Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas trešās sēdes turpinājums 2026. gada 12. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpināsim 2026. gada 29. janvāra kārtējās sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc izsludinātā pārtraukuma. (Pauze.)

Darba kārtībā – uzsāktās, bet nepabeigtās lietas izskatīšana.

Atgādināšu, ka izskatījām lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai".

Debates tika slēgtas, bet kvoruma trūkuma dēļ nenotika balsojums par lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 48, atturas – 1. Lēmuma projekts noraidīts.

Kolēģi! Un mums ir (Zālē troksnis.)... Kolēģi! Nu, mazliet klusāk!

Par balsošanas motīviem pieteicies pirmais runātājs – deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es lūdzu – mazliet klusāk!

N. Puntulis. Iepriekšējā Saeimas sēdē šis jautājums netika izskatīts kvoruma trūkuma dēļ. Pēc tam publiskajā telpā izskanēja pārmetumi, ka opozīcija esot rīkojusies nekorekti, it kā apzināti izjaucot kvorumu pašu iesniegtajam pieprasījumam.

Vēlos skaidri uzsvērt, ka kvoruma nodrošināšana Saeimas sēdēs ir valdošās koalīcijas politiskā un organizatoriskā atbildība. Saeimas darba nepārtrauktība un spēja pieņemt lēmumus ir atkarīga no tā, vai koalīcija spēj nodrošināt savu deputātu klātbūtni un disciplinētu līdzdalību balsojumos.

Ar konkrēto rīcību mūsu mērķis bija vērst sabiedrības uzmanību uz būtisku problēmu – faktu, ka pat balsojumā par savas valdības vadītāju koalīcija nespēj nodrošināt kvorumu.

Šī situācija raisa pamatotus jautājumus par valdības darba organizāciju, atbildību un attieksmi pret parlamenta darbu kopumā. Uzskatām, ka sabiedrībai ir tiesības redzēt ne tikai balsojuma rezultātus, bet arī to, cik atbildīgi tiek nodrošināta Saeimas kā likumdevēja pilnvērtīga darbība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram par balsošanas motīviem.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es balsoju "par" Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisiju. Mana balsojuma motivācija ir vienkārša. Vai var nosaukt kaut vienu jomu, kurā šobrīd nevaldītu apjukums, pasivitāte un haoss? Ārlietas, siltuma un pārtikas cenas, izglītība, migrācija, "Rail Baltica", pašvaldības un vēja parki... Simts miljonu sadārdzinājums slimnīcas būvē ministra untuma un nekompetences dēļ... Vai premjere ir bijusi līdere, komandas kapteine? Viens ministrs pamests politiskai nosalšanai uz pāļa Daugavā, cits pamests, aprakts zem milzīgām pārtikas un apkures cenām. Vēl viens – gluži kā Mauglis "Džungļu grāmatā" – atstāts mežā ar sarkanajiem suņiem. Vai ir kāda lieta, kurā premjere būtu iesaistījusies, palīdzējusi, atradusi risinājumu?

Šī valdība nav labojama. Taču problēmas ir labojamas. Vēl astoņi mēneši. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam par balsošanas motīviem.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Valdības vietā mums ir pretrunu un savstarpēja naidīguma plosīta politiķu grupa, kas nevis vada valsti, bet labākajā gadījumā vienkārši velk laiku labi apmaksātos krēslos, bet sliktākajā – nodara kaitējumu mūsu valsts interesēm, tā radot haosu visā, kam pieskaras, – izglītība, migrācija, enerģētika, veselības aprūpe, nu jau arī ārlietas...

Kādreiz neaizskaramā sarkanā līnija kļuvusi par iekšpolitisku intrigu, nenovīdības un ķildīguma objektu. Aiz daudzajiem skaistajiem un skaļajiem vārdiem joprojām slēpjas milzīgi tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju un pat daudz piesauktā ērtā pasažieru satiksme ar Krieviju, un neatbildēti jautājumi par mūsu robežas drošību. Vai varam būt droši, ka arī drošība un aizsardzība nekļūst vai jau nav kļuvusi par neizdarības, pasivitātes, vilcināšanās un haosa nākamo upuri? Cilvēkiem vajag risinājumus īstām problēmām un pārliecību, ka ar valsts nākotni un drošību bezatbildīgi un pavirši nespēlējas.

Evika Siliņa nedara neko no tā. Kur ir kaut viens cilvēkiem svarīgs lēmums, problēmas risinājums, par kuru premjere varētu nākt un teikt: es to izdarīju, es to atrisināju, es te nācu palīgā? Tādu nav. "Briškena pālis", tilti uz nekurieni, nodotas pozīcijas migrācijas paktā, milzu valsts parāda pieaugums, apkures un pārtikas cenu nepanesams kāpums, haoss enerģētikā, rullēšana pār iedzīvotāju interesēm vēja parku būvnieku labā un nu jau arī supersadārdzinātās slimnīcas celtniecība – tie ir šīs valdības simboli, kas jau tiek kristīti šīs kreisās valdības ministru vārdā. Vai vēlamies pievienot vēl jaunus?

Atstājot šo valdību, jūs pasakāt, ka tas viss ir normāli. Jūs ar savu lēmumu leģitimizējat un normalizējat nepieļaujamas lietas, bīstamas mūsu valsts ilgtermiņa pastāvēšanai. Valdība, kuras vienīgais mērķis ir tās pašas eksistence, Latvijai nav vajadzīga – un noteikti ne šajos laikos. To mēs kā valsts un nācija šodien nevaram atļauties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai par balsošanas motīviem.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi, priekšsēdētāja! Šodien mēs runājam par politisko atbildību un valdības spēju savlaicīgi un skaidri pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmēs Latvijas sabiedrību. Migrācijas jautājumā valdība ir atzinusi, ka no 2026. gada Latvijai būs jāīsteno jauni migrantu uzņemšanas mehānismi Eiropas Savienības ietvaros. Taču sabiedrībai joprojām nav skaidru atbilžu, cik cilvēku Latvija uzņems, kā tas tiks finansēts un kā tas ietekmēs pašvaldības, sociālos pakalpojumus un drošību. Šāda nenoteiktība rada spriedzi un neuzticību.

Par "Rail Baltica" projektu valdība pati publiski ir atzinusi, ka iepriekšējie plāni vairs neatbilst realitātei. Finansējuma, termiņu un projektu vadības jautājumi joprojām ir neskaidri, un sabiedrībai trūkst pārliecības, ka politiskajā līmenī situācija tiek pilnvērtīgi kontrolēta. Vienlaikus iedzīvotāji ikdienā izjūt augstas pārtikas cenas, ekonomisko stagnāciju un nenoteiktību par nākotni. Birokrātijas samazināšana un valsts efektivitātes uzlabošana joprojām paliek deklarāciju līmenī, nevis reālos rezultātos.

Kolēģi, politiskā atbildība nozīmē spēju pieņemt skaidrus lēmumus un uzņemties... sekas. Ja valdība to nespēj, uzticība tiek zaudēta. Tāpēc neuzticības izteikšana Ministru prezidentei Evikai Siliņai ir pamatots un atbildīgs solis. Latvijai ir vajadzīga... atbildība... kas runā skaidri, rīkojas pārliecinoši un dod sabiedrībai drošības sajūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" apstiprināšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Paldies, Saeimas priekšsēdētāja. Tātad vēlreiz atkārtošu, ka arī par šo likumprojektu priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Pasta likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

Briškena kunga nav. Tad komisijas... vietnieks. Komisijas... vietnieks. Lūdzu!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja vietnieks Vitenberga kungs. (Starpsaucieni.)

J. Vitenbergs (NA).

Sveicināti, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumu Pasta likumā trešajam lasījumam.

Priekšlikumi netika saņemti.

Atgādinu, ka likumprojekta izmaiņu būtība ir pagarināt universālā pasta pakalpojuma izmantošanu... šo "Latvijas Pasta" funkciju divus gadus. Komisijā tika uzklausītas visas iesaistītās puses, un, kā jau teicu, priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu atbalstīt Saeimā likumprojektu "Grozījums Pasta likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pasta likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā", trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu – septiņi priekšlikumi. Uzreiz pateikšu, ka tie visi ir redakcionāla rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – arī komisijas priekšlikums. Arī ir redakcionāls.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un 7. – komisijas priekšlikums. Norāda uz to, ka likums stājas spēkā ar 2026. gada 1. martu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Sakarā ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā tika skatīti grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības nodrošināšanu. Likumprojekts paredz precizēt likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" ietverto regulējumu. Pārsvarā tie ir tehniski grozījumi, kas ietver terminoloģijas precizējumus, administratīvā sloga mazināšanas pasākumus un atskaites kārtību.

Komisija nolēma atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 26. februāris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 12. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Turpinām ar likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā". Dzelzceļa likumu paredzēts papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus atzīta psihologa, kurš veic vilces līdzekļa vadītāja, proti, mašīnista, psihofizioloģiskās pārbaudes, darbībai un statusa iegūšanai, ko piešķir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

Kā arī likumprojekts paredz pagarināt noteikumu izstrādes termiņu līdz 2030. gada 31. decembrim, kas ir saskaņots ar TEN-T regulā un ieviešanas lēmumā noteiktajiem "Rail Baltica" projekta īstenošanas termiņiem.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 16. februāris, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 19. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2025. gada 15. oktobrī ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir atvieglot kredītinformācijas datu subjektiem iespēju saņemt savus datus vienuviet vienas struktūras ietvaros.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas ir iesniegti no Ministru kabineta. Likumprojekts paredz trīs pamatlietas, kādēļ grozījumi ir ļoti nepieciešami. Nepieciešamība nacionālajā normatīvajā aktā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi.

Otrais ir deleģējums iesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus... termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Nekas no lēmumiem netiek nodots ārpakalpojumu sniedzējiem. Tikai pieņems dokumentus, atslogojot Ārlietu ministriju un dodot iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu. Tātad ārpakalpojuma sniedzējs nodrošina iespējas veikt intervijas, ko PMLP vietā veica Ārlietu ministrija, kura vēlas izsludināt jaunu pieteikšanos. Izskatīšana institūcijā nemainās, lēmumus tāpat pieņem PMLP. Ārpakalpojums tikai atslogo Ārlietu ministrijas kapacitāti... nevar veikt intervijas, jo nav tehnisku iespēju droši sazināties. Ārpakalpojuma sniedzējs nodrošina dokumentu pārbaudi, lai apstiprinātu identitāti, tulku un saslēgšanās iespēju.

Trešais. Atbilstoši Finanšu ministrijas definētajai vajadzībai paredzēts izslēgt no saņēmēju loka vērtspapīru pret investīcijām tautsaimniecībā pircējus, kas ir liels noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risks. Šie panti ir dublēti arī jaunajā imigrācijas likumprojektā, kas jau atbalstīts otrajā lasījumā.

Papildus tam atbilstoši PMLP praksē identificētām problēmām piedāvāts risināt bērnu dabisko aizbildņu jautājumu, sašaurinot iespēju uzturēties valstī tiem vecākiem, kuri reāli bērnu aprūpi neveic, bet izmanto to kā ieganstu atļaujas saņemšanai.

Komisija likumprojektu izskatīja savā šī gada 20. janvāra sēdē, atbalstīja pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – divas nedēļas – šī gada 26. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā". Šis ir Zemkopības ministrijas izstrādāts likumprojekts, kas skar veterināro zāļu jomu.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt veterināro zāļu aprites procesa digitālu norisi, uzraudzību un kontroli, veterināro zāļu kvalitātes kontroli šim nolūkam noteiktā veterināro zāļu kvalitātes kontroles oficiālā laboratorijā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

N. Marčenko-Jodko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" pirmajā lasījumā.

Ņemot vērā būtiskas izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā Eiropā un pasaulē, valsts drošība, kā mēs zinām, ir kļuvusi par prioritāti. Latvijā ir apstiprināta Valsts aizsardzības koncepcija. Tajā uzsvērta sabiedrības, īpaši jauniešu, iesaiste valsts aizsardzībā un noteikts, ka valsts aizsardzības mācība no 2024./2025. mācību gada ir obligāta vidējās izglītības sastāvdaļa, bet līdz šim aizsardzības mācība bija obligāta tikai klātienes izglītībā. Taču arvien vairāk skolēnu mācās tālmācībā un neklātienē, īpaši vidusskolas posmā. Digitālo mācību risinājumu attīstība ļauj nodrošināt šīs mācības arī attālināti, saglabājot praktisko iemaņu apguvi.

Tāpēc nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem vidusskolēniem neatkarīgi no mācību formas. Likuma pieņemšana veicinās pilsonisko apziņu, patriotismu un sabiedrības noturību, kā arī nodrošinās valsts aizsardzības mācības pieejamību vairākiem tūkstošiem tālmācības un neklātienes skolēnu. Ilgtermiņā tas pozitīvi ietekmēs arī tautsaimniecību, stiprinot sabiedrības gatavību krīzēm un apdraudējumiem.

Svarīgi atzīmēt, ka komisijā, skatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, Jaunsardzes centrs apstiprināja, ka nodrošinās šī regulējuma īstenošanu esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Ir apliecinājis arī gatavību ieviest šo saturu tālmācības un neklātienes izglītības formām, sākot ar šī gada 1. septembri, tātad sākot ar 2026./2027. mācību gadu. Tāpēc komisija nolēma prasīt šim likumprojektam steidzamību, lai laicīgi visi būtu informēti par to, ka šis stājas spēkā.

Tāpēc aicinām... jau pagājušas divas nedēļas, kopš vajadzēja skatīt šo likumprojektu... mēs aicinām atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". Nav neviena...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei. Aizsardzības ministrijas, es atvainojos.

L. Gātere (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Valsts aizsardzības mācība kopš 2018. gada kā pilotprojekts tika ieviesta 13 Latvijas skolās. No 2024. gada 1. septembra tas ir obligāts mācību priekšmets. Pēdējo gadu laikā šī ir viena no nozīmīgākajām iniciatīvām Latvijas izglītības sistēmā.

Valsts aizsardzības mācība – tā nav tikai jauna prasme, tās ir izmaiņas jauniešu domāšanā, attieksmē pret savu valsti. Tas ir priekšmets, kas iedvesmo jauniešus būt gataviem aizstāvēt Latviju – ar pārliecību, zināšanām un vērtībām. Šis mācību saturs ir veidots tā, lai sniegtu zināšanas arī par pilsonisko līdzdalību, noturību pret krīzēm, līderību, sadarbību un izpratni par valsts aizsardzības sistēmu.

Šodienas ģeopolitiskā situācija parāda, ka Latvijas virziens uz visaptverošu valsts aizsardzību ir bijusi pareizā izvēle. Valsts aizsardzības mācība (VAM) ir šīs visaptverošās valsts aizsardzības pamats izglītības vidē. Kopš VAM ir ieviests kā obligāts mācību priekšmets, Jaunsardzes centram ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Latvijas skolām. Ir bijušas dažas problēmas, bet tās ir veiksmīgi risinātas.

Gribu pateikt Aizsardzības ministrijas vārdā lielu paldies Latvijas skolām par sadarbību, izpratni un skolu kolektīvu praktisko iesaisti, kas ir ļāvusi valsts aizsardzības mācībai kļūt par reālu obligāto mācību priekšmetu vairāk nekā 270 skolās visā valstī.

Mācoties no līdzšinējās pieredzes, šodien esam gatavi spert vienu soli tālāk un ieviest valsts aizsardzības mācību arī neklātienes un tālmācības programmās. Jaunsardzes centrs ir gatavs ieviest šo programmu esošā budžeta ietvaros. Mums ir izstrādāta e-programma un koncepcija, lai to paveiktu, jo mums ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas gan tiem skolēniem, kas mācās klātienē, gan tiem, kas mācās neklātienē un tālmācībā.

Līdz šim valsts aizsardzības mācības ieviešana ir prasījusi pielāgošanos gan ar telpām, gan mācību līdzekļiem, gan pārvarot valodas izaicinājumus. Un skolas to ir darījušas. Sadarbojoties izglītības un aizsardzības sektoram, mēs varam nodrošināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu VAM saturu vēl plašākam lokam skolēnu un stiprināt sabiedrības noturību. Tā ir mūsu kopīga atbildība – nodrošināt, lai katrs jaunietis apgūtu prasmes, kas veido stipru Latviju, e-VAM ieviešana ir mūsu kopīgais valstiskais uzdevums.

Paldies, ka jūs atbalstījāt šī likumprojekta virzību steidzamības kārtībā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, kolēģes! Jāteic, ka tiešām šī ir ļoti atbalstāma lieta, un mūsu partija un es personīgi no paša sākuma šo jautājumu atbalstījām, jo, manā skatījumā, šis bija ļoti svarīgi tieši no patriotiskās audzināšanas, profesijas un iemaņu iegūšanas, disciplīnas viedokļa. Bija tikai un vienīgi pozitīvas ziņas.

Kas mani neapmierināja šajā procesā? Tas, ka faktiski šis likums un valsts aizsardzības mācība tika ieviesti, tikai pateicoties tam, ka mūsu armijas virsnieki ir ļoti profesionāli, korekti, toleranti un spēja vienoties par tādām nieka lietām... pieņemsim, Izglītības un zinātnes ministrija stāsta, ka mēs ierobežosim... runāsim mazāk... matemātiku, vēsturi vai sportu un tā tālāk. Beigās tapa kolosāla programma, kas faktiski aizvietoja... Jaunietis, kurš izgāja valsts aizsardzības mācības pilnu kursu, principā ieguva tieši tādas pašas iemaņas... būtu ieguvis tieši tādas pašas iemaņas kā šobrīd jaunieši, kas dodas obligātajā militārajā dienestā... sauciet, kā gribat... valsts aizsardzības dienestā – pareizi laikam būtu teikt.

Vienkārši vēršu deputātu uzmanību uz vienu lietu. Neesmu ne pret ko, vienkārši mēs labu lietu varam mierīgi sačakarēt un uztaisīt par kaut kādu mazāk svarīgu lietu. Pēc būtības šī bija ļoti laba, ļoti pārdomāta lieta. Vienīgi to šobrīd samazināja līdz kaut kādam absolūtam minimumam... tik daudz, lai galīgi neizkristu ārā no kopējās drošības sistēmas. Manā skatījumā, īsti pareizi tas nav, jo, ja mēs gājām uz to, tad tā arī vajadzēja darīt. Un šobrīd principā mēs būtu ietaupījuši ļoti lielu naudu, jo cilvēki jau vidusskolas periodā būtu apguvuši visas šīs iemaņas. Pēc tam tās varētu atkārtot vai izdomāt, kā vēl... Un mums nevajadzētu tik lielu naudu tērēt obligātajā militārajā dienestā, sauksim tā.

Tāpēc vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, un ceru, ka nākotnē tas tiks uzlabots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Aicinu, lai, strādājot pie šī likumprojekta, tiktu pievērsta uzmanība dronu apmācībām. Neatrodu to likumprojektā, arī Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres uzrunā netika pieminēts. Vēršu uzmanību, ka aiz mūsu valsts robežām agresorvalsts masveidīgi gatavo, komplektē dronu bataljonus... šī ziņa par 19 dronu bataljoniem. Intensīvi iesaista izglītības sistēmā, veido personālu dronu apmācībām. Izglītības sistēmā veicina arī apmācības dronu konstruēšanā.

Kāda ir Latvijas atbilde šobrīd? Zināt, kā valsts aizsardzības mācībā un Jaunsardzē šobrīd tiek apmācīti... droni? Darboties ar droniem gada laikā tiek apmācīti 27 jaunieši – 27 jaunieši! Vienu reizi vasarā notika nometne 27 jauniešiem. Tātad ne visi jaunsargi, ne visi VAM... nerunājot vispār par mūsu jauno paaudzi... netiek apmācīti... ar droniem.

Jā, saprotu. Trūkst instruktoru. Droši vien tas ir jādara pakāpeniski. Tad ir jābūt plānam, vai ne? Tik un tik gados... nezinu, piecu gadu plāns, trīs gadu plāns... gribam apmācīt tik jauniešu, mums ir vajadzīgs tik instruktoru. Tā mēs sagatavosim instruktorus. Re, privātajā sektorā ir uzņēmumi ar Ukrainas kaujas pieredzi, kas var mācīt pamatus par droniem. Galu galā dronu pratība noderēs ne tikai militārā jomā.

Kāpēc tas netiek darīts? Plāns, kas ir šobrīd Aizsardzības ministrijai, – rīkot šogad nevis vienu nometni, bet divas: vienu Kuldīgā, otru Daugavpilī. Nu nebūs 27 jaunieši, es paredzu, būs 50 jaunieši. Vai tas ir pietiekami?

Man liekas, ka likumdevējam ir jādod skaidrs uzdevums, lai izpildvara, Aizsardzības ministrija šajā gadījumā, rīkojas konkrēti, lai mums ir plāns, nevis ķeksītim vasarā savedīsim dažus jauniešus un pastrādāsim ar viņiem. Darīt šo apjomīgi, sistēmiski, ar plānu un integrēt kopējā valsts aizsardzības mācībā. Nodrošināt, ka visi Jaunsardzē un valsts aizsardzības mācībā tiek apmācīti darboties ar droniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu, jo pie šīs ģeopolitiskās situācijas visiem ir skaidrs, ka drošība ir mūsu prioritāte. Šobrīd ārpus valsts aizsardzības mācības kursa ir apmēram 8000 jauniešu. Tas nozīmē, ka viņi ir ārpus pamatiemaņām jebkurā situācijā, kas var skart valsti. Un šis likumprojekts to atrisina.

Jā, piekrītu, šis ir milzīgs izaicinājums gan Aizsardzības ministrijai, gan Jaunsardzes centram, jo jaunieši, kuri šobrīd neapgūst valsts aizsardzības mācību, ir neklātienes un tālmācības programmās. Virkne no tiem nav pat Latvijā. Tātad šī programma būs jāapgūst gan digitāli, gan meklējot klātienes formas... iespējams, tā ir kāda nometne, kas notiek klātienē. Bet mēs valstiski nevaram pieļaut to, ka 8000 vienkārši paliek ārpus šīs programmas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Klausoties debates, daži jautājumi. Nezinu, varbūt es pārklausījos, bet man liekas, ka valsts aizsardzības mācība nebija Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva. Tā bija Aizsardzības ministrijas iniciatīva, kurai bija diezgan liela pretestība no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Tas, ko minēja Zivtiņa kungs... mēs nonācām pie tā, ka no valsts aizsardzības mācības 144 stundām, kas tika aprobētas un izstrādātas, un ļoti kvalitatīvi darbojās, palika 112 stundas.

Varbūt nevajag kautrēties, kā Zivtiņa kungs teica šajās debatēs, ka mēs gribam kaut ko samazināt – sportu vai fiziku, vai matemātiku, vai ķīmiju, vai, nezinu, mūzikas stundas. Tā ir lielākā, man liekas, mūsu valsts katastrofa, ka mēs izslēdzām no pārbaudījumiem skolās pārbaudījumus matemātikā, fizikā, ķīmijā. Domāju, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs esam šobrīd šādā situācijā.

Varbūt vajag saņemties drosmi un beidzot sākt runāt par to, ka mēs varam pagarināt mācību gadu. Vienreiz beidzam kautrēties no tā un salāgojam. Tad visu, par ko jūs šeit runājāt, arī mācības, varēs ielikt programmā, jo šobrīd tai programmā nevar nemaz integrēt, jo tā jau saspiesta uz minimumu.

Programmu var realizēt daudz plašāk. Un nevajag obligāti caur VAM. Mums ir daudz profesionālās izglītības skolu, kurās mēs varētu sagatavot šādus cilvēkus, kā to darīja Aizsardzības ministrija, sākot savu darbu ar Saldus tehnikumu – šādus cilvēkus gatavot kiberjomā. Šobrīd ir iegūts ļoti labs rezultāts.

Zivtiņa kungs teica, ka mēs ar VAM gribējām aizstāt valsts aizsardzības dienestu. Jā, tai brīdī mums nebija iespējas to visu realizēt. Arī šobrīd valsts aizsardzības dienesta realizācija... diezgan grūti būs nākotnē, lai sasniegtu tos skaitļus... Gan infrastruktūras, gan instruktoru sagatavošana ir ļoti, ļoti sarežģīta, jo skolu kapacitāte... Instruktoru skolas Cēsīs kapacitāte ir tāda, kāda ir, bet to cilvēku skaits, ko gribam iesaukt valsts aizsardzības dienestā, ir ļoti liels.

Līdzīgi, kā jūs, Judina kungs, teicāt – valsts aizsardzības mācības pamata kursu var iziet 21 dienā. Bet to, kas notiek valsts aizsardzības dienestā, nevar aizstāt ar valsts aizsardzības mācību. Kamēr mēs nebijām ieviesuši... skaidrs, ka valsts aizsardzības mācība bija tas veids, kā, redzējām, varētu apmācīt un iepazīstināt ar šīm lietām visu jaunatni, neskatoties uz viņu dzimumu un citām lietām. Jā, tas ir ļoti būtiski. Bet, kā es teicu, varbūt tiešām ir vērts padomāt par mācību gada garumu un salāgot, atrisināt visas problēmas... ka bērniem ir ilgi jāmācās... daudzas stundas... mums tas nav, tad tas... Ko mēs ņemsim nost, ko mēs gribēsim ieviest? Varbūt to var salāgot un paskatīties, kā citās valstīs tas tiek realizēts.

Šinī gadījumā, protams, ļoti ceru, ka izdosies šo ieviest. Bet skaidrs, ka ļoti vēlētos... droši vien uz savu komisiju uzaicināsim Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, kurā ļoti daudz tika runāts par valsts aizsardzības mācības ieviešanu. Ceru, ka tiksim iepazīstināti, jo kaut kā mums tas... kura komisija par ko ir atbildīga... ļoti interesanti. Piemēram, šobrīd Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīga par Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu izglītību, un cita komisija ir atbildīga par valsts aizsardzības mācību. Tad nu mēs esam tā... varbūt, kopā strādājot, varam iegūt daudz, daudz labāku rezultātu, kad mēs izrunājam.

Tie deputāti, kas jau ir darbojušies ar šiem jautājumiem, varētu iedziļināties un uzdot jautājumus, lai mēs tikpat veiksmīgi, kā esam ieviesuši valsts aizsardzības mācību un valsts aizsardzības dienestu... Šobrīd mēs nesaņemam nekādus lielus ziņojumus par to, ka kaut kas būtu... bet, protams, ķeras.

Arī es vakar raidījumā... ka vienā no profesionālās izglītības skolām it kā nenotiekot valsts aizsardzības mācība. Tāpēc es šodien centīšos noskaidrot, vai tiešām tā ir, jo tas ir obligāti pēc likuma... kas mani pārsteidz tādā gadījumā.

Tiek minēts, ka skolām bija izaicinājumi. Jā, nav jākautrējas, vajag tā arī teikt. Dažas skolas teica: tikai tad, kad mums būs noteikts ar likumu, to ieviesīsim. Domāju, tieši šinīs skolās arī bija tās problēmas. Tās skolas, kuras jau sen bija izstrādājušas... un vēl pilotu... viņi bija ļoti, ļoti pateicīgi, jo tas deva ļoti lielu pienesumu visai skolai. Kā jau teicu, kaut vai viena vīrieša... vairāku... ienākšana skolas pedagogu saimē... ir skolas, kurām, piemēram, no 40 pedagogiem 39 ir sievietes. Šis instruktors papildus... var ienākt šai skolā un palīdzēt dažādu jautājumu risināšanā. Tāpēc tās skolas, kuras nevēlējās ieviest... droši vien ir bijuši izaicinājumi ieviest... tai pašā laikā Aizsardzības ministrija un Jaunsardzes centrs bija gatavi palīdzēt. Šādi izaicinājumi rodas, bet ceru, ka vairs neradīsies.

Piemērs – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija devās uz divām skolām. Vienā skolā bija ļoti liela pretimnākšana, sagaidīja un uzņēma, un stāstīja, kā rit ieviešanas process un viss pārējais. Otrā skolā no administrācijas gandrīz neviens pie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas neatnāca. Tā ir attieksme, kas šobrīd ir ļoti būtiska.

Domāju, ir skolas, kurās ir lieli izaicinājumi, un ir skolas, kurās izdodas ļoti veiksmīgi. Ticu, ka arī šis izdosies, bet būs ļoti sarežģīta ieviešana. Bet es ticu, ka mēs to varam izdarīt.

Atbalstu šo.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Nedaudz reflektēšu uz kolēģa Bergmaņa teikto. Visos jautājumos var piekrist par 99 procentiem, bet attiecībā uz to, kas izskanēja saistībā ar skolas laika... tātad termiņa pagarināšanu virs šībrīža apstiprinātā, – tas ir nepieņemami. Paskaidrošu, kāpēc.

Šobrīd sanāk tā, ka puisim ir 19 vai vairāk gadu, bet viņš joprojām sēž skolas solā. Tanī laikā, kad viņam jau vajadzētu celt mūsu tautsaimniecību un ražot bērnus Latvijai, viņš joprojām sēž skolas solā. Manā skatījumā, tā izglītības reforma, kas tika veikta... kad pievienoja... no sešiem gadiem... vai vēl kaut kas... tur kaut kāds piņķeris bija... beigās tas pārgāja. Un tagad jaunieši mācās skolā 12 gadus – līdz 19–20 gadiem. Tas ir kategoriski nepieņemami. Izglītībai ir jābūt ātrai. Saprot, ko cilvēks grib, ko negrib. Ja grib mācīties tālāk, bīdīt zinātni, lai dara, ja grib iet uz profesionālo skolu vai tehnikumu, vai vēl kaut kur mācīties profesiju, tam jānotiek ātri – 18–17 gados –, un lai iet dzīvē, lai strādā, ceļ ekonomiku un ražo bērnus.

Mēs viņus līdz 20 gadiem sēdinām skolas solā, un pēc tam, pēc 20 gadiem, viņš neko nezina, un tad, kamēr viņš ieskrienas dzīvē, pabeidz augstskolu, jau ir 25 gadi, vēl maģistratūra – jau ir 30 gadi. Bērnus... 40 gados. Tā mēs neko neizdarīsim. Ne mēs ekonomiku pacelsim, ne mums demogrāfija uzlabosies.

Tas bija tas, ko es gribēju... reflektēt uz visu šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ik pa laikam no šīs tribīnes mēs dzirdam pārsteidzošas lietas, bet dažreiz dzirdam tādas muļķības, ko nevar akceptēt klusējot.

Mēs tikko no Šlesera partijas pārstāvja dzirdējām, ka jauniešiem esot "jāražo" bērni. Jūs uz cilvēkiem skatāties kā uz kaut kādiem liellopiem? Tā ir individuāla izvēle – ģimenes piepildījums –, ne jau ražošana.

Otrs, ko jūs teicāt, – esot jābeidz ilgi sēdēt skolas solā, esot fiksi, fiksi jāpamācās un tad jāiet ražot.

Ziniet, ko es dzirdu abos šajos salikumos – fiksi, fiksi pamācīties un tad iet ražot? Krievijas mīļākās tēzes. Tur tagad tiek piemaksāts, lai padsmitgadīgas meitenes "ražo" karavīrus.

Ļaujiet man pateikt pilnīgi skaidri un konkrēti: izglītība allaž ir bijusi Latvijas nācijas lielā vērtība. Kādēļ gadsimtiem Latvija un... latvieši allaž ir bijuši īpaši? Jo šeit ir bijuši izglītoti cilvēki. Paskatāmies uz lasītprasmes un rakstītprasmes līmeņiem. Arī gadsimtu un divus gadsimtus atpakaļ tā ir bijusi Latvijas robeža, kas nošķir latviešus no tiem, kas dzīvo slāvu kultūrā un kam vajag "ražot", kauties, bet ne mācīties.

Tādēļ ļaujiet pateikt, ka Jaunās VIENOTĪBAS prioritāte ir un paliek laba un kvalitatīva izglītība. (Zālē troksnis.) Es personīgi ticu, ka ir nepieciešams noteikt, ka Latvijā vidējā izglītība ir obligāta, un es ceru, ka mēs nākamajos četros gados spēsim par to vienoties. Vidusskolas vai profesionālā izglītība, bet, kā minimums, vidējā izglītība mūsu jauniešiem ir vajadzīga kvalitatīvai un labai dzīvei.

Tādēļ, godātie kolēģi, Latvijas drošība ir jāstiprina, Latvijas izglītība ir jāstiprina, un caur to mūsu nācija būs stipra.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka tie, kas nāk tribīnē, nav izlasījuši, par ko ir šie grozījumi.

Grozījumi tātad paredz valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu pilnīgi visās skolās, tai skaitā starptautiskajās tālmācības skolās. Bet, ja jau Saeimas priekšsēdētāja ļauj runāt par visu kaut ko, arī par Krieviju, tad arī es izteikšos. Klausoties apgalvojumus, arī Zandas apgalvojumus... Jūsu prioritāte ir nosargāt Siliņas valdību. Jūsu prioritāte nav saglabāt izglītības sistēmu, jūsu prioritāte ir likvidēt tālmācību, tāpat kā to dara Krievija... jo tas ir brīvas domas demokrātiskais gājiens, vecāku izpausme. Jūsu prioritāte ir necīnīties ar dažādām 50 miljonu izšķērdībām, bet saglabāt savus krēslus. Jūsu prioritāte nav domāt par valsts attīstību, nav domāt par šo likumu, bet jūsu prioritāte ir sēdēt siltos krēslos un neko citu nedarīt saistībā ar valsts attīstību. Un beidziet vienmēr pieminēt Krieviju. Jūs paši esat visriktīgākie kremlini, jo, tiklīdz jums pretī pasaka kādu citu viedokli, tā uzreiz jums ir "sarkanais karogs" – jūs esat krievu aģenti. Jums tas neliekas stulbi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Ņenaševa. Droši vien papildināšu... Vēlreiz, kolēģi, par ko ir šis likumprojekts? Tātad ieviest valsts aizsardzības mācību, sākot jau ar šo mācību gadu... tātad ar 2026./2027. mācību gadu... arī tālmācības un neklātienes izglītības programmu. Neklātieni uz priekšu būs korektāk saukt par nepilna laika klātieni. Tas neattiecas uz starptautiskajām skolām. Tās joprojām paliek izņēmums.

Paldies, ka likumprojektu atzīstat par steidzamu.

Komisija aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Paldies.

Ņemot vērā to, ka likumprojektu skatām nedēļu vēlāk, nekā tas bija plānots, priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek piedāvāts piecas dienas no izskatīšanas sēdē, tātad 17. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Komisija lūdz skatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 19., es atvainojos, 26. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisijā izskatījām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", kura galvenā būtība ir mūsu zinātnisko institūtu apvienošana un spēku konsolidācija. Likumprojekts paredz Fizikālās enerģētikas institūta pievienošanu Elektronikas un datorzinātņu institūtam un Latvijas Organiskās sintēzes institūta apvienošanu ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, kopā veidojot Nacionālo pētniecības un inovācijas institūtu. Tas paredzēts jau iepriekš – reformu
plānā –, un attiecīgie institūti šo procesu jau organizē, viss notiek.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā... kā komisija ir aicinājusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" mērķis ir nodrošināt Augstskolu likuma atbilstību konceptuālajam ziņojumam par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, tādējādi aizvietojot ciklisku studiju virzienu akreditāciju ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju. Esošo četru ārējās novērtēšanas procedūru vietā tiks ieviestas trīs, par galveno elementu padarot ciklisku institucionālo akreditāciju uz trīs vai septiņiem gadiem, kuras ietvaros vērtēs iestādes darbību kopumā, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski.

Šīs pārejas uz institucionālo akreditāciju īstenošanai grozījumi paredz atbilstošu Ministru kabineta noteikumu izstrādi, jaunā redakcijā izsaka Augstskolu likuma 9. pantu par akreditāciju, no likuma normām tiek izslēgts termins "studiju virzienu akreditācija", kā arī tiek mainītas prasības augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmām. Ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju plānots sākt ar 2028. gada 1. janvāri, taču apstiprināta Eiropas Savienības fondu pasākuma ietvaros tiks īstenots pilotprojekts ciklisku institucionālo akreditāciju ieviešanai jau šā gada aprīlī, plānojot izvēlēties pirmos pilotprojekta dalībniekus – divas augstskolas un vienu koledžu. Attiecīgi pilotprojektu uzsākšanai arī nepieciešama šo grozījumu pieņemšana.

Ievērojot minēto, komisija ir atzinusi likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" par steidzamu un lūdz arī Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Vergina. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, tas ir, šā gada 26. februāris, un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 12. marta sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", pirmais lasījums. Komisija arī ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" ir saistīts ar iepriekš izskatīto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā".

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību konceptuālajam ziņojumam par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, tādējādi aizvietojot ciklisku studiju virzienu akreditāciju ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, un noteikt Akadēmiskās informācijas centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci attiecībā uz profesionālās izglītības un pilnveides izglītības programmu novērtēšanu.

Tā kā likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" ir saistītais likumprojekts, komisija arī šo likumprojektu atzinusi par steidzamu un lūdz arī Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Vergina. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, tātad šā gada 26. februāris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

I. Vergina. Likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 12. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Vergina. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms izskatīsim pirmo likumprojektu. Vēl būs trīs saistītie.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. janvāra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Es izstāstīšu sešus punktus, kas attieksies arī uz otro... kas ir saistībā ar Latvijas Bankas likuma grozījumiem un kredītiestādēm... lai būtu vienkopus un es nestāstītu pie katra.

Tātad seši punkti.

Pirmais. Tiesiskais ietvars un mērķis ir fokusa palielināšana vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, trešo valstu filiāļu regulējuma un uzraudzības harmonizēšanai. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, lūdzu, klusāk!

A. Vīksna. Otrais. Prudenciālais. Prasību pārskatīšana un uzraudzība, Latvijas Bankai tiek piešķirtas pilnvaras vērtēt nozīmīgu līdzdalību – 15 procentu – un kredītiestāžu reorganizāciju. Precizēti nosacījumi licences anulēšanas grūtībās nonākušajām iestādēm, ja privātie pasākumi nespēj novērst problēmas un noregulējums nav sabiedrības interesēs. Ziņošanas sloga samazināšana mazajām un nesarežģītajām kredītiestādēm – Latvijā tādas ir divas –, informācija būs jāpublicē reizi gadā, nevis reizi pusgadā.

Trešais. Kredītiestādēm vides, sociālie un pārvaldības riski ir jāiekļauj savā stratēģijā un pārvaldības ziņošanā. Latvijas Bankas loma būs izvērtēt šo risku pārvaldību un uzraudzīt prudenciālos pārejas plānus.

Ceturtais. Tiks precizēts ārvalstu kredītiestāžu filiāļu regulējums.

Piektais. Amatpersonu atbilstības izvērtēšanas sankcija. Turpmāk būs jāizvērtē arī finanšu direktoru atbilstība. Amatpersonām noteiktas prasības pēc godprātības, neatkarības un pietiekama laika veltīšanas darbam, kā arī prasības par valdes un padomes kolektīvajām zināšanām un sastāva daudzveidību. Ieviests ir jauns administratīvais pasākums – juridiskajām personām periodisks maksājums līdz 5 procentiem no dienas neto apgrozījuma, lai motivētu nekavējoties pārtraukt pārkāpumus.

Un pēdējais – sestais. Latvijas Bankas neatkarība un darbība, tas ir, tiek noteikts ierobežojums padomes locekļiem amatu ieņemt kopumā ne vairāk kā divas reizes (kā ir šobrīd) un to samazināt uz gadu. Latvijas Bankai būs tiesības bez maksas pieprasīt informāciju no statistikas iestādēm. Grozījumi arī paredz iespēju pieņemt padomes locekļa amatpersonai... bez maģistra grāda.

Komisijā likumprojektu izskatījām un atbalstījām pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 4. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Bankas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. janvāra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Bankas likumā".

Es jūs jau informēju, par ko ir šis likumprojekts.

Komisijā mēs to atbalstījām.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Bankas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 4. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. janvāra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Es jau informēju, par ko ir šie grozījumi.

Komisijā likumprojektu izskatījām un atbalstījām pirmajam lasījumam.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 4. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Viesturs Zariņš.

V. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi saņemtos deviņus priekšlikumus. Visi šie priekšlikumi ir precizējoši un būtiski negroza sākotnējo likumprojekta mērķi.

1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. 2. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. 3. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. 4. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. 5. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. 6. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. Un 9. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Zariņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" pirms pirmā lasījuma.

Kāpēc šis likumprojekts ir tapis? Mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības prakses tālāku attīstību starp pārtikas preču tirgotājiem un piegādātājiem. Tas attiecas uz pārtikas un lauksaimniecības preču tirgotājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz divus miljonus eiro. Tāpat arī šis kritērijs attiecas uz preču piegādātājiem.

Konkurences padome ir konstatējusi, ka, neraugoties uz šā likuma spēkā stāšanos pirms vairākiem gadiem, ir parādījušās jaunas negodprātīgas prakses, kas tiek piekoptas un kas šajā likumā nav ietvertas kā aizliedzošas normas. Līdz ar to likumprojekts precizē esošos negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidus attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, kas tātad ir aizliegts šajos darījumos, nosaka lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, kā arī nosaka samaksas termiņu – ne ilgāk par 20 dienām – par svaigiem dārzeņiem un ogām.

Komisijā uzklausījām abu pušu viedokļus – gan tirgotāju pārstāvju viedokļus, gan pārtikas ražotāju, lauksaimniecības preču ražotāju un piegādātāju viedokļus. Šie priekšlikumi ir saskaņoti. Ir gūts atbalsts no abām pusēm.

Komisija likumprojektu atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

S. Ābrama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" (Nr. 1156/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 12. februārim".

Ir saņemts iesniegums, ar kuru komisija lūdz atsaukt lēmuma projektu Nr. 896/Lm14 – "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" (Nr. 1156/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 12. februārim". Atsaukts.

Nākamais – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Nr. 1153/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 27. februārim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, esam izskatījuši visus Saeimas 29. janvāra sēdes neizskatītos darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, kamēr rit reģistrācija, sirsnīgi sveicam Jāni Vucānu apaļajā jubilejā, kura bija 9. februārī! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Anita Brakovska, Kaspars Briškens, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans, Daiga Mieriņa un Līga Rasnača.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sēdi slēdzu.

Saeimas 12. februāra kārtējo sēdi sāksim pulksten 11.00.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem