ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2026. gada 30. oktobra lēmums Nr. 49-2 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2026., Nr. 216 https://www.vestnesis.lv/op/2026/216.3
2026/216.3
RĪKI
Konkurences padomes lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi
Konkurences padomes lēmums Nr. 49-2
Lēmuma publiskojamā versija
Rīgā 2026. gada 30. oktobrī (prot. Nr. 57, 4. §)
Par tirgus dalībnieku apvienošanos
lietā Nr. KL/2.2-4.1/26/30
INVL PRIVATE EQUITY FUND II / NORDIAN GROUP / NORVELITA / SALDOGA
SATURA RĀDĪTĀJS
I APVIENOŠANĀS DALĪBNIEKI
1.1. INVL PEF II
1.2. Nordian group
1.3. Norvelita
1.4. Saldoga
II APVIENOŠANĀS VEIDS
III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ
IV KONKRĒTIE TIRGI UN APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI
4.1. Sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā
4.2. Primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus EEZ teritorijā
V APVIENOŠANĀS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS
5.1. Tirgus vara
5.1.1. Primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus EEZ teritorijā
5.1.1. Sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā
VI KOPĒJAIS IZVĒRTĒJUMS UN SECINĀJUMI
Ievads
1 Konkurences padomē (turpmāk – KP) 15.09.2026. saņemts Slēgtā privātā kapitāla ieguldījumu fonda informētiem ieguldītājiem INVL Private Equity Fund II (turpmāk – Iesniedzējs vai INVL PEF II) apvienošanās ziņojums par vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār UAB Nordian group (turpmāk – Nordian group), Lietuvos ir Norvegijos uždaroji akcinė bendrovė "NORVELITA" (turpmāk – Norvelita) un UAB "Saldoga" (turpmāk – Saldoga) (turpmāk – Apvienošanās vai Ziņojums).
2 Apvienošanās dalībnieku kopējais neto apgrozījums Latvijas teritorijā pārsniedz Konkurences likuma (turpmāk – KL) 15. panta otrajā daļā noteikto slieksni 30 000 000 euro, un katra Apvienošanās dalībnieka neto apgrozījums Latvijas teritorijā pārsniedz 1 500 000 euro. Ņemot vērā minēto, Apvienošanās ir paziņojama KP.
I APVIENOŠANĀS DALĪBNIEKI
1.1. INVL PEF II
3 INVL PEF II ir Lietuvas Republikā reģistrēts slēgta tipa privātā kapitāla ieguldījumu fonds informētiem ieguldītājiem, reģistrācijas Nr. P003. INVL PEF II nav juridiskas personas statusa, tā juridiskā adrese ir Gyneju 14, Viļņa, LT – 01109, Lietuva.1 INVL PEF II pārvaldes sabiedrība ir UAB INVL Asset Management. INVL PEF II veic ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos, galvenokārt Baltijas valstīs un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.2
1.2. Nordian group
4 Nordian group ir Lietuvas Republikā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 134505238, tās juridiskā adrese ir Kaunas, Savanorių pr. 221, LT – 50182, Lietuvas Republika.3
5 Nordian group ir zivju un jūras velšu vairumtirdzniecības holdinga sabiedrība, kas specializējas svaigas un atdzesētas Atlantijas laša, varavīksnes foreles, doradas un citu zivju sugu importēšanā un vairumtirdzniecībā.4
6 Nordian Group pieder meitas sabiedrības:
1) UAB "Gonas" (turpmāk – Gonas), kas nodarbojas ar svaigas un atdzesētas zivs vairumtirdzniecību;
2) Uždaroji akcinė bendrovė "BALTIJOS DELIKATESAI" (turpmāk – Baltijos delikatesai), kas specializējas pārstrādātu un konservētu zivju produktu (siļķu produkti, sardīnes, skumbrija, tuncis u.c.) ražošanā un tirdzniecībā.5
7 Pirms Apvienošanās Nordian group vienpersoniski kontrolēja fiziska persona (*), īstenojot kontroli gan tieši, gan netieši ar attiecīgo sabiedrību starpniecību.6
1.3. Norvelita
8 Norvelita ir Lietuvas Republikā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 110723673, tās juridiskā adrese ir Pramones g. 1, Gabšių k., Raseinių sen., Raseinių r. sav., Lietuvas Republika.7
9 Norvelita nodarbojas ar zivju, vēžveidīgo un molusku apstrādi. Norvelita ražo kūpinātus, marinētus un sālītus zivju produktus (t. sk. lašu, siļķu, skumbrijas, asara produktus) un pārdod tos Lietuvas un Latvijas mazumtirdzniecības tīklos, kā arī citviet Eiropā.8
1.4. Saldoga
10 Saldoga ir Lietuvas Republikā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 134505617, tās juridiskā adrese ir Kauno r. sav., Garliavos apylinkių sen., Ilgakiemio k., Jiesios g. 6, LT – 53288, Lietuvas Republika.9
11 Saldoga nodarbojas ar zivju pārstrādi, t.i., kūpināšanu (aukstā un karstā kūpināšana), sālīšanu un marinēšanu. Saldoga galvenokārt sniedz pārstrādes pakalpojumus Norvelita un daļu produkcijas pārdod tieši mazumtirdzniecībā.10
12 Pirms Apvienošanās Norvelita un Saldoga kontrolē Lietuvas Republikā reģistrētā sabiedrība UAB "IN Group".11
II APVIENOŠANĀS VEIDS
13 Apvienošanās tiek veikta, pamatojoties uz diviem vienlaicīgi īstenotiem darījumiem, kuri kopā veido vienu apvienošanos, kas atbilst KL 15. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam apvienošanās veidam – vienpersoniskas tiešas izšķirošas ietekmes iegūšanai pār citiem tirgus dalībniekiem.
14 Apvienošanās rezultātā INVL PEF II iegūst:
1) 89.89 % Norvelita kapitāla daļu;
2) 90 % Saldoga kapitāla daļu;
3) 50,07 % Nordian group kapitāla daļu.
III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ
15 KP 20.08.2026. saņēma INVL PEF II apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas tiešas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Nordian group, Norvelita un Saldoga.
16 Izvērtējot Ziņojumā sniegto un tam pievienoto informāciju, KP secināja, ka atsevišķās Ziņojuma sadaļās informācija sniegta neprecīzi vai nepilnīgi un neatbilst Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumos Nr. 800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk – Noteikumi Nr. 800) noteiktajām prasībām.
17 Lai novērstu Ziņojuma nepilnības, KP 27.08.2026. nosūtīja Iesniedzējam vēstuli Nr. 2.2-4.1/1557. KP 08.09.2026. un 15.09.2026. saņēma precizētu Ziņojumu, kā arī papildu informāciju par Apvienošanos.
18 Tādējādi atbilstoši Noteikumu Nr. 800 4. punktam par Ziņojuma saņemšanas dienu Konkurences likuma (turpmāk – KL) 16. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāms 15.09.2026., un 15.09.2026. uzsākta apvienošanās lietas Nr. KL/2.2-4.1/26/30 "INVL PRIVATE EQUITY FUND II / NORDIAN GROUP / NORVELITA / SALDOGA" (turpmāk – Lieta) izpēte.
19 KP 15.10.2026., pamatojoties uz KL 16. panta pirmo daļu, pieņēma lēmumu uzsākt papildu izpēti Lietā.
IV KONKRĒTIE TIRGI UN APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI
20 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus – konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts nosaka, ka "konkrētās preces tirgus – noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem".
21 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās rezultātā ietekmētais tirgus ir (1) konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki, un (2) ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.
22 Ņemot vērā Ziņojumā sniegto informāciju, KP konstatē, ka Apvienošanās dalībnieki darbojas zivju primārās un sekundārās apstrādes, kā arī attiecīgo produktu vairumtirdzniecības jomā. Apvienošanās dalībnieku darbība horizontāli pārklājas zivju sekundārās apstrādes un attiecīgo produktu vairumtirdzniecības jomā, savukārt starp zivju primārās un sekundārās apstrādes posmiem pastāv vertikāla saikne. Ievērojot minēto, KP turpmāk izvērtē konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas attiecīgajos piegādes ķēdes posmos.
4.1. Sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā
Konkrētās preces tirgus
23 Iesniedzēja ieskatā konkrētās preces tirgus ir sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un piegādes/tirdzniecības tirgus, kas aptver marinētus un konservētus laša produktus. Iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) praksi, norāda, ka zivju produktu sekundārā apstrāde ir nošķirama no zivju audzēšanas un pirmapstrādes. Sekundārā apstrāde ietver primāri apstrādātu zivju pārveidošanu produktos ar pievienoto vērtību, tostarp marinētos, kūpinātos, sālītos un konservētos produktos.12
24 Iesniedzēja ieskatā marinēti un konservēti laša produkti ietilpst vienā konkrētās preces tirgū, jo tiem ir kopīga izejviela, līdzīgi klienti un pārdošanas kanāli. Lai gan konservētie produkti to atšķirīgo īpašību dēļ varētu veidot atsevišķu tirgu, Iesniedzējs tos neizdala, ņemot vērā Norvelita un Saldoga ierobežoto darbību šajā segmentā.13
25 Savukārt kūpinātus laša produktus Iesniedzējs piedāvā izdalīt atsevišķā tirgū, atsaucoties uz EK praksi un norādot, ka Nordian group tos neražo, tādēļ šajā segmentā nepastāv horizontāla pārklāšanās.14
26 EK iepriekšējā praksē ir nošķīrusi laša audzēšanu, pirmapstrādi un sekundāro apstrādi kā atsevišķus piegādes ķēdes posmus.15 Lietā Marine Harvest/Morpol EK vērtēja sekundāri apstrādātu laša produktu tirgu, apsverot iespēju atsevišķi izdalīt kūpināta laša tirgu, tomēr precīzu konkrētās preces tirgus definīciju atstāja atvērtu.16
27 Lietā PAI Partners/Wessanen EK atkārtoti apsvēra kūpināta laša nošķiršanu no citiem sekundāri apstrādātiem laša produktiem. Tāpat EK, vērtējot siļķu un makreļu produktus, norādīja uz ierobežotu konservētu produktu aizvietojamību ar svaigiem, kūpinātiem un marinētiem produktiem, ņemot vērā to atšķirīgās īpašības, uzglabāšanas nosacījumus un patēriņa veidu.17
28 KP aptaujāto mazumtirgotāju viedokļi par sekundāri apstrādātu laša produktu savstarpējo aizstājamību atšķiras. (*)18
29 KP, ņemot vērā EK praksi un produktu atšķirīgās īpašības, secina, ka sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus19 varētu tikt segmentēts pēc produktu apstrādes veida. Lai gan šo produktu ražošanā tiek izmantota viena un tā pati izejviela un tiem ir līdzīgi pārdošanas kanāli, tas pats par sevi neliecina par šo produktu savstarpēju aizvietojamību. Vienlaikus KP uzskata, ka precīzu konkrētās preces tirgus definīciju Lietā var atstāt atvērtu, jo, kā izriet no turpmākā Apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējuma, secinājumi par Apvienošanās ietekmi nemainās neatkarīgi no konkrētās preces tirgus definīcijas.
Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus
30 Iesniedzēja ieskatā sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un piegādes tirgus ģeogrāfiskās robežas aptver Latvijas teritoriju. Šādu tirgus definīciju Iesniedzējs pamato ar patērētāju izvēles īpatnībām, produktu zīmolu nozīmi, kā arī mazumtirgotāju iepirkumu, sortimenta un cenu noteikšanas īpatnībām Latvijas tirgū. Vienlaikus Iesniedzējs norāda, ka Latvijas tirgū konkurē arī ārvalstu piegādātāji, tostarp no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas, kas liecina par pārrobežu piegāžu iespējām.20
31 EK praksē laša produktu tirgus ģeogrāfiskās robežas ir vērtētas, ņemot vērā pārrobežu tirdzniecību, transportēšanas iespējas, klientu iepirkumu organizāciju un konkurences apstākļu atšķirības starp valstīm. Lietā Marine Harvest/Morpol EK apsvēra gan plašākas, gan nacionālas ģeogrāfiskā tirgus robežas atkarībā no attiecīgajiem laša produktiem un piegādes ķēdes posma, precīzu konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīciju atstājot atvērtu.21
32 KP ieskatā sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas varētu būt nacionālas, ņemot vērā Iesniedzēja sniegto informāciju, ka lielākie pārtikas mazumtirgotāji Latvijā centralizēti organizē piegādātāju atlasi, nosaka komerciālos nosacījumus un veido Latvijas patērētāju pieprasījumam atbilstošu produktu sortimentu.22 Vienlaikus Iesniedzējs norāda, ka mazumtirgotājiem ir iespēja iegādāties attiecīgos produktus arī no ārvalstu piegādātājiem. Par pārrobežu piegāžu nozīmi liecina arī Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (turpmāk – EUMOFA) dati par zivju un akvakultūras produktu tirdzniecību starp ES dalībvalstīm.23 Minētie apstākļi var liecināt par plašākām konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām. Ņemot vērā minēto, KP precīzu ģeogrāfiskā tirgus definīciju atstāj atvērtu, Apvienošanās ietekmi uz konkurenci izvērtējot Latvijas Republikas teritorijā kā šaurākajā iespējamajā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, kurā Apvienošanās nerada būtisku konkurences samazinājumu.
4.2. Primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus EEZ teritorijā
Konkrētās preces tirgus
33 Iesniedzējs Ziņojumā norāda, ka Gonas papildus zivju sekundārajai apstrādei veic arī zivju primāro apstrādi24, savukārt Norvelita, Saldoga un Baltijos delikatesai darbojas zivju sekundārās apstrādes jomā. Līdz ar to Iesniedzējs identificē iespējamu vertikālu saikni starp zivju primāro un sekundāro apstrādi, jo primāri apstrādāti zivju produkti var tikt izmantoti kā izejvielas sekundārajā apstrādē.
34 Iesniedzējs norāda, ka Gonas veic dažādu zivju sugu, tostarp Atlantijas laša, Klusā okeāna laša, foreles un citu zivju primāro apstrādi, savukārt Norvelita sekundārajā apstrādē papildus lasim izmanto arī citas zivju sugas, tostarp siļķes, makreles un brētliņas. Iesniedzējs norāda, ka Apvienošanās dalībnieku darbība zivju primārās un sekundārās apstrādes posmos lielākoties aptver atšķirīgas zivju sugas, bet iespējamā vertikālā saikne galvenokārt pastāv laša apstrādē.25
35 EK savā līdzšinējā praksē ir konsekventi atsevišķi vērtējusi laša audzēšanu un primāro apstrādi. Savukārt lietā Austevoll Seafood/Kvefi,26 vērtējot pelaģisko27 zivju primārās apstrādes produktu tirgu, EK ir apsvērusi tā iespējamu segmentāciju pēc zivju sugām, ņemot vērā ierobežoto dažādu zivju sugu savstarpējo aizvietojamību no pircēju viedokļa. Precīzu konkrētās preces tirgus definīciju EK atstāja atvērtu.
36 Ņemot vērā EK praksi un Apvienošanās dalībnieku darbību, KP secina, ka zivju primārās apstrādes produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus varētu tikt segmentēts pēc zivju sugām. Tā kā starp Apvienošanās dalībnieku darbībām pastāv vertikāla saikne laša primārās un sekundārās apstrādes posmos, KP Apvienošanās ietekmi uz konkurenci izvērtē primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū kā šaurākajā iespējamajā konkrētās preces tirgū, kurā darbojas Apvienošanās dalībnieki, precīzu konkrētās preces tirgus definīciju atstājot atvērtu, jo Apvienošanās ietekmes izvērtējuma secinājumi nemainās arī pie šaurākās iespējamās konkrētās preces tirgus definīcijas.
Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus
37 Iesniedzējs Ziņojumā norāda, ka primāri apstrādātu Atlantijas laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas aptver Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EZZ) teritoriju, jo attiecīgie produkti tiek piegādāti starptautiskā mērogā un transporta izmaksām nav būtiskas ietekmes uz pircēju iepirkuma lēmumiem.28
38 EK savā praksē ir secinājusi, ka laša audzēšanas un primārās apstrādes tirgus ģeogrāfiskās robežas aptver EEZ teritoriju, ņemot vērā attiecīgo produktu pārrobežu tirdzniecību un transportēšanas iespējas.29
39 KP, ņemot vērā EK praksi un Iesniedzēja sniegto informāciju par primāri apstrādātu laša produktu starptautisko tirdzniecību, kā arī EUMOFA datus, kas liecina par laša produktu importa būtisko nozīmi Latvijas tirgū un nelielo vietējās akvakultūras apjomu30, secina, ka arī Latvijas tirgū būtiska nozīme ir pārrobežu piegādēm. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Lietā primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas aptver vismaz EEZ teritoriju.
V APVIENOŠANĀS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS
40 Turpmākā Apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtēšana tiks veikta sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā, tostarp izvērtējot iespējamos šaurākos tirgus segmentus pēc produktu apstrādes veida, kā arī primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū EEZ teritorijā. Ņemot vērā Apvienošanās dalībnieku darbību minētajos tirgos, KP izvērtēs Apvienošanās iespējamo horizontālo un vertikālo ietekmi uz konkurenci.
5.1. Tirgus vara
Strukturālie tirgus varas rādītāji
41 Atbilstoši EK Pamatnostādnēm par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03)(turpmāk – Horizontālās pamatnostādnes)31 tirgus daļas un tirgus koncentrācijas līmenis sniedz sākotnēju priekšstatu par tirgus struktūru, kā arī apvienošanās dalībnieku un to konkurentu nozīmi tirgū.32 EK norāda, ka apvienošanās, kuras rezultātā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 %, parasti nerada horizontālas konkurences problēmas.33
42 Savukārt EK Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (2008/C 265/07) (turpmāk – Vertikālās pamatnostādnes)34 norādīts, ka tirgus daļas un koncentrācijas līmenis sniedz sākotnēju priekšstatu par apvienošanās dalībnieku tirgus varu. EK parasti nekonstatē konkurences bažas nehorizontālu apvienošanos gadījumā, ja apvienošanās dalībnieku tirgus daļa katrā no attiecīgajiem tirgiem ir mazāka par 30 %.35
43 Ņemot vērā minēto, KP turpmāk izvērtē Apvienošanās dalībnieku tirgus daļas, to izmaiņas un citus pieejamos strukturālos tirgus varas rādītājus, izmantojot Ziņojumā sniegto un Lietas izpētes laikā iegūto informāciju. Minētie rādītāji tiek ņemti vērā turpmākajā Apvienošanās horizontālās un vertikālās ietekmes uz konkurenci izvērtējumā.
5.1.1. Primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus EEZ teritorijā
44 Primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū no Apvienošanās dalībniekiem darbojas Gonas, kas veic zivju pirmapstrādi, tostarp filēšanu, sadalīšanu porcijās un iepakošanu.
45 Saskaņā ar Iesniedzēja sniegto informāciju, kas balstīta uz Norwegian Seafood Council publiskotajiem datiem, Norvēģija 2025. gadā eksportēja 1 414 909 tonnas lašu par 124,7 miljardiem NOK jeb aptuveni 10,6 miljardiem euro. Pamatojoties uz minētajiem datiem, Iesniedzējs novērtējis primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus lielumu EEZ teritorijā 2025. gadā 1,35 – 1,55 milj. tonnu jeb 9,5 – 11,5 miljardu euro apmērā.36
46 KP alternatīvi izvērtēja arī EUMOFA publiskotos datus, saskaņā ar kuriem 2023. gadā kopējais laša patēriņš Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tirgū bija aptuveni 1,288 milj. tonnu.37 Minētajā rādītājā, atšķirībā no Iesniedzēja izmantotajiem Norvēģijas eksporta datiem ņemta vērā arī ES ražošana, imports un eksports, tādējādi tiešāk raksturojot Eiropas tirgum pieejamo laša apjomu. Vienlaikus EUMOFA dati attiecas uz ES, nevis visu EEZ teritoriju, un aptver laša produktus dažādās apstrādes stadijās.
47 Ņemot vērā Iesniedzēja sniegto tirgus apjoma novērtējumu un EUMOFA publiskotos datus, KP turpmākajā izvērtējumā izmanto indikatīvu primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus lieluma diapazonu no 1,288 līdz 1,55 milj. tonnu. Lai gan minētie dati atšķiras pēc konkrētā ģeogrāfiskā un konkrētās preces tirgus tvēruma, tie ļauj novērtēt Gonas tirgus daļu pie alternatīviem tirgus apjoma pieņēmumiem.
48 Saskaņā ar Iesniedzēja sniegto informāciju Gonas primāri apstrādātu laša produktu pārdošanas apjoms EEZ teritorijā 2025. gadā bija (*) tonnas jeb (*) euro.
49 Salīdzinot Gonas primāri apstrādātu laša produktu pārdošanas apjomu EEZ teritorijā ar iepriekš minētajiem tirgus lieluma novērtējumiem, KP konstatē, ka Gonas tirgus daļa 2025. gadā nepārsniedza [<1] % pēc apjoma un [<1] % pēc apgrozījuma. Līdz ar to neatkarīgi no izmantotā tirgus apjoma novērtējuma Gonas tirgus daļa primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū ir nebūtiska, un KP nekonstatē pazīmes, kas liecinātu par būtisku Gonas tirgus varu ietekmētajā tirgū.
50 Tiek uzskatīts, ka apvienošanās ir izraisījusi norobežošanu, ja apvienošanās rezultātā faktiskajiem vai potenciālajiem konkurentiem tiek apgrūtināta vai liegta pieeja piegādēm vai tirgiem, tādējādi samazinot šo uzņēmumu spēju un/vai stimulu konkurēt. Šāda norobežošana var mazināt konkurentu vēlēšanos ienākt tirgū vai paplašināt darbību, kā arī veicināt viņu aiziešanu no tirgus. Tāpēc norobežošana var pastāvēt arī tādā gadījumā, ja konkurenti, kuri tiek norobežoti, netiek piespiesti aiziet no tirgus – pietiek ar to, ka konkurenti nonāk neizdevīgākā stāvoklī un līdz ar to viņu konkurence nav tik efektīva. Šādu norobežošanu uzskata par konkurences kavētāju, ja apvienošanā iesaistītie uzņēmumi – un, iespējams, arī daži no to konkurentiem – tās rezultātā var rentabli paaugstināt no patērētājiem prasīto cenu. Var izšķirt divas norobežošanas formas. Pirmā ir gadījumā, kad apvienošanās var izraisīt pakārtoto konkurentu izmaksu paaugstināšanos, norobežojot viņu piekļuvi kādam svarīgam izejmateriālam (norobežošana no piegādātājiem). Otrā forma ir gadījumā, kad apvienošanās var izraisīt iepriekšējā posma konkurentu norobežošanu, liedzot viņiem pieeju pietiekamai klientūrai (norobežošana no klientiem).38
51 Ņemot vērā Gonas nebūtisko tirgus daļu primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū EEZ teritorijā, KP secina, ka Gonas nepiemīt būtiska tirgus vara, kas ļautu ierobežot konkurējošo sekundārās pārstrādes uzņēmumu piekļuvi primāri apstrādātiem laša produktiem. Līdz ar to KP nekonstatē pamatu bažām par Apvienošanās negatīvu vertikālo ietekmi uz konkurenci, ierobežojot konkurentu piekļuvi izejvielām.
52 Vienlaikus, kā norādīts šī lēmuma 55. punktā, Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā nepārsniedz 25 %. Savukārt šī lēmuma 57. punktā apkopotie mazumtirgotāju iepirkumu dati liecina par citu sālītu, marinētu un kūpinātu laša produktu piegādātāju klātbūtni Latvijas tirgū, kuri var būt alternatīvi klienti primāri apstrādātu laša produktu ražotājiem. Minētie apstākļi neliecina, ka Apvienošanās dalībniekiem piemistu tāda tirgus vara sekundāri apstrādātu laša produktu tirgū, kas ļautu būtiski ierobežot konkurējošo primārās apstrādes uzņēmumu piekļuvi klientiem. Līdz ar to KP nekonstatē pamatu bažām par Apvienošanās negatīvu vertikālo ietekmi uz konkurenci, ierobežojot konkurentu piekļuvi klientiem.
5.1.1. Sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā
53 Sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus lieluma novērtēšanai KP izmantoja Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus par attiecīgo zivju produktu ražošanas39, importa un eksporta apjomiem40 Latvijā 2024. un 2025. gadā. Sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā lielums aprēķināts, Latvijā saražoto produktu apjomam pieskaitot importu un atņemot eksportu. Izmantotie statistikas dati aptver laša un citu lašveidīgo zivju, tostarp foreļu, produktus, savukārt ražošanas dati atsevišķās produktu kategorijās ietver arī citu zivju sugu produktus.
1. tabula
Sekundāri apstrādātu laša produktu tirgus apjoma novērtējums Latvijā 2024. un 2025. gadā (*)
54 Saskaņā ar Iesniedzēja sniegto informāciju Nordian Group, Norvelita un Saldoga sekundāri apstrādātu laša produktu pārdošanas apjoms Latvijas Republikas teritorijā 2024. gadā bija (*) kg, bet 2025. gadā – (*) kg. Salīdzinot minētos pārdošanas apjomus ar KP aprēķināto kopējo tirgus lielumu, Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā 2024. gadā bija [5-10] (*) %, bet 2025. gadā – [10-20] (*) %.
55 Ņemot vērā Apvienošanās dalībnieku kopējo tirgus daļu sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā, kas nepārsniedz 25 %, KP secina, ka šāds tirgus daļas līmenis pats par sevi neliecina par būtisku tirgus varu. Atbilstoši Horizontālo pamatnostādņu 18. punktam apvienošanās, kuras rezultātā kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 %, parasti nerada horizontālas konkurences problēmas. Tomēr, ņemot vērā sekundāri apstrādātu laša produktu daudzveidību un iespējamas atšķirības konkurences apstākļos starp atsevišķām produktu kategorijām, KP papildus izvērtēja lielāko mazumtirgotāju iepirkumu datus, tostarp sadalījumā pa produktu kategorijām, un konkurējošo piegādātāju klātbūtni.
56 KP apkopoja trīs lielāko pārtikas mazumtirgotāju – Rimi, Maxima un Lidl – sniegto informāciju par sekundāri apstrādātu laša produktu iepirkumiem 2025. gadā, nosakot Apvienošanās dalībnieku īpatsvaru un pārējo piegādātāju skaitu pa produktu kategorijām, minēto mazumtirgotāju iepirkumos. Aprēķinu rezultāti apkopoti 2. tabulā.
2. tabula
Apvienošanās dalībnieku īpatsvars sadalījumā pa produktu kategorijām un konkurējošo piegādātāju skaits 2025. gadā
|
Produktu grupa |
Apvienošanās dalībnieku īpatsvars, % (*) |
Citu piegādātāju skaits (*) |
| Sālīti un marinēti laša produkti |
[20-30] |
(*) |
| Kūpināti laša produkti |
[20-30] |
(*) |
| Konservēti laša produkti |
[<1] |
(*) |
| Termiskai apstrādei sagatavoti laša produkti |
[20-30] |
(*) |
Avots: mazumtirgotāju sniegtie dati, KP aprēķini
57 Izvērtējot lielāko pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu datus, KP konstatē, ka Apvienošanās dalībnieku īpatsvars neliecina par ievērojami spēcīgākām konkurences pozīcijām kādā no šīm kategorijām. Turklāt iepirkumu dati liecina par konkurējošu piegādātāju klātbūtni, kopumā identificējot 20 citus piegādātājus. Līdz ar to, ņemot vērā Apvienošanās dalībnieku kopējo tirgus daļu, to īpatsvaru atsevišķās produktu kategorijās un alternatīvu piegādātāju esību, KP nekonstatē pamatu bažām par būtisku konkurences samazināšanos sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā.
VI KOPĒJAIS IZVĒRTĒJUMS UN SECINĀJUMI
58 Izvērtējot Apvienošanās ietekmi uz konkurenci, KP analizēja Apvienošanās dalībnieku tirgus pozīcijas un konkurences apstākļus sekundāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iespējamo vertikālo ietekmi, ņemot vērā Gonas darbību primāri apstrādātu laša produktu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū EEZ teritorijā.
59 KP konstatēja, ka Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa sekundāri apstrādātu laša produktu tirgū nepārsniedz 25 %. Arī lielāko pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu datu izvērtējums, tostarp atsevišķās produktu kategorijās, neliecina par būtisku Apvienošanās dalībnieku tirgus varu, turklāt tirgū darbojas vairāki konkurējoši piegādātāji. Savukārt Gonas nebūtiskā tirgus daļa primāri apstrādātu laša produktu tirgū neliecina par spēju ierobežot konkurējošo sekundārās pārstrādes uzņēmumu piekļuvi attiecīgajiem produktiem. Līdz ar to KP nekonstatē pamatu bažām par Apvienošanās būtisku negatīvu horizontālo vai vertikālo ietekmi uz konkurenci.
60 Ņemot vērā Lietā iegūto informāciju un veikto izvērtējumu, KP secina, ka Apvienošanās rezultātā nevienā no izvērtētajiem ietekmētajiem tirgiem netiks izveidots vai nostiprināts dominējošais stāvoklis un netiks radīts būtisks kaitējums konkurencei.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome
nolēma
atļaut apvienošanos, INVL Private Equity Fund II iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār UAB Nordian group, Lietuvos ir Norvegijos uždaroji akcinė bendrovė "NORVELITA" un UAB "Saldoga".
Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) – Ierobežotas pieejamības informācija
1 Ziņojums, 4. lp.
2 Ziņojums, 5. lp.
3 Ziņojums, 4. lp.
4 Ziņojums, 6. lp.
5 Ziņojums, 6.–7. lp.
6 Ziņojums, 29. lp.
7 Ziņojums, 4. lp.
8 Ziņojums, 5.–6. lp.
9 Ziņojums, 4. lp.
10 Ziņojums, 6. lp.
11 Ziņojums, 26. lp.
12 Ziņojums, 44.–45. lp.
13 Turpat
14 Ziņojums, 45. lp.
15 EK 30.09.2023. lēmums lietā Nr. M.6850 Marine Harvest/Morpol (turpmāk – Marine Harvest/Morpol), 30. – 34. punkts, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6850_20130930_20212_3315220_EN.pdf
16 Turpat, 66.–67. punkts.
17 EK 28.08.2019. lēmums lietā Nr. M.9369 PAI Partners/Wessanen (turpmāk – PAI Partners/Wessanen), 44., 56. – 57. punkts, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases1/202048/m9369_646_3.pdf
18 "Maxima Latvija" SIA (turpmāk – Maxima) 09.10.2026. vēstule, SIA "RIMI LATVIA" (turpmāk – Rimi) 12.10.2026. vēstule un Lidl Latvija SIA (turpmāk – Lidl) 20.10.2026. vēstule
19 Atsevišķi mazumtirgotāji savā produktu klasifikācijā izmanto plašāku sarkano zivju produktu kategoriju, kurā līdzās Atlantijas laša produktiem ietilpst arī citu laša sugu un lašveidīgo zivju, piemēram, Klusā okeāna laša un foreles, produkti. KP izvērtējumā šie produkti netiek atsevišķi nodalīti pēc zivju sugas vai izcelsmes (savvaļā nozvejotas vai akvakultūrā audzētas zivis), neizdarot galīgu secinājumu par to savstarpējo aizvietojamību.
20 Ziņojums, 46.–47. lp.
21 Marine Harvest/Morpol, 72.–73. punkts.
22 Ziņojums 46. lp.
23 EUMOFA, The EU Fish Market 2025, 4. nodaļa "Import–Export", sadaļa par tirdzniecību starp ES dalībvalstīm (Intra-EU trade). Pieejams: https://fishery-aquaculture-market-observatory.ec.europa.eu/system/files/2026-05/The_EU_fish_market_2025.pdf
24 Ziņojums, 47. lp.
25 Ziņojums, 47.–49. lp.
26 EK 19.12.2013. lēmums lietā Nr. M.7035 Austevoll Seafood/Kvefi, 35.–37. punkts, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7035_20131219_20310_3469503_EN.pdf
27 Turpat, 13. punkts, pelaģiskās zivis – zivis, kas galvenokārt uzturas jūras ūdens augšējos slāņos, nevis pie jūras dibena, piemēram, siļķes, makreles un sardīnes,
28 Ziņojums, 48. lp.
29 Marine Harvest/Morpol, 73. punkts, EK 12.04.2005. lēmums lietā Nr. M.3722 Nutreco/Stolt-Nielsen/Marine Harvest JV, 25.–27. punkts, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3722_20050412_20310_en.pdf
30 EUMOFA, Latvia – Country Profile, sadaļas Aquaculture un Trade, pieejams https://fishery-aquaculture-market-observatory.ec.europa.eu/en/country-and-species-profiles/country-profiles/latvia?utm
31 EK Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03), pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)
32 Turpat, 14. punkts.
33 Turpat, 18. punkts
34 EK Pamatnostādnes par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (2008/C 265/07), pieejamas https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52008XC1018(03)
35 Turpat, 24. - 25. punkts
36 Norwegian Seafood Council, Price growth for wild fish and increased salmon volume resulted in record value for Norwegian seafood exports in 2025, 06.01.2026., sadaļa "Strong volume growth for salmon". Pieejams: https://en.seafood.no/news-and-media/news-archive/price-growth-for-wild-fish-and-increased-salmon-volume-resulted-in-record-value-for-norwegian-seafood-exports-in-2025-/
37 EUMOFA, The EU Fish Market 2025, 5. tabula "EU supply balance for fishery and aquaculture products by commodity group and production method (2023, live weight equivalent, food use only)", rinda "Salmonids". Pieejams: https://fishery-aquaculture-market-observatory.ec.europa.eu/system/files/2026-05/The_EU_fish_market_2025.pdf
38 Vertikālās pamatnostādnes, 29.–30. punkts.
39 CSP, rūpniecības produkcijas ražošanas statistika, 2024. un 2025. gads. Aprēķinā izmantoti PRODCOM kodi: 1020210000 (kaltētas, sālītas vai sālījumā esošas zivju filejas, izņemot kūpinātas), 1020235000 (kaltētas, sālītas vai sālījumā esošas zivis, izņemot filejas un kūpinātas zivis), 1020242500 (kūpināti laši), 1020247000 (kūpinātas foreles) un 1020251000 (sagatavots vai konservēts lasis), pieejams https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__RU__RUA/RUA020?utm
40 CSP, ārējās tirdzniecības statistika, 2024. un 2025. gads. Aprēķinā izmantoti kombinētās nomenklatūras (KN) kodi: 03053910 (sālītas lašu filejas), 03054100 (kūpināti laši), 03054300 (kūpinātas foreles), 03056950 (sālīti laši), 16041100 (sagatavots vai konservēts lasis, vesels vai gabalos), 16041910 (citas sagatavotas vai konservētas lašu dzimtas zivis, veselas vai gabalos), 16042010 (cits sagatavots vai konservēts lasis) un 16042030 (citas sagatavotas vai konservētas lašu dzimtas zivis), pieejams https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__TIR__AT__ATD/ATD080?utm
Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. K. Piģēns