Saeimas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labdien visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, vispirms turpināsim izskatīt Saeimas 2026. gada 15. janvāra kārtējās sēdes darba kārtību pēc sēdē izsludinātā pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā – likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" uzsāktā, bet nepabeigtā izskatīšana.

Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un atlicis nobalsot par likumprojektu kopumā, jo kvoruma trūkuma dēļ to nebija iespējams izdarīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 23, atturas – 1. Likums pieņemts.

Ir saņemts APVIENOTĀ SARAKSTA deputāta Česlava Batņas iesniegums par balsošanas motīviem. (Dep. Č. Batņa: "Frakcijas viedoklis!") Arī frakcijas viedoklis.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! APVIENOTAIS SARAKSTS balsoja "pret" šo likumprojektu, jo tas būtiski ierobežo tālmācības pieejamību 1.–6. klasē, atstājot vien pāris izņēmuma gadījumus un situācijas, kad pašvaldība uz vienu gadu ļauj bērnam mācīties attālināti. (Zālē troksnis.) Tas nozīmē gandrīz pilnīgu šīs formas likvidēšanu un uzliek papildu birokrātisku slogu ģimenēm un pašvaldībām...

Sēdes vadītāja. Kolēģi...!

Č. Batņa. ... prasot katru gadu jaunu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, vienu mirklīti! Kolēģi zālē! Lūdzu, mazliet klusāk!

Č. Batņa. APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta mācību formu precizēšanu likumā un izglītības kvalitātes celšanu, taču mēs iebilstam pret pašas izglītības formas likvidēšanu. Ne vecāki, ne tiesībsargs, ne mēs... neviens neapstrīd to, ka visās skolās, arī tālmācības programmās, jāuzlabo izglītības kvalitāte. Jautājums ir par līdzekļiem. Pareizais risinājums ir stingrāki kvalitātes kritēriji, uzraudzība un konstatēto problēmu novēršana, nevis visas formas aizliegšana.

Ja tālmācības programmās konstatētas nepilnības, tad ir jāievieš mehānismi, kas ceļ to kvalitāti, piemēram, stingrāka licencēšana, regulāras pārbaudes, pedagogu atbalsts. Nav pieļaujams risināt kvalitātes problēmas, vienkārši aizliedzot alternatīvu mācību formu. Rodas jautājums: kāpēc ir jālikvidē tas, kas daudzām ģimenēm ir nepieciešams?

Vēršu uzmanību – šis nav tehnisks precizējums, bet gan politiskās atbildības jautājums par bērnu un ģimeņu reālajām vajadzībām visā Latvijā. Daudzām ģimenēm tālmācība nav iegriba, bet vienīgais drošības mehānisms, lai nodrošinātu bērnam piemērotu izglītību, ja klātienes modelis kādu iemeslu dēļ nedarbojas. Kopumā Latvijā šajā vecuma grupā tālmācībā mācās 2500 sākumskolas bērnu. Tās ir ģimenes, kuru izvēle un vajadzības šī likumprojekta tapšanā ir ignorētas.

Visi Saeimas deputāti ir saņēmuši vecāku vēstules, liecības no pedagogiem un speciālistiem, kuri uzsver, ka pilnīgs tālmācības aizliegums ignorēs daudzu bērnu vajadzības un ģimeņu izvēles. Vai tiešām visi bērni un situācijas ir vienādi? Tā nav. Piemēram, ir bērni, kuri klātienes skolā ir cietuši no mobinga vai ir saskārušies ar psihoemocionālām grūtībām. Ir bērni ar īpašām vajadzībām, veselības problēmām, bērni, kuri dzīvo tālu no skolas... vai ģimenes specifisku apstākļu dēļ... labāk mācās mājās. Šo bērnu dēļ pastāv tālmācība, un valsts pienākums ir palīdzēt viņiem mācīties, nevis atņemt šo iespēju.

Tiesībsarga biroja pārstāvji Saeimas komisijas sēdē īpaši uzsvēra, ka ir jābūt saglabātai iespējai vecākiem izvēlēties arī 1.–6. klašu posmā atbilstošu izglītības formu savam bērnam. Biroja pārstāvji brīdināja – priekšlaicīgi likvidējot tālmācības iespēju, pastāv nopietns risks, ka daļa bērnu var tikt atstumti no izglītības sistēmas. Ja nebūs citas alternatīvas, vai mēs esam gatavi uzņemties atbildību par šiem bērniem? Diemžēl likumprojekta virzītāji ignorē gan Tiesībsarga biroja pozīciju, gan ģimeņu un pedagogu kopienas pieredzi. Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākuma retorikā daudz tiek runāts par kvalitāti, bet tiek noklusēts galvenais – kāpēc daļa vecāku vispār izvēlas tālmācību.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka APVIENOTAIS SARAKSTS nevar atbalstīt likumu, kas, aizbildinoties ar kvalitāti, samazina izglītības pieejamību un daudzveidību. Mēs iestājamies par to, lai valsts nodrošinātu kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam, respektējot ģimeņu brīvu izvēli attiecībā uz izglītības formu.

Valsts uzdevums ir gādāt, lai izglītība būtu pieejama un kvalitatīva dažādos veidos, nevis administratīvi tiktu aizliegta kāda forma, ko daudzas ģimenes atzinušas par piemērotu. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS vērsīsies pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt šo likumu un izmantos Satversmes 71. panta pilnvaras, prasot likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.

Šis likums skar bērnu pamattiesības un plašu sabiedrības grupu intereses. Mums kā likumdevējam ir pienākums to pārskatīt, ieklausoties tiesībsarga, vecāku un pedagogu balsīs, un meklēt risinājumus, kas uzlabo izglītības kvalitāti, nevis atņem izvēles iespējas.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus Saeimas 2026. gada 15. janvāra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt! Nav reģistrējušies deputāti: Anita Brakovska, Augusts Brigmanis, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Māris Kučinskis (Starpsauciens.)... Māris ir, Lauris Lizbovskis... ir, Ināra Mūrniece, Ričards Šlesers... Ričards ir... un Didzis Šmits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimas 2026. gada 22. janvāra sēdi sāksim, tiklīdz sekretariāts pārslēgsies uz jauno sēdi.