
Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi
Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-177
Rīgā 2026. gada 8. novembrī
Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu
Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)" ar valsts aizsardzības Nr. 3351, kas atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, Pilskalns, "Beļavas muiža", (turpmāk – Objekts) sastāva un nosaukuma grozījumiem.
2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 18.4. un 18.7. apakšpunktu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek iekļauta informācija par kultūras pieminekļa nosaukumu, atzīme, ja kultūras pieminekļa statuss ēkā nav attiecināms uz visu kadastra objektu, kā arī precīza informācija, kas ļauj identificēt objekta daļu, uz kuru attiecas kultūras pieminekļa statuss.
4. Objekts iekļauts Pieminekļu sarakstā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" (publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 1998. gada 15. decembrī) kā valsts nozīmes mākslas piemineklis "Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)" ar valsts aizsardzības Nr. 3351. Noslēdzot Pieminekļu saraksta pārskatīšanas procesu, Objektam ar Kultūras ministrijas 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"" saglabāta vērtības grupa – valsts nozīmes mākslas piemineklis.
5. Priekšlikums pārskatīt Pieminekļu sarakstā Objekta nosaukumu un sastāvu, saņemts no fiziskas personas ar 2026. gada 29. janvāra iesniegumu (reģistrēts Pārvaldē 29.01.2026., Nr. IEN-260/2026).
6. Saskaņā ar Likuma 14. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 3.3. apakšpunktu un 15. punktu ir izvērtēta Objekta atbilstība valsts nozīmes mākslas pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2026. gada 10. aprīļa sēdes protokols Nr. 08-09.4/5/2026 2. §) atbalstīt valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)" (valsts aizsardzības Nr. 3351) sastāva un nosaukuma grozījumus, paplašinot Objekta sastāvu un nosakot valsts aizsardzību visai Beļavas muižas 1. stāva interjera dekoratīvajai apdarei ar nosaukumu "Interjera dekoratīvā apdare".
7. Objekta īpašnieks saskaņā ar Likuma 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ir informēts par valsts nozīmes mākslas pieminekļa sastāva un nosaukuma grozījumiem ar Pārvaldes 2026. gada 26. maija lēmumu Nr. 2026/08-09.1/726. Ar 2026. gada 16. jūnija vēstuli Nr. GND/17.2/26/2154 (reģistrēta Pārvaldē 16.06.2026., Nr. IEN-1335/2026) īpašnieks pauž piekrišanu.
8. Objekta kultūras pieminekļa vērtība atbilst Likuma 1., 2. un 14. panta ceturtajai daļai un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 3.3. apakšpunkta kritērijiem.
8.1. Objekts atrodas ēkā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Pils" (valsts aizsardzības Nr. 4971), kura savukārt ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Beļavas muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 4970) sastāvu veidojošs objekts.
8.2. Beļavas muižas kungu mājas 1. stāva interjera dekoratīvā apdare ir nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība ar augstu autentiskuma pakāpi, kas saglabājusies no 18. gadsimta otrās puses, ar vēlākām 19. gadsimta un atsevišķām 20. gadsimta papildinājumu kārtām. Objekts piecās telpās jau iepriekš ir identificēts kā valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas apliecina tā izcilu māksliniecisko un vēsturisko nozīmi. Izpētes gaitā, veicot kontrolzondāžas, vairākās telpās, atklāti agrīni dekoratīvās apdares fragmenti, kas liecina par sākotnēji bagātīgi veidotu interjeru.
8.3. 1. stāva telpās konstatētas dažādu periodu dekoratīvās apdares sistēmas, kas ietver sienu dekoratīvos krāsojumus un gleznojumus (t. sk. 18.–19. gadsimta slāņus un vēlākus pārkrāsojumus), profilētas dzegas un griestu plafonus ar plastiski veidotu dekoru, kā arī interjerā integrētus būvgaldniecības elementus (durvis, iebūvētie skapji, paneļi), kas stilistiski saskan ar kopējiem apdares risinājumiem. Neskatoties uz 20. gadsimta pārbūvēm, īpaši ēkas pielāgošanu skolas vajadzībām, kas vietām radījušas apdares zudumus un pārveidojumus (piemēram, pārkrāsojumus, starpsienu izbūvi, dekoratīvo slāņu aizklāšanu), būtiska daļa vēsturiskās apdares ir saglabājusies pietiekamā apjomā, lai rekonstruētu telpu sākotnējo māksliniecisko ieceri un to attīstības posmus.
8.4. Objekts ir augstvērtīgs vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma perioda interjera ansamblis ar augstu autentiskuma pakāpi, kurā saglabājušies oriģināli būvgaldniecības elementi, dekoratīvi sienu krāsojumi un gleznojumi ar vairāku periodu slāņiem, kā arī plastiski veidots apmetuma dekors – griestu plafoni, rozetes un profilētas dzegas. Objekts atspoguļo stilistisko attīstību no 18. gadsimta otrās puses vēlīnā baroka tradīcijām uz 19. gadsimta klasicisma principiem, vienlaikus saglabājot vēsturisko slāņojumu un telpisko vienotību. Liecina par augstu amatniecisko un māksliniecisko kvalitāti, kā arī detaļu izstrādes precizitāti, ieņemot nozīmīgu vietu ne tikai Vidzemes, bet arī Latvijas muižu interjeru kontekstā.
8.5. Pamatojoties uz jauniem izpētes datiem, interjera dekoratīvā apdare ēkā ir saglabājusies plašākā apjomā un lielākā telpu skaitā, nekā iepriekš identificēts, līdz ar to ir pamats mainīt pieminekļa nosaukumu no "Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)" uz "Interjera dekoratīvā apdare", tādējādi atspoguļojot šīs vērtības ansambļa raksturu. Iepriekš noteiktais pieminekļa sastāvs "Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)" vairs neatbilst aktuālajai situācijai un pilnvērtīgi neatspoguļo saglabātās vērtības apjomu un nozīmi. Jaunākie izpētes rezultāti apliecina, ka interjera dekoratīvā apdare veido vienotu, stilistiski un telpiski saistītu ansambli.
9. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:
izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un paplašināt valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)" (valsts aizsardzības Nr. 3351) sastāvu, nosakot ka interjera dekoratīvā apdare atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Pils" (valsts aizsardzības Nr. 4971) 1. stāva telpās, un aizstāt daļā "Kultūras pieminekļa nosaukums" vārdus "Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)" ar vārdiem "Interjera dekoratīvā apdare".
10. Objekts atrodas būves ar kadastra apzīmējumu 5044 002 0168 001 1. stāvā.
11. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23. panta pirmajai daļai Objekta individuālā aizsardzības zona noteikta "0", jo atrodas ēkā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Pils" (valsts aizsardzības Nr. 4971).
12. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. un 2. pants un 14. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa, 23. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. un 3.3. apakšpunkts, 18.4. un 18.7. apakšpunktiem, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.
13. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvajā rajona tiesā pēc piekritības.
Kultūras ministrs N. Puntulis