Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Jaunatnes likumā

Izdarīt Jaunatnes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 13. nr.; 2009, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 166. nr.; 2015, 251. nr.; 2016, 241. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta tekstu šādā redakcijā:

"Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 30 gadiem — dzīves kvalitāti, attīstot viņu kompetences, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni un jaunatnes politikas sistēmas pilnveidi."

2. Aizstāt 2. panta pirmajā daļā vārdus "politikas īstenošanā iesaistītās" ar vārdiem "politikas izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā iesaistītās".

3. 2.¹ pantā:

izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) sniegt jauniešiem iespēju gūt dzīvei nepieciešamās kompetences (tajā skaitā attīstīt zināšanas, prasmes, vērtības un uzskatus) neformālās izglītības veidā;";

papildināt trešo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) veicināt jauniešu izpratni par latviešu valodu kā valstisku vērtību un sekmēt latviešu valodas lietojumu.";

izteikt ceturtās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips — nodrošināt jauniešiem iespēju attīstīt savas kompetences ārpus viņu dzīvesvietas un piedalīties mobilitātes aktivitātēs, kā arī veicināt citu valstu, starptautisko institūciju ieteikumu un labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā."

4. 3. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) koordinē un organizē mācības un pieredzes apmaiņu darbā ar jaunatni iesaistītajām personām;";

papildināt pirmo daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6) koordinē un organizē jaunatnes politikas un darba ar jaunatni pētniecību un monitoringu, kā arī iegūst un apkopo datus par jaunatnes politikas un darba ar jaunatni kvalitāti;

7) informē sabiedrību par jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni sasniegtajiem rezultātiem.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izglītības un zinātnes ministrs ik gadu apstiprina jaunatnes politikas valsts programmu, kurā atbilstoši jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem nosaka jaunatnes politikas ikgadējās prioritātes un to īstenošanas pasākumus (tajā skaitā neformālās izglītības programmas kompetenču pilnveidei darbā ar jaunatni).";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (turpmāk — aģentūra) īsteno jaunatnes politiku, sekmējot darba ar jaunatni sistēmas ilgtspējīgu attīstību vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Aģentūra:

1) īsteno ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu, Eiropas Savienības un starptautiskās programmas, kā arī citus projektus, iniciatīvas un pasākumus darbā ar jaunatni;

2) izstrādā un īsteno neformālās izglītības programmas, tajā skaitā ikgadējā jaunatnes politikas valsts programmā paredzētās neformālās izglītības programmas kompetenču pilnveidei;

3) šā likuma 12. panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā var piešķirt stipendijas neformālās izglītības programmu apguvei atbilstoši ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros noteiktajam finansējumam;

4) sagatavo un izplata informāciju par tās kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un starptautisko programmu, kā arī citu projektu un iniciatīvu īstenošanu darbā ar jaunatni un citiem jaunatnes politikas jautājumiem;

5) sniedz atbalstu izglītības iestāžu pašpārvaldēm, jauniešu domēm un jaunatnes organizācijām jauniešu pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai."

5. Izteikt 4. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts un pašvaldību institūciju un biedrību pārstāvjus, kā arī Latvijas Jaunatnes padomes deleģētus jaunatnes organizāciju pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju pārstāvji veido vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāva."

6. 5. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldība veic darbu ar jaunatni tā, lai aptvertu dažādas jauniešu mērķgrupas un sasniegtu pēc iespējas vairāk pašvaldības jauniešu. Pašvaldība ievēro jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī izstrādā pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus.

(2) Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju, kā arī nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni. Pašvaldībai ir tiesības:

1) iecelt jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni — un jaunatnes darbinieku — personu, kas veic darbu ar jaunatni;

2) izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai citu koleģiālu institūciju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

3) izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas;

4) izveidot jauniešu centru vai citu institūciju, kuras mērķis ir īstenot šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā minētos pamatuzdevumus un veicināt pašvaldības jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

5) ļaut jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot pašvaldības jauniešu centra telpas vai citas pašvaldības rīcībā esošās telpas šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā minēto pamatuzdevumu īstenošanai;

6) noteikt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists vai jaunatnes darbinieks un ja viņa pamatkompetences neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, viņam ir pienākums apgūt mācību programmu pamatkompetenču pilnveidei. Prasības attiecībā uz jaunatnes lietu speciālista un jaunatnes darbinieka pamatkompetencēm, kā arī kritērijus un kārtību, kādā īsteno un apgūst mācību programmu pamatkompetenču pilnveidei, nosaka Ministru kabinets.";

izteikt sestās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) līdzdarboties pašvaldības lēmumu pieņemšanā un tās organizētajos pasākumos;";

izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Ja pašvaldība izveido jauniešu centru vai šā panta otrās daļas 4. punktā minēto citu institūciju, tā nodrošina:".

7. Izteikt 5.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

"Plānošanas reģioni veicina reģionālu jaunatnes politikas pasākumu plānošanu un īstenošanu."

8. 6. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"6. pants. Jaunatnes organizācija";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kārtību, kādā jaunatnes organizācijas iekļauj jaunatnes organizāciju sarakstā un izslēdz no tā, kā arī jaunatnes organizāciju sarakstā iekļaujamās ziņas nosaka Ministru kabinets. Jaunatnes organizāciju sarakstu uztur Izglītības un zinātnes ministrija.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Jaunatnes organizācijai ir tiesības iecelt jaunatnes darbinieku un īstenot neformālās izglītības programmas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā."

9. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

"6.¹ pants. Latvijas Jaunatnes padome

(1) Latvijas Jaunatnes padome ir biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojušās organizācijas, kuru statūtos kā viens no mērķiem ir noteikts darbs ar jaunatni un kuru tiešā mērķgrupa ir jaunieši, un organizācijas, kuru statūtos kā viens no mērķiem ir noteikta jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana.

(2) Latvijas Jaunatnes padome:

1) pārstāv jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, intereses nacionālā un starptautiskā līmenī un risina citus ar jaunatnes interešu pārstāvību saistītus jautājumus;

2) sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, intereses.

(3) Latvijas Jaunatnes padomei ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, tiesības vai intereses."

10. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Nacionālais jaunatnes dialogs

(1) Nacionālais jaunatnes dialogs ir konsultatīvs process, kura mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību un noskaidrot jauniešu viedokli par tādiem lēmumiem, tiesību aktiem un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kuri var ietekmēt jauniešus un jaunatnes politiku valsts līmenī.

(2) Nacionālā jaunatnes dialoga ietvaros jaunieši (tajā skaitā jaunatnes organizāciju, jauniešu domju, izglītības iestāžu pašpārvalžu un darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju pārstāvji) kopā ar lēmumu pieņēmējiem (tajā skaitā Saeimas, Ministru kabineta un citu valsts institūciju pārstāvjiem) izskata jautājumus, kas skar jaunatnes politiku valsts līmenī, un izstrādā risinājumus, kas nodrošinātu jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanu un līdzdalības stiprināšanu.

(3) Latvijas Jaunatnes padome koordinē nacionālo jaunatnes dialogu, tostarp sniedz informatīvu atbalstu nacionālajā jaunatnes dialogā iesaistītajiem jauniešiem un sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizē seminārus, konferences un citus nacionālā jaunatnes dialoga pasākumus.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija uzrauga nacionālā jaunatnes dialoga koordinēšanu, kā arī sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi organizē Saeimas, Ministru kabineta un citu valsts institūciju pārstāvju dalību nacionālajā jaunatnes dialogā.

(5) Nacionālā jaunatnes dialoga darbību, tajā skaitā koordinēšanu, finansē no valsts budžeta.

(6) Nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanas un koordinēšanas kārtību, kā arī tā finansēšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets."

11. Izteikt 11. panta 1. punktu šādā redakcijā:

"1) mācības jauniešiem par komercdarbības uzsākšanu;".

12. 12. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Jaunatnes organizācijai ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni un administratīvo spēju stiprināšanai.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "pašvaldība" ar vārdiem "plānošanas reģions";

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "Jaunatnes organizācijai ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu" ar vārdiem "Jaunatnes organizācijai ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Darbā ar jaunatni iesaistītajai personai, kura apgūst ikgadējā jaunatnes politikas valsts programmā paredzēto neformālās izglītības programmu kompetenču pilnveidei, ir tiesības saņemt stipendiju. Stipendijas apmēru, saņemšanas kritērijus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

13. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"2. Grozījums šā likuma 5. pantā par ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

3. Šā likuma 7.¹ pants stājas spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

4. Šā likuma 12. panta astotā daļa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.";

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1. punktu.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 19. februārī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 5. martā