Ministru kabineta noteikumi Nr. 643

Rīgā 2026. gada 27. oktobrī (prot. Nr. 60 10. §)

Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma
65. panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk – centrs) darbības kārtību un kompetenci.

2. Centrs ir koordinējoša darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt iesaistīto institūciju sadarbību valsts enerģētiskās krīzes (turpmāk – krīze) draudu gadījumā un krīzes laikā.

II. Centra kompetence

3. Centram ir šādi pienākumi:

3.1. pamatojoties uz centra locekļu pārstāvēto institūciju rīcībā esošo informāciju par enerģijas un naftas produktu piegādi, patēriņu un krīzes draudiem, kā arī izvērtējot iespējamo dabas katastrofu un citu apdraudējumu ietekmi uz energoapgādi, sagatavot par enerģētiku atbildīgajam ministram priekšlikumus un nepieciešamo informāciju Ministru kabineta rīkojuma projekta izstrādei par:

3.1.1. veicamajiem pasākumiem krīzes draudu novēršanai;

3.1.2. krīzes izsludināšanu, tajā skaitā par krīzes laikā veicamajiem pasākumiem;

3.2. krīzes laikā, pamatojoties uz centra locekļu pārstāvēto institūciju rīcībā esošo informāciju:

3.2.1. pastāvīgi uzraudzīt enerģijas un naftas produktu piegādi un patēriņu, kā arī koordinēt atbildīgo institūciju darbību, lai nodrošinātu lietotāju apgādi ar enerģiju un naftas produktiem;

3.2.2. ja nepieciešams, sagatavot par enerģētiku atbildīgajam ministram priekšlikumus un nepieciešamo informāciju Ministru kabineta rīkojuma projekta izstrādei par papildu pasākumiem krīzes pārvarēšanai;

3.3. krīzes laikā koordinēt sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju un pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību;

3.4. ja nepieciešams, pieaicināt speciālistus un ekspertus krīzes analīzei un krīzes pārvarēšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanai;

3.5. sagatavot par enerģētiku atbildīgajam ministram priekšlikumu un nepieciešamo informāciju Ministru kabineta rīkojuma projekta izstrādei par krīzes atcelšanu;

3.6. pēc krīzes apkopot, analizēt un novērtēt veiktos pasākumus un krīzes nodarīto kaitējumu, kā arī izstrādāt priekšlikumus krīzes riska un iespējamā kaitējuma samazināšanai turpmāk;

3.7. nodrošināt informācijas apmaiņu ar Krīzes vadības centru par krīzes draudiem vai par situāciju enerģētikas nozarē krīzes laikā, kā arī savstarpēji saskaņot rīcību ar Krīzes vadības centru, ja krīzes draudi vai krīze var radīt vai rada būtisku ietekmi uz citām nozarēm.

III. Centra struktūra

4. Centra vadītājs ir par enerģētiku atbildīgais ministrs. Ministra prombūtnes laikā centra vadību nodrošina par enerģētiku atbildīgās ministrijas valsts sekretārs. Ministra un valsts sekretāra prombūtnes laikā – valsts sekretāra vietnieks. Ja visas minētās amatpersonas ir prombūtnē, centra vadību nodrošina atklātā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu no centra locekļu vidus ievēlēts pārstāvis.

5. Centra pastāvīgo gatavību darbam nodrošina, kā arī operatīvo dokumentāciju izstrādā un centra locekļu darbam nepieciešamo informāciju sagatavo centra sekretariāts. Centra sekretariāta darbību nodrošina par enerģētiku atbildīgā ministrija.

6. Centra sastāvā deleģē vienu vadības līmeņa pārstāvi no:

6.1. Aizsardzības ministrijas;

6.2. akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls";

6.3. akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid";

6.4. akciju sabiedrības "Gaso";

6.5. akciju sabiedrības "Latvenergo";

6.6. akciju sabiedrības "Rīgas siltums";

6.7. akciju sabiedrības "Sadales tīkls";

6.8. biedrības "Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija";

6.9. biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība";

6.10. biedrības "Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija";

6.11. Ekonomikas ministrijas;

6.12. Iekšlietu ministrijas;

6.13. Klimata un enerģētikas ministrijas;

6.14. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

6.15. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas;

6.16. Satiksmes ministrijas;

6.17. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor";

6.18. Tieslietu ministrijas;

6.19. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;

6.20. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas.

7. Centra sastāvā iekļautos institūciju pārstāvjus un to pienākumu izpildītājus institūciju pārstāvju prombūtnes laikā apstiprina Ministru prezidents pēc tam, kad ir saņēmis par enerģētiku atbildīgā ministra priekšlikumu par pārstāvju un to pienākumu izpildītāju apstiprināšanu. Centra sastāvā pārstāvēto institūciju pienākums ir nekavējoties informēt par enerģētiku atbildīgo ministriju par deleģētā pārstāvja maiņu. Pēc attiecīgas informācijas saņemšanas, bet ne biežāk kā reizi ceturksnī par enerģētiku atbildīgais ministrs iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu par grozījumiem centra sastāvā.

8. Ja valsts enerģētiskās krīzes draudu vai krīzes laikā saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu apstiprinātais pārstāvis vai viņa pienākumu izpildītājs objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties centra darbā, attiecīgā institūcija uz laiku var norīkot citu pārstāvi līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Ministru prezidenta apstiprinātajā centra sastāvā. Par šāda pārstāvja norīkošanu institūcija nekavējoties informē par enerģētiku atbildīgo ministriju un centra vadītāju.

IV. Centra darbība

9. Centra sēdi ir tiesīgs sasaukt tā vadītājs pēc savas iniciatīvas vai pēc centra locekļu ierosinājuma, bet viņu prombūtnes laikā – pēc pienākumu izpildītāju ierosinājuma.

10. Centra sēdes protokolu nosūta Krīzes vadības centram, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam un Ministru prezidenta birojam.

11. Lai nodrošinātu centra gatavību darbam krīzes laikā, tā vadītājs ne retāk kā reizi gadā sasauc centra sēdi, kurā centra locekļiem sniedz informāciju par situāciju valstī, uzsākot apkures sezonu, kā arī par nodrošinājumu ar energoresursiem.

V. Noslēguma jautājums

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002. gada 29. janvāra noteikumus Nr. 40 "Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 19. nr.; 2003, 112. nr.; 2010, 164. nr.; 2015, 228. nr.; 2018, 84. nr.; 2022, 205. nr.; 2023, 8. nr.).

Ministru prezidents A. Kulbergs

Klimata un enerģētikas ministrs J. Vitenbergs