Cēsu dome 2023. gada 21. februārī pieņēma lēmumu Nr. 61 "Par Cēsu novada pašvaldības dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana"", ar kuru nolēma līdz 2024./2025. mācību gadam reorganizēt ārpus pašvaldības administratīvā centra esošo vispārējās vidējās izglītības iestādi – Priekuļu vidusskolu, pārveidojot to par Priekuļu pamatskolu ar 1.–9. klasi. Izdodot Cēsu novada domes 2024. gada 23. maija saistošos noteikumus Nr. 13 "Cēsu novada pašvaldības nolikums", Cēsu novada dome saistošo noteikumu noslēguma jautājumos ietvēra pārejas regulējumu, nosakot, ka no 2024. gada 1. septembra saistošo noteikumu 22.1.44. apakšpunktā minētās Priekuļu vidusskolas nosaukums ir Priekuļu pamatskola. Vienlaikus saistošo noteikumu 22. punktā ietvertajā pašvaldības iestāžu sarakstā 22.1.44. apakšpunktā joprojām ir norādīts iestādes iepriekšējais nosaukums – Priekuļu vidusskola. Lai nodrošinātu saistošajos noteikumos ietvertās informācijas aktualitāti un novērstu iespējamu pārpratumu vai neskaidrību par pašvaldības iestādes nosaukumu, nepieciešams precizēt saistošo noteikumu 22.1.44. apakšpunktu, norādot tajā aktuālo iestādes nosaukumu – Priekuļu pamatskola.

Cēsu novada dome 2023. gada 22. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 340 "Par Vecpiebalgas izglītības iestādes dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana"", kā arī 2025. gada 13. februārī pieņēma lēmumu Nr. 66 "Par grozījumiem Cēsu novada domes 2023. gada 22. jūnija lēmumā Nr. 340 "Par Vecpiebalgas izglītības iestādes dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana"", nosakot, ka Vecpiebalgas vidusskola darbību kā pamatskola uzsāk ne vēlāk kā 2026. gada 1. septembrī.

Cēsu novada dome 2023. gada 21. februārī pieņēma lēmumu Nr. 61 "Par Cēsu novada pašvaldības dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana"", kā arī 2025. gada 13. februārī pieņēma lēmumu Nr. 67 "Par grozījumiem Cēsu novada domes 2023. gada 21. februāra lēmumā Nr. 61 "Par Cēsu novada pašvaldības dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana"", nosakot, ka Jauno Līderu vidusskola darbību kā pamatskola uzsāk ne vēlāk kā 2026. gada 1. septembrī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izdarīt grozījumus saistošo noteikumu 22.1.42. un 22.1.45. apakšpunktā, aktualizējot tajos norādītos pašvaldības iestāžu nosaukumus.

Saskaņā ar Cēsu novada domes 2026. gada 12. februāra lēmumu Nr. 44 "Par Cēsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas nolikuma apstiprināšanu" un lēmumu Nr. 45 "Par grozījumiem Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumā Nr. 433 "Par Administratīvās komisijas izveidošanu"" par spēku zaudējušu atzīts Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra lēmums Nr. 432 "Par Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas izveidošanu", kā arī Cēsu novada domes 2022. gada 27. janvāra nolikums Nr. 4 "Cēsu novada pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas nolikums", kā rezultātā Bērnu lietu apakškomisija beidza savu darbība kā atsevišķa institūcija, bet tās kompetence tika nodota Cēsu novada pašvaldības Administratīvajai komisijai. Līdz ar to nepieciešams svītrot saistošo noteikumu 27.2. apakšpunktu, kas nosaka, ka dome ir izveidojusi Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisiju.

Cēsu novada dome 2025. gada 11. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 520 "Par SIA "Līgatnes nami" likvidāciju", ar kuru nolemts likvidēt SIA "Līgatnes nami", reģistrācijas Nr. 44103059950, likvidācijas procesu uzsākot ar 2026. gada 1. februāri. Likvidācijas process ir pabeigts un saskaņā ar 2026. gada 5. oktobra Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļas Ceturtā sektora valsts notāra lēmumu Nr. 6-12/79243 SIA "Līgatnes nami" ir izslēgta no komercreģistra 2026. gada 5. oktobrī, tādējādi no saistošajiem noteikumiem nepieciešams svītrot 32.7. apakšpunktu, kas noteic, ka Cēsu novada pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja SIA "Līgatnes nami".

Saistošo noteikumu 93. punkts noteic, ka pašvaldības izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, iestādes vadītāja vai pašvaldības pastāvīgās komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt domē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. pantu lēmums par administratīvā akta izdošanu jāpieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par ko jāpieņem atsevišķs lēmums, kuru var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Lai jautājumu sagatavotu izskatīšanai domē, nepieciešams saņemt paskaidrojumu no institūcijas vai amatpersonas, kura pieņēma lēmumu vai veica faktisko rīcību, jāveic dokumentu savākšana, lietas izpēte un jāsagatavo domes lēmuma projekts, kurš savukārt jāvirza vispirms izskatīšanai atbildīgajā domes komitejā un pēc tam domes sēdē atbilstoši to sēžu grafikam. Līdz šim praksē apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšana un lēmuma pieņemšana domē viena mēneša laikā ne vienmēr ir iespējama, jo nepieciešams ievērot gan lietas vispusīgas un objektīvas izskatīšanas prasības, gan pašvaldības lēmumu pieņemšanas organizatorisko kārtību.

Pašvaldību likums paredz pašvaldības domei tiesības saistošajos noteikumos noteikt administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību. Savukārt Pašvaldību likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikta pašvaldības izpilddirektora kompetence kontrolēt un koordinēt pašvaldības administrācijas darbu, bet 6. punktā – apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju nelikumīgus un nelietderīgus lēmumus, ja likumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā minēto, pašvaldības administratīvā procesa efektivitātes nodrošināšanai un administratīvā sloga mazināšanai, nepieciešams pilnveidot administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību, paredzot pašvaldības izpilddirektora kompetenci izskatīt apstrīdēšanas iesniegumus par pašvaldības iestāžu vadītāju izdotajiem administratīvajiem aktiem vai veikto faktisko rīcību. Tādējādi paredzēts noteikt, ka pašvaldības iestāžu vadītāju izdotus administratīvos aktus vai veikto faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram, savukārt pārējos saistošo noteikumu 93. punktā minētos administratīvos aktus vai faktisko rīcību – pašvaldības domē. Kārtība, kādā apstrīd iestādes darbinieka izdotos administratīvos aktus vai veikto faktisko rīcību, nemainās.

Šāds kompetences sadalījums nodrošinās operatīvāku apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu, samazinās ar jautājumu virzību izskatīšanai domes komitejās un domes sēdēs saistīto administratīvo slogu, kā arī veicinās efektīvāku pašvaldības administratīvo resursu izmantošanu.

Ietekme uz vidi – nav.

Ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav.

Ietekme uz konkurenci – nav.

Nav attiecināms.

Priekšlikumi un iebildumi nav saņemti.