Saeimas paziņojums

Par transatlantiskās sadarbības nozīmi miera un drošības nodrošināšanai

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 5. februāra sēdē,

atzīmējot Amerikas Savienoto Valstu būtisko ieguldījumu Latvijas okupācijas neatzīšanā, valsts neatkarības atjaunošanā un tās starptautiskajā atzīšanā, tostarp tās lomu Krievijas karaspēka izvešanā no Latvijas teritorijas, kas bija nozīmīgs solis Latvijas suverenitātes pilnīgā atjaunošanā, augstu vērtējot Amerikas Savienoto Valstu atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO un to, ka šis vēsturiskais lēmums kļuva par Latvijas drošības politikas stūrakmeni, uzsverot, ka Amerikas Savienotās Valstis ir galvenais Latvijas stratēģiskais sabiedrotais un partneris, sadarbībai ar kuru ir izšķiroša nozīme Latvijas nacionālās drošības stiprināšanā;

balstoties uz ciešu politisko dialogu, militāro sadarbību un kopīgu dalību NATO, Amerikas Savienotās Valstis sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju attīstībā, atturēšanas kapacitātes nodrošināšanā un reģionālās drošības stabilitātē, tādējādi veidojot vienu no Latvijas drošības politikas pamatbalstiem;

atzīmējot 2017. gadā parakstīto Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu līgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas turpina sekmēt ilgtermiņa militāro sadarbību, spēju savietojamību un attīstību;

uzsverot Amerikas Savienoto Valstu rotējošās militārās klātbūtnes Latvijā nenovērtējamo nozīmi, kas sniedz ļoti būtisku ieguldījumu Latvijas un Baltijas reģiona drošībā;

ļoti augstu novērtējot Kanādas politisko, militāro un ekonomisko klātbūtni Latvijā un pateicoties Kanādai par NATO daudznacionālās brigādes Latvijā vadību, tās militārās klātbūtnes nostiprināšanu un pastāvīgām investīcijām infrastruktūrā;

atzīmējot Amerikas Savienoto Valstu Kongresa abu partiju ilgstošo un pastāvīgo atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai, kā arī novērtējot House Baltic Caucus — Amerikas Savienoto Valstu Kongresa Pārstāvju palātas Baltijas valstu sadarbības grupas — īpašo lomu savstarpējo attiecību stiprināšanā;

augstu vērtējot Amerikas Savienoto Valstu vienoto atbalstu Baltijas valstu drošības iniciatīvai un Ārvalstu militārās palīdzības programmai, kas ir stiprinājis un paātrinājis Latvijas aizsardzības spēju attīstību;

izceļot Saeimas, Amerikas Savienoto Valstu Kongresa un Kanādas Pārstāvju palātas deputātu izcilo sadarbību NATO Parlamentārās asamblejas ietvaros;

atzīmējot parlamentārās sadarbības stiprināšanas ar Amerikas Savienoto Valstu Kongresu nozīmīgumu, ar Saeimas pārstāvja Vašingtonā līdzdalību īstenojot regulāras vizītes un intensificējot starpparlamentu sadarbības mehānismus;

ievērojot Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu parlamentu vadītāju iniciētu vēstuli, kuru 2026. gada 20. janvārī parakstīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa;

uzsverot Amerikas Savienoto Valstu būtisko ieguldījumu Armēnijas—Azerbaidžānas miera procesā, lai 2025. gada 8. augustā Vašingtonā panāktu vienošanos par miera līguma tekstu, kā arī virzītu turpmāku darbu pie ilgtspējīga miera nodrošināšanas un "Trampa starptautiskā miera un labklājības ceļa" savienojamības projekta īstenošanu starp abām valstīm, balstoties uz savstarpēju suverenitātes, teritoriālās integritātes un robežu neaizskaramības atzīšanu;

augstu vērtējot Amerikas Savienoto Valstu panākto progresu Tuvo Austrumu miera procesā un visu Hamās sagrābto ķīlnieku atbrīvošanā;

atzīmējot jau vairāk nekā 30 gadus īstenoto Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes sadarbību ar Mičiganas Nacionālo gvardi, tādējādi stiprinot Latvijas kaujas spējas;

uzsverot, ka, pateicoties Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa līderībai un stingrajam aicinājumam, 2025. gada 25. jūnijā NATO samitā Hāgā tika pieņemts vēsturisks lēmums pakāpeniski palielināt ieguldījumus aizsardzībā līdz pieciem procentiem no IKP laikā līdz 2035. gadam, kas būtiski stiprinās NATO atturēšanas un aizsardzības spējas;

ļoti augstu vērtējot Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas pausto apliecinājumu par atbalstu Baltijas valstīm un reģiona drošībai;

atzīmējot Latvijas karavīru, no kuriem septiņi ir samaksājuši visaugstāko cenu un zaudējuši dzīvību, dalību starptautiskajās misijās plecu pie pleca ar Amerikas Savienoto Valstu karavīriem cīņā ar starptautiskā terorisma draudiem Afganistānā un Irākā, kas apliecina mūsu valsts uzticamību un solidaritāti kolektīvās drošības nodrošināšanā;

uzsverot, ka starptautisko tiesību kopums, valstu nedalāmības, teritoriālās integritātes un suverenitātes principi ir būtiski miera un stabilitātes nodrošināšanai, novēršot karus, konfliktus un nodrošinot mieru visā pasaulē;

augstu vērtējot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Eiropas Savienības dalībvalstu līderu ciešo sadarbību kopīgos centienos panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru un drošības garantijas suverēnā Ukrainā;

izceļot Latvijas apņēmību kopā ar sabiedrotajiem un partneriem turpināt atbalstīt Ukrainas varonīgo pretošanos, kā arī sniegt politisko un praktisko atbalstu tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un turpmāko eiroatlantisko integrāciju;

uzsverot, ka Amerikas Savienotās Valstis īstenoja aktīvu diplomātiju nolūkā mazināt spriedzi starp valstīm, izmantojot tiešu politisko dialogu, atturēšanas politiku un diplomātiskus risinājumus, tādējādi sekmējot globālo drošību un stabilitāti:

— sekmējot diplomātiskos centienus pārtraukt Krievijas agresijas karu Ukrainā, izstrādājot miera plānu un ar to saistītos dokumentus, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru,

— īstenojot Amerikas Savienoto Valstu pieeju "miers caur spēku", tostarp koordinācijā ar Eiropas Savienību pastiprinot spiedienu pret Krieviju un īstenojot visaptverošas sankcijas un tirdzniecības ierobežojumus,

— vēršoties pret trešajām valstīm, kas atbalsta sankciju apiešanu, kā arī turpinot strādāt pie kopīgā mērķa — Krievijas un Irānas iegrožošana,

uzsver apņēmību turpināt stiprināt un padziļināt sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu drošības, ekonomikas un tehnoloģiju jomā;

pauž apņemšanos veicināt kopīgu darbu NATO kā fundamentāla transatlantiskās drošības un aizsardzības garanta stiprināšanā.

Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Rīgā 2026. gada 5. februārī