Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-166

Rīgā 2026. gada 23. oktobrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Ciborija kausa un Biktssolu (2), [..] (turpmāk kopā – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam kustami kultūras pieminekļi – atsevišķi objekti – arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma 14. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2026. gada 18. septembra sēde Nr. 08-09.4/12/2026, 3., 4. §) rosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kustamus mākslas pieminekļus. Ar 2026. gada 9. februāra iesniegumu (reģistrēts Pārvaldē 09.02.2026., Nr. IEN-383/2026) no īpašnieka saņemts priekšlikums par Objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi saskaņā ar Likuma 14. panta pirmās daļas noteikto kārtību, kā arī Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2. panta, un 14. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.3. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Ciborija kauss ir mākslinieciski un kultūrvēsturiski vērtīgs rokoko stilistikā veidots liturģiskais trauks ar kvalitatīvi izstrādātu metāla formveidi un dekoru. Tā māksliniecisko vērtību nosaka proporcionāli līdzsvarotā kompozīcija, dekoratīvi izstrādātā formveide, zeltīta un gaiša metāla elementu kontrasts, augu ornamenta bagātība un kroņveidīgi veidotais vāka noslēgums ar krustu.

4.2. Ciborija kausa saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, komplektācija, vēsturiskais (vietas) konteksts, dizaina risinājums, objekta forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

4.3. Biktssoli (2) ir nozīmīgi kā kvalitatīvi un raksturīgi baroka laika mēbeļgaldniecības paraugi Latgales baznīcu mākslas kontekstā. Biktssolu formveidē saglabātas vēlīnā baroka tradīcijai raksturīgas plastiskas silueta līnijas, kas apvienotas ar atturīgu, arhitektoniski strukturētu korpusa risinājumu. Vēsturisks un tipoloģiski vērtīgs divu katoļu baznīcas biktssolu komplekts ar vienotu galdniecisko un dekoratīvo risinājumu. Saglabāta autentiska korpusa uzbūve, profilētas dzegas un paneļi, plastiski veidots siluets un režģoti grēksūdzes lodziņi. Priekšmetu savstarpējā vienotība un saglabātība piešķir kompleksam būtisku vērtību kā [..] vēsturiskās iekārtas un katoļu liturģiskās prakses liecībai.

4.4. Biktssolu (2) saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, komplektācija, ansambļa vienotība, vēsturiskais (vietas) konteksts, objekta forma, objekta struktūra, uzbūve, konstrukcija, virsmas apdare, krāsojums, polihromija, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektus (kā kustamus):

6. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objekta atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. un 2. pants, 14. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.3. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvajā rajona tiesā pēc piekritības.

Kultūras ministrs N. Puntulis