēkam iegādāties pat malku, lai varētu nodrošināt sevi, siltumu sev mājās un ģimenei. Nerunāsim par to, ka tas nedod nekādu iespēju cilvēkam strādāt, kopt savu mežu, izvest sausos, kritušos kokmateriālus... nav nekādu iespēju saimnieciskajai darbībai. Faktiski tu savā mežā nedrīksti kāju spert, kur nu vēl kaut ko iznest ārā. Vienīgais, uz ko zemnieki vai vienkārši lauku cilvēki cer, ka janvāra vējgāzēs tiks izgāzti kādi koki, kas uzkritīs kaimiņu zemnieka laukam.

Manā skatījumā, tā ir gaužam aplama situācija. Padomāsim – šim privātajam zemniekam var uzlikt saimnieciskās darbības ierobežošanu uz visu viņa meža teritoriju, pilnīgi visu. Vilksim analoģijas... kas notiktu, ja uzliktu saimnieciskās darbības ierobežošanu visiem "Latvijas valsts mežu" pārraudzībā, valdījumā esošajiem mežiem. Būtu "Latvijas valsts mežu" bankrots, Latvijas budžets nesaņemtu apmēram 200 miljonus eiro. Un ar visām no tā izrietošajām sekām – tūkstošiem bezdarbnieku – tas būtu īstenībā krahs.

Savelkot šo analoģiju... ar vienkāršu, parastu cilvēku, kuram ir neliels zemes gabaliņš, uz kura aug mežs, kuru viņš grib kopt... ir šāds pilns saimnieciskās darbības ierobežojums.

Ko nosaka mans piedāvājums? Nerunāsim par taisnīgām kompensācijām, kas ir iekļautas, to ZZS jau iesniedza, un es domāju, ka ar to jautājumu tiks galā. Šis iet paralēli. Tātad galvenais jautājums – lai nevarētu vai nedrīkstētu uzlikt šo liegumu vairāk kā 30 procentiem šo mežu, zemju, lai vismaz kādu saimniecisko darbību atļautu, jo, kā zināms, jebkura teritorija, cik liela arī nebūtu... hektāri tiek sadalīti, meža kopums tiek sadalīts pa nogabaliem. Un attiecīgi tajos nogabalos tiek skatīts, kas tur ir – sudraba skudra, gaišais ķērpis, nogāze, ainava... daudz liegumu var salikt.

Vispār tā sistēma, kāda šobrīd ir, man liekas, ir gaužām netaisnīga, jo, sazinoties ar Valsts meža dienestu un vaicājot viņiem, kāda ir tā sistēma, kāpēc cilvēkiem tiek salikti šie saimnieciskās darbības liegumi, paskaidrojums beigu beigās... ar lielām mocībām... bija tāds, ka bija pieejama nauda – grants no Eiropas – divi miljoni, kurus valsts ļoti labi apguva. Noalgoja 50 cilvēkus, kuri brauca pa Latvijas Republikas teritorijām, pētīja šīs zemes, skatījās, kurās vietās var salikt liegumus. Salika un beigās apguva naudu – divus miljonus. Bet zemnieki, parastie iedzīvotāji no tā riktīgi cieta un cieš joprojām.

Tāpēc es gribu lūgt, lai šo trīs likumprojektu paketi nodod komisijai. Pirmo jau jūs nenodevāt. Tas par kaut ko liecina. Bet tie atrisina būtiskas lietas. Pirmām kārtām – kompensāciju, otrā gadījumā – cik lielai platībai liegumu drīkst likt. Manā skatījumā, tas ir taisnīgi.

Ja Patmalnieks nāks runāt "pret", tas ir signāls, ka man ir taisnība.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt "pret" pieteicies deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Patiesi, kolēģi runā par ļoti būtisku jautājumu, kas saistīts ar īpašumu kompensācijām, ar tiem saistītajiem aprobežojumiem, kas mums faktiski ir jāuzliek, lai pasargātu noteiktas dabas vērtības gan šajās bioloģiski nozīmīgajās pļavās, par ko mums tagad ir diskusija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, skatot grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", gan mežsaimniecībā, kur, konstatējot, ka dzīvo vai aug kaut kas, kas Latvijā ir aizsargājams, dabas vērtība, ir uzlikti ierobežojumi.

Jānorāda, ka Ministru kabinetā pašlaik notiek diskusijas par to, kādā veidā labāk virzīties uz priekšu ar problēmas risinājumu, jo piekrītu – mēs varam paplašināt dabas aizsargājamās teritorijas un uzlikt jaunus ierobežojumus tikai tad, ja ir skaidrs kompensāciju mehānisms, kādā veidā mēs zemes vai meža īpašniekiem kompensējam šo saimnieciskās darbības ierobežojumu. Un mums ir jāpabeidz diskusijas Ministru kabinetā par to, kādā veidā mēs tālāk varam virzīties uz priekšu ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem likuma grozījumiem, kas tieši paredzēs kompensāciju kārtību.

Tad arī Saeimā varēsim skatīt šos grozījumus un nonākt pie labākā risinājuma, kāds varētu būt saistībā ar kompensāciju mehānisma izveidi.

Es vēlos lūgt... citreiz, kad tiek gatavoti šādi priekšlikumi... kolēģi tiešām cenšas sagatavot anotācijas un pamatot savu viedokli ar skaitļiem vai argumentiem. Šajā gadījumā, mēs redzam, trīs likumprojekti faktiski tiek iesniegti... es saprotu, Kārtības rullis to pieļauj... bet trīs likumprojekti tiek iesniegti bez jebkādiem datiem par to, kas ir tas apjoms, par ko mēs runājam, kas ir tā finanšu ietekme, par ko mēs runājam, kas, kaut vai iesniedzējuprāt, varētu būt tas minimālais apjoms, par kādu mēs runājam, kādas kompensācijas būtu nepieciešamas. Šeit mēs neko tādu neredzam.

Tāpēc aicinu šoreiz nenodot šos likumprojektus komisijai, sagaidīt Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu un tad skatīt komisijā gan šos, gan daudzus citus jautājumus kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Meža likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 17, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sporta likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds "par" deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Līdzšinējais Sporta likums tika pieņemts pirms vairāk nekā 20 gadiem, un šajā laikā (domāju, neviens neapstrīdēs) sporta nozare ir virzījusies uz priekšu. Tas, kas ir bijis nepieciešams... ir nepieciešams ne tikai veikt grozījumus Sporta likumā, bet principā izstrādāt Sporta likumu no jauna.

Jaunais Sporta likums fokusēsies uz bērnu un jauniešu sportu kā sporta nozares pamatu. Būs precizēts valsts un pašvaldību atbildības sadalījums sporta nozarē, nostiprinātas sportistu tiesības un pienākumi, kā arī vienota valsts Sporta reģistra izveide. Paredzēts arī jauns sporta finansēšanas avots, kas būtu Valsts sporta fonda izveide.

Aicinu kolēģus atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, parādot sporta sabiedrībai, ka politiķus sports interesē ne tikai olimpiāžu laikā vai kad tiek izcīnītas zelta medaļas, bet arī ikdienā. Uzlabot viņu dzīvi ikdienā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes un Jekaterinas Drelingas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds "par" deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Tā laikam ir mūsu valsts lielākā problēma, ka mēs visu laiku kaut ko gaidām, mēs visu laiku kaut ko gribam izdarīt pareizi, baidāmies kļūdīties... vēl kaut kas. Mans piedāvājums – daudz ātrāk strādāt, daudz ātrāk domāt, pieņemot 100 lēmumus ātri, no kuriem, es pieļauju, 5 procenti būs brāķis, toties mēs iesim ātri uz priekšu.

Šinī gadījumā... par to, ka nebija nekādu skaitļu un ciparu. Kādiem skaitļiem un cipariem ir jābūt, kad cilvēki sūdzas un stāsta par to, ka nevar ziemā izdzīvot, ka viņiem nepietiek... un viņi nevar nekā...? Kā lai viņš iegādājas malku, ja visam viņa mežam ir uzlikts liegums? Kā lai viņš iegādājas?! Viņam tātad ir jānopērk no kāda cita, no kaimiņa vai vēl kaut kas jāizdomā. Cilvēkiem ir milzīgi sarežģījumi. A mēs tagad runājam par to, ka atnāks... tad mēs padomāsim... Zināt, kā tas kaitina cilvēku, kā tas kaitina zemnieku, kuram vajag rīkoties šodien, kuram jau vakar vajadzēja siltumu?

Tāpēc, manā skatījumā, ir jārīkojas ātri. Mēs nevaram čammāties un tagad domāt, kā būtu pareizi. Tagad mēs te izdomāsim, cik tas mums maksās... ai, ziniet, mums beigu beigās nav naudas, par ko samaksāt kompensācijas, un nav skaidrības, kādas tās kompensācijas vajag... un vēl kaut kas. Jūs zināt, ka šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 18 procenti liegumu... pa visu teritoriju... ne tikai mežiem, arī ūdenskrātuvēm un zemēm, un tā tālāk.

Šis murgainais zaļais kurss, kas nāk šobrīd no Eiropas, masē Latviju konkrēti... Eiropā jau pamazām sāk dzist, bet Latvijā vēl ir spēka briedumā. Grib uzlikt vēl 12 procentus visai teritorijai, lai kopā Latvijā būtu liegums 30 procentiem...

Tas, pēc dažnedažādiem aprēķiniem, mūsu tirgum nodarīs kaitējumu – mēs zaudēsim apmēram 10 000 darbavietu... un visas no tā izrietošās sekas. Nerunājot jau par to, ka mūsu mežos šobrīd – šobrīd! – sapūst kokmateriāli apmēram piecu miljardu eiro vērtībā. A mēs kaut ko gaidīsim, kaut ko domāsim... atnāks, mēs izvērtēsim... vēl kaut kas. A cilvēks tikmēr salst nost vai ir zaglis savā mežā. Viņam ir jāiet savā mežā pa kluso zagt kokmateriālus, lai viņš ziemā varētu izdzīvot. Man liekas, tas ir pilnīgs absurds.

Šobrīd jūs divus jau esat nobortējuši, atbalstām vismaz šo – iekļaujam dienaskārtībā pie komisijām, lai komisijas var izvērtēt un visus šos jautājumus atrisināt, arī to, ko Patmalnieka kungs teica. Jā, protams, nav klāt aprēķinu, tāpēc ka aprēķini ir dažādi. Tie mainās, iet uz priekšu... vispār kokmateriālu cenas mainās. Tā nav tāda konstanta vērtība. Bet ir fakts, ka cilvēkiem laukos ir grūti dzīvot. A mēs šeit siltumā runājam par to, ka vēl izvērtēsim, no Ministru kabineta atnāks... tad varbūt pamarinēsies kaut kur komisijā... un vēl, un vēl... pēc pieciem gadiem mēs kaut ko izdarīsim. Pēc pieciem gadiem jau puse būs nomirusi no aukstuma!

Tā nevar rīkoties, ja mēs gribam kādu attīstību, nevis visu laiku kūļāties pa beidzamām vietām Eiropā un stāstīt, kāds mums ir veiksmes stāsts, cik mēs esam veiksmīga valsts. Kad paskatās statistikas datus, tad visu laiku mēs esam kaut kur pašā apakšā, dalām no pirmās līdz trešajai vietai no apakšas. Tā nevar! Tā nebūs nekad, ja nerīkosimies ātri un izlēmīgi. Jā, pieļauju, ka varam arī kļūdīties, tāpēc jau mēs esam tikai un vienīgi cilvēki. Kļūdīties ir cilvēcīgi.

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu – palīdzēsim vismaz zemniekiem, lauku cilvēkiem, nevis griezīsim viņiem nost elektrības stabus un klapēsim ciet lauku viensētas!

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 15, atturas – 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Leilas Rasimas un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Runāt "par" pieteikusies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojekts "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam" un nākamie divi ir savstarpēji saistīti.

Padomju totalitārais režīms izmantoja dažādas metodes, lai cilvēkus represētu. Viena no tām bija ievietot viņus psihiatriskajās slimnīcās, uzstādīt neesošu diagnozi un... pēc labākajām šausmu filmām... viņus atbilstoši ārstēt. Domāju, ka mēs šiem cilvēkiem esam parādā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, noņemot šo diagnozi un reabilitējot šos cilvēkus. Sabiedrības neiecietība pret totalitāro režīmu noziegumiem skaidri parāda, ka tieši šis ir īstais brīdis, lai rīkotos. Vēsturiskā taisnīguma atjaunošana nav tikai simbolisks jautājums, tā ir mūsu morālā un politiskā atbildība.

Apmeklējot Latvijas Okupācijas muzeju un tiekoties ar padomju represijās cietušo Aleksandru Rīgu, kļuva skaidrs – esošais regulējums, kas šobrīd ir spēkā, ir pārāk sarežģīts, nepiemērojams taisnīga risinājuma nodrošināšanai un zināmā mērā neētisks.

Cilvēkiem, kuri cietuši no represijām, nevajadzētu vēlreiz pierādīt savu ciešanu patiesumu birokrātijas priekšā. Padomju vara izmantoja psihiatriju kā represiju instrumentu. Tas bija cilvēka cieņas un brīvības rupjš pārkāpums. Valstij tas ir jāatzīst skaidri un nepārprotami.

Šobrīd tiek piedāvāti divi paralēli risinājumi.

Pirmais – pieņemt atsevišķu likumu konkrētas personas tiesību aizskāruma novēršanai, skaidri nosakot tiesības uz politiski represētās personas statusu.

Otrais – veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai, izveidojot vispārēju kārtību, vienkāršotu šādu gadījumu izvērtēšanu nākotnē. Šajā modelī būtu atbildība kādai no Saeimas komisijām. Process būtu vienkāršs un cilvēcīgs – persona vai tās pārstāvis iesniedz iniciatīvu komisijā, komisija savukārt organizē izvērtēšanu un sagatavo lēmumu profesionāli, atbildīgi un uz risinājumu vērsti.

Kolēģi, šis ir arī īstais brīdis, lai sagatavotu Saeimas deklarāciju, kas skaidri atzīst – psihiatrija padomju laikā tika izmantota kā represiju instruments. Tas būtu svarīgs solis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā. Ja sabiedrība ir gatava skaidri nosodīt totalitāros noziegumus, arī mums jābūt gataviem pieņemt lēmumus.

Aicinu nodot šo un nākamos divus likumprojektus komisijai tālākam darbam.

Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam" komisijai nodots.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Leilas Rasimas un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vēl ir priekšlikums papildus nodot...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Lūgums nodot arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir priekšlikums papildus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodot arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Leilas Rasimas un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – sadaļa "Par likuma otrreizēju caurlūkošanu".

Likums "Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums", otrreizēja caurlūkošana.

Valsts prezidents šā gada 20. februārī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 12. februārī Saeimas pieņemto Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu. Atbildīgā par šo likumu ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Tātad 20. februārī no prezidenta esam saņēmuši atkārtotai, otrreizējai, caurlūkošanai likumu "Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums". Šī likuma mērķis ir nostiprināt tiesnešu un prokuroru neatkarību, nodrošinot tiesības un atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas. (Zālē troksnis.)

Prezidents lūdz Saeimu izvērtēt likuma papildināšanu ar pārejas noteikumu, aicinot Ministru kabinetu un Tieslietu padomi līdz 2030. gada 1. martam...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Čakša. ... veikt izvērtējumu par jaunās tiesnešu speciālās pensijas tiesiskā regulējuma ietekmi uz tiesnešu cilvēkresursiem, tostarp iespējamām tendencēm atstāt tiesneša amatu saistībā ar valsts garantētā finanšu nodrošinājuma izmaiņām, un informēt Saeimu par minētā izvērtējuma rezultātiem, lai pārliecinātos, ka tā piemērošana nerada tiešus vai netiešus riskus tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantijai, kas arī ir viens no šī likuma pamatmērķiem.

Līdz ar to aicinu kā priekšlikumu iesniegšanas laiku noteikt 10. martu un atkārtotu izskatīšanu Saeimas sēdē – 26. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10. marts, izskatīšana Saeimas sēdē – 26. marts.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Prezidija sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Klīnisko universitātes slimnīcu likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par konkrētu rīcību un atbildību telefonkrāpniecības apkarošanā".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi pieprasījumu "Par konkrētu rīcību un atbildību telefonkrāpniecības apkarošanā".

Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. No ministra un ministrijas sniegtās atbildes izriet, ka cīņa pret telefonkrāpniecību, kas globāli 2024. gadā radījusi zaudējumus vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, Latvijā tiek veikta sistēmiski. Pēdējo divu gadu laikā Valsts policija ir aizturējusi vairāk nekā 200 personas, pārtraukusi piecu krāpniecisku zvanu centru darbību un arestējusi noziedzīgi iegūtos līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tostarp veiksmīgi sadarbojoties ar Eiropolu operācijā "SIMcartel".

Pašlaik tiek virzītas būtiskas likumdošanas iniciatīvas, kas nodrošinās efektīvākus rīkus krāpniecības apkarošanai, tostarp obligātu priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju un tiesības operatoriem bloķēt aizdomīgus zvanus.

Tāpat Saeimā jau otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz stingrāku atbildību par krāpšanu, uzdodoties par valsts amatpersonu. Tādējādi tiks aizsargāta iedzīvotāju uzticība tiesībsargājošām iestādēm.

Ņemot vērā izvērsto preventīvo darbu, starptautisko sadarbību un plānotos uzlabojumus digitālajā drošībā, komisija balsojot nolēma pieprasījumu noraidīt.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS turpina uzturēt konkrēto pieprasījumu, kas adresēts mūsu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Mēs pie viņa vērsāmies ar detalizētiem jautājumiem, ar aicinājumu uz konkrētu rīcību.

Piemēram, līdzīgs pieprasījums bija iesniegts tieslietu ministrei par labticīgo klientu aizsardzību, nekustamā īpašuma pircēju aizsardzību, un tieslietu ministre tiešām izdarīja šajā periodā visu, kas uz viņu attiecas... lai preventīvi no ministrijas puses novērstu attiecīgo rīcību, iesniedza Saeimas Juridiskajai komisijai konkrētus priekšlikumus par grozījumiem attiecīgajā likumā. Un, loģiski, mums vairs nebija pamata uzturēt tālāk savu pieprasījumu.

Šis nav tas gadījums, kolēģi. Šis ir cits gadījums. Gandrīz divus miljonus katru mēnesi Latvijas sabiedrībai izkrāpj telefonkrāpnieki. Faktiski tā ir laupīšana. Ja mēs salīdzinām, tad, kā jau es minēju, kad mēs pirmo reizi iesniedzām pieprasījumu... pagājušajā gadā ir reģistrēti vairāk nekā 6000 telefonkrāpniecības gadījumu, konkrēti – 6479 telefonkrāpšanas gadījumi – 6479 gadījumi! –, izkrāpti vairāk nekā 20 miljoni. Vismaz 23,7 miljoni ir reģistrēti. Cik vēl ir nereģistrēto?

Salīdzinājumā, kolēģi, statistika. Pagājušais gads, 2025. gads. Ja mēs runājam par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad kopumā zādzības, krāpšanas, piesavināšanās nelielā apmērā... Krimināllikuma 180. panta kontekstā ir reģistrēts 461 gadījums, Krimināllikuma 175. panta kontekstā ir reģistrētas 368 zādzības, 176. panta kontekstā – 231 laupīšanas gadījums.

Šeit mums, kolēģi, ir 6479 gadījumi. Iekšlietu ministrs atnāk uz Pieprasījumu komisiju... jā, mēs turpinām darbu, mūs apmierina, mēs konceptuāli atbalstām priekšlikumus, ko Finanšu nozares asociācija iesniegusi.... Mēs esam gatavi līdz marta beigām valdībā visus šos priekšlikumus apkopot, izvērtēt, darba grupās sanākt un tad nākt uz Saeimu. Vēl gaidīsim marta beigas! Tie ir vēl vismaz divi miljoni... faktiski no mūsu sabiedrības izlaupītu līdzekļu. Gandrīz divi miljoni katru mēnesi! Šī vilcināšanās maksā divus miljonus. Ja būtu aplaupīta banka vai... kādas citas lietas, tad gan šobrīd daudzi mēģinātu savu mundieri spodrināt. Tas, kolēģi, nav labi.

Es arī iepriekšējā reizē minēju, ka mūsu kaimiņi, šai gadījumā Lietuvā, ir pieņēmuši daudz lēmumu, tai skaitā arī par SIM box un citām lietām. Tas pierāda, ka ar strauju rīcību var samazināt telefonkrāpšanas gadījumu skaitu. Tiek aplaupīti mazāk cilvēku, nekā tas izdarīts līdz šim. 6500 cilvēku gadā tiek apkrāpti, aplaupīti. Mums ir jārīkojas.

Es aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu. Es aicinu arī pārējo Saeimas frakciju kolēģus nevilcināties. Ja reiz ministrs savā atbildes vēstulē skaidri pateicis, ka viņš konceptuāli atbalsta priekšlikumus, ko pagājušajā gadā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniegusi Finanšu nozares asociācija... bet mēs vēl tur nākam kopā... darba grupās, kaut ko vēl domājam.

Nē, kolēģi! Šeit ir tāda situācija, kad mums visiem, visām frakcijām, vajadzētu jau šobrīd šos priekšlikumus izstrādāt un negaidīt, kamēr Iekšlietu ministrija vēl kaut ko gatavo, vēl kaut kā velk gumiju. Šobrīd tiek izkrāpti ne tikai naudas līdzekļi. Mēs dzirdam, ka tiek izkrāpti arī nekustamie īpašumi. Aizvien jauni krāpšanas mēģinājumi. Ne tikai telefonkrāpšana, arī internets. Mums arī pie tā ir daudz rūpīgāk jāstrādā, gan pie dažādiem Krimināllikuma pantiem, gan arī tehniski – aicinot interneta operatorus bloķēt krāpniekus un viņu dažādās mistiskās IP adreses, lai samazinātos vispār to gadījumu skaits, kad krāpnieks aizsniedzas līdz iespējamam upurim.

Tāpēc aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu. Un vienlaikus arī strauji rīkoties, lai likumdošanas normās iekļautu tādus priekšlikumus, kas daudz bargāk vērstos pret telefonkrāpniekiem un arī tehniski ierobežotu viņu darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Telefonkrāpniecība Latvijā ir kļuvusi par īstu sērgu, un tā vairs nav atsevišķu gadījumu problēma. Tā ir strauji augoša un sistemātiska problēma visā valstī. Ja 2023. gadā no iedzīvotājiem tika izkrāpti 8,5 miljoni eiro, tad 2024. gadā tie jau ir 16 miljoni, bet 2025. gadā jau gandrīz 24 miljoni eiro. Valsts policijā vienā gadā ir reģistrēti vairāk nekā 8700 krāpšanas gadījumu, un vairāk nekā puse no tiem ir telefonkrāpniecība. Ar krāpnieku zvaniem saskārušies apmēram 70 procenti no Latvijas iedzīvotājiem. Un tas nav tikai par naudu. Krāpnieki izmanto psiholoģisko spiedienu – liek cilvēkiem ņemt kredītus, pārdot īpašumus un pat pārliecina viņus, ka tie piedaloties slepenās operācijās. Cilvēki zaudē visas dzīves uzkrājumus, drošības sajūtu un uzticību finanšu sistēmai.

Un te rodas pamatots jautājums: kā tas var būt, ka banka aptur 50 eiro maksājumu un pieprasa paskaidrojumus par vakariņām, bet vienlaikus desmitiem miljonu eiro katru gadu aizplūst pie krāpniekiem? Finanšu nozare un sakaru operatori jau ir cēluši trauksmi. Nepieciešams stingrāks regulējums, ātrāka rīcība un efektīvāki iedzīvotāju aizsardzības mehānismi. Mēs nevaram gaidīt, kad cietīs vēl tūkstošiem iedzīvotāju.

Kolēģi, mums ir pienākums pasargāt Latvijas iedzīvotājus. Laika vilcināties vairs nav. Ir vajadzīgi steidzami un konkrēti risinājumi.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, neviens no mums nenoliegs to, ka telefonkrāpniecība ir īsta problēma, ar ko mēs Latvijā saskaramies, un cilvēkiem izkrāptās summas ir mērāmas miljonos jau katru mēnesi. Tiek darītas dažādas lietas, par ko mēs arī šodien dzirdējām, tomēr ir arī vairākas tādas lietas, ko šai sakarā varētu darīt vēl vai varētu darīt labāk. Un viena no tām noteikti būtu... ja cilvēkiem Latvijā sistemātiski tiek izkrāptas lielas naudas summas, mēs noteikti nedrīkstētu ieņemt tādu pozīciju, ka sakām tikai to, ka cilvēkiem jākļūst gudrākiem un viņi paši ir atbildīgi par to, lai viņus neapkrāpj. Protams, sabiedrības noturība un medijpratība, un kritiskā domāšana vienmēr ir svarīga cīņai pret šādiem krāpniecības veidiem. Un izglītojošais darbs pavisam noteikti ir vajadzīgs. Arī "Re:Baltica" diezgan nesen veica veselu pētījumu par šo... tas bija ļoti padziļināts. Un šeit, protams, valsts iestādēm ir sava loma. Bet neviena informatīvā kampaņa nevar aizstāt rīcību, jo cīņu pret šo krāpniecību nedrīkst novelt tikai uz potenciālo upuru pleciem, kā mēs esam dzirdējuši dažos raidījumos.

Man šķiet, ka vissvarīgākais, ko šeit vajadzētu darīt, ņemot vērā arī to, ka gandrīz visi krāpniecības tīkli ir starptautiski, ir tomēr skatīties uz to plašāk nekā tikai uz kaut kādu izolētu Latvijas problēmu, ar ko būtu jācīnās tikai Latvijas mērogā. Šeit pavisam noteikti vajag starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm. Es ticu, ka tā jau notiek, bet būtu svarīgi arī sabiedrību par to informēt. Jo numuri, no kuriem zvana... es domāju, ka arī ļoti daudziem no mums ir zvanījuši... šie numuri gandrīz vienmēr ir reģistrēti citās valstīs.

Tāpēc arī gribētos šodien runāt par to, ko Iekšlietu ministrija vēlas darīt, bet ko tomēr varbūt nevajadzētu darīt. Publiskajā telpā ir diezgan skaļi izskanējis paziņojums, ka krāpniecības problēma tikšot atrisināta burtiski jau mēneša laikā, jo tikšot ierobežota iespēja vai pat aizliegts anonīmi iegādāties priekšapmaksas SIM kartes. Mūsuprāt, šādas diezgan būtiskas izmaiņas jomā, kas tomēr skar arī cilvēktiesības, tas ir, tiesības uz privātumu, nedrīkst bīdīt cauri steidzamības kārtā un bez diskusijām sabiedrībā. Un gribētos arī uzsvērt, ka, pēc mūsu ieskata, anonīmu SIM karšu lietošanas ierobežošana tomēr nebūs tas jēgpilnākais telefonkrāpniecības problēmas risinājums. Un nebūs vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām, kā jau es teicu, daudzi... gandrīz visi šie krāpniecības tīkli ir starptautiski un numurus iegādājas citās valstīs. Neviens no šiem krāpšanas tīkliem, kas ir atrasti, nav aprobežojies ar Latviju vien. Numurus tāpat vienmēr varēs iegādāties citās valstīs, nevis tajās, kur cilvēki tiek apkrāpti.

Es domāju, mums visiem ir skaidrs, ka noziedzniekiem ir pietiekami daudz zināmu veidu, kā tikt pie numuriem citādi nekā aizejot tepat, Latvijā, uz veikalu un nopērkot "Zelta Zivtiņas" SIM karti. Es ceru, šī izpratne ir arī tiesībaizsardzības iestādēm un tās zina, ka ar to vien, ka cilvēkam būs jāuzrāda pase, lai viņš varētu nopirkt "Zelta Zivtiņas" SIM karti piemājas veikalā "Maxima", būs par maz. Cilvēkiem ir diezgan dažādi iemesli iegādāties priekšapmaksas SIM karti, un telefonkrāpniecība ir, es teiktu, ļoti, ļoti minimāls procents no visiem šiem iemesliem.

Tāpēc arī nebūtu godprātīgi vai taisnīgi radīt tādu iespaidu, ka katrs cilvēks, kas pērk šādu SIM karti, ir potenciāls noziedznieks. Jā, patiešām, daudzās valstīs ir dažādi ar SIM kartēm saistīti ierobežojumi un arī uzskaite. Bet tas noteikti nav ne attaisnojums, ne pamats, nediskutējot ar sabiedrību plašāk, dzīt cauri tādu sistēmu, ka pilnīgi katra individuālā SIM karte tiek uzskaitīta. Dažādu iemeslu dēļ varētu, protams, ieviest tādu sistēmu, ka tiek uzskaitīta masveida SIM karšu iepirkšana, piemēram, gadījumos, kad Eirovīzijā tiek mākslīgi nopirkts sabiedrības atbalsts kādai konkrētai valstij, vienkārši katram interesentam nopērkot 20 SIM kartes. Tas, protams, ir pamats diskusijai, bet tā nav metode, kā cīnīties pret telefonkrāpniecību, jo telefonkrāpniecība diezgan minimāli ar to pārklājas.

Man šķiet, ka šādu privātuma tiesību ierobežojumu aizbildināšana ar mērķi vērsties pret telefonkrāpniecību tomēr nav sevišķi godprātīga argumentācija un nav arī ātra uzvara cīņā pret krāpniekiem. Telefonkrāpniecības tīkli ir nopietns organizētās noziedzības veids, un būtu diezgan naivi domāt, ka šie tīkli iepirktu numurus pa vienai priekšapmaksas SIM kartei piemājas veikalā.

Tā vietā būtu svarīgi – vismaz sabiedrībai – komunicēt par to, kas īsti tiek darīts telefonkrāpniecības apkarošanai. Mēs tiešām gan Pieprasījumu komisijas sēdē, gan arī šeit šo to dzirdējām, ka kaut kas tiekot darīts un esot arī panākumi. Tā ir problēma, par ko sabiedrība uztraucas, un tā tiešām skar daudzus cilvēkus Latvijā, jo gandrīz visi vismaz vienu reizi ir saņēmuši šādu zvanu un ļoti daudziem cilvēkiem tiešām ir kaut kas arī izkrāpts.

Vispār es ticu, ka cīņa notiek. Bet sabiedrība par to nav līdz galam informēta, un tāpēc arī izskan šādi jautājumi. Gribētos pateikt, ka iekšējā drošība nav tāda tēma, kuras iekļaušanai sarunās ar sabiedrību būtu kaut kādi šķēršļi, bet ir ļoti svarīgs šo sarunu elements – tieši tādēļ, lai stiprinātu savu un sabiedrības noturību krīzes situācijās. Tas attiecas gan uz sabiedrības informēšanu par to, kas jau tagad tiek darīts, lai vairotu uzticību un parādītu, ka mēs tiešām kaut ko darām, gan arī uz to, ka mēs iesaistām sabiedrību diskusijās par to, kā drošības vai noziedzības apkarošanas nolūkā varētu tikt ierobežotas tiesības uz privātumu. Ja kādam šķiet, ka tas ir margināls jautājums, tas tā nav. Un, ja sabiedrība šajā gadījumā saka: jā, mēs saprotam problēmu, tā ir īsta, un mēs neredzam citu veidu, kā ar to cīnīties, tad, protams, drīkst to darīt, līdzīgi kā tas jau darīts jautājumos, kas attiecas uz valsts drošību un kad tas tiešām ir pamatoti. Bet nav godīgi gaidīt no sabiedrības atbalstu tam, par ko sabiedrība nav informēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es saprotu, ka savstarpējās sarunas ir daudz interesantākas nekā mūsu iedzīvotāju ikdienas jautājumi, jo vakardien, zvanot uz dažādiem novadiem... cilvēki pat četras reizes dienā saņem krāpnieku zvanus. Protams, mēs varbūt neesam saņēmuši.

Telefonkrāpšana Latvijā vairs nav atsevišķs noziegums. Tā ir organizēta industriāla sistēma, kas katru gadu mūsu iedzīvotājiem atņem miljonus. Te jau tika minēts: 2024. gadā 9 miljonus... un 92 procenti iedzīvotāju saņēmuši šādus zvanus.

Pagājušā gada 16. decembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs šim jautājumam veltījām veselu sēdi, kurā bija pārstāvēti gan operatori, gan arī banku sektors. Un tā šobrīd ir milzīga problēma. Bet mēs joprojām runājam tā, it kā tā būtu tikai banku problēma. Krāpšana sākas ar zvanu, tā sākas ar SMS un ar viltotu saiti. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk! Cienīsim runātāju!

A. Vīksna. Es gan teiktu – cienīsim mūsu vēlētājus un iedzīvotājus. Bankas redz naudu tikai beigās, un telekomunikāciju uzņēmumi redz krāpšanu sākumā. Kā mēs zinām, 2025. gada 9. oktobrī stājās spēkā Eiropas Savienības regula par zibmaksājumiem. Un mēs zinām – zibmaksājums notiek 10 sekundēs. Bankai ir tikai 10 sekundes. Telefonoperatoriem ir daudz vairāk laika, lai izķertu krāpniekus.

Atgādināšu, ka mēs jau 16. decembrī runājām par konkrētām lietām, kas ir jādara. Šajā pieprasījumā tās tika uzskaitītas.

Pirmais – grozīt Elektronisko sakaru likumu, piešķirt regulatoram tiesības noteikt obligātas prasības krāpniecības bloķēšanai.

Otrais – ieviest skaidru tiesisko pamatu automātiskai spoofing zvanu un viltotu SMS bloķēšanai.

Trešais – aizliegt un kriminalizēt SIM box iekārtu izmantošanu bez atļaujas.

Ceturtais – ieviest priekšapmaksas SIM karšu personificēšanu. (Tikko gan, pēc LETA ziņām, Satiksmes ministrija teikusi, ka to darīšot.)

Noteikt bargāku atbildību par uzdošanos par valsts amatpersonu vai banku.

Eiropā mobilo sakaru operatori jau bloķē manipulētus starptautiskos zvanus. Spānija to dara obligāti. Zviedrija to dara obligāti. Kāpēc Latvija to nevar?

Mēs vienmēr atsaucamies uz Lietuvu un Igauniju. Minēšu tikai to, ka Lietuvā ir stingra SIM karšu reģistrācija un operatoru iesaiste. Lietuvā ieviesta priekšapmaksas SIM karšu obligāta reģistrācija, pastiprināta operatoru un banku sadarbība, valsts aktīvi veic centralizētas informēšanas kampaņas.

Tas, par ko runāja iepriekšējie deputāti, – ka viss ir paralēli un kompleksi jārisina... Rezultāts – 2024. gadā telefonkrāpšanas rezultātā radušies zaudējumi saglabājušies kontrolēti 6–8 miljonu eiro apmērā. Operatoriem ir skaidrs tiesiskais pamats bloķēt manipulētos tā saucamos CLI indikatorus.

Igaunija. Valsts kiberdrošības struktūras aktīvi sadarbojas ar operatoriem. Ieviesta automatizēta krāpniecisko zvanu bloķēšana, spēcīga digitālās identitātes infrastruktūra. Un arī, jāsaka, ne gluži ļoti samazināta, bet apturēta izaugsme... augšupeja... 8, 9 miljoni eiro... kas ir Igaunijā.

Galvenā problēma Latvijā ir tā, ka regulatīvais fokuss ir gandrīz tikai uz bankām. Telekomunikāciju nozarei nav skaidra obligāta pienākuma bloķēt krāpniecību, nav vienotas autorizēto SMS sūtītāju datubāzes, nav aizlieguma attiecībā uz SIM box ierīcēm.

Tāpēc, es domāju, mums ir jārīkojas, nevis jāgaida, ka katru dienu mūsu iedzīvotāji novados saņem četrus šādus zvanus un – pat vēl trakāk – saņem no mūsu amatpersonām zvanus... Tas ir jautājums par uzticēšanos – par uzticēšanos mūsu parlamentam, par uzticēšanos mums, lēmumu pieņēmējiem, kuru vārdi, uzvārdi tiek minēti, zvanot iedzīvotājiem, sākot no Smiltenes līdz pat Latgales novadiem... četras reizes dienā. Es domāju, ka mums ir jārīkojas, nevis jāgaida.

Tādēļ uzturu pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Telefonkrāpniecība ir kļuvusi par mūsdienu lielāko postu. Cilvēki zaudē savus uzkrājumus, veselību, pat mājvietu. Krāpnieki izmanto arvien agresīvākas metodes, izliekas ne tikai par policijas darbiniekiem, bankas darbiniekiem, bet arī par dažādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tādiem kā "Latvenergo". Tas vienkārši nav prātam aptverams, kas notiek!

Ne tikai seniori iekrīt šajās lamatās, bet arī jauni cilvēki. Šeit tiešām ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Pagājušajā gadā tika izkrāpti 24 miljoni – 24 miljoni! – cilvēku uzkrājumu un reģistrētie telefonkrāpniecības gadījumi bija vairāk nekā 6000.

Tie ir 55 procenti no visiem krāpniecības gadījumiem. Tāpēc tiešām ir jāsper reāli soļi, lai šo visu apturētu. Pirmkārt, tās būtu, jā, SIM kartes – reģistrētas, nevis anonīmas. Un mēs šeit nevaram atsaukties uz cilvēka brīvību, cilvēktiesībām un tamlīdzīgi, jo tiek apdraudēti ļoti daudzi cilvēki un viņi zaudē naudu. Otrkārt, būtu vajadzīga efektīva starptautiska sadarbība, īpaši ar tādām valstīm kā Ukraina, Polija, Lietuva, kur ir šie lielie zvanu centri. Lai tos spētu apkarot, vajadzīgi arī kaut kādi tehniskie risinājumi. Ja šie ienākošie zvani, īpaši no ārvalstu telefona numuriem, pienāk lielā intensitātē, tad ir jābūt arī iespējām šos zvanus bloķēt.

Nepieciešams arī informēt cilvēkus – informēt tiešām ar masveida kampaņām, informēt katru dienu gan televīzijā, gan radio, gan sociālajos tīklos, gan pie senioru centriem. Lai cilvēki tiešām sadzird – sadzird un vairs lētticīgi neuzķeras uz krāpniekiem. Neapšaubāmi ir jāstiprina arī kibernoziegumu apkarošana.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo pieprasījumu. Tiešām ir jāglābj mūsu cilvēku uzkrājumi, viņu dzīvības un mājokļi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Jā, mēs atbalstīsim šo pieprasījumu. Skaidrs, ka pēdējā laikā tiešām telefonkrāpnieku un vispār krāpnieku skaits ir strauji palielinājies. Līdz ar to mums, protams, vajag savu, teiksim, sabiedrību aprobežot no tādiem, rupji sakot, uzmetieniem. Teiksim, anonīmu SIM karšu pārdošanas ierobežošana – vai tā kaut kādā veidā ierobežos krāpniecības gadījumu skaitu? Es domāju, ka ne. Tomēr tas ir labs solis uz priekšu, lai arī citām Eiropas valstīm parādītu, ka jāiet tālāk šajā virzienā.

Cilvēki zaudē savu vienīgo īpašumu, uzkrājumu. Ir arī tādi gadījumi, kad cilvēki ņem kredītus. Teiksim tā: krāpnieku virtuozitātes līmenis jau ir tik augsts un nu jau viņi izmanto tādus paņēmienus, ka cilvēki, it īpaši gados, tiešām zaudē visu. Un ir jāiet uz priekšu, jācīnās par mūsu iekšējo drošību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! Es domāju, nevienam nav šaubu, ka mūsu galvenais mērķis ir aizsargāt Latvijas iedzīvotājus no krāpniekiem. Tā ir pati svarīgākā lieta. Tas ir drošības jautājums. Un, jo vairāk mēs strādāsim pie šī jautājuma, jo vairāk aizsargāsim mūsu cilvēkus, jo lielāka būs viņu drošība.

Es aicinu šo atbalstīt un strādāt tā, lai neviens telefonkrāpnieks vairs nevarētu zvanīt mūsu iedzīvotājiem un likt viņiem kaut ko darīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par konkrētu rīcību un atbildību telefonkrāpniecības apkarošanā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, skatām likumprojektu otrajā lasījumā. Steidzams. Atgādināšu, ka šie ir grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā. Tie paredz, ka, sākot ar šī gada 1. septembri, arī tālmācības izglītības formā... tā kā tālmācības skolās un neklātienes programmās, kas būs uz priekšu... oficiāli sauksies "nepilna laika klātiene"... būs obligāta valsts aizsardzības mācība, ko nodrošinās jaunsargi... Jaunsardzes centrs.

Vēlreiz precizējot – starptautiskajās skolās šis priekšmets nebūs, kā bija arī pirms tam. Tātad vēlreiz – tas būs papildus visās tālmācības un neklātienes programmās, tas nozīmē, ka vairāki tūkstoši jauniešu beidzot saņems šo priekšmetu tāpat kā pārējie vidusskolēni un profesionālās vidējās izglītības audzēkņi.

Uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika saņemts. Likumprojekts komisijā ir atbalstīts.

Aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā", otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien! Godātie kolēģi, atgādināšu likumprojekta mērķi. Šis likumprojekts paredz Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību. Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām gan Rēzeknē... gan Latgalē.

Kopš Rēzeknes SEZ izveides komercsabiedrības tajā ir investējušas 310,7 miljonus eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā. Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai visā Latgalē, ir svarīgi, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņš tiek pagarināts analoģiski Latgales SeZ, kam šāds priekšlikums jau ir saņēmis politisko atbalstu.

Abām speciālajām ekonomiskajām zonām ir līdzīga loma reģiona attīstībā, tāpēc konsekvents regulējums ir svarīgs gan investoriem, gan pašvaldībām, gan valsts attīstības plānošanas sistēmai.

Šobrīd skatām likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā ir saņemts viens – deputātes Pleškānes priekšlikums. Tas ir pārtapis par atbildīgās komisijas priekšlikumu un paredz izslēgt Rēzeknes SeZ likuma 54. pantu, nosakot Rēzeknes seZ darbības termiņu. Komisija atbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

V. Pleškāne. Es gribēju debatēt.

Sēdes vadītāja. Tā, es atvainojos!

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es nepaspēju, es atvainojos, izņemt...

Šis ierobežojumu termiņš rada šķēršļus gan Rēzeknes SEZ esošajiem uzņēmumiem, gan potenciālajiem investoriem. Esošie uzņēmumi ir veikuši būtisku ieguldījumu, uzkrātās ieguldījumu summas ir ievērojamas, un to pilnīga izmantošana praktiski nav iespējama. Tas mazina šo uzņēmumu motivāciju turpināt ieguldīt.

Uzrunājot potenciālos investorus, atlikušais īsais termiņš rada nepievilcīgu priekšstatu par zonas stabilitāti, veicot ieguldījumus, praktiski tiek slēgts līgums uz pieciem gadiem. Tāpēc atlikušie gadi investoriem nodokļu atlaižu izmantošanai ir pārāk īss periods, lai investīcijas atmaksātos. Starptautiskā prakse rāda, ka citās valstīs speciālajām ekonomiskajām zonām šāda – ierobežota – termiņa nav vai tas ir ilgāks. Pārējām Baltijas valstīm termiņš noteikts līdz 2060., 2061. gadam.

Polijai ir bez termiņa un arī Latvijai ir zonas bez termiņa. Nav nekāds brīnums. Ir brīvostas bez termiņa. Es domāju, ka šis priekšlikums jāatbalsta sakarā ar to, ka mēs visās Baltijas valstīs... Eiropas valstīs... mūsu reģions, tostarp Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, investoriem izskatītos labāks un pievilcīgs. It īpaši tāpēc, ka Ekonomikas ministrija atbalstīja šo priekšlikumu.

Šobrīd noteiktais gala termiņš reģionā samazina konkurētspēju un investīciju vidi parāda mazāk pievilcīgu. Un šis nav pēdējais piedāvājums vai pēdējais termiņš, vai mērķis, kas mums jāizdara. Nākotnē ir jādomā arī par nodokļu atvieglojumiem, par to, kā noturēt cilvēkus reģionā. Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jūs redzējāt pētnieciskus pierādījumus, ka no reģiona aizplūst viss – gan cilvēki... gan speciālisti. Tur ir gan cilvēkresursu trūkums, gan visa tā... Speciālās ekonomiskās zonas ir kā līdzeklis, lai gan noturētu cilvēkus, gan piesaistītu investīcijas, gan piesaistītu cilvēkresursus, speciālistus.

Pirmais, kas varētu noturēt cilvēkus reģionā, tostarp arī Rēzeknē, ir labi atalgotas darbavietas, un to var panākt ar SEZ palīdzību... un veidot īpašus apstākļus ne tikai Rēzeknē, ne tikai Latgalē, bet kopumā visas Eiropas mērogā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Alīnai Gendelei.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es nedaudz tomēr ieskicēšu, ka tik optimistiski tas viss neizskatās, kā tikko runāja Pleškānes kundze. No savas pieredzes, 2016. gadā esot arī... vadot Latgales plānošanas reģiona attīstības padomi, mēs arī uzsākām darbu pie Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma izstrādes. Un tik vienkārši, kā šeit tika pateikts, nav, jo ir jāsaskaņo arī ar dažādām Eiropas Savienības institūcijām.

Es gribētu atsaukt arī atmiņā: Saeimas 2026. gada 5. februāra sēdē – arī trešajā lasījumā – mēs visi kopā atbalstījām likumprojektu "Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā", kas citstarp paredz pagarināt Latgales SEZ darbības termiņu no 2035. gada līdz 2050. gadam. Minētie grozījumi paredz nodrošināt, ka par ieguldījumiem, kas veikti līdz 2035. gadam, Latgales SEZ nodokļu atvieglojumi būs piemērojami līdz 2050. gadam. Tātad, kā minimums, paredzēti 15 gadi nodokļu atvieglojumu piemērošanai, un tas ir normāls investīciju atmaksāšanas periods.

Ievērojot tikko teikto... Arī toreiz komisijā bija ļoti spraigas diskusijas, pat lai nonāktu līdz 2050. gadam. Vakar uzdevu jautājumu Finanšu ministrijai, vai tiešām tā var būt, jo šie speciālo ekonomisko noteikumu likumi ir jāsalāgo ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas arī tagad ir atvērts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tātad tur būs (Starpsauciens.)... Jā, bet tie ir salāgojamie likumi. Līdz ar to būtiski ir uzsvērt... uz ko vakar, kad es uzrunāju, vērsa uzmanību gan Finanšu ministrija, gan arī atbildīgajā komisijā Juridiskais birojs, – apstiprinot šos divus likumprojektus šādā redakcijā, tas tomēr varētu radīt sekas. Jo, saskaņojot ar Eiropas Komisiju, kas pārskatīs šo likumu darbību, var būt arī tāds gadījums, ka neapstiprina, līdz ar to mums būs vai nu jāatceļ, vai vispār tiks izbeigta darbība.

Kolēģi, es tomēr aicinu izvērtēt. Manuprāt, labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jūs tikko dzirdējāt, ka valdība negrib strādāt, un es to saucu (Starpsauciens.) par politisko impotenci – ja valsts vai valdība neliek priekšā tādus ambiciozus mērķus, kurus var sasniegt.

Runa ir tikai par ierēdņu darbu. Kā teica Finanšu ministrija – viņiem tagad vienkārši nav ērti salāgot. Tas ir pirmais. Un otrais – izveidot jaunas vadlīnijas... mēs strādājam pēc citām vadlīnijām un pārstrādāt uz jaunām vadlīnijām mums ir ļoti grūti. Ierēdņi vienkārši negrib strādāt.

Komisijā bija izrunāts – jā, viss ir iespējams, jāsāk, jārunā... un ar Eiropas Komisiju. Un tas nav grūti. Jā, Latvija nepiedalīsies. Bet visā Eiropā SEZ bez termiņa nav nekāds jauninājums, pat Latvijā ir divas brīvostas, kuras strādā bez termiņa. Vienkārši pamainīt vadlīnijas, dot iespēju ierēdņiem pastrādāt un pildīt savus pienākumus... kāpēc viņi tur strādā un ko viņi tur dara. Tās ir muļķības, manā skatījumā.

Ja mēs gribam palīdzēt Latgalei, Rēzeknei... Jūs redzējāt, jūs zināt, kādos apstākļos atrodas Latgale... it īpaši tie, kas vakar piedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... ko rādīja pētnieki, kādos apstākļos mēs tur esam un kas tālāk būs ar to reģionu. Es uzskatu, ka Rēzeknes un Latgales speciālās ekonomiskās zonas ir vienīgais rīks, ar ko var palīdzēt Latgalei uzplaukt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Es nevēlos samierināties ar to, ka mēs visur vienmēr esam pēdējie. Hermaņa kungs katru reizi, kad... katru nedēļu liek kādu jaunu postu iekšā... kādu līkni (Nav skaidri saklausāms)... mēs regulāri esam pēdējie. Un tas ir jautājums pēc būtības: kāpēc mēs esam pēdējie? Ja Igaunijā šādām zonām ir beztermiņš, Polijā šādām zonām – beztermiņš, mums pat šeit, Latvijā, – Rīgā, Ventspilī – ir beztermiņš šādām zonām, tad kāpēc Rēzeknei... sapratu arī... Liepājai šis beztermiņš nevar būt?

Kolēģi, nejaucam divas lietas. Viens ir nodokļi. Nodokļu likmi mēs skatīsim nākamnedēļ. Otrs – statuss. Šinī gadījumā mēs runājam par statusu. Un statusa problēma ir – kur? Nosakot 2050. gadu, mēs joprojām šīs zonas... ņemot aizdevumu Valsts kasē vai komercbankā, viņi varēs pretendēt tikai uz 2050. gada termiņu, investīcijām neizmantojot pilnu – 30 gadu – termiņu. Liepājas ostas gadījumā 46. piestātnei ir vajadzīga rekonstrukcija. Lielas kravas... roro kravas nāks caur šo ostu... caur šo rekonstrukciju... un aizdevumu varēs saņemt, saprotu, tikai līdz 2050. gadam, tādējādi šo savu kredītportfeli jau aizsitot un nespējot konkurēt ar Ventspils un Rīgas brīvostām. Man šķiet, ka šinī gadījumā tas sanāk absurdi.

Tāpēc man šķiet, ka beztermiņš būtu tikai godīgi pret Rēzekni, arī pret Latgali un pret Liepāju.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Manuprāt, mēs atbalstām uzņēmējus. Mēs atbalstām uzņēmējus, pagarinot speciālās ekonomiskās zonas darbību līdz 2050. gadam. Mēs neatbalstām vieglprātīgus lēmumus, bet pašlaik noteikt beztermiņa – tas būtu vieglprātīgs lēmums. Komisijas sēdē Finanšu ministrija skaidri norādīja uz riskiem, kas saistās ar šādu beztermiņa ieviešanu. Tas nozīmētu neatbilstību nosacījumiem, uz kādiem šīs speciālās ekonomiskās zonas darbojas. Ja šīs speciālās ekonomiskās zonas neatbilst nosacījumiem, tad tās beidz pastāvēt. Līdz ar to cieš uzņēmēji, kas strādā šajās speciālajās ekonomiskajās zonās. Tas ir tik vienkārši!

Mēs, protams, atbalstām un noteikti atbalstīsim tālāk, arī ja ir nepieciešami kādi aizdevumi vai kādi citi risinājumi, kas nepieciešami speciālajām ekonomiskajām zonām un uzņēmējiem, kas strādā tajās. Par tiem var runāt, bet par tiem jārunā kaut kādā noteiktā struktūrā, nevis iesniedzot priekšlikumu uz steidzama likumprojekta otro lasījumu. Un tad mēs komisijas sēdē attopamies, ka, izrādās, ir tāda problēma. Ir noteikti veidi, kā mēs šādus jautājumus risinām.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus par beztermiņa, jo mēs arī pirms tam jau Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai, izejot cauri... šīm debatēm... kā termiņu noteicām 2050. gadu. Tagad sanāks tā, ka Latgalei ir 2050. gads, bet turpat Rēzeknei ir beztermiņa. Diskusiju rezultātā kaut kā mēs nonācām pie tā 2050. gada, ka tas ir nākamais punkts, uz kuru mēs ejam, un, manuprāt, pie tā arī vajadzētu pieturēties.

Kas attiecas uz citu veidu atbalstiem, tad turpinām strādāt pie tā, lai uzņēmumi šajās speciālajās ekonomiskajās zonās saņemtu arvien lielāku un kvalitatīvāku atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Patmalnieka kungs, mēs laikam esam bijuši divās dažādās komisijās, jo tas, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es sadzirdēju no Finanšu ministrijas, – nevēlēšanos strādāt, pierādīt Eiropas Komisijai un attaisnot šos ekonomiskās zonas... Tās ir divas dažādas lietas. Un es to traktēju kā nevēlēšanos cīnīties par nacionālajām interesēm. Ja jau arī Polijā, Igaunijā ir beztermiņš, arī mums šeit, Latvijā, ir beztermiņš, tad kāpēc šīm zonām nevar būt beztermiņš? Un, runājot par Latgali, tas ir tikai tehnisks jautājums. Mēs to varam pat vienā dienā šeit izgrozīt un visām sinhronizēt vienādi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Gan šis, gan nākamais likumprojekts ir tapis ļoti iekļaujoši. Šo Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu iesniedza no Latgales ievēlētie deputāti (ļoti plaša spektra – gan opozīcijas, gan pozīcijas –deputāti) un piedāvāja celt termiņu no 2035. gada uz 2050. gadu (Starpsauciens.)... ko mēs visi arī atbalstījām.

Šo priekšlikumu mēs neatbalstīsim, jo tas ir riskants, bet likumprojektu kopumā atbalstīsim.

Un arī nākamais likumprojekts, kas ir par Liepājas speciālo ekonomisko zonu... Paldies "Nacionālajai apvienībai", kas sagatavoja kvalitatīvu, izsvērtu priekšlikumu arī celt termiņu no 2035. gada uz 2050. gadu.

Tā ka ir opozīcija, kas strādā konstruktīvi, ir opozīcija, kas tikai bļaustās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu!

V. Pleškāne. Es drīkstu komisijas...?

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā?

V. Pleškāne. Jā, komisijas vārdā es gribu vēl pateikt, ka komisija atbalstīja, un, tā kā komisija saņēma no speciālistiem, kuri strādā Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, lūguma vēstuli... visi saņēma vēstuli par to, lai pagarinātu vai izslēgtu termiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 1, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Godātie kolēģi! Atgādināšu likumprojekta mērķi. Ņemot vērā diskusijas par citu SEZ, tostarp Rēzeknes SEZ, darbības termiņa pagarināšanu, komisija izvērtēja analoģisku pieeju arī attiecībā uz Liepājas SEZ.

Likumprojekta iesniedzēji komisijā uzsvēra, ka Liepājas SEZ ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem Kurzemes reģionā, tas veicina ražošanas, loģistikas, ostas pakalpojumu, tranzīta un eksporta nozaru attīstību. Tās teritorija aptver gandrīz 4000 hektāru, veidojot aptuveni 65 procentus no visas Liepājas pilsētas platības. Patlaban Liepājas SEZ darbības termiņš ir noteikts līdz 2035. gada 31. decembrim.

Komisija pirmajā lasījumā izskatīja un atbalstīja Liepājas SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim.

Skatām likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Saņemts viens – deputāta Edgara Putras priekšlikums. Tas paredz izslēgt Liepājas SEZ likuma 55. pantu, nenosakot Liepājas SEZ darbības termiņu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, ar šo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu sanāk vēl lielāka netaisnība. Jurēvica kungs, nāciet un izstāstiet! Ventspils un Rīga – beztermiņš, Liepāja – 2050. gads. Pēc (Starpsauciens.)... pēc jūsu balsojumiem tā varētu notikt.

Liepājā, Rīgā, Ventspilī tā proporcija – ostas sadaļa un pārējie uzņēmēji – ir daudzmaz līdzīga. Pēc profila šīs ostas... speciālās ekonomiskās zonas ir līdzīgas. Tad kāpēc investīciju piesaistei vienam subjektam ir beztermiņš, citam – 2050. gads? Piesaistot investīcijas, kurā virzienā raudzīsies šis uzņēmējs? Tajā virzienā, kur ir Ventspils vai Rīga.

Liepājai – 2050. gads. Liela daļa investīciju atmaksājas vairāk nekā 30 gados, lietderīgais kalpošanas ilgums īstenībā ir pat 50 gadi. Šinī gadījumā, kad ir ostas piestātnes rekonstrukcija... 50 gadus apmēram šī roro tipa 46. piestātne vēl varētu kalpot pēc tam, kad jau šīs investīcijas būs piesaistītas. Rodas zināmā mērā tāda nevienlīdzība.

Nāciet un izstāstiet! Ja jau opozīcija bļaustās... tad šis arguments... šinī brīdī... man šķiet gana neloģisks, kāpēc mēs nevaram vienādus spēles noteikumus... Vēl jo vairāk – šis aizdevums, ko var piesaistīt... Skaidrs, es saprotu komercbankas, saprotu arī Valsts kasi – pēc 2050. gada šīs subjektu noteiktības nav, tas nozīmē, ka pēc 2050. gada kredītus pēc būtības nav, kam paprasīt. Tāpēc arī to termiņu nosaka daudz īsāku un nekonkurētspējīgāku.

Man gan šķiet, ka būtu tikai loģiski, ja šo termiņu noteiktu vienlīdz vienādi. Un par to ir jācīnās, nevis jāaizbildinās ar vienkāršiem administratīviem un birokrātiskiem procesiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Kā likumprojekta autors vēlos pateikties par atbalstu komisijā un, ceru, – arī šodien Saeimas sēdē.

Reflektējot uz debatēm par šo termiņu. Gribētu, lai mēs vienotos, ka turpmākajā darbā mēs šīs speciālās ekonomiskās zonas un arī regulējumu, ko ietver likumi par šīm zonām, tomēr skatītu visu kopā un salāgotu, jo sanāca tā, ka, labu gribot, mēs sataisījām vienai zonai un tad, vēl labāku kaut ko gribot, citām... jau veidojam nevienlīdzību.

Man liekas, tā problēmas sakne bija pašā sākumā. Mums vajadzēja iet ar visiem trim reizē. Tā ka, lai kāds būtu šodien iznākums – labs vai ļoti labs – es citus scenārijus nepieļauju, tad jebkurā gadījumā es gribētu, lai mēs visi džentlmeniski vienojamies, ka turpmāk regulējumu skatām horizontāli un vienlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija... 21. februārī savu skaisto, pusapaļo jubileju svinēja Uģis Rotbergs. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Anita Brakovska, Oļegs Burovs... redzu, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Anna Rancāne, Edvards Smiltēns un Juris Viļums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Turpinām debates. (Zālē troksnis.)

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

Kolēģi, ja arī jūs runājat... mazliet klusāk... tiešām nevar dzirdēt šajā murdoņā. Cienīsim kolēģus! Paldies.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, Saeimas priekšsēdētāja! Debatēs man tika pateikts, ka es esot tukšrune vai bļaustītāja. Vai tiešām? Vispār, Jurēvica kungs, ko jūs atļaujaties teikt šeit – no šīs tribīnes? Kauna jums nav, tiešām!

Bet es tad bļaušu līdz tam brīdim, kad jūs sāksiet domāt par tautu un Latgali. (Runā skaļāk.) Jā, bļaušu! Bļaušu arī jums virsū. (Starpsauciens.) Bet jūs ar vienu frāzi, ar vienu nekaunīgu izteicienu, ar apsaukāšanu negodīgi tagad aizvainojat Latgales... Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbiniekus, speciālistus, Latgales plānošanas reģiona darbiniekus un jūsu koalīcijas Ekonomikas ministriju. Tad apsauciet visus viņus par bļaustītājiem un neprofesionāļiem!

2050. gads bija... lai iesāktu diskusiju par termiņiem, un tikai tāpēc, ka baidās – diskusija nebūs atvērta, vispār šo priekšlikumu noraidīs un būs noraidīts... un arī koalīcijas spiediena dēļ... bija pateikts, ka grib 2050. gadu, bet reāli grib beztermiņa. Kā bija teikts... kuluāru risinājums... tāpēc bija spiediens uzrakstīt 2050. gadu. Kā jums ir pieņemts risināt lietas valdības koridoros – es to saucu par valdības karteļiem.

Priekšlikums par SEZ darbības noteikšanu – beztermiņa – nav radies manā kabinetā. Tas nav politisks lozungs, tā nav opozīcijas PR kampaņa. Tas ir rakstisks lūgums, un to ir lūguši rakstiski... varat izlasīt... Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbinieki. Par to lūgusi Latgales speciālā ekonomiskā zona, Latgales plānošanas reģions...

Ekonomikas ministrija... Ekonomikas ministrija bija teikusi (Starpsauciens.) arī. Ekonomikas ministrija... par beztermiņa. Mēs runājam par beztermiņa... Latgales un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai... Liepājas ekonomiskajai zonai arī Ekonomikas ministrija atbalstīja.

Tāpēc par bļaustīšanos varat pateikt arī zaļajiem un viņu Ekonomikas ministrijai. Tāpēc nevajag runāt. Un jūsu apsaukāšanās ir par visiem, par tiem cilvēkiem... investoriem un tiem speciālistiem (Starpsauciens.), kuri strādā katru dienu, bet ne jūs šeit, sēžot savās pīpētavās, bet... darbā un pieaicinot investorus. Tātad, saucot mani par bļaustītāju, faktiski par bļaustītājiem tika nosaukti arī cilvēki, kuri Latvijā reāli piesaista investīcijas. Ne jūs, bet viņi (Starpsauciens.) rada darba vietas un maksā nodokļus. Un tas, kolēģi, jau vairs nav personīgs apvainojums. Tas ir attieksmes jautājums pret reģioniem.

Tad par būtību. Ko nozīmē termiņš – 2050. gads? No malas izskatās – tālu, gandrīz mūžība. Bet investors tā nedomā. Investors neskatās uz kalendāru kā politiķis. Investors skatās uz riskiem. Ražotne, loģistikas centri, industriālais parks – tie ir projekti uz 25–40 gadiem. Ja valsts likumā ieraksta "zona var beigties", investors izlasa pavisam citādi – citu teikumu: "Valsts pati nav pārliecināta par savu politiku." Un tad viņš vienkārši izvēlas Lietuvu vai Poliju. Ne tāpēc, ka tur ir skaists karogs, bet tāpēc, ka tur ir stabilāki noteikumi.

Komisijā mēs dzirdējām arī citus argumentus. Nevis to, ka tas nav iespējams, nevis to, ka Eiropa to aizliegtu, bet to, ka būs sarežģītāk mainīt administrēšanas kārtību. Kolēģi, padomājiet! Mēs šodien un šobrīd lemjam nevis par birokrātijas ērtībām, bet par ekonomisko nākotni. Valsts nedrīkst būt organizēta tā, lai uzņēmējiem būtu jāpielāgojas tabulai Excel dokumentā. Valstij ir jāpielāgo sistēma ekonomikai, nevis ekonomika – sistēmai.

Tiek piesaukta Eiropas Komisija, bet speciālās ekonomiskās zonas Eiropā darbojas daudzviet bez šādiem mākslīgiem beigu termiņiem. Un Eiropas Komisija vērtē nevis datumus kalendārā, bet atbalsta intensitāti un konkurences nosacījumus.

Mums ir īpaši apstākļi, it īpaši pierobežā. Eiropa to arī var vērtēt. Tagad jautājums nav juridisks, tas ir politiskās gribas jautājums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveicināti, kolēģi! Es lieliski atceros to auksto janvāra rītu, kad mūsu frakcijā ienāca Artūrs Butāns un teica: jā, ir bijusi saruna ar Liepājas uzņēmējiem, un viņi norāda, ka mazāk nekā 10 gadi ir palikuši, kurā tas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas režīms varētu darboties. Un ir aicinājums to pagarināt. Gods kam gods – šai idejai šeit, Saeimā, bija atbalsts. Un šis termiņš šobrīd, ja mēs atbalstām esošajā redakcijā, tiek noteikts līdz 2050. gadam, kas jau ir labāk.

Bet man jāvērš uzmanība uz to, kā tika skatīts šis priekšlikums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un nebūt tā nebija populistiska deputātu runa, tur bija klāt Ekonomikas ministrija, bija klāt uzņēmēju pārstāvji, un viņi visi kā viens norādīja, ka būtu nepieciešams noteikt beztermiņa režīmu, jo tas vienkārši izlīdzinātu situāciju ar Rīgas brīvostu un Ventspils brīvostu.

Ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, tad katram, kurš balsos "pret", šeit ir skaidri jāapzinās, ka tādējādi Liepāja tiek nostādīta sliktākā situācijā nekā Ventspils un Rīga. Tad ir jābūt atbildei uz jautājumu: kādēļ lai mēs šeit gribētu, ka Liepājai ir grūtāk piesaistīt investīcijas vai grūtāk uzņēmējiem attīstīties?

Balsojums komisijā bija vienbalsīgs. Visi atbalstīja. Atbalstīja JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti, atbalstīja ZZS deputāti un visi pārējie. (Starpsauciens: "Nebija balsojuma!") Un reti kad nav iebildumu... es dzirdu tādus klusus čukstus kaut kur zāles stūrī, ka saka – nebija balsojuma.

Bet es vadīju šo komisijas sēdi un aicināju deputātus pie šī priekšlikuma izteikties, ja ir kādas pretenzijas un ja mēs tālāk nevirzām šo priekšlikumu. Pretenziju nebija.

Ekonomikas ministrija teica – kolēģi, atbalstām, tas palīdzēs mūsu uzņēmējiem. Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmēju pārstāvji bija pieslēgušies, teica – atbalstām, tas mums palīdzēs. Tas mums palīdzēs iet pie bankām un runāt par finanšu resursu pieejamību, tas mums palīdzēs piesaistīt investorus, sakot, ka šis režīms būs līdzīgs kā citās valstīs, arī kā abās pārējās Latvijas lielajās ostās. Tas nāks mums par labu.

Neredzu nevienu argumentu, kas ir mainījies no komisijas sēdes līdz šai Saeimas sēdei, lai kāds varētu šo balsojumu vai savu attieksmi mainīt. Tā ka priekšlikums ir labs. Tādējādi mēs palīdzam. Un, ja tur kaut kas ir vajadzīgs jau piesauktajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas līdzīgā saistošā likumprojektā, šajos grozījumos, tad to noteikti mēs varam izdarīt. Un arī tur aicinājām kolēģus piedalīties, paust savu nostāju, un es ceru, ka viņi to darīs.

Tā ka šajā gadījumā teikt, ka tur bija kaut kas populistisks – nebūt ne. Mēs uzklausījām visas ministrijas, bet dīvaini, ka Finanšu ministrija pat nebija ieradusies. Bija attālināti pieslēdzies ierēdnis, un vairāk izklausījās pēc tā, ka negrib kaut ko darīt... nevis atrast veidus, kā iedot priekšrocības šiem mūsu speciālajiem režīmiem.

Paldies, kolēģi! Atbalstām un nemainām, nemetam kažoku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī nesaprotu, kas ir mainījies pa nakti, ņemot vērā, ka no komisijas atnākušie deputāti teica, ka argumenti ir sadzirdēti. Mēs visi it kā gan publiski, gan braucot visās vizītēs tā kā lepojamies, ka Latvijā ir tādi centri, kas attīstās, arī izņemot Rīgu un Rīgas apkārtni, ka ir Liepāja, Valmiera, bet tai pašā laikā kādam liekas, ka tas nāk bez darba, tāpat vien, tāpēc ka Liepājai ir ģeogrāfiskā priekšrocība. Tas, draugi, nāk ar ļoti smagu darbu. Un, ja Liepāja dod signālus un zina, ka šādi ierobežojumi... traucējošs faktors nākotnes attīstībā, ka investors, kurš slēdz līgumu uz 30 gadiem, šobrīd uzdod tos jautājumus, nav pretargumentu, kādus...

Liepāja nedara tik bezatbildīgi, arī vispirms nenoskaidrojot gan to pašu Finanšu ministrijas viedokli, gan nenoskaidrojot, ko par to teiks Brisele. Tā visa ir atrunāšanās par Briseli. Es domāju, jūs jau šobrīd pēc iepriekšējā balsojuma... es nezinu, kā jūs Latgalē tagad rādīsieties vispār? Vēlēšanas arī nāk, un uz Liepāju arī visi tā kā brauc un lepojas. Nu tad nav ko lepoties, ja nevar pat nobalsot tā, kā nobalsoja komisija.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, un strādājam kopā visi uz priekšu – par katru pilsētu, par Latviju kopā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kolēģi! Es saprotu, ka liepājnieks Māris Kučinskis ar putām uz lūpām iestāsies par Liepājas interesēm, un tas ir pareizi un saprotami. Tāpat Pleškānes kundze no Rēzeknes – par Rēzekni. Nu man, protams, dzimtā Mazsalaca ir vistuvākā. Diemžēl tur nav speciālās ekonomiskās zonas. (Starpsaucieni.) Labosim.

Šajā situācijā, mēs redzējām, tie viedokļi atšķiras. Katrs par savu stūrīti iestājas līdz galam, cik spēdams. Bet nu jāskatās tomēr uz to kopainu. Mēs pusei ekonomisko zonu Latvijā esam apstiprinājuši vienotu darbības termiņu – 2050. gadu. Nu un atsaucoties uz bijušo prezidentu Levita kungu, apmēram pārfrāzējot, – lai dievs dod, ka mēs tik ilgi nodzīvojam.

Bet kopumā aicinu tomēr neļaut emocijām vaļu, veidot vienotu ekonomikas politiku valstī, un, jā, gan jau pienāks laiks un būs jāpārskata.

Es piekrītu tiem argumentiem, ka šīm zonām, ja mēs par tām esam vienojušies, būtu jābūt beztermiņa (Starpsauciens.), bet tad tam ir jānotiek vienotā, normālā procesā. Šobrīd, izraujot vienu no tām zonām politiski ārpus konteksta, mēs radīsim vēl lielāku haosu, tai skaitā ekonomiskās stabilitātes ziņā.

Tādēļ es tomēr aicinu neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu un pieturēties pie vienota standarta, un tālāk tad attiecīgi kopīgi šo risināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 1, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 22 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Atgādinot vēlos tikai pateikt, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai palīdzētu iedzīvotājiem samaksāt augstos mājokļa rēķinus un nepieļautu parādu veidošanos. Tieši tādēļ arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti 22 priekšlikumi.

1. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 2. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Un vēlos arī vērst jūsu uzmanību, ka šis priekšlikums paredz paplašināt atbalsta saņēmēju loku. Attiecīgi šī grupa, kas ir mājsaimniecības, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, būs likumā turpmāk arī pastāvīgi.

Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 4. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Tas komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Aukstā ziema ir izraisījusi rekordlielus apkures rēķinus un dramatisku izmaksas pieaugumu daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem. Pašreizējie grozījumi, palielinot koeficientu par 0,4, 0,3, ir solis pareizajā virzienā, un tas paplašinās saņēmēju loku. Bet tas noteikti nav pietiekami, jo vidēji pabalsts palielināsies par 46 eiro.

Tāpēc, godātie kolēģi, es uzskatu, ka uzlabojumi joprojām ir nepietiekami, lai patiesi aizsargātu mūsu valsts visneaizsargātākos iedzīvotājus šajā ārkārtīgi smagajā apkures sezonā. Janvāris un februāris ir bijuši vieni no aukstākajiem mēnešiem pēdējo gadu desmitu laikā, un daudzas mājsaimniecības saskaras ar rēķiniem, kas pārsniedz 50–70 procentus no viņu ienākumiem.

Esošā sistēma, kur garantētā minimālā ienākuma slieksnis ir 187 eiro pirmajai personai un 131 eiro pārējām personām... tiek reizināts ar koeficientu, lai noteiktu, cik daudz līdzekļu jāpaliek mājsaimniecībā pēc rēķinu nomaksas. Un tas vēl joprojām atstāj pārāk maz līdzekļu mājsaimniecības rīcībā, lai iegādātos pārtiku, medikamentus, apģērbu un... visas pārējās nepieciešamības. Jo 46 eiro, tas, kas tagad paliks vairāk... nu tiešām nenosedz tās reālās izmaksas, izmaksu pieaugumu.

Tāpēc es aicinu iet tālāk un risināt visiem vienotu, taisnīgāku pieeju, tātad visām mājsaimniecībām šajā periodā piemērot koeficientu 3. Tas attiecas gan uz šo priekšlikumu, gan arī uz pārējiem, kur es esmu aicinājusi piemērot koeficientu 3. Tas nozīmētu, ka neatkarīgi no tā, vai runa ir par atsevišķi dzīvojošu pensionāru, cilvēku ar invaliditāti vai ģimeni ar bērniem, vai citu mājsaimniecību, GMI sliekšņu summai tiktu piemērots koeficients 3. Un šāda vienota pieeja būtu arī administratīvi vienkāršāka, taisnīgāka un efektīvāka.

Apskatot konkrētu piemēru... piemēram, atsevišķi dzīvojošam pensionāram ar koeficientu 3... tātad 187 eiro reiz 3... tas ir 561 eiro citām vajadzībām pēc rēķinu segšanas. Un šāds koeficients ļautu paplašināt saņēmēju loku, un tas varētu sasniegt pat 44 tūkstošus cilvēku, ieskaitot daudzas ģimenes ar bērniem, tai skaitā arī Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri cieš tieši tāpat kā mūsu iedzīvotāji. Un tad vidējais pabalstu apjoms varētu sasniegt 70–90 eiro mēnesī, nodrošinot, ka pēc apkures rēķinu nomaksas cilvēkiem patiešām paliek līdzekļi dzīvošanai, ne tikai izdzīvošanai.

Godātie kolēģi, mēs nevaram ļaut, lai tūkstošiem senioru, personu ar invaliditāti, bērnu, ģimeņu salst aukstumā vai nonāk parādos tikai tāpēc vien, ka koeficients būs 2,5 vai 1,7. Koeficients 3 visiem būtu drosmīgs, bet nepieciešams solis, lai stiprinātu sociālo aizsardzību un parādītu, ka Latvija rūpējas par saviem iedzīvotājiem krīzes laikā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ne tikai humāni, bet arī ekonomiski pamatoti, jo novērsīs sociālos riskus un parādu lavīnu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. Jā, paldies.

5. – arī deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Arī atbalstu nav guvis. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. 6. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. 7. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 8. – arī deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 12. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 14. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 15. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 16. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 18. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šo izmaksu pieaugums – tā nav pašvaldību iniciatīva, tas ir valsts politisks lēmums, kas radīts ārkārtas situācijā, lai aizsargātu iedzīvotājus no rekordlieliem rēķiniem un izdevumiem.

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 10. pantu, ja valsts pieņem lēmumu, kas palielina pašvaldību izdevumus, obligāti ir jānorāda, no kādiem līdzekļiem šie izdevumi tiks segti. Pašlaik piedāvātā kompensācija – 20 procenti – nav ne taisnīgs, ne loģisks risinājums. Tāpēc es piedāvāju, lai valsts pašvaldībām segtu 70 procentus.

Tātad valstij ir jāuzņemas atbildība vismaz 70 procentu apmērā no šī papildu sloga. Tas nozīmētu, ka valsts ne tikai palīdz iedzīvotājiem, kas ir pareizi un nepieciešami, bet uzņemas atbildību par savu lēmumu sekām, nevis pārnes papildu slogu uz pašvaldībām, kuras jau tā cīnās ar ierobežotiem resursiem, īpaši mazāk turīgajos novados. Ja valsts aprobežojas ar 20 procentiem, tas faktiski nozīmē, ka pašvaldības tiek sodītas par valsts labo nodomu īstenošanu un daudzas vietvaras būs spiestas vai nu samazināt citus pakalpojumus, vai riskēt ar nepilnīgu atbalsta nodrošināšanu iedzīvotājiem, kas būtu pretrunā ar paša mērķa garu.

Arī Latvijas pašvaldības ir norādījušas, ka budžetos šie izdevumi, protams, nav paredzēti un bez adekvātas kompensācijas pašvaldības var nonākt strupceļā, jo uz šo brīdi, kā tiek paredzēts, valsts segs tikai daļu no pašvaldībām radītajiem izdevumiem. Tas ir liels spiediens uz budžetiem. Un, kā jau es teicu, šie izdevumi nerodas pēc pašvaldību gribas, iniciatīvas, bet tāpēc, ka mēs paplašinām saņēmēju loku un šī kompensācija, kas tiešām ir nepieciešama, būs lielāka. Šāda situācija ir nelīdzsvarota un apdraudēs pašvaldību spēju nodrošināt atbalstu.

Tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt principu, ka valsts kompensē pašvaldībām papildu izdevumus nevis par 20, bet par 70 procentiem, kas nodrošinātu taisnīgu attieksmi un stiprinātu sociālo drošību. Pašvaldībām nebūtu jāizvēlas starp atbalsta piešķiršanu un citu būtisku funkciju nodrošināšanu, un tās varētu efektīvāk, ātrāk palīdzēt ģimenēm, pensionāriem, zema ienākuma saņēmējiem, kuriem šis atbalsts ir kritiski svarīgs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Petravičas kundzes uzrunas ievada daļai es pilnībā piekrītu. Un ne tikai es. Šāds arguments bija Tavara kunga no APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumam. Šādi paši argumenti bija arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumam. Šis tika ņemts vērā, un Bērziņa kunga vadībā Sociālo un darba lietu komisija izveidoja priekšlikumu – iepriekšējo priekšlikumu, kuru mēs, Saeima, vienbalsīgi atbalstījām, – ka pašvaldībām visi papildu izdevumi, kas veidosies šī lēmuma pieņemšanas rezultātā, tiks kompensēti. Tā, kā tas ir atrunāts pašvaldību hartā. Tā, kā tas ir atrunāts budžeta likumā.

Petravičas kundzes bažas ir nevietā. Mēs pēc būtības... ja pieņemsim likumu... jau esam apstiprinājuši priekšlikumu, kurš šo risina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Z. Skujiņa-Rubene. Jā, 18. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Vai nepieciešams balsojums? (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 20. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 21. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. Visbeidzot – 22. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Tā kā noslēdzošais priekšlikums faktiski ir par termiņu, es varu izteikties pēc būtības. Kolēģi, kopumā gan termiņš, gan šis paplašinātais atbalsts, protams, ir labāk nekā nekas. Mūsu – 16. – priekšlikums paredzēja lielāku atbalstu, tai skaitā pašvaldībām. Labi, rezultātā ir komisijas priekšlikums. Daļēji APVIENOTĀ SARAKSTA ideja ir iekļauta, ir ņemta vērā.

Bet kopumā, kolēģi, mēs laikam ļoti gribam, ka pie mums nāk cilvēki un lūdzas – lūdzas pēc jauniem pabalstiem, pazemīgi lūdzas un birokrātiski pierāda, ka uz viņiem attiecas šī jaunā norma. Domāju, šobrīd mēs daudzi saprotam, ka būtu bijis jēgpilnāk, ja mēs būtu terminēti samazinājuši pievienotās vērtības nodokli no 12 uz 5 procentiem, zinot to, ka... lai cik paradoksāli tas neskanētu... jo sliktāk sabiedrībai, jo augstāki rēķini, jo vairāk ienāk naudas valsts budžetā.

Šis priekšlikums būtu paredzējis vienādu attieksmi visiem, terminētu, vienādu attieksmi visiem. Un nebūtu cilvēkiem birokrātiski, pazemīgi jālūdz jauni pabalsti.

Protams, es atbalstu gan šo pārejas periodu, gan kopējo normu, bet izdarām secinājumus – mēs līdz ar šo kopējo apkures... dažādu tarifu, rēķinu... gan granulu, gan malkas... pieaugumu valsts kasē PVN iekasējam daudz vairāk. Mēs varējām atteikties no daļas šī pieauguma par labu visai sabiedrībai. Nelūdzot nevienam pieteikties jauniem sociālajiem pabalstiem, mēs būtu palīdzējuši visām sabiedrības grupām.

Kopumā es atbalstu šo priekšlikumu un šo likumprojektu, bet izdarām secinājumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas saistīts ar Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšanu.

Trešajam lasījumam mēs nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā referents – Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Likumprojektam esam saņēmuši deviņus priekšlikumus. Juridiskā komisija, tos izvērtējot, pieņēma savus lēmumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ir precizēta atsauce uz Krimināllikuma pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Piedāvā nedaudz uzlabot iepriekšējo panta redakciju. Komisija izvērtēja un daļēji atbalstīja, iestrādājot 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Komisija to arī atbalstīja daļēji, iestrādājot 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Visbeidzot – 4. – pašas Juridiskās komisijas priekšlikums. Likumprojekta 1. panta redakcija. Komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Precizē redakciju, kādā veidā pierādījumos uzskaita valsts drošības iestādes amatpersonas identifikācijas numuru un adresi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Precizē, kuri panti Ekonomisko lietu tiesas kompetencē paliek un kuri ne, nedaudz precizējot iepriekšējo redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Precizē likumprojekta pārejas noteikumos ietvertās normas spēkā stāšanās mēnesi. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Piedāvā vispār nenoteikt nekādu termiņu, norma stāsies spēkā likuma spēkā stāšanās datumā. Komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Piedāvāts likuma spēkā stāšanās datums. Komisija to atbalstīja, protams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 18. februāra sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Grāmatvedības likumā".

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisija atbalstīja.

Lūdzu komisijas vārdā arī Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Grāmatvedības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis. (Pauze.)

Komisijas referenta nav. Tad aicinām (Starpsauciens.)... Ā, ir. Lūdzu!

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Strādājam ar šo konvenciju, ko skatām pirmajā lasījumā. Pēc būtības ar šo konvenciju mēs izpildītu prasības, par ko jau notikusi vienošanās Eiropas Savienības ietvarā... kas arī regulē šos pašus jautājumus.

Šobrīd, visām valstīm virzoties uz šīs konvencijas piemērošanu, principā netiktu veidoti divi paralēli procesi, bet saistībā ar kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi tiktu izmantots viens process.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Cepurītis. Piecas dienas – 2. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. (Starpsauciens: "3.!")

E. Cepurītis. Paliks 2.? (Starpsauciens: "3.!")

Sēdes vadītāja. Tātad precizējam – 3. marts.

E. Cepurītis. Jā.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt? Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts pēc būtības risina divus jautājumus.

Viens jautājums ir saistīts ar Konkurences padomes amatpersonu pilnvaru esību, neesību, iecelšanu, nomaiņu. Tas ir vairāk organizatoriska rakstura jautājums, ko, kā norādīja Ekonomikas ministrija... protams, arī valdības iesniegtajā projektā tas ir atbalstīts... lai novērstu neskaidrās situācijas praksē attiecībā uz Konkurences padomes amatpersonām.

Otrs virziens ir saistīts ar aizliegtu vienošanos apkarošanu. Proti, 2024. gadā Juridiskajā komisijā, skatot jautājumu par aizliegtas vienošanās kriminalizēšanu, tika panākta vienošanās neatbalstīt kriminālatbildību, jo toreiz visas tirgus procesā iesaistītās institūcijas teica, ka ir gatavas izstrādāt alternatīvu projektu, ka pie administratīvās atbildības ir saucamas tās tirgus dalībnieku amatpersonas, proti, dažādu uzņēmumu amatpersonas, kuras ir iesaistītas šādu aizliegtu vienošanos slēgšanā... ir iesniegušas pieteikumus.

Ekonomikas ministrija kopā ar sadarbības partneriem, ar visām institūcijām, kuras ir iesaistītas tirgus attiecību regulēšanā, izstrādāja likumprojektu. Valdība šo likumprojektu izvērtēja un atbalstīja, un ir iesniegusi Saeimai apstiprināšanai, lai varētu saukt pie atbildības ne tikai juridiskās personas, kuras jau šobrīd Konkurences padome var sodīt, bet arī šo juridisko personu amatpersonas, kuras piedalās aizliegtu vienošanos slēgšanā. Līdz ar to ir atrisināts tas, ko Saeima pirms diviem gadiem uzdeva, un Ministru kabinets ir piedāvājis normālu risinājumu.

Juridiskā komisija izvērtēja un atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Retorisks jautājums. Kā jums šķiet, cik ilgs laiks paiet kopš brīža, kad kompetentā iestāde ir sagatavojusi likumprojektu, priekšlikumus un tas nonāk Saeimā uz pirmo lasījumu? Šajā gadījumā ir pagājuši vismaz septiņi gadi. Kad es vēl vadīju Konkurences padomi, mēs sākām izstrādāt likumprojektu, ar kuru varētu vērsties pret tām personām, kas ir tieši atbildīgas – veicinājušas, ierosinājušas, līdzdarbojušās aizliegtu vienošanos veidošanā.

Diemžēl ir pagājis ilgs laiks, bet priecājos, ka šodien šis likumprojekts nonāca Saeimā uz pirmo lasījumu. Mani gan nedaudz pārsteidz tā sacensība starp likumprojektiem – pirmais šeit nonāca kartelizēšanas likumprojekts. Es biju cerējusi, ka abi tiks skatīti kopā, jo pieļauju, ka liela daļa deputātu varbūt nesaprot, kādas ir atšķirības starp abiem likumprojektiem.

Mēģināšu ieskicēt, kas ir tas būtiskākais. Katrā ziņā es priecājos, ka likumprojekts šeit ir nonācis. Jāteic, ka tas, kādu mēs to bijām iecerējuši kaut kad 2018., 2019. gadā, bija nedaudz atšķirīgāks no tā, kas ir nonācis šeit. Saprotu, ka Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, uzņēmēju organizācijas ir kaut kādā veidā mēģinājušas mīkstināt atbildību. Vai tas ir tas labākais, ja mēs gribam cīnīties pret aizliegtu vienošanos slēgšanu ar visiem bargajiem līdzekļiem? Jo diemžēl mums Latvijas ekonomikā ir ļoti daudz karteļu.

Lai kā būtu, gribu pateikt, ka, protams, likumprojekts vēl jāpilnveido. Tas ir atbalstāms, bet vēl jāpilnveido. Ir vairākas lietas, pie kurām Konkurences padome bija strādājusi un sniegusi tālāk Ekonomikas ministrijai kā priekšlikumu tālākai virzītājai.

Pirmām kārtām bija plānots, ka tas skartu visas personas, ne tikai amatpersonas. Tātad karteļu dalībnieki... tiek sodītas juridiskās personas. Kad Konkurences padome ir izmeklējusi lietu, juridiskās personas saņem sodu. Bet ir bijušas arī juridiskās personas... ne uzņēmumi, bet konkrētas personas stāvējušas aiz tā visa. Likumprojekts piedāvā sodīt tikai amatpersonas.

Jāsaka, ļoti daudzos gadījumos, kaut vai būvnieku karteļa lietā un citos, tie ir bijuši īpašnieki... arī fiziskās personas, nevis amatpersonas... par kaut kādu jomu atbildīgie, kurus kaut kādi motivatori iesaistījuši kartelī. Tā ka likumprojekts... sākotnēji bija paredzēts, ka jāsoda... tas attiecas gan uz amatpersonām, gan jebkuru fizisko personu, kas ir bijusi līdzvainīga karteļa tapšanā. Nu tas ir pazudis. Es ceru, ka tas parādīsies tagad – pēc diskusijas Juridiskajā komisijā.

Nākamais. Bija runa, ka šīm normām jāattiecas uz visiem iepirkumiem – ne tikai publiskajiem, bet arī privātajiem. Jo, ja mēs atceramies, bija būvnieku karteļa lieta un tika skarti vairāki privāti būvējamie objekti, lielveikala būvniecība, un bija iesaistītas personas, kas lēma par šo iepirkumu sadali. Līdz ar to likumprojekts jāuzlabo, lai attiektos ne tikai uz publiskajiem, bet arī privātajiem...

Nākamais punkts – par sodiem. Sākotnēji ļoti pamatīgi tika izpētīta citu valstu pieredze, Oecd pieredze, kaimiņvalsts Lietuvas pieredze. Ir arī naudas sodi. Piemēram, Lietuvā tie ir 14 tūkstoši ar kaut ko... tuvu 15 tūkstošiem. Citur ir bargāki sodi. Arī Konkurences padome virzījās uz to, ka jānosaka naudas sods. Jo izslēgšana – atbilstoši Komerclikuma 4.¹ pantam tas ir viens līdz trīs gadi – arī nav atturoša, tas nekādā veidā neatturēs šīs personas iesaistīties.

Noteikti ir jāņem vērā citu valstu pieredze – ir jābūt arī naudas sodam. Lai kā mēs gribētu, negribētu, tomēr, ja jāmaksā nauda, tas ļoti motivē atturēties no negodprātīgām darbībām. Vai izslēgšana no darbošanās kādos konkrētos amatos – atbilstoši Komerclikumam tas ir viens līdz trīs gadi – ir preventīva? Nu, es domāju, ka varētu būt arī līdz pieciem gadiem, kā tas ir vairumā citu valstu likumdošanas.

Tālāk. Kaut kur pa ceļam ir pazudis noilgums. Bija paredzēts, ka, lai iestāde varētu vērsties pret fiziskām personām, amatpersonām, ir noteikts noilguma periods – pieci gadi. Kad Konkurences padome beidz lietu, ir konstatēts pārkāpums, iestājas piecu gadu noilgums, kura laikā fiziskās personas vai amatpersonas lieta jārosina, jāizmeklē... jāsoda, un attiecīgi šis termiņš būtu ļoti svarīgs. Tas ir pazudis.

Ļoti ceru, ka likumprojekts tiks pilnveidots, un uzskatu, ka šis regulējums ir ļoti vajadzīgs. Mēs varam visu kriminalizēt, bet es redzu, ka Konkurences padome, darbodamās administratīvā likuma ietvaros, ir daudz efektīvāk atklājusi pārkāpumus, aizliegtas vienošanās un sodījusi juridiskās personas. Tas nozīmē, ka pierādījumi Konkurences padomē jau no lietas ierosināšanas brīža ir bijuši ļoti pamatīgi – arī par konkrētām fiziskām personām vai amatpersonām, kas ir bijušas šo karteļu veicinātāji, iniciatori.

Neapšaubāmi, šis likumprojekts ir jāatbalsta, jo tas būs vēl viens rīks, kā preventīvi atturēt tirgus dalībniekus no iesaistes aizliegtu vienošanos slēgšanā. Jāsaka, Latvijā tas joprojām ir ļoti izplatīts. Tas ir pārkāpums numur viens, ko atklāj Latvijas Konkurences padome, un ar to Eiropas Ekonomikas zonā Konkurences padome ir bijusi veiksmīga, iegūstot pirms pāris gadiem... trešo vietu.

Tā ka karteļu ir daudz – atklātu, neatklātu –, bet jādara viss iespējamais, lai tos atturētu. Es domāju, ka šī cīņa ar karteļiem būs daudz efektīvāka, ja tiks ņemtas šīs lietas, ko Konkurences padome jau bija identificējusi, un padarīs arī šo priekšlikumu... likumprojekta priekšlikumus efektīvākus, nevis tā, kā šobrīd – tie ir diezgan bezzobaini.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un darbs ir jāturpina. Pirms otrā lasījuma ir jāsniedz, jāuzklausa priekšlikumi. Es ceru, ka Ekonomikas ministrija atnesīs priekšlikumus, ko Konkurences padome jau bija gatavojusi, un Tieslietu ministrija neiebildīs. Tā ka gaidām uzlabojumus likumprojektam, un uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šodien kārtējo reizi lemjam par to, kādu uzņēmējdarbības vidi mēs gribam redzēt Latvijā – tādu, kas ir godīga un caurspīdīga, vai tādu, kur daži vienojas par saviem darījumiem uz sabiedrības rēķina. Mēs visi esam daudzmaz vienisprātis, ka mums ir jāstiprina cīņa ar aizliegtu vienošanos jeb karteli Latvijā, tāpēc ir būtisks šī likumprojekta mērķis – stiprināt prevenciju, nosakot atbildību arī tirgus dalībnieku amatpersonām, jo uzņēmumi jau nerīkojas paši par sevi, lēmumus pieņem konkrēti cilvēki. Tāpēc tieši amatpersonu atbildība var kļūt par būtisku preventīvu mehānismu, kas maina uzvedību. Labs un rūpīgs vadītājs seko, lai viņa uzņēmums nepārkāpj likumu.

Es gribu vērst uzmanību uz vienu aspektu šajā likumprojektā, jo likumprojekta anotācijā, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, ir minēts, ka grozījumi Konkurences likumā ir alternatīva priekšlikumiem noteikt kriminālatbildību tirgus dalībniekiem. Es vēlos uzsvērt, ka administratīvā un kriminālatbildība nav savstarpēji izslēdzošas, līdzīgi kā to ir secinājis arī Juridiskais birojs. Tās var un tām ir jābūt savstarpēji papildinošām. Arī paralēli virzītie grozījumi Krimināllikumā stiprina mūsu kopējo sistēmu. Arī starptautiskā pieredze rāda, ka dažādi citi sodi tiek papildināti ar aizliegumu uzņēmumu īpašniekiem un arī augstākajai vadībai ieņemt amatus.

Es atkārtošu to, ko teicu pagājušā sēdē, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsver, ka efektīva karteļu apkarošana prasa sankciju kombināciju – administratīvās, kriminālās, monetārās un nemonetārās. Tieši šī daudzslāņainā pieeja var radīt reālu atturošo efektu.

Ļoti svarīgi, ka šos grozījumus Konkurences likumā atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tas apliecina, ka godīgie uzņēmumi ir ieinteresēti skaidros un taisnīgos spēles noteikumos. Un šodien mūsu izvēle kārtējo reizi ir principiāla: vai mēs patiešām gribam samazināt karteļu risku, vai mēs esam gatavi spert soli, lai publiskie līdzekļi tiktu izmantoti godīgi un efektīvi? Pirmais lasījums ir brīdis, kad mēs pasakām, ka šis virziens ir pareizs, un otrajā lasījumā mēs varēsim precizēt detaļas, pilnveidot un, ja nepieciešams, arī paplašināt tvērumu. Taču šodien ir jāapstiprina šis princips.

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šeit varbūt ir vajadzīgas trīs precizitātes. Es pilnībā piekrītu Ābramas kundzes izteiktajai kritikai, ka šis likumprojekts ir tapis ļoti vēlu. Bet kritika laikam būtu veltāma vairāk jūsu bijušās partijas kolēģim, kurš no pagājušā gada septembra šo likumprojektu nomarinēja savā komisijā.

Otra lieta – par pārmetumiem, ka šajā likumprojektā nav ierakstīti naudas sodi. Par to jāprasa Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvētajai Tieslietu ministrijai, kura likumprojekta izstrādes laikā iebilda... ka šeit naudas sodi nav paredzami. Es ceru, ka likumprojektā tas tiks novērsts, apspriežot uz otro lasījumu.

Visbeidzot – trešais jautājums. Ministru kabinets anotācijā ir pareizi norādījis, ka šis likumprojekts ir kā alternatīva tam likumprojektam, ko Saeima 2024. gadā... tiem, kas nezina, – arī 1999. gadā, kad Krimināllikumā noraidīja šādu pantu, bija piedāvājums šo jautājumu atrisināt un sodīt amatpersonas par konkurences pārkāpumiem.

Tā ka šī redakcija ir alternatīva redakcija tai, ko Saeima pati bija norādījusi Ministru kabinetam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es neuzskatu, ka šis likums ir alternatīva kriminālatbildībai, bet aicinu to atbalstīt. Atbalstīt avansā, domājot, ka mēs varēsim to pilnveidot un precizēt, jo ir skaidrs, ka ir svarīgi stiprināt Konkurences padomi, lai tā varētu strādāt. Un, ja mēs varēsim uz otro lasījumu atrast labākus risinājumus, mums ir jādomā par to, kā šos uzlabojumus iestrādāt likumā.

Patlaban piedāvātais variants ir absolūti bezzobains. Faktiski tur nekā nav. Labums, ka mums ir likumprojekts, ar kuru var strādāt, jo pamatideja, galvenā ideja, kas šajā likumprojektā ir ierakstīta, – ka cilvēks, kas izdara pārkāpumu, nedrīkstēs turpināt savu darbu gadu, divus vai trīs –, tā nav adekvāta atbilde, mums jādomā par labāku risinājumu.

Bet, ja ar šo likumprojektu mēs nemēģināsim aizstāt pirmajā lasījumā atbalstīto Krimināllikumu, ja mēs domāsim par to, kā uzlabot piedāvāto redakciju, es domāju, mēs sasniegsim labu rezultātu.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Kūtris. Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. 12. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisija ir iepazinusies un konceptuāli atbalstījusi likumprojektu "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" pirmajā lasījumā.

Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras attīstībai nozīmīga publiska objekta – jaunas akustiskās koncertzāles – izveidi, augstvērtīgu profesionālās mūzikas pieejamību, cieņpilnus darba apstākļus Latvijas mūziķiem un starptautiska mēroga kultūras pasākumu norisei, būtisku pienesumu gan Rīgai, gan Latvijas ekonomikai.

Likumprojekts paredz tādas izcilas kvalitātes kultūras būves izveidi, kurā saglabātas Rīgas Kongresu nama kultūrvēsturiskās vērtības un kura iekļaujas Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas pasaules mantojuma vietas kultūrvēsturiskajā vidē.

Likumprojekts paredz: pirmkārt, piešķirt koncertzālei nacionālo interešu objekta statusu, nosakot īpašu būvniecības kārtību, kas ļautu noteikt konkrētus termiņus un paātrināt administratīvos procesus, lai sarežģītā būvniecība neiestrēgtu birokrātiskos šķēršļos; otrkārt, elastīgāk risināt aizsargjoslu un apstādījumu jautājumus, vienlaikus nodrošinot mantojuma aizsardzību un kompensējošus risinājumus; un, treškārt, likums skaidri noteiks atbildības sadalījumu – pašvaldība nodrošina būvniecības procesu un vadību, Kultūras ministrija finansē būvprojekta izstrādi, bet Ministru kabinets lemj par pašvaldības ieguldījumu atlīdzināšanas kārtību.

Likumprojektā paredzēts, ka pēc nodošanas ekspluatācijā īpašums tiks reģistrēts uz Rīgas pašvaldības vārda un ilgtermiņā nodots Kultūras ministrijas lietošanā, paredzot arī ierobežojumus atsavināšanai. Tāpat tiks izveidota arī koncertzāles būvniecības padome – sabiedriski konsultatīva institūcija, kur būs pārstāvēta nozare, atbildīgās institūcijas un eksperti, lai nodrošinātu kvalitātes uzraudzību un sabiedrības iesaisti.

Likumprojekts neparedz valstij konkrētas finanšu saistības. Tas nosaka procedūru un kārtību, kādā finansējuma jautājums tiks risināts pēc tam, kad būs zināmas precīzas projekta izmaksas.

Šis ir 35 gadus sens parāds mūsu sabiedrībai un mūsu izcilajai mūzikas nozarei. Šo likumprojektu virza piecas politiskās partijas, kas apliecina kopīgu izpratni par jautājuma nozīmību un gatavību šo ieceri beidzot īstenot.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Aleksandram Kalējam.

A. Kalējs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes! Deputāti! Paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem par vienbalsīgu konceptuālu atbalstu Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likumam. Tas ir spēcīgs signāls, ka nacionālās koncertzāles jautājums ir pāri partiju robežām pat vēlēšanu gadā un ka valstī ir pietiekami daudz brieduma, lai pabeigtu to, ko kultūras nozare gaida jau gadiem. Un šeit es pilnībā pievienojos Puntuļa kunga sacītajam.

Paldies arī Kultūras ministrijas, Rīgas domes, Saeimas Juridiskā biroja, citu ministriju un iestāžu kolēģiem, ekspertiem par katra ieguldīto laiku šī likuma tapšanā.

Redzam, ka Eiropā, tai skaitā Skandināvijā un Baltijas valstīs, šīs ēkas jau nav tikai koncertzāles vai tikai nacionālās identitātes saglabāšanas centri. "Harpa" Reikjavīkā, Elbas filharmonija Hamburgā ir savas pilsētas un visas valsts vizītkartes. Malmē un Helsinkos tās apvieno koncertus, izrādes ar konferencēm un pasākumiem. Tās stimulē apkārtējo mazo uzņēmējdarbību. Kumu muzejs Igaunijā un pirms diviem gadiem Viļņā arī pārbūvētais kongresu nams – kas tur tagad notiek? Tās ir vietas cilvēkiem un attīstībai, inovācijai radošajās industrijās, tāpat jaunradei mākslā un, kas nav mazsvarīgi, arī jaunām inovācijām augstās tehnoloģiju jomās. Tāpat iegūstam starptautisku apriti, kultūras tūrismu, uzņēmējdarbības pasākumus, iemeslu, kāpēc cilvēki grib doties tieši uz Rīgu un Latviju, un arī iespēju ģimenēm kopā pavadīt laiku kultūras, izglītības programmās, nevis lielveikalos. Iegūstam augstāku dzīves kvalitāti sabiedrībā kopumā. Tās ir lietas, kas veido katras šīs valsts IKP... laimes indeksu. Vienkārši sakot, labāku dzīvi cilvēkiem.

Likumprojekts nosaka nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" izveides, būvniecības kārtību. Kā jau Puntuļa kungs precīzi teica – tas ir nacionālo interešu objekts. Un tas nozīmē zaļo koridoru šim sarežģītajam projektam. Tā mērķis ir radīt jaunu starptautiska līmeņa koncertzāli.

Un, papildinot visu to, kas jau izskanējis, – lai šī koncertzāle nodrošina cieņpilnus darba apstākļus, lai tā ir piekļūstama fiziski, saturiski katram rīdziniekam, Latvijas iedzīvotājam un viesim, lai tā ir ilgtspējīga būve un veido pienesumu Rīgas, Latvijas ekonomikai un konkurētspējai, līdzīgi kā tas ir jau vairākos piemēros mūsu reģionā.

Kultūras ministrijas vārdā gribu skaidri pateikt: mēs viennozīmīgi atbalstām šo likumu, un tas ir praktisks veids, kā mēs "Rīgas filharmoniju" no ieceres, no sapņa tuvinām tam, lai sekmīgāk nonāktu līdz gatavam projektam, līdz būvniecībai, līdz ekspluatācijai, pārbūvējot Kongresu namu Kronvalda parkā, saglabājot kultūrvēsturiskās vērtības... un lai tas viss iekļautos mūsu brīnišķīgajā UNESCO pasaules kultūras mantojuma Rīgas vēsturiskā centra apkārtnē.

Šorīt pa ceļam uz Saeimu pajautāju vienai rīdziniecei, kāpēc Rīgai vajag nacionālo koncertzāli. Viņa tā mierīgi pagaidīja, padomāja un pēc neliela klusuma brīža pateica: jo rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji ir to pelnījuši. Man nav īsti ko šeit piebilst.

Kultūras ministres Agneses Lāces vārdā liels paldies par atbalstu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! No tribīnes droši vien ne vienmēr par sliktām lietām jārunā, dažreiz arī jārunā par labām lietām un arī par pateicībām.

Gan no ziņotāja, gan no atbildīgās komisijas, gan no Puntuļa kunga, gan no Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra jau izskanēja daudz pateicības vārdu, bet dažreiz liekas, ka tā nozīme ar gadiem... vai tās gaidas, ka beidzot mums Rīgā būs nacionāla līmeņa koncertzāle... tās pozitīvās gaidas kaut kā jau ir pazudušas. Un, kad mēs ar Puntuļa kungu dažreiz komisijas laikā runājām par to, ka tas ir tik ilgi gaidīts, tik liels parāds Rīgai un Latvijai... ne tikai muzikantiem, ne tikai mūzikas profesionāļiem, ne tikai starptautiskajai sabiedrībai, kas varētu šeit ierasties un baudīt mūsu profesionālo mūziķu augstvērtīgos priekšnesumus... ka vienu brīdi tas pozitīvais vai tas pacilājošais gars vienkārši pazūd, jo, cik mēs esam sapratuši, tās idejas bija nu jau kādus 30 gadu vecas vai... jaunas.

Kādreiz mēs nonācām pie izšķiršanās izvēlēties starp Nacionālo bibliotēku un koncertzāli. Mēs jau redzam – tā izvēle bija par labu bibliotēkai. Un, iespējams, tā izvēle nebija slikta, jo arī bibliotēka šobrīd mums kalpo kā brīnišķīga vieta ne tikai kur... fiziski... aiziet, bet arī kur notiek zināšanu un lasītprasmju attīstība. Bet koncertzāle ir parāds – parāds mūsu sabiedrībai un mūsu ekonomikai.

Mēs ļoti bieži runājam, ka kultūra... dažreiz mēs to dzirdam vairāk no Finanšu ministrijas vai finansistu puses... ka Latvijā kultūra, iespējams, ir pārfinansēta. Es ceru, ka šādas frāzes mēs dzirdēsim arvien retāk, jo īstenībā kultūra ir ļoti ienesīga Latvijai un kultūrai ir ļoti liela pievienotā vērtība un atdeve mūsu ekonomikai. Un, es domāju... es ceru, ka, pabeidzot šo projektu un Rīgā atverot durvis nacionālajai koncertzālei, mēs vēlreiz un vēlreiz ieraudzīsim pierādījumu tam, ka Latvijā kultūra ir nevis kaut kādi tēriņi, bet tā ir ar milzīgu pievienoto vērtību un atdevi ekonomikai... ka tieši tas mums iedos rezultātus.

Par pašu likumu. Likums ļoti skaidri definē gan zaļo koridoru, kas jau ir minēts, gan... īpaši situācijā, ka... mēs zinām, ka nav viegli būvēt kultūrvēsturiskajā centrā, tas nav viegli. Ir atrunāts nosacījums ar šīs ēkas kaimiņiem, kas ir Ārlietu ministrija... gan pat tik tālu... ko ir patīkami redzēt... likumā ir pat atrunāts, kas notiks gandrīz vai ar katru koku, kuru, iespējams, būs jāpārvieto... vai kaut kā savādāk, iespējams, aizskars...

Tā ka šis likums, pateicoties arī ciešai sadarbībai ar Saeimas Juridisko biroju, precīzi atrunā visiespējamākās ķibeles, kas varētu notikt un traucēt. Protams, viens liels izaicinājums, kas likumā nav stingri noteikts, – finansējuma piešķiršana. Tā jau droši vien būs nākamās Saeimas izšķiršanās – tajā brīdī, kad būs pabeigts projekts, pateikt savu jāvārdu būvniecībai, jo tai būs jāpiešķir finansējums.

Šobrīd tiktāl visi šķēršļi ir noņemti un mēs esam tuvāk nekā jebkad šai koncertzālei, šim skaistajam mērķim, projektam. Un es gribu teikt, ka šis ir arī lielisks piemērs sadarbībai un atbalstam ārpus pozīcijas un opozīcijas, kad ir nacionāla līmeņa nozīmes lietas, un arī ir lielisks piemērs pārmantojamībai, mainoties ministriem, arī lielisks piemērs sadarbībai starp pašvaldību un ministriju, kas šajā gadījumā ir Rīgai ar Kultūras ministriju, visos posmos... arī ar iepriekšējo ministru... atrodot vietu, kuru var beidzot izmantot un bijušo Kongresu namu... ar kaut kādu īpašu auru... var, es ļoti ceru, pārveidot par pavisam citu vietu ar citu nacionālo un kultūras nozīmi.

Kolēģi, paldies jums par atbalstu... arī jau uz priekšu... un aicinu atbalstīt Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Cienītās dāmas un godātie kungi! Šis šodien tiešām ir izcils notikums, ka mēs virzām uz priekšu speciālu likumu par nacionālo koncertzāli. Bet mums ir svarīgi paturēt prātā, cik šis ceļš ir bijis ilgs, ka šis ceļš nav bijis viegls, lai mēs nonāktu līdz tam, ka mēs sāksim pārbūvēt Rīgas Kongresu namu par nacionālo akustisko koncertzāli.

Šī likumprojekta šodien nebūtu, ja kultūras ministrs Nauris Puntulis... tieši viņa laikā tika pieņemts lēmums par Kongresu nama pārbūvi, apstiprināts arhitektu projekts. Un tāpēc arī es kā kādreizējais profesionālais mūziķis, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasu grupas mūziķis vairāk nekā 10 gadu garumā – līdz pat 2022. gada janvārim, ar vislielāko atzinību skatos uz iepriekšējo kultūras ministru Nauru Puntuli, kura laikā šis process tika pavirzīts un konkrētie lēmumi pieņemti. Un tas laiks nebūt nebija viegls. Bija dažādi šķēršļi, arī šķēršļu licēji. Bija diezgan liela ņemšanās.

Savulaik neskaidru argumentu dēļ tika noraidīta Elizabetes ielas nama demontāžas iecere. Bet es ļoti atzinīgi skatos uz to, ka tika izvēlēts Kongresu nams kā vieta, kur taps akustiskā koncertzāle, tādēļ ka tas būtībā turpina Rīgas vēsturiskā centra attīstībā savulaik sākto, ka bulvāru lokā ir Nacionālā Opera un balets, Nacionālais teātris un pēc kāda laika tur būs arī nacionālā koncertzāle.

Vēlos arī izteikt savu atzinību iepriekšējam Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam arhitektam Jurim Dambim. Viņa un viņa kolēģu devums bija ārkārtīgi nozīmīgs, lai nacionālās koncertzāles iecere tiktu virzīta uz priekšu.

Kultūras galvenā vērtība ir garīgā vērtība – cilvēka dvēseles un gara spēka celšana, virzīšana pretī transcendences pieredzei. Ekonomika nāk pēc tam. Bez kultūras un tās garīgās vērtības, ko kultūra dod, sabiedrība diez vai ir spējīga veidot inovatīvu ekonomiku un augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kādu mēs Latvijā gribam redzēt... un arīdzan uzturēt augstu savu pašapziņu un to vēl arī pacelt, kas sevišķi svarīgi ir mūsdienu kontekstā, sastopoties ar tiem daudzajiem pienākumiem un izaicinājumiem, kas mums ir, it īpaši ar valsts drošību.

Ņenaševas kundze runāja par parāda atdošanu. Es tomēr pateikšu, ka ir vēl viens liels parāds. Tas vēl viens lielais parāds ir Latvijas profesionālo mūziķu atalgojuma līmenis, kas ļoti atpaliek gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, nemaz nerunājot par Poliju un citām Baltijas jūras reģiona brīvajām valstīm. Šis ir tas lielais parāds, kas, kolēģi, mums... es ceru, tiem, kuri būs ievēlēti nākamajā Saeimā un veidos nākamo valdību... ir jāatdod – Latvijas profesionālajiem mūziķiem ir būtiski jāpalielina atalgojums profesionālajos orķestros un profesionālajos koros, Nacionālajā operā un baletā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

N. Puntulis. Jā, kolēģi. Es izmantošu gadījumu un teikšu... nepārstāstīšu šo garo ceļu 35 gadu garumā... Teikšu vienīgi, ka šī nav pirmā reize, kad mēs ejam un ceram, ka būs. Un iemesls, kādēļ līdz šim tas nav bijis, ir – nekad nav bijis īsti pilnīga, vienprātīga politiskā atbalsta. Esmu pārliecināts, ka beidzot šodien tāds būs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

N. Puntulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas. Tātad 3. marts.

Sēdes vadītāja. 3. marts. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

N. Puntulis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Pakalpojumu drošuma likums", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu "Pakalpojumu drošuma likums". Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajā lasījumā šī gada 17. februāra komisijas sēdē.

Likumprojekta mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nošķirt preču un pakalpojumu drošuma regulējumus, jo preču drošumu turpmāk noteiks regula 2023/988. Attiecīgi Preču un pakalpojumu drošuma likums zaudēs spēku un tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu. Attiecībā uz pakalpojumu drošumu likumprojektā tiek saglabāts pašreizējais regulējuma ietvars, precizējot un padarot skaidrākus atsevišķus piemērošanas aspektus.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pakalpojumu drošuma likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 26. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"", kas ir vienā paketē ar likumprojektu "Pakalpojumu drošuma likums".

Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt tirgus uzraudzības kārtības saskaņotību ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī nodrošināt, lai nepārtikas preces, kas tiek piedāvātas tirgū, atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi tajā iekļaut tādas Preču un pakalpojumu drošuma likuma normas, kas nepieciešamas regulas 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu ieviešanai, jo Preču un pakalpojumu drošuma likums tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot normas vien attiecībā uz pakalpojumu drošumu.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 26. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" un atzina to par steidzamu.

Normatīvā regulējuma sakārtošana saistībā ar paredzēto sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" struktūrvienības "Metroloģijas birojs" likvidāciju un tai noteikto nacionālās metroloģijas institūcijas uzdevumu, funkciju pārskatīšanu.

Pašreiz saskaņā ar likumu "Par mērījumu vienotību" nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus veic Metroloģijas centra struktūrvienība – "Metroloģijas birojs". Ņemot vērā valdībā atbalstīto lēmumu par Metroloģijas biroja likvidāciju, ir nepieciešams pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz nacionālās metroloģijas institūcijas uzdevumiem. Vienlaikus, izvērtējot biroja sniegtos pakalpojumus, ir konstatēts, ka Latvijas tautsaimniecībā pēc tiem ir kritiski zems pieprasījums – no 2022. gada līdz 2025. gadam klientu skaits svārstījās no 6 līdz 12 personām gadā, savukārt ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem nepārsniedza 5000 eiro, kamēr izdevumi – 200 000 eiro.

Ņemot vērā minēto un to, ka pastāv vairākas alternatīvas iepriekš norādīto pakalpojumu saņemšanai tuvākajās kaimiņvalstīs, Metroloģijas biroja turpmākā darbība un uzturēšana ir nelietderīga un pārtraucama.

Aicinu deputātus atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 5. marts, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šā gada 12. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šīs izmaiņas ir nepieciešamas tikai viena iemesla dēļ: lai biometrijas datu sistēmai piekļūtu jauns subjekts – Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Tas ir vienīgais šo izmaiņu iemesls. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Šā gada 3. marts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", otrais lasījums.

80 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Tā, kolēģi, Publisko iepirkumu likums otrajam lasījumam. 80 priekšlikumi. Notikušas sešas darba grupas. Iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, lai saprastu, ko vislabāk mums atbalstīt un ko – neatbalstīt.

Jāteic, ka komisijā ļoti daudzi priekšlikumi netika atbalstīti, bet tika izdiskutēti un vienlaikus tika veidoti komisijas priekšlikumi. Ir skarti daudzi jautājumi, kas saistīti gan ar sliekšņu izmaiņām, gan ar iekļaušanas kritērijiem. Būtībā šī ir viena no tādām strukturāli ļoti būtiskām reformām, ja mēs raugāmies uz šodien darba kārtībā esošiem jautājumiem. Un te tās svarīgākās lietas, kas jāpiebilst, – mainot sistēmu, svarīgi ir nodrošināt gan lielāku caurspīdīgumu, gan kontroli no pirmā eiro, vienlaikus, protams, pretī liekot šos birokrātijas atvieglojumus un arī sliekšņu pārmaiņas.

Uzreiz gribu teikt, ka, lai arī šis ir otrais lasījums... jāsaka, ka arī uz trešo lasījumu noteikti būs vēl pietiekami lielas diskusijas, jo ne uz visiem jautājumiem ir skaidras atbildes ne tik daudz varbūt likuma kontekstā kā tieši ieviešanas rīcībās, un tur šobrīd Finanšu ministrija turpina aktīvi strādāt, lai parādītu, kādā veidā šo likumu spēs ieviest, un uztur sarunas gan ar nevalstisko sektoru, gan arī ar organizācijām, kas uzrauga caurspīdīgumu un, tā teikt, korupcijas riskus, kas īpaši svarīgi šajā kontekstā. Līdz ar to noteikti daudzas lietas vēl sekos arī trešajā lasījumā. Bet šobrīd, ejot pie paša likuma...

Tātad 1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 2. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 3. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet vēlāk tiks citā kontekstā pielikts citam priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 5. – deputātes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, šī tiešām ir ļoti nozīmīga publisko iepirkumu sistēmas reforma, un jāteic, ka mēs tiešām ļoti pamatīgi paaugstinām slieksni. Tātad būvdarbiem tie ir 5,5 miljoni un iepirkumiem uz preču piegādēm tie ir 143 tūkstoši. Nu, patiesību sakot, zem sliekšņa tagad pazūd ļoti daudzas lietas, kur droši vien būs grūti izsekot, kā īsti notiek šie iepirkumi. Zinot Latvijas pieredzi, ka mums joprojām ir ļoti daudz aizliegtu vienošanos, es uzskatu par ļoti svarīgu jautājumu tieši to, kas ir manā priekšlikumā, 5. priekšlikumā, kur ieteikts papildināt likumprojektu ar pasūtītāju atbildību un iepirkumu iekšējo kontroli.

Pašreiz esošais likumprojekts piedāvā tādu vienkāršu formulējumu, ka pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkumu efektivitāti, rīkojas saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām, bet tas īsti neko nepasaka – kāda tad ir tā pasūtītāja iestādes izpilddirektora, priekšsēdētāja... konkrētā institūcijā... atbildība. Jo ir ļoti daudz... Diemžēl man ir jāskatās uz publiskajiem iepirkumiem, nu, no tādas negatīvās puses, ņemot vērā pieredzi ar dažādu pārkāpumu izmeklēšanu. Ļoti bieži pasūtītājs rīkojas negodprātīgi vai arī rīkojas labā ticībā, bet neapzinās savu pienākumu nodrošināt iekšējo kontroli, uzraudzību pār iepirkumu komisiju. Un arī iepirkumu komisijās nonāk, nu, kā lai saka, cilvēki rotācijas veidā vai gadījuma veidā un īsti nesaprot savu atbildību.

Ir bijušas entās valsts iestādes, kur ir runāts ar iestāžu vadītājiem par to, kā publisko iepirkumu komisija veic savus pienākumus. Ir bijušas entās pārkāpumu lietas, kur, piemēram, pašvaldības iepirkumā ir konstatējama aizliegta vienošanās, kurā bija iesaistīts... kāda no pašvaldības amatpersonām... uzņēmums. Bet šis pasaka: es neko nevaru darīt, es neesmu bijis iepirkumu komisijā, es neesmu atbildīgs. Un ļoti daudz ir tā, ka, patiesību sakot, arī šie te neatklājamie interešu konflikti notiek tur, kur vadītājam, atbildīgajam ir piederējuši kādi uzņēmumi, vēlāk tie, it sevišķi pašvaldībās, vinnē, uzvar iepirkumos. Bet parasti pasaka: iepirkumu komisija ir tā, kas lēma, un es neko nevaru atbildēt.

Tāpēc arī ir šis priekšlikums, kas pasaka – par pasūtītāja veiktajiem iepirkumiem ir jābūt atbildīgam pasūtītāja iestādes vadītājam vai valdes priekšsēdētājam, vai par iepirkumu jomu atbildīgajam valdes loceklim. Tātad atbildība visaugstākajā līmenī. Tiek dots uzdevums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, lai nebūtu tā, ka ir konstatēts pārkāpums (ļaunprātīgs vai labā ticībā, bet pārkāpums noticis), iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, locekļi neko nezina, iestādes vadītājs neko nezina un neviens nav vainīgs. Tātad ir absolūti nepieciešams, lai tiktu izstrādāta šī iekšējās kontroles sistēma.

Visi iepirkumu komisijas locekļi ir jāinformē par atbildību, kā notiek... no nulles līdz iepirkuma veikšanai. Un tas ir tikai tas konkrētais, kas tiek prasīts – pasūtītāja atbildība visaugstākajā līmenī, lai nebūtu arī tādi gadījumi, kā mēs dzirdam. Kaut vai konkrētajā "Rīgas siltuma" iepirkumā uzvar viens pretendents, bet iestādes vadītājs neko nezina, jo iepirkumu komisija tā ir lēmusi. Ļoti bieži iepirkumu komisijas lemj par labu, radot priekšrocības arī konkrētam iestādes vadītājam. Tādu gadījumu bijis ļoti daudz. Diemžēl pieredze ir negatīva.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas arī... uzņēmumu organizācijas, redzēdamas, kā notiek, kā tiek rīkoti šie iepirkumi, šo atbalsta. Un vēl es gribu pateikt: mēs esam ļoti būtiski paaugstinājuši iepirkumu sliekšņus, tas nozīmē, ka mums ir jānodrošina ļoti pamatīga uzraudzība pār to, kā šie iepirkumi tiek veikti. Un tas ir pasūtītāju atbildības pusē – lai iepirkumi būtu caurskatāmi, tiktu veikti profesionāli, godprātīgi. Ja tas tā nenotiek, lai būtu konkrētais atbildīgais, nevis kāds mazs gariņš, kas ir iepirkumu komisijā, kaut ko nav redzējis, nav zinājis un tādā veidā...

Tāpēc es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas noteikti... arī tas saskan ar šo iepirkumu reformu. Jā, reforma, brīvāki iepirkumi, bet lielāka atbildība tiem, kas tos organizē, un, protams, arī pretendentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 17, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Seši nav reģistrējušies: Anita Brakovska, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Anna Rancāne, Edvards Smiltēns un Juris Viļums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" otrajā lasījumā.

Esam izskatījuši piecus priekšlikumus. Palikām pie 6.

A. Čakša. Jā, kolēģi, tātad turpinot pie Publisko iepirkumu likuma...

6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Nosaka izņēmumus, kas ir paredzēti likumā un saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Mēs saņēmām aicinājumu no Latvijas Bankas aizstāt vārdus "Latvijas Banka" ar vārdiem "centrālā banka", lai viņiem ir vieglāk slēgt līgumus. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 8. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet kopīgi tika uztverta ideja, un tālāk būs komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 9. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 10. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Apkopojot vairākus priekšlikumus, tika izveidots priekšlikums vai punkts, kas nosaka, kādā veidā pārtikas preču rezerves... kritisko zāļu nepieciešamības... tiek iegādātas un kādā veidā tiek noteikti šie izņēmumi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, tas jau bija iepriekšējā ietverts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 13. – deputāta Butāna priekšlikums. Šobrīd komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, bet tas ir atbalstīts citā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Ar šo priekšlikumu rosinu, lai mēs publiskos iepirkumus uzraugām, izmantojot mūsdienu risinājumus, proti, mākslīgā intelekta rīkus. Un, lai arī šis priekšlikums ir noraidīts, 64. priekšlikumā mēs kā komisija citā redakcijā to nostiprinām.

Bet kāda ir doma? Doma ir tāda, ka, ņemot vērā iepirkumu milzīgo apjomu un to, ka uzraugošo iestāžu kapacitāte ir ierobežota... arī žurnālisti un mēs, likumdevējs, nevaram izsekot visiem iepirkumiem, līguma cenām... tad mākslīgā intelekta rīkus izmantot tā, lai tie palīdzētu mums automātiski izķert situācijas, kad par vienu preci vai pakalpojumu brīvajā tirgū... tātad mazumtirdzniecībā mēs redzam vienu cenu, bet līgumā cena ir ar būtisku sadārdzinājumu. Es domāju, pēdējā gada vai divu gadu laikā ir bijuši ļoti daudzi tādi gadījumi. Paši varat atcerēties – gan aizsardzības nozarē, gan citās... kur liela sabiedrības neizpratne ir par to, kāpēc šis priekšmets iepirkumā maksā, nezinu, 200 eiro, ja es iegūglējot tādu varu atrast par 100 eiro.

Mūsuprāt, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, šādi gadījumi automātiski tiktu izcelti. Pēc tam tos var monitorēt un skatīties – ir iemesls sadārdzinājumam vai nav. Ja katrā no tādiem iepirkumiem mēs ietaupītu kaut 10 procentus no cenas, tad tas būtu arī būtisks ietaupījums valsts budžetā, jo, atceramies, valsts publiskie iepirkumi kopumā ir 7,9 miljardi, kas būtībā, rupji rēķinot, ir puse no visiem valsts budžeta izdevumiem.

Atbalstu šai iniciatīvai izteica arī viens no galvenajiem mākslīgā intelekta ekspertiem Latvijā Urtāna kungs. Un faktiski komisijā mums bija diskusija par to, ka tas ir jānosaka IUB nevis kā tiesības šo darīt, bet kā obligāts pienākums.

Es ceru, ka citām valsts iestādēm būs līdzīga nostāja un mēs mākslīgo intelektu izmantosim arvien vairāk. Ir arī Eiropā jau arvien vairāk prakses... kur to dara. Albānijas piemērs droši vien ir tāds viskolorītākais, kur viņiem ir mākslīgā intelekta ministrs, kas to dara. Bet jebkurā gadījumā šis ir rīks, ar ko var izdarīt daudz vairāk nekā ar cilvēkresursiem.

Tā ka, es domāju, mēs trešajā lasījumā vēl sīkāk paskatīsimies par mākslīgo intelektu. Bet noteikti es gribētu, lai arī... ceru, ka Čudara kungs šo klausās... lai VARAM iesaistās, kuras pārraudzībā galu galā ir arī Mākslīgā intelekta centrs. Valsts speciāli dibināja šādu iestādi. Viņiem, manuprāt, būtu jābūt tiem, kas spraucas iekšā komisiju sēdēs un uzbāžas – labā nozīmē – ar risinājumiem, kā integrēt mākslīgo intelektu, bet diemžēl viņi pat uz komisijas sēdi neatnāk.

Tā ka skatāmies šos mūsdienu risinājumus, un tie, man liekas, iet kopsolī ar valsts pārvaldes optimizāciju gan izmaksu, gan izmēru ziņā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies.

Jā, priekšlikums par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu tika iekļauts komisijas priekšlikumā, un Butāna kungs jau precīzi to aprakstīja. Mēs arī uzklausījām un diskutējām.

Bet tātad 13. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 14. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Šajā priekšlikumā, jāsaka... reformas radikālisms savā ziņā ir saistīts ar sliekšņu izmaiņām un arī konkrētu procedūru... tā kā birokrātijas mazināšanu. Tā ir būtiskā ass, kuras dēļ arī šis priekšlikums netika atbalstīts. Tātad komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 15. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 16. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 17. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 18. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis priekšlikums netika atbalstīts. Manā skatījumā, tā ir liela kļūda, ka netika atbalstīts.

Kāpēc notiek šī reforma? Nu, ne jau tāpēc, lai tikai mazinātu birokrātisko slogu, bet arī tāpēc, lai iepirkumi kļūtu efektīvāki, kas nozīmē... kā panākt efektivitāti... caurskatāmību, lielāku atklātību un lielāku konkurenci... Ar to pašreizējā iepirkumu sistēma ir ļoti, kā saka, ilgi mocījusies, jo lielā daļā iepirkumu vispār ir tikai viens konkurents bijis. Un ko nozīmē tas, ka ir viens konkurents? Tas nozīmē, ka nav bijis nekāda konkurences spiediena. Iespējams, cena ir bijusi augstāka, nekā būtu konkurences apstākļos. Un arī attiecībā uz kvalitāti nekāda spiediena nav bijis.

Nu, lūk! Šis mans priekšlikums paredz, ka pirms pašas iepirkuma līguma noslēgšanas pasūtītājam ir jāpublicē Elektronisko iepirkumu sistēmā informācija par iepirkumu: iepirkuma priekšmets, tā apraksts, CPV kods, tehniskā specifikācija, piedāvājumu vērtēšanas kritēriji, iesniegšanas termiņš, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām, lēmums par iepirkuma rezultātu, uzvarētāju. Tā ir absolūti nepieciešama informācija – must have –, lai konkurenti vienkārši redzētu to, kas notiek tajā tirgū, lai konkurenti arī varētu pieteikties, nākt ar saviem piedāvājumiem.

Ja šis punkts tiek izslēgts un mēs sakām: jā, būs visa informācija pieejama pēc iepirkuma, ko tad iestādes pēc iepirkuma darīs ar šo informāciju? Lai konkurenti, kuri redz, ka viņi arī varēja piedalīties, ka viņiem ir tāda informācija, ietu uz administratīvo tiesu un tiesātos, kas taču prasīs ļoti lielas izmaksas? Es domāju, ir ļoti muļķīgi uzskatīt, ka mēs, neliekot publicēt šādu informāciju, it kā mazinot birokrātiju un atvieglojot pasūtītājiem dzīvi, rīkosimies pareizi. Konkurenti nekad neuzzinās par iepirkumiem, kuros viņi varētu piedalīties, ja nebūs detalizētas informācijas, ieskaitot visu to, ko es minēju.

Līdz ar to es domāju, ka visa šī iepirkumu reforma... pēc gada pārskatot... var konstatēt, ka konkurentu skaits uz vienu iepirkumu nav palielinājies. Ņemot vērā, ka... vēlreiz atkārtoju, tāpat kā attiecībā uz pasūtītāju atbildību, šis ir ļoti nozīmīgs un arī riskants solis, ko mēs darām ar iepirkumu reformu, – sliekšņi tiek ļoti paaugstināti: 5,5 miljoni būvdarbiem, 143 000 preču piegādēm. Kas notiks zem tā sliekšņa? Iepirkumi netiks rīkoti, tā būs tā pelēkā zona, kur varēs notikt viss kas. Vēlreiz atkārtoju, mūsu ekonomika, mūsu iepirkumu sistēma ir ļoti bagāta ar aizliegtas vienošanās gadījumiem.

Tā ka, es domāju, izslēdzot šo punktu par iepirkumu atklātību, caurskatāmību un informācijas pieejamību konkurentiem, mēs varam vēl vairāk palielināt dažādu aizliegtu vienošanos skaitu. Vai arī mudināt iepirkumu komisiju sniegt dažādas preferences, bet iepirkums taču netiek rīkots vienkārši kaut kādiem atsevišķiem spēlētājiem. Un pie tā mēs arī paliksim.

Aicinu šo punktu atbalstīt, jo tas ir tiešām vērsts uz godīgas, caurskatāmas un konkurētspējīgas iepirkumu sistēmas veicināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 16, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies. Un vēl tikai piebildīšu komisijas vārdā.

Mēs uzklausījām gan Konkurences padomi, gan "Delnu", gan KNAB, un Finanšu ministrija turpina diskusijas par šo jautājumu. Kā jau es teicu, mēs meklēsim risinājumu tam, kā nodrošināt šo bāzes informācijas sniegšanu uzņēmējiem. Bet ir svarīgi, ka mēs neveidojam atkal tādu nacionālu procedūru, kas kļūtu vēl sarežģītāka, nekā ir šobrīd, ņemot vērā to, ka šobrīd konkurence patiesībā mums ir ļoti zema tieši šo punktu dēļ.

Bet, ejot tālāk...

19. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 20. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Ir svarīgi tas, ka te nāca klāt riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība kā papildu iespēja uzņēmējiem, kuri piedalās iepirkumos.

21. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 22. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 23. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Nosaka elektroniskā dēļa izveidi.

Un, kā saprotu, mana kolēģe pastāstīs precīzāk. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi! Protams, es atbalstu reformas un stāstīšu tieši par to, par ko arī diskutējām jau otrajā lasījumā. Un turpināsim, un trešajā lasījumā radīsim risinājumu ar ieviešanas grupu. Tā, kā zinām, mēs veicināsim konkurenci, taču mēs zinām arī to, ka dažādu iemeslu dēļ mazajam biznesam ir ļoti grūti pieteikties iepirkumos. Un šis slieksnis būs augstāks, lai mazais bizness – vai nu no Gulbenes, vai Smiltenes, vai arī ziedu veikaliņš vai reklāmas aģentūra – varētu piedalīties iepirkumos citā pusē – Kurzemē vai Latgalē. Lai vienkārši būtu redzami šie iepirkumi.

Tā saucamais... kā mēs darba grupā pirms otrā lasījuma runājām... būtu tāds kā sludinājumu dēlis, kurā būtu redzami visi iepirkumi. Tas ir ļoti loģiski. Jā, dažkārt lielajām iestādēm, pasūtītājiem... būs administratīvais slogs, būs grūti. Kā mēs visi šeit zinām, ir 21. gadsimts, un mēs visi esam strādājuši ar sistēmām. Es kā no uzņēmēju kurpēm varu jums teikt: ja vienā vietā ievadām datus, tad linku mēs varam veidot uz 10 – gan ar "Latvijas Pastu", gan visām norēķinu sistēmām. Viss mums strādā. Tas ir tikai gribas jautājums.

Tāpēc, es domāju, mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai arī mazais novadu biznesiņš redzētu šos iepirkumus zem sliekšņa iepirkumiem un arī varētu piedalīties godīgā konkurencē. Un tad mēs varētu teikt... IUB varētu teikt, ka ir konkurence un ir nodrošināts arī tas, ka mazais bizness spēj pieteikties un piedalīties iepirkumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Jā, paldies kolēģei.

Es domāju, tās bija ļoti labas diskusijas, un kopīgi ar Finanšu ministriju tika rasts šis risinājums. Tātad komisijā atbalstīts.

25. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 26. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kā tad ir – labāk vēlu nekā nekad vai, kas par vēlu, tas par skādi?

Šo priekšlikumu, kas aizliegtu valstij iegādāties preces un pakalpojumus no Krievijas un Baltkrievijas, es iesniedzu pirms teju jau diviem gadiem ar mērķi mazināt Krievijas spēju turpināt asiņaino karu Ukrainā, nedot resursus Krievijas kara mašīnai. Toreiz, pirms diviem gadiem, izskanēja ziņa, ka mūsu bruņotajiem spēkiem ir piegādāta Krievijas tēja un Baltkrievijas sāls. Gan pirms diviem gadiem, gan šodien dzirdam – un tai skaitā arī no valsts augstākajām amatpersonām – aicinājumu uzņēmējiem nesadarboties ar Krieviju un pārorientēties tirgos. Uzskatu, ka, lai aicinātu uzņēmējus tā rīkoties, mums pašiem būtu jārāda priekšzīme.

Zinu, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi patiesībā jau sen vairs to nedara (ar atsevišķiem izņēmumiem), un tas ir labi. Tomēr, kā jau teicu, valstij un tieši Saeimai vajadzētu ne tikai aicināt citus, bet rādīt priekšzīmi un apliecināt stingru nostāju – nesadarboties ar agresoru un nedot Krievijai resursus kara īstenošanai.

Šis priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, beidzot skaidri un gaiši pasaka: mēs to neatbalstām, mēs nesadarbosimies! Beidzot! Paldies. Kas par vēlu, tas par skādi. Tomēr šoreiz jāsaka: ir labi, labāk vēlu nekā nekad.

Paldies par atbalstu. Paldies komisijas vadītājam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies.

Tātad 26. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā, kas... vienkārši citā redakcijā nosaka to, ka tehniskajā specifikācijā pretendentiem izvirzītās prasības nodrošina, ka iepirkuma līguma izpildē netiek ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 28. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kas nosaka interešu konflikta definēšanu iepirkumu komisijās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 29. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā izvirzāmi iepirkumu komisijas locekļu kandidāti. Atbalstīts ar redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 30. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 31. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 32. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 33. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Būs vairāki priekšlikumi, ar kuriem ministrs izņem ārā no likuma tādu lietu kā fakss un aizstāj to ar digitāliem saziņas līdzekļiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 34. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Par "faksu" svītrošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 35. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 36. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ļauj nomainīt pretendentu personas, ja to nosaka attiecīgās iestādes, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 37. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 38. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Par izslēgšanas procedūru... ja personai ir pasludināts maksātnespējas process un ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process un tās saimnieciskā darbība ir apturēta vai tā tiek likvidēta... tad persona tiek izslēgta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 39. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 40. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 41. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 42. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums sasaucas ar kolēģa Mitrevica priekšlikumu par to, kā mēs pārtraucam sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem vai Krievijas pilsoņiem un mazinām vai izslēdzam riskus, ka... un veidojam godīgu konkurenci, lai mūsu publiskie iepirkumi, kas ir tas instruments, kas nodrošina valsts funkcijas, nebūtu kā peļņas avots agresorvalsts pilsoņiem.

Atbalstot šo konkrēto priekšlikumu, mēs pateiksim, ka tie līdzekļi... manis pieminētie nepilni astoņi miljardi, ko valsts un pašvaldību iestādes caur iepirkumiem... sniedz iespēju uzņēmējiem startēt... ka starp tiem nevarēs būt tādi uzņēmumi, kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi. Un lielākie ieguvēji, protams, būs Latvijas uzņēmumi, kas pieder citiem pilsoņiem, vietējam kapitālam. Šeit ir gan saimniecisks, gan ētisks jautājums.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

43. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Saistīts ar pretendentu izslēgšanas iemesliem. Atbalstīts ar redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man jāsaka paldies komisijai, ka atbalstīja vismaz šo priekšlikumu, kas, manā skatījumā, ir ļoti būtisks. Mani pārsteidza, ka par to notika diezgan ilga diskusija.

Mēs cīnāmies tagad Saeimā likumdevēju vidū kompetences robežās ar karteļiem... kriminalizējam, mēģinām kriminalizēt karteļus... noteikt atbildību juridiskām personām, papildus vēl fiziskām amatpersonām. Un esošajā likumprojektā bija iestrādāts – atstāt pasūtītāju brīvā izvēlē, vai izslēgt vai neizslēgt uzņēmumu, kas ir bijis kartelī un nav veicis uzticamības atjaunošanu. Tas, manuprāt, būtu ļoti dīvaini, ja Finanšu ministrija domā tik lojāli – ka par kartelistiem jāatstāj brīva izvēle, vai atstāt vai neatstāt... un Saeima tikmēr lemj par karteļu kriminalizēšanu.

Līdz ar to ir atbalstīts mans priekšlikums, ka būs preventīvs rīks, būs obligāta prasība. Pasūtītājam konstatējot, ka uzņēmums, kas piedalās iepirkumā, ir piedalījies aizliegtu vienošanos slēgšanā, bet nav veicis uzticības atjaunošanas procedūru, kas ir aprakstīta un visiem uzņēmējiem noteikti zināma, viņš šo kandidātu nemaz nepielaidīs tālāk pie iepirkuma līguma. Domāju, ka tas ir vēl viens no būtiskiem soļiem virzienā uz cīņu ar karteļiem.

Paldies komisijai, ka atbalstīja šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies.

Jā, komisijā notika būtiskas debates, kā atvieglot uzņēmējiem darbu, un morāle, ētiskā latiņa uzvarēja. Priekšlikums tātad ir atbalstīts.

44. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tikko ar kolēģiem pārrunājām – mēs esam neizpratnē, kamdēļ šāds priekšlikums nav atbalstīts. Mēs tiešām nesaprotam un pat kaut kādā mērā esam nikni, ja tā var teikt.

Šis priekšlikums ir plašāks nekā tas, ko mēs visi šodien atbalstījām. Tas nozīmē, ka valsts publiskajos iepirkumos nesadarbojas ar tiem uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju caur importu un eksportu. Kamdēļ? Tamdēļ, ka tas ir pretrunā ar mūsu valsts politiku. Tas ir pretrunā ar mūsu atbalstu Ukrainai. Mēs nevaram dot gan vieniem, gan otriem.

Kad šo priekšlikumu iesniedzu Saeimā pirms diviem gadiem, daudzi uzņēmēji jau sen bija pārorientējušies un beiguši sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Bija arī tādi, kas toreiz, pirms diviem gadiem, teica: mums vajadzīgs laiks, lai pārorientētos, mēs tik ātri to nevaram. Ir pagājuši vēl divi gadi... nu jau četri gadi kopš kara sākuma.

Esat pārorientējušies? Vai esat vismaz mēģinājuši to darīt?

Uzskatu, ka ir jābūt beigu termiņam – no mūsu puses – un tas jānosaka Publisko iepirkumu likumā... kādi piegādātāji var sadarboties ar valsti caur iepirkumiem un kādi ne, jo, manuprāt, šī negodīgā konkurence starp viņiem kropļo tirgu. Tiem, kas atteicās no sadarbības ar Krieviju, Baltkrieviju, kritās apgrozījums, samazinājās preču, ko piedāvāt iepirkumos, izvēles iespēja. Viņi kļuva nekonkurētspējīgāki par tiem, kas vēl joprojām turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju. Tamdēļ teikšu, kā ir – ja kāds cer, ka ar Krieviju varēs sadarboties mūžīgi, droši vien viņš kļūdās.

Kolēģi, aicinu uz trešo lasījumu tomēr atrast kopīgu valodu un kopīgu plānu, kā mēs nosakām beigu termiņu, līdz kuram tie uzņēmumi, kas sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, vairs nevar sadarboties ar valsts iestādēm un pašvaldībām publiskajos iepirkumos.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Ir laiks, kad jāpārtrauc sēdēt uz diviem krēsliem. Viens krēsls ir Krievijas ekonomika, un otrs – Latvijas valsts budžets iepirkumos. Šobrīd, ja nepieņemam šo priekšlikumu, mēs pasakām: jūs, Latvijas uzņēmumi, kas turpina tirgoties ar kara ekonomiku, esat laipni gaidīti startēt ministriju, mūsu pilsētu un visu iestāžu iepirkumos. Tirgojieties ar Putinu un tirgojieties ar Latvijas iestādēm.

Un ko mēs pasakām tiem, kuri ir atteikušies no miljonu peļņas un izvēlas nesadarboties, ir likvidējuši visas savas pārstāvniecības un filiāles Krievijā? Ko mēs pasakām šiem godīgajiem uzņēmējiem? Daudz ko viņiem pasakām, vai ne? Pasakām, ka pareizi darījuši, bet paši mēs to nedarām, vai ne? Pasakām: turpiniet atteikties no savas peļņas!

Tagad sadalīsim tos divus krēslus. Kā sadalās proporcija attieksmē pret godīgajiem uzņēmējiem, kas ir izgājuši no Krievijas, un tiem, kas to nav izdarījuši? Šobrīd sanāk, ka uzņēmēji, kas turpina tirgoties ar Krieviju, sēž simtprocentīgi uz krēsla, kas saucas "Krievijas ekonomika", un uz pusītes no krēsla, kas saucas "Latvijas publiskie iepirkumi", jo šeit viņi konkurē ar tiem, kas ir godīgie. Godīgie uzņēmēji, kas izgāja no Krievijas tirgus, paliek uz puskrēsla, konkurējot iepirkumos ar Latvijas... Tad tieši trīs reizes izdevīgākās finansiālajās pozīcijās ir tie, kas tirgojas ar Krieviju.

Noraidot šo priekšlikumu, jūs pasakāt: malači, turpiniet tirgoties ar Krieviju! Es ticu, ka tas nav tas, ko jūs gribat pateikt, jo galu galā nesakrīt ar to, ko saka ārlietu ministre, ko saka Ministru prezidente... ļoti labas runas, zem kurām es būtu gatavs parakstīties... ka ir jāpārtrauc sadarboties.

Lūdzu, pierādām, ka mūsu vārdi nav tukša retorika, bet sakrīt ar darbiem. Pirms aicinām uzņēmējus, izdarām savus mājasdarbus, un šis ir mājasdarbs. Nostiprinām to likumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts. Ir vairāki secīgi deputāta Mitrevica priekšlikumi, bet Finanšu ministrijai ir uzdots meklēt risinājumu, kā mēs varam nostiprināt šīs lietas... jo stāsts nav tikai par emocijām, bet – kā likumu iedzīvināt un vienlaikus neapdraudēt... ka mēs kļūstam nekonkurētspējīgi tuvējo valstu starpā. Līdz ar to uz trešo lasījumu, kā mēs runājām, turpināsim par to diskutēt.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 13, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 45. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 46. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 47. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 48. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 49. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 50. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 51. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 52. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 53. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 53. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Ir svarīgi... attiecībā uz izslēgšanas kritērijiem... ka ir noteikti apliecinājumi šai izslēgšanai, bet komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 54. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 55. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 56. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 57. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 58. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 59. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 60. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 61. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 62. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 63. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 64. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ielikta arī sadaļa no deputāta Butāna piedāvājuma. Noteic nodrošināt ar publiskajiem iepirkumiem saistīto datu pieejamību, kā arī attīstīt izmaksu salīdzināšanas rīkus un mākslīgā intelekta izmantošanu datu analīzē. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 65. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 66. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 67. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 68. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 69. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Un 70. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Visi pēdējie 10 priekšlikumi bija par faksu un digitālām e-pasta adresēm, vienkārši – lai saprastu – tur nebija liela satura, vairāk tehniska salabošana likumā.

Tātad 70. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Čakša. 71. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 72. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 73. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 74. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 75. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 76. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 77. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 78. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 79. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 80. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar likuma stāšanos spēkā. Mēs šobrīd izņēmām ārā datumu, kad stājas spēkā, līdz brīdim, kad trešajā lasījumā tiksim skaidrībā, kad visi pārejas noteikumi būs gatavi, lai to ieliktu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis likumprojekts, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgs Latvijai. Termiņš bija ieplānots jau pagājušogad, tagad aizvilcies tālāk... ies regulārā kārtībā.

Gribu pievērst uzmanību, ka mēs runājam par likumu, kurš ietekmē ap 5,5 miljardiem eiro finansējuma apgrozījumu, kas nonāk Latvijas ekonomikā un tiek tenderēts, nonāk valsts pasūtījumos. Šis ir otrais lasījums, es gribētu, ka uz nākamo lasījumu mēs piestrādājam pie šādiem punktiem... lai termiņu nekavētu.

Mums ir ļoti lieli iepirkumi IT sektorā itin visās ministrijās. IT sektors ir ļoti smagnējs un problemātisks šajā iepirkumu likumā un vispār iepirkumu procedūrā valstī. Un jāpievērš īpaša uzmanība... jo, ja privātais sektors uzvestos pavisam citādāk... Šobrīd redzam, cik strauji attīstās mākslīgā intelekta risinājumi, cik daudz viss virzās prom uz mākoņrisinājumiem, uz attālinātiem abonēšanas risinājumiem. Mēs turpinām, un esošais likumdošanas ietvars rada apstākli... radīt no nulles dinozauru programmatūras, dot tam priekšroku. Ja valsts gribētu iegādāties risinājumus, kas pieejami tirgū kvalitatīvi, ātri, vienkārši, to nevar izdarīt. Tāpēc mums IT sfēra kļuvusi tāda kā karteliska... mazs skaits uzņēmumu, kas apgādā, praktiski dzīvo no valsts aparāta, kļuvuši vienkārši par starpniekiem, nodrošinot iespēju abonēt, bet – caur viņiem.

Tāpēc tieši Publisko iepirkumu likums ir tas, kam vajadzētu strādāt par labu nākotnes mākslīgā intelekta risinājumiem, kas ir abonēšanas risinājumi, un praktiski nav normāla veida, kā valsts iestādēm iegādāties abonēšanu. Tāpēc pie šī būtu jāpadomā īpaši. Arī kompetenču centri, kas ir minēti... ir jāpaskaidro, kas ar tiem domāts, jo šobrīd nav skaidrības un ir atstāts Ministru kabineta rīcībā, kā to īstenot.

Mans lielākais pārsteigums, vērtējot Publisko iepirkumu likumu un iepirkumus, ir tas, ka mums nav pieejama informācija par 5,5 miljardiem eiro valsts naudas... nav pieejama informācija par iepirkumu. Gribu pateikt, ka mēs šeit pieņemam budžetu akli – tāmes iesniedz pēc budžeta pieņemšanas, tās tāmes ļoti lielā skaitā nevar atrast rezultātā iepirkumos, starp iepirkumiem un tāmēm ir caurums, šī informācija nav pieejama. Ja mēs paceļam sliekšņus, vēl jo vairāk ir svarīga caurspīdība, iespēja šos datus apkopot un analizēt ātri. Tam ir jāpievērš būtiska uzmanība.

Tāpēc gribu teikt, ka IT sektors, it īpaši mākslīgā intelekta risinājumi, ir tas, ko mums trešajā lasījumā vajadzētu... adresēt. Ja mēs paskatīsimies datos, kāda ir Latvijas IT pakalpojumu industrija, apgrozījums, tad valsts aparāta decembra iepirkumi nodrošina pusi no visas nozares apgrozījuma Latvijā. Tātad praktiski industrija dzīvo tikai no šiem iepirkumiem. Tāpēc ir svarīgi rast risinājumu, kas ir daudz lētāks, nevis būvēt arhaiskas sistēmas, un pievērsties tam, lai mums ir moderni risinājumi. Ejam līdzi laikam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies par komentāru.

Jāteic, ka likuma grozījumi pēc būtības ir, lai mainītu no perfekti izpildītas procedūras uz likuma garu, kas ļauj efektīvi un caurspīdīgi iegādāties valstij vajadzīgās lietas un meklēt jaunus risinājumus arī sadarbības formās. Tādēļ trešais lasījums noteikti būs tikpat nopietns, turpināsim darbu darba grupā.

Šobrīd aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" paredz noteikt, ka valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja nodrošina cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola – mācību un attīstības pakalpojumus. Ministru kabinetam tiek piešķirts pilnvarojums noteikt pakalpojumu klāstu un to sniegšanas kārtību.

Vienlaikus grozījumi ir priekšnoteikums valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra darbības uzsākšanai. Ieviešanas fāze ir praktiski gatava, iepirkumi noslēgti, un risinājumi ir izvēlēti. Ar šo Ministru kabinets pamato steidzamību.

Komisijas sēdes laikā mēs runājām par to, ka, ņemot vērā, ka likums būs atvērts un saņemti vairāki priekšlikumi ne tikai par Ministru kabineta piedāvāto, droši vien ir apsverams jautājums – noņemt steidzamību. Bet ziņotāja, Ministru kabineta, Valsts kancelejas, arī komisijas deputātu aicinājums – šobrīd, ja es varu tā teikt, aprobežoties tikai ar konkrētiem priekšlikumiem.

Tāpēc lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Stobovas (Dep. I. Stobova: ""Pret"!")...? "Pret".

Vārds deputātei Ilzei Stobovai – "pret" steidzamību.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kā minēja Burova kungs, ja kāds Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts jau pašā sākumā rada izjūtu, ka, ja būs daudz priekšlikumu, tad mēs ņemsim nost steidzamību, jau nes ne pārāk labu informāciju.

Tātad, kā jau tika minēts, vispirms notiek konkurss, tad iepirkums. Tad atnāk uz Saeimu, definēts kā "steidzami". Ja kāds uzdod jautājumus, atbilde: mēs taču kaut ko nepagūsim! Tā ir tāda valsts pārvaldes versija, kurai nav izskaidrojuma. Jā, ir Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Savienības finansējums, kuram ir konkrēti laiki un mērķi, kuri jāizpilda. Bet komisijā mēs neredzējām konkrētu rīcību, kā tiks realizēts ļoti apjomīgs valsts reformas pasākums. Neviens jau nesaka, ka valsts ierēdņiem nav jābūt izglītotiem, ka nav jābūt vienotai sistēmai. Bet man ir iebildums pret frāzi "Ātri, steidzamies!".

Uz mūsu komisiju nāk birokrātijas apkarošanas komisija, kura nepārtraukti norāda uz nepilnībām. Mūsu komisijā ļoti steidzamā formā tika izveidots Mākslīgā intelekta centrs. Kas ir noticis šobrīd? Nekas. Steiga nav pamatojums. Tas ir kļuvis par valsts pārvaldes buramvārdu... mēs kaut ko nepaspēsim. Bet kas ir tas, ko nepaspēsim?

Nosauciet, lūdzu, termiņus, kuros jūs nespēsiet izpildīt Atveseļošanas un noturības mehānisma norādījumus! Kur tie ir? Anotācijā nav norādīts, kādas būs sekas, ja mēs kaut ko neizdarīsim pēc kaut kādiem nezināmiem rādītājiem... vai būs apjoms samazināts vai vēl kādi citi rādītāji...

Parādiet, lūdzu, konkrētus Ministru kabineta noteikumus, kuros visa šī kārtība aprakstīta! Šeit ir pretruna. Mums prasa steidzamību nevis tāpēc, ka ir skaidra rīcība, bet tāpēc, ka vajag vienkārši argumentēt ar "steidzami".

Tas ir kļuvis par tādu instrumentu, ar kuru tiek operēts, bet neviens nepasaka to, ka ir nauda. Un šis projekts, kas tiek ieviests, nav bezmaksas. Tas ir vairāk nekā 1 700 000 no šī gada, nākamā un aiznākamā. Un šis projekts šobrīd ir pēdējā posmā, jo šis posms noslēdzas 2027. gadā.

Cienījamie kolēģi! Saeima nav nekāds printeris vai kaut kāds zīmogs ar laika atzīmi: uzspiež, procedūra, nākamais... Īstenībā tā ir necieņa pret likumdošanas procesu... kur nav skaidru noteikumu, kur nav zināms, ko tad darīs. Kāds ir atnācis, kaut ko pateicis, un ar to arī beidzas.

Pretējā gadījumā birokrātija mainās tādā kā kostīmā... no mapēm uz platformām, no gaiteņiem uz... deleģēsim Ministru kabineta noteikumos. Bet paliek šī neatbildētā... sajūta un fakti, kā tad realitātē šī lielā reforma strādās. Un, ja pirmais arguments ir: ja jūs, Saeimas deputāti, iesniegsiet par daudz priekšlikumu, tad jautājums vairs nebūs steidzams... vai tas ir pilnvērtīgs likumdošanas process?

Es uzskatu, ka lēmumiem šeit, Saeimā, ir jābūt pieņemtiem, izdiskutētiem tā, lai būtu skaidrs un lai tie nebūtu jāpārstrādā.

Es balsoju "pret" steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. marts, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 19. marta sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" otrajā lasījumā.

Un izskatās, ka 12 priekšlikumi – tas ir daudz. Patiesībā tie visi ir tehniski priekšlikumi, jo februārī stājās spēkā likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", līdz ar to šajā likumā tehniski tiek sakārtots, lai arī šajās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs varētu izmantot Vēlētāju reģistra datus.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 6. – iekšlietu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 7. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 8. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 9. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 10. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisija atzina par labu esam.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 11. – arī iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Visbeidzot – 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Protams, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Līdaka. Termiņš minimāls – 3. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Strādājam ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tātad otrais lasījums.

Ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Par komunikācijas valodu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Vispirms es vēlos teikt paldies komisijai par mana priekšlikuma atbalstu otrajam lasījumam. Ceļā uz trešo lasījumu ir vēl iespējami daži precizējumi, nepazaudējot priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība ir nolasāma skaidri un gaiši divos teikumos. Tātad patērētājam nav tiesību pieprasīt sniegt pakalpojumu citās valodās kā tikai latviešu. Un otrs – pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma apkalpot citās valodās kā tikai latviešu valodā. Visa pārējā komunikācija ir uz savstarpējas vienošanās pamata, un tā nav pašsaprotama, bet pēc izvēles, ja abas puses tam piekrīt. Tāda būtu šī priekšlikuma būtība.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu arī otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Kā ierasti, Puntuļa kungs no šīs tribīnes ir cieņpilns savā argumentācijā. Tāpēc arī es vēlos bez liekām emocijām iezīmēt tos galvenos iemeslus, kāpēc, manuprāt, priekšlikums nav atbalstāms. Arī Puntuļa kunga tikko pieminētais par to, kas ir rakstīts priekšlikumā, manuprāt, gluži neatbilst tam, kas patiesībā ir rakstīts priekšlikumā.

Ja jūs apskatīsieties, tad redzēsiet, ka šim priekšlikumam ir trīs daļas.

Pirmā daļa pasaka, ka patērētājam tātad... komunikācija notiek valsts valodā. Šādā veidā, es saprotu, tā ir tāda imperatīva norma – jebkāda veida komunikācija notiek tikai un vienīgi valsts valodā.

Otrā daļa vairāk saistās ar to, kādā veidā ir iespējams... vai ir pienākums pakalpojumu sniedzējam nodrošināt arī cita veida komunikāciju, piemēram, digitālajās saskarnes vidēs – internetā un tā tālāk. Tai ir jānotiek latviešu valodā, bet, ja klients piekrīt un ja to var nodrošināt, tad var arī Eiropas Savienības vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.

Bet trešā daļa šo normu ārkārtīgi sarežģī un padara, manuprāt, iekšēji neloģisku un nesaprotamu, jo tiek pateikts, ka patērētāja tiesības tiek pārkāptas, ja patērētājs nesaņem informāciju valsts valodā.

Tātad ir trīs daļas, kas ir iekšēji neloģiskas, neskaidras, un tā konsekvence ir diezgan neskaidra.

Līdz ar to būtu interesanti dzirdēt komisijā sniegtās idejas par to, ko ir nepieciešams precizēt uz trešo lasījumu, jo šobrīd man ir grūti saprast, kam tur vispār varētu ķerties klāt.

Ir vērts piezīmēt, ka šim grozījumam būtu ārkārtīgi plašs ietekmes loks, piemēram, tas skartu arī starptautiskās platformas, kas fiziski neatrodas Latvijā, bet pakalpojumus sniedz šeit. Ir arī iespējams potenciāls konflikts ar Eiropas Savienības pakalpojumu brīvo apriti, un tas var tikt uzskatīts par nesamērīgu šķērsli pakalpojumu sniegšanai.

Būtiski ir arī atgādināt, ka Valsts valodas likums jau aizsargā patērētāju tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā. Tāpēc man nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešama šāda papildu norma.

Tīri praktiski, pragmatiski, loģiski skatoties, šis ir tas komentārs, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Šī norma ir nesaprotama un nav īsti piemērojama. Ir nepieciešams skatīties uz politisko zemtekstu, kas priekšlikumā drīzāk parādās. Manuprāt, ir atkārtots mēģinājums ražot politisku konfliktu.

Šajā Saeimā jau vairākas reizes mēs esam sprieduši un meklējuši risinājumus situācijām, kad, piemēram, jaunieši, kas nerunā krievu valodā, saskaras ar diskrimināciju darba tirgū un profesionālajā vidē. Skaidrs, ka šādas situācijas nav pieļaujamas. Saeima jau ir meklējusi risinājumus tam, esam arī balsojuši un atbalstījuši normas, kas to cenšas novērst. Bet šis konkrētais priekšlikums nekādā veidā nerisina šādas potenciālas problēmas. Drīzāk tas rada jaunas problēmas. Pirmām kārtām ir vērts uzsvērt, ka šāda norma visvairāk skartu mazos uzņēmumus, pašnodarbinātos, arī uzņēmumus reģionos. Esošais formulējums pēc būtības paredz automātisku pārkāpuma konstatāciju arī par maziem pārkāpumiem vai kļūdām. (Zālē troksnis.) Ir skaidri zināms, ka lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem nebūtu grūtību samaksāt potenciālus sodus...

Sēdes vadītāja. Kolēģi...!

A. Šuvajevs. ... vai juridiski atrisināt šāda veida izaicinājumus. Savukārt mazajiem uzņēmumiem šādi sodi būtu izšķiroši. Tās arī būtu papildu bailes un atteikšanās strādāt ar daļu klientu, ne tikai ar klientiem, kas runā krievu valodā. Būtībā šī norma ir regresīva, tā pastiprinās nevienlīdzību tirgū, līdz ar to šis ir papildu politiskais arguments, kāpēc šādu piedāvājumu... grozījumu nevajadzētu atbalstīt.

Manuprāt, piedāvātais formulējums ir nesamērīgi plašs. Tas radītu haosu tā piemērošanā, piemēram, digitālajā laikmetā ir ārkārtīgi sarežģīti aptvert pilnīgi visas komunikācijas formas. Nav skaidrs, vai čatboti, kas ir aizvien vairāk izplatīti, drīkstēs komunicēt tikai un vienīgi latviski un kādā valodā klients, kurš nerunā latviski, drīkstēs uzrunāt čatbotu. Par iespējamu komunikācijas valodas maiņu arī ir neskaidrs formulējums, kas neļaus šādā veidā šo normu piemērot. Tā ir tik plaša, tik stingra, ka pārkāpumus nebūs iespējams identificēt, un tā kļūs par tukšu normu.

Es domāju, ka ikvienam no mums ir skaidrs, ka šis nekādā veidā nav mēģinājums sekmēt patērētāju tiesību aizsardzību un "Nacionālā apvienība" vienkārši izmanto valodu kā pārbaudes rīku lojalitātei. Valoda ir kaut kas vairāk par to, valoda ir... jautājums par savstarpējo izpratni, par mūsu kultūras bagātības izpausmi, par radošas domas avotu.

Aicinu nepārvērst valodu tikai un vienīgi par lojalitātes testu, ko "Nacionālā apvienība" šādā veidā cenšas rūpīgi un konsekventi īstenot... un ieviest normas, kas ir nepiemērojamas, nesaprotamas, neloģiskas un piesārņo mūsu likumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka tādā veidā, kā šis priekšlikums šobrīd izskatās, tas ir absurds. Kādēļ...? Jo man uzreiz ir jautājums... Pagājušajā gadā Latviju apmeklēja... viesnīcās bija reģistrēti 2,8 miljoni tūristu... Tad man ir jautājums: kā šie tūristi, ienākuši veikalā, kaut ko varēs nopirkt... vai saņemt kādu pakalpojumu? Mēs nerunājam par tādām valodām kā angļu valoda, bet kaut vai tā pati japāņu valoda... un ir ļoti daudz citu valodu. Kā gids ar savu grupiņu staigās pa pilsētu, pa Rīgu, gar jūgendstila mājām un stāstīs par vēsturi? Kādā valodā? Latviešu valodā? Kā, piemēram, Ukrainas civiliedzīvotāji savā starpā sarunāsies? Viņi sarunājas tādā valodā, kādā viņiem ir ērti un kādā viņi saprot viens otru. Valsts valodas likums jau daudz ko nosaka un ir pietiekami reglamentēts.

Līdz ar to es neredzu... kā tas šeit ir rakstīts: "Patērētājam komunikācija ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju – informācijas sniegšana, apkalpošana un līguma noslēgšana – notiek valsts valodā." Šeit tas tiek saprasts – tikai un vienīgi valsts valodā.

Es pilnībā nepiekrītu un aicinu neatbalstīt šādā redakcijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Acīmredzot daļa deputātu, kuri nāk un runā par šo priekšlikumu, nav iepazinušies ar to. Komisijā par šo priekšlikumu mēs diezgan ilgi diskutējām. Gribu arī "atskaņot" to, ko teica Valsts valodas centra vadītāja, kura komentēja šo priekšlikumu un atzina, ka tas būtu atbalstāms... un tā ir iestāde, kura uzrauga un rūpējas par latviešu valodas lietošanu ikdienā... viņa norādīja – un to mums visiem vajadzētu ņemt vērā – ka latviešu jaunieši darba tirgū tiek diskriminēti, viņiem nepamatoti tiek prasītas krievu valodas zināšanas, lai ikdienā strādātu ar cilvēkiem.

Un tad ir tā mūsu izvēle – kas mums ir svarīgāk? Kā piemēru es minēju, tas uzbeks... vai komisijā arī atskanēja: ko tad darīs tantiņa, kura ieradīsies veikalā... kā tad viņa nopirks produktus? Tā ir mūsu izvēle, vai nu tam jaunietim kā norma būs prasība apkalpot klientus krievu valodā, vai viņam ir iespēja – ja viņš šo valodu nepārvalda – strādāt šo darbu... un tā nav pamata norma vai vajadzība, lai mūsu jaunieši varētu iekļauties darba tirgū. Tik vienkārši. Un šie nozari... likumprojekti var būt kā palīgrīks šim kopējam likumam, kas regulē valsts valodas lietošanu.

Cepuri nost Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem... Butān, es nezinu, kā tu pārliecināji Šuvajevu, kurš nāk un mēģina atrast kaut kādus veidus, lai neatbalstītu šīs iniciatīvas... bet bija lēmums, jūs pieņēmāt lēmumu, ka bankomātos krievu valoda vairs nebūs iespējama. Arī bankas pārstāvji komisijā norādīja – jā, jā, šis ir labs. Mēs paši arī ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģiem runājām... arī komunikācijā mēs tālāk to izmantojam. Tā ka tā jau ir prakse šeit, Saeimā.

Ja Valsts valodas centrs atnāk un pasaka: latviešu jaunieši tiek diskriminēti, viņiem nepamatoti prasa šīs zināšanas, gan lai pieņemtu darbā, gan pēc tam ikdienā strādājot... Tā ka par ko vispār te ir "raidījums"? Atbalstām šo priekšlikumu, nemeklējam kaut kādas vainas, kāpēc mēs kaut ko nevaram izdarīt... jo es jūtu tādu... nāk arī JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi un kaut ko stāsta... tad varbūt ir tāds maldīgs priekšstats, ka mēs kaut ko... ejam globāli... panākam vai par kaut ko cīnāmies, bet pašiem šeit, uz vietas, ir pilnīgi tāda nespēja, nevēlēšanās sakārtot elementāras lietas. Un šis priekšlikums palīdz un sakārto.

Atbalstām! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Vitenberga kungs! Es pilnīgi piekrītu – lietas ir jāsakārto –, un es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Nenoliedzami, mērķis ir skaidrs – mums ir jāturpina stiprināt valsts valodas loma. Bet, ņemot vērā to analoģiju, ko Vitenberga kungs minēja par banku pakalpojumiem un bankomātiem, jā, ideja nāk no jums, bet uz nākamo lasījumu tā tika kārtīgi sakārtota, vienojāmies ar bankām, lai tā varētu strādāt.

Skaidrs, ka šis priekšlikums, tā idejiskā doma ir pilnīgi pareiza un normāla. Latvijā pakalpojumi ir jāsniedz valsts valodā. Valsts valodai ir jābūt prioritātei arī informācijā. Bet, neapšaubāmi, kā ir arī norādīts, idejiskā doma... ir jābūt arī vietējām, Eiropas kultūras telpas, valodām, Eiropas Savienības valodām, lai strādātu ar mūsu ārzemju sabiedrotajiem.

Tā ka aicinu atbalstīt šo ideju un priekšlikumu, bet, neapšaubāmi... iespējams, atsevišķas detaļas uz trešo lasījumu ir jāuzlabo, lai šis priekšlikums varētu tikt īstenots dabā... kāda, visticamāk, ir arī Puntuļa kunga doma.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Kolēģi, stiprinām valsts valodu, bet uz trešo lasījumu sakārtojam to tādā līmenī, lai tas tiešām aizsargā mūsu valodu un Eiropas kultūras telpu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, apzinoties, ka uz trešo lasījumu ir jāprecizē daži jautājumi, lai nebūtu neskaidrību, lai nevarētu interpretēt atšķirīgi, jo, manuprāt, pamatdoma ir pilnīgi skaidra – Latvijā visiem ir tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā. Un otra daļa – ja uzņēmējs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs to vēlas, tad otrajā daļā ir ļoti skaidri pateikts, ka vienojoties... ja cilvēks uzrunās svešvalodā, tai pašā angļu valodā, pakalpojuma sniedzējam vai pārdevējam nav liegts nodrošināt apkalpošanu valodā, kurā viņu uzrunā iebraucējs, tūrists vai... cilvēks, kas vēlas šo pakalpojumu saņemt, bet tas nav pienākums.

Un, Šuvajeva kungs, tieši mazie uzņēmēji reģionos ir tie, kuri būs laimīgi, ka viņi var nenodrošināt visas iespējamās valodas, tostarp krievu valodu. Ne jau visos mazajos pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos laukos ir cilvēki, kas prot krievu valodu. Šis priekšlikums vairs neuzliek par pienākumu nevienam jaunietim, kas strādā mūsu pakalpojumu sfērā, tirdzniecībā... Realitāte ir skarba. Mūsu jaunieši, kas nerunā krieviski, cieš no pazemojumiem, no emocionālas vardarbības no klientiem, kuri demonstratīvi pieprasa runāt krieviski vai nerunā ar viņiem latviski. Tā vēl aizvien ir dzīves realitāte Latvijā.

Tāpēc tas ir tikai normāli, ka mēs šajā likumā paredzam šo normu, jo Valsts valodas likumā ir regulējums, kurš dzīvē konkrētajās situācijās nestrādā. Valsts valodas centrs redz šo likumu un citus likumus kā papildu atbalsta instrumentus, lai Latvijā nodrošinātu reālu valsts valodas lietošanu publiskajā telpā, pakalpojumu sniegšanā un tirdzniecībā.

Es saprotu, ka cilvēkiem ir dažādi redzējumi par valsts valodas lietošanu. Prioritāte ir valsts valodai. Un, ja uzņēmējs būs ieinteresēts sadarbībā un vēlēsies nodrošināt pakalpojumu ārvalstu viesiem, tūristiem vai... eksporta jomā, viņš atbilstoši vajadzībām nodrošinās citas valodas lietošanu un iespējas. Bet Latvijā pakalpojumu sniegšanu ir pienākums nodrošināt valsts valodā.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es domāju, mums te strīds nav par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, bet priekšlikuma pirmajā daļā teikts, ka patērētājam ir jākomunicē valsts valodā. Sanāk tā, ka ārzemju viesis... Es saprotu to, ko Indriksones kundze tikko mums pastāstīja, bet šis priekšlikums runā pavisam pretēji – jebkuram patērētājam, atrodoties veikalā un runājot ar pārdevēju, ja ir kāds jautājums, jājautā valsts valodā. Bet, ja viņš ir ārzemnieks, viņš... elementāri... viņš nezina, neprot latviešu valodu. Līdz ar to šī priekšlikuma pirmā daļa piespiež cilvēku pat jautāt latviešu valodā.

Šāda veida priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt, jo šeit ir pretruna. Bet, ja būs kaut kādas izmaiņas uz trešo lasījumu, tad var arī izskatīt.

Šis likums taču saucas "Patērētāju tiesību aizsardzības likums". Bet šī priekšlikuma pirmajā daļā nekādu patērētāja tiesību aizsardzību es neredzu.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, man žēl, ka jautājumos, kas skar mūsu valsts simbolus – un valsts valoda ir mūsu valsts simbols, Satversmes simbols –, mēs nevis nobalsojam un tērējam enerģiju citiem jautājumiem, bet vienmēr iesprūstam pie šiem jautājumiem. Un vienmēr ir šie teksti: jā, mums ir viena valoda, bet... Tie jau ir folklorizējušies, cilvēki saka, ka it kā atbalsta valsts valodas statusu, bet rodas tie "bet". (Starpsauciens: "Valsts valoda...")

Jocīgi dzirdēt, ka, piemēram, PROGRESĪVAJIEM parādās simts un viens arguments, kādēļ neatbalstīt šo Puntuļa kunga priekšlikumu. Un tas arguments, ko es sadzirdēju, –Valsts valodas likums jau visu aizsargā.

Ja Valsts valodas likums labi strādātu, tad šādu problēmu, uz ko mums norāda Tiesībsarga birojs vai uz ko komisijas sēdē mums norādīja Valsts valodas centra vadītāja, droši vien nebūtu... vai ko mums saka jaunieši – ka viņi tiek diskriminēti. Tā nebūtu problēma. Bet, pārejot pie juridiskās valodas, varam pārliecināties – Valsts valodas likums noteic, ka ir tiesības brīvi lietot latviešu valodu.

Puntuļa kungs piedāvā – lai būtu tiesības saņemt... Lietot un saņemt nav viens un tas pats. Domāju, pietiekami juridiski vienkārši uzrakstīts, lai jūs saprastu. Un es domāju, ka jūs saprotat. Domāju, jūs ļoti labi saprotat. Tādēļ jau Šuvajeva kungs minēja, ka valoda ir kaut kas vairāk un tas nav tikai lojalitātes tests. Bet tas ir vienlaikus arī lojalitātes tests. Un tieši tādēļ Saeima ir lēmusi agresorvalstu pilsoņiem valodu kā lojalitātes testu.

Tieši tādēļ pieminētajā Kredītiestāžu likumā mēs attiecībā uz finanšu sektoru noteicām to, ka valodai ir jābūt... nevis atstāt, ka komersants var izvēlēties. Likumdevējs noteic, kādas ir attiecības starp pakalpojuma saņēmēju un pakalpojuma sniedzēju.

Manuprāt, nav svarīgi (ko Jurēvica kungs minēja), kurš ir pirmais, kurš to baļķi atnes. Galvenais – esam šajos jautājumos vienoti un nobalsojam. Domāju, tam latviešu jaunietim, kurš šobrīd ir diskriminēts, ir vienalga, vai to ir iesniedzis Nauris Puntulis, Artūrs Butāns vai Edmunds Jurēvics, bet viņš nesapratīs, Šuvajeva kungs, kādēļ PROGRESĪVIE šo neatbalsta. Jo, es domāju, tas ir galvenais jautājums, ar ko viņi saskaras.

Jūs iezīmējat riskus, ka būs nesamērīgi pret kādiem cilvēkiem... Pret kuriem? Kas tie ir? Kas tie tādi par cilvēkiem, kas neprot runāt ne latviešu valodā, ne angļu valodā? Tika minēti tūristi. Tūristu no Krievijas nav. Tūrisms no Krievijas ir liegts, tātad apstājies. Redakcija pat ļauj sarunāties ukraiņu valodā. Nu tad par ko...? Varbūt nerunājam tā mītiski... atzīstieties, ka šīs rūpes ir par Krievijas pilsoņiem. Ir smagi jums to atzīt, jo jūs cenšaties tēlot jauniešu partiju, bet šobrīd grasāties balsot... nezinu, kā nobalsosiet... vismaz pēc jūsu runām šķiet, ka balsosiet "pret".

Izvēlamies, kuros svaru kausos esam – jauniešu pusē vai Krievijas pilsoņu, uzbeku un visu citu... ar ko pilnas Rīgas ielas. Jums neērts jautājums, vai ne? Tā teikt, jūsu atbalstītājs grib iestāties par abiem. Nevar šajā jautājumā par abiem – jāizvēlas latviešu jaunietis vai Krievijas pilsonis.

Šis nav nekas jauns, jo būtībā mēs sekojam Lietuvas piemēram. Lietuva šādu regulējumu... ne viens pret vienu, bet ļoti līdzīgu... ir ieviesusi, ar likumu nosakot, ka ir pienākums lietot valodu... ir jāsaņem... nevis vienkārši pakalpojuma sniedzējam ir jāprot valoda. Tā ir būtiska atšķirība, jo ļoti liela daļa to, kas nesniedz pakalpojumu latviski, prot latviski runāt, bet izvēlas to nedarīt.

Šeit ir juridiskā nianse, kuru Puntuļa kungs šajā likumā piedāvā atrisināt. Ja mēs to varējām izdarīt attiecībā uz finanšu sektoru, ticu, ka spēsim būt vienoti arī attiecībā uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu nedaudz reflektēt par izskanējušo.

Nē, PROGRESĪVIE neaicina šo neatbalstīt, tāpēc ka mēs gribētu aizstāvēt kaut kādus Krievijas pilsoņus, kas speciāli un sistemātiski nerunā latviski un izvēlas nerunāt latviski. Jā, ir īsta problēma latviešu jauniešiem, daudziem mana vecuma cilvēkiem, kas neprot krievu valodu, ja viņiem prasa darbā šīs zināšanas un pieprasa, lai viņi apkalpo klientus krievu valodā. Jā, tā ir problēma, un tā ir diskriminācija. Mēs vienmēr esam bijuši pret to. Bet teikt, ka šeit kāds aizstāv Krievijas pilsoņus, ir pilnīgi viltus dilemma.

Protams, nav pieņemami prasīt krievu valodas zināšanas nepamatoti. Bet priekšlikums, ko jūs iesniedzāt, neatrisina šo problēmu pilnīgi nekādā veidā. Un tieši tāpēc, ka esam iedziļinājušies, mēs to neatbalstīsim.

Mēs aicinām uz trešo lasījumu izstrādāt un iesniegt tādu priekšlikumu, kas risinātu šo problēmu, uz kuru jūs norādījāt, kas ir trešajā daļā tagad ietverta. Bet problēma ir tieši ar pirmo daļu, kurā būtībā tiek uzlikts pienākums patērētājam uzrunāt pārdevēju latviski, tieši latviski, nevis Eiropas Savienības oficiālajā valodā, piemēram, angļu valodā. Tas nav izpildāms, kā jau norādīja vairāki kolēģi.

Atbildot uz jūsu jautājumu, Butāna kungs, – kurus cilvēkus tas skar –, tas skartu tieši tūristus un citus ārzemniekus. Ne Krievijas pilsoņus, kuri brauc uz Latviju, jo Krievijas pilsoņi uz Latviju vairs nebrauc. Šajā priekšlikumā ir vairākas daļas, kas ir savstarpēji pretrunīgas. Tieši tas padara šo priekšlikumu par neatbalstāmu. Ja tur būtu tikai tā trešā daļa, protams, mēs to atbalstītu.

Ja jūs iesniegsiet uz trešo lasījumu kaut ko kvalitatīvāku, tad mēs to atbalstīsim. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Man liekas, nevienam nav šaubu: ja mēs redzam šādus priekšlikumus, tas nozīmē, ka priekšvēlēšanu laiks jau ir sācies. Nacionālajai apvienībai vispār nav citu problēmu kā tikai valoda. Nevienā citā valstī nav aizliegts runāt kādā citā svešvalodā. Mēs aizsargājam gan patērētājus, gan uzņēmējus. Bet liegt runāt cilvēkiem kaut kādā valodā – tas ir ārprāts! Ko jūs visu laiku šeit runājat... Krievijas pilsoņi...

Mana dzimtā valoda ir krievu valoda, un es uzskatu, ka man ir pilnīgi visas tiesības ar uzņēmējiem runāt krievu valodā. Kāpēc ne? Visu laiku jūs gribat kaut ko aizliegt.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu (Starpsauciens.) un nespēlēt spēlītes ar Nacionālo apvienību, jo viņi mēģina izdarīt tā, lai vēlētāji nobalsotu par viņiem. Bet domāju, ka tā nebūs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Gribu atgādināt, ka mēs paši pieņēmām... šobrīd jau Kredītiestāžu likumā ir spēkā līdzīga norma, kas noteic, ka klientam Latvijā ir tiesības saņemt kredītiestāžu pakalpojumus latviešu valodā. Arī bankām jānodrošina... visi dokumenti... tehniskajos risinājumos... izvēles iespējas – lietotnes, tīmekļvietnes latviešu valodā vai Eiropas Savienības oficiālajās valodās. To mēs paši pieņēmām.

Tajā likumā tas bija Tieslietu ministrijas rosināts priekšlikums. Un kredītiestādēm tas jānodrošina no šī gada septembra. Diez vai kādam pietrūks izvēles iespējas internetbankā ielogoties krievu valodā.

Tieši tāpat diez vai kādam kontekstā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu... diez vai kāds skumtu pēc ēdienkartes restorānā krievu valodā. Protams, uz trešo lasījumu ir vēl jāstrādā pie šī priekšlikuma, to pilnveidojot, jo diez vai tiešā veidā šo Kredītiestāžu likuma regulējumu var piemērot visai patērētāju jomai, bet princips ir pilnīgi pareizs.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz! Vēlos ātri reaģēt uz teikto. Varbūt par to kopīgo, kas mums ir, lai nav tādas izjūtas, ka mums ir pilnīgi radikālas atšķirības.

Tas, ka ikvienam cilvēkam Latvijā ir jāsaņem un ir jābūt tiesībām, jēgpilnām tiesībām, saņemt pakalpojumus latviešu valodā, – mēs tur pilnībā esam uz vienas lapas. Līdz ar to, manuprāt, ir jānoņem nost kaut kādi jautājumi par to, ka mēs kaut kā konceptuāli citādāk pieejam šim jautājumam.

Mēs esam uz vienas lapas arī par to, ka darba tirgū, profesionālajā vidē, pastāv situācijas, ka tieši latviešu jaunieši, kas nerunā krievu valodā, tiek diskriminēti. Tādas situācijas ir bijušas. Arī to mēs sakām. Un to mēs esam risinājuši jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Tam mēs piekrītam.

Tas, kam nepiekrītam, – mēs neredzam, ka šis piedāvājums attiecībā uz šo normu to kaut kā risina. Tāpēc tiešām būtu vērtīgi, ja jūs paskaidrotu, kā šāda veida papildu norma Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mainīs to, kā strādā Valsts valodas centrs. Man tas nav skaidrs. Ko šāds papildu teikums mainīs?

Ja mēs skatāmies uz Valsts valodas likuma 1. un 2. pantu, tajos jau tiek noteikta valsts valodas aizsardzība un tiek noteikts tas, ka tā tiek aizsargāta noteiktās sabiedrības interesēs, tai skaitā arī attiecībā uz patērētāju tiesībām un aizsardzību. Tas tur jau ir rakstīts. Līdz ar to man nav skaidrs, ko šāda norma praktiski mainīs tajā, kā Valsts valodas centrs strādā.

Gribu vēlreiz norādīt: tas, kā šobrīd norma ir uzrakstīta, manuprāt, rada konceptuālas problēmas – tomēr pastāv imperatīvs attiecībā uz to, ka šāda veida komunikācija notiek valsts valodā.

Es to interpretēju kā "tikai valsts valodā". Tātad situācijās... piemēram, ir situācijas... vai nu tūristi... Korejas cilvēki un tā tālāk... attiecīgu tautību pārstāvji, kas nav no Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm... viņiem faktiski tiek liegta komunikācija, saņemot pakalpojumus. Manuprāt, tā ir tā problēma, kas ir šajā priekšlikumā. Tāpēc es to nevaru atbalstīt – tikai šī iemesla dēļ.

Tāpēc aicinu šajā brīdī Saeimai to noraidīt, un mēs varam strādāt trešajā lasījumā pie normas, kas ir jēgpilna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma. (Starpsaucieni: "Atbalstām!") Tad turpinām.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai otro reizi.

M. Armaņeva (LPV).

Kolēģi! Domāju, ka visiem viss ir skaidrs, un nevajag tagad mūs pataisīt par kaut kādiem... nezinu... nevalstiskiem. (Starpsaucieni.)

Par valsts valodu viss ir skaidrs. Protams, patērētājam ir tiesības saņemt pakalpojumus latviešu valodā. Bet pirmās daļas redakcija, kādu jūs piedāvājat, uzliek pienākumu pat runāt tikai vienā valodā. Arī mūsu pilsētu un valsts viesiem, tūristiem... ne angļu valodā nedrīkst runāt, ne vācu, ne itāļu, ne spāņu, ne franču. Pirmās daļas formulējums ir ļoti šaurs, no vienas puses, un, no otras puses, ļoti maldinošs – ka komunikācija notiek tikai valsts valodā, un punkts!

Aicinu neatbalstīt šādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mans kolēģis Andris Šuvajevs jau iezīmēja tās pretrunas, kas ir šajā priekšlikumā. Mēs komisijā to plaši izdiskutējām, un domāju, ka korektā rīcība šobrīd būtu atsaukt šo priekšlikumu un uz trešo lasījumu sagatavot korektu priekšlikumu – bez šīm pretrunām.

Var, protams, izvēlēties ērto polittehnoloģisko pozīciju, kurā jūs uztaisāt šo diskusiju, safilmējat savus tiktokus un tad uz trešo lasījumu labojat. Manuprāt, korektāk būtu bijis iesniegt patiešām nepārprotamu... jo pēc būtības daudzi piekrīt premisai, bet tas izpildījums... ja pat Saeimas deputātiem nav skaidrs, kas ar to bija domāts, tad iedomājieties, kā rīkosies... ko ietver šis likumprojekts.

Vēl viena svarīga lieta – šis likumprojekts kopumā (ceru, ka mēs tūlīt tiksim līdz esencei) ir par patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā, tai skaitā, piemēram, ātro kredītu jomā, kurā patiešām mūsu patērētāju aizsardzība ir jāstiprina. Mēs pārņemam arī ļoti svarīgu aktuālo Eiropas Savienības likumdošanu, un tā ir šī likumprojekta esence.

Atceros, kad komisijā skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs tomēr visi vienojāmies, ka uz otro lasījumu priekšlikumi būs saistīti tieši ar patērētāju tiesību aizsardzību kreditēšanas jomā. Skaidrs, ka "Nacionālā apvienība" izmantoja iespēju tomēr ielikt iekšā kaut ko par valodu un, protams, izprovocēt šo diskusiju.

Papildinot to, ko ne līdz galam pateica Vitenberga kungs... ļoti labi atceros, tāpēc ka pats šo jautājumu uzdevu Valsts valodas centra vadītājai... Viņa apstiprināja – jā, premisā šī problemātika eksistē. Protams, latviešu jaunieši, kuri nerunā krieviski, kurus dažreiz "mobingo" kāds krievvalodīgais, lai runā krievu valodā... tā nav pieļaujama situācija. Par to iestājas, domāju, viss Saeimas spektrs. Bet vienlaikus uz manu jautājumu, vai Valsts valodas likums šobrīd kaut kādā mērā likuma līmenī ierobežo cilvēktiesības šajā jomā, bija skaidra un nepārprotama atbilde: nē, Valsts valodas likums ļoti precīzi, detalizēti norāda latviešu valodas lomu un tiesības saņemt informāciju latviešu valodā. Un nevar būt situācija, kurā kāds tiek "mobingots" runāt citā valodā.

Tāpēc šeit drīzāk ir jautājums par ieviešanu, par uzraudzības iestādēm, to kapacitāti. Arī to atzina Valsts valodas centrs. Ja vēlaties šo likumprojektu, kas paredzēts pavisam citam mērķim, padarīt par politisku pozicionēšanos, tad dariet to vismaz korekti – bez acīmredzamām pretrunām. Tad, esmu pārliecināts, komisijā trešajā lasījumā gūsiet vienbalsīgu atbalstu.

Šobrīd – šādā pretrunīgā formā – ne es, ne PROGRESĪVIE kopumā nevaram atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Protams, ka es un mani kolēģi atbalstām latviešu valodu un gribam, lai Latvijā neviens jaunietis netiek diskriminēts darba tirgū. Bet veidot šādus demonstratīvus – demonstratīvus! – likuma pantus, kas neko nerisinās, tai pašā laikā nerisinot reālās problēmas (Starpsauciens.), kuras tiešām ir publiskajā sektorā...

Esmu ar saviem studentiem Latvijas Universitātē runājusi tikai latviešu valodā. Visi darbi ir latviešu valodā. Arī pat tādos gadījumos, kad iestājoties... latviešu valoda nav bijusi sevišķi stipra.

Tas nozīmē, ka ir jādomā, kā šo komunikāciju veidot un virzīt, lai latviešu valoda būtu mūsu ikdienas saskarsmē... nevis ar nevajadzīgām deklarācijām, kas saasina šīs attiecības, bet neko nerisina. Domāju, ka pie risinājuma šeit būtu jāuzliek pienākumi... Ne jau patērētājs to risinās. To var risināt iestāžu, organizāciju noteikumi, kas ļauj nodrošināt saskarsmi pirmām kārtām latviešu valodā un, ja vajag, citā. Bet ne tādas absurdas situācijas... ka tagad visiem tūristiem būs jāprot latviski.

Vienkārši padomājam par loģisko darbību gaitu, nevis... tādas demonstratīvas lietas, kas neko nerisina.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kāda ir atšķirība starp prātvēderu un korektu deputātu? Ja korekts deputāts atbalsta ideju, bet nepiekrīt redakcijai, komisijas sēdē... vai komisijas vadītājs pirms sēdes jau ar Juridisko biroju sagatavo alternatīvu tekstu... juridiski korekti pamato, kādēļ alternatīva, lai to pašu mērķi sasniegtu, ir labāka. Un tad visi klātesošie izšķiras par vienu vai otru redakciju, ieklausās Juridiskajā birojā.

Kā jūs domājat, vai deputāts Briškens, kurš ir komisijas vadītājs, vai kāds cits no runātājiem piedāvāja alternatīvu redakciju? Atbilde: nē. Kādēļ iedzīvotājiem vai mums būtu jānotic, ka jūs atbalstāt ideju, ja to noraidāt balsojumā un nepiedāvājat alternatīvu? Tad tieši kas, izņemot jūsu liriku, retoriku, liecina, ka jūs tiešām to problēmu izzināt?

Rasnačas kundze, kurš sanāk tas demonstratīvais? Vai nesanāk, ka demonstratīvais ir tas, kurš apgalvo, ka izprot problēmu, bet neiesniedz priekšlikumu? Vai tas nav tas demonstratīvais?

Briškena kungs, jūs sakāt, ka mēs kaut ko par valodu iesniedzam... Pārlasiet Saeimas deputāta zvērestu, pirms sakāt kaut ko par valodu! Tas ir visu Saeimas deputātu pienākums, nevis vienas vai divu frakciju pienākums – rūpēties par valodu.

Protieties, atbalstiet šo likumprojektu! Nākamreiz, kad jūs sakāt, ka atbalstāt ideju, bet ne izpildījumu, piedāvājiet labāku izpildījumu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Jau 35 gadi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un priekšlikumi par latviešu valodu kļūst arvien absurdāki un absurdāki.

Vakar ziņu lentē parādījās ziņa, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir priekšlikums par vienotas sistēmas izveidošanu latviešu valodas apguvei pieaugušajiem. Es jūs apsveicu – 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas! Beidzot! Cik naudas ir iztērēts pa šiem gadiem, un pie kā mēs esam nonākuši? Pie tā, ka tagad likumā būs noteikts, kāda Latvijā būs komunikācijas valoda. "Komunikācijas valoda" – tas ir jauns... nē, nu tas ir kaut kas! Tajā pašā laikā...

Mums, ģimenei, kā jau daudzām ģimenēm, ir čats. Šajā čatā jaunā paaudze raksta tā, ka vecajai paaudzei ir jāiztulko. Čatā parādās "Thanks fam par apsveikumiem"... šitāds viss...

Vienkārši – par ko mēs domājam? Mēs nedomājam par to, lai mūsu bērni komunicētu labā, tīrā latviešu valodā. Mēs nedomājam par to. Nē! Mēs tagad sāksim ar likumu koriģēt, kāda būs komunikācijas valoda ar patērētājiem, tajā skaitā ar tiem, kas atlidos, iespējams, no kaut kādas trešās pasaules valsts.

Pamainiet nedaudz fokusu... 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas. Man ir kauns. Reāli.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti nepatīk kāpt tribīnē... par valodas jautājumiem, bet vienmēr kaut kā uzkāpju, jo grūti klusēt.

Mana vecāmamma, vieglas viņai smiltis, visu mūžu balsoja par LNNK un "Tēvzemei un Brīvībai". Par Krastu, par Grīnblatu, vēlāk arī par Dzintara kungu. Pat tad, kad Vilis Krištopans bija "Latvijas ceļā", kad viņš bija premjers, viņa vienmēr balsoja par LNNK un "Tēvzemei un Brīvībai".

Pēc būtības tā bija vējā izmesta balss, jo, kā 15 gadus atpakaļ risināja vienus un tos pašus jautājumus par valodu, tā tos risina šodien un risinās vēl pēc 15 gadiem. Ja jums tiešām valoda būtu svarīga, tad tas, ko jūs risinātu, būtu anglicismu ietekme... kas ir mūsu bērnos.

Kad piecpadsmitgadīgi jaunieši un pat jaunāki savā starpā runā, tu pat nesaproti, kādā valodā viņi runā. (Starpsauciens.) Esmu redzējis, kā viņi tiešsaistē spēlē spēli "Fortnite" un savā starpā sarunājas. Nevar identificēt, kas tā ir par valodu. Un tajā nav neviena krievu vārda. Pilns ar angļu vārdiem.

Tā ka šis mīts, ka krievu valoda... Tas viss ir pārgājis. Tagad ir jācīnās ar anglicismiem. Ja jūs esat valodas aizstāvji, tad sāciet to darīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Butāna kungs teica, ka nebija alternatīvas komisijas sēdē. Bija alternatīva! Nebija strīda par otro daļu. Par otro daļu... mēs visi zinām... kā Krastas kundze teica... mēs visi esam nobalsojuši attiecībā uz banku kreditēšanu, visu pārējo – tikai latviešu valodā... patērētājam ir tiesības saņemt. Bet runa ir par pirmo daļu. Pirmā daļa ir likumdošanas brāķis, piedodiet, jo nonāk pretrunā... Sākumā pasaka – notiek tikai latviešu valodā, tālāk – ir tiesības saņemt...

Pirmā daļa ir lieka, tāpēc es komisijas sēdē piedāvāju pirms balsošanas – balsojam pa daļām! Pirmo daļu atbalstīt būtu bezjēdzīgi, muļķīgi, jo tā kaut kādā veidā nosaka – patērētājiem tikai... notiek latviešu valodā. Un mēs piespiežam arī tos, kuriem pat nav jākārto valodas eksāmens, 70+, runāt tikai latviešu valodā, ko viņi, visticamāk, nespēj... un tas no viņiem arī vairs netiek prasīts.

Otrā daļa – viss jau ir aprobēts, apstiprināts. Otrā daļa darbojas. Pret otro daļu nevienam nebija iebildumu. Es atturējos, jo netika sadalīts pēc mana ierosinājuma. Man liekas, ka Vitenbergs iebilda, negribēja sadalīt divās daļās.

Līdz ar to, ja mēs šodien runājam par abām daļām, tā ir pretruna, tas ir likumdošanas brāķis. Un šādu pasniegt kā apstiprinātu otrajā lasījumā... nu sabiedrība taču skatās, ko mēs pieņemam. Ceru, ka jūs paši uz trešo lasījumu pirmo daļu izsvītrosiet, jo pilnībā pietiek ar otro daļu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Balsojam un atbalstām, jo viss, ko vien varētu pateikt no šīs tribīnes par šo jautājumu, ir jau pateikts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi. (Zālē troksnis.)

N. Puntulis (NA).

Paldies, kolēģi, tiem, kas sadzirdēja vai izlasīja šī priekšlikuma pamatdomu. Paldies par atbalstu!

Vēršos pie frakcijas Latvija pirmajā vietā un atgādinu jūsu līdera Šlesera kunga uzrunas, kurās vienmēr vismaz trešdaļu laika paņēma vaimanas par to, cik daudz jauniešu ir pametuši Latviju, pametuši mūsu valsti. Šis ir viens no tiem jautājumiem, kādēļ jauni cilvēki pamet Latvijas valsti, jo viņiem tiek pieprasīta valoda, kuru viņi nezina. (Dep. L. Liepiņa: "Ir kāds pētījums? Parādiet..." Zālē troksnis.)

Kolēģi, vēlreiz atgādinu – mēs šobrīd balsojam par otro lasījumu. Mums priekšā ir trešais lasījums.

Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

S. Ābrama. Atgādinu, ka komisijā 1. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 22, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.

S. Ābrama. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uzliek Ministru kabinetam pienākumu noteikt kārtību, kā šie pienākumi atmaksāt kredītu tiks realizēti attiecībā uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri pilda valsts aizsardzības militāro dienestu 11 mēnešus, vai alternatīvā dienesta veicējiem, kuri pilda valsts aizsardzības civilo dienestu 11 mēnešu periodā. Tātad būs iespējams atlikt kredītsaistību maksājumus vai arī kādā citā veidā... bet to lems Ministru kabinets. 2. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Paredz svītrot 8. panta 4.⁶ daļu, kas uzlika ierobežojumu, kādā laika periodā var celt tiesā prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu. Bija noteikti trīs gadi.

Kā komisijā sapratām, tas nav lietderīgi – ierobežot ar laika periodu. Tāpēc principā šī daļa tiek svītrota. Komisija daļēji atbalstīja Miezaiņa priekšlikumu, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – izslēgt šīs daļas pirmo teikumu. Miezaiņa priekšlikums paredzēja svītrot visu daļu, kas bija, patiesību sakot, kā viņš atzina, kļūda.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 5. – deputāta Valda Maslovska priekšlikums. Uzliek pienākumu kredīta starpniekam vai starpnieka pārstāvim precīzi sniegt visu informāciju, kādi maksājumi vēl attieksies uz patērētāja kredīta līguma noslēgšanu. Tātad – lai visa informācija būtu pieejama. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē deputāta Maslovska priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Papildina kārtību, kādā atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēji tiek reģistrēti atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju reģistrā, paredzot arī reģistrācijas pārtraukšanas uz laiku fiksēšanu šajā reģistrā. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumos precizē, ka grozījumi attiecībā uz visiem pantiem un punktiem stājas spēkā 2026. gada 20. novembrī. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tie ir saistītie likumprojekti. Tātad likumprojekts "Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā".

Priekšlikumu nav.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

S. Ābrama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Tātad izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"" pirmajā lasījumā.

Likumprojekts saistīts ar jautājumu, kas skar cilvēktiesības uz mieru, uz veselību un uz pilnvērtīgu dzīvi savās mājās. Pilnvērtīgs miegs – tā nav greznība, tā ir cilvēka pamatvajadzība. Miegs ir pamats fiziskajai un garīgajai veselībai. Taču realitātē daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri saskaras ar situācijām, kad naktsmieru traucē skaļa mūzika izklaides vietās, publiskajos pasākumos, viesu namos, uz terasēm un no citiem izklaides trokšņa avotiem.

Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību pret nevēlamu un kaitīgu izklaides troksni. Tiesībsargs 2024. gada 17. jūnija atzinumā ir konstatējis, ka valsts nav pilnībā izpildījusi no Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni, un ir aicinājis pilnveidot normatīvo regulējumu.

Praksē pašvaldības regulāri saņem ievērojamu skaitu sūdzību par izklaides troksni, un tas apliecina, ka esošais regulējums nav pietiekami efektīvs. Tāpēc komisija uzskatīja par nepieciešamu pilnveidot tiesisko regulējumu, paredzot kaitīgo nevēlama trokšņa regulēšanas kompetenci tieši pašvaldībām, kas vislabāk apzinās savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzības. Tādējādi pašvaldības varētu savas administratīvās teritorijas ietvaros ierobežot pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā radīto pārmērīgo troksni un nodrošināt sabalansētu dažādu sabiedrības grupu interešu ievērošanu.

Šis likumprojekts paredz noteikt, ka pašvaldības savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret troksni, kas rodas pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā, kā arī paredz pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus, nosakot atļauju izsniegšanas kārtību, prasības skaņas pastiprinošu iekārtu izmantošanai, prasības skaņas izolācijai un šo prasību izpildes kontroli.

Būtiski ir uzsvērt, ka, ņemot vērā trokšņošanas problemātikas atšķirību dažādās pašvaldībās, likumprojekts paredz pašvaldībām rīcības brīvību izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību, proti, pašvaldība saistošos noteikumus izdos tikai tad, ja tā konstatēs objektīvu nepieciešamību noteikt pasākumus cilvēku aizsardzībai pret nevēlamu vai kaitīgu izklaides troksni.

Sadarbojoties ar Juridisko biroju un citām iesaistītajām institūcijām, komisija izstrādāja un 2026. gada 18. februāra sēdē konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"", lai tādējādi pakāpeniski sakārtotu un risinātu problēmas saistībā ar pārmērīgu izklaides troksni.

Ņemot vērā gadiem samilzušo problēmu un to, ka aktīvā vasaras sezona tuvojas straujiem soļiem, komisija arī lēma, ka šis likumprojekts būtu izskatāms steidzamības kārtībā.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Rasima. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanu Saeimā.

L. Rasima. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 15. marts, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 12. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. (Starpsauciens.)

L. Rasima. Tad man šeit ir nepareizi. 15., ja?

Sēdes vadītāja. Tātad, lūdzu, precizējiet... vēlreiz!

L. Rasima. Tātad 5. marts – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 12. ... Es teicu savādāk?

Sēdes vadītāja. Tātad 5. marts – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 12. marts – likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē.

Paldies.

L. Rasima. 12. marts. Es atvainojos, kaut ko nepareizi pateicu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Klīnisko universitātes slimnīcu likums", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Sveicināti, kolēģi! Es mēģināšu būt ļoti garš saturiskā ziņā. Es gribēju ļoti īsi par šiem trim universitātes (Starpsauciens.)... es nevaru sarunāties, žēl... šiem trim ļoti svarīgajiem likumiem. Trīs universitātes slimnīcu likums – ja es varētu akcentēt – ir ļoti, ļoti svarīgs. Pusotru gadu tas jau ir... Kādus 10 vai vairāk gadus atpakaļ bija pirmā iestrāde Ārstniecības likumā, kur tika fiksēta šo trīs universitātes slimnīcu īpašā nozīme. Pašlaik tas ir kļuvis vēl svarīgāk. Pusotru gadu Veselības ministrijas vadībā ir strādājuši gan zinātnieki, gan pedagogi, gan ārsti. Galvenais, ka tā iniciatīva nāk no ārstiem. Tas nav tāds birokrātijas paveids, ka nāk no augšas... kas tiks noplūdināts uz turieni. Tas ir otrādāk. Tas nāk no ārstiem, kas pusotru gadu ir strādājuši, diskutējuši un ir nonākuši pie šāda rezultāta. Manā uzskatā, tas ir ļoti, ļoti vajadzīgi.

Komisijas sēdē mēs likumprojektu izskatījām un vienbalsīgi atbalstījām.

Svarīgākie momenti ir tādi, ka... principā šīs trīs slimnīcas balstās uz trīs pīlāriem: pirmais pīlārs – ārstniecība, sarežģītu slimību ārstēšana, otrais – izglītība, un trešais – zinātne. Tas ir trīs... tie visi šajās slimnīcās trijās ietverti. Mainīsies arī slimnīcu juridiskais statuss. Ir piedāvājums, ka tās nebūtu kapitālsabiedrības, tām nevajag pelnīt naudu, tām ir jāārstē cilvēki.

Es negribētu iedziļināties katrā no šiem punktiem. Es tikai gribu pateikt – tie, kas ir sūtījuši īsziņas... vēl arī dažiem kolēģiem... nekādā gadījumā mēs nedrīkstam vājināt valsts slimnīcas, it sevišķi trīs lielākās valsts slimnīcas, uz kuru bāzes... ja tās būs spēcīgas, būs spēcīgas arī reģionālās slimnīcas, kuras tik un tā mums būs nepieciešamas stiprināt.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Visiem tiem, kuriem pusotru gadu bija laiks, kamēr bija šī diskusija, un kuri, iespējams, tagad būs attapušies, ka šāds likumprojekts ir tapis, būs iespēja diskutēt, iesniegt savus priekšlikumus... un aci pret aci komisijā diskutēt, kas tad vienai ārstu grupai patīk un otrai ārstu grupai nepatīk. Man būs ļoti interesanti. Domāju, ka arī kolēģiem komisijā būs interesanti uzklausīt vienas un otras puses argumentus... un tad mums vajadzēs pieņemt arī tos lēmumus.

Tāpēc, kolēģi, šeit ir trīs likumi – šis, galvenais, likums un divi pavadošie likumi.

Aicinu un no savas puses arī lūdzu šo likumu pieņemt. Tas ir ļoti svarīgs. Šīs trīs slimnīcas, kas sanāca kopā, ir atradušas kopīgu valodu gan izglītībā, gan medicīnā, gan zinātnē.

Tāpēc es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Klīnisko universitātes slimnīcu likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, aicinu arī atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", jo šajā likumprojektā tā doma ir... Tagad mēs skatām Darba likumu, un tur ir virsstundas un vēl šīs kategorijas, kas ir ārsti un vēl... tas attiecas uz šo likumu, un šeit ir ielikti priekšlikumi... kāds būtu skatījums attiecībā uz ārstiem un pārējo personālu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Bērziņš. Arī 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. 10. aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Arī grozījumi Ārstniecības likumā, par ko ir daudz diskutēts... virsstundu limiti... ir bijušas daudzas sarunas, ka ārsti... medmāsas, it sevišķi vidējais medicīniskais personāls, varbūt varētu drusku ilgāk pastrādāt slimnīcā... uz vietas, kur viņš atrodas... bet tur viņš nedrīkst, pēc likuma viņam jāiet ir uz kādu citu vietu strādāt. Tikai tādā veidā to var darīt. Tas arī ir viens no momentiem. Bet te ir arī iekļauts par finansējuma uzlabošanu ārstiem, medicīnas personālam slimnīcās.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Bērziņš. Paldies. Es gribu pateikt paldies...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tāpat – 10. aprīlis.

A. Bērziņš. Es gribu pateikt paldies Veselības ministrijai, kas visu šo laiku ir strādājusi kopā ar ārstu darba grupu un ir radījusi šo dokumentu. Gribu pateikt paldies arī atbildīgajai komisijai. Mums bija ļoti saturīga komisijas sēde, atnāca visi tie cilvēki, kas šos gadus kopā strādāja un veidoja šo dokumentu. Godīgi sakot, mums pirmo reizi bija tāds unisons – unisons no profesoru, akadēmiķu puses, kuri nāca un stāstīja to, cik tas būtu svarīgi. Un deputāti vienbalsīgi atbalstīja šo likumu un arī priekšlikumus citos likumos.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pēdējais darba kārtības jautājums – paziņojuma izskatīšana.

Paziņojums par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2025. gada 1. septembra līdz 2026. gada 8. janvārim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģes! Šis saraksts apliecina tikai to, ka mēs visi esam cilvēki. Lūdzu nevienu nenosodīt!

Tātad paziņojums par administratīvi sodītajiem deputātiem laika periodā no 2025. gada 1. septembra līdz 2026. gada 8. janvārim.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītajiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2025. gada 1. septembra līdz 2026. gada 8. janvārim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības ir saukti šādi Saeimas deputāti:

Maija Armaņeva. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā... mani vienmēr ir fascinējuši šie... Trešās pārvaldes Otrā nodaļa... Ar ko viņi nodarbojas? Nav skaidrs... 2025. gada 10. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. panta ceturto daļu (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 8. janvārī.

Artūrs Butāns. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 5. grupā 2025. gada 7. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 74. panta otro daļu (par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 207. ceļa zīmi). (Starpsauciens: "Kas tas ir?") Ja nemaldos – "STOP" zīme. (Starpsauciens. Smiekli.) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 27. novembrī.

Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3. grupā 2025. gada 18. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 76. panta pirmo daļu (par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar... sākot ar 401. ... līdz 422. ceļa zīmei). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 5. novembrī. Ķieģelis tas ir, ja? (Smiekli.) Nē? (Starpsauciens.) Ā, rīkojuma zīme, jā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli! (Starpsaucieni.)

E. Zivtiņš. Ilze Indriksone. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2025. gada 11. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta trešo daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un tā tālāk). (Starpsauciens: "Oho!") Nē, nē, nē, tas ir arī ar vieglo automašīnu. Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 30. septembrī.

Jeļena Kļaviņa. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļā 2025. gada 21. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 19. pantu (par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 10. decembrī.

Gunārs Kūtris. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupā 2025. gada 5. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā, kas izdarīts vietās, kas apzīmētas ar 519. vai 555. ceļa zīmi, tātad "Apdzīvotas vietas sākums", vai ar 533. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona"). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 24. septembrī.

Linda Matisone. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 11. grupā 2025. gada 18. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30...). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 5. decembrī.

Zane Skujiņa-Rubene. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupā 2025. gada 22. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 54. panta ceturto daļu (par braukšanu pa kreiso malējo joslu vai tā paša virziena tramvaja sliežu ceļu klātni gadījumos, kad tas nav atļauts). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 10. decembrī.

Sarakstu noslēdz Didzis Šmits. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļā 2025. gada 4. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ieroču aprites likuma 98. panta pirmo daļu (par gāzes ieroča un signālieroča vai tā munīcijas aprites noteikumu pārkāpumiem). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 23. decembrī.

Vēršam uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Jura Viļuma, Andra Kulberga, Edgara Putras, Māra Kučinska un Lindas Matisones jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai (Zālē troksnis.)... Kolēģi, mazliet klusāk... "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi". Jautājums pāradresēts klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Klimata un enerģētikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš paredzētās ārvalstu vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs dēļ. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotā komandējuma dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša un Edmunda Zivtiņa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas projekta efektivitāti un secinājumu ieviešanu izglītības kvalitātes uzlabošanā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera jautājums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim "Par plūdu risku plānošanas politiku". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 26. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Inga Bērziņa, Anita Brakovska, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Juris Jakovins, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Anna Rancāne, Līga Rasnača... Līga ir, Jana Simanovska, Edvards Smiltēns, Ilze Vergina, Juris Viļums un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---