Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums
"Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu
2022.–2027. gadam starpposma izvērtējums"

Labklājības ministrija

Rīga, 2026

Izmantotie saīsinājumi

ĀM – Ārlietu ministrija

ANM – Atveseļošanas un noturības mehānisms

BAASIK – Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplekts

BAC – Bērnu aizsardzības centrs

BARIS – Bāriņtiesu informācijas sistēma

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

EM – Ekonomikas ministrija

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais fonds

ESF+ – Eiropas Sociālais fonds plus

ESPAD – no angļu valodas European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs, latviešu valodā Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām

IDC – Iekšlietu digitālais centrs (jaunais Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nosaukums kopš 2026. gada 16. jūnija)

IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 

(likvidēta 2026. gada 1. aprīlī, to pievienojot Valsts ieņēmumu dienestam)

IeM – Iekšlietu ministrija

IeM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

(No 2026. gada 16. jūnija mainīts nosaukums uz "Iekšlietu digitālais centrs")

IeVP – Ieslodzījumu vietu pārvalde

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

JSPA – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

KM – Kultūras ministrija

LabIs – Labklājības Informācijas sistēmas

LM – Labklājības ministrija

LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka

MK – Ministru kabinets

LPS – Latvijas Pašvaldību savienība

LVA – Latviešu valodas aģentūra

NAP2027 – Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam

NPAIS – Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO – Nevalstiskās organizācijas

PII – pirmsskolas izglītības iestāde

PRC – Pusaudžu resursa centrs

RSU – Rīgas Stradiņa universitāte

PKC – Pārresoru koordinācijas centrs

(likvidēts 2023. gada 1. martā, to pievienojot Valsts kancelejai (VK))

SIF – Sabiedrības integrācijas fonds

SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs

TM – Tieslietu ministrija

VARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

(līdz 2025. gada 1. jūlijam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

VBTAI – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

(no 2024. gada 1. janvāra – Bērnu aizsardzības centrs (BAC))

VIAA – Valsts izglītības attīstības aģentūra

VK – Valsts kanceleja

VM – Veselības ministrija

VP – Valsts policija

VPD – Valsts probācijas dienests

Saturs

Izmantotie saīsinājumi

Ievads

Kopsavilkums

1. Pamatnostādņu mērķu, rīcības virzienu un īstenojamo uzdevumu izpildes progress

1.1. Pirmais mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību

1.2. Otrais mērķis: Vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmajām bērnu un jauniešu grupām

1.3. Trešais mērķis: Jauniešu pilnvērtīga un vispusīga attīstība, dzīves kvalitātes uzlabošana un līdzdalības stiprināšana

1.4. Ceturtais mērķis: Tautas ataudze Latvijā

2. Politikas plānošanas mērķa grupu viedoklis

2.1. Iedzīvotāju aptaujas rezultātu apraksts

2.1. Nozares ekspertu un nevalstiskā sektora viedoklis

Ievads

"Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam" (turpmāk – pamatnostādnes) apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 967 "Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam" (turpmāk – rīkojums). Rīkojuma 4.2. apakšpunkts uzdod Labklājības ministrijai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru un Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot un līdz 2025. gada 1. decembrim iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumu. Izvērtējums sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2.  decembra noteikumiem Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" un noformēts informatīva ziņojuma veidā.

Starpposma ietekmes izvērtējuma par 2022.–2025. gadu (turpmāk – starpposma izvērtējums) mērķis ir izvērtēt pamatnostādnēs noteikto mērķu, uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu, rezultātus un ietekmi, pamatojoties uz atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju sniegto informāciju Labklājības ministrijai, kā to paredz rīkojuma 3. punkts – pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei līdz 2025. gada 1. maijam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem – kā arī uz oficiālās statistikas un nozaru reģistru datiem. Starpposma izvērtējumā ietverti arī dati, kas attiecas uz 2026. gadu, lai raksturotu pamatnostādnēs ietverto uzdevumu un pasākumu īstenošanas attīstība gaitu.

Tāpat starpposma izvērtējuma sagatavošanai tika apzināts mērķa grupu viedoklis, 2026. gada sākumā veicot daļēji strukturētas intervijas un fokusa grupas diskusiju ar 17 nozares ekspertiem no valsts pārvaldes, pašvaldībām, darba devēju un nevalstiskajām organizācijām par ģimeņu atbalsta pasākumu vērtējumu un organizējot iedzīvotāju aptauju par atbalstu ģimenēm no valsts un pašvaldības par bērnu un citu tuvinieku aprūpi.

Kopsavilkums

Pamatnostādņu virsmērķis ir attīstīt bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstošu sabiedrību, kas veicina ģimeņu labklājību, modernus un pieejamus agrīnā atbalsta un intervences pakalpojumus, sekmē bērnu un jauniešu veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, mazina nabadzības un sociālās atstumtības riskus, nodrošinot valsts kopīgu izaugsmi.

Pamatnostādņu virsmērķim ir pakārtoti četri politikas mērķi un no tiem izrietoši rīcības virzieni, kas ir balstīti bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas galvenajos pamatvirzienos un kopā nodrošina, lai valsts politika būtu visaptveroša, sistēmiska, izsvērta un pēctecīga. Pamatnostādnēs izvirzīto 4 mērķu īstenošanai noteikti  16 rīcības virzieni ar 94 īstenojamiem uzdevumiem, 96 mērķa politikas rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem.

Pamatnostādņu īstenošanai LM izstrādāja "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2025. gadam īstenošanas plānu" (turpmāk – plāns), kurā iekļauta daļa no pamatnostādnēs izvirzītajiem īstenojam uzdevumiem, kopā 97 pasākumi bērna, jaunatnes un ģimenes attīstībai Latvijā. Pasākumi īstenošanai pēc būtības ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, ar ilgtspējīgu ietekmi uz bērnu, jauniešu un ģimeņu attīstību. Apkopojot atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju iesniegto informāciju 2025.–2026. gadā, ir secināms, ka no 97 plāna pasākumiem 32 pasākumi jeb 32,99% plāna pasākumi ir izpildīti, 52 pasākumi jeb 53,61% plāna pasākumi tiek īstenoti joprojām, tātad 86,6% no visiem plāna pasākumiem īstenošana ir pabeigta vai turpinās. 10 pasākumiem jeb 10,31% no plānā ietvertajiem pasākumiem Izpilde nav uzsākta, pamatotu iemeslu dēļ, bet 3 pasākumi (1.2.7., 1.4.3., 3.1.4.) jeb 3,09% no visiem plāna pasākumiem netiks īstenoti vispār nepietiekamā finansējuma dēļ. Plāna izpildes rezultāti atspoguļoti starpposma izvērtējuma 1. pielikumā

Pamatnostādņu 3. mērķa "Jauniešu pilnvērtīga un vispusīga attīstība, dzīves kvalitātes uzlabošana un līdzdalības stiprināšana" sasniegšanai IZM izstrādāja "Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2022. –2024. gadam" un "Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2025.–2027. gadam", iekļaujot minētā mērķa īstenojamos uzdevumus, kā arī 2. mērķa "Vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmajām bērnu un jauniešu grupām" 2.4. rīcības virziena "Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana" uzdevumus.

Savukārt pamatnostādņu 4. mērķa "Tautas ataudze Latvijā" sasniegšanai, lai pastiprināti pievērstu uzmanību ar demogrāfisko situāciju saistītajām problēmām, valdības pārstāvji 2024. gadā vienojās pāriet no šaurākas izpratnes par demogrāfiju uz plašāku, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās, vienlaikus nosakot visu nozaru ministriju līdzatbildību par demogrāfisko jautājumu aktualizēšanu savā jomā, iesaistoties kopējās politikas izstrādē un turpmākā īstenošanā. Līdz ar to MK 2025. gada 22. jūlijā atbalstīja LM sadarbībā ar VK un nozaru ministrijām izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par demogrāfiskās politikas attīstību"¹, kas ir starpnozaru vienošanās/apņemšanās veikt demogrāfiju veicinošu rīcībpolitiku. Ziņojumā identificēti trīs rīcības virzieni: Ikviens bērns ir vērtība; Kvalitatīva dzīves vide; Remigrācijas veicināšana un plānveida iedzīvotāju migrācija.

Atbilstoši MK 2025. gada 22. jūlija sēdes protokola Nr. 29 64. 3. punktam tika noteikts, ka ministrijām un citām institūcijām informatīvajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošana 2025. gadā jānodrošina no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, un jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu informatīvajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatāms MK likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām vai no līdzekļiem, kas gūti resorā izdevumu pārskatīšanas rezultātā. Savukārt, ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļus informatīvajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanai nepiešķir vai piešķir daļēji, tad par pasākumu ieviešanu atbildīgajām institūcijām jāīsteno tikai tie informatīvajā ziņojumā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Starpposma izvērtējums apliecina, ka kopējā virzība mērķa un rezultatīvo rādītāju sasniegšanā ir pozitīva, taču atsevišķu rīcības virzienu rādītāju kontekstā iezīmējas vairāki ārējās vides faktori, kas ietekmēja mērķu un rādītāju sasniegšanu – Covid-19 pandēmijas sekas, ģeopolitiskā situācija un Krievijas karš Ukrainā, energoresursu cenu un inflācijas ietekme uz ģimeņu materiālo situāciju, kā arī demogrāfiskās tendences (zema dzimstība, augsta mirstība, migrācija). Arī valsts budžeta fiskālās telpas ierobežojumi būtiski ietekmēja atsevišķu uzdevumu izpildi. Vienlaikus pozitīvi vērtējama ES fondu instrumentu izmantošana, ļaujot īstenot dažādus pasākumus ierobežota valsts budžeta apstākļos. Ar rezultatīvo rādītāju izpildi un īstenojamo uzdevumu izpildes aprakstu var iepazīties starpposma izvērtējuma turpmākajās nodaļās un 1. pielikumā.

Starpposma izvērtējuma būtiska daļa ir arī politikas plānošanas mērķa grupu viedokļa apzināšanai par plānošanas dokumenta ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu. LM uzdevumā 2026. gada sākumā tika veikti divi pētījumi:

• Pētījumu aģentūras "RAIT Custom Research Baltic" (2026) "Iedzīvotāju aptauja par ģimeņu situāciju un ģimeņu atbalsta politiku", kas īstenota LM ESF+ projekta Nr.4.3.6.4/1/24/I/001 "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" pētījuma "Aptauja par atbalstu ģimenēm no valsts un pašvaldības par bērnu un citu tuvinieku aprūpi" ietvaros;

• Nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" (2026) "Pētījuma (Ex-ante) veikšana par vardarbības novēršanas sistēmu" (ID Nr. LRLM 2024/49 ESF+) 8. nodevums "Papildziņojums. Ģimeņu atbalsta pasākumu vērtējums. Daļēji strukturētās intervijas un fokusa grupu diskusija ar ekspertiem" (skat. 2. pielikumu).

Minēto pētījumu rezultāti ir apkopoti starpposma ziņojuma 2. nodaļā.

1. Pamatnostādņu mērķu, rīcības virzienu un īstenojamo uzdevumu izpildes progress

1.1. Pirmais mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību

Pirmā pamatnostādņu politikas mērķa īstenošana paredz bērnu un jauniešu attīstības vajadzību apzināšanu un nodrošināšanu, speciālistu, ģimeņu, bērnu un jaunatnes izglītošanu, veidojot drošu vidi, novēršot vardarbības riskus un īstenojot agrīnu intervenci risku ietekmes novēršanai, kā arī atbalsta sniegšanu ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai un nelabvēlīgas pieredzes ietekmes mazināšanai un tālāku kvalitatīvāku savstarpējo attiecību veidošanai.

Mērķa politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.gads Bāzes vērtība	Plānotā vērtība 2024.gadā/ faktiskā vērtība par pēdējo pieejamo gadu (2024 vai 2025)2	RR starpposmā sasniegts vai nav sasniegts	Datu avots
1.1. Politikas rezultāts (PR): Ieviestas agrīnas, sistēmiskas, pierādījumos balstītas intervences bērnu un jauniešu attīstības un ģimenes labbūtības risku atpazīšanai un novēršanai
1.1. Jaunu pierādījumos balstītu pakalpojumu un programmu skaits, kas ieviesti agrīnā vecuma bērniem visā Latvijas teritorijā	1 (2021)	4/2	nav sasniegts	PKC (VK)
1.2. Bērnu 5–6 g.v. īpatsvars ar kognitīvām, sociālemocionālām vai uzvedības grūtībām		nemainās/-	nav datu	PKC (VK)
1.3. 15 g.v. skolēnu (zēnu un meiteņu) īpatsvars ar internalizējošām/eksternalizējošām grūtībām	13,2% zēnu/ 19,8% meiteņu (2018)	13,0% zēnu/ 19,5% meiteņu/ -	nav datu3	SPKC
1.4. Bērni ar attīstības traucējumiem, grūtībām un nepietiekamībām īpatsvars, kuri saņēmuši agrīna preventīva atbalsta pakalpojumus		pieaug/pieaug	sasniegts	PKC (VK)
1.5. Bērni ar attīstības grūtību un nepietiekamību veidošanās risku, kuri saņēmuši agrīna preventīva atbalsta pakalpojumus		pieaug/pieaug	sasniegts	PKC (VK)
1.6. Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kuri turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas28, %	28	33/ 33 (2022)	sasniegts	IZM
1.2. Politikas rezultāts (PR): Būtiski mazināti vardarbības riski ģimenē un vienaudžu vidū, ieviests monitorings vardarbības jomā un nodrošināts atbalsts no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām
2.1. Skolēni (11, 13 un 15 g.v.), kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās, %	22,3 (2018)	21,5/ 19 (2022)	sasniegts	SPKC4
2.2. No vardarbības izglītības iestādē vairākas reizes mēnesī cietuši 15 gadus veci bērni, %	11 (2018)	8/ 12,9	nav sasniegts	OECD
2.3. No vardarbības cietušo rehabilitēto bērnu skaits institūcijā	1970	2100/ 803 (2025)	nav sasniegts	LM
2.4. No vardarbības cietušajiem bērniem sniegtās konsultācijas dzīvesvietā	1084	1400/ 1667 (2025)	sasniegts	LM
2.5. No ņirgāšanās cietušo 15 gadus veco skolēnu īpatsvars, %	18 (2015)	14/ 15,5	sasniegts	OECD PISA
2.6. Reģistrēto bērnu skaits, kuru dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ	1143	1050/ 961 (2025)	sasniegts	NPAIS
2.7. No vardarbības cietušo pieaugušo sociālā rehabilitācija (rehabilitēto skaits)	2000	2050/ 1599 (2025)	nav sasniegts	LM
1.3. Politikas rezultāts (PR): Samazinājies atkarību izraisošo vielu patēriņš, nodrošināta profilakse un sociālā rehabilitācija bērniem un jauniešiem ar atkarības problēmām
3.1. Jauniešu (15 gadu vecumā) īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu riskantā veidā (60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā reizē) pēdējā mēneša laikā (%)	36	35/ 21	sasniegts	ESPAD, SPKC5
3.2. Skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri elektronisko cigareti lietojuši vismaz vienu dienu pēdējo 30 dienu laikā (%)	18	17/ 21,9 (2023)	nav sasniegts	SPKC6
3.3. Regulāri (vismaz reizi nedēļā) smēķējošu 15-gadīgu skolēnu īpatsvars (%)	12,3 (2018)	11,5 /16,4 (2023)	nav sasniegts	SPKC7
3.4. Narkotiku (marihuāna un hašišs, ekstazī, amfetamīns) lietošanas izplatība skolēnu (15-16 gadus vecu) vidū pēdējā gada laikā (%)	Marihuāna un hašišs – 21% ekstazī - 3,6% amfetamīns - 1,1%	Marihuāna un hašišs - 20 ekstazī - 3,4 amfetamīns - 0,8 / Marihuāna un hašišs -12% ekstazī – 2% amfetamīns - 1,6%	sasniegts Attiecībā uz amfetamīna lietošanu – nav sasniegts	ESPAD, SPKC8
3.5. Pozitīvi ietekmēto problemātisko vai potenciāli problemātisko spēlētāju skaits (%)	75 (2021)	85/ 45,3	nav nosakāms9	FM
3.6. Mazināta atkarība no azartspēlēm un izlozēm esošajiem problemātiskajiem spēlētājiem (%)	10 (2021)	20/ 5,910	sasniegts	FM
3.7. Bērnu skaits, kuri ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kā personas, kuras ir atkarīgas no psihoaktīvām vielām	239	300/ 506	sasniegts	LM
1.4. Politikas rezultāts (PR): Veicināta speciālistu un sabiedrības izpratne bērnu un jauniešu labbūtības un tiesību aizsardzības jomā
4.1. Speciālistu īpatsvars, kuri pilnveidojuši zināšanas, prasmes, kompetences bērnu un jauniešu attīstības vajadzību identificēšanā un nodrošināšanā	-35	Pieaug/	nav datu	PKC (VK)
4.2. Speciālistu skaits, kuri pilnveidojuši zināšanas, prasmes, kompetences bērnu attīstības vajadzību identificēšanā un agrīnās intervences pakalpojumu nodrošināšanā	250 (2021)	Pieaug/	nav datu	PKC (VK)
4.3. Speciālistu skaits, kuri apguvuši zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos	1240	1350/ 2495 (2025)	sasniegts	LM (VBTAI)
4.4. Sertificētu bāriņtiesas darbinieku skaits11	-	-	-	LM (VBTAI)
1.5. Politikas rezultāts (PR): Samazināta bērnu noziedzība un bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot noziedzīgu uzvedību veicinošo faktoru ietekmi bērnu izaugsmes ceļā
5.1. Bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem	492 (2020)	452/ 663	nav sasniegts	IeM (VP)
5.2. NPAIS reģistrēto nepilngadīgo skaits, kuri bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi	196	145/ 135	sasniegts	IeM (IC)
5.3. NPAIS reģistrēto bērnu skaits, kuri ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas varētu izraisīt prettiesisku rīcību	246	200/ 97	sasniegts	IeM (IC)
5.4. Noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījuši nepilngadīgie, īpatsvars pret visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, %	2,1	1,8/ 2,4	nav sasniegts	IeM (VP) IeM (IC)
5.5. Nepilngadīgo personu, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, īpatsvars pret visām personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, %	6,1	5,7/ 4,512	sasniegts	IeM (VP) IeM (IC)
5.6. NPAIS reģistrēto nepilngadīgo darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu, par kuriem paredzēta administratīvā vai kriminālatbildība, skaits	3929	2800/ 2854	nav sasniegts	IeM (VP) IeM (IC)
5.7. Notiesāto nepilngadīgo skaits	265 (2021)	230/ 148	sasniegts	Tiesu administrācija
1.6. Politikas rezultāts (PR): Nodrošinātas bērnu pilnvērtīgas attīstības vajadzības un uzlabota bērnu aizsardzība no veselības un dzīvības apdraudējuma
6.1. bērnu skaits, kuru ģimenēs konstatēti riski to pienācīgai aprūpei un audzināšanai	2735 (2020)	2400/ 2241	sasniegts	LM (BAC/ VBTAI)
6.2. Bērnu īpatsvars, kuri dzīvo ar abiem vecākiem, %	69,5 (2017)	74,5/72	nav sasniegts	OECD
6.3. Uzsākto mediācijas pakalpojumu izmantošanas skaits ģimenes strīdu risināšanā	283	450/ 346 (2025)	nav sasniegts	SMP
6.4. Bāriņtiesās ierosināto administratīvo lietu skaits	5545	4500/ 5845 (2025)	nav sasniegts	LM (BAC/ VBTAI)
6.5. Samazināts no ģimenēm šķirto bērnu skaits	1304	1100/ 1176 (2025)	nav sasniegts	LM (BAC/ VBTAI)
6.6. Bērnu skaits, par kuriem pēc tiesas pieprasījuma bāriņtiesa devusi atzinumu par bērna aizgādības tiesību noteikšanu un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību	934 (2020)	600/ 1017 (2025)	nav sasniegts	LM (VBTAI)
6.7. Reģistrēto (NPAIS) bērnu skaits, kuri ir pamesti vai atrodas tādos apstākļos, kas ir tiem bīstami, var kaitēt viņu dzīvībai, veselībai vai attīstībai	328	260/ 221	sasniegts	IeM (IC)
6.8. Pašvaldību skaits, kurās pieejami 3 un vairāk sociālā atbalsta pakalpojumi ģimenēm ar bērniem	15 (2018)	30/42	sasniegts	VK aptauja
6.9. NPAIS reģistrēto bērnu skaits, kuru vecāki, aizbildņi vai audžuvecāki ir saukti pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par rīcību, kas izraisījusi vai varētu izraisīt kaitējumu bērnu dzīvībai, veselībai vai attīstībai	316	260/ 178	sasniegts	IeM (VP) IeM (IC)
6.10. Bāriņtiesu skaits, kas izmanto vienotu IT lietvedības sistēmu BARIS	1	43/ 42 (2025)	sasniegts	LM

Mērķa īstenošanai noteikti 5 rīcības virzieni:

1) Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai;

2) Visa veida vardarbības izskaušana;

3) Atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatības mazināšana;

4) Ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana krīzes situācijā;

5) Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem.

1. rīcības virziens: Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai

Starpposma izvērtējuma periodā ir ielikti agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērnu attīstībai pamati, taču vairums plānoto pierādījumos balstīto intervenču ieviešana ir kavējusies. Izstrādāts Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplekts (turpmāk – BAASIK) bērniem no viena līdz sešu gadu vecumam, kura pilotēšana vairākās pašvaldībās visā Latvijā plānota 2026. gadā, tāpat sadarbībā ar Latvijas Universitāti uzsākta četru padziļinātās novērtēšanas instrumentu adaptēšana attīstības traucējumu diagnostikai un speciālo vajadzību noteikšanai. Izstrādātas sākotnējās rekomendācijas par atbalstu bērniem ar skrīningā identificētiem augstiem attīstības riskiem, un noslēgts līgums par vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam izstrādi. Saeima 2026.gada 23. jūlija ārkārtas sēdē otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Pacientu tiesību likumā, Starptautisko skolu likumā un Izglītības likumā ar mērķi ieviest BAASIK savlaicīgai bērnu attīstības risku atpazīšanai un nodrošināt tālāk bērnam nepieciešamo atbalstu. Likumu grozījumu rezultātā ir paredzēta arī bērnu attīstības multiprofesionālo komandu pilotēšanas uzsākšana. 2026. gada 1. oktobrī Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Pacientu tiesību likumā, Starptautisko skolu likumā un Izglītības likumā, kas paredz bērnu agrīnās attīstības atbalsta sistēmas ieviešanu. No agrīnās intervences programmām plašāko aptveri sasniegusi vardarbības risku mazināšanas programma KiVa, kurā iesaistītas 190¹³ izglītības iestādes, apmācīti vairāk nekā 6 tūkstoši darbinieku un sasniegti aptuveni 70 tūkstoši izglītojamo, un programma STOP 4-7 bērniem ar uzvedības grūtībām, kuru 2025. gadā nodrošināja 30 komandas, sniedzot atbalstu vismaz 480 bērniem gadā.

Divu gadu profesionālās pilnveides programmā sagatavoti 40 speciālisti ABA terapijas nodrošināšanai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

2025. gada 2. pusē notika sagatavošanās darbi programmas "Nurse-Family Partnership" (NFP) ieviešanai Latvijā – programmas licences iegādes un ieviešanas nosacījumu saskaņošana ar programmas autoriem un gatavota iepirkuma dokumentācija līguma noslēgšanai. 2025. gada 1. decembrī noslēgts sadarbības līgums ar biedrību "Latvijas Vecmāšu asociācija" par iesaisti NFP programmas ieviešanā Latvijā.

Savukārt vecāku prasmju programmu (t.sk., Cool Kids, atbalsta grupas vecākiem, kuri audzina bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem) izstrāde un ieviešana ir būtiski aizkavējusies, galvenokārt tāpēc, ka ES kohēzijas politikas 4.3.6.7. pasākuma 2. kārtas projekts nav savlaicīgi apstiprināts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Tāpat vairāku programmu ieviešana pārcelta uz 2026. gadu, bet pasākums par intervences programmu ģimenēm ar narkotiku atkarību finanšu ierobežojumu dēļ ierosināts izbeigt.

PRC zemsliekšņa konsultatīvā tālruņa pakalpojuma ietvaros pusaudžiem un viņu tuviniekiem tiek sniegta klīniskā un veselības psihologa konsultācijas, sniedzot psihoemocionālo atbalstu. Šis rīks nodrošina ne tikai tūlītēju atbalstu jauniešiem, bet arī strādā kā monitorēšanas instruments tiem, kas ir gaidīšanas rindā uz psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu un nepieciešamības gadījumā jauniešiem, ja ir indikācijas, palīdzība tiek piedāvāta ātrāk. Plānotais apjoms 2023. gadā bija 180 konsultācijas mēnesī, kas faktiski gandrīz sasniegts – 174, savukārt 2024. gadā – 285 konsultācijas.

Pamatojoties uz 2022. gada 13. decembrī ar MK rīkojumu Nr. 939 apstiprinātajā "Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.–2025. gadam" paredzētajiem uzlabojumiem un uzdevumiem, ieviesta agrīnās intervences programma bērniem ar autiskā spektra un citiem attīstības traucējumiem. Agrīnās intervences programma ir pieejama Rīgā un visos Latvijas reģionos, kopumā pieejama 9 iestādēs (11 vietās) Latvijā:

• Rīgā – VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS), Biedrībā "Nepaliec viens", Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – RSU) ambulancē, Rīgas veselības centra 3 novietnēs;

• Zemgalē – slimnīcā "Ģintermuiža", Bauskas slimnīcā;

• Vidzemē – Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcā "AINAŽI";

• Latgalē – Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīcā’;

• Kurzemē – Talsu veselības centrā.

2024. gadā pakalpojumu saņēma 584 pacienti, no kuriem BKUS pakalpojumu saņēmuši 208 pacienti. Savukārt, 2025. gadā pakalpojumu saņēma 859 pacienti, no kuriem BKUS pakalpojumu saņēma 274 pacienti. Savukārt, slimnīcā "Ģintermuiža" pakalpojums tiek nodrošināts no 2023. gada septembra, un kopā pakalpojumu uzsākuši 85 bērni.

Tāpat izveidots valsts apmaksāts ambulators ADOS tests, kas ir būtisks instruments agrīnai autiskā spektra traucējumu atpazīšanai un diagnostikai. Savlaicīga traucējumu identificēšana ļauj pēc iespējas agrāk uzsākt bērna individuālajām vajadzībām atbilstošas intervences, pielāgot terapiju un nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpes, sociālo un izglītības atbalstu, tādējādi sekmējot bērna attīstību un funkcionēšanu. Šāds tests pieejams 13 ārstniecības iestādēs visā Latvijā. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža" pakalpojums tiek nodrošināts kopš 2022. gada, un gaidīšanas laiks nepārsniedz vienu mēnesi pēc nosūtījuma saņemšanas. ADOS testa pieejamība ir būtiski uzlabojusies, tostarp Latvijas reģionos 2025. gadā pakalpojumu saņēma 713 pacienti un pakalpojumu nodrošināja 13 ārstniecības iestādes. 

No iesniegtās informācijas ir secināms, ka rīcības virziena izpilde vērtējama kā daļēja, tomēr procesā: izveidoti sistēmas pamatelementi (skrīninga instruments, novērtēšanas instrumenti, informācijas sistēmas izstrāde, normatīvā ietvara sagatavošana) un sasniegta plaša atsevišķu programmu (KiVa, STOP 4-7) aptvere, kā arī uzsākti sagatavošanās darbi jaunas agrīnās intervences programmas ieviešanai (NFP). Tomēr lielākā daļa plānoto vecāku prasmju un agrīnās intervences programmu vēl nav sasniegušas mērķa grupas, ko galvenokārt ietekmēja ES fondu 4.3.6.7. pasākuma 2. kārtas projekta apstiprināšanas aizkavēšanās.

2. rīcības virziens: Visa veida vardarbības izskaušana

2024. gada 19. decembrī MK pieņemts "Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam"¹⁴, kas iekļauj virkni pasākumu vardarbības mazināšanai un atpazīšanai, tostarp, izglītojošus pasākumus bērniem, jauniešiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem par vardarbības atpazīšanu, speciālistu kompetenču un zināšanu pilnveidi un atbilstošu algoritmu, vadlīniju izstrādi vienotas rīcības nodrošināšanai vardarbības mazināšanai, atbalsta un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošana no vardarbības cietušām personām.

Lai nodrošinātu visaptverošu atbalstu bērniem, kuri cietuši no seksuālas vardarbības vai citiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, BAC kopš 2023. gada rudens darbojas nodaļa "Bērna māja", kurā Latvijā tiek īstenots Barnahus (Bērna mājas) starpinstitucionālās sadarbības modelis. Tādējādi kopš 2023. gada vienuviet tiek nodrošināta vardarbībā cietušo bērnu nopratināšana ar psihologa starpniecību, tiesu ekspertīzes, medicīniskā apskate, rehabilitācija un atbalsts nevardarbīgajam tuviniekam. 2024. gadā tajā uzņemti 172 bērni (plānoti 120), un darbam ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem specializētās 120 stundu apmācībās sagatavoti 46 psihologi.

Lai nodrošinātu savlaicīgu, profesionālu un koordinētu atbalstu bērniem situācijās, kad izglītības iestādēs vai institūcijās, kurās ilgstoši uzturas bērni, konstatēta smaga vardarbība vai pastāv būtiski vardarbības riski, BAC kopš 2024. gada janvāra darbojas Vardarbības intervences nodaļa. Nodaļa nodrošina praktisku, metodisku un informatīvu atbalstu vardarbības gadījumu risināšanā, veic gadījumu analīzi, koordinē starpinstitucionālo sadarbību un sniedz atbalstu preventīvo pasākumu īstenošanā. 2024. gadā nodaļas eksperti nodrošināja 15 smagu vardarbības gadījumu risināšanu, savukārt 2025. gadā nodaļā kopumā reģistrēti 100 gadījumi, kuros bērniem bija nepieciešams atbalsts saistībā ar dažāda veida vardarbību vai tās riskiem.

Būtisks aspekts nevardarbīgas bērnības nodrošināšanai ir darbības, kas vērstas uz vardarbības prevenci, lai stiprinātu pašu bērnu spēju atpazīt vardarbību un veidot veselīgas personiskās robežas. Prevencijas jomā "Centrs Dardedze" ar LM atbalstu ik gadu īsteno "Džimbas drošības programma"¹⁵ nodarbības pirmsskolas un sākumskolas bērniem (2022. gadā – 3339, 2023. gadā – 4246, 2024. gadā – 4551 bērns). No 2025. gada mācību programma bērniem "Džimbas drošības programma" īstenošana tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot mācību programmas pieejamības nepārtrauktību. Mācību programma nodrošina gan bērnu izpratnes veidošanu par veselīgām personiskām robežām, gan arī stiprina vecāku, pedagogu un citu speciālistu izpratni par bērniem drošas vides veidošanu.

BAC ik gadu nodrošina kampaņu "Pārtrauc klusēšanu" un 2024. gadā kopā ar partneriem īstenoja kampaņu "Saruna pasargā" par bērnu seksuālās izmantošanas riskiem (sasniegti 58 000 skatītāju). 2025. gadā tika veidots raidījumu cikls "Gultas sarunas" par piekrišanu TikTok platformā.

Valsts policija 2022. gadā uzsāka Drošības vēstnešu programmu pedagogu iesaistei bērnu drošības izglītošanā un 2025. gadā veica 619 pārrunas ar izglītības iestāžu personālu, nodrošināja 197 personāla apmācības un dalību 79 vecāku sapulcēs.

Lai veicinātu izpratni, ka ņirgāšanās pusaudžu vidū nav norma, un sniegtu praktiskus ieteikumus tās atpazīšanai un novēršanai. VM ESF projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" 2022. gadā īstenoja sabiedrības informēšanas kampaņu "Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!". Kampaņas laikā sagatavota mācību filma pusaudžiem, digitālie kursi pedagogiem, video simulācija vecākiem, 3 soļu rīcības algoritmi un informatīvie materiāli skolām. Tāpat, lai mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē, sadarbībā ar jomas speciālistiem 2023. gadā sagatavotas vadlīnijas ņirgāšanās profilaksei¹⁶ divām vecuma grupām: 1) pirmsskolas un sākumskolas vecuma grupai un 2) pamatskolas un vidusskolas, t.sk. profesionālās izglītības iestādes vecuma grupai. Lai veicinātu pedagogu un atbalsta personāla zināšanas un prasmes par ņirgāšanās izplatību izglītības vidē, tās prevenciju un izstrādāto vadlīniju ieviešanu izglītības iestādē, laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam īstenoti profesionālās pilnveides kursi pedagogiem, apmācot aptuveni 1000 pedagogu no visas Latvijas. Vienlaikus, lai pilnveidotu vecāku, likumisko pārstāvju, audžuvecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu zināšanas un prasmes par ņirgāšanos izglītības vidē, izstrādātas rekomendācijas vecākiem "Kā pasargāt bērnu no ņirgāšanās".

Izglītības jomā IZM sadarbībā ar VM un LM 2023./ 2024. gadā izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību"¹⁷, kurā ir iekļauti risinājumi, lai mazinātu emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs, kā arī paredzētu ciešāku valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, efektīvi risinot vardarbības gadījumus izglītības iestādēs.

Savukārt 2025. gada 16. septembrī MK apstiprināja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem", kas izstrādāts sadarbībā ar LM, BAC, VM, VK, VP, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Valsts izglītības attīstības aģentūru.¹⁸

IZM ir izstrādājusi būtiskus grozījumus Ministru kabineta noteikumos.

2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos"¹⁹ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 474), paredzot izglītības iestādes vadītājam tiesības pieņemt lēmumu par atšķirīgu izglītības ieguves klātienes nodrošināšanas veidu nepilngadīgam izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību.

Savukārt MK 2025. gada 11. martā pieņēma jaunus grozījumus MK noteikumos Nr. 474²⁰, kas nosaka kārtību kādā:

1) izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, ierobežo izglītojamā pārvietošanos;

2) izglītības iestādē iesniedzama informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu, un iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī nosacījumus atbilstošas atzīmes par saņemto informāciju izdarīšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā un atcelšanai.

Lai veicinātu vardarbības prevenciju, atpazīšanu un novēršanu, IZM organizēja seminārus izglītības iestāžu un pārvalžu vadītājiem, un pedagogiem. 2024. gada 17. jūnijā notika tiešsaistes seminārs par vardarbības mazināšanu un drošību izglītības iestādēs; 2024. gada 1. novembrī seminārs speciālo izglītības iestāžu vadītājiem, kurā BAC informēja par vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu. Savukārt 2025. gada 6. martā, 6. jūnijā un 3. novembrī tika īstenoti semināri, kuros aktualizēti jautājumi par vardarbības novēršanu, drošas vides veidošanu un rīcību vardarbības situācijās.²¹

BAC sadarbībā ar IZM 2024. gada augustā izstrādāja vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu izglītības iestādēs.²²

Lai izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, izglītības iestāžu dibinātājiem, vecākiem un citiem interesantiem nodrošinātu vienotu izpratni par drošas un vardarbības riskus mazinošas vides veidošanu, IZM tīmekļvietnē ir izveidojusi sadaļu "Drošība izglītības iestādēs".²³ Sadaļā apkopota aktuāla informācija par normatīvajiem aktiem, praktiski materiāli par vardarbības prevenciju un novēršanu, rīcību dažādās drošības situācijās un citiem būtiskiem drošības jautājumiem.

VIAA sadarbībā ar partnerorganizācijām 2025. gadā īstenoja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu "Vardarbības risku pārvaldība izglītības iestādē", ko apguva 99 vispārējās izglītības iestāžu nelielu skolu komandu dalībnieki (direktors, direktora vietnieks izglītības jomā, atbalsta personāls – sociālais pedagogs, psihologs, speciālais pedagogs), kuras mērķis ir veicināt izglītības iestāžu darbinieku izpratni un praktiskās iemaņas vardarbības risku atpazīšanā, novēršanā un pārvaldībā, nodrošinot bērnu tiesību aizsardzību un drošu, iekļaujošu un atbalstošu vidi izglītības iestādē.

IZM 2025. gadā pašvaldībām piešķīra valsts budžeta finansējumu 200 000 euro apmērā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus īstenošanai, pieredzes apmaiņas un labās prakses pasākumu, konferenču, izglītojošo semināru organizēšanai, vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas programmas iegādei un organizēšanai (t.sk. pedagogu mācības vai metodiskie materiāli u.c.), pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei par vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumiem. IZM 2026. un 2027. gadā plāno katru gadu piešķirt pašvaldībām valsts budžeta finansējumu 200 000 euro apmērā, nodrošinot plānoto pasākumu pēctecību.

2026. gada 5. februārī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz papildināt Izglītības likuma 36. pantu ar 3.¹ daļu, nosakot, ka izglītības iestādes, īstenojot pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, nodrošina izglītojamā vecumam atbilstošus, sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus, t. sk. īsteno programmas, kas ietver vardarbības prevenciju, vardarbības gadījumu risināšanu un atbalstu iesaistītajām pusēm. Minētie likuma grozījumi paredz, ka vardarbības novēršanas pasākumu īstenošana izglītības iestādēs jāuzsāk no 2026. gada 1. septembra.

SIF 2025. gadā uzsāka izglītojošu pasākumu ciklu jauniešiem "Solis pretī", lai rosinātu jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. Pasākumu mērķauditorija ir jaunieši, kuri mācās vispārizglītojošo izglītības iestāžu 10.–12. klasē un profesionālo skolu 1.–4. kursā, kā arī izglītības speciālisti. 2025. gadā organizēti pieci reģionālie pasākumi, kuros piedalījās 133 jaunieši no 21 apdzīvotās vietas Latvijā (aptverot visus 5 Latvijas plānošanas reģionus), kā arī 52 pedagogi. Paralēli jauniešu programmai izstrādāta un īstenota mācību programma žurnālistikas un komunikācijas programmu studentiem "Skaļāk par klusumu". 2025. gada nogalē rīkotā seminārā piedalījās 14 studenti. Aktivitātes turpinājās arī 2026. gadā.

Lai stiprinātu ģimenes funkcionalitāti un mazinātu vardarbību pret bērniem, vardarbību ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, LM kopš 2024. gada īsteno projektu "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai". 2025. gadā tika stiprināta jauniešu un speciālistu izpratne par ievilināšanas (grooming) riskiem, piekrišanu, veselīgām attiecībām un vardarbības atpazīšanu. Tika izstrādāts paštests un informatīvie materiāli jauniešiem, nodrošināta dalība jauniešu festivālos "Kopums / MAD Liepāja" un "Ogle", kā arī sagatavota tematiska video sērija un izglītojošs materiāls speciālistiem. Speciālistu izglītošana turpinās arī 2026. gadā, organizējot vebināru un mācības Rīgas skolu atbalsta personālam. 2025. gadā projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" uzsākta vardarbības prevences tālruņa darbība personām ar vardarbīgas uzvedības risku un ES fondu 4.3.6.4. pasākuma pirmajā uzsaukumā apstiprināti 11 NVO projekti jaunu atbalsta pakalpojumu pilotēšanai vardarbībā cietušajiem.

Tieslietu jomā 2025. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 30.⁵ nodaļā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ar šiem grozījumiem tika saīsināts sociālā rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai apguves termiņš no 1 gada uz 6 mēnešiem. Tāpat, lai veicinātu šo kursu ātrāku apguvi, paredzēts samazināts 10% līdzmaksājums, ja kursu persona uzsāk apgūt 3 mēnešu laikā. Noteiktas arī finansiālas sekas gadījumos, kad kursa kavējumu skaits pārsniedz pieļaujamo. Savukārt, lai novērstu procesa novilcināšanu, ar grozījumiem ierobežota iespēja iesniegt tiesā nepamatotus lūgumus par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu vai aizstāšanu, proti, atkārtoti pieteikumi par atcelšanu, kas saņemti 3 mēnešu laikā, tiek skatīti rakstveida procesā, un šādi lēmumi nav pārsūdzami. Vienlaikus tika paredzēta iespēja tiesai lūgt institūcijas rīcībā esošo informāciju, neaprobežojoties tikai ar atzinuma pieprasīšanu, jo atzinuma sagatavošana var prasīt ilgāku laiku.

SPKC nodrošina E-veselības sistēmā reģistrēto datu no ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuri ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies traumas, ievainojuma (t.sk. vardarbības) vai saindēšanās dēļ, statistikas datu apkopošanu un analīzi. Reģistrs ir arī Eiropas Komisijas Ievainojumu datubāzes sastāvdaļa, līdz ar to reģistra kartē ietvertā informācija ir atbilstoša Eiropas Ievainojumu datubāzes kodēšanas prasībām. 2025. gadā SPKC īstenojis vairākus pasākumus vardarbības, t.sk. vienaudžu vardarbības un vardarbības pret bērniem, profilakses un atpazīšanas jomā. Sagatavoti un izplatīti digitālie žurnāli vecākiem, kuros skarti ar vardarbības profilaksi saistīti jautājumi, tostarp vienaudžu vardarbība, vecāku loma un atbalsta iespējas, kā arī bērnu emocionālā labbūtība. Izstrādāti arī informatīvi materiāli, kuros ietverta informācija par vardarbības riskiem un palīdzības meklēšanas iespējām, tostarp materiāli topošajiem un jaunajiem vecākiem. Tāpat pabeigts darbs pie aktualizētiem ieteikumiem ārstniecības personām vardarbībā cietuša bērna atpazīšanai, kas publicēti SPKC tīmekļvietnē. 2024. gadā norisinājās tiešsaistes apmācības Nacionālā Veselību veicinošo skolu tīkla koordinatoriem par izglītības iestāžu darbinieku psihiskās veselības veicināšanu un pret pedagogiem vērstas vardarbības profilaksi.

Pamatsnostādņu starpposma izvērtējuma periodā ir veikti vairāki pasākumi, kas veido pamatu pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstītas vardarbības monitoringa sistēmas izveidei. Piemēram, 2023. gadā veikts "Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi"²⁴, kas satur vairākas rekomendācijas monitoringa sistēmas izveidei.

Pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstītas vardarbības monitoringa sistēmas izveide Latvijā tiek plānota, atbilstoši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (European Institute for Gender Equality (EIGE)) izstrādātajiem standartiem, kas noteikts Direktīvā (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kas stājās spēkā 2024. gada 13. jūnijā, savukārt pārņemšana notiek līdz 2027. gada 14. jūnijam. Direktīvas 44. pants nosaka, ka dalībvalstīs ir ieviesta sistēma statistikas datu vākšanai, apstrādei, sagatavošanai par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē izplatību. Savukārt šī panta 4. punkts paredz, lai nodrošinātu administratīvo datu salīdzināmību un standartizāciju visā Savienībā, dalībvalstis cenšas vākt administratīvos datus, pamatojoties uz datu vienotu sadalījumu, kas izstrādāts sadarbībā ar un saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (turpmāk – EIGE) un atbilstoši tā izstrādātajiem standartiem, ievērojot 5. punktu. Tās katru gadu nosūta minētos datus EIGE. Tikmēr EIGE atbalsta dalībvalstis datu vākšanā, tostarp nosakot kopīgus standartus.

Pētījumā "Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi" izvirzīto rekomendāciju īstenošanai visbūtiskākais apstāklis ir administratīvo datu standartizācija vardarbības datu jomā, tātad nepieciešama vienota metodoloģija un kopīgi standarti. Pētījuma secinājumos un rekomendācijās (167. lpp.) attiecībā uz administratīviem datiem ir viena rekomendācija – "Administratīvo datu gadījumā viens no pirmajiem uzdevumiem ir uzlabot datu ieguves un uzskaites sistēmas, lai tās nodrošinātu vienotu pieeju datu uzskaitē, kā arī iespējas iegūt apkopojošu statistiku (būtu paredzēta šāda funkcija)".²⁵

EIGE pašlaik izstrādā kopīgus standartus, indikatorus un datu sadalījumu, kas dalībvalstīm nodrošinās vienotu pamatu administratīvo datu vākšanai un turpmākai iesniegšanai EIGE.

No iepriekš minētā secināms, ka īstenojot Pamatnostādņu 1. mērķa 2. rīcības virzienu, Latvijā ir izveidota un aktīvi attīstīta vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē novēršanas sistēma, kas balstīta uz starpinstitucionālu sadarbību starp LM, IZM, VM, BAC un citām atbildīgajām institūcijām. Būtiskākie sasniegumi ietver Barnahus modeļa ("Bērna māja") ieviešanu, kas nodrošina visaptverošu atbalstu no vardarbības cietušiem bērniem, Vardarbības intervences nodaļas darbību smagu gadījumu risināšanā, kā arī plašu preventīvo un izglītojošo pasākumu klāstu – no programmām pirmsskolas vecuma bērniem līdz informatīvajām kampaņām un pedagogu kompetenču pilnveidei.

Normatīvajā jomā veikti nozīmīgi grozījumi – gan Civilprocesa likumā, paātrinot vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursu apguvi un ierobežojot procesa novilcināšanu, gan Izglītības likumā, no 2026. gada 1. septembra nosakot izglītības iestādēm pienākumu īstenot sistēmiskus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus.

Kopumā vērojams virziens uz sistēmiskāku un ilgtspējīgāku pieeju, kuras panākumi būs atkarīgi no uzsākto pasākumu konsekventas turpināšanas.

3. rīcības virziens: Atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatības mazināšana

Pamatnostādņu īstenošanas laikā bērnu un jauniešu vidū vērojama pozitīva tendence riskantas alkohola un kanabisa lietošanas mazināšanā, taču saglabājas augsts nikotīna produktu (e-cigarešu) lietošanas līmenis un pieaug digitālās un procesu atkarības riski (sociālie tīkli, datorspēles, azartspēles). Kopš 2022. gada VM koordinētā profilakses plāna ietvaros īstenots plašs pasākumu klāsts – SPKC, IZM, IeM un LM sadarbībā izstrādājuši informatīvos materiālus, apmācījuši pedagogus un ieviesuši pierādījumos balstītas programmas ("Unplugged", "PAX Labas uzvedības spēle", u.c.), sākot ar agrīno profilaksi jau pirmsskolas vecumā.

Attīstīts arī atbalsts nepilngadīgajiem ar vielu lietošanas traucējumiem – izveidota multidisciplināra komanda BKUS, turpinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumi PRC un sociālā mentora pakalpojums, kura nodrošināšana pašvaldībām kļūs obligāta no 2027. gada. PVO ekspertu vērtējumā uzsvērta nepieciešamība pēc pēctecīgākas un koordinētākas palīdzības sistēmas. Kopumā redzama virzība uz kompleksu, uz pierādījumiem balstītu pieeju, tomēr atsevišķu iniciatīvu īstenošanu (piemēram, PreVenture) kavē finansējuma trūkums, un nepieciešams stiprināt fokusu uz jaunākajiem riskiem – nikotīnu un procesu atkarībām.

Turpmāk sekos detalizēta, dažādu atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju sniegta informācija par īstenotajiem pasākumiem to rezultātiem.

Riskanta alkohola lietošana bērnu un jauniešu vidū kopš 2019. gada samazinājusies no 36 % līdz 21 %, un 2024. gadā Latvijas rādītājs bija zem ESPAD²⁶ valstu vidējā rādītāja (31 %). Samazināšanās tendence vērojama arī kanabisa lietošanā. Vienlaikus aktuāli saglabājas ar nikotīna produktu lietošanu saistītie riski – 2024. gadā e-cigaretes pēdējo 30 dienu laikā lietojis 21 % skolēnu, savukārt 12 % skolēnu bija regulāri cigarešu un/vai e-cigarešu smēķētāji. Tāpat ESPAD 2024 dati norāda uz būtisku digitālās riska uzvedības izplatību jauniešu vidū, tostarp problemātisku sociālo tīklu lietošanu, riskantu datorspēļu spēlēšanu un azartspēļu spēlēšanu. Minētās tendences norāda uz nepieciešamību turpmākajos profilakses pasākumos pastiprinātu uzmanību pievērst nikotīna produktu lietošanai un procesu atkarību riskiem.

2022.gada 25. oktobrī MK apstiprināja "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam", nosakot VM par atbildīgo institūciju tā īstenošanas koordinēšanā un pārraudzībā. Plāna mērķis bija mazināt alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatību un tās radīto kaitējumu, pilnveidojot profilakses pasākumus un veselības aprūpes pakalpojumus. Plānā paredzēts stiprināt atkarību profilaksi dažādām mērķa grupām, veicināt agrīnu atkarību izraisošo vielu lietošanas risku identificēšanu, kā arī uzlabot ārstēšanas, rehabilitācijas un sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, tai skaitā bērniem un jauniešiem.

Pirmsskolas vecuma bērniem atkarību profilakse tiek īstenota, ņemot vērā bērna vecumposmu un attīstības līmeni, primāri stiprinot sociālās un emocionālās prasmes, pašregulāciju un pozitīvas uzvedības iemaņas. Šajā vecumposmā netiek īstenotas atsevišķas uz konkrētu atkarību izraisošo vielu lietošanu vērstas profilakses programmas, bet gan agrīnās profilakses pasākumi, kas veicina bērna veselīgu attīstību un vienlaikus mazina riskantas uzvedības un atkarību izraisošo vielu lietošanas riska faktorus vēlākos vecumposmos.

Šāda pieeja atbilst arī ES Narkotiku aģentūras atziņām, ka agrīnā vecumposmā profilakses pasākumu fokuss var būt vērsts nevis uz vielu lietošanas jautājumu tiešu aplūkošanu, bet gan uz bērna sociālo un emocionālo kompetenču un pozitīvas uzvedības attīstīšanu, tādējādi mazinot vielu lietošanas risku turpmākajos dzīves posmos.²⁷

SPKC sadarbībā ar VM izstrādājis vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā un atbalsta materiālus izglītības iestādēm par atkarību profilaksi, kā arī plašu informatīvo materiālu klāstu izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem, tostarp sadarbībā ar vecāku organizāciju "Mammamuntetiem.lv" izveidotu rubriku "Skolēns un atkarības". Izstrādāta un izplatīta brošūra "Lai būtu skaidrs! Svarīgākais, kas Tev jāzina par alkohola lietošanu", kā arī aktualizēts materiāls "Ieteikumi vecākiem kā runāt ar pusaudzi par alkoholu un smēķēšanu". Izstrādāti digitāli šķirstāmi žurnāli vecākiem, kuros tiek iekļauta informācija par atkarību jautājumiem: Žurnāls bērna veselībai: padomi veselīgākai bērna ikdienai un nākotnei. Izplatīts informatīvais materiāls "Brīva no tabakas un nikotīna skola. Ceļvedis skolām", kā arī sagatavots un elektroniski izplatīts materiāls "Palīgs veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitāšu īstenošanai izglītības iestādēs", kurā iekļauta sadaļa – ieteikumi atkarību izraisošo vielu profilakses pasākumu īstenošanai izglītības iestādēs.

ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros Latvijā adaptēta un 20 izglītības iestādēs pilotēta starptautiskā skolu atkarību profilakses programma "Unplugged" 12–14 gadus veciem skolēniem, kā arī izstrādāta selektīvās profilakses programma "Veselīgas nākotnes programma" 13–25 gadus veciem jauniešiem ar paaugstinātu risku, kuras īstenošanai 2022.–2023. gadā apmācīti 54 speciālisti no 39 pašvaldībām. Tāpat īstenots pētījums par Latvijas izglītības iestādēs īstenoto atkarības profilakses politiku. Balstoties uz pētījuma rezultātiem sagatavots metodiskais materiāls atkarību profilakses politikas rīcības plāna ieviešanai izglītības iestādē un īstenoti semināri, apmācot atkarību profilakses īstenošanā vairāk kā 100 vispārizglītojošo izglītības iestāžu pārstāvjus no visas Latvijas.

ESF Plus projektā "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" turpināta "Unplugged" programmas plašāka ieviešana izglītības iestādēs. No 2025. gada rudens īstenoti pedagogu kursi par programmu un tās ieviešanu skolā. Kopā plānots apmācīt vismaz 150 pedagogus no dažādām izglītības iestādēm Latvijā.

SPKC sadarbībā ar IeM īstenojis Eiropas profilakses programmas apmācības par pierādījumos balstītām profilakses intervencēm (2022.–2025. gadā apmācīti vairāk nekā 60 dalībnieki un RSU studenti).

Laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam SPKC īstenojis vairākus pasākumus atkarību izraisošo vielu un procesu atkarību profilakses jomā, tostarp izstrādājis un izplatījis informatīvos un izglītojošos materiālus, īstenojis izglītojošas aktivitātes izglītības iestāžu speciālistiem un sabiedrībai, kā arī regulāri aktualizējis atkarību profilakses jautājumus SPKC digitālajos komunikācijas kanālos. Izstrādāti vairāki informatīvie materiāli par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi, kas pieejami arī drukātā formātā, tostarp "Lai būtu skaidrs! Svarīgākais, kas Tev jāzina par alkohola lietošanu", "Kā atmest smēķēšanu?" un "Ieteikumi pedagogiem par jaunajiem nikotīna un tabakas izstrādājumiem". Tāpat izstrādātas infografikas par alkohola un tabakas lietošanas radītajiem riskiem, tostarp "Alkohols un ārējie nāves cēloņi", "Grūtniecība un alkohols", "Alkohols un vēzis", "Smēķēšanas ierobežojumi daudzdzīvokļu mājās", kā arī informatīva infolapa policijas darbiniekiem par jaunajiem nikotīna un tabakas izstrādājumiem. Regulāri sagatavoti un izplatīti informatīvie materiāli Nacionālajam veselību veicinošo skolu tīklam (NVVST) un Nacionālajam veselību veicinošo pašvaldību tīklam (NVPT), tostarp Pasaules dienas bez alkohola un Pasaules dienas bez tabakas atzīmēšanai. Materiāli vairākkārt publicēti arī SPKC sociālo tīklu kontos un iekļauti NVVST un NVPT ziņu lapās. Regulāri īstenoti arī sociālo tīklu ierakstu cikli par jauno nikotīna un tabakas izstrādājumu, kā arī alkohola lietošanas profilaksi, tostarp popularizējot Konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai.

2022. gadā izstrādātas pastkartes "Labāk apēd mani", lai informētu par elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas kaitīgumu, un "Puika vai meitene?", lai informētu par alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi grūtniecības laikā. Nodrošināta pastkaršu izplatīšana un izvietošana publiskās vietās Rīgā, tostarp kafejnīcās, bāros un augstskolās.

2023. gadā veikta Pasaules Veselības organizācijas informatīvā materiāla "Brīvība no tabakas un nikotīna. Ceļvedis skolām" tulkošana latviešu valodā tā tālākai izmantošanai no tabakas un nikotīna brīvas vides politikas veidošanā Latvijas izglītības iestādēs, kā arī izglītības iestādes informētas par materiāla pieejamību. Organizēts un īstenots NVVST koordinatoru pieredzes apmaiņas brauciens uz Daugavpils pilsētas 4. pirmsskolas izglītības iestādi par drošu un veselībai nekaitīgu moderno tehnoloģiju lietošanu, aktualizējot procesu atkarību profilakses, psihiskās veselības veicināšanas un aktīvas brīvā laika pavadīšanas jautājumus. Starptautiskās ģimenes dienas ietvaros izstrādāti informatīvie materiāli "Vecāki digitālajā laikmetā. Kas jāievēro vecākiem?" un darba lapa skolēniem "Manas ģimenes selfijs", aktualizējot moderno tehnoloģiju lietošanas paradumus un ģimenes kopīga, no viedierīcēm brīva brīvā laika pavadīšanu.

2024. gadā īstenotas tiešsaistes apmācības NVVST koordinatoriem par atkarību izraisošo vielu un procesu atkarību profilaksi izglītojamajiem, kā arī NVVST koordinatoru ikgadējā sanāksmē nodrošināta lekcija "Atkarību izraisošo vielu profilakse izglītības iestādēs". Izstrādāta prezentācija "Skolēnu veselības paradumi – kādi tie ir un kā tos uzlabot?", kurā aplūkota atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarību izplatība un profilakse; prezentācija izmantota NVVST koordinatoru pieredzes apmaiņas braucienā Dagdas vidusskolā. NVVST 2024. gada maija ziņu lapā iekļauta informācija par PVO Eiropas reģiona projektu "Evidence into Action Alcohol Project (EVID-ACTION)" un pieejamajiem resursiem koordinatoriem un pedagogiem. Izstrādāts arī informatīvs atbalsta materiāls "Palīgs veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitāšu īstenošanai izglītības iestādēs", kas sniedz atbalstu izglītības iestāžu darbiniekiem veselību veicinošu aktivitāšu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Materiālā ietverta atsevišķa sadaļa ar ieteikumiem atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarību profilaksei izglītības iestādēs.

2025. gadā NVVST pārstāvjiem īstenotas apmācības par drošu un veselībai nekaitīgu moderno tehnoloģiju lietošanu un procesu atkarību profilaksi izglītojamajiem. SPKC tīmekļvietnē izveidota sadaļa "Kaitīgas vielas grūtniecei", kurā sniegta informācija par dažādu vielu kaitīgo ietekmi grūtniecības laikā. Tāpat materiālā "Seksuālā un reproduktīvā veselība kungiem un dāmām pēc 50 g.v." iekļauta informācija par vielu kaitīgo ietekmi menopauzes un andropauzes laikā, kā arī par palīdzības iespējām. Izstrādāti digitāli šķirstāmi žurnāli un informatīvi materiāli vecākiem, kuros aktualizēti jautājumi par atkarību izraisošo vielu lietošanu un moderno tehnoloģiju izmantošanu, tostarp sagatavots atsevišķs digitāls materiāls vecākiem par drošu un veselībai nekaitīgu moderno tehnoloģiju lietošanu.

2024. gada 21. novembrī IeM uzsāka projekta Nr. 4.1.2.4/1/24/I/001 "Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana" īstenošanu. Projekta ietvaros paredzēts Latvijas skolās pilotprojekta veidā ieviest pierādījumos balstītu profilakses programmu "PAX Labas uzvedības spēle". Programma paredzēta sākumskolas vecuma bērniem no 6 līdz 11 gadiem. Pilotprojektā plānots iesaistīt līdz 800 skolēniem un vismaz 50 sākumskolas pedagogus. Pirmās pedagogu apmācības paredzētas 2026. gada 24. un 25. augustā Rīgā. Plānots sagatavot arī līdz 15 mentoriem, kuri būs tiesīgi apmācīt pedagogus un sniegt atbalstu programmas īstenošanā. Paredzēti vairāki apmācību cikli, kuru laikā pedagogi apgūs programmas teorētiskos pamatus, praktiskās metodes un to integrēšanu ikdienas mācību darbā.

PRC tika īstenoti regulāri vecāku izglītības un atbalsta pasākumi – vecāku atbalsta grupas klātienē visās Latvijas filiālēs un attālināta vecāku grupa katru ceturtdienu. Grupās vecākiem tiek sniegta psihoizglītojoša informācija par bērnu un pusaudžu psihiskās veselības grūtībām un vielu lietošanas riskiem, to agrīnām pazīmēm, aizsargājošiem faktoriem. Vienlaikus grupas nodrošina strukturētu atbalsta vidi vecākiem, kuru bērniem ir atkarību riski vai ar uzvedības un emocionālām grūtībām saistīti sarežģījumi, stiprinot vecāku prasmes savlaicīgi atpazīt riskus un reaģēt. PRC sociālajos tīklos projekta "Esi #drosmīgssarunai" ietvaros īstenoja informatīvas komunikācijas aktivitātes par dažādām psihiskās veselības tēmām, tostarp par atkarību riskiem un vienaudžu spiediena ietekmi, aktualizējot jauniešu spēju pateikt "nē" kaitīgām vielām un uzvedībām. Publicitātes ietvaros informācija tika izplatīta arī ar influencera Ralfa Kārkliņa starpniecību, paplašinot sasniedzamību jauniešu auditorijā.

2024. gada 6. augusta Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēdē tika nolemts izveidot darba grupu un tās ekspertu apakšgrupu. Darba grupā, izvērtējot nepilngadīgajiem pieejamos pakalpojumus, identificētās problēmas un ekspertu sagatavotos priekšlikumus, tika secināts, ka nepieciešams pilnveidot palīdzības sniegšanu nepilngadīgajiem ar vielu lietošanas traucējumiem, un tika pieņemts lēmums uzsākt pilotprojektu.

No 2025. gada 1. septembra pilotprojekta "Integrēta pieeja – pakalpojumu pieejamības uzlabošana nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi lieto atkarību izraisošas vielas" ietvaros BKUS izveidota multidisciplināra komanda, kas nepilngadīgajiem nodrošina pielāgotus ambulatorus multidisciplinārus pakalpojumus.

2025.gada 10.–13. februārī Latvijā norisinājās PVO misija, kuras ietvaros PVO piesaistīti Nīderlandes Trimbos institūta eksperti izvērtēja nepilngadīgajiem ar vielu lietošanas traucējumiem pieejamos ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tostarp slimnīcas "Ģintermuiža" īstenoto Pusaudžu narkoloģiskās motivācijas programmu. Izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt pēctecīgu un koordinētu palīdzības sistēmu, nodrošinot stacionāro un ambulatoro ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas, ģimenes un pašvaldības atbalsta pakalpojumu savstarpēju sasaisti. Vienlaikus VM sadarbībā ar BKUS MVC strādā pie nepilngadīgajiem paredzēto pakalpojumu satura un organizācijas pilnveides, tostarp pakalpojumu pēctecības, kvalitātes kritēriju, vadlīniju un algoritmu izstrādes.

LM 2023. un 2024. gadā nodrošināja sociālā mentora pakalpojumu ārpusģimenes aprūpē esošiem jauniešiem un bērniem ar atkarību izraisošo vielu vai procesu lietošanas risku. 2023. gadā pakalpojumu saņēma 65 bērni un jaunieši, savukārt 2024. gadā – 57 bērni un jaunieši. Lai nodrošinātu pakalpojuma turpmāku pieejamību, 2025. gadā izstrādāti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot pašvaldību sociālajiem dienestiem pienākumu nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības problēmām vai augstu to attīstības risku. Minētais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Vienlaikus LM plāno pakāpeniski ieviest PreVenture programmu bērnu ilgstošas aprūpes iestādēs. Tā ir pierādījumos balstīta grupu programma, kuras mērķis ir aizkavēt atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu un mazināt psihiskās veselības problēmu risku, veicinot mērķa grupas attieksmes un uzvedības maiņu. Šobrīd programmas ieviešana vēl nav uzsākta, jo tās īstenošanai nav piešķirts nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums

Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrs visā izvērtējuma periodā nodrošinājis amatpersonu izglītošanu par atkarību profilaksi un darbu ar atkarīgām personām, t. sk. 2023. gadā sadarbībā ar IAUI organizējot semināru par azartspēļu atkarību.

FM ESF+ līdzfinansētā projekta 4.1.2.3. pasākuma ietvaros īsteno pētījumu par azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību (rezultāti plānoti 2026. gada otrajā pusgadā), kā arī pētījumu par riskantas azartspēļu spēlēšanas pazīmēm un šo pazīmju identificēšanas iespējām, izmantojot spēlētāju uzvedības datus (rezultāti plānoti 2027. gada otrajā pusgadā). Minēto pētījumu rezultāti tiks izmantoti agrīnai riskantas spēlēšanas identificēšanai, ar azartspēlēm saistītā kaitējuma mazināšanai, kā arī pierādījumos balstītu preventīvo pasākumu un tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu aizsardzībai.

2024.–2025. gadā turpināja būt pieejams valsts finansētais sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem, ko saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu nodrošina SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" un finansē Labklājības ministrija. Pakalpojums tiek nodrošināts 9 filiālēs Latvijā un to divu gadu laikā saņēma vidēji 350 bērnu gadā.

Atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanai nepieciešama kompleksa un savstarpēji koordinēta pieeja, kurā profilakses programmas tiek īstenotas līdztekus vielu pieejamības ierobežošanas, agrīnas intervences, ārstēšanas, rehabilitācijas, sociālā atbalsta un uzraudzības pasākumiem.

4. rīcības virziens: Ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana krīzes situācijās

BAC ESF fondu projekta ietvaros nodrošināja bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas 584 ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem (plānotas bija 377), un konsultāciju rezultātu analīze uzrāda ģimeņu savstarpējo attiecību, komunikācijas un konfliktu risināšanas prasmju uzlabošanos. TM sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi turpina programmu "Mediācija ģimenes strīdos", kuras ietvaros valsts dotē strīdu risināšanu, kuros iesaistīts bērns: 2023. gadā uzsākti 294, 2024. gadā – 323 mediācijas procesi, 2025. gadā – 346. Informatīvais ziņojums par mediācijas izmantošanas veicināšanu ar bērnu interesēm saistītos strīdos pieņemts MK 2023. gada 29. augusta sēdē, taču obligātas pirmreizējas mediatora konsultācijas regulējuma virzība atlikta finansējuma trūkuma dēļ, un vadlīnijas mediācijas ieteikšanai (TM) nav izstrādātas – tās aizstās izvērtējums par juridiska rakstura jautājumu un strīdu veidiem un digitālā rokasgrāmata par strīdu iespējamo risināšanas veidiem digitālā rokasgrāmata ESF+ projektā "Pieeja tiesiskumam", 2026. gada 2. pusgadā.

BAC Konsultatīvā nodaļa 2022.–2023. gadā sniedza konsultatīvo atbalstu bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, izstrādājot 647 individuālās atbalsta programmas un aptuveni 940 rekomendācijas speciālistiem un likumiskajiem pārstāvjiem.

Bērnu aizsardzības rādītāji starpposma vērtības pārsniedz ar būtisku rezervi – reģistrēto apdraudēto, pamesto un bīstamos apstākļos esošo bērnu skaits, kā arī pie atbildības saukto vecāku skaits samazinās straujāk, nekā plānots. Interpretējot šos datus, jāņem vērā gan faktiskās situācijas uzlabošanās, gan iespējamā reģistrēšanas prakses ietekme, ko precizēs topošā vardarbības monitoringa sistēma. Preventīvo pakalpojumu (ģimenes psihoterapija, mediācija) pieejamība ir nostiprinājusies, bet daļa regulējuma iniciatīvu (obligāta mediatora konsultācija, mediācijas vadlīnijas) atlikta finansējuma trūkuma dēļ.

5. rīcības virziens: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem

Bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmas pilnveidē panākts konceptuāls pavērsiens no sodīšanas uz atbalstu: MK 2024. gadā atbalstīja TM piedāvāto "Bērnu un jauniešu drošās mājas" risinājumu, un 2024. gada 17. decembrī noslēgts deleģēšanas līgums ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" par diennakts sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuriem piemērota probācijas novērošana vai probācijas uzraudzība. 2026. gada 1. oktobrī Saeimā 3. lasījumā pieņemti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā"²⁸, kas prevencijas darbā nostiprina savlaicīga atbalsta, starpinstitūciju sadarbības, ģimenes iesaistes un obligāta riska izvērtējuma principus. Turpinās arī darbs pie likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" pilnveides.

IeM sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām nodrošināja "Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plāna 2023.–2024. gadam" īstenošanu. Politikas pēctecības nodrošināšanai MK 2025. gada 13. maijā apstiprināja "Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam", kurā turpināti pasākumi bērnu likumpārkāpumu prevencijai, bērnu aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem, starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanai, speciālistu profesionālās kompetences stiprināšanai, kā arī bērnu, viņu likumisko pārstāvju un sabiedrības izglītošanai par drošības un atbildības jautājumiem.

IeM nodrošina arī ikgadējā pārskata par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem sagatavošanu, lai identificētu aktuālās tendences, riskus un nepieciešamos preventīvos un bērnu aizsardzības pasākumus

Speciālistu kvalifikācijas jomā BAC izstrādājis un apstiprinājis 12 profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugus, un Valsts administrācijas skola kopš 2024. gada nodrošinājusi mācības 652 speciālistiem (bāriņtiesu amatpersonām, tiesnešiem, prokuroriem, policistiem u. c.); no pamatbudžeta papildus apmācīti vairāk nekā 600 speciālisti, t. sk. Valsts policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki. Bāriņtiesu atbalstam nodrošinātas supervīzijas 218 unikālām personām, un visas 42 pašvaldības ieviesušas vienoto bāriņtiesu informācijas sistēmu BARIS. Bērnu lietu sadarbības padomes ietvarā izveidota pastāvīgā darba grupa un vienpadsmit tematiskās apakšgrupas, un pēc "Ernst & Young Baltic" izvērtējuma izstrādāta jaunas Bērnu atbalsta un monitoringa informācijas sistēmas (BAMS) koncepcija un tehniskā specifikācija, kas paredzēta novecojušās NPAIS aizstāšanai. Sistēmas izveidei finansējums pagaidām nav piešķirts.

No rādītājiem ar pieejamiem datiem lielākā daļa starpposma vērtības sasniedz vai pārsniedz: samazinās nepilngadīgo izdarīto nodarījumu, klaiņojošo bērnu un notiesāto nepilngadīgo skaits, ieviesta vienotā BARIS sistēma un būtiski paplašinātas speciālistu mācības. Fakts, ka ir cietušo bērnu skaita pieaugums par 172 pret bāzes gadu – tas prasa padziļinātu analīzi, nošķirot faktisku noziedzības pieaugumu no atklāšanas un ziņošanas uzlabošanās (t.sk. "Bērna mājas" darbības un sabiedrības informēšanas kampaņu ietekmes uz ziņošanu). Sistēmiskais risks ir NPAIS novecošana: jaunās BAMS sistēmas izveidei nav piešķirts finansējums, un bez tās apdraudēta vairāku šī rīcības virziena rādītāju datu nepārtrauktība pēc 2029. gada.

1.2. Otrais mērķis: Vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmajām bērnu un jauniešu grupām

Pamatnostādņu otrā mērķa īstenošana paredz palielināt iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī nodrošināt individuālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus, veicinot bāreņu un citu īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos sabiedrībā.

Mērķa politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.gads Bāzes vērtība	Plānotā vērtība 2024.gadā/ faktiskā vērtība par pēdējo pieejamo gadu (2024 vai 2025)29	RR starpposmā sasniegts vai nav sasniegts	Datu avots
2.1. Politikas rezultāts (PR): Palielinātas iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimeniskā vidē un iegūt jaunu ģimeni
7.1. Aizbildnībā un audžuģimenēs (ģimeniskā vidē) ievietoto bērnu īpatsvars no visu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita, %	87,77	91/88	nav sasniegts	LM (VBTAI)
7.2. Bērnu īpatsvars, kuri ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņem ģimeniskai videi pietuvinātā formā, %	57	97/	nav datu	LM
7.3. Bērnu atbalsta speciālistu skaits pašvaldībās	-	43/	nav datu	LM (VBTAI)
2.2. Politikas rezultāts (PR): Nodrošināti uz individuālām vajadzībām vērsti atbalsta pakalpojumi pilngadību sasniegušajam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, veicinot pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā
8.1. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas, kuriem sniegts mentora pakalpojums, skaits	54	100/134	sasniegts	LM
8.2. Informatīvo kampaņu (informatīvi materiāli) par sociālajām garantijām, skaits	-	1/1	sasniegts	LM (VBTAI)
2.3. Politikas rezultāts (PR): Nodrošināta sociālā iekļaušana un vienlīdzīgas iespējas bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, kā arī bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte
9.1. Subjektīvā diskriminācijas pieredze, %	7,4 (2015)	7.2/7.2 (2025)	sasniegts	ESS
9.2. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem (finansiālu iemeslu, attāluma vai rindu dēļ) jauniešiem 16-24 g.v.), %	5.1 (2018)	3.5/2.9 (2025)	sasniegts	Eurostat
9.3. Tehniskos palīglīdzekļus saņēmušo skaits pret pieprasījušo skaitu, %	67	70/70 (2025)	sasniegts	LM
9.4. Bērnu skaits, kuriem reģistrējot dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti	4800	450/360 (2025)	sasniegts	TM
9.5. Izvērtējums jauna atbalsta ieviešanai bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte (reģistrējot bērna dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti)	-	-	sasniegts	LM
9.6. Personu ar invaliditāti īpatsvars, kuriem invaliditāte noteikta pēc funkcionēšanas spēju izvērtējuma, % no kopējā personu ar invaliditāti skaita	-	-	nav datu30	LM
9.7. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits uz 10 000 iedzīvotāju (gada sākumā)	205	223/ 462,6 (2025)	sasniegts	LM
9.8. Iedzīvotāju informētība, pieredze un apmierinātība ar saņemtajiem valsts pakalpojumiem (skalā 0–10)	8 (2018)	8/8 (2025)	sasniegts	VK
9.9. Izdevumi ar invaliditāti saistītiem izdevumiem (% no IKP pēc ESSPROS metodoloģijas) – 2023.gadā virs 1,4% (2018.gadā – 1.3%)	1.3	-/1,8 (2025)	sasniegts	EUROSTAT
9.10. Bērnu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7)), %	8.7	7/4.6 (2025)	sasniegts	CSP
9.11. Izmēģinājuma projekts par atelpas brīža pakalpojumu mājoklī	-	1/100 (projektā kopā)	sasniegts	LM
9.12. Izvērtējums par psihosociālās rehabilitācijas nepieciešamību vecākiem bērna ārstēšanās BKUS laikā	-	-	sasniegts	LM
9.13. Vidējais gaidīšanas laiks ( bērniem (līdz 18 g. v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS (dienas)	48	42/ 55	nav sasniegts	NVD
9.14. Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS (dienas)	40	38/ 49	nav sasniegts	NVD31
2.4. Politikas rezultāts (PR): veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana sabiedrībā
10.1. Jauniešu īpatsvars, kuri nav saskārušies ar diskrimināciju (aptaujas dalībnieki, kuri norāda, ka nav saskārušies ar diskrimināciju), %	32 (2020)	37/ 53,3	sasniegts	IZM (jānodrošina monitorings)
10.2. Jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība starptautiskajos projektos (starptautisko projektu dalībnieku īpatsvars, kuri sevi identificē kā jauniešus ar ierobežotām iespējām), %	25 (2020)	30/ 37,8% (2025)	sasniegts	JSPA
10.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās projektos un aktivitātēs tiek iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām (balstoties uz pašvaldību sniegtās informācijas), %	42 (2020)	80/ 92 (2025)	sasniegts	IZM

Mērķa īstenošanai ir noteikti četri rīcības virzieni:

1) Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē;

2) Bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana;

3) Bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana;

4) Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana.

1. rīcības virziens: Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē

2025. gada 31. decembrī bērnu aprūpes iestādēs atradās 606 bērni, lielākoties bērni vecumā no 13 līdz 17 gadiem, tai pat laikā ir samērā liels skaits audžuģimeņu, kuras ilgstoši neuzņem bērnus, norādot, ka gaida "atbilstošu bērnu". Bērnu aprūpes iestādēs paliek arvien vairāk bērnu, kuriem ir veselības problēmas vai sociāla rakstura problēmas (atkarības, uzvedības traucējumi utt.), jo aizbildņi un audžuģimenes bērnus ar veselības vai sociāla rakstura problēmām izvēlas uzņemt retāk.

Bāriņtiesu sniegtā informācija par audžuģimenēm liecina, ka audžuģimeņu skaits Latvijā kopš 2021. gada samazinās. 2023. gadā valstī bija 709 audžuģimenes, 2024. gadā – 686 audžuģimenes, bet 2025. gadā – 654 audžuģimenes. Bāriņtiesu sniegtā informācija par pirmreizēju audžuģimeņu statusa piešķiršanu 2024. gadā liecina, ka audžuģimenes statuss piešķirts 42 jaunām audžuģimenēm un 50 audžuģimenēm statuss ir izbeigts, savukārt 2025. gadā audžuģimenes statuss piešķirts 40 jaunām audžuģimenēm un 63 audžuģimenēm tas ir izbeigts. Kopumā 2025. gadā aptuveni 24 % ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu aprūpe nodrošināta audžuģimenē, kas ir par 2% mazāk, nekā 2024. gadā.

Pēc 2021. gada, kad Latvijā adoptēti 129 bērni, līdz 2025. gadam konstatēts adoptēto bērnu skaita samazinājums. 2025.gadā ir vērojams kaut neliels, tomēr kāpums – adoptēti 69 bērni, savukārt 2026. gada pirmajos 6 mēnešos adoptēti 36 bērni. Latvijā adoptētāji pārsvarā izvēlas adoptēt maza vecuma bērnus, kas saistīts ar vēlmi sekot bērnu attīstībai, ieguldīt savu mīlestību, uzmanību, laiku, kā arī resursus bērnu fiziskā un garīgā attīstībā, sagatavošanai skolas gaitām. Adoptētājos ir pārliecība, ka ar mazāka vecuma bērnu ir vieglāk izveidot piesaisti, stipras emocionālas saites, bailes no traumatiskas pagātnes un uzvedības problēmām, sabiedrībā nav pietiekami daudz pozitīvu piemēru par vecāku bērnu adopciju.

Atbalsta sistēma ģimeniskas vides nodrošināšanai starpposma izvērtējuma periodā ir būtiski nostiprināta normatīvajā un pakalpojumu līmenī, LM ik gadus meklē iespējas pārskatīt finansiālo vai pakalpojumu atbalstu ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem.

2023. gadā ieviestas obligātas mācības aizbildņiem (mācības apguvuši: 2023. gadā – 185, 2024. gadā – 297, 2025. gadā plānoti 410 aizbildņi), no 2026. gada tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai (no 171 eiro), ievērojami palielināts atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmērs, sasaistot to ar minimālo ienākumu mediānu (no 54,07 uz 298 euro mēnesī 2026. gadā), kā arī no 2026. gada uztura pabalsts par aizbildnībā esošu bērnu pielīdzināts Civillikumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu divkāršam apmēram.

Tāpat no 2026. gada ievērojami ir palielināts finansiālais atbalsts arī audžuģimenēm – pabalsts bērna uzturam audžuģimenē noteikts divkāršā Civillikumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā, atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērs sasaistīts ar minimālo ienākumu mediānu un noteikti jauni koeficienti par četru vai vairāk bērnu aprūpi, kā arī palielināta atlīdzība specializētajām audžuģimenēm, nosakot to divkāršā minimālās darba algas apmērā.

Vienlaikus no 2026. gada uzlabots atbalsts arī adoptētājiem – adopcijas pabalsts palielināts līdz Civillikumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēram, atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi neatkarīgi no bērna vecuma noteikta 70 % no valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, kā arī pieauga vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju (no 422,87 līdz 2433 euro).

Atbalstu (psihologa, sociālā darbinieka un citu speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas u.c. pakalpojumus) bērniem un audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem  nodrošina 12 ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri visā Latvijā. Lai stiprinātu to darbību pēdējos gados ir veikti vairāki sistēmiski uzlabojumi. Ir ticis ieviests papildu finansējums atbalsta pasākumu nodrošināšanai audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotā bērna veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai (t.sk. ārstniecības pakalpojumiem, speciālistu konsultācijām, interešu izglītībai un attīstības aktivitātēm), ja nepieciešamais atbalsts nav pieejams vai ir nepietiekams valsts vai pašvaldības finansējuma ietvaros. Ar 2026. gada janvāri izlīdzināts ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegto pakalpojumu klāsts aizbildņiem un adoptētājiem, nodrošinot tiem līdzvērtīgu pieeju speciālistu pakalpojumiem (piemēram, psihologa, logopēda un citu speciālistu atbalstam), tādējādi mazinot līdzšinējo nevienlīdzību starp uzņemošo ģimeņu formām.

Pēdējos gados aktualizējas problemātika saistībā ar to, ka esošas audžuģimenes "noveco" un ir vērojams audžuģimeņu skaita samazinājums. Tādēļ LM ikgadēji rīko kampaņas ar mērķi uzrunāt sabiedrību un kļūt par uzņemošo ģimeni bērniem, kas šķirti no vecāku ģimenes. Lai rosinātu iedzīvotājus kļūt par audžuģimeni, aizbildni, viesģimeni vai adoptētāju, kā arī mazinātu sabiedrības aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības un nonākuši kādā no ārpusģimenes aprūpes formām, LM 2024. un 2025. gadā īstenoja vairākas informatīvi izglītojošas aktivitātes, tostarp, par personu uzrunāšanu kļūšanai par uzņemošo ģimeni, t.sk. audžuģimeni, viesģimeni, kā arī aicinot novērtēt tos cilvēkus, kas velta savus resursus, lai uzņemtos rūpes par bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī par adoptēta bērna tiesībām zināt savu identitāti un izcelšanos.

LM īstenotā ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros izstrādāts ģimenes asistenta pakalpojuma apraksts, neformālā mācību programma un pētījums par šī pakalpojuma ieviešanu pašvaldībās – līdz 2023. gada beigām neformālo mācību programmu apguva 97 ģimenes asistenti no 32 pašvaldībām. Savukārt LM īstenotā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.4. pasākuma projekta Nr. 4.3.5.4/1/24/I/001 "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" ietvaros 2025. gadā izstrādāta un licencēta 120 akadēmisko stundu profesionālās pilnveides izglītības programma "Ģimenes asistenta pakalpojumi" un tiek turpinātas mācības ģimenes asistentu profesionālās kompetences pilnveidei.

Ģimenes asistenta pakalpojums kā viens no obligāti nodrošināmajiem pakalpojumiem pašvaldībā ir iekļauts minimālajā sociālo pakalpojumu grozā – saskaņā ar 2024. gada 19. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (9. pantā) no 2028. gada 1. janvāra pašvaldībām būs jānodrošina ģimenes asistenta pakalpojums ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanas.

2026. gada 26. maijā tika pieņemti grozījums MK 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", ar kuru ģimenes asistents tika iekļauts profesiju klasifikatora atsevišķās grupas "3412 Sociālā darba speciālisti" profesiju sarakstā, nosakot ģimenes asistenta amatam profesijas kodu "3412 13".

BAC ESF+ projektā ieviests bērna atbalsta speciālista pakalpojums – 12 speciālisti piecos reģionos, 2025. gadā pakalpojums sniegts 112 bērniem. Ilgstošās aprūpes iestādēm 2024. gada decembrī publicēti ieteikumi bērna labāko interešu nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu bērniem, kuri uzauguši ārpusģimenes aprūpē, valsts sniegtā atbalsta pilnveidi, 2024. gadā spēkā stājās grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka persona, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai pēc pilngadības sasniegšanas var uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja līdz 21 gadu vecumam vai 24 gadu vecumam (atbilstot noteiktajiem kritērijiem). Tāpat arī personas dzīvesvietas pašvaldība ir tiesīga noteikt papildus atbalstu personai pastāvīgas dzīves uzsākšanai. Līdz ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, ārpusģimenes aprūpē izaugušajiem bērniem, ir iespēja saņemt plašākas sociālās garantijas un atbalstu, lai tādējādi sekmīgāk spētu sagatavoties pastāvīgai dzīvei un mazinātu iespējamību nonākt sociāli nelabvēlīgos apstākļos.

Tādējādi kopš 2024. gada pilnveidota pēcaprūpes atbalsta sistēma pilngadību sasniegušām personām pēc ārpusģimenes aprūpes (pēcaprūpe) līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja persona turpina izglītību. Pēcaprūpes ietvaros pieejams sociālā mentora pakalpojums, atbalsta grupas patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju apguvei un pabalsts finanšu pratības veicināšanai. Sociālais mentors sniedz individuālu atbalstu ikdienas jautājumu risināšanā un patstāvīgas dzīves prasmju attīstīšanā, savukārt atbalsta grupās jaunieši apgūst finanšu plānošanas, budžeta veidošanas, sadzīves organizēšanas, karjeras un citas dzīves prasmes. Pabalsts finanšu pratības apguvei 3,29 euro apmērā dienā (vidēji ap 100 euro mēnesī) tiek piešķirts kopā ar sociālā mentora pakalpojumu un/vai dalību atbalsta grupās, tādējādi nodrošinot, ka finansiālais atbalsts ir cieši saistīts ar finanšu zināšanu un prasmju praktisku apguvi. Atbalsta pasākumu mērķis ir veicināt jauniešu patstāvību, sociālo iekļaušanos un arī spēju atbildīgi pārvaldīt savas finanses.

LM ir izstrādājusi informatīvu video sēriju jauniešiem, kuri sasnieguši pilngadību pēc ārpusģimenes aprūpes, lai palīdzētu sagatavoties patstāvīgai dzīvei un izprast pieejamos atbalsta pasākumus un sociālās garantijas. Video materiālos apkopota praktiska informācija par finanšu pratību, budžeta plānošanu, pabalstiem, mājokļa atbalstu, mentora palīdzību un emocionālā atbalsta iespējām.³²

2. rīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana

2025.gada decembrī valstī bija 224 251 persona ar invaliditāti, t.sk. 10 005 bērni ar invaliditāti līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) un 4 780 jaunieši ar invaliditāti no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot).

Invaliditātes seku mazināšanai valstī un pašvaldībās ir ieviesti virkne atbalsta pasākumu, lai sekmētu bērnu ar invaliditāti, t.sk. jauniešu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā. Vienlaikus tiek veikta gan jau esošo atbalsta pasākumu pilnveidošana, gan vērtēta nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem.

Pamatnostādņu 2.2. rīcības virziens paredz vairākus uzdevumus, kas īstenojami, lai sekmētu bērnu ar invaliditāti, t.sk. jauniešu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, tostarp nodrošinātu Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu.

Pamatnostādņu viens no uzdevumiem "Īstenot valsts sniegtā finansiālā atbalsta mērķētības pārskatīšanu invaliditātes seku mazināšanai" paredz pārskatīt personām ar invaliditāti, tostarp bērniem ar invaliditāti, valsts piešķirtā finansiālā atbalsta apmēru. Līdz 2025. gadam ir īstenoti vairāki pasākumi, kas uzlabo personu ar invaliditāti finansiālo situāciju. Tā, piemēram, 2023. gadā stājās spēkā jauni minimālo ienākumu apmēri, kurus turpmāk pārskata katra gada janvārī, kas attiecas arī uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem invaliditātes gadījumā un minimālo invaliditātes pensiju saņēmējiem. Tāpat arī 2023. gadā palielināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, no 79,68 līdz 105,00 euro par pilnu sešu mēnešu periodu, 2024. gadā tika paaugstināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta no 106,72 līdz 160,00 euro/mēn. un pabalsts īpašas kopšanas nepieciešamībai pilngadīgām personām ar invaliditāti kopš bērnības no 313,43 līdz 413,43 euro/mēn. Savukārt 2025. gadā palielināts pabalsts īpašas kopšanas nepieciešamībai bērniem ar invaliditāti no 313,43 līdz 413,43 euro/mēn.

Atbalsta pakalpojumu attīstīšanas un pilnveidošanas ietvarā 2022. gadā tika paplašināts asistenta pakalpojums pašvaldībā tvērums gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu kopš bērnības, nodrošinot lielākas asistenta pakalpojuma stundas. Tāpat 2022. gadā tika aprobēts atelpas brīža pakalpojums mājoklī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgām personām garīga rakstura traucējumiem, kas ilgtspējas nodrošināšanai iekļauts minimālajā sociālo pakalpojumu grozā un ir spēkā kā viens no pašvaldību obligāti nodrošināmiem pakalpojumiem kopš 2026. gada 1. janvāra. Savukārt 2023. gadā uzsākta aprobācija psihosociālā atbalsta sniegšanai bērniem ar smagu saslimšanu, kuri ir BKUS aprūpē, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Atbalsta sniegšana BKUS šobrīd plānota līdz 2027. gada novembrim. 2023. gadā arī ir ieviests jauns sociālais pakalpojums – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa. No 2026. gada šis pakalpojums tiek nodrošināts arī personām ar III invaliditātes grupu. Ar 2024. gadu tiek nodrošināts valsts līdzfinansējums aprūpei mājās pakalpojumam bērniem līdz 24 gadu vecumam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. savukārt 2025. gadā ir ieviesti divi jauni psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST): 1) psihosociālā rehabilitācija uzturošās terapijas veidā bērniem ar AST no 2–7 gadiem pēc agrīnās intervences pakalpojuma saņemšanas ārstniecības iestādē un 2) psihosociālā rehabilitācija bērniem ar invaliditāti no 2–18 gadiem ar AST, un viņu ģimenes locekļiem. Tāpat arī kopš 2025. gada ir ieviests obligātais minimālais sociālo pakalpojumu grozs, kas jānodrošina pašvaldībām.

Tā kā atbilstoši pamatnostādnēm jaunietis ir vecumā no 13–25 gadu vecumam, tad visi iepriekš minētie atbalsta pakalpojumi ir paredzēti gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar invaliditāti, tostarp jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, ja viņi atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.

Iekļaujošās izglītības jomā IZM īsteno speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu – šādu iestāžu skaits ir samazināts no 51 iestādes 2019./2020. mācību gadā līdz 37 iestādēm 2025./2026. mācību gadā. IZM sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs", kas tika apstiprināts MK sēdē 2025. gada 26. augustā³³, kurā skatītas daudzveidīgas izglītības vajadzības un dažādas skolēnu grupas.

Notiek investīciju programmas īstenošana mācību vides uzlabošanai atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 656, apstiprinot ES fondu 4.2.1.3. pasākumu speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību vides pilnveidei, t. sk. piekļūstamības nodrošināšanai personām ar invaliditāti. 2025. gada 8. aprīlī apstiprināti noteikumi– Nr. 228 "ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.2. pasākuma "Izveidot asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmu" īstenošanas noteikumi", kas paredz asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas izveidi izglītojamiem no 5 gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguvei. Projektu īsteno VIAA līdz 2027. gada beigām.

Sociālās stipendijas "Studētgods" saņēmēju lokā iekļauti studējošie ar I vai II invaliditātes grupu. Sabiedrības attieksmes maiņai SIF 2024.–2025. gadā īstenoja sociālo iniciatīvu "Izdevīgie ceļojumi", pievēršot uzmanību diskriminācijai un rosinot jauniešus labāk izprast cilvēku ar invaliditāti ikdienas izaicinājumus, ar skolēnu iesaisti, publicitātēm medijos un sociālo mediju saturu. Sociālās stipendijas "Studētgods" saņēmēju lokā Veselības aprūpes pieejamības jomā vidējais gaidīšanas laiks bērniem BKUS gan uz sekundāru ambulatoru konsultāciju, gan uz plānveida operāciju dienas stacionārā 2024. gadā bijis ilgāks, nekā plānots, ko galvenokārt ietekmējis augstais pieprasījums, ierobežotie cilvēkresursi un finanšu līdzekļi.

Izglītības vides un infrastruktūras priekšnoteikumi bērnu ar invaliditāti iekļaušanai tiek veidoti plānveidīgi, taču lielāko ES fondu pasākumu rezultāti sagaidāmi tikai pamatnostādņu īstenošanas perioda beigās (projektu īstenošana līdz 2027. gadam). Veselības aprūpes pieejamības rādītāji pasliktinājušies pieprasījuma un resursu ierobežojumu dēļ, un tie ir starp retajiem rādītājiem, kur situācija ir sliktāka par bāzes gadu.

Pamatnostādņu īstenošanas laikā pēdējos gados ir veikts virkne uzlabojumu invaliditātes seku mazināšanai un iekļaušanas veicināšanai:

• Finansiālais atbalsts – pakāpeniski (2023.–2025. g.) palielināti vairāki pabalsti (transporta kompensācija, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, īpašas kopšanas pabalsts), kā arī ieviesti jauni minimālo ienākumu pārskatīšanas mehānismi.

• Atbalsta pakalpojumi – paplašināts asistenta pakalpojums, ieviesti jauni pakalpojumi (atelpas brīža pakalpojums, lēmumu pieņemšanas atbalsts, aprūpe mājās, psihosociālā rehabilitācija bērniem ar AST), un no 2025. gada ieviests obligātais minimālais sociālo pakalpojumu grozs pašvaldībām.

• Izglītība – turpinās iekļaujošās izglītības attīstība un speciālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, kā arī ES fondu investīcijas infrastruktūrā un asistīvajās tehnoloģijās, taču lielākā daļa rezultātu sagaidāmi tikai līdz 2027. gadam.

Joprojām liels izaicinājums ir veselības aprūpes pieejamība – gaidīšanas laiki BKUS uz konsultācijām un operācijām 2024. gadā palielinājušies (nevis samazinājušies) augstā pieprasījuma un ierobežoto resursu dēļ, kas ir viens no retajiem rādītājiem, kur situācija pasliktinājusies salīdzinājumā ar bāzes gadu.

Kopumā progress atbalsta pasākumu un iekļaušanas jomā ir vērtējams pozitīvi, taču rezultāti izglītības infrastruktūrā vēl nav pilnībā redzami, un veselības aprūpes pieejamības jautājums prasa papildu uzmanību.

3. rīcības virziens: Bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana

Saskaņā ar TM sniegtajiem datiem Dzimšanas reģistra ierakstu bez ziņām par tēvu skaitam ir tendence samazināties, tomēr ik gadu daļai bērnu, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, norādīta informācija tikai par bērna māti. 2006. gadā paternitāte netika noteikta 1926 jaundzimušajiem (8% no dzīvi dzimušajiem), 2012. gadā – 1213 jaundzimušajiem (6%), 2020. gadā paternitāte netika noteikta 615 jaundzimušajiem (4% no dzīvi dzimušajiem), 2021. gadā – 495 (3%), 2022.gadā – 512 (3%), 2023.gadā – 451 (3%), 2024.gadā – 404 (3%) jaundzimušajiem. Šajos datos ietilpst visi tie jaundzimušie, kuriem paternitāte nav noteikta, pirmreizēji reģistrējot bērna dzimšanu, un dzimšanas apliecībā ir veikts ieraksts tikai par māti.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtie dati sniedz aktuālāku informāciju par jaundzimušo skaitu, kuriem nav tikusi noteikta paternitāte. Proti, 2006. gadā paternitāte netika noteikta 795 jaundzimušajiem (3%), 2012. gadā – 659 (3%) jaundzimušajiem, 2020. gadā – 347 (2%) jaundzimušajiem, 2021. gadā – 305 (2%) jaundzimušajiem, 2022. gadā – 293 (2%) jaundzimušajiem, 2023. gadā – 308 (2%) un 2024. gadā – 313 (2%) jaundzimušajiem netika noteikta paternitāte. TM un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu atšķirība skaidrojama ar to, ka paternitātes ieraksta veikšana par jaundzimušajiem ir notikusi vēlākā laika periodā pēc jaundzimušā bērna dzimšanas fakta reģistrācijas.

Lai strādātu pie risinājumiem atbalsta pilnveidei viena vecāka ģimenēm, 2024. gadā tika veikts pētījums "Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni".³⁴ Pētījuma mērķis bija citu valstu pieredzes izpēte, viena vecāka ģimeņu vajadzību apzināšana un priekšlikumus izstrāde atbalsta pilnveidei. Pētījums secina, ka nevienā no analizētajām valstīm nav viena normatīvā akta ar precīzu kritēriju kopumu viena vecāka ģimenes statusam – iesniedzamie pierādījumi atkarīgi no atbalsta veida. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, LM ir uzsākusi diskusiju ar kompetentajām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pie priekšlikumu izstrādes atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni. Kā secināts pētījumā, gadījumos ja bērnu audzina viens vecāks, svarīgi ir precīzi noteikt kritērijus šīs grupas identificēšanai un ieviest pakalpojumus, kas mērķēti tieši uz viena vecāka ģimenēm. Šī politika būtu veidojama tā, lai nevis veicinātu šādu grupu veidošanos, bet iespēju robežās kompensētu tām radušos zaudējumus.

Rīcības virziena izpilde koncentrējusies analītiskajā un konceptuālajā posmā – veikts pētījums un notiek diskusijas, bet jauns atbalsta instruments periodā nav ieviests. Lēmums par atbalsta pilnveidi pārceļams uz 2026.–2027. gada rīcības plānu, konceptuāli sasaistot ar demogrāfiskās politikas ziņojumā paredzēto.

4. rīcības virziens: Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana

Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana ir viena no jaunatnes politikas prioritātēm plānošanā, monitoringā un finansēšanas instrumentos. Tā noteikta kā atsevišķs rīcības virziens gan Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2023.–2024. gadam, gan plānā 2025.–2027. gadam, paredzot speciālistu kompetenču pilnveidi, jauniešu iesaisti projektos, pašvaldību darba monitoringu un atbalstu NEET situācijā esošiem jauniešiem. 2023.–2024. gada IZM pašvaldību aptaujā bija iekļauta atsevišķa sadaļa par darbu ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Datu ieguvi papildināja 2023. gadā izstrādātā jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa koncepcija, 2024. gadā īstenotās jauniešu un darba ar jaunatni veicēju aptaujas, kā arī 2024. gadā ieviestais vienotais kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībās. JSPA izstrādātās "Iekļaušanas stratēģijas 2022.–2027. gadam Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras administrētajām "Erasmus+" jaunatnes jomā un "Eiropas Solidaritātes korpuss" programmām" (turpmāk – "Iekļaušanas stratēģija") ietvaros 2022. un 2025. gadā tika veikti jauniešu ar ierobežotām iespējām sociālās iekļaušanas kartējumi, kas sniedz plašu analītisko bāzi turpmāko sociālās iekļaušanas aktivitāšu plānošanai un īstenošanai.

Nozīmīgs politikas instruments šajā periodā bija mērķēts projektu finansējums. Jaunatnes politikas valsts programmas konkursā "Atbalsts iniciatīvām jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanai sabiedrībā" 2022.–2024. gadā tika atbalstīti 82 projekti, lai veicinātu jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanos sabiedrībā un uzlabotu jauniešu informētību un medijpratību.

ES programmu ietvaros iekļaušana ir kļuvusi par arvien izteiktāku projektu dimensiju. JSPA pārskatos norādīts, ka projektos iespēja piedalīties dota 1142 jauniešiem ar ierobežotām iespējām 2022. gadā, 517 – 2023. gadā, 947 – 2024. un 1465 – 2025. gadā, šādu dalībnieku īpatsvaram sasniedzot 37,8 %. Iekļaušanas tēmai bija veltīti attiecīgi 34 %, 26 % un 43 % apstiprināto projektu; 2025. gadā iekļaušanas tematikas projektu īpatsvars saglabājās 43 %. 2025. gada kartējuma padziļinātajā analīzē par 2023.–2024. gadu iekļauti 212 "Erasmus+" un "Eiropas Solidaritātes korpuss" projekti, kuros iekļaušana bija projekta tēma vai kur bija iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām.

NEET jauniešu atbalstam 2022.–2023. gadā turpinājās un tika pabeigts projekts "PROTI un DARI!", bet 2024. gadā uzsākts ESF+ projekts "PROTI un DARI 2.0". 2024. gadā tajā iesaistīti 267 jaunieši, un 83 % no tobrīd dalību pabeigušajiem projektu pabeidza sekmīgi. 2025. gadā iesaistījās 608 jaunieši, un 73 % līdz gada beigām to pabeidza sekmīgi, pārsniedzot projektā noteikto 70 % rezultāta vērtību.

Nozīmīgs instruments darbā ar jaunatni ir to veicēju kapacitātes stiprināšana darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām, un 2022. gadā tika uzsākta Jaunatnes darbinieku izcilības programma. 2022. gadā programmā piedalījās 31 darba ar jaunatni veicējs, 48 – 2023. gadā, 48 – 2024. gadā un 49 – 2025. gadā. Programmas saturs bija vērsts uz darbu ar jauniešiem ar psihoemocionālām grūtībām, diskriminācijas un vardarbības risku, kultūras atšķirībām, atkarību un antisociālas uzvedības riskiem. 2025. gada Izcilības programmas dalībnieki tika iesaistīti diskusijās, kuru rezultāti izmantoti vēlāk izstrādātajā un 2026. gadā publicētāja metodiskajā materiālā "Būt blakus" par vienaudzis–vienaudzim pieeju darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

Kopumā 2022.–2025. gada dinamika liecina par pāreju no atsevišķiem iekļaušanas projektiem uz strukturētāku pieeju: tiek pilnveidotas datu ieguves metodes, saglabāts mērķēts finansējums, paplašinātas profesionāļu kompetenču attīstības iespējas. Ir pieaudzis to organizāciju skaits, kas regulāri strādā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Tomēr praktiskā īstenošana joprojām ir nevienmērīga un lielā mērā projektos balstīta, turklāt vismazāk sasniegtas ir specifiskākas un grūtāk sasniedzamas jauniešu grupas. Turpmākai attīstībai ir būtiski nodrošināt iekļaušanas pasākumu pēctecību, pieejamu vidi un pakalpojumus, profesionālo kapacitāti un starpinstitucionālo sadarbību, kā arī sistemātiski iesaistīt pašus jauniešus ar ierobežotām iespējām atbalsta risinājumu plānošanā un izvērtēšanā.

1.3. Trešais mērķis:
Jauniešu pilnvērtīga un vispusīga attīstība, dzīves kvalitātes uzlabošana un līdzdalības stiprināšana

Pamatnostādņu trešais mērķis paredz visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopumu, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu, harmonisku un vispusīgu attīstību, un dzīves kvalitātes uzlabošanu, lai jaunieši justu drošību par savu nākotni Latvijā, kā arī iekļaušanos sabiedrībā un tās pilsoniskās līdzdalības procesos.

Trešā mērķa īstenošanu koordinē IZM, un tā notiek ciešā sasaistē ar Jaunatnes politikas īstenošanas plāniem 2022.–2024. gadam un 2025.–2027. gadam. Attiecināmie politikas plānošanas dokumenti ir "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"" un "Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Rīcības plāns 2021.–2023. gadam".

Mērķa politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.gads Bāzes vērtība	Plānotā vērtība 2024.gadā/ faktiskā vērtība par pēdējo pieejamo gadu (2024 vai 2025)35	RR starpposmā sasniegts vai nav sasniegts	Datu avots
3.1. Politikas rezultāts (PR): izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences.
11.1. Jauniešu īpatsvars, kuri piedalās jauniešu centru aktivitātēs, %	19 (2018)	24/ 12*	nav sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitorings (bāze: aptauja "Jaunieši Baltijas valstīs")
11.2. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek piesaistīts finansējums jaunatnes jomas projektu īstenošanai, %	52	75/ 88	sasniegts	IZM pašvaldību apsekojuma dati
11.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek īstenots digitālais darbs ar jaunatni atbilstoši IZM rekomendācijām, %	-	70/ 100 (2025)	sasniegts	IZM pašvaldību apsekojuma dati
3.2. Politikas rezultāts (PR): paaugstināta jauniešu pilsoniskā līdzdalība, t.sk. jauniešu iesaiste izglītības iestāžu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprināta jauniešu piederības sajūta Latvijai un Eiropai.
12.1. Jauniešu īpatsvars, kuri ir biedri nevalstiskajās organizācijās, %	4,7 (202436)	4,7/ 4,7*	sasniegts	IZM
12.2. Jauniešu īpatsvars, kuri iesaistās politisko partiju darbībā, %	4 (2017)	5/ 2,5*	nav sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitorings
12.3. 16–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri internetā publicē viedokļus par sabiedriskajiem un politiskajiem jautājumiem, %	9 (2017)	13/ 23,3	sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitorings
12.4. Jauniešu īpatsvars, kuri veic brīvprātīgo darbu regulāri, vairākas reizes gadā, %	27 (2020)	32/33	sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitorings
12.5. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, %	8 (2020)	12/ 12,3	sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitorings
12.6. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts līmenī, %	5 (2020)	7/ 9,8	sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitorings
12.7. 16–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuru digitālās prasmes ir augstākas par pamatlīmeni, %	53	65/ 44,17*	nav sasniegts	Eurostat
3.3. Politikas rezultāts (PR): radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences.
13.1. 15–24 gadus vecu jauniešu, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu īpatsvars jauniešu kopskaitā (NEET grupas jaunieši), %	7,1 (2020)	6,5/ 9	nav sasniegts	Eurostat
13.2. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē iespējas pilnveidot savu personību, zināšanas un prasmes savas dzīvesvietas tuvumā, %	42 (2020)	50/ 36*	nav sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitoring
13.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek pielietots brīvprātīgā darbā iegūtās pieredzes atzīšanas mehānisms, %	31 (2020)	80/ 58,1	daļēji sasniegts	IZM, Jaunatnes politikas monitoring
13.4. Jauniešu vecumā 15–24 gadi īpatsvars aktīvās darba tirgus politikas pasākumu dalībnieku kopskaitā nav mazāks par šīs mērķa grupas īpatsvaru reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā, %	6,3	7/ 6,3	daļēji sasniegts	NVA

1) Mērķa īstenošanai noteikti trīs rīcības virzieni: Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība;

2) Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana;

3) Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana.

1. rīcības virziens: Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība

Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība 2022.–2025. gadā ir nostiprināta kā jaunatnes politikas prioritāte gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī. Tā noteikta par pirmo rīcības virzienu gan Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2023.–2024. gadam, gan plānā 2025.–2027. gadam, aptverot pašvaldību darba ar jaunatni sistēmas stiprināšanu, profesionāļu kompetenču attīstību, neformālās izglītības atzīšanu, datos balstītu politiku un digitālā un mobilā darba attīstību. Strukturāls pavērsiens bija jaunā Pašvaldību likuma stāšanās spēkā 2023. gada 1. janvārī, nosakot darbu ar jaunatni par pašvaldību autonomo funkciju.

2024. gadā IZM ieviesa pašvērtējuma rīku "Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībās", kas ļauj pašvaldībām sistemātiski izvērtēt darba ar jaunatni plānošanu, institucionālo sistēmu, personālu un īstenošanu, bet IZM – sekot attīstības tendencēm valsts mērogā.

Nozīmīgs sistēmas attīstības instruments starpposma izvērtējuma periodā bija Jaunatnes politikas valsts programmas konkurss "Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī". 2022.–2025. gadā tajā tika atbalstīti 58 pašvaldību projekti, kas aptvēra jaunatnes politikas plānošanu, digitālā un mobilā darba attīstību, jauniešu līdzdalības mehānismus, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu un sadarbību ar NVO. Pašvaldību pašu ieguldījums sistēmas uzturēšanā arī pieauga: 2023. gadā ikgadējs budžeta finansējums darbam ar jaunatni bija nodrošināts visās 43 pašvaldībās, un tā kopējais apjoms sasniedza vismaz 7,9 milj. eiro jeb par 29 % vairāk nekā 2022. gadā; projektu finansējumu jaunatnes jomai piesaistīja 38 pašvaldības. Papildu metodisku un starptautisku atbalstu pašvaldībām nodrošināja JSPA īstenotais ilgtermiņa projekts "Europe Goes Local", īpašu uzmanību pievēršot darba ar jaunatni attīstībai lauku un attālās teritorijās.

Būtiski soļi veikti darba ar jaunatni profesionalizācijā. 2024. gadā apstiprinātas jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasības, nosakot profesionālos pienākumus, zināšanas un kompetences, tādējādi veidojot vienotāku pamatu profesijas attīstībai. Vienlaikus JSPA regulāri nodrošināja nacionālas un starptautiskas mācības, mentoringu, pieredzes apmaiņu un supervīzijas. 2024. gadā mentoru atbalstu saņēma 22 jaunatnes jomā darbu nesen uzsākušie speciālisti, savukārt 2025. gadā turpinājās darbs pie jaunatnes darbinieku profesionalizācijas ceļa kartes un profesionālās pilnveides kursa izstrādes sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Pašvaldību pašvērtējumi vienlaikus rāda, ka profesionālās pilnveides iespējas ir viena no stiprākajām jomām, bet kopējais jaunatnes darbinieku skaits un specializētu mobilā, ielu un digitālā darba veicēju pieejamība joprojām ir nepietiekama.

Pilnveidots arī neformālās izglītības tiesiskais un kompetenču atzīšanas ietvars. Ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Izglītības likumā precizēts neformālās izglītības programmu regulējums, bet Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 395 noteica vienotu kārtību atļauju izsniegšanai neformālās izglītības programmu īstenošanai. ES jaunatnes programmu ietvaros kompetenču atzīšanai plaši izmantots "Youthpass": 2022.–2025. gadā ik gadu sertifikātus saņēma aptuveni četri tūkstoši Latvijas jauniešu, ievērojami pārsniedzot plānošanas dokumentos noteiktās sasniedzamās vērtības.

Datos balstītas politikas stiprināšanai 2023. gadā ir izstrādāta Jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa koncepcija, bet 2024. gadā pirmo reizi jaunās sistēmas ietvaros īstenotas nacionāli reprezentatīvas jauniešu un darba ar jaunatni veicēju aptaujas. Vienlaikus būtiski paplašināta digitālā darba ar jaunatni attīstība. Atveseļošanas un noturības mehānisma projektā "Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās" 2024. gadā mācībās iesaistījās 273 dalībnieki no 43 pašvaldībām; tika izstrādāti metodiskie un monitoringa instrumenti un noslēgti sadarbības līgumi ar 43 pašvaldībām. 2025. gadā un 2026. gada sākumā pašvaldības īstenoja individuālos digitālā darba attīstības plānus, pilnveidoja jauniešu digitālās prasmes un veidoja digitālā darba infrastruktūru, aktivitātēs iesaistot 16736 jauniešus.

Kopumā 2022.–2025. gada dinamika liecina par darba ar jaunatni sistēmas institucionalizāciju un profesionalizāciju: nostiprināts tiesiskais regulējums, pašvaldībās izveidoti stabilāki plānošanas un finansēšanas mehānismi, attīstīta kvalitātes novērtēšana, profesionālais atbalsts un digitālais darbs. Pašvaldību pašvērtējumā rīcības virzienam atbilstošās sadaļas kopējais izpildes rādītājs pieauga no 61,4 % 2024. gadā līdz 68,9 % 2025. gadā. Vienlaikus saglabājas trūkumi izmērāmu rezultātu noteikšanā, regulārā datu izmantošanā, starpinstitūciju sadarbībā, NVO iesaistē un jaunatnes darbinieku kapacitātē. Institucionālās sistēmas nostiprināšanās vēl nav pilnībā atspoguļojusies arī jauniešu tiešajā sasniedzamībā: 2024. gada monitoringa dati rāda, ka jauniešu centru aktivitātēs bija iesaistījušies 11,9 % jauniešu, kamēr iepriekšējā plānā 2024. gadam bija noteikts 24 % mērķis. Tomēr šo rādītāju nav korekti tieši salīdzināt ar agrāko 19 % bāzes vērtību, jo 2024. gadā bāzes vērtības tika precizētas, izmantojot jaunu nacionāli reprezentatīvas aptaujas metodoloģiju. Tādēļ turpmākajā periodā būtiski ne tikai uzturēt izveidoto institucionālo sistēmu, bet arī palielināt tās faktisko sasniedzamību, attīstot mobilo un digitālo darbu, stiprinot cilvēkresursus un sistemātiskāk izmantojot datus darbā ar jaunatni plānošanā un izvērtēšanā.

Mērķa politikas rezultāta "3.1. Politikas rezultāts (PR): izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences" rezultatīvo rādītāju izpilde kopumā vērtējama pozitīvi: pašvaldību īpatsvars, kas piesaista finansējumu jaunatnes jomas projektiem, sasniedzis 88 %, pārsniedzot 75 % mērķi, savukārt digitālais darbs ar jaunatni 2025. gadā īstenots visās pašvaldībās. Jauniešu centru aktivitātēs 2024. gadā piedalījās 12 % jauniešu, kas ir zem plānotajiem 24 %, taču šo vērtību nav korekti tieši salīdzināt ar iepriekš noteikto bāzes rādītāju, jo 2024. gadā tas precizēts, izmantojot jaunu nacionāli reprezentatīvas jauniešu aptaujas metodoloģiju.

2. rīcības virziens: Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana

Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana 2022.–2025. gadā nostiprināta kā viens no centrālajiem jaunatnes politikas rīcības virzieniem, aptverot pilsoniskās kompetences attīstību, jaunatnes organizāciju un izglītojamo pašpārvalžu stiprināšanu, brīvprātīgo darbu un jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2025.–2027. gadam līdzdalības virziens papildināts ar uzsvaru uz jauniešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesos, jaunu līdzdalības formu attīstību pašvaldībās un jauniešu viedokļa sistemātiskāku izmantošanu politikas veidošanā.

Perioda beigās sākta arī kvalitatīvi jauna nacionālā līmeņa jauniešu līdzdalības mehānisma veidošana. 2025. gada oktobrī līdz ar pirmo Nacionālo jaunatnes forumu tika uzsākts Nacionālais jaunatnes dialogs. Šajā forumā piedalījās aptuveni 140 jauniešu, jauniešu domju un pašpārvalžu pārstāvji, jaunatnes organizāciju līderi un lēmumu pieņēmēji, strādājot septiņos tematiskajos virzienos. Pirmajā dialoga ciklā no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada maijam kopumā iesaistījās vairāk nekā 200 jauniešu no visiem Latvijas reģioniem; tika organizēti četri līdzdalības forumi, trīs domnīcas un 12 tikšanās ar 11 ministriem un ministriju pārstāvjiem. 2026. gadā Nacionālais jaunatnes dialogs nostiprināts arī Jaunatnes likumā kā pastāvīgs konsultatīvs process, kurā jaunieši kopā ar Saeimas, MK un citu valsts institūciju pārstāvjiem izskata jaunatnes politiku ietekmējošus jautājumus un izstrādā risinājumus. Tas iezīmē pāreju no galvenokārt projektu un atsevišķu konsultāciju formāta uz strukturētu jauniešu un valsts pārvaldes dialogu, vienlaikus pirmā cikla izvērtējumā identificējot nepieciešamību pēc skaidrākas atgriezeniskās saites no jauniešiem un sistemātisku priekšlikumu tālāku virzību.

2022.–2025. gadā Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 9. un 10. cikla īstenošanā Latvijā tika nodrošināta jauniešu līdzdalība nacionālā un Eiropas līmenī. Abos ciklos tika iesaistīti 20 jaunieši no pieciem Latvijas reģioniem, kuri kā EJD vēstneši organizēja konsultācijas un īstenoja reģionālās jauniešu iniciatīvas. 9. ciklā 21 konsultācijā piedalījās 404 jaunieši, savukārt 10. ciklā – 617 jaunieši. Kopumā īstenotas 42 konsultācijas un 10 reģionālas aktivitātes, veicinot dialogu starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Konsultāciju rezultāti tika apkopoti nacionālajos ziņojumos un integrēti Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2025.–2027. gadam.

Par stabilu valsts mēroga instrumentu izglītojamo līdzdalības stiprināšanai kļuvusi iniciatīva "Kontakts", kurā 2022.–2025. gadā piedalījušies aptuveni 2000 izglītojamo pašpārvalžu dalībnieku un atbalsta personu, un atbalstīti vairāk nekā 400 pašpārvalžu iniciatīvu projekti. Programma veicina ne tikai pašpārvalžu darbību, bet arī jauniešu izpratni par pilsonisko līdzdalību, līderību un sadarbību. 2024. gadā papildus tika veikts pētījums par jauniešu līdzdalību un skolēnu pašpārvalžu attīstības potenciālu.

Būtisks līdzdalības instruments bija finansējums jaunatnes organizācijām un pašu jauniešu iniciatīvām. Gada pārskatos 2022.–2025. gadā nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju projektos kopumā uzrādīta vairāk nekā 30 tūkst. jauniešu iesaiste, vienlaikus stiprinot organizāciju kapacitāti un brīvprātīgo darbu. 2025. gadā šo organizāciju projektos piedalījās 8284 jaunieši, bet brīvprātīgajā darbā tika iesaistīts 1701 jaunietis. Arī vietēja un reģionāla mēroga organizāciju projekti nodrošināja plašas līdzdalības iespējas, tostarp jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

Paplašinājušās arī jauniešu iespējas pašiem īstenot starptautiskus projektus. 2022.–2025. gadā programmās "Erasmus+" un "Eiropas Solidaritātes korpuss" projektu īstenošanā iesaistīti vairāk nekā 16 tūkst. jauniešu. Īpaši strauji pieaudzis jaunatnes līdzdalības projektu skaits – no 5 projektiem 2022. gadā līdz 47 projektiem 2025. gadā. Vienlaikus līdzdalības tematika kļuvusi nozīmīgāka arī projektu saturā – 2025. gadā tai bija veltīta trešdaļa apstiprināto ES jaunatnes programmu projektu.

Pilsoniskās kompetences un piederības sajūtas stiprināšanu papildināja citu nozaru instrumenti. Būtisku ieguldījumu piederības sajūtas un demokrātisko vērtību stiprināšanā sniedz AM Jaunsardzes centrs. Valsts aizsardzības mācību 2022./2023. mācību gadā apguva 10 398, 2023./2024. gadā – 15 457 un 2024./2025. gadā – 34 866 izglītojamie, bet jaunsargu interešu izglītības programmā iesaistīto skaits pieaudzis no 7516 līdz 9485 dalībniekiem.

Kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" kopš 2018. gada nodrošina skolēniem valsts apmaksātu iespēju mācību procesa ietvaros regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, tā attīstot kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, mazinot sociālo nevienlīdzību un spēcinot lepnumu par savu valsti un tās cilvēkiem. Tā ir kompleksa, starpdisciplināra kultūrizglītības programma, kas katru mācību semestri aptver vairāk nekā 230 000 Latvijas bērnu un jauniešu. 2025. gadā vien programmas ietvaros visā Latvijā notikušas vairāk nekā 13 000 kultūras norises vietējas, reģionālas un valsts nozīmes kultūras institūcijās, kā arī skolās un digitāli. Lai vēl vairāk stiprinātu kultūras lomu jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, 2025. gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzsāka ESF+ projekta "Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments" īstenošanu. Projekts balstīts kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" pieredzē un attīsta profesionālās kultūras un mākslas norišu izmantošanu kā izglītības resursu, īpaši pilsoniskās līdzdalības un demokrātiskās attieksmes stiprināšanā. LNB lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" 2025. gadā iesaistīja vairāk nekā 23 000 lasītāju 912 Latvijas un 91 diasporas institūcijās. Eiropas līmenī nodrošināta Latvijas jauniešu dalība ES Jaunatnes dialoga 9. un 10. ciklā un Jaunatnes konsultatīvās padomes darbība (8 sēdes); vides un klimata līdzdalības jomā 2024. gadā 26 % apstiprināto ES programmu projektu bija par "zaļajām" tēmām.

Pozitīva dinamika redzama arī pašvaldību līmenī. Vienotā kvalitātes ietvara pašvērtējumā sadaļas "Jauniešu līdzdalības veicināšana" kopējā izpilde pieauga no 67,4 % 2024. gadā līdz 76,7 % 2025. gadā. Attīstās jauniešu domes, līdzdalības budžets, forumi un diskusijas, tomēr jauniešu pārstāvniecība formālajos lēmumu pieņemšanas mehānismos joprojām ir ierobežota – piemēram, 2025. gadā jaunieši bija pārstāvēti iedzīvotāju padomēs tikai trešdaļā pašvaldību.

3.2. Politikas rezultāta "paaugstināta jauniešu pilsoniskā līdzdalība, t.sk. jauniešu iesaiste izglītības iestāžu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprināta jauniešu piederības sajūta Latvijai un Eiropai" rezultatīvo rādītāju izpilde kopumā ir pozitīva – sasniegti pieci no septiņiem rezultatīvajiem rādītājiem. Būtiski pārsniegti mērķi jauniešu viedokļu paušanai internetā un savu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts līmenī, sasniegts arī brīvprātīgā darba un līdzdalības NVO mērķis. Nav sasniegts jauniešu iesaistes politisko partiju darbībā un digitālo prasmju rādītājs. Atsevišķu rādītāju faktiskās vērtības nav tieši salīdzināmas ar iepriekš noteiktajām bāzes vērtībām, jo 2024. gadā tās precizētas, izmantojot vienotu nacionāli reprezentatīvas jauniešu aptaujas metodoloģiju.

Kopumā 2022.–2025. gadā jauniešu līdzdalības politika ir kļuvusi daudzveidīgāka un strukturētāka: saglabāts atbalsts jaunatnes organizācijām, strauji paplašinājušās projektu un pašpārvalžu iniciatīvu iespējas, attīstīti jauni pašvaldību līdzdalības mehānismi un uzsākts Nacionālais jaunatnes dialogs. Vienlaikus galvenais turpmākais izaicinājums ir pāreja no līdzdalības atsevišķās aktivitātēs uz regulāru un ietekmīgu jauniešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot atgriezenisko saiti, sasniedzot arī mazāk aktīvos jauniešus un stiprinot līdzdalības iespēju pieejamību dažādām jauniešu grupām.

3. rīcības virziens: Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana

Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu attīstīšana 2022.–2025. gadā īstenota galvenokārt ar neformālās izglītības, brīvprātīgā darba un uzņēmējspēju attīstības pasākumiem. Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2023.–2024. gadam īpašs uzsvars likts uz neformālajā izglītībā un brīvprātīgajā darbā iegūto kompetenču atzīšanu, darba devēju izpratnes veicināšanu un jauniešu uzņēmējspēju attīstību. Plānā 2025.–2027. gadam šī pieeja paplašināta, paredzot ciešāku neformālajā izglītībā iegūto prasmju sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, karjeras atbalstu, sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un pirmās darba pieredzes iespēju attīstību.

Nozīmīgs ieguldījums neformālās izglītības attīstībā bija 2024. gadā veiktais pētījums "Neformālās izglītības piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā", kurā vērtēta piedāvājuma atbilstība jauniešu interesēm un darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamajām prasmēm. Pētījums rāda, ka neformālā izglītība īpaši veicina komandas darba, komunikācijas, radošuma un iniciatīvas prasmes, savukārt darba devēji kā jauniešiem biežāk pilnveidojamās jomas norāda komunikāciju, analītisko un sistēmisko domāšanu un projektu vadību. Pētījuma rezultāti 2024. gadā tika apspriesti arī ar darba devēju pārstāvjiem, tādējādi aktualizējot nepieciešamību ne tikai nodrošināt prasmju apguvi, bet arī palīdzēt jauniešiem tās apzināties un darba devējiem – atzīt neformālajā izglītībā iegūtās kompetences.

Brīvprātīgais darbs periodā arvien vairāk nostiprināts kā praktiskas pieredzes un pirmās darba pieredzes iegūšanas instruments. Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju projektos brīvprātīgā darba apjoms pieauga no 16,7 tūkst. stundām 2022. gadā līdz 25,2 tūkst. stundām 2024. gadā un 54,1 tūkst. stundām 2025. gadā, kad brīvprātīgajā darbā tika iesaistīts 1701 jaunietis. Paralēli programmā "Eiropas Solidaritātes korpuss" nodrošinātas individuāla un grupu brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un ārvalstīs, kā arī stiprināta organizāciju un mentoru kapacitāte kvalitatīvi atbalstīt brīvprātīgo mācīšanās procesu.

Jauniešu uzņēmējspēju attīstīšanai plānošanas periodā paredzēts reģionāls mentorings un mācību programma "Laukiem būt!", savukārt 2025.–2027. gada plānā uzņēmējdarbības atbalsts papildināts ar starpinstitucionālas sadarbības un informācijas pieejamības stiprināšanu, tostarp sociālās uzņēmējdarbības jomā. Vienlaikus jaunajā plānā lielāks uzsvars likts uz praktisku pāreju uz darba tirgu – pirmās darba pieredzes, apmaksātu prakšu, vasaras nodarbinātības un karjeras izvēles atbalsta iespējām.

3.3. Politikas rezultāta "radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences" rezultatīvo rādītāju izpilde kopumā ir nepietiekama – neviens no četriem rezultatīvajiem rādītājiem nav pilnībā sasniegts. NEET jauniešu īpatsvars pieaudzis līdz 9 %, pārsniedzot gan bāzes, gan plānoto vērtību (NEET atbalsta mērķēti pasākumi tiek īstenoti 2. mērķa 2.4. rīcības virziena "Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana"), savukārt aktīvās darba tirgus politikas pasākumos iesaistīto jauniešu īpatsvars saglabājies bāzes līmenī. Pozitīva dinamika vērojama brīvprātīgajā darbā iegūtās pieredzes atzīšanā pašvaldībās – rādītājs pieaudzis no 31 % līdz 58,1 %, tomēr 80 % mērķis nav sasniegts. Jauniešu vērtējums par iespējām pilnveidot sevi dzīvesvietas tuvumā ir zem plānotā (politikas rezultātiem 3.2., 3.3. ar zvaigznīti norādītā faktiskā vērtība nav tieši salīdzināma ar iepriekš noteikto bāzes vērtību metodoloģijas precizēšanas dēļ).

Šajā rīcības virzienā divi no četriem rādītājiem starpposma vērtību nesasniedz. NEET jauniešu īpatsvara pieaugums līdz 9 % atspoguļo gan darba tirgus svārstības pēcpandēmijas un augstas inflācijas apstākļos, gan individuālā atbalsta pasākumu pārrāvumu starp ESF un ESF+ plānošanas periodiem ("PROTI un DARI!" noslēdzās 2023. gadā, pēctecis sāka darbu tikai 2024. gadā). Papildus jāmin, ka jauniešu vidū pēdējos gados ievērojami pieauga to personu skaits, kas vēlas atrast darbu, kas ietekmēja arī NEET īpatsvara pieaugumu. Tas liecina, ka daļa jauniešu, kuri iepriekš bija ekonomiski neaktīvi, tomēr kļūst par bezdarbniekiem un atsāk darba meklēšanu. Tajā pašā laikā ir palielinājies arī to jauniešu skaits, kuri nevēlas strādāt. Šī tendence, kas tiek novērota visā Eiropā, parāda, ka daļa jauniešu atliek darba meklēšanu uz vēlāku laiku, jo viņiem ir iespēja nestrādāt (piemēram, saņemt ienākumus no citiem ģimenes locekļiem), vai arī pastāv citi faktori, kas attur šīs personas no stāšanās darba attiecībās — neapmierinoši darba apstākļi, atalgojums, darba laiks u.c.

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras informācijai, 2025. gadā jauniešu vecumā 15-24 gadi īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā pieauga līdz 11,5 % (unikālas personas pēc bezdarba perioda), savukārt jauniešu īpatsvars, kuri uzsāka dalību pasākumos, bija tuvu 11 % un veidoja 10,7 %. Vecumā grupā 15–29 gadi šie īpatsvari bija arī ļoti līdzīgi un veidoja attiecīgi 20,8 % un 20, 2 %.

Kopumā 2022.–2025. gadā rīcības virzienā nostiprinājusies pieeja, kurā darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes tiek attīstītas ne tikai formālajā izglītībā, bet arī neformālajā izglītībā, brīvprātīgajā darbā un individuālos atbalsta pasākumos. Turpmākais izaicinājums ir sistemātiskāk atpazīt un dokumentēt ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences, stiprināt darba devēju izpratni par to vērtību un paplašināt jauniešiem pieejamas pirmās darba pieredzes un karjeras attīstības iespējas. Pašvaldību pašvērtējumi rāda, ka kompetenču atzīšanas prakse attīstās, tomēr kompetenču izvērtēšana kopā ar jauniešiem vēl nav pietiekami sistemātiska.

1.4. Ceturtais mērķis: Tautas ataudze Latvijā

Pamatnostādņu ceturtā mērķa īstenošana paredz izstrādāt un īstenot visaptverošu un mērķtiecīgu ilgtermiņa programmu dzimstības pieauguma veicināšanai.

Mērķa politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.gads Bāzes vērtība	Plānotā vērtība 2024.gadā/ faktiskā vērtība par pēdējo pieejamo gadu (2024 vai 2025)37	RR starpposmā sasniegts vai nav sasniegts	Datu avots
4.1. Politikas rezultāts (PR): Īstenota visaptveroša un mērķtiecīga ilgtermiņa programma ar konkrētiem atbalsta instrumentiem, kas veicinājusi dzimstības pieaugumu valstī
14.1. Summārais dzimstības koeficients	1,55 (2020)	1,72/1,1538 (2025)	nav sasniegts	CSP
14.2. Palielinājies reģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaits	61.5	63/64.3 (2025)	sasniegts	CSP
14.3. Mājokļa izdevumu slogs – 1 pieaugušais ar bērniem – "ļoti apgrūtinošs"	30 (2020)	27/24.1 (2025)	sasniegts	CSP
14.4. PII pieejamība – rindā reģistrēto bērnu skaits uz PII	10 105	6 700/ 2405 (2025)39	sasniegts	VARAM
4.2. Politikas rezultāts (PR): Sabiedrībā dominē pozitīva attieksme pret ģimeni un bērniem
15.1. Noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem	5.6 (2020)	6.7/ 5.8 (2025)	nav sasniegts	CSP
15.2. Šķirto laulību skaita samazinājums uz 1000 iedzīvotājiem	3.1	2.8/ 2.5 (2025)	sasniegts	CSP
15.3. Izglītojamo skaits, kuri darbojas Kultūrizglītības programmā	97 928	98 500/ 110 821	sasniegts	IZM
15.4. Izglītojamo skaits, kuri darbojas Sporta interešu izglītības programmā	44 786 (2021)	47 000/ 53 507	sasniegts	IZM
15.5. Ģimenēm ar bērniem piešķirto garantiju skaits hipotekāro kredītu saņemšanai mājokļa iegādei	3812 (2021)	4500/ 4000 (2025)	nav sasniegts40	EM/Altum
4.3. Politikas rezultāts (PR): Izveidota vispusīga atbalsta sistēma ģimenēm, nodrošinot kvalitatīvu grūtniecības uzraudzības, dzemdību palīdzības un bērnu aprūpes pakalpojumu saņemšanu
16.1. Nabadzības riska indekss nepilnām ģimenēm ar apgādībā esošiem bērniem, %	30.6	25.5/28.7 (2025)	nav sasniegts	CSP
16.2. Nabadzības riska indekss ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem, %	17.7	15.2/21.3 (2025)	nav sasniegts	CSP
16.3. Vecāku pabalsta saņēmēju skaits (vidēji gadā)	21326	21500/ 14381 (2025)	nav sasniegts41	VSAA
16.4. Zīdaiņu īpatsvars, kuri saņēmuši krūts barošanu (līdz 6 mēnešu vecumam), %	57,6 (2020)	58/ 55,9 (2025)	nav sasniegts	SPKC42

Mērķa īstenošanai noteikti četri rīcības virzieni:

1) Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā;

2) Atbalsta sistēmas pilnveide bērna audzināšanai un aprūpei;

3) Dzīves kvalitātes uzlabošana ģimenēs ar bērniem;

4) Latvieši pasaulē un atgriešanās tēvzemē.

1. rīcības virziens: Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā

Ģimeņu ar bērniem atbalstam Latvijā jau vairākus gadus tiek īstenotas atbalsta programmas (īsteno SIF):

• valsts atbalsta programma "Latvijas Goda ģimenes apliecība", kas paredzēta daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti. Apliecības īpašniekiem ir iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts un privātie uzņēmumi Latvijā. 2025. gadā ir aktīvas vairāk nekā 159 000 apliecības "Goda ģimene", kā arī programmā iesaistītas gandrīz 690 organizācijas – programmas partneri no Latvijas, Lietuvas un arī Igaunijas). 2025. gadā tika ieviesta arī apliecības digitālā forma un jauna informācijas sistēma, būtiski saīsinot apliecības saņemšanas laiku;

• programma "Ģimenei draudzīga pašvaldība"⁴³, kuras mērķis ir noteikt tās Latvijas pašvaldības, kuras sniedz vislielāko atbalstu un daudzveidīgākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un ģimeniskas vides nodrošināšanai (pašvaldību pakalpojumu ģimenēm apkopojums pieejams vietnē www.vietagimenei.lv), kā arī organizēt ikgadējo projektu konkursu nevaldības organizācijām, kuras strādā ģimeņu interešu aizstāvībai. "Vieta ģimenei" pašvaldību atbalsta kalkulators (https://vietagimenei.lv/noderigi/atbalsta-kalkulators/) nodrošina iespēju vienuviet pārskatīt un salīdzināt (https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-pasvaldiba/salidzinat-pasvaldibas/) pašvaldību sniegtos pakalpojumus un atbalsta iespējas ģimenēm ar bērniem. Tā praktisko nozīmi apliecina arī pašvaldību pārstāvju iesaiste rīka pilnveidē un popularizēšanā – 2025. gada SIF forumā tika diskutēts par pašvaldību sniegtā ģimeņu atbalsta salīdzināšanas rīka uzlabošanu un aktīvāku tā izmantošanas veicināšanu.

• programma "Ģimenei draudzīga darbavieta", kuras mērķis ir sekmēt tādas darba vides kultūras attīstību Latvijā, kas ir empātiska, cilvēcīga un saprotoša, vienlaikus piedāvājot instrumentus gan esošās darba vides novērtējumam, gan finansiālu palīdzību dažādu atbalsta pasākumu ieviešanā darbiniekiem. Uz 2025. gada nogalē programmas statuss bija 169 darba devējiem, kas nodarbina ~ 10% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Bez tam kopš 2024. gada SIF ir uzsācis īstenot ESF+ projektu 4.3.6.9/1/24/I/001 "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana" ar aktivitātēm ģimeniskas vides un ģimenisko vērtību stiprināšanai. Projekta ietvaros tiks īstenoti izglītojoši un atbalsta pasākumi bērniem un ģimenēm, kas paredz bērnu un jauniešu izglītošanu, veidojot izpratni par jauniešu savstarpējām attiecībām un veicinot veselīgu savstarpējo attiecību stiprināšanu ģimenēs, kā arī tiks īstenotas aktivitātes vecāku un citu bērnu aprūpē iesaistīto personu izglītošanā par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē un vecāku lomu veselīgā bērnu attīstībā. Projektā tiks realizēti atklāti projektu konkursi NVO sabiedrības izpratnes veidošanai par bērniem un ģimenēm draudzīgu un atbalstošu vidi, tiks nodrošināta daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopābūšanas veicināšana, tiks sniegti atbalsta pasākumi ģimenei draudzīgiem darba devējiem, kā arī tiks nodrošināta bērnu un jauniešu raidījumu pieejamība bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem.

2025. gadā SIF īstenotās aktivitātes ESF+ projekta ietvaros:

• atbalstīti un uzraudzīti 27 projektu īstenošanas līgumi konkursā "Reģionālu pasākumu organizēšana ģimenei draudzīgas vides veidošanai", kuru ietvaros pasākumus apmeklēja vairāk kā 1900 bērni;

• atbalstīti un uzraudzīti 30 projektu īstenošanas līgumi konkursā "Grantu konkurss programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" dalībniekiem" sasniedzot mērķa grupu (t.i. darbinieki un ģimenes locekļi) – vairāk kā 3300;

• norisinājās 6 (sešas) koprades darbnīcas, kuru mērķis bija izveidot turpmāko ESF+ projekta aktivitāšu dizainu, nodrošinot iekļaujošu un pārdomātu pieeju mērķgrupas problēmu risināšanā, ESF+ projekta darbību un atbalsta pasākumu plānošanā un īstenošanā, izmantojot dizaina domāšanas metodes. Domnīcās piedalījās 140 mērķgrupu pārstāvji;

• norisinājās ģimenēm draudzīgu darba devēju godināšanas pasākums "Ģimenei draudzīgo vēstnešu salidojums", kura mērķis bija veicināt darba devēju un komersantu kopienas veidošanos, savstarpēju labās prakses apmaiņu par ģimenēm draudzīgas darba vides veidošanu un atbalsta sniegšanu darbiniekiem vai klientiem – ģimenēm ar bērniem, izsakot atzinību un iedrošinājumu, tādējādi stiprinot šādus darba devējus. Pasākumā piedalījās 187 dalībnieki;

• norisinājās pieredzes apmaiņas pasākums pie programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta " darba devēja RPSIA "Rīgas satiksme", kura mērķis rosināt darba vietu attīstību, labo prakšu pārņemšanu, gan arī netiešā veidā – veicināt darba devēju tīklošanos, no kā ieguvēji ir gan darbinieki, kuru darba vide uzlabojas, gan darba devēji, kuri gūst pozitīvu atpazīstamību. Pasākumā piedalījās 29 dalībnieki un 5 bērni.

SIF īsteno konkursus "Atbalsts ģimeņu interešu pārstāvošo NVO pamatdarbības nodrošināšanai" (2022. gadā apstiprināti 9, 2023. gadā – 10, 2025. gadā – 8 projekti). 2025. gadā astoņu projektu ietvaros sniegts atbalsts teju 1600 tiešai mērķa grupai (aktivitātēs tieši iesaistītie dalībnieki t.i. bērni, ģimenes u.c.) un vairāk kā 50 000 netiešai mērķa grupai (t.i. sociālo tīklu auditorija, informēti sabiedrības pārstāvji u.c.).

SIF kopš 2018. gada īsteno darba devēju novērtējumu "Dažādībā ir spēks". Tā mērķis ir rosināt darba devēju interesi un motivāciju veidot iekļaujošu darba vidi un būt atvērtiem dažādības vadības prakšu iedzīvināšanai. Daļa no novērtējumā vērtētajiem aspektiem ir saistīta ar darba ņēmēju privātās un darba dzīves līdzsvara iespējām, papildu atbalstu darbiniekiem ar ģimenēm, aprūpējamiem tuviniekiem u.tml. Laikā no 2023. līdz 2025. gadam dažādībai atvērta darba devēja statusu saņēmis 121 darba devējs, aptverot vairāk nekā 18 000 darba ņēmēju.

2026. gada sākumā arī LM īstenoja informatīvi izglītojošas aktivitātes ar saukli "Mazi mirkļi veido lielas attiecības", aicinot sabiedrību novērtēt ģimeni kā vienu no svarīgākajām dzīves vērtībām un sabiedrības ilgtspējas pamatu. Aktivitāšu mērķis bija stiprināt izpratni par ģimenes nozīmi, mazināt stereotipus, kas saistīti ar bērnu audzināšanu, kā arī veicināt vecāku novērtējuma un atbalsta sajūtu. Pasākuma ietvaros tika organizētas ekspertu un vecāku intervijas, publicēti pieredzes stāsti un video materiāli, kā arī veidotas sabiedrību iesaistošas aktivitātes, tostarp ģimenes vērtību spēles, pilsētvides izziņas maršruts "Ģimenes pētnieki Rīgā" un pasākums "Pasaku festivāls", kas veicina ģimeņu kopā būšanu un stiprina savstarpējās attiecības.

Kopumā secināms, ka ģimeņu godināšanas mehānismi darbojas nepārtraukti un ar stabilu pašvaldību un NVO iesaisti, un no 2025. gada tiem piesaistīts ilgtermiņa ESF+ finansējums.

2. rīcības virziens: Atbalsta sistēmas pilnveide bērna audzināšanai un aprūpei

Būtiskākais progress sasniegts pirmsskolas izglītības un bērna pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā. VARAM apkopotie pašvaldību dati liecina, ka uz 2025. gada 1. oktobri kopumā 14 pašvaldībās rindā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm bija pavisam 2 405 bērni. Salīdzinājumā ar 2024.gada 1.oktobri, bērnu skaits rindā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm ir samazinājies par 3 382.

Laikā no 2023. līdz 2025. gadam pašvaldībām bija pieejama iespēja saņemt valsts budžeta aizdevumus pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) būvniecībai, paplašināšanai un infrastruktūras attīstībai. Kopumā trīs gadu periodā tika atbalstīti 58 investīciju projekti ar kopējo finansējumu 33,65 milj. euro, galvenokārt ieguldot līdzekļus esošo pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, savukārt jaunu vietu radīšanai PII tika novirzīta salīdzinoši neliela daļa investīciju. Projektus izvērtēja VARAM:

• 2023. gadā VARAM izvērtēja 27 projektus un atbalstīja 26. Kopējais finansējums sasniedza 10,17 milj. euro, no kuriem 9,06 milj. euro bija valsts aizdevumi. Investīcijas tika plānotas 55 PII, taču tikai divos gadījumos tās bija vērstas uz jaunu vietu radīšanu, kopumā izveidojot 90 jaunas vietas. Pārējie projekti paredzēja esošās infrastruktūras uzlabošanu. Projektus iesniedza sešas pašvaldības;

• 2024. gadā tika izvērtēti un atbalstīti visi 13 iesniegtie projekti. To kopējais finansējums bija 7,26 milj. euro, tai skaitā 6,53 milj. euro valsts aizdevumos. Investīcijas tika paredzētas 45 PII infrastruktūras attīstībai. Projektus iesniedza četras pašvaldības;

• 2025. gadā VARAM izvērtēja un atbalstīja visus 19 iesniegtos projektus. To kopējais finansējums sasniedza 16,22 milj. euro, no kuriem 14,52 milj. euro veidoja aizdevumi. Investīcijas plānotas 41 PII infrastruktūras attīstībai.

Veiktās investīcijas un arī sarūkošie dzimstības rādītāji veido stabilu pamatu PII rindu tālākai samazināšanai līdz 2027. gadam. Atlikušais izaicinājums ir pakalpojuma elastība – pieejamība no 1 gada vecuma un vasaras periodā nepārtraukti.

Bērnu veselības paradumu rādītāji ir pretrunīgi: bērnu traumatisms samazinās ātrāk par plānoto, bet krūts barošanas izplatība sarūk, un SPKC prognozē mērķu nesasniegšanu – tas iezīmē nepieciešamību pēc mērķētiem mātes un bērna veselības pasākumiem, kas sasaistāmi ar VM "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam".

No 2026. gada 1. jūlija VM ir uzsākusi pilotprojektu "Vecmātes mājas vizīte" Rīgā un Latvijas reģionos ar mērķi uzlabot mātes mentālo veselību, mazināt pēcdzemdību komplikāciju riskus un nodrošināt savlaicīgu nepieciešamo speciālistu iesaisti. Pilotprojekta ietvaros sievietēm tiek nodrošinātas trīs vecmātes mājas vizītes: viena grūtniecības trešajā trimestrī un divas pēcdzemdību periodā, novērtējot mātes un bērna veselību, sniedzot atbalstu zīdīšanas un bērna aprūpes jautājumos, kā arī izvērtējot ģimenes psihoemocionālo stāvokli un iespējamos sociālos riskus.

3. rīcības virziens: Dzīves kvalitātes uzlabošana ģimenēs ar bērniem

Latvijā mājokļu pieejamības veicināšanai tiek īstenoti vairāki atbalsta pasākumi, kas paredzēti dažādu ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp ģimenēm ar bērniem. Šo pasākumu pamatā ir Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam. Ģimenēm ar zemiem ienākumiem tiek īstenota sociālo mājokļu programma, kuras ietvaros līdz 2029. gadam plānots atjaunot vai uzbūvēt vismaz 1952 sociālos mājokļus, izmantojot ERAF finansējumu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā. Mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem tiek nodrošināts atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Šobrīd astoņās pašvaldībās ir noslēgti projekti par 476 dzīvokļu izbūvi, un tiek vērtēti vēl 11 projekti, kas paredz papildu 934 mājokļu izveidi. Vairākās pašvaldībās prioritāri šie mājokļi paredzēti ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Ģimenēm ar vidēji augstiem ienākumiem pieejama ALTUM mājokļu garantiju programma, kas palīdz segt pirmo iemaksu hipotekārā kredīta saņemšanai. Kopš 2024. gada būtiski palielināts garantiju apmērs reģionos, kur tas var sasniegt līdz 50% no aizdevuma summas jeb līdz 50 000 eiro atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Papildus daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, pieejama subsīdija "Balsts", kas paredz vienreizēju atbalstu pirmās iemaksas segšanai no 8 000 līdz 12 000 eiro. Līdz 2025. gada 30. jūnijam šo atbalstu saņēmušas 2042 ģimenes, kurās aug vairāk nekā 6200 bērnu.

Atbalstam atsevišķām grupām ar objektīvi pamatotu augstāku atbalsta intensitāti IZM kopš 2023. gada septembra administrē sociālo stipendiju "Studētgods" – tā piešķirta 3648 studentiem 2023./2024. mācību gada 1. semestrī un 4237 studentiem 2024./2025. mācību gada 1. semestrī, aptverot daudzbērnu ģimeņu jauniešus un vecākus, bāreņus un studējošos ar I vai II invaliditātes grupu, un no 2025. gada septembra – arī trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību studējošos.

Rīcības virziena instrumenti darbojas un tiek paplašināti ar ievērojamu papildu finansējumu, tomēr jāņem vērā EM norādītais, ka pamatnostādņu īstenošanas plānā 2022.–2025. gadam mājokļu jomai konkrēti pasākumi nebija paredzēti – izpilde notikusi caur Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam un demogrāfiskās politikas ziņojumu, tāpēc 2026.–2027. gada plānā mājokļu pasākumi nav jādublē, bet jānodrošina savstarpēja sasaiste.

Lai turpinātu darbu pie jautājuma, kas saistīts ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu valstī, 2026. gada pirmajā ceturksnī tika organizēts reģionālais domnīcu cikls sabiedrības viedokļa noskaidrošanai par prioritāri virzāmajiem pasākumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai valstī 2027. gadā, noskaidrojot ekspertu un ģimeņu viedokli. Sabiedrības viedokļa pārskats un nozaru ministriju priekšlikumi ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai tika izskatīti 2026. gada 3. jūlija Demogrāfisko lietu padomes sēdē.⁴⁴

4. rīcības virziens: Latvieši pasaulē un atgriešanās tēvzemē

Diasporas politikas viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt tautiešu remigrāciju, radot labvēlīgus dzīves, darba un pakalpojumu pieejamības apstākļus Latvijā. Tā kā ievērojama daļa remigrantu atgriežas kopā ar ģimenēm, īpaši svarīga ir kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība, tostarp bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu jomā.

Lai atbalstītu remigrāciju, Ārlietu ministrija un VARAM sadarbībā ar citām institūcijām īsteno pasākumus remigrantu un viņu ģimeņu integrācijai, tostarp bērnu iekļaušanai izglītības sistēmā un latviešu valodas apguvei. Nozīmīga loma ir arī pašvaldībām, kurām būtu jāīsteno remigrācijas veicināšanas pasākumi un jānodrošina speciālists remigrācijas jautājumu koordinēšanai.

Lai mērķtiecīgi veicinātu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos dzimtenē, 2018. gadā VARAM sadarbībā ar plānošanas reģioniem izveidoja reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu. Katrā Latvijas reģionā darbojas remigrācijas koordinators, kas sniedz individuālas konsultācijas personām, kuras plāno atgriezties uz dzīvi konkrētajā reģionā, par darba, izglītības, mājokļu, sociālā atbalsta iespējām un citiem aktuāliem jautājumiem. Laikā no 2022. līdz 2025. gadam koordinatori konsultējuši vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku, un ar viņu atbalstu Latvijā atgriezušās 3218 personas. Liela daļa remigrantu ir ģimenes ar bērniem.

Papildus tam 2024. un 2025. gadā remigrācijas veicināšanai tika nodrošināts uzņēmējdarbības atbalsts 23 pašvaldībās. Remigranti un uzņēmumi, kas rada darba vietas remigrantiem, varēja saņemt valsts atbalstu līdz 8000 eiro vienam projektam, ko papildināja pašvaldību un privātais līdzfinansējums. Atbalsta rezultātā tika izveidoti 30 jauni remigrantu uzņēmumi un radītas 19 jaunas darba vietas remigrantiem, tādējādi sekmējot remigrantu ekonomisko integrāciju un reģionālo attīstību.

Rīcības virziena pasākumi tiek īstenoti galvenokārt Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam un Plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam ietvaros, nedublējot tos šo pamatnostādņu plānā. KM, bet no 2025. gada – Sabiedrības integrācijas fonds, ar nemainīgu finansējumu nodrošina atbalstu diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm (2022.–2025. gadā 11 nometnes gadā ar 30–40 dalībniekiem katrā) Latvijā un ārpus Latvijas. Savukārt KM turpina sniegt atbalstu vairākpaaudžu ģimeņu 3x3 saietiem (7–8 saieti gadā Eiropā, ASV, Austrālijā un Latvijā ar kopumā 1200 dalībnieku gadā) un jauniešu 2x2 semināriem (2 semināri gadā ar vidēji 64 dalībniekiem), kā arī no 2025. gada KM nodrošina, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs var sniegt metodisko atbalstu diasporas bērnu mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem, lai sagatavotos dalībai Dziesmu un deju svētku tradīcijā. LNB programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" 2025. gadā iesaistījies rekordliels diasporas centru skaits – 91 centri no 35 valstīm.

Remigrantu bērnu atbalstam IZM ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumiem Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" noteikusi viena līdz divu mācību gadu atbalsta pasākumus latviešu valodas apguvei un mācību satura apguvei atbilstoši izglītojamā valodas prasmes līmenim, un darbs ar diasporas jauniešiem iekļauts arī jaunatnes politikas pasākumos.

Atbalstu latviešu valodas apguvei diasporā un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi darbam ar bērniem no reemigrantu ģimenēm Latviešu valodas aģentūra (LVA) kā IZM padotības iestāde nodrošina atbilstoši savām funkcijām. LVA īstenotie pasākumi ir noteikti "Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam"⁴⁵ un "Plānā darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam".⁴⁶ LVA latviskās izglītības diasporā atbalsta sistēma ir veidota, balstoties uz diasporas nevalstisko organizāciju, diasporas skolu vadītāju un skolotāju identificētajām vajadzībām. Tā stiprina diasporas skolu ilgtspējību un pēctecību – tiek nodrošināta latviešu skolu darbība un pastāvēšana, ir izveidota un regulāri papildināta visiem pieejama apjomīga mācību un metodisko līdzekļu krātuve www.maciunmacies.lv, regulāri tiek izglītoti diasporas skolotāji gan klātienē, gan attālināti, organizēti dažādi diasporas ģimenes, bērnus un jauniešus iesaistoši konkursi un tiešsaistes pasākumi, kā arī nodrošināta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide Latvijas skolotājiem, kas strādā ar bērniem no reemigrantu ģimenēm. Šie atbalsta pasākumi tiek finansēti no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde".

Diasporas saiknes pasākumi bērnu, jauniešu un ģimeņu mērķa grupai tiek īstenoti stabili un pilnā apmērā, taču to plānošana un finansēšana notiek diasporas plānu ietvaros. KM norāda, ka arī 2026.–2027. gadā turpinās esošos pasākumus diasporas plānu ietvaros.

2. Politikas plānošanas mērķa grupu viedoklis

2.1. Iedzīvotāju aptaujas rezultātu apraksts

Starpposma izvērtējuma būtiska daļa ir apzināt politikas plānošanas mērķa grupu viedokli par plānošanas dokumenta ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Mērķa grupu viedokļa apzināšanai LM uzdevumā ESF+ projekta Nr. 4.3.6.4/1/24/I/001 "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" ietvaros pētījumu aģentūra RAIT Custom Research Baltic 2026. gada 28. janvārī –11. februārī veica pētījumu "Aptauja par atbalstu ģimenēm no valsts un pašvaldības par bērnu un citu tuvinieku aprūpi"⁴⁷, kurā piedalījās 300 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Dati svērti atbilstoši Latvijas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskajai struktūrai pēc dzimuma, vecuma, tautības, apdzīvotās vietas tipa un reģiona (CSP dati), un visi turpmāk minētie rādītāji aprēķināti no svērtajiem datiem; vērtējumu skalu jautājumiem atbildes "grūti pateikt" vidējo vērtējumu aprēķinā nav iekļautas. Pie šāda izlases apjoma kopējo rādītāju statistiskās kļūdas robeža ir līdz ±5,7 procentpunktiem, tāpēc atsevišķiem, ar pamatnostādņu rīcības virzieniem tieši saistītiem jautājumiem veiktie sadalījumi pa reģioniem un vecuma grupām interpretējami kā orientējošas tendences.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecina, ka pamatnostādņu īstenošanas periodā ieviestie atbalsta pasākumi mērķa grupās kopumā tiek vērtēti kā noderīgi, un sabiedrībā pastāv augsts un vienprātīgs atbalsts ģimeņu atbalsta politikas turpināšanai, īpaši attiecībā uz ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar maziem bērniem.

Iegūtie dati iezīmē trīs pilnveidojamas jomas atlikušajam pamatnostādņu īstenošanas periodam: pirmkārt, atbalsta pasākumu atpazīstamības un komunikācijas stiprināšana (piektā daļa līdz trešdaļa iedzīvotāju par atsevišķiem pasākumiem nav dzirdējuši); otrkārt, ģimeņu ekonomiskās drošības jautājums, ņemot vērā, ka divām trešdaļām ģimeņu ikdienas izdevumu segšana sagādā grūtības; treškārt, mājokļu pieejamība. Minēto jautājumu risinājumi ir ietverti "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2026.–2027. gadam īstenošanas plānā", kas ir saskaņošanas procesā.

No pamatnostādņu īstenošanas periodā ieviestajiem un spēkā esošajiem atbalsta pasākumiem respondenti visbiežāk norādīja, ka izmanto pašvaldības nodrošināto atbalstu (12,6 %), reformēto ģimenes valsts pabalstu (11,1 %), darba vietas nodrošināto atbalstu (9,6 %) un apliecību "Goda ģimene" (8,6 %). Pārējo pasākumu izmantošana ir mazāka, kas skaidrojams ar to šaurāku un specifiskāku mērķauditoriju – piemēram, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumi (2,2 %) attiecas tikai uz audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, bet valsts apmaksātā neauglības ārstēšanas programma (2,8 %) – uz ģimenēm ar neauglības problēmām.

Vienlaikus aptauja atklāj būtiskas atpazīstamības rezerves: par vecāku pabalsta nenododamo daļu nav dzirdējuši 21,7 % respondentu, par valsts atbalstu mājokļa iegādei, būvniecībai un īrei ("Altum" programmas) – 24,5 %, bet par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem – 29,5 %. Jāatzīmē, ka "Altum" programmu neatpazīstamība vecuma grupās no 40 līdz 59 gadiem (31–32 %) ir augstāka nekā 30–39 gadus veco respondentu grupā (17,5 %), kas ir šo programmu primārā mērķauditorija. Minētais norāda uz nepieciešamību atlikušajā pamatnostādņu īstenošanas periodā stiprināt komunikāciju par pieejamo atbalstu, jo īpaši par pasākumiem, kuru izmantošana ir atkarīga no pašu ģimeņu iniciatīvas.

Respondenti, kuri pasākumus pazīst, to noderīgumu kopumā vērtē augstu (skalā no 1 – "pavisam nenoderīgs" līdz 5 – "ļoti noderīgs"). Visaugstāk novērtēts atbalsts un pakalpojumi vardarbībā cietušajiem un vardarbību veikušajām personām (vidējais vērtējums 4,48; 85 % vērtē ar 4 vai 5), darba vietas nodrošinātais atbalsts (4,39), atbalsts ģimenēm, kas audzina bērnus ar invaliditāti (4,31), kā arī pašvaldību atbalsts (4,06), apliecība "Goda ģimene" (4,05) un vecāku pabalsta nenododamā daļa (4,07). Zemu standartnoviržu vērtības pie augstākajiem vērtējumiem liecina par augstu viedokļu vienprātību.

Salīdzinoši zemāk vērtēts ģimenes valsts pabalsta reformas noderīgums (3,66) un partnerattiecību regulējums (3,43); pēdējam raksturīga arī lielākā vērtējumu izkliede, kas liecina par polarizētu sabiedrības attieksmi.

Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru vidējais vērtējums (2,84) interpretējams piesardzīgi, jo pasākumu spēj novērtēt tikai šaura mērķauditorija, savukārt pārējiem respondentiem tas nav personiski aktuāls.

Vērtējot, kurām ģimeņu mērķa grupām valstij un pašvaldībām būtu jāsniedz atbalsts nākotnē, respondenti pauž ļoti augstu un vienprātīgu atbalstu praktiski visām anketā minētajām grupām. Visaugstāk prioritizētas ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti (vidējais vērtējums 4,76; 93,8 % vērtē ar 4 vai 5), ģimenes ar aprūpējamu pieaugušo ģimenes locekli (4,66), ģimenes, kuras zaudējušas apgādnieku (4,61), daudzbērnu ģimenes (4,59) un ģimenes ar bērniem līdz pusotra gada vecumam (4,58).

Būtiski zemāks un vienlaikus izteikti polarizēts ir atbalsts grupām, kuru situācija sabiedrībā tiek saistīta ar pašu atbildību, – ģimenēm ar atkarībām (3,54), vardarbības veicēju rehabilitācijai (3,45) un vecākiem, kuriem pārtrauktas aizgādības tiesības (3,38). Politikas plānošanā tas norāda uz nepieciešamību šo grupu atbalsta pasākumus pamatot ar bērna interešu un prevencijas argumentiem, jo sabiedrības automātisks atbalsts tiem nav sagaidāms.

No iespējamiem jauniem pasākumiem vislielāko atbalstu gūst priekšlikumi, kas saistīti ar pakalpojumu universālu pieejamību: bezmaksas ēdināšana bērnudārzos (vidējais vērtējums 4,43; 84,9 % atbalsta) un 5.–9. klasē (4,35; 81,6 % atbalsta), apmaksāta atvaļinājuma iespējas ārkārtas gadījumos tuvinieku aprūpei (4,35), plašāks atbalsts mājokļu pieejamībai ģimenēm ar bērniem (4,33) un tiesības uz elastīgu darba režīmu mazu bērnu vecākiem (4,20). Atbalsts bezmaksas ēdināšanai skolās būtiski neatšķiras starp vecuma grupām, t.sk. to atbalsta arī respondenti bez skolas vecuma bērniem, kas liecina par plašu sabiedrisko leģitimitāti šim pasākumam.

Jautājumā par ģimenes valsts pabalsta iespējamo pilnveidi respondentu viedokļi dalās: 30,6 % atbalstītu pabalsta palielināšanu par viena bērna aprūpi, 19,1 % – pabalsta izmaksu līdz 24 gadu vecumam, ja bērns mācās, 18,7 % – pabalsta izmaksu no bērna dzimšanas, savukārt 15,5 % izvēlētos pabalsta palielināšanu par divu vai vairāk bērnu aprūpi; 16,1 % atbildēja "grūti pateikt". Vienotu sabiedrības pieprasījumu pēc konkrēta reformas virziena aptaujas dati neuzrāda.

Aptaujas dati liecina, ka ģimeņu ekonomiskā situācija joprojām ir saspringta: 66,8 % respondentu norādīja, ka ģimenei "savilkt galus kopā" izdodas ar grūtībām (34,4 % – ar nelielām grūtībām, 20,1 % – ar grūtībām, 12,3 % – ar lielām grūtībām), un tikai 29,6 % – viegli vai samērā viegli. Grūtību izplatība visos reģionos ir statistiski līdzīga (no 59 % Rīgas reģionā līdz 76 % Latgalē; atšķirības nav statistiski nozīmīgas), tāpēc ģimeņu ekonomiskās drošības stiprināšana vērtējama kā visas valsts mēroga, nevis atsevišķu reģionu uzdevums.

Ar pastāvīgo mājokli un sadzīves apstākļiem apmierināti 60,0 % respondentu (vidējais vērtējums 3,56). Šis ir vienīgais analizētais jautājums, kurā konstatēta statistiski nozīmīga reģionāla atšķirība: Rīgā un Latgalē apmierināti aptuveni puse respondentu (attiecīgi 50,3 % un 51,1 %), savukārt Rīgas reģionā, Zemgalē un Kurzemē – 70–75 %. Vienlaikus 82,4 % respondentu atbalsta plašāku valsts atbalstu mājokļu pieejamībai ģimenēm ar bērniem, un šis atbalsts ir augsts visos reģionos. Kopā ar konstatēto "Altum" programmu ierobežoto atpazīstamību tas apliecina mājokļu pieejamības jautājuma aktualitāti pamatnostādņu atlikušajā īstenošanas periodā.⁴⁸

Mājokļa statusa ziņā 60,8 % respondentu dzīvo savā īpašumā bez kredītsaistībām, 14,0 % – īpašumā ar kredītsaistībām, 17,1 % īrē mājokli, bet 3,7 % dzīvo pašvaldības nodrošinātā dzīvesvietā.

Ģimenes kopējos ikmēneša ienākumus līdz 1000 EUR norādīja 28,9 % respondentu, no 1001 līdz 2000 EUR – 32,0 %, virs 2000 EUR – 19,6 %, savukārt 19,7 % ienākumus atklāt nevēlējās.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka pamatnostādņu īstenošanas periodā ieviestie atbalsta pasākumi mērķa grupās kopumā tiek vērtēti kā noderīgi, un sabiedrībā pastāv augsts un vienprātīgs atbalsts ģimeņu atbalsta politikas turpināšanai, īpaši attiecībā uz ģimenēm ar bērnu ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar maziem bērniem. Vienlaikus dati iezīmē trīs pilnveidojamas jomas atlikušajam īstenošanas periodam: pirmkārt, atbalsta pasākumu atpazīstamības un komunikācijas stiprināšana (piektā daļa līdz trešdaļa iedzīvotāju par atsevišķiem pasākumiem nav dzirdējuši); otrkārt, ģimeņu ekonomiskās drošības jautājums, ņemot vērā, ka divām trešdaļām ģimeņu ikdienas izdevumu segšana sagādā grūtības; treškārt, mājokļu pieejamība, kur konstatēta gan zemāka apmierinātība Rīgā un Latgalē.

2.1. Nozares ekspertu un nevalstiskā sektora viedoklis

Aptaujas rezultātus papildina kvalitatīvs ekspertu vērtējums, kas iegūts ESF+ pētījuma "Pētījuma (ex-ante) veikšana par vardarbības novēršanas sistēmu" (ID Nr. LRLM 2024/49 ESF+) papildziņojumā par ģimeņu atbalsta pasākumiem: nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" 2026. gada 20. februārī – 9. martā veica 7+2 daļēji strukturētas intervijas un fokusa grupas diskusiju ar kopumā 17 ekspertiem no valsts pārvaldes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un nevalstiskajām organizācijām.

Finansiālā atbalsta jomā ekspertu vērtējums lielā mērā sakrīt ar aptaujas rezultātiem. Ģimenes valsts pabalsta reforma atzīta par taisnīgu, tomēr pabalsta apmērs par vienu bērnu vērtēts kā neadekvāti zems, un pabalstu sistēma kopumā vērtēta kā komplicēta un tāda, kas nekompensē ienākumu samazināšanos līdz ar bērna ienākšanu ģimenē; tas sasaucas ar aptaujā konstatēto viduvējo reformas noderīguma vērtējumu (3,66) un to, ka divām trešdaļām ģimeņu ikdienas izdevumu segšana sagādā grūtības.

Vecāku pabalsta nenododamā daļa ekspertu vērtējumā ir veicinājusi tēvu iesaisti bērnu aprūpē, taču mazākā apmērā, nekā tika paredzēts. Galvenie ekspertu ieteikumi ir pabalstu regulāra pārskatīšana un indeksācija, vienota iesnieguma ieviešana visiem ģimenes pabalstiem un informatīvs materiāls jaunajiem vecākiem, kas vienlaikus atbilstu arī aptaujā konstatētajai pasākumu atpazīstamības problēmai.

Pakalpojumu jomā eksperti norāda uz atbalsta nevienmērīgu pieejamību: ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti kritiski trūkst pakalpojuma "Atelpas brīdis" pieejamības; atbalsts bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vērtēts kā viena no visakūtākajām nerisinātajām problēmām, kam nepieciešama gan specializēta sociālās rehabilitācijas institūcija, gan savlaicīgs atbalsts dzīvesvietā un pakalpojumu pēctecība; savukārt atbalsta sistēmai bērniem, kas cietuši no vardarbības, ieteikta pārskatīšana un reorganizācija (prognozējams krīžu centru finansējums, pakalpojumu individualizācija, institūciju specializācija, psihologu kvalifikācijas kritēriji un konkurētspējīgs atalgojums).

Ārpusģimenes aprūpes sistēmas situācija raksturota kā kritiska audžuģimeņu trūkuma dēļ; kā risinājumi izvirzīti audžuģimeņu pakāpeniska profesionalizācija, sākot ar specializētajām audžuģimenēm, un vienota standarta ieviešana ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumiem (pēdējais sasaucas arī ar aptaujā konstatēto šo centru zemo atpazīstamību un piesardzīgi vērtējamo noderīgumu).

Pozitīvi eksperti vērtē Altum mājokļu programmu regulāro pilnveidi (vienlaikus iesakot finansējumu subsīdijas "Balsts" plānotajam paplašinājumam un risinājumus ģimenēm, kas šobrīd nekvalificējas nevienam atbalstam), apliecību "Goda ģimene" (ar ieteikumu saglabāt to līdz jaunākā bērna pilngadībai), valsts apmaksāto neauglības ārstēšanas programmu un partnerattiecību regulējuma ieviešanu, kas ekspertu skatījumā atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs ģimeņu labklājību. Pašvaldību atbalsts vērtēts kā apmierinošs, bet nevienmērīgs ārpus trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu loka; kā risinājums izvirzīta bezmaksas ēdināšana visiem bērniem izglītības iestādēs no pirmsskolas līdz vidusskolai, izmaksas solidāri sedzot valstij un pašvaldībām; šis priekšlikums tieši sakrīt ar aptaujā konstatēto augstāko sabiedrības atbalstu iespējamiem jaunajiem pasākumiem (84,9% un 81,6%). Kopumā kvalitatīvie ekspertu dati un kvantitatīvie aptaujas dati savstarpēji apstiprinās, kas stiprina pētījumu secinājumu ticamību.

Ar detalizētu nozares ekspertu un nevalstiskā sektora pārstāvju vērtējumu iespējams iepazīties 2.pielikumā.

---

 

1. pielikums

Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2025. gadam īstenošanas plāna izpilde

RĪCĪBAS PLĀNS
1. Rīcības virziens. Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai.
Nr. p. k.	Izpildes progress	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)	Atbildīgās/līdzatbildīgās institūcijas komentārs par izpildi
1.1. Vecāku universālo izglītojošo programmu klāsta paplašināšana un ieviešana ģimenes pratības paaugstināšanai1 - NAP2027 [89] (pamatnostādņu 1.1.1.uzdevums)
1.1.1.	Notiek izpilde (procesā)	Vecāku prasmju stiprināšanas programmas bērna sociālās, emocionālās un valodas attīstībai izstrāde/adaptēšana un pilotēšana	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	IZM, LM, pašvaldības, NVO	2023.gada 2.pusgads	Ir veikta ieviešamo agrīno intervenču atlase, izstrādāts konceptuāls modelis tām intervencēm, kuras tiks oriģināli izstrādātas. Metodiku izstrāde tiks uzsākta 2026.gada 2.pusgadā 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekta ietvaros, piesaistot sadarbības partneri Latvijas Universitāti
1.1.2.	Izpilde nav uzsākta	Vecāku prasmju stiprināšanas programmas bērna sociālās, emocionālās un valodas attīstībai ieviešana	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	400	VK	IZM, LM, pašvaldības, NVO	No 2024.gada 1.pusgada	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA
1.1.3.	Notiek izpilde (procesā)	Incredible years vecākiem adaptēšana un pilotēšana, veicinot bērna gatavību skolai un sadarbības ar pedagogiem stiprināšanai, lai uzlabotu bērna akadēmiskās, sociālās un emocionālās prasmes	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	IZM, LM, pašvaldības, NVO	2023.gada 2.pusgads	Ņemot vērā, ka programmas autori vairs nepiedāvā tās ieviešanu, tiek veikta izpēte par alternatīvas programmas iespējām, pamatojoties uz esošajām finanšu iespējām
1.1.4.	Izpilde nav uzsākta	Incredible years vecākiem ieviešana, veicinot bērna gatavību skolai un sadarbības ar pedagogiem stiprināšanai, lai uzlabotu bērna akadēmiskās, sociālās un emocionālās prasmes	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	750	VK	IZM, LM, pašvaldības, NVO	No 2024.gada 1.pusgada	Programmas ieviešana plānota 2026.gada 2.pusgadā
1.1.5.	Izpilde nav uzsākta	Bērna emocionālās audzināšanas programmas pieejamības nodrošināšana	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	300	VK	IZM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 2.pusgada	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7. pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA
1.2. Prenatālo un agrīnās bērnības vecāku prasmju programmu klāsta paplašināšana un nodrošināšana, mazinot attīstības nepietiekamību un grūtību veidošanās riskus bērniem2 – NAP2027 [85;89] (pamatnostādņu 1.1.2.uzdevums)
1.2.1.	Notiek izpilde (procesā)	Nurse-Family Partnership programmas adaptēšana un pilotēšana ieviešanai Latvijā	Izstrādātas programmas vadlīnijas un un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	2025.gada 1.pusgads	Ir organizēti darbi, lai noslēgtu līgumu ar Kolorado universitāti ASV par licences iegādi un atbalstu programmas ieviešanā. Līgumi tiks parakstīti 2026.gada 1.ceturksnī. Vienlaikus noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Vecmāšu asociāciju par programmas adaptēšanu un pilotēšanu
1.2.2.	Notiek izpilde (procesā)	Nurse-Family Partnership programmas ieviešana un pieejamības nodrošināšana	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	150	VK	VM, pašvaldības, NVO	No 2025.gada 2.pusgada	Noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Vecmāšu asociāciju par programmas adaptēšanu un pilotēšanu. Uzsākta speciālistu komandas, kura ieviesīs programmu komplektēšana. Ģimeņu atlases uzsākšana plānota 2026.gada 1.pusgadā.
1.2.3.	Izpilde nav uzsākta	Intervences programmas mātēm ar pēcdzemdību depresiju vai agrīnas piesaistes problēmām izstrāde/adaptēšana un pilotēšana	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	2024.gada 1.pusgads	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA
1.2.4.	Izpilde nav uzsākta	Intervences programmas ieviešana un pieejamības nodrošināšana mātēm ar pēcdzemdību depresiju vai agrīnas piesaistes problēmām	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	400	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2024.gada 1.pusgada	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA
1.2.5.	Notiek izpilde (procesā)	Programmas bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem izstrāde/adaptēšana un pilotēšana	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 2.pusgada	Ir veikta ieviešamās agrīnās intervences atlase. Metodiku izstrāde tiks uzsākta 2026.gada 1.pusgadā 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekta ietvaros, piesaistot sadarbības partneri Latvijas Universitāti
1.2.6.	Izpilde nav uzsākta	Programmas bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem pieejamības nodrošināšana	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	400	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 2.pusgada	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA
1.2.7.	Netiks īstenots	Intervences programmas izstrādāšana ģimenēm ar maziem bērniem, kurās pastāv narkotiku atkarība	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	2025.gada 1.pusgads	Ņemot vērā finanšu ierobežojumu un izmaiņas 4.3.6.7.pasākuma atbalstāmajās darbībās programmas izstrāde netiks nodrošināta
1.2.8.	Izpilde nav uzsākta	Atbalsta grupu vecākiem, kuri audzina bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vadlīniju un standartu izstrāde	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	2023.gada 2.pusgads	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA
1.2.9.	Izpilde nav uzsākta	Atbalsta grupas vecākiem, kuri audzina bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	1800	VK	VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 2.pusgada	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA
1.3. Pierādījumos balstītu multimodālo intervences un uzvedības korekcijas programmu ieviešana jaunākā vecumposma bērniem ar attīstības grūtībām un nepietiekamībām3 – NAP2027 [85;89] (pamatnostādņu 1.1.3.uzdevums)
1.3.1.	Notiek izpilde (procesā)	Cool kids programmas prasmju un iemaņu korekcijai bērniem ar sociālemocionālām grūtībām, trauksmi, distresu adaptēšana un pilotēšana	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 1.pusgada	Metodiku izstrāde tiks uzsākta 2026.gada 2.pusgadā 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekta ietvaros, piesaistot sadarbības partneri Latvijas Universitāti
1.3.2.	Izpilde nav uzsākta	Cool kids programmas ieviešana prasmju un iemaņu korekcijai bērniem ar sociālemocionālām grūtībām, trauksmi, distresu	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	700	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 2.pusgada	Izpilde nav uzsākta, ņemot vērā, ka 4.3.6.7.pasākuma 2.kārtas projekts vēl nav apstiprināts CFLA Programmas ieviešana plānota 2026.gada 2.pusgadā
1.3.3.	Notiek izpilde (procesā)	Stop 4-7 bērniem ar uzvedības grūtībām pieejamības nodrošināšana	Atbalstīto bērnu/ģimeņu/pedagogu skaits gadā	400	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 1.pusgada4	Programmā ir iesaistītas jaunas pašvaldības, apmācītas papildus komandas, kuras nodrošina programmu. 2025.gadā STOP 4-7 nodrošināja kopumā 38 komandas. Tāpat palielināta bērnu aptvere, paredzot atbalstu nodrošināt vismaz 480 bērniem ik gadu jeb 2200 bērniem periodā līdz 2029.gaadam.
1.3.4.	Izpildīts	Kiva intervences programmas vardarbības risku mazināšanai skolas vidē adaptēšana	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 1.pusgada	Ir veikti nepieciešamie darbi, lai adaptētu programmu ieviešanai vispārizglītojošās izglītības iestādēs.
1.3.5.	Notiek izpilde (procesā)	Kiva intervences programmas vardarbības risku mazināšanai skolas vidē ieviešana	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	700	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 2.pusgada	Šobrīd programmā iesaistīto izglītības iestāžu skaits – 190 skolas. Šī mācību gada laikā KiVa apmācības par bulinga novēršanu ir nodrošinātas vairāk nekā 6 000 darbinieku (pedagoģiskais un ar pedagoģisko darbu nesaistītais personāls) KiVa skolās, ik mēnesi vebināros par drošas vides veidošanu skolās piedalījušies apm. 3 000 pedagogu, un kopumā KiVa programma ir sasniegusi ~apm. 70 000 izglītojamo.
1.4. Bērnu un jauniešu emocionālās labklājības veicināšanas programmu un atbalsta ieviešana5 (pamatnostādņu 1.1.4.uzdevums)
1.4.1.	Notiek izpilde (procesā)	Atbalsta programmas bērniem, kuri zaudējuši tuviniekus, satura izstrāde	Izstrādātas programmas vadlīnijas un algoritms pakalpojuma saņemšanai	Apstiprināts metodikas komplekts	VK	LM, VM, pašvaldības, NVO	No 2024.gada 1.pusgada	Izpildes procesā (izpildes termiņš 2029) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.6.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabierības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" ietvaros tiek īstenots 2.kārtas projekts "Ģimeņu vajadzību izpēte un atbalsts, stiprinot bērnu emocionālo noturīgumu krīzes, vardarbības situācijās". Vienu no projekta aktivitātēm, pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt bērniem un ģimenēm profesionālu, savlaicīgu un vienotu atbalstu zaudējuma situācijās, īsteno BAC. tajā skaitā: 1. Latvijas un starptautisko prakses piemēru izpēte; 2. Atbalsta sistēmas modelis un apraksts; 3. Vadlīnijas speciālistiem (metodes, ieteikumi, resursi); 4. "Ceļa kartes" bērniem, ģimenēm, skolām un kopienai; Aprobācija pašvaldībās; 5. Speciālistu apmācības visā Latvijā.
1.4.2.	Notiek izpilde (procesā)	Atbalsta programmas bērniem, kuri zaudējuši tuviniekus, pieejamības nodrošināšana	Atbalstīto bērnu/ģimeņu skaits gadā	1000	VK	pašvaldības, NVO	No 2024.gada 2.pusgada	Izpildes procesā (izpildes termiņš 2029) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.6.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9.pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" ietvaros tiek īstenots 2.kārtas projekts "Ģimeņu vajadzību izpēte un atbalsts, stiprinot bērnu emocionālo noturīgumu krīzes, vardarbības situācijās". Vienu no projekta aktivitātēm, pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt bērniem un ģimenēm profesionālu, savlaicīgu un vienotu atbalstu zaudējuma situācijās, īsteno BAC. tajā skaitā: 1. Latvijas un starptautisko prakses piemēru izpēte; 2. Atbalsta sistēmas modelis un apraksts; 3. Vadlīnijas speciālistiem (metodes, ieteikumi, resursi); 4. "Ceļa kartes" bērniem, ģimenēm, skolām un kopienai; Aprobācija pašvaldībās; 5. Speciālistu apmācības visā Latvijā.
1.4.3.	Notiek izpilde (procesā)	Psihologa pieejamības nodrošināšana bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs	Psihologu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs	200	VK	IZM, pašvaldības, NVO	No 2024.gada 1.pusgada	IZM komentārs: Valsts nodrošina finansējumu pedagogam – logopēdam pirmsskolas izglītības iestādēs (turpmāk – PII) darbam ar bērniem no 5 gadu vecuma. Savukārt attiecībā par psihologu pieejamību PII, to īsteno pašvaldībās, taču ne vienmēr katrā PII pastāvīgi ir nodarbināts psihologs, un pakalpojums var tikt nodrošināts dažādi. Dažās pašvaldībās ir agrīnās intervences programma, kur bērniem un ģimenēm ir pieejamas psihologa un citu speciālistu konsultācijas, t. sk. saistībā ar bērna iekļaušanos PII. Normatīvais regulējums paredz, ka atbalsta personāla pieejamība bērnam ir jānodrošina, ja tas nepieciešams, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka katrā PII jābūt pilnā slodzē nodarbinātam psihologam. MK 2023.gada 22.augusta noteikumos Nr.474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" konkretizē izglītības iestādes pienākumus attiecībā uz speciālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta pasākumiem, tostarp paredzot iespēju izmantot izglītības psihologa vai cita speciālista atzinumu. Pasākuma 1.4.3.iekļaušanu šajā darbā plānā ar noteikto rezultatīvo rādītāju IZM kā līdzatbildīgā institūcija komentēt nevar.
1.5. Starpsektorālas agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas nostiprināšana bērnu attīstības potenciāla iespējināšanai, t.sk. normatīvajā ietvarā definējot tās mērķus, uzdevumus kopējā bērnu labbūtības sistēmā un atbildīgās institūcijas, kā arī izstrādājot vienotu risku analīzes un vadības rīku agrīnai atbalsta vajadzību identificēšanai6 – NAP2027 [85;89] (pamatnostādņu 1.1.5.uzdevums)
1.5.1.	Notiek izpilde (procesā)	Izveidot attīstības vajadzību novērtēšanas instrumentu sistēmu	Izstrādāts un ieviests veselības un izglītības jomās vienots agrīnās attīstības skrīnings bērniem no 1–6 g.v. Izstrādāti un ieviesti padziļinātu novērtējumu instrumenti Izstrādāts un ieviests risku identificēšanas instruments prenatālā posmā Uzsākts darbs pie novērtēšanas metodikas izstādes bērniem no 7 g.v.	Apstiprināts metodiku komplekts, iekļaujot tajā vismaz 6 instrumentus	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	2025.gada 2.pusgads7	Izstrādāts bērnu agrīnās attīstības skrīnings BAASIK bērniem 1.–6 gadu vecumā. Tiek organizēti darbi, lai 2026.gadā veiktu instrumenta pilotēšanu vairākās pašvaldībās un ieviestu visā Latvijā. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti uzsākta četru jaunu padziļinātās novērtēšanas instrumentu adaptēšana diagnostikai un speciālo vajadzību noteikšanai.
1.5.2.	Notiek izpilde (procesā)	Izveidot agrīnās intervences programmu sistēmu un pakalpojumu grozu, t.sk. izstrādājot algoritmus klientu plūsmām un pakalpojumu saņemšanai	Izstrādāts agrīnās intervences pakalpojumu kartējums un algoritmi pakalpojumu saņemšanai bērniem līdz 6 g.v.	Apstiprināts metodiku komplekts	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	2025.gada 2.pusgads8	Izstrādātas sākotnējās rekomendācijas par nepieciešamo atbalstu bērniem, kuriem skrīnings identificējis augstus riskus attīstībā. 2026.gadā tiks nodrošināta rekomendāciju pilnveide un klīniskā algoritma un pacienta ceļa izstrāde bērniem ar augstiem riskiem attīstībā, piesaistot sadarbības partneri Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu
1.5.3.	Notiek izpilde (procesā)	Izpētes attīstības nepietiekamību, grūtību un vajadzību identificēšanai bērnu vidū	Veikto pētījumu skaits	3	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 1.pusgada9
1.5.4.	Izpildīts	Izstrādāt risku analīzes un vadības informācijas sistēmas satura 1.kārtu - agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu saņēmēju reģistrēšanas moduli	Balstoties uz bērnu agrīnā attīstības skrīninga īstenošanas algoritmu, veikta biznesa procesu analīze un izstrādāta sistēmas arhitektūra un tehniskā specifikācija nepieciešamā tehniskā risinājuma ieviešanai	Viens līgums ar iepirkuma rezultātā izraudzītu pakalpojumu sniedzēju	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	2023.gada 1.pusgads10	Izstrādāta arhitektūra un veikta biznesa procesu analīze, lai izstrādātu un ieviestu Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam. Izstrādāta iepirkuma tehniskā specifikācija.
1.5.5.	Izpildīts	Izstrādāt risku analīzes un vadības informācijas sistēmas satura 2.kārtu - agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas moduli un paplašinot informācijas apjomu modulī par pakalpojumu saņēmējiem	Tehniskā specifikācija nepieciešamā tehniskā risinājuma ieviešanai	Viens līgums ar iepirkuma rezultātā izraudzītu pakalpojumu sniedzēju	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	2024.gada 1.pusgads11
1.5.6.	Izpildīts	Izstrādāt risku analīzes un vadības informācijas sistēmas satura 3.kārtu, definējot nepieciešamo informācijas apjomu un avotus, kā arī datu apmaiņas plūsmas agrīnai attīstības risku identificēšanai	Tehniskā specifikācija nepieciešamā tehniskā risinājuma ieviešanai	Viens līgums ar iepirkuma rezultātā izraudzītu pakalpojumu sniedzēju	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	2024.gada 2.pusgads12
1.5.7.	Notiek izpilde (procesā)	Izstrādāt tehnisko risinājumu risku analīzes un vadības informācijas sistēmas 1. un 2.kārtai	Izstrādāto un darbam nodoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmas moduļu skaits	Vismaz 2	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	2025.gada 1.pusgads13	Noslēgts līgums ar SIA Visma Consulting (tagad – SIA Digitex) par informācijas sistēmas izstrādi un notiek sistēmas izstrādes darbi. Tie tiks pabeigti 2026.gada 2.pusgadā
1.5.8.	Notiek izpilde (procesā)	Starpsektorālā institucionālā juridiskā ietvara izveidošana agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu metodiskai vadībai, koordinēšanai un pieejamības organizēšanai	1. Izstrādāts agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas likumprojekts 2. Izveidota vairākās politikas jomās strādājoša institūcija	Apstiprināts likumprojekts bērnu agrīnās attīstības atbalstam kopā ar pavadošajiem grozījumiem normatīvā regulējumā MK rīkojuma projekts par institūcijas izveidi	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	No 2023.gada 1.pusgada	Notiek darbs pie grozījumu saskaņošanas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Starptautisko skolu likumā un Pacientu tiesību likumā. Tiek arī izstrādāti grozījumi saistītajos MK noteikumos un jauni MK noteikumi par informācijas sistēmas darbību. Izstrādāts koncepts likumprojektam bērnu attīstības vajadzību atbalstam.
1.6. Darbā ar bērniem un jauniešiem iesaistīto speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošana jautājumos par bērnu un jauniešu attīstības vajadzībām14 – NAP2027 [85;89] (pamatnostādņu 1.1.6.uzdevums)
1.6.1.	Notiek izpilde (procesā)	Speciālistu apmācību darbam ar attīstības vajadzību novērtēšanas instrumentiem organizēšana	Speciālistu skaits, kas piedalījušies apmācībās	800	VK	IZM, VM, pašvaldība, NVO	2025.gada 2.pusgads	Organizēta speciālistu apmācība darbam ar padziļinātiem novērtēšanas instrumentiem
1.6.2.	Notiek izpilde (procesā)	Speciālistu apmācību darbam ar agrīnās intervences programmām organizēšana	Speciālistu skaits, kas piedalījušies apmācībās	300	VK	IZM, VM, LM, pašvaldība, NVO	2025.gada 2.pusgads	Nodrošināta speciālistu sagatavošana STOP 4-7 programmas ieviešanai, izveidojot 38 komandas visā Latvijā. Sagatavoti darbam 12 KiVa treneri, kuri sniedz atbalstu izglītības iestādēm nodarbību par bulinga novēršanu ieviešanai klases stundās. Šī mācību gada laikā KiVa apmācības par bulinga novēršanu ir nodrošinātas vairāk nekā 6 000 darbinieku (pedagoģiskais un ar pedagoģisko darbu nesaistītais personāls). Divu gadu profesionālās pilnveides programmā sagatavoti 40 speciālisti ABA terapijas nodrošināšanai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
1.6.3.	Notiek izpilde (procesā)	Pedagogu komandu supervīzijas sarežģītāku ar bērnu attīstības nepietiekamībām un grūtībām saistītu gadījumu risināšanai	Organizēto supervīziju skaits gadā	720	VK	IZM, pašvaldība, NVO	No 2023.gada 2.pusgada	Organizēts iepirkums un rezultātā noslēgts līgums par profesionālās pilnveides programmas izstrādi un pedagogu apmācību jautājumos par bērnu neirālo attīstību. Līgums paredz arī konsultatīvu atbalstu pedagogiem pēc mācību pabeigšanas
1.6.4.	Notiek izpilde (procesā)	Semināri un praktiski treniņi pedagogiem un citiem speciālistiem bērnu un jauniešu attīstības vajadzību jautājumos	Speciālistu skaits, kas piedalījušies apmācībās	800	VK	IZM, VM, LM, pašvaldības, NVO	2025.gada 2.pusgads	Organizēts iepirkums un rezultātā noslēgts līgums par profesionālās pilnveides programmas izstrādi un pedagogu apmācību jautājumos par bērnu neirālo attīstību.
2. Rīcības virziens. Visa veida vardarbības izskaušana.
Nr. p. k.	Izpildes progress	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)	Atbildīgās/līdzatbildīgās institūcijas komentārs par izpildi
2.1. Īstenoti izglītojošie pasākumi izglītojamiem par vardarbības atpazīšanu un nepieciešamo rīcību vardarbības risku gadījumā, veicinot spēju rast labvēlīgu risinājumu – NAP2027 [87] (pamatnostādņu 1.2.1.uzdevums)
2.1.1.	Notiek izpilde (procesā)	Vardarbības prevences spēles popularizēšana; aktivitātes "Draudzīga skola" pilnveidošana	Īstenots informatīvs/ izglītojošs pasākums pedagogiem, skolēniem	1 reizi gadā (5 izglītības iestādes, 100 pedagogi, 15 klases, 300 izglītojamie)	BAC	IZM, VISC, IKVD	No 2022.gada 2.pusgada ik gadu	2022.gadā: Pasākums "Palīgs izglītības iestāžu darbiniekiem - spēle "Ikviens ir svarīgs"", kurā praktiski iepazīstināja ar spēli, inovatīvu daudzpakāpju sistēmisku instrumentu fiziskās un emocionālās varadarbības mazināšanai izglītības iestādē, kolektīva emocionālā klimata monitoringam, varadarbības profilaksei, vardarbības situāciju risināšanai. Noorganizēti divi attālināti tiešsaistes pasākumi (forumi) 7.–12.klašu skolēniem, izglītības iestāžu speciālistiem un ārpusģimenes iestāžu audzēkņiem un audzinātājiem par kustībai "Draudzīga skola" aktuālām tēmām. 2023.gadā: Noorganizēti 4 reģionālie (Talsi, Jelgava, Sigulda, Rēzekne) izglītojošie pasākumi "Vairo labestību" skolēniem un izglītības iestāžu speciālistiem kustības "Draudzīga skola" ietvaros par aktuālām tēmām. (nevardarbības, t.sk., interneta digitālās drošības veicināšana izglītības iestādēs),
2.1.2.	Izpildīts	Sagatavot tipogrāfiski iespiestus izdevumus par vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē novēršanas jomas aktualitātēm, teorijām un praksi (izstrāde un izdošana)	Nodrošināta sabiedrības informēšana par vardarbības problemātiku, lai mazinātu sabiedrības toleranci pret vardarbību	Izdevumu skaits – 21	LM	BAC, NVO	2024.gada 2.pusgads	2022.gadā: 1. Uzlīmes ar bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 reklāmu un ar informāciju par psiholoģiska atbalsta saņemšanas iespējām ar projekta "SIC Latvia – Latvian Safer Internet Centre VI" informāciju; 2. Plakāts ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa reklāmu, ar divu dažādu vizuālo veidu un saturu; 3. Flaijera par interneta drošību druka; 4. Bukleta par bērnu tiesībām un pienākumiem druka; 5. informatīvu un izdales materiālu izveide un izgatavošana ar apdruku (ūdens pudele ar salmiņu, Eko klade ar spirāli un pildspalvu, Lietussargs ar koka kātu un liektu rokturi, manuāli saliekams lietussargs, termokrūze, pildspalvas ar apdruku, gumijas aproces ar apdruku, gumijas bumbiņas stresa mazināšanai, portatīvā datora, vai WEB kameras aizsargs, magnēti ar apdruku, plastikāta atstarotāji); 2023.gadā: 6) Bukleta par bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 druka, saistībā ar BAC īstenoto Eiropas Komisijas projektu "SIC Latvia – Latvian Safer Internet Centre V" 7) izdales materiālu izveide un izgatavošana ar apdruku (termokruze, telefona turētājs, gumijas bumbiņa stresa mazināšanai, auduma maisiņš, plastikāta atstarotāji, mobilo tālruņu tīrītāji); 2024.gadā: 8) Lapas ar noteiktu informāciju, par sarunu ar bērnu no 0–6 g. druka; 9) Lapas ar noteiktu informāciju, par sarunu ar bērnu no 7–11 g. druka; 10) Lapas ar noteiktu informāciju, par sarunu ar jaunieti 12+ druka; 11) Faktu lapas ar noteiktu informāciju, ko par bērnu seksuālu izmantošanu saka skaitļi druka; 12) Bukleta par bērnu tiesībām un pienākumiem druka; 13) Bukleta par vecāku tiesībām un pienākumiem druka; 14) Bukleta par vardarbības veidiem druka; 15) Bukleta par Uzticības tālruni druka; 16) Emociju dienasgrāmatas 1–4.klasei druka; 17) Emociju dienasgrāmatas 5–9.klasei druka; 18) Grāmatzīmes par BAC sniegto atbalstu druka; 19) informatīvu un izdales materiālu izveide un izgatavošana ar apdruku (ūdens pudele ar salmiņu, eko klade ar spirāli un pildspalvu, pildspalvas, gumijas aproces, gumijas bumbiņas stresa mazināšanai, plastikāta atstarotāji, auduma maisiņi) saistībā ar īstenotajām aktivitātēm, izdales materiāli izmantoti 2024.gada 1.jūnijā Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienas pasākumā; 2025.gadā: 20) grāmatzīmes par BAC sniegto atbalstu; 21) informatīvu un izdales materiālu izveide un izgatavošana ar apdruku (ūdens pudele ar skrūvējamu vāku, eko klade ar spirāli un pildspalvu, pildspalvas, gumijas bumbiņas stresa mazināšanai, plastikāta atstarotāji, auduma maisiņi ar apdruku, ūdens pudeles ar skrūvējamu vāku un karabīni, atslēgu piekariņi), izdales materiāli izmantoti 2025.gada 1.jūnijā Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienas
2.1.3.	Izpildīts	Organizēt preventīvi izglītojošus pasākumus pret iespējamu bērnu seksuālu vardarbību jebkurā vidē.	Nodrošināta sabiedrības un bērnu izglītošana par seksuālās vardarbības un uzmākšanās riskiem, lai novērstu seksuālo vardarbību	1) Īstenota informatīva kampaņa – 1 2) VBTAI Uzticības tālruņa mājaslapā sagatavota un ievietota informācija bērniem un pusaudžiem uzskatāmā un saprotamā veidā par riskiem, kā atpazīt uzmākšanos, tuvošanās mēģinājumus	BAC		2024.gada 2.pusgads	Bērnu aizsardzības centra (BAC) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 (Uzticības tālrunis), Bērna māja un "Centrs Dardedze" no 2024.gada novembra īstenoja informatīvo kampaņu "Saruna pasargā" ar mērķi pievērst plašākas sabiedrības uzmanību bērnu seksuālas izmantošanas riskiem un iedrošināt vecākus runāt ar bērniem par drošību savstarpējās attiecībās. Tika izveidoti informaīvi video, kas kopā aizsniedza 58000 respondentu, notika profesionāļu diskusijas, kā arī sagatavoti viegli uztverami informatīvi materiāli vecākiem. Kampaņas informācija un materiāli pieejami Bērna māja, Uzticības tālruņa un Centra mājaslapās https://www.bernamaja.lv/resursi/kampana-saruna-pasarga https://uzticibastalrunis.lv/kampana-saruna-pasarga/ 2025.gadā visu novembri Bērna māja, Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 sadarbībā ar "Papardes zieds" rīkoja kampaņu, kas pievēršas jautājumiem par piekrišanas tēmu jauniešu seksuālajās attiecībās. Kampaņas tēma bija piekrišana, jo mūsu ikdienas darbs ar jauniešiem atklāj satraucošu tendenci – daudziem jauniešiem trūkst drošas, uzticamas informācijas un iespējas ar kādu atklāti runāt par piekrišanas jautājumiem. Kampaņas aktivitāte bija veidot saturu sociālajiem tīkliem, kas tieši būtu vērsts uz jauniešu auditoriju, veidojot raidījuma ciklu "Gultas sarunas" TikTok platformā.
2.1.4.	Izpildīts	Organizēt plašas sabiedrības informēšanas kampaņas masu saziņas līdzekļos par bērnu drošību un traumatismu, lai mazinātu iespējas bērniem nonākt potenciālās riska situācijās	Nodrošināta sabiedrības, likumisko pārstāvju izglītošana par atbildību un kopatbildību par bērnu, tādējādi mazinot iespējas bērniem nonākt potenciālās traumatisma riska situācijās	Demonstrēti videoklipi televīzijā un sociālajos medijos	BAC		No 2022.gada 1.pusgada	Katra gada pavasarī un gada nogalē Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros TV, radio un sociālajos medijos tiek veikta informatīvā kampaņa par bērnu drošību un traumatismu (atbilstoši sezonalitātei), kas tajā skaitā, saistīta arī ar nepietiekamu bērnu pieskatīšanu un nepietiekamu kopatbildību.
2.1.5.	Izpildīts	Veicināt bērnu (vecuma grupās, piemēram, pirmsskolas vecuma bērni un sākumskolas vecuma bērni) zināšanas un prasmes kā pazīt vardarbību un kā sevi no tās pasargāt	Organizētas mācības bērniem vardarbības pazīšanai un sevis pasargāšanai no tās	Mācības apmeklējušo bērnu skaits ik gadu – 1200	LM		No 2022.gada 2.pusgada ik gadu	Labklājības ministrija vairākus gadus pēc kārtas īsteno izglītojošos pasākumus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību un mazinātu vardarbības riskus, vienlaikus izglītojot pašus bērnus un jauniešus par iespējamām vardarbības formām un izpausmēm, īpaši pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus. Ar ministrijas atbalstu (organizējot iepirkumu) sociālais uzņēmums Centrs Dardedze 2024.gadā zināšanas un prasmes sniedza 4551 pirmsskolas un sākumskolas bērniem, 59 vecākam un 568 speciālistiem. Bērni izglītojošajos pasākumos ieguva pārliecību, ka pieaugušās personas vai vecāka bērna pāridarījums nekad nav paša bērna vaina, kā arī prasmes: 1) atpazīt bīstamas un vardarbīgas situācijas; 2) atpazīt drošu un sliktu, slepenu vai nedrošu pieskārienu; 3) atteikt jeb teikt "nē" nevēlamai uzvedībai un rīcībai; 4) labāk sevi aizstāvēt un izvairīties no bīstamām vai nedrošām situācijām; 5) pastāstīt pieaugušajam par piedzīvoto situāciju, meklēt un saņemt palīdzību. Bērni nodarbībās piedalījušies no 19 novadiem un 3 pilsētām. Programmu apmeklējuši: 2022.gadā 3 339 bērni, 2023.gadā 4 246 bērni, 2024.gadā 4551 bērni. bērni, 2023.gadā 4 246 bērni, 2024.gadā 4551 bērni.
2.1.6.	Izpildīts	Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras baidās, ka varētu veikt seksuālu vardarbību, ir informētas par pieejamo atbalstu	Personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret bērnu, ir pieejama informācija par iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu	Izveidoti informatīvi materiāli, lai nodrošinātu, ka personas, kuras baidās, ka varētu veikt seksuālu vardarbību vai izmantošanu pret bērniem, ir informētas par pieejamo atbalstu	SPKC	VPD, RPNC, NVD, LM, BAC	2023.gada 1.pusgads	Izveidots informatīvais materiāls "Vai mana seksuālā uzvedība var nodarīt kādam pāri?", pieejams https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18590/download?attachment Izveidota sadaļa Slimību profilakses un kontroles centra vietnē par seksuālo un reproduktīvo veselību, kur izveidota apakšsadaļa "Vai mana seksuālā uzvedība var nodarīt kādam pāri? Seksuāla interese pret bērniem" https://www.spkc.gov.lv/lv/vai-mana-seksuala-uzvediba-var-nodarit-kadam-pari-seksuala-interese-pret-berniem VPD nodarbinātie, kuri specializējušies darbam ar personām, kuras veikušas noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ir informēti par informatīvā materiāla pieejamību un uzraudzības funkcijas ietvaros informē probācijas klientus par iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu. Laika posmā no 2023. gada 1. novembra līdz 30. novembrim tika īstenots pilotprojekts - anonīma tālruņa līnija, kas bija paredzēta, lai sniegtu konfidenciālu palīdzību personām, kuras nomāc seksuālas domas, tostarp pret bērniem. Pilotprojekta galvenais mērķis bija nodrošināt instrumentu, kas varētu savlaicīgi novērst bērnu seksuālu izmantošanu. Tālruņa pakalpojums tika nodrošināts ar IeVP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" finansējumu, ko sadarbībā ar VPD realizēja Biedrība "Skalbes".
2.2. Īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas tolerances pret visa veida vardarbību mazināšanu – NAP2027 [87] (pamatnostādņu 1.2.2.uzdevums)
2.2.1.	Notiek izpilde (procesā)	Ikgadēja sociāli izglītojoša kampaņa ar mērķi, stiprināt sabiedrībā izpratni par drošām attiecībām, atpazīt vardarbības riskus, veidot rīcības algoritmus vardarbības novēršanai un informēt par atbalsta iespējām	Īstenota sociāli izglītojoša kampaņa sabiedrības informēšanai un izpratnei par vardarbību	1 reizi gadā	LM	BAC, NVO	No 2022.gada 2.pusgada ik gadu	Ik gadu tiek nodrošināta kampaņa "Pārtrauc klusēšanu" , kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību seksuālās vardarbības problēmai, aicinot cietušos bērnus, ģimenes locekļus un u.c. sazināties ar Uzticības tālruņa speciālistiem un ziņot par notikušo kā arī saņemt atbalstu. 2025.gadā BAC īstenoja kampaņu kopā ar Bērna māju, veidojot sociālo mediju saturu jauniešiem "Gultas sarunas".
2.2.2.	Notiek izpilde (procesā)	Informatīvi izglītojošie pasākumi sabiedrībai, bērna likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem tolerances pret vardarbību ģimenē mazināšanai, sadarbības ar institūcijām stiprināšanai un iesaistei vardarbības, kad bērns ir cietis, seku novēršanā	1) Realizētas informatīvās kampaņas (plašākai sabiedrībai, jauniešiem, ievainojamām grupām) atbilstoši izstrādātai sabiedrības informēšanas stratēģijai; 2) Nodrošināta sabiedrības, jo īpaši aprūpētāju un likumisko pārstāvju informēšana par ziņošanas iespējām un pieejamiem pakalpojumiem	Realizētas 3 informatīvās kampaņas	LM	Nozares eksperti, pieaicināti konsultanti	No 2023.gada 2.pusgada15	2024.gadā projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" īstenoti šādi informatīvi izglītojošie pasākumi: sagatavotas 3 vēstkopas par dažādām vardarbības novēršanā aktuālām tēmām (par projekta plānotajām aktualitātēm, par iespēju piedalīties konferencē "Solis pirms: Darbs ar pusaudžiem vardarbības novēršanai", par resursiem par darbu vardarbības novēršanai pusaudžu mērķgrupā). Nodrošinātas diskusijas festivālā LAMPA. 2025.gadā projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" īstenoti šādi informatīvi izglītojošie pasākumi: sagatavota ikmēneša vēstkopa par dažādām vardarbības novēršanā aktuālām tēmām (multidimenisonālā ģimenes terapija, nevardarbīga bērnu audzināšana, ievilināšana, piekrišanas nozīme vardarbības mazināšanā, bērna līdzdalības princips, pozitīva bērnu disciplinēšana, vecāku vajadzības nevardarbīgas audzināšanas īstenošanai). Nodrošināta dalība mentālās veselības festivālā "Ogle", 12.07.2025. īstenojot izglītojošu darbnīcu jauniešiem par ievilināšanas tēmu, informējot par riskiem, atbalsta iespējām – sagatavots un jauniešiem nodrošināts informatīvs materiāls, paštests attiecību izvērtēšanai, lai identificētu, vai tajās nepastāv ievilināšanas risks. Ir izstrādāta komunikācijas stratēģija, uz kuras pamata tiks veidotas turpmākās komunikācijas kampaņas. Stratēģijas izstrādes ietvaros sagatavots izpētes ziņojums.
2.2.3.	Notiek izpilde (procesā)	Izglītojošie pasākumi speciālistiem padziļinātas un vispusīgu izpratnes par vardarbības ģimenē fenomenu un starpinstitūciju sadarbības veicināšanai	Īstenoti starpdisciplināri izglītojošie un labās prakses popularizēšanas pasākumi, izdoti izdevumi par vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē novēršanas jomas aktualitātēm, teorijām un praksi, izstrādātā 96 stundu neformālā klātienes un e-apmācību programma	4 ikgadējās konferences 20 metodiskie semināri 2 tipogrāfiski iespiestie izdevumi 1 pielāgota mācību programma izglītoti 100 speciālisti	LM	Nozares eksperti, pieaicināti konsultanti	No 2023.gada 2.pusgada16	2024.gadā projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" īstenota ikgadējā konference speciālistiem "Solis pirms: Darbs ar pusaudžiem vardarbības novēršanai", kā arī meistarklase speciālistiem par darbu vardarbības novēršanai pusaudžu mērķgrupā. Sagatavots elektronisks žurnāls par darbu vardarbības novēršanai pusaudžu mērķgrupā. 2025.gadā projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" norisinājies izglītojošs vebinārs speciālistiem par multidimensionālo ģimenes terapiju. Īstenota ikgadējā konference "Kā audzināt bērnu bez vardarbības: vides, speciālistu un kopienas nozīme" un meistarklase speciālistiem par nevardarbīgu bērnu audzināšanu, kā arī 5 reģionālie semināri par šo tēmu. Tiek izstrādāts elektronisks žurnāls par nevardarbīgas audzināšanas veicināšanu. 96 stundu neformālās klātienes un e-apmācību programmas izstrādes uzsākšana plānota 2026.gadā.
2.3. Vardarbībā cietušo personu aizsardzības un rehabilitācijas atbalsta pakalpojumu paplašināšana – NAP2027 [87] (pamatnostādņu 1.2.3.uzdevums)
2.3.1.	Notiek izpilde (procesā)	Ieviest jaunas pierādījumos balstītas darba metodes, kas samazina vardarbības izplatību un palīdz speciālistiem darbam ar cietušām un vardarbību veikušām personām (piem. Multidimensionālā ģimenes terapija un uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorāla terapija)	Pārņemtas un ieviestas terapijas metodes	2 (1 metode darbam no vardarbības cietušām personām; 1 metode darbam ar vardarbību veikušām nepilngadīgām personām) 50 apmācīti speciālisti darbam ar no vardarbības cietušām personām 50 terapiju saņēmušas no vardarbības cietušas personas 2 speciālistu komandas darbam ar vardarbību veikušām nepilngadīgām personām 50 terapiju saņēmušas vardarbību veikušās personas	LM	TM, VPD, IeVP	No 2024.gada 2.pusgada17	TM: Pie minētā pasākuma VPD un IeVP ir norādītas kā līdzatbildīgās institūcijas, līdz ar to pilnvērtīgu informāciju var sniegt LM. LM: Projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" uzsākts darbs jaunu pierādījumos balstītu terapijas metožu ieviešanā. Īstenotas divas domnīcas ar speciālistiem, kas veic darbu ar vardarbībā cietušām vai vardarbību veikušām personām (privāti praktizējoši psihiskās veselības jomas speciālisti, NVO pārstāvji, sociālo dienestu un citu iestāžu pārstāvji), vērtējot iespējas un šķēršļus jaunu pierādījumos balstītu terapijas metožu ieviešanā, informējot par plānoto projekta darbību. Piesaistīts ārpakalpojuma eksperts, kas sagatavojis ziņojumu par iespējamo stratēģiju minēto metožu ieviešanā. Izsludināti iepirkumi abu terapijas metožu ieviešanas uzsākšanai ar pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz 08.12.2025.
2.3.2.	Notiek izpilde (procesā)	Pilnveidota sociālas rehabilitācijas programma vardarbību veikušām personām	Aktualizēta 1 sociālas rehabilitācijas programma un papildināta ar 1 jaunu moduli	Apmācīti 50 speciālisti, programma pilotēta darbā ar 100 klientiem	LM	TM, VPD	No 2023.gada 2.pusgada18	Sociālās rehabilitācijas programmas pilnveide projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" plānota sākot ar 2026.gadu. Uzsākta vardarbības prevences tālruņa darbība, nodrošinot atbalstu personām, kas jūt risku, ka varētu veikt vardarbību vai ir to veikušas.
2.3.3.	Notiek izpilde (procesā)	Jaunu pieeju darbā ar vardarbībā ģimenē cietušām pilngadīgām personām pilotēšana, ņemot vērā cietušo individuālas vajadzības	Inovatīvo pakalpojumu no vardarbības cietušām personām no ievainojamām grupām (veci cilvēki, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēki ar invaliditāti, cilvēki ar iepriekšējo sodāmību, personas pēc ieslodzījuma un probācijas klienti) aprobācija un ieviešana; Individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstība un nodrošināšana augsta riska vardarbības ģimenē gadījumos	Īstenoti ne vairāk kā 9 projekti; Sniegti pakalpojumi 480 no vardarbības cietušām personām; Sniegti individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi 150 personām.	LM	NVO	No 2023.gada 2.pusgada19	Atklāta projektu iesniegumu atlases pirmā uzsaukuma iesniegšanas un vērtēšanas posmā no 20.08.2024. līdz 04.02.2025. tika apstiprināti 11 projekti: 1. Biedrība "Tavi draugi" Mobilā smilšu terapijas kabineta izveide un smilšu terapijas nodrošināšana Latvijas reģionos 2. Biedrība "Brīnummāja" Atbalsta programmas izstrāde un īstenošana vardarbības novēršanai un mazināšanai vienaudžu vidū 3. Biedrība "Cerību spārni" Pašapziņas celšana un savas balss atgūšana 4. Biedrība "Centrs MARTA" Droša pasaule Tev: efektīvs atbalsta pakalpojums vardarbībā cietušām grūtniecēm un jaunajām māmiņām 5. Biedrība "Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem" Holistiska – visaptverošu atbalsta pakalpojumu sniegšana bērniem ar kustību traucējumiem emocionālās vardarbības risku un seku mazināšanai 6. Biedrība "Terēze" Bērnu dzīvesspēka stiprināšana vardarbības seku mazināšanai 7. SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" Uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija bērniem un jauniešiem, kas cietuši no savstarpējas vardarbības 8. Biedrība "Mentor Latvia" Grupu mentoringa programma vardarbībai pakļauto jauniešu integrācijai sabiedrībā 9. Nodibinājums "Centrs Dardedze" Atbalsta pakalpojums gadījumos, kad bērns demonstrējis kaitējošu seksuālu uzvedību 10. Biedrība "Palīdzēsim viens otram" Drošības kompass 11. Biedrība "Skalbes" Psiholoģiskā atbalsta grupas pakalpojums personām, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības Atklāta projektu iesniegumu atlases otrā uzsaukuma ietvaros iesniegto projektu vērtēšana līdz 10.02.2026. par pirmajā uzsaukumā neizmantoto finansējuma daļu. Sīkāka informācija: https://www.cfla.gov.lv/lv/4-3-6-4-k-2
2.4. Diskriminācijas un vardarbības (tai skaitā ņirgāšanās) mazināšana sabiedrībā, izglītības iestādēs un interneta vidē – NAP2027 [87] (pamatnostādņu 1.2.4.uzdevums)
2.4.1.	Izpildīts	Izstrādāts vienots, skaidrs sadarbības algoritms speciālistiem, kā reaģēt uz vardarbības riskiem pret bērnu	Sadarbības algoritms		LM	VM, IeM, VP, IZM, pašvaldības, NVO	2024.gada 2.pusgads	IZM komentārs: izpildīts Ministru kabineta 2023.gada 22.augusta noteikumi Nr.474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" (saite: https://likumi.lv/ta/id/344779-kartiba-kada-nodrosinama-izglitojamo-profilaktiska-veselibas-aprupe-pirma-palidziba-un-drosiba-izglitibas-iestades) 2024.gada 23.augustā Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir izstrādājis jaunu vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu izglītības iestādēs (saite: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2613/download?attachment). Algoritma mērķis ir sniegt vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu personālam papildus zināšanas vardarbības prevencijā un tās nozīmē. Tas palīdzēs izglītības iestāžu personālam savlaicīgi reaģēt uz vardarbības gadījumiem un novērst to rašanos. Papildus informācija: No 2025.gada marta IZM mājas lapā ir izveidota sadaļa "Drošība izglītības iestādēs" (saite: https://www.izm.gov.lv/lv/drosiba-izglitibas-iestades)
2.4.2.	Izpildīts	Izstrādāt programmas bērnu un ģimeņu labbūtības veicināšanai, tai skaitā novēršot jebkāda veida vardarbības riskus	Izglītojoša programma	1	LM	IeM, VP, NVO	2024.gada 2.pusgads	2022.gada augustā VP uzsākta Drošības vēstnešu programmas darbība, kā viena no VP prevencijas pamatprogrammām, kas paredzēta, lai iesaistītu pedagogus, mācību iestāžu pārstāvjus nepilngadīgo informēšanā par drošības riskiem un nepieciešamo rīcību drošības risku novēršanai un sevis pasargāšanā. Drošības vēstneši (pedagogi) iesaistoties programmā nodrošina dažādu vispārējās prevencijas pasākumu īstenošanu, t.sk. nepilngadīgo informēšanu par drošības jautājumiem. Programma ļauj aptvert lielāku mērķauditoriju, dažādot uzrunas metodes un informācijas nodošanas modeļus, panākot lielāku informētību par drošību skolu jaunatnes vidū. Valsts policijas mājaslapā www.manadrosiba.lv ir pieejamas Drošības vēstnešu programmas divām vecuma grupām - (1) bērniem vecumā no 8 līdz 10 gadiem un (2) bērniem vecumā no 11 līdz 14 gadiem: par dažādiem riskiem interneta vidē, iekļaujot arī vairākas tēmas par iespējamiem seksuālas izmantošanas riskiem un ieteikumus minētā vardarbības veida atpazīšanai un novēršanai.
2.4.3.	Izpildīts	Izstrādāt programmas vecākiem par drošību attiecībās, konfliktu risināšanu, dažāda veida vardarbības atpazīšanu un rīcību, interneta radītiem riskiem un to novēršanu	Izglītojoša programma	1	LM	IeM, VP, NVO	2024.gada 2.pusgads	Ar Džimbas drošības programmas palīdzību veicinātas arī vecāku zināšanas un izpratne par drošām attiecībām ar bērnu, kā arī viņu spējas uzrunāt bērnu drošības jautājumus savā ikdienas saskarsmē ar bērniem un pieaugušajiem. Tieši sasniegti 48 vecāki, kas piedalījušies nodarbībās un 11 vecāki – vecāku sapulcē. Lielākā daļa vecāku sasniegti netieši. Pedagogi tiek aicināti pēc nodarbības informāciju par nodarbības saturu nosūtīt vecākiem, lai vecāki tēmas par drošību attiecībās var turpināt pārrunāt mājās, kā arī bērniem tiek līdzi dots materiāls, ko kopīgi pildīt ar vecākiem. VP īstenoja: Informatīvi preventīvu kampaņu bērniem, jauniešiem, vecākiem un speciālistiem, atzīmējot 23.novembri – Eiropas dienu bērnu aizsardzībai no seksuālās vardarbības: VP 2024.gada 21.novembrī, kopā ar sadarbības partneriem no Latvijas Drošāka interneta centra un BAC – kā kritiski izvērtēt informāciju un, ko nozīmē pavedināšana internetā. Prevencijas amatpersonas aktīvi veikušas pārrunas ar vispārējās izglītības iestāžu personālu, lai izvērtētu vai pastāv drošības riski izglītības iestādē. Veiktas 340 pārrunas par drošības riskiem iestādē. Veiktas 110 (2024.gadā) izglītības iestādes personāla apmācības pedagogiem un izglītības iestādes personālam, kuriem ir jābūt spējīgiem savlaicīgi identificēt riska situācijas un jābūt praktiskām zināšanām, kā tajās rīkoties. Valsts policijas Prevencijas amatpersonas piedalījās 89 vecāku sapulcēs (2024.gadā) par drošības jautājumiem, t.sk. vardarbības novēršanai, drošu uzvedību internet vidē.
2.4.4.	Izpildīts	Speciālistu apmācību bērnu tiesību aizsardzības jomā programmu satura izstrāde, pārskatīšana un pilnveide atbilstoši normatīvajam regulējumam un jomas novitātēm	Pilnveidotas 13 profesionālās kompetences pilnveides izglītības programmas un to metodoloģijas		BAC		No 2022.gada 2.pusgada līdz 2023.gada 1.pusgadam20	Bērnu aizsardzības centra Kompetenču pilnveides nodaļa izpildīja šo uzdevumu 2023.gada decembrī. Pēc ministru kabineta 2024.gada 16.aprīļa noteikumu Nr.241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" mācību programmas saskaņotas ar LM un TM, apstiprinātas ar Bērnu aizsardzības centra vadītāja rīkojumu un publicētas Centra tīmekļa vietnē.
2.4.5.	Izpildīts	Jaunas pieejas pilotēšana ņirgāšanās un savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai	Projektu izvērtējums	īstenoti 3 projekti	LM	NVO	No 2023.gada 2.pusgada21	Atklāta projektu iesniegumu atlases pirmā uzsaukuma iesniegšanas un vērtēšanas posmā no 20.08.2024. līdz 04.02.2025. tika apstiprināti 5 projekti, kas ir vērsti uz bērnu savstarpējas vardarbības seku mazināšanu: 1. biedrība "Tavi draugi" Mobilā smilšu terapijas kabineta izveide un smilšu terapijas nodrošināšana Latvijas reģionos, 2. biedrība "Brīnummāja" Atbalsta programmas izstrāde un īstenošana vardarbības novēršanai un mazināšanai vienaudžu vidū; 3. SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" Uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija bērniem un jauniešiem, kas cietuši no savstarpējas vardarbības; 4. biedrība "Mentor Latvia" Grupu mentoringa programma vardarbībai pakļauto jauniešu integrācijai sabiedrībā; 5. biedrība "Terēze" Bērnu dzīvesspēka stiprināšana vardarbības seku mazināšanai
2.4.6.	Notiek izpilde (procesā)	Specializētas intervences pakalpojuma izstrāde un ieviešana kaitējošas seksuālas uzvedības starp bērniem gadījumos.	1) Specializētu mācību satura izveide; 2) Specializētas apmācības psihologiem un sociālajiem darbiniekiem.	1) 2 izstrādātas apmācību programmas; 2) Izstrādāts uzraudzības un atbalsta mehānisms.	LM, IZM	NVO	No 2024.gada 1.pusgada	Atklāta projektu iesniegumu atlases pirmā uzsaukuma iesniegšanas un vērtēšanas posmā no 20.08.2024. līdz 04.02.2025. tika apstiprināti 2 projekti bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību: 1. biedrība "Tavi draugi" Mobilā smilšu terapijas kabineta izveide un smilšu terapijas nodrošināšana Latvijas reģionos; 2. Nodibinājums "Centrs Dardedze" Atbalsta pakalpojums gadījumos, kad bērns demonstrējis kaitējošu seksuālu uzvedību.
2.5. Pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstītas vardarbības monitoringa sistēmas Latvijā izveide – NAP2027 [87] (pamatnostādņu 1.2.5.uzdevums)
2.5.1.	Notiek izpilde (procesā)	Veikt izvērtējumu par vardarbības novēršanas un mazināšanas ekosistēmu, tās vājās un stiprās puses un definēt jomas, kur būtu nepieciešamas intervences	Ex-ante izvērtējums	1	LM	BAC	No 2023.gada 2.pusgada22	Projektā "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" norisinās ex-ante pētījums par vardarbības novēršanas sistēmu, 13.03.2025. noslēgts līgums nr. LM2025/22.7-3-13/22 ar pakalpojuma sniedzēju, pētījuma gala ziņojums gaidāms 2026.gada 1.ceturksnī. 2025.gada jūlijā saņemts starpziņojums par sabiedriskās domas izpēti par sniegto atbalstu vardarbības ģimenē gadījumu risināšanā un atbalsta pakalpojumu pieejamību, kā arī klientu apmierinātības ar speciālistu atbalstu vardarbības gadījumu risināšanā izpēti.
2.5.2.	Izpildīts	Veikt pieejamo datu izvērtējumu, tostarp izvērtējot datu centralizāciju. Izstrādāt kritērijus datu noteikšanai/uzkrāšanai/analīzei	Datu izvērtējums	1	LM	IeM, TM, VM, SPKC, NVD, VP	No 2023.gada 2.pusgada23	LM komentārs: Daļēji izpildīts. 2023.gadā LM veica pasūtījumu par: "Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi", kurš ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Pētījumā veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā. Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti. LM gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par vienotu vardarbības gadījumu monitoringa sistēmas izveidi iekļaujot pētījuma atziņas un rekomendācijas. SPKC komentārs: Ir veikts veselības aprūpes resorā pieejamo vardarbības datu izvērtējums. Šobrīd personai vēršoties ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības traumas, ievainojuma vai saindēšanās dēļ, informāciju un aprakstu par traumas gūšanas veidu pacients sniedz ārstniecības iestādei un tā tiek ievadīta Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – E-veselības sistēma) Reģistrā, kura pārzinis ir Latvijas Digitālās veselības centrs (turpmāk – LDVC). Savukārt, LDVC no Reģistra vienu reizi mēnesī sniedz SPKC nepersonalizētu informāciju par traumām veselības statistikas datu apstrādei, analīzei un publicēšanai. Reģistra dati tiek kodēti atbilstoši Eiropas Ievainojumu datu bāzes (turpmāk - IDB) kodēšanas rokasgrāmatā noteiktajam klasifikatoram, vardarbības gadījumā aizpildot Reģistrā vardarbības moduli. Vardarbības modulī var sniegt informāciju par vainīgā saistību ar upuri (radinieks, svešinieks, laulātais u.c.); vainīgā dzimumu, vecumu un uzbrukuma iemeslu. Objektīvu iemeslu dēļ ārstniecības iestādēm ne vienmēr ir iespējams noskaidrot pilnīgu informāciju par vardarbības apstākļiem. Šobrīd datus par traumām Reģistram regulāri sniedz 26 ārstniecības iestādes. SPKC pastāvīgi komunicē ar visām ārstniecības iestādēm par datu apjomu un kvalitāti. Lai uzlabotu datu sniedzēju aptveri, SPKC uzrunā visas ārstniecības iestādes, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu gadījumos, nodrošinot metodisko atbalstu datu reģistrēšanā atbilstoši IDB rokasgrāmatā noteiktajam klasifikatoram. Papildus sadarbībā ar NVD tiek nodrošināts lietotāju tehniskais atbalsts datu sniegšanai E-veselības sistēmā. Atbilstoši oficiālās statistikas programmā noteiktajam, reizi gadā Veselības statistikas datubāzē (SPKC) un Latvijas Oficiālās statistikas portālā (CSP) tiek publicēti dati par reģistrēto traumu gadījumu skaitu vardarbībā cietušajām personām (skaits absolūtos skaitļos un uz 100 000 iedzīvotājiem dalījumā pa dzimumiem un vecuma grupām) un dati par reģistrēto traumu gadījumu skaitu dalījumā pēc vainīgā dzimuma un saistības ar cietušo (skaits absolūtos skaitļos dalījumā pa vecuma grupām un pēc vainīgā dzimuma un saistības ar upuri). Citā griezumā dati pieejami pēc pieprasījuma. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Saslimstiba_Slimibu_Izplatiba__Traumas_un_ievainojumi/TRAU050.%20Traumas_vardarbiba.px/ https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Saslimstiba_Slimibu_Izplatiba__Traumas_un_ievainojumi/TRAU060.%20Traumas_vardarbiba-saistiba.px/
2.5.3.	Notiek izpilde (procesā)	Vardarbības pret bērniem un jauniešiem izplatības monitorēšanai izstrādātas un ieviestas regulāri veicamās aptaujas	1) Izstrādātas aptaujas bērniem un jauniešiem, vardarbības pret bērnu izplatības monitorēšanai 2) Ieviestas regulāri veicamās aptaujas	1-2	LM	IeM, IZM, CSP, NVO, VM, SPKC	No 2022.gada 2.pusgada	Tiek izstrādāts vardarbības monitoringa ziņojums ar ieteicamiem vienādiem kritērijiem vardarbības monitorēšanai. Pēc ziņojuma apstiprināšanas būs iespējams pielāgot atbilstošus kritērijus aptaujām un noteikt to regularitāti un atbildīgo iestādi. SPKC komentārs: SPKC speciālisti nav piedalījušies šādu aptauju izveidē.
2.6. Projekta "Barnahus ieviešana Latvijā" īstenošana ar mērķi vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tajā skaitā izpētes intervijas, bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam (1.2.6.pamatnostādņu uzdevums)
2.6.1.	Izpildīts	Normatīvo aktu pilnveide, lai ieviestu Barnahus pieeju vardarbībā cietušajiem, arī bērniem, kas kriminālprocesā kļuvuši par cietušajiem vai lieciniekiem. Tai skaitā iestrādāt normatīvajos regulējumos prasību kriminālistikas un izpētes intervijām izmantot seksuālās vardarbības un izmantošanas upuru iztaujāšanā uz pierādījumiem balstītā NICHD (Nacionālā bērnu veselības un cilvēka attīstības institūta) protokola pielietošanu (Barnahus)	Izveidots tiesību aktu ietvars Barnahus darbībai	Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Barnahus definīcija un standarti, noteikumi un regulējums par atbalstu, palīdzību un procedūrām); Ministru kabineta noteikumu projekts par Barnahus darbību (Barnahus definīcija un standarti, noteikumi un regulējums par atbalstu, palīdzību un procedūrām. Atsauce uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu); Ministru kabineta noteikumu projekts par pratināšanu atbilstoši Barnahus standartiem (atsauce uz Kriminālprocesu); Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumos Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"" (papildu piezīmju veikšana par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanu no Barnahus puses vai Barnahus ietvaros); Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām"" (papildu piezīmju veikšana par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanu no Barnahus puses vai Barnahus ietvaros)	LM	TM, IeM, VP, BAC, BKUS u.c. nozares eksperti un pieaicinātie konsultanti	2023.gada 1.pusgads	Ar 20.04.2023. likumu veikti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, papildinot ar 52.1 un 52.2 pantu par programmas "Bērna māja" īstenošanu. 24.10.2023. pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"
2.6.2.	Izpildīts	Projekta "Barnahus ieviešana Latvijā" aktivitāšu īstenošana	1) Bērna mājas telpu pielāgošana 2) Uzsākta Bērna mājas pakalpojumu nodrošināšana	Bērnu skaits, kas saņēmuši pakalpojumus (40 bērni gadā) No 2023.gada līdz 2025.gadam (ieskaitot) kopā 432 bērni.	BAC	LM, VM, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca	No 2022.gada 2.pusgada	Programmas Bērna māja pakalpojuma īstenošana. EEZ finansētais projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" EEZ/LM/2021/5 (līdz 30.04.2024.) īstenotas visas projektā plānotās aktivitātes, tostarp pielāgotas telpas Bērna mājas darba uzsākšanai, nokomplektēta Bērna mājas komanda, veiktas apmācības un pieredzas apmaiņa, noslēgti sadarbības līgumi ar Valsts policiju, BKUS, VTMEC un kopš 2023.gada Bērna mājā tiek uzņemti cietuši bērni. Pēc projekta noslēguma Bērna māja veiksmīgi turpināja darbu valsts budžeta finansējuma ietvaros no 01.05.2024. 2023.gadā programmā uzņemti 3 bērni, 2024.gada 12 mēnešos programmā uzņemti 172 bērni. 2025.gada 12 mēnešos programmā uzņemti 258 bērni. Bērna mājā vienuviet tiek nodrošināta bērnu nopratināšana ar psihologa starpniecību, tiesu medicīniskā un tiesu psiholoģiskā ekspertīze, ārsta un ginekologa apskate, cietušo bērnu rehabilitācija un atbalsts cietušā bērna vecākam. Bērna māja sadarbībā ar nodibinājumu "Centrs Dardedze" īstenojusi arī specializētās 120 stundu psihologu apmācības darbā ar seksuālā vardarbībā cietušajiem bērniem kopā 2023.gadā, 2024.gadā un 2025.gadā apmācot 69 speciālistus no Latvijas reģioniem.
3. Rīcības virziens. Ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana krīzes situācijā
Nr. p. k.	Izpildes progress	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)	Atbildīgās/līdzatbildīgās institūcijas komentārs par izpildi
3.1. Izstrādāt pierādījumos balstītas pieejas (izlīgumi, mediācija, ģimenes psihoterapija) izmantošanai ģimenes strīdu gadījumos – NAP2027 [87] (1.4.1.pamatnostādņu uzdevums)
3.1.1.	Izpildīts	Ieviest bezmaksas ģimenes psihoterapijas pakalpojumu ģimenēm ar bērniem, tostarp, lai veicinātu strīdu risināšanas kultūru ģimenes strīdos, it īpaši tādos, kas skar bērnu tiesības un intereses, attīstot ar ģimenes jautājumiem saistītu strīdu efektīvus risināšanas mehānismus	Nodrošināts ģimenes psihoterapijas pakalpojums ģimenēm ar bērniem	377 ģimenes	LM	BAC, NVO	No 2022.gada 1.pusgada līdz 2023.gada 2.pusgadam (esošā ESF projekta ietvaros)24	Bērnu aizsardzības centrs (tobrīd Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija) nodrošināja ģimenes psihoterapijas konsultācijas (turpmāk – konsultācijas) 584 ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. 2022.gadā ģimenes psihoterapijas konsultāciju mērķis bija palīdzēt ģimenēm kā veselumam radīt un pilnveidot ģimenes dzīves kvalitāti, aptverot ģimenes, kas saskārušās ar dažāda rakstura problēmām, savukārt 2023.gadā ģimenes psihoterpijas konsultāciju mērķis bija sniegt ģimenes psihoemocionālajās vajadzībās balstītu atbalstu krīzes situācijā iespējami ātra emocionālā atvieglojuma sasniegšanai un iekšējā līdzsvara atjaunošanai, sniedzot atbalstu ģimenēm, kas tobrīd atradās krīzes situācijā. Veicot sniegto konsultāciju rezultātu analīzi, tika secināts, ka ģimenēm kopumā bija pieaugusi izpratne par notiekošo ģimenē un ģimenes locekļu rīcībā esošajiem resursiem, ģimenes spēja mainīt savus apzinātus un neapzinātus komunikācijas musturus un izmantot savus resursus, uzlabojās savstarpējās attiecības, pieauga spēja atpazīt emocijas un prasmes tās izteikt, pieauga spēja sarunāties par konfliktiem un ar jūtām saistītām problēmām, pieauga prasmes plānot un noteikt konkrētus soļus savu mērķu sasniegšanai, lēmumu pieņemšanā tika iesaistīti pārējie ģimenes locekļi, uzlabojās sadarbība starp ģimenes locekļiem, uzlabojot kopējo labsajūtu ģimenē, radot labvēlīgāku vidi bērnu attīstībai.
3.1.2.	Notiek izpilde (procesā)	Izstrādātas vadlīnijas mediācijas ieteikšanai ģimenes strīdu risināšanai	Izstrādātas vadlīnijas, nodrošinot to pieejamību (sociālo dienestu darbiniekiem, bāriņtiesu darbiniekiem, tiesnešiem, kas skata civillietas u.c.)	Izstrādātas vadlīnijas un publicētas LM, TM tīmekļavietnēs - 1	TM	LM	2023.gada 1.pusgads	Nav izpildīts. ESF + fonda projekts "Pieeja tiesiskumam" ietvaros paredzēts veikt izvērtējumu par juridiska rakstura jautājumu un strīdu veidiem, un tiks izstrādāta digitālā rokasgrāmata par strīdu iespējamo risināšanas veidiem(tostarp mediāciju). Plānotais izpildes termiņš 2026.gada 2 pusgads.
3.1.3.	Izpildīts	Nodrošināt mediācijas pakalpojumu kā ģimenes strīdu risināšanas metodi	Sniegts mediācijas pakalpojums	Noslēgti 300 mediācijas līgumi.	TM	LM	No 2022.gada 1.pusgada (pastāvīgi īstenojams)	TM komentārs: izpildīts. Kopš 2017.gada Sertificētu mediatoru padome sadarbībā ar Tieslietu ministriju īsteno programmu "Mediācija ģimenes strīdos", kuras ietvaros valsts dotē tādu strīdu risināšanu ar mediācijas palīdzību, kurās iesaistīts bērns. 2023.gadā uzsākti 294, bet 2024.gadā – 323 mediācijas procesi.
3.1.4.	Netiks īstenots	Izvērtēt iespēju ieviest obligātu mediatora konsultāciju strīdos, kas skar bērna intereses	Izstrādāts informatīvais ziņojums un, ja nepieciešams, pilnveidots tiesiskais regulējums, lai noteiktu obligātu pirmreizēju mediatora konsultāciju pusēm, kuru strīds skar bērnu intereses	Ministru kabinetā apstiprināts Informatīvais ziņojums -1 Izstrādāti grozījumi normatīvā regulējumā - 1	LM	TM, pašvaldības	2023.gada 2.pusgads	TM komentārs: Nav izpildīts. Pasākuma īstenošanai nav pietiekama finansējuma.
3.2. Preventīvā darba attīstība ģimenēs, kurās pastāv augsts risks aizgādības tiesību pārtraukšanai – NAP2027 [120] (pamatnostādņu 1.4.5.uzdevums)
3.2.1.	Notiek izpilde (procesā)	Attīstīta vienotas metodiskās izpratnes un prakses veidošana bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošajiem un bērnu likumisko pārstāvju līdzdalības un atbildības veicināšanas aktivitātes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos	Īstenotas informatīvās kampaņas	3	BAC		No 2023.gada 2.pusgada25	Bērnu aizsardzības centra Kompetenču pilnveides nodaļa 2024.gada 2.ceturksnī izsludināja iepirkumu "Komunikācijas stratēģijas izstrāde", kura ietvaros būs izstrādāts pasākumu plāns no 2025.gada līdz 2029.gada 2.ceturksnim. 2026.gadā līdz 1.augustam ir īstenots: bāriņtiesu darbinieku konference; kampaņa "Bērna tiesības ir pieaugušo atbildība"; kampaņa "Tavs darbs maina bērna nākotni"; aktivitāte "Atvērto durvju diena"; vasaras skola bāriņtiesu un sociālo dienestu darbiniekiem; vasaras skola bāriņtiesu darbiniekiem; aktivitāte "Tiešsaistes sarunas ar digitālā satura veidotājiem"; uzsākta aktivitāte "Pirmklasnieka pase". Uzsākta vadlīniju izstrāde pašvaldībām bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādei.
3.2.2.	Izpildīts	Konsultatīvais atbalsts bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, bērnu vecākiem, citiem likumiskajiem pārstāvjiem/aprūpētājiem, ar mērķi sniegt neatkarīgu skatījumu uz bērna uzvedības problēmu novēršanu, nodrošināt profesionālas speciālistu komandas atbalstu, kā arī sniegt izvērstas un pamatotas rekomendācijas darbam ar bērniem, kuriem ir saskarsmes grūtības vai uzvedības problēmas	Nodrošināts konsultatīvais atbalsts bērniem, bērnu likumiskajiem pārstāvjiem/aprūpētājiem	Konsultāciju skaits - 2000	BAC		No 2022.gada 1.pusgada līdz 2023.gada 2.pusgadam26	Konsultatīvajā nodaļā 2022.gadā sniegtas 59 attālinātas un viena klātienes konsultācija par bērnu uzvedības un saskarsmes problēmām, t.sk., 14 konsultācijas pirmsskolas, 30 pamatskolas, un 16 konsultācijas - vidējās izglītības posmā. 2022.gadā Konsultatīvajā nodaļā sniegtas 403 konsultācijas (359 attālinātas un 44 klātienes konsultācijas) bērnu atbalsta programmu izstrādei un izstrādātas 403 atbalsta programmas bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, kā arī 594 praktiskas un bērnu ikdienas aprūpē un izglītošanā integrējamas rekomendācijas, kuru mērķis ir veidot nepieciešamās izmaiņas bērnu apkārtējā vidē un uzvedībā, valsts un pašvaldību speciālistiem darbam ar ģimenēm ar bērniem, t.sk. izglītības iestāžu pedagogiem, administrācijai un atbalsta speciālistiem, sociālo dienestu pārstāvjiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem vai aprūpētājiem. Konsultatīvajā nodaļā 2023.gadā sniegtas 43 attālinātas un 6 klātienes konsultācijas par bērnu uzvedības un saskarsmes problēmām, t.sk., 12 konsultācijas pirmsskolas, 33 pamatskolas un 4 konsultācijas vidējās izglītības posmā. 2023.gada Konsultatīvajā nodaļā organizētas 244 konsultācijas (209 attālinātas un 35 klātienes konsultācijas) bērnu atbalsta programmu izstrādei un izstrādātas 244 atbalsta programmas bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, kā arī 346 praktiskas un bērnu ikdienas aprūpē un izglītošanā integrējamas rekomendācijas, kuru mērķis ir veidot nepieciešamās izmaiņas bērnu apkārtējā vidē un uzvedībā, valsts un pašvaldību speciālistiem darbam ar ģimenēm ar bērniem, t.sk. izglītības iestāžu pedagogiem administrācijai un atbalsta speciālistiem, sociālo dienestu pārstāvjiem, un bērnu ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem vai aprūpētājiem.
3.3. Ikvienam iedzīvotājam nodrošināt līdzvērtīgu informāciju par pašvaldību nodrošinātajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem pieejamību - NAP2027 [102] (pamatnostādņu 1.4.6.uzdevums)
3.3.1.	Izpildīts	Nodrošināta salīdzinoša informācija par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem	Veikts pašvaldību nodrošināto pakalpojumu ģimenēm ar bērniem informācijas apkopojums www.vietagimenei.lv un veikts ikgadējais izvērtējums - konkurss Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā	1	SIF	PKC, pašvaldības	No 2022.gada 1.pusgada	No 2022.gada ik gadu veikts informācijas apkopojums un noorganizēts konkurss "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā". 2022.gadā par Ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā tika noteikta Ropažu novada pašvaldība, 2023.gadā – Siguldas novada pašvaldība, 2024.gada konkursā – Madonas novada pašvaldība. 2025.gadā organizēts forums "Ģimenei draudzīga pašvaldība". "Vieta ģimenei" pašvaldību atbalsta kalkulators (https://vietagimenei.lv/noderigi/atbalsta-kalkulators/ ) nodrošina iespēju vienuviet pārskatīt un salīdzināt (https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-pasvaldiba/salidzinat-pasvaldibas/ ) pašvaldību sniegtos pakalpojumus un atbalsta iespējas ģimenēm ar bērniem. Tā praktisko nozīmi apliecina arī pašvaldību pārstāvju iesaiste rīka pilnveidē un popularizēšanā – 2025.gada SIF forumā tika diskutēts par pašvaldību sniegtā ģimeņu atbalsta salīdzināšanas rīka uzlabošanu un aktīvāku tā izmantošanas veicināšanu.
4. Rīcības virziens. Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem
Nr. p. k.		Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
4.1. Bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmas pilnveidošana bērnu antisociālas uzvedības novēršanai – NAP2027 [430] (pamatnostādņu 1.5.1.uzdevums)
4.1.1.	Notiek izpilde (procesā)	Izstrādāt pierādījumos balstītas pieejas, kā risināt izveidojošos konfliktus, saskaņā ar taisnīguma atjaunošanas praksēm	Izstrādātas pierādījumos balstītas pieejas konfliktu risināšanā, pielietojot taisnīguma atjaunošanas prakses	Sagatavots metodiskais materiāls par taisnīguma atjaunošanas prakšu pielietošanu konfliktu risināšanā	TM	VPD	2027.gada 1.pusgads	Valsts probācijas dienesta komentārs: Uzdevuma izpildes termiņu plānots pagarināt līdz 2027.gada 1.pusgadam.
4.1.2.	Notiek izpilde (procesā)	Pilnveidot bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmu bērna antisociālās uzvedības novēršanai, izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus	Izstrādāti grozījumi Bērnu aizsardzības likuma 58.pantā,  efektivizējot likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem ar antisociālu uzvedību	Bērna sodīšanas vietā fokuss ir mainīts uz likumpārkāpumu ierosinātājcēloņu atklāšanu un risināšanu, pašvaldībai sadarbojoties ar bērnu un ģimeni.	TM	LM, VPD	2025.gada 2.pusgads	TM komentārs: Izpildes procesā. Norit likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (24-TA-2019) saskaņošana un ministrijas sadarbība ar ministrijām un citām institūcijām pēc starpministriju sanāksmes 16.01.2025. 1) Priekšlikums piedāvā risinājumus BTAL paredzētā likumpārkāpumu profilakses darba ar bērniem pilnveidei, pārskatīt likumā uzskaitītos gadījumus un to secību, kad pašvaldībai ir jāuzsāk atbalsta sniegšana bērnam un tā ģimenei, panākot, ka darbs ar bērnu un tā ģimeni primāri tiek uzsākts, kad bērns vēl nav izdarījis likumpārkāpumu, bet situācija ģimenē vai citi apstākļi var novest līdz bērna prettiesiskai rīcībai. 2) Priekšlikums izvērtēt iespēju likumā mainīt pieeju, ka darbs ar bērnu un tā ģimeni primāri ir atbalsta sniegšana ģimenei, nevis bērna uzvedības sociālā korekcija, tā veicinot bērna un tā ģimenes uzticēšanos atbildīgajām iestādēm, lai atbalsts tiktu saņemts savlaicīgi, nevis pēc atbildīgo institūciju pieprasījuma. Likumprojektā ietvertais regulējums ir balstīts mūsdienu izpratnē par efektīvu prevencijas darbu. Tajā ir nostiprināti vairāki prevencijas darba pamatprincipi: 1) savlaicīgs atbalsts; 2) starpinstitūciju sadarbība; 3) atbalsts bērnam un ģimenei; 4) ģimenes iesaiste; 5) riska un vajadzību izvērtējuma obligātums.
4.1.3.	Notiek izpilde (procesā)	Jaunas sociālā atbalsta un palīdzības formas bērniem, jauniešiem un ģimenēm ar bērniem ar vielu vai procesu atkarību, tostarp, bērniem un jauniešiem ar zemu motivāciju un ilgstošām atkarības problēmām	Nodrošināti sociālā atbalsta un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, tostarp, multidisciplināras rehabilitācijas programmas ieviešana ģimenēm ar bērniem	1) Atbalsta sistēmas un pakalpojumu, ģimenēm, kurās konstatēti bērnu uzvedības un atkarību problēmu riski, izvērtēšana, pieejamo pakalpojumu apkopojums (3 pētījumi un 3 sabiedriskās domas pētījumi); 2) Izstrādāts pakalpojumu katalogs ģimenēm ar bērniem; 3) Izstrādāts vienots uzvedības un atkarības problēmu agrīna risku novērtēšanas rīks (1), vadlīnijas (1), apmācīti speciālisti (30); 4) Izstrādāta lietotāju ceļa karte (1); 6) Sniegts psihoemocionāls atbalsts vecākiem un sniegti atbalsta pasākumi bērniem un jauniešiem (32 pasākumi, 200 iesaistītie vecāki, 300 iesaistīti bērni un jaunieši); 7) Starptautiskās un Latvijas labās prakses un pieredzes apmaiņas pasākumi valsts un pašvaldības sniegto pakalpojumu pilnveidei (8); 8) Izstrādāts starpdisciplināra atbalsta pakalpojums, sagatavotas vadlīnijas (1); 9) Sniegts starpdisciplināra atbalsta pakalpojums izmēģinājuma projekta veidā (50 bērniem un to ģimenēm); 10) Kompetences pilnveides programmas izstrāde un apmācības speciālistiem (90), kuru darbs ir ar jauniešiem un viņu motivāciju 11) Atbalsta pakalpojums izglītības iestāžu darbiniekiem bērnu uzvedības vai atkarības problēmu vai to attīstības risku atpazīšanai un mazināšanai	LM,	BAC, pašvaldības, NVO	No 2023.gads 2.pusgads27	BAC komentārs: Bērnu aizsardzības centra Atbalsta pakalpojumu departamenta īstenotā ESF Plus projektā Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm" (projekta īstenošanas periods 12.2023.–12.2029.) ietvaros tiek nodrošināts: Bērna atbalsta speciālista (turpmāk BAS) pakalpojums, kopā 12 BAS nodrošina pārstāvniecību piecos Latvijas reģionos: Rīgā 4 BAS, Liepājā 2 BAS, Jelgavā 2 BAS, Preiļos 2 BAS un Gulbenē 2 BAS. BAS neatkarīgi no bērnu atrašanās vietas ir bērna uzticības persona, sniedzot tiem psihosociālu un emocionālu atbalstu, organizē un koordinē sadarbību ar bērna gadījuma risināšanā iesaistītajām institūcijām (piemēram, bāriņtiesu, sociālo dienestu, policiju, skolu, ārstniecības iestādi u.c.), veicina vajadzībām atbilstošu pakalpojumu piesaisti. 2025.gadā pakalpojums tika sniegts 112 bērniem, no kuriem 10 bērni dzīvoja ģimenē, 8 bērni sasniedza pilngadību un turpina saņemt BAS pakalpojumu, un 96 bērni dzīvoja ārpusģimenes aprūpē (t.sk. 57 bērni aprūpes iestādē, 30 bērni aizbildnībā, 9 audžuģimenē). Tematiskās atbalsta grupas. 2025.gadā laika periodā no 5.marta līdz 23.oktobrim Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar nodibinājumu "Sociālā atbalsta un izglītības fonds" nodrošināja 21 tematisko atbalsta grupu , t.i. 10 atbalsta grupas bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un 11 viņu ģimenes locekļiem, t.sk. audžuģimenēm un aizbildņiem, kurās bija iespēja saņemt izglītojošu un informatīvu atbalstu. Katrā grupā tika apskatītas 12 tematiskas nodarbības, tās pielāgojot specifiski grupas dalībnieku vajadzībām. Kopumā 2025.gadā pakalpojumu saņēma 98 pilngadīgas personas un 110 bērni. Tematiskā atbalsta grupu ietvaros tika īstenota līdzinieku atlase un līdzinieku konsultāciju koordinēšana. 2025.gadā kopumā tika atlasīti un sagatavoti 16 līdzinieki konsultēšanai, kuri nodrošinājuši vismaz 1 konsultāciju kādam no atbalsta grupas dalībniekiem. Kopumā notikušas 17 līdzinieku konsultācijas. 2026.gadā atbalsta grupu īstenošanas nodrošināšanai Bērnu aizsardzības centrs uzsācis sadarbībā ar SIA "OnPlate", kā rezultātā 2. jūnijā ir uzsākta tematisko atbalsta grupu darbība bērnu ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku vecākiem, t.sk. audžuģimenēs, un aizbildņiem. Līdz 2026.gada augustam ieskaitot šāda veida tematisko atbalsta grupu darbība uzsākta 3 pilsētās (Daugavpilī (2 grupas), Jēkabpilī un Olainē). Kopumā līdz 2027.gada 22.maijam plānots īstenot 34 atbalsta grupas, kuru norise plānota klātienē visos Latvijas plānošanas reģionos (Liepājā, Rīgā, Limbažos, Ropažos, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Jēkabpilī un citās, atbilstoši pieprasījumam). Speciālistu telefona konsultācijas. Speciālistu konsultāciju mērķis ir palīdzēt uzlabot bērnu emocionālo labklājību, stiprināt ģimenes resursus un veicināt savlaicīgu palīdzības saņemšanu, mazinot iespējamos riskus un sekmējot sociālo iekļaušanos. No 2025.gada marta līdz 2026. gada aprīlim (ieskaitot) Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" bērniem un viņu ģimenēm nodrošināja bezmaksas anonīmas speciālistu konsultācijas akciju veidā. Katru pirmdienu (izmaiņas svētku dienās) no plkst. 17.00 – 20.00 (izņemot maiju, kad konsultācijas notika no plkst. 16.00–20.00) divi speciālisti sniedza konsultācijas par bērniem ar uzvedību vai atkarību problēmām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem interesējošām tēmām. Katru mēnesi bija iespēja konsultēties specifiski par citu tēmu - emocijas un uzvedības grūtības, konflikti un to risināšana, atkarības un vienaudžu spiediens, digitālais līdzsvars un brīvai laiks, trauksme, paškaitējums, pašapziņa un mērķi. No 2025.marta līdz 2026.gada aprīlim konsultēšanā bija iesaistīti 14 speciālisti (psihologi, psihoterapeiti, mentori un mākslas terapeite) un nodrošinātas 158,5 telefona konsultāciju stundas. No 2026.gada 3.ceturkšņa Bērnu aizsardzības centrs plāno speciālistu telefona konsultācijas turpināt nodrošināt pats. Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar SIA "Projektu un kvalitātes vadība" izstrādāja pakalpojumu pieejamības izvērtējumu un sabiedriskās domas izpēti par bērnu ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimeņu vajadzībām, esošajiem un nepieciešamajiem pakalpojumiem un atbalstu uzvedības vai atkarību problēmu risināšanā. Izvērtējuma ietvaros tika analizēta arī Latvijas un ārvalstu prakse pakalpojumu nodrošināšanā, lai identificētu pakalpojumus, kuri trūkst un būtu adaptējami Latvijas situācijai, kā arī sniegtu priekšlikumus tiešajai mērķgrupai pieejamo pakalpojumu un atbalsta pilnveidei Latvijā. 2025.gadā izvērtējuma ietvaros ir izstrādāti nodevumi: "Latvijā un ārvalstīs pieejamās bērnu uzvedības vai atkarības problēmu agrīnu risku novērtēšanas sistēmas, t.sk. rīki", "Bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm ārvalstīs pieejamie pakalpojumi un atbalsts", "Bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā pieejamie pakalpojumi un atbalsts" un sabiedriskās domas izpēte: "Sabiedriskās domas izpēte par bērnu ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimeņu vajadzībām, esošajiem un nepieciešamajiem pakalpojumiem un atbalstu uzvedības vai atkarību problēmu risināšanā", "Sabiedriskās domas izpēte – sabiedrības viedoklis par esošo un nepieciešamo atbalstu un pakalpojumiem bērnu uzvedības un atkarības problēmu risināšanā", "Sabiedriskās domas izpēte – pakalpojumu sniedzēju viedoklis par bērnu ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimeņu vajadzībām un atbalstu uzvedības vai atkarību problēmu risināšanā" un "Sabiedriskās domas izpēte par izglītības iestāžu un darba devēju iespējām un vēlmi iesaistīties atbalsta pasākumu sniegšanā bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām". 2026.gada 1.pusgadā tika veikta atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības izvērtēšana bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm. Izvērtējuma ietvaros ir izstrādāts nodevums "Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības izvērtējums bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm" un "Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības izvērtējums bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm rezultāti" (prezentācija)". 2026.gada 16.jūnijā nodrošināta pētījuma rezultātu prezentācija pasākuma uzraudzības padomē. Sociālā mentora pakalpojums. Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar nodibinājumu "Sociālā atbalsta un izglītības fonds" 2025.gadā izstrādāja Sociālā mentora pakalpojuma aprakstu darbam ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, kā arī kompetences pilnveides programma sociālajiem mentoriem darbam ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku. 2025.gada oktobrī notika 32 a/h mācības, kurās tika sagatavoti darbam 20 sociālie mentori. No 2025. decembra tiek sniegts sociālā mentora pakalpojums. Līdz 2026.gada jūlijam ieskaitot sociālā mentora pakalpojumu ir saņēmis 71 bērns. Sociālie mentori sniedz emocionālu un praktisku atbalstu uzvedības problēmu vai atkarību ietekmes mazināšanai, jaunu uzvedības modeļu apguvei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. 2025.gada maijā Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar nodibinājumu "Latvijas Bērna atbalsta fonds" un biedrību "Resiliences centrs" uzsāka Multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma (turpmāk -MA)apraksta izstrādi, paredzot divu līmeņu koordinētu dažādu nozaru (labklājības, veselības, izglītības, tieslietu, iekšlietu u.c.) speciālistu darbu ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm. Pirmajā līmenī plānots izstrādāt starpdisciplināra atbalsta pakalpojumu, kurā bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un viņu ģimenēm, t.sk. audžuģimenēm un aizbildņiem, būtu iespējams saņemt viņu vajadzībās balstītus dažādu nozaru speciālistu pakalpojumus un atbalstu pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai. Otrajā līmenī ir plānots izstrādāt individuālās intervences programmu, kurā ietilpst divi pakalpojumu veidi, kuru ietvaros tiek mainīta bērna ar uzvedības vai atkarību problēmām ierastā vide. Atbalsta pakalpojuma ģimeniskā vidē ietvaros plānots bērnu ievietot ģimenē ar profesionāli apmācītu audzinātāju, kurš kopā ar dažādiem speciālistiem nodrošinās koordinētu bērnam nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus uzvedības vai atkarības problēmu korekcijai. Dzīvokļa pakalpojuma ietvaros bērnam uz noteiktu laiku tiks nodrošināts speciāli šim nolūkam sagatavots dzīvoklis, kurā uzturoties bērns saņems, piemēram, mentora atbalstu un individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. 2025.gadā paveiktais: Sadarbībai projekta MA pakalpojuma ieviešanā tik uzrunātas un ir iesaistītas Daugavpils, Ventspils, Valmieras, Bauskas, Ropažu un Rīgas pašvaldības. Izstrādātā starptautiskās prakses pieredzes apmaiņas pasākumu plāna ietvaros, tika iesaistīti 15 (piecpadsmit) speciālisti (vidēji no katra plānošanas reģiona trīs speciālisti) no MA pakalpojuma izveidē iesaistītajām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām (turpmāk NVO), kuru ikdienas darbs saistīts ar mērķa grupu un kuri piedalīsies MA pakalpojuma aprobācijas izmēģinājumprojektā un arī 5 (pieci) BAC eksperti, Izstrādātā plāna ietvaros 2025.gadā no 08.-11. decembrim notika pieredzes apmaiņas pasākums Īrijā, 2026.gadā no 5.–7.janvārim Norvēģijā un no 19.–22. janvārim Vācijā. 2025.gada novembrī, lai ievērotu dažādu jomas ekspertu viedokli, tika izveidota MA pakalpojuma uzraudzības darba grupa, kuras sastāvā ir veselības, tieslietu, izglītības, labklājības, kultūras jomas pārstāvji, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas, Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta, Latvijas Pašvaldību savienības un NVO un biedrību pārstāvji. 2025.gada 13.novembrī notika pirmā darba grupas sanāksme. 2025.gada II ceturksnī tika uzsākts un turpināts darbs 4 (četru) nodevumu - MA pakalpojuma, t.sk. starpdisciplināra atbalsta pakalpojuma, atbalsta pakalpojuma ģimeniskā vidē un dzīvokļa pakalpojuma aprakstu un vadlīniju neaprobēto versiju izstrādē. 2025.gada II ceturksnī tika uzsākts un turpināts darbs pie "Labās prakses apmaiņas pasākuma īstenošana Rīgā" plāna izstrādes. 2026.gadā paveiktais: 2026.gada 14.maijā organizēts labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumu "Koordinēts un efektīvs atbalsts bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku", kurā kopā piedalījās 224 dalībnieki, tai skaitā klātienē 72 dalībnieki. 2026.gada 3.jūlijā saskaņoti četri nodevumi: "Multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma apraksts un vadlīnijas (neaprobētā versija)" un "Starpdisciplinārā atbalsta pakalpojuma apraksts un vadlīnijas (neaprobētā versija)", "Atbalsta pakalpojuma ģimeniskā vidē apraksts un vadlīnijas (neaprobētā versija)" un "Dzīvokļa pakalpojuma apraksts un vadlīnijas (neaprobētā versija). 2026. gada 13. jūlijā saskaņotas četras mācību programmas Multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma, tai skaitā Starpdisciplinārā atbalsta pakalpojuma, Atbalsta pakalpojuma ģimeniskā vidē un Dzīvokļa pakalpojuma, īstenošanā iesaistīto speciālistu mācību nodrošināšanai un 19.augustā saskaņoti mācību programmu materiāli un mācību laika grafiks. 2026.gada 24. augustā uzsāktas Multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma, tai skaitā Starpdisciplinārā atbalsta pakalpojuma, Atbalsta pakalpojuma ģimeniskā vidē un Dzīvokļa pakalpojuma īstenošanā iesaistīto speciālistu, t.sk. audzinātāju, mācības. 2026.gada 18.septembrī plānots uzsākt izmēģinājumprojektu. Kompetences pilnveides programma. Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Nodibinājumu "Tālākizglītības mācību centrs pilsoniskai sabiedrībai" 2025.gada nogalē ir uzsācis darbu pie kompetences pilnveides programma speciālistiem, kuru darbs ir saistīts ar atbalsta vai pakalpojumu nodrošināšanu bērniem vai ģimenēm ar bērniem, t.sk. bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmu attīstības riskiem, (īpaši, interešu izglītības pedagogi, sporta treneri) izstrādes. 2026.gada februārī un martā ir veikta speciālistu vajadzību priekšizpēte, īstenojot kvalitatīvo izpēti (intervijas ar speciālistiem, kuri strādā ar bērniem interešu izglītībā, sportā), uz kā pamata izstrādāts un pilnveidots kvantitatīvās izpētes instrumentārijs un veikta plašāka speciālistu, kuru darbs ir saistīts ar atbalsta vai pakalpojumu nodrošināšanu bērniem vai ģimenēm ar bērniem, t.sk. bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmu attīstības riskiem (īpaši, interešu izglītības pedagogi, sporta treneri) aptauja. Aptaujā piedalījies 981 respondents. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, kuri parāda speciālistu vajadzības kompetences pilnveidei darbam ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, 2026.gada vasarā tiek izstrādāts kompetences pilnveides programmas saturs. Izglītojošu un informatīvu pasākumu nodrošināšanu bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm. Centrs 2025.gada 20.maijā uzsāka sadarbību ar SIA "Streetbasket" (Ghetto Games), lai nodrošinātu informatīvos un izglītojošos pasākumus bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to risku un viņu ģimenēm, kuru mērķis ir sniegt informāciju un izglītot mērķa grupu par veselīgām un jēgpilnām aktivitātēm iespējami agrīnai bērnu uzvedības vai atkarību problēmu vai to attīstības risku novēršanai vai mazināšanai, iesaistot mērķa grupu fiziskās aktivitātēs un iedvesmojošās sarunās par uzvedības vai atkarību problēmu mazināšanu. Pirms pasākumu īstenošanas uzsākšanas tika izstrādāti pasākumu scenāriji un pasākumu norises plāns. Sadarbībā ar SIA "Streetbasket" (Ghetto Games), atbilstoši plānam, nodrošināti informatīvie pasākumi: 2 publiskie reģionālie pasākumi (2025.gada 2.augustā, Cēsīs un 2025.gada 9.decembrī, Rīgā. Pasākumu laikā bija atvērta tipa 3x3 futbola sacensības, atvērta tipa 3x3 basketbola sacensības, brīvi pieejama atsevišķo aktivitāšu stacija ar spēka un veiklības pārbaudēm. Neformālā gaisotnē jauniešiem bija iespēja aizpildīt Mentālās veselības check-up testu par mentālās veselības riskiem, pārrunāt testa rezultātus un saņemt informāciju par iespējamajiem risinājumiem un pieejamo palīdzību, kā arī bija pieejams speciālists sarunai par dažādu ar bērnu uzvedības vai atkarību problēmām saistītu jautājumu risināšanu. Bērnu aizsardzības centra Atbalsta pakalpojumu departamenta Projekta pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītāja Inga Gulbe, pasākuma laikā podkāstā dalījās savā profesionālajā pieredzē, aktualizējot svarīgu jautājumu – ko darīt, kad brīvais laiks bērnam kļūst par slazdu), laika posmā no 2025.gada 4.novembra līdz 11.decembrim, kopumā tika īstenoti 11 pasākumi izglītības iestādēs, tai skaitā 5 Rīgas reģionā, 3 Zemgales reģionā, 2 Vidzemes reģionā un 1 Kurzemes reģionā. Bija sportiska aktivitāte - futbola turnīrs, kur katra spēle notika 3x3 formātā un paralēli futbola turnīram notika arī vairākas brīvprātīgas aktivitāšu stacijas-spēles, kas mudināja bērnus iesaistīties un sadarboties, veicinot pasākumā pozitīvu atmosfēru un lekcija par uzvedības un atkarību problēmām, to riskiem un palīdzības iespējām problēmu vai to attīstības risku novēršanai vai mazināšanai), 1 pasākums "Sarunu ceļojums" (2025.gada 19.jūlijā, Ventspilī. Diskusijās tika aplūkotas trīs galvenās tēmas: atkarību problēmas, uzvedības problēmas un prevencijas pasākumi problēmu mazināšanā vai novēršanā). 2026.gadā, atbilstoši informatīvo un izglītojošo pasākumu pirmā un otrā gada plānam, nodrošināti 4 publiskie reģionālie pasākumi (2026.gada 14.janvārī, Ventspilī; 2026.gada 18.februārī, Rēzeknē; 2026.gada 18.martā, Jēkabpilī un 2026.gada 31.maijā, Krāslavā.) Tāpat tika organizēti 26 pasākumi izglītības iestādēs – 3 Rīgas reģionā, 4 Zemgales reģionā, 5 Vidzemes reģionā, 6 Latgales reģionā un 8 Kurzemes reģionā, kā ari 1 pasākums "Sarunu ceļojums" (2026.gada 25 jūlijā, Ventspilī. Diskusijās tika aplūkotas trīs galvenās tēmas: atkarību problēmas, uzvedības problēmas un prevencijas pasākumi problēmu mazināšanā vai novēršanā). 2025.gadā tika uzsākta Atbalsta pakalpojuma izstrāde izglītības iestāžu darbiniekiem bērnu uzvedības vai atkarības problēmu vai to attīstības risku atpazīšanai un mazināšanai (turpmāk - Mobilā komanda). Lai atbalsta pakalpojuma saturs atbilstu izglītības iestāžu darbinieku vajadzībām, tika organizētajās reģionālās domnīcās. Iegūtās atziņas tika integrētas atbalsta pakalpojuma aprakstā. Papildus tam, Atbalsta pakalpojumu departamenta pārstāvji organizēja četras fokusdiskusijas ar potenciālajiem mobilās komandas speciālistiem – psihoterapeitiem un psihoterapijas speciālistiem, uzvedības analītiķiem, mediatoriem, kā arī psihiatrijas un narkoloģijas māsām. Šie speciālisti veidos mobilās komandas sastāvu, un nodrošinās atbalsta pakalpojuma sniegšanu. Diskusiju rezultātā tika precizēts atbalsta pakalpojuma apraksts un speciālistu lomas atbalsta pakalpojuma sniegšanā. 2026.gada 1.pusgadā tika izstrādāts pakalpojuma apraksts. Tika organizēts mobilās komandas speciālistu iepirkums ar četrām daļām "Atbalsta pakalpojuma aprobācija bērnu uzvedības vai atkarības problēmu risku atpazīšanai un mazināšanai izglītības iestādēs" identifikācijas Nr. BAC 2026/4.2-5/2 – izsludināšanas datums – 20.03.2026. Rezultāts: divās iepirkuma daļās tika pieņemts lēmums un divas iepirkuma daļas tika pārtrauktas. Tika organizēts atkārtots iepirkums divām daļām "Atbalsta pakalpojuma aprobācija bērnu uzvedības vai atkarības problēmu risku atpazīšanai un mazināšanai izglītības iestādēs" identifikācijas Nr. Nr. BAC 2026/4.2-5/10 - izsludināšanas datums – 03.06.2026. Rezultātā ir izveidots mobilai komandai nepieciešamo speciālistu tīkls Latvijas teritorijā, kurš sastāv no 44 speciālistiem. Sagatavota visa nepieciešamā dokumentācija atbalsta pakalpojuma uzsākšanai. 2026. gada augustā ir uzsākts iesniegumu pieņemšanas process no izglītības iestādēm. Plānots, ka 2026. gada septembrī tiks uzsākts sniegt atbalsta pakalpojumu izglītības iestādes darbiniekiem.
4.2. Bērnu tiesību nodrošināšana tiesvedības procesā, t.sk., pārrobežu lietās – NAP2027 [430] (pamatnostādņu 1.5.2.uzdevums)
4.2.1.	Notiek izpilde (procesā)	Izvērtēt līdzgaitnieka institūta izveidošanas nepieciešamību civillietu procesos	Pilnveidots tiesiskais regulējums, lai izveidotu bērna līdzgaitnieka juridisko institūtu civillietu procesos		TM	LM	2023.gada 2.pusgads	TM komentārs: Daļēji izpildīts. Nosūtīti jautājumi par ES dalībvalstīm par to pieeju, risinot interešu konfliktu starp bērnu un vecākiem, par īpaša pārstāvja lomu, funkcijām un atbildību. Saņemtas 6 dalībvalstu (DA, FR, DE, LT, PL, SV) atbildes. Secināms, ka pieejas atšķirīgas, ņemot vērā katras konkrētās valsts tiesību sistēmu – no īpaši izveidotas aģentūras pārstāvja līdz advokātam. Līdz ar to jautājuma izpēte turpināma, pievēršot uzmanību arī iespējamajai finanšu ietekmei tā risināšanā.
4.2.2.	Izpildīts	Izvērtēt bērnu tiesību koordinatora ieviešanu Latvijā bērnu tiesību nodrošināšanai pārrobežu jautājumos	Organizēta iesaistīto institūciju diskusija Veikts izvērtējums par iespēju ieviest Latvijā bērnu tiesību koordinatoru bērnu tiesību nodrošināšanai pārrobežu jautājumos	Izvērtējuma ziņojums	TM	LM, BAC	2024.gada 2.pusgads	Izvērtēta bērnu tiesību koordinatora ieviešanas lietderība Latvijā bērnu tiesību nodrošināšanai pārrobežu jautājumos un sagatavots TM viedoklis. TM šobrīd kompetences ietvaros veic pietiekamu koordinējošo funkciju bērnu pārrobežu jautājuma risināšanā un atsevišķa institūta ieviešana, kas dublētu ministrijas Centrālās iestādes funkcijas, nebūtu nepieciešama vai lietderīga. TM uzskata, ka jau šobrīd ir izveidots sekmīgs sadarbības tīkls Latvijā, kas ir gatavs ātri reaģēt, iesaistīties un ciešā sadarbībā risināt bērnu pārrobežu jautājumus kompetences ietvaros. Viedoklis nosūtīts LM un BAC 2024.gada 17.decembrī (Nr.1-13.8/4067).
4.3. Bērnu tiesību aizsardzības sistēmā iesaistīto speciālistu kvalifikācijas un starpinstitūciju sadarbības pilnveide – NAP2027 [118;430] (pamatnostādņu 1.5.3.uzdevums)
4.3.1.	Notiek izpilde (procesā)	Sistemātiski pilnveidot speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, zināšanas, prasmes un kompetences, sekmējot efektīvu, tiesisku un pilnvērtīgu bērnu tiesību un aizsardzību Latvijā	Pilnveidotas profesionālās kompetences pilnveides programmas (skaits) un nodrošinātas speciālistu apmācības	Apmācīto speciālistu skaits - 6510	LM	BAC, pašvaldības	No 2023.gada 1.pusgada28	BAC komentārs: izpildīts daļēji. No pamatbudžeta finansējuma (atbilstoši piešķirtajam finansējumam): 1) 2022.gadā 40 stundu apmācību programmā tika apmācīti 90 speciālisti; 2) 2023.gadā tika apmācīti 442 speciālisti; 3) 2024.gadā tika apmācīti 82 Valsts policijas darbinieki 4) 2025.gadā noslēgts līgums par 82 Ieslodzījumu vietas darbinieku, kuri strādā ar nepilngadīgajiem apmācību 40 stundu programmā. 2025.gadā 79 ieslodzījuma vietu nodarbinātie apguva sākotnējās profesionālās kompetences pilnveides programmu bērnu tiesību aizsardzības jomā 40 akadēmisko stundu apjomā, par ko tika izsniegta Latvijas Pašvaldību mācību centra apliecība. BAC un VBTAI īstenoto projektu ietvarā: 1)2022.gadā – Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001"Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" 24 stundu apmācībās nodrošinātas mācības 170 speciālistiem, vienlaikus, 40 stundu apmācībās nodrošinātas mācības 92 speciālistiem 2) 2023.gadā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001"Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" 24 stundu apmācībās (zināšanu pilnveide) apmācīti 233 speciālisti; 3) Bērnu aizsardzības centra projekta sadarbības partneris - Valsts administrācijas skola līdz 2025. gada 1.jūnijam nodrošināja mācības 652 dalībniekiem. Jūnijā noslēdzās iepirkums pasniedzēju piesaistei, šobrīd notiek darbs mācību norises grafika līdz 2026.gada jūnijam sagatavošanai. Bērnu aizsardzības centra Kompetenču pilnveides nodaļas īstenotājā projektā no 2026.gada līdz 2029.gadam ir paredzēts izstrādāt metodiskos materiālus pašvaldībām un īstenot pašvaldību speciālistiem mācības atbilstoši izstrādātajām metodikām. Projekta ietvaros ir paredzēts pilnveidot bāriņtiesu amatpersonu sākotnējo mācību programmu un aprobēt to, kā arī ir paredzēti izglītojošie un informatīvie pasākumi bāriņtiesas darbiniekiem.
4.3.2.	Izpildīts	Pilnveidot Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes (BAC/VBTAI) darbību, nodrošinot bāriņtiesu funkcionālo pārraudzību un sertifikācijas ieviešanu	Ieviesta bāriņtiesu darbinieku funkcionālās pārraudzības un sertifikācijas sistēma	Izstrādāta kārtība funkcionālās pārraudzības nodrošināšanai Izstrādāts sertifikācijas modelis (sertifikācijas un resertifikācijas prasību (kritēriji sertifikāta iegūšanai un resertifikācijai) un papildprasību noteikšana, sertifikācijas sistēmas ieviešanas plāna izstrāde, t.sk. obligāto, ieteicamo un izvēles kursu apjoma noteikšana 3 līmeņos (A,B,C) un priekšlikumu sniegšana grozījumiem normatīvajos aktos; e-kursu, e-mācību izstrāde (ikgadēja pašpārbaudes testa ieviešana); pielāgojamo IT sistēmu izvērtējums sertifikācijas reģistra ieviešanai)	LM	BAC	2023.gada 2.pusgada29	Funkcionālās pārraudzības kārtība izstrādāta: • 13.12.2021. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas iekšējais normatīvais akts Nr.1-4/8 "Procesa apraksts "Kārtība, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība" (zaudējusi spēku); • izstrādāta un apstiprināta jauna - 04.06.2025. Nr.1-4/4 Bērnu aizsardzības centra "Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība". Bērnu aizsardzības centra Kompetenču pilnveides nodaļas īstenotajā projektā iepirkuma "Bāriņtiesas amatpersonu darba izpildes novērtēšanas satura un novērtēšanas procesa kārtības izstrāde" identifikācijas Nr. BAC 2025/4.2-5/3, rezultātā 2025.gada 27.jūnijā noslēdza līgumu pakalpojuma sniegšanai. Ir paredzēts bāriņtiesu amatpersonu sertifikāciju aizstāt ar vienotu darba izpildes novērtējuma instrumentu. 2026.gada 4.ceturksnī BAC paredz uzsākt darbu pie Bāriņtiesu likuma 10.panta ceturtajā daļa paredzētās bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālās kompetences pilnveides mācību programmas satura pārskatīšanas un pilnveides atbilstoši aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī izstrādāt mācību metodiku.
4.3.3.	Notiek izpilde (procesā)	Turpināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides procesu, tostarp bāriņtiesu reorganizāciju	Izveidota starpinstitūciju darba grupa, veiktas darbības atbilstoši bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējuma rezultātiem	Notariālo funkciju nodošana notāriem, pārskatītas atsevišķas bāriņtiesu funkcijas (bērna pārstāvība kriminālprocesā u.c.)	LM	TM, BAC	No 2022.gada 2.pusgads	TM izstrādājusi un iesniegusi Saeimā likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (Nr170/Lp14).
4.3.4.	Izpilde nav uzsākta	Bērna un ģimeņu atbalsta efektivitāšu regulāru mērījumu ieviešana (valsts līmeņa regulāri pētījumi)	Izvērtējums par bērnu un ģimenes politikas jomā regulāri nepieciešamajiem monitoringa pētījumiem – izvērtējuma ziņojums	Izvērtējuma ziņojums -1	LM	NVO	2024.gada 2.pusgads	Šo uzdevumu vajadzētu nodot BAC analītikas departamentam
4.3.5.	Izpildīts	Koordinējošas iestādes un mehānisma izveide, lai regulāri pārskatītu bērnu labbūtības politikas mērķus un to realizēšanu, saskaņojot plānus un atbildības	Bērnu lietu sadarbības padomes darbības pārskatīšana, mērķu un kompetences noteikšana. Darba grupu izveide padomes ietvarā	Patstāvīgo un īstermiņa darba grupu izveide Bērnu lietu sadarbības padomes ietvarā	LM	TM, IZM, IeM, VM, BAC, NVO	No 2022.gada 2.pusgada	Bērnu lietu sadarbības padomes sēdē*, kas notika 2022.gada 3.martā, nolēma izveidot Bērnu tiesību aizsardzības likuma pastāvīgo darba grupu un 7 Apakšgrupas: - Starpinstitucionālā sadarbība -Vardarbības pret bērnu datu monitorings - Atbalsta pilnveide bērniem, kuriem ir antisociāla uzvedība vai pastāv šādas uzvedības riski - Bērnu alternatīvās aprūpes sistēmas pilnveide - Bērnu un pusaudžu veselības izglītība - Bāriņtiesu darba pilnveide Saskaņā ar Bērnu lietu sadarbības padomes 2022.gada 22.septembra sēdē nolemto tika izveidotas vēl 2 apakšgrupas: - Izglītības vides kvalitātes uzlabošana - Par Rīcības plāna izstrādi par to, kā laikposmā līdz 2030.gadam īstenot Padomes ieteikumu (ES) 2021/1004 (2021.gada 14.jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem Savukārt 2023.gadā - apakšpgrupa "Bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide" un Apakšgrupa par ģimeņu, bērnu un jauniešu atbalsta un speciālistu kompetenču pilnveides jautājumiem. Apakšgrupa "Bērnu un pusaudžu veselības izglītība" izstrādāja ziņojumu "Priekšlikumi, lai veicinātu pusaudžu prasmes veidot drošas un cieņpilnas attiecības, kā arī samazinātu nepilngadīgo grūtniecību skaitu", kas tika prezentēts BLSP sēdē 2023.gada 17.martā un 20.decembrī. Apakšgrupas izvirzītie uzdevumi ir izpildīti un līdz ar to tās darbība ir izbeigta. Bērnu tiesību aizsardzības likuma pastāvīgā darba grupa un pārējās apakšgrupas savu darbs turpina un sanāksmes tiek sasauktas atbilstoši to izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. *Papildu informācija par BLSP sēdēm un tajās apspriestajiem jautājumiem pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/bernu-lietu-sadarbibas-padome-0
4.3.6.	Notiek izpilde (procesā)	Pilnveidot starpinstitūciju grupu sadarbības modeli pašvaldību ietvaros, tajās ietverot izglītības iestādes, sākot ar pirmsskolu, kā arī pašvaldību teritorijā darbojošās privātās izglītības iestādes	Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt vadlīnijas valsts, pašvaldību un privāto izglītības iestāžu (tostarp pirmsskolas) iesaistei pašvaldības starpinstitūciju sadarbības grupu darbā, iekļaujot šo jautājumu izskatīšanai Bērnu lietu sadarbības apakšgrupā "Starpinstitucionālā sadarbība"	1	BAC	IZM, LM, pašvaldības	2024.gada 2.pusgads	Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk – Centrs) 2024.un 2025.gadā organizēja radošās domnīcas speciālistiem "Kā mēs redzam viens otru", kuru laikā bāriņtiesu, sociālo dienestu speciālistiem, izglītības iestāžu un policijas darbiniekiem bija iespēja pilnveidot un attīstīt savstarpējo sadarbību viena novada ietvaros un pilnveidot izpratni par katra speciālista kompetencēm bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Domnīcu dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar novadu darbiniekiem, apmainīties ar labās prakses piemēriem, kā arī pilnveidot zināšanas, nodrošinot veiksmīgu un efektīvu sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā. Radošo darbnīcu mērķis bija veicināt  sociālo dienestu, izglītības iestāžu un bāriņtiesu speciālistu un valsts un pašvaldības policistu, kuru darbība ir saistīta ar bērniem un bērnu aizsardzību profesionālo izpratni par vienotu, sinhronizētu pieeju bērnu aizsardzības un labbūtības sekmēšanai, kā arī veicinātu zināšanas par citu institūciju, kas darbojas bērnu aizsardzības jomā, kompetenci un darbības mehānismiem. Šajā pasākumā īpaši ir izcelta pozitīvas un regulāras sadarbības nozīme, ātra un efektīva informācijas apmaiņa par bērniem un viņu ģimenēm, kurās pastāv riski pilnvērtīgai bērnu aprūpei un audzināšanai. 2025.gadā radošajās domnīcās piedalījās 96 dalībnieki no Talsu, Madonas/Varakļānu, Valkas, Preiļu un Krāslavas novadiem. Par radošo domnīcu norisi un satura aktualitāti saņemtas pozitīvas atsauksmes no dalībniekiem, kuru augsti novērtēja praktisko darbošanos. Speciālisti īpaši uzsvēra darbnīcu vērtīgo pienesumu, ko sniedza praktiskie darbi grupā, kuru laikā tika izskatīti un analizēti sociālie gadījumi un trenētas prasmes speciālistu starpinstitucionālās sadarbības rīcībai. 2024.gadā radošajās domnīcās piedalījās 85 dalībnieki no Dienvidkurzemes, Līvāniem, Limbažiem, Bauskas un Gulbenes novadiem.
4.3.7.	Notiek izpilde (procesā)	Sniegts profesionāls atbalsts dažādu problēmsituāciju risināšanā bāriņtiesu darbiniekiem, paaugstināta bāriņtiesu darba kvalitāte un mazināts speciālistu izdegšanas risks	Nodrošināts supervīzijas pakalpojums	Supervīzijas saņēmušo Bāriņtiesu amatpersonu skaits (unikālās personas) - 338	BAC		No 2023.gada 1.pusgada30	Bērnu aizsardzības centra īstenotajā projektā no 2024.gada nodrošina kompensācijas par supervīzijas pakalpojumu saņemšanu bāriņtiesas darbiniekiem. No projekta sākuma līdz 2026.gada 1.augustam kompensācijas nodrošinātas 20 bāriņtiesām un 256 unikālām personām. Bērnu aizsardzības centrs nodrošina atbalstu bāriņtiesām cenu aptaujas procedūras organizēšanā, tai skaitā dokumentācijas sastādīšanā, kā arī organizējies sarunu ar Supervīzoru apvienību sadarbības uzlabošanai.
4.3.8.	Notiek izpilde (procesā)	Sekmēt Latvijas Tiesnešu mācību centra un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas metodisko vadlīniju "Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībai pašvaldībās METODISKĀS VADLĪNIJAS" piemērošanu sadarbības grupu darbā, tajā skaitā par sadarbības grupu nolikumu publiskošanu un sadarbību ar Bērnu lietu sadarbības padomi	Pašvaldības organizējušas informatīvus un izglītojošus pasākumus pašvaldību pārstāvjiem par metodisko vadlīniju ieviešanu un piemērošanu sadarbības grupu darbā 2) BAC organizējusi informatīvus un izglītojošus pasākumus valsts un pašvaldību pārstāvjiem par metodisko vadlīniju ieviešanu un piemērošanu sadarbības grupu darbā	1) Pašvaldību noorganizētie informatīvi un izglītojošie pasākumi, dalībnieku skaits 2) Sadarbības grupu skaits, no kurām saņemti priekšlikumi Bērnu lietu sadarbības padomē (LM kā padomes sekretariātā) normatīvo aktu pilnveidei un sadarbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā 3) Pašvaldību skaits, kuru tīmekļvietnēs ir pieejami sadarbības grupu aktuālie nolikumi 4) BAC noorganizētie informatīvi un izglītojošie pasākumi	pašvaldības	BAC, VARAM	No 2022.gada 2.pusgada	A) Latvijas Tiesnešu mācību centra un Valsts Bērnu Tiesību aizsardzības inspekcijas "Radošās darbnīcas "Palīdzi bērnam" pašvaldības izveidoto sadarbības grupu vadītājiem un locekļiem" (14.09.2022. līgums (6.6-1/45, 2022/008)). Radošās darbnīcas Daugavpilī, Balvos, Smiltenē, Cēsīs, Saldū, Tukumā, Jelgavā, Bauskā, Rīgā. Prezentācija - https://www.bac.gov.lv/lv/starpinstitucionala-sadarbiba-bernu-tiesibu-aizsardzibas-joma B) 2024. gada 7., 14., 22., 29. novembris- 9., 10. decembris notikušas 3 divu dienu radošās domnīcas pašvaldību sadarbības grupu vadītājiem un darbiniekiem "Vienota pieeja uz bērnu centrētam atbalstam". C) BAC 2025. gada oktobrī un novembrī sadarbībā ar SIA "Konsultācijas BB" organizēja radošo domnīcu ciklu pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupu vadītājiem un locekļiem. Radošās domnīcas tika organizētas sešās Latvijas pilsētās: Valmierā, Kuldīgā, Gulbenē un divas radošās domnīcas notika Rīgas valstspilsētā, savukārt divas radošās domnīcas notika Rēzeknes novadā, Viļānos un Aizkraukles novadā, Koknesē. Katrā domnīcā piedalījās dalībnieki no pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupām: sadarbības grupas vadītājs un tās locekļi – pašvaldības policijas vai Valsts policijas, pašvaldības sociālā dienesta, bāriņtiesas, pašvaldības izglītības pārvaldes pārstāvji vai citi sadarbības grupas locekļi, ja tādi ir. Kopumā radošajās domnīcās piedalījās 150 pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupu pārstāvji no 41 pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas.
4.3.9.	Izpildīts	Organizēt starpdisciplinārus izglītojošus un labās prakses popularizēšanas pasākumus bērnu tiesību aizsardzības un likumpārkāpumu prevences jomā	1) Organizēti pašvaldību labās prakses izplatīšanas pasākumi, īpaši akcentējot likumpārkāpumu prevences darbu 2) Organizēta konference par aktuāliem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem 3) Veidot atzīšanas un novērtēšanas sistēmu labo prakšu īstenotājiem Latvijā	1) Sadarbības uzlabošanas, zināšanu un pieredzes apmaiņas pasākumi 2) Organizētas 1 konference gadā 3) ieviesta labākā bērnu tiesību aizstāvja ikgadējās atzinības pasniegšana	LM	Pašvaldības	No 2023.gada 1.pusgada	1) Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk – Centrs) 2024. un 2025.gadā organizēja radošās domnīcas speciālistiem "Kā mēs redzam viens otru", kuru laikā bāriņtiesu, sociālo dienestu speciālistiem, izglītības iestāžu un policijas darbiniekiem bija iespēja pilnveidot un attīstīt savstarpējo sadarbību viena novada ietvaros un pilnveidot izpratni par katra speciālista kompetencēm bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Domnīcu dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar novadu darbiniekiem, apmainīties ar labās prakses piemēriem, kā arī pilnveidot zināšanas, nodrošinot veiksmīgu un efektīvu sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā. Radošo darbnīcu mērķis bija veicināt sociālo dienestu, izglītības iestāžu un bāriņtiesu speciālistu un valsts un pašvaldības policistu, kuru darbība ir saistīta ar bērniem un bērnu aizsardzību profesionālo izpratni par vienotu, sinhronizētu pieeju bērnu aizsardzības un labbūtības sekmēšanai, kā arī veicinātu zināšanas par citu institūciju, kas darbojas bērnu aizsardzības jomā,kompetenci un darbības mehānismiem. Šajā pasākumā īpaši ir izcelta pozitīvas un regulāras sadarbības nozīme, ātra un efektīva informācijas apmaiņa par bērniem un viņu ģimenēm, kurās pastāv riski pilnvērtīgai bērnu aprūpei un audzināšanai. 2025.gadā radošajās domnīcās piedalījās 96 dalībnieki no Talsu, Madonas/Varakļānu, Valkas, Preiļu un Krāslavas novadiem. Par radošo domnīcu norisi un satura aktualitāti saņemtas pozitīvas atsauksmes no dalībniekiem, kuru augsti novērtēja praktisko darbošanos. Speciālisti īpaši uzsvēra darbnīcu vērtīgo pienesumu, ko sniedza praktiskie darbi grupā, kuru laikā tika izskatīti un analizēti sociālie gadījumi un trenētas prasmes speciālistu starpinstitucionālās sadarbības rīcībai. 2024.gadā radošajās domnīcās piedalījās 85 dalībnieki no Dienvidkurzemes, Līvāniem, Limbažiem, Bauskas un Gulbenes novadiem. 2) 2025.gada 12.septembrī notika Labklājības ministrijas rīkotā konference par ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma kvalitāti, ar mērķi veicināt kvalitatīva ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma attīstību, apzinot un analizējot labās prakses piemērus Latvijā un ārvalstīs, lai veidotu ilgtspējīgu, uz bērna vajadzībām orientētu aprūpes sistēmu. Konference tika īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr.4.3.5.3/1/24/I/001 "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" ietvaros.
4.4. Vienotu IT sistēmu attīstība, tostarp pilnveidojot un attīstot bāriņtiesu darbu, nodrošinot bāriņtiesu kvalifikāciju – NAP2027 [430] (pamatnostādņu 1.5.4.uzdevums)
4.4.1.	Izpildīts	Vienotas bāriņtiesu informācijas sistēmas ieviešana (BARIS)	Nodrošināta vienota bāriņtiesu informācijas sistēma visā Latvijas teritorijā (BARIS)	43 bāriņtiesās ir ieviesta vienota informācijas sistēma (BARIS), cita starpā bāriņtiesu informācijas sistēmā ietvertas šādas funkcionalitātes: 1) vienota audžuģimeņu uzskaite31; 2) vienota aizbildņu uzskaite32; 3) vienota aizgādņu uzskaite33	Pašvaldības, ZZ Dats (BARIS īpašnieks un uzturētājs)	LM, BAC, NVO, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija	No 2022. ada 2.pusgada	BAC komentārs: Šobrīd notiek aktīvs darbs Digisoc projekta ietvaros, lai nodrošinātu BAC darbiniekiem vienotas BARIS aplikācijas izveidi līdz 2026.gada 1.ceturkšņa beigām.
4.4.2.	Izpildīts	BAC IT sistēmas pielāgošanas(risinājumu bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas informācijas sistēmas izveidei izvērtējums, modeļa izstrāde un aprobācija, sistēmas izstrāde vai esošas informācijas sistēmas pielāgošana) iespēju izvērtēšana un pielāgošana	Pētījuma ietvaros izvērtēts IT sistēmas risinājums	1	LM	BAC, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija	2023.gada 2.pusgads34	Bērnu aizsardzības centra Kompetenču pilnveides nodaļas īstenotajā projektā uzdevums izpildīts 28.03.2024. Veikta pētījuma anotācija un izstrādātie nodevumi ir publicēti Valsts kancelejas tīmekļa vietnē. 2025.gada 1.septembrī Saeimā iesniegts likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (saeimas reģ.nr.1031/Lp14), kas paredz aizstāt bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu ar visās pašvaldībās vienotu ikgadējās novērtēšanas sistēmu. Likumprojekts 2026.gada 4.jūnijā pieņemts 2.lasījumā.
4.4.3.	Notiek izpilde (procesā)	Veikti grozījumi tiesību aktos NPAIS pielāgošanai	Grozījumu izstrāde normatīvajos aktos	1) Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā 2) Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumos nr.157 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi" vai jaunu informācijas sistēmas noteikumu izstrāde	LM	IeM IC, VM, NVD, NVO	2024.gada 2.pusgads	Pēc Bērnu aizsardzības centra pasūtījuma 2024. un 2025.gadā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ernst & Young Baltic" veica esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei. Iepirkums "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas attīstības iespēju izvērtēšana, tās pilnveides koncepcijas un biznesa procesu aprakstu izstrāde" izsludināts 15.04.2024. 23.07.2024. noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu ar SIA "ERNST & YOUNG BALTIC". 21.09.2024. iesniegts 1.nodevums "Ievada ziņojums". 2.nodevums "Informācijas sistēmas koncepcijas aprakst " iesniegts 21.01.2025. 3.nodevums "informācijas sistēmas biznesa procesu un tehniskā risinājuma aprakstu" Bērnu aizsardzības centram tiks iesniegts 30.05.2025. SIA "ERNST & YOUNG BALTIC" izstrādātie nodevumi prezentēti Bērnu lietu sadarbības padomes 10.04.2025. sēdē (BLSP_Protokols_1004202.docx), kā arī Labklājības ministrijai un Bērnu aizsardzības centram. Bērnu lietu sadarbības padomes 10.04.2025. sēdē tika nolemts: 1) konceptuāli atbalstīt virzību uz Bērnu aizsardzības un monitoringa sistēmas izveidi; 2) pieņemt zināšanai, ka Bērnu aizsardzības un monitoringa sistēma aizstās pašreizējo Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu (NPAIS), un tā tiek veidota, lai apvienotu datus no dažādām iestādēm un nodrošinātu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu par bērnu tiesību interešu jautājumiem, kas veicinātu savlaicīgu un koordinētu apdraudējumu un risku pārvaldībā balstītu rīcību, kā arī uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti un bērnam apdraudošu apstākļu novēršanu; 3) pieņemt zināšanai, ka Bērnu aizsardzības un monitoringa sistēmas izveidei un uzturēšanai finansējums šobrīd nav piešķirts; 4) līdz 2025.gada 1.oktobrim VARAM sadarbībā ar LM sagatavot un Bērnu lietu sadarbības padomei piedāvāt: a. iespējamos risinājumus finansējuma piesaistei sistēmas izveidei un uzturēšanai; b. optimālāko risinājumu sistēmas uzturēšanai un pārvaldībai, ņemot vērā, ka nodrošināma datu apmaiņa dažādās nozarēs un iestādēs; 5) BAC līdz 2025.gada 1.oktobrim organizēt diskusiju ar nozaru ministrijām, pašvaldībām (bāriņtiesu, sociālo dienestu) speciālistiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem par piedāvāto risinājumu Bērnu aizsardzības un monitoringa sistēmas izveidei. Izpildot Bērnu lietu sadarbības padomes doto uzdevumu, BAC ir organizējis diskusijas ar nozaru ministrijām, pašvaldībām (bāriņtiesu, sociālo dienestu) speciālistiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem par piedāvāto risinājumu Bērnu aizsardzības un monitoringa sistēmas izveidei.). Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ernst & Young Baltic" veiktā izvērtējuma uzdevumi bija: - NPAIS koncepcijas attīstības iespēju izvērtējums, balstoties uz Labklājības ministrijas veikto pētījumu "NPAIS jaunā stratēģija: ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam"; - priekšizpēte, apzinot NPAIS iesaistīto jomu vajadzības sistēmas pilnveidei, kā arī apsverot vajadzību un iespējas iesaistīt citas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītas profesionālas jomas; - jaunās sistēmas koncepcijas izstrāde; - jaunās sistēmas tehniskā specifikācijas izstrāde un sistēmas potenciālās izmaksas noteikšana. Izvērtējuma rezultāti: - izstrādāta jaunas informācijas sistēmas "Bērnu atbalsta un monitoringa informācijas sistēma" (BAMS) koncepcija, atbilstoši visu profesionālo jomu vajadzībām un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanai; - izstrādāti konceptuāli priekšlikumi vairāku nozaru ministrijām un atbildīgo jomu funkcijām un atbildībai jaunās informācijas sistēmas izveidei un ieviešanai; - apzināta nepieciešamība veikt normatīvo aktu grozījumus vai izstrādāt jaunus; - izstrādāta jaunās sistēmas (BAMS) tehniskā specifikācija un noskaidrotas sistēmas potenciālās izmaksas. Izstrādātā koncepcija un sagatavotā tehniskā specifikācija ir kā pamats visām profesionālām jomām, kas ir bērnu tiesību aizsardzības subjekti, vienoties par informācijas sistēmas (BAMS) izveidi, finansējuma piesaisti un uzdevumu sadalei jaunas informācijas sistēmās izstrādei. Lai visas par bērnu aizsardzību atbildīgās nozares varētu formāli (ar Ministru kabineta pieņemtu lēmumu) vienoties par informācijas sistēmas (BAMS) izveidi, finansējuma piesaisti un uzdevumu sadalei jaunas informācijas sistēmās izstrādei, nepieciešams rast atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kurai ministrijai, kāds finansējums no kāda finansējuma avota ir pieprasām BAMS izveidei un uzturēšanai, citu sistēmu pielāgošanai un pielāgojumu uzturēšanai, lai tās varētu apmainīties ar noteikta veida datiem ar BAMS (LM, IZM, VM, TM u.c.); 2) kas notiek ar veco NPAIS ar tā uzturēšanai paredzēto finansējumu, ar vecajā NPAIS esošajiem datiem (uzdevumi IeM, uzdevumi sistēmu pārņemošajai institūcijai); 3) kas notiek laika posmā no 2029.gada, kad NPAIS vairs nebūs, līdz brīdim (piemēram, 2035.gads), kad būs BAMS, kā rīkojas NPAIS lietotāji, kas notiek ar bērnu datiem vecajā NPAIS; 4) kā būs izmainījusies IKT nozare; IKT risinājumi, līdz brīdim, kad reāli sāksim veidot BAMS (vai par to arī jāliek kāds punkts, lai izstrādājamā sistēma nebūtu novecojusi jau izstrādes/ieviešanas brīdī); 5) kurš ir BAMS tehniskais uzturētājs; 6) kurš ir BAMS pārzinis; 7) kādam nolūkam un kādas institūcijas izmantos BAMS (vai tieši tā, kā Ernst & Young piedāvājumā, vai kā citādi).
4.4.4.	Notiek izpilde (procesā)	NPAIS satura izstrāde, tajā skaitā būtiskāko izmaiņu veikšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmā	Izstrādāts: 1) vienots datu apmaiņas algoritms NPAIS, starpinstitucionālās un starpdisciplinārās sadarbības procesam starp kompetentajām institūcijām (BT, SD, policija, ārstniecības un izglītības iestādes, VPD u.c. kompetentās institūcijas); 2) informācijas sistēmas funkcionalitātes, apstrādājamo datu apjoms un institūciju kompetences.	Izstrādāts: 1) vienots datu apmaiņas algoritms; 2) informācijas sistēmas funkcionalitātes, apstrādājamo datu apjoms un institūciju kompetences.	Bērnu lietu sadarbības padomes apakšgrupa, kura turpina iepriekš ar labklājības ministra 2019.gada 17.jūnija rīkojumu Nr.67 apstiprinātās NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanas darbu grupas darbu	LM, IeM, IeM IC, TM, IZM, VARAM, VM, NVD, BAC, PKC, pašvaldības	2024.gada 2.pusgads35 (izmaksas iekļautas 4.4.5.pasākumā)	Skat. 4.4.3.apakšpunktu.
4.4.5.	Notiek izpilde (procesā)	NPAIS izstrāde, testēšana un ieviešana	- NPAIS programmatūras izmaiņu procesu apraksta koncepcija - NPAIS programmatūras izmaiņas ieviestas produkcijas vidē - NPAIS programmatūras izmaiņu lietotāja rokasgrāmata - apmācību NPAIS par realizēto pielāgojumu izmantošanu organizēšana	- izstrādāta NPAIS programmatūras izmaiņu procesu apraksta koncepcija - NPAIS programmatūras izmaiņas ieviestas produkcijas vidē - izstrādāta NPAIS programmatūras izmaiņu lietotāja rokasgrāmata - īstenotas apmācības par NPAIS realizēto pielāgojumu izmantošanu	LM	IeM, BAC/VBTAI, IeM IC, VM, NVD, NVO, institūcijas – NPAIS lietotāji vai datu avoti (informācijas sistēmu pārziņi, no kurām NPAIS saņem datus vai kurām sniedz datus)	No 2024.gada2.pusgada36	Skat. 4.4.3.apakšpunktu.
4.4.6.	Notiek izpilde (procesā)	Paplašināt institūciju loku, kas ikdienas darbā izmanto NPAIS	Normatīvo aktu grozījumi	1	LM	Visas nozaru ministrijas, pašvaldības, VBTAI, LPS, IeM IC	2024.gada 2.pusgads	Skat. 4.4.3.apakšpunktu.
5. Rīcības virziens. Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē
Nr. p. k.	Izpildes progress	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)	Atbildīgās/līdzatbildīgās institūcijas komentārs par izpildi
5.1. Atbalsta pakalpojumu pilnveide adoptētājiem, aizbildņiem un audžuvecākiem – NAP2027 [120] (pamatnostādņu 2.1.1.uzdevums)
5.1.1.	Notiek izpilde (procesā) Pilnīga izpilde nav iespējama	Nodrošināt aizbildņu mācības no valsts budžeta līdzekļiem	Nodrošināta aizbildņu apmācība	Aizbildņu skaits, kas apguvuši aizbildņu mācības (personu skaits): 2023. - 1 445 2024. - 1 200 2025. - 1 000	LM	Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, BAC	No 2023.gada 1.pusgada	BAC komentārs: Aizbildņu mācības apguvušie: 2023.gads – 185 2024.gads – 297 2025.gads – plānots 410
5.1.2.	Izpildīts	Ieviest sociālās garantijas aizbildņiem un pārskatīt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu	Izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", MK05.06.2001. noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", MK 22.12.2009. noteikumos Nr.1600 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu"	1) Nodrošināta sociālā aizsardzība aizbildņiem (aptuveni 800 personas vid. mēnesī) 2) Palielināts ikmēneša finansiālais atbalsts aizbildņiem (aptuveni 2.7 tūkst. personas vidēji mēnesī)	LM		No 2023.gads 1.pusgada	1)Iesniegti grozījumi noteikumos, kas paredz 2026.gadā un turpmāk ik gadu paplašināt sociāli apdrošināto personu loku, nosakot, ka par nestrādājošiem aizbildņiem no valsts pamatbudžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai 171 eiro apmērā Iesniegti grozījumi noteikumos, kas paredz no 2026.gada palielināt atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmēru no 54,07 eiro uz 298 eiro mēnesī
5.1.3.	Izpildīts	Pārskatīt adopcijas atlīdzības pabalstu un atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi apmērus	Izstrādāti grozījumi MK noteikumos 22.12.2009. noteikumos Nr.1533 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju" un 27.12.2017. noteikumos Nr.752 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu par vienlaikus vairāku adoptējamo bērnu aprūpi un uzraudzību"	1) Paaugstināts adopcijas atlīdzības pabalsta apmērs (apmēram 15 personas vidēji mēnesī); 2) Paaugstināta atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi (vidējais bērnu skaits mēnesī, par kuriem izmaksāts pabalsts 70% apmērā no valstī noteiktās iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas – 38)	LM		No 2023.gads 1.pusgada
5.2. Pakalpojumu un atbalsta attīstīšana bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē un pēc ārpusģimenes aprūpes – NAP2027 [120] (pamatnostādņu 2.1.2.uzdevums)
5.2.1.	Notiek izpilde (procesā)	Bērnu atbalsta resursu personas institūta ieviešana pašvaldībās	Ieviests bērnu atbalsta resursu personas institūts	Bērnu atbalsta personu skaits izmēģinājuma projekta laikā – 15 Bērnu skaits, kuriem tiks piesaistīts Bērnu atbalsta speciālists izmēģinājuma projekta laikā -45	LM		No 2023.gada 2.pusgada37	Bērnu aizsardzības centra Atbalsta pakalpojumu departamenta īstenotā ESF Plus projektā Nr.4.3.6.5/1/24/I/001 "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm" (projekta īstenošanas periods 12.2023.–12.2029.) ietvaros tiek nodrošināts Bērna atbalsta speciālista (turpmāk BAS) pakalpojums, kopā 12 BAS nodrošina pārstāvniecību piecos Latvijas reģionos: Rīgā 4 BAS, Liepājā 2 BAS, Jelgavā 2 BAS, Preiļos 2 BAS un Gulbenē 2 BAS. BAS neatkarīgi no bērnu atrašanās vietas ir bērna uzticības persona, sniedzot tiem psihosociālu un emocionālu atbalstu, organizē un koordinē sadarbību ar bērna gadījuma risināšanā iesaistītajām institūcijām (piemēram, bāriņtiesu, sociālo dienestu, policiju, skolu, ārstniecības iestādi u.c.), veicina vajadzībām atbilstošu pakalpojumu piesaisti. 2025.gadā. BAS pakalpojums ir sniegts 112 bērniem.
5.2.2.	Notiek izpilde (procesā)	Pilnveidot aizbildņu, audžuģimeņu, kā arī bērnu aprūpes iestāžu darbinieku zināšanas un prasmes sagatavot bērnus dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes	Nodrošinātas aizbildņu mācības, kā arī audžuģimeņu un aprūpes iestāžu darbinieku zināšanu pilnveide par bērnu sagatavošanu patstāvīgai dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes	1) Aizbildņu skaits, kas apguvuši mācības (2023. - 1 445; 2024. - 1 200; 2025. - 1 000); 2) Audžuģimeņu skaits, kas apguvuši ikgadējās zināšanu pilnveides mācības - 800 3) Sagatavots informatīvs materiāls bērnu aprūpes iestādēm - 1	LM	Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, BAC	No 2023.gada 1.pusgada pastāvīgi38	BAC komentārs: 1) Aizbildņu mācības apguvušie: 2023.gads – 185 2024.gads – 297 2025 gads – plānots 410 2) Nesaprotami noteikts rādītājs, jo saskaņā ar MK katrai audžuģimenei reizi gadā jāpilnveido zināšanas 8 h apmērā. Latvijā nekad nav bijušas 800 audžuģimenes. Par apmācību organizēšanu un tēmu izvēli atbilstoši audžuģimenes plānā identificētajām vajadzībām atbild ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri 3) 2024.gada 16.decembrī publicēti ieteikumi "Bērnu labāko interešu aspekti sekmīgai aprūpei ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās" aprūpes iestādēm, kas sagatavoti ar mērķi palīdzēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem labāk izprast atsevišķus kritērijus bērna labāko interešu nodrošināšanai, sekmējot darbinieku kompetenču pilnveidošanu. 4) Realizēti pasākumi bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu speciālistiem bērnu vajadzību izprašanai 29.maijs Madonas nov. Atpūtas un tūrisma centrs "Ezernieki" un 6.jūnijs Jelgavas nov. Zaļenieku muiža.
5.2.3.	Notiek izpilde (procesā)	Sekmēt mentora/ģimenes asistenta pakalpojuma attīstību pašvaldībā	Nodrošināts mentora/ ģimenes asistenta pakalpojums	9.2.1.1. pasākuma (ESF) ietvaros līdz 2023. gada 2. pusgadam plānotais: a) Izstrādāts ģimenes asistenta pakalpojuma apraksts, b) izstrādāta ģimenes asistenta mācību programma, c) Īstenotas mācības vismaz 90 ģimenes asistentiem, d) Veikts pētījums un izstrādāts pētījuma ziņojums par ģimenes asistenta pakalpojuma ieviešanas iespējām 4.3.5.4. pasākuma (ESF+) ietvaros līdz 2028. gadam plānotais: a) Izstrādāta, licencēta vismaz 160 h mācību programma ģimenes asistentiem; b) Mācību programmu apguvušas indikatīvi 5–6 grupas	LM		No 2023.gada 1.pusgada pastāvīgi finansējums no ESF39; sākot no 2024.gada ESF+ finansējums40	LM komentārs: Daļēji izpildīts. 9.2.1.1.pasākuma (ESF) ietvaros līdz 2023.gada 2.pusgadam: a) ir izstrādāts ģimenes asistenta pakalpojuma apraksts. Skatāms: https://www.lm.gov.lv/lv/gimenes-asistenta-pakalpojums b), c) tika izstrādāta ģimenes asistentu neformālā mācību programma un līdz 2023. gada beigām šo mācību programmu apguva 97 ģimenes asistenti no 32 pašvaldībām. d) ir veikts pētījums un izstrādāts pētījuma ziņojums "Pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm", kas skatāms: https://www.lm.gov.lv/lv/media/23796/download 4.3.5.4.pasākuma (ESF+) ietvaros izstrādāta un licencēta profesionālās pilnveides izglītības programma "Ģimenes asistenta pakalpojumi" 120 akadēmisko stundu apjomā un laika periodā no 11.09.2025. līdz 05.12.2025. realizēta viena mācību grupa, kuras ietvaros izglītības programmu apguva 11 ģimenes asistenti. 2026.gadā ģimenes asistentu mācības tiek turpinātas, paredzot, ka līdz 2026. gada beigām izglītības programmu būs apguvuši indikatīvi vēl 49 ģimenes asistenti. Ģimenes asistenta pakalpojums kā viens no obligāti nodrošināmajiem pakalpojumiem pašvaldībā ir iekļauts minimālajā sociālo pakalpojumu grozā – saskaņā ar 2024.gada 19.decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (9. pantā) no 2028.gada 1.janvāra pašvaldībām būs jānodrošina ģimenes asistenta pakalpojums ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanas. 2026.gada 26.maijā tika pieņemti grozījums Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumos Nr.264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", ar kuru ģimenes asistents tika iekļauts profesiju klasifikatora atsevišķās grupas "3412 Sociālā darba speciālisti" profesiju sarakstā, nosakot ģimenes asistenta amatam profesijas kodu "3412 13".
5.2.4.	Izpilde netiks veikta	Sekmēt bērnu, kuri uz vecāku iesnieguma pamata ievietoti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, atgriešanos ģimenē	Veikts izvērtējums par nepieciešamo atbalstu vecākiem, kuri ir lūguši nodrošināt bērna aprūpi, bērna veselības stāvokļa dēļ ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, lai apzinātu nepieciešamo atbalstu bērna uzņemšanai atpakaļ bioloģiskajā ģimenē. Ja nepieciešams, izstrādāti grozījumus SPSPL 12.pantā, nosakot sadarbības pienākumu iesaistītajām institūcijām un bērna vecākiem	1 izvērtējums	LM	Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO	2024.gada 2.pusgads	Atsevišķs izvērtējums netika un netiks veikts cilvēkresursu nepietiekamības dēļ. Saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar bāriņtiesu nodrošina bērnam aprūpi pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt, un saskaņā ar trešo daļu, ja nepieciešams, bērna aprūpi pie ārpusģimenes pakalpojumu sniedzēja, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt. Ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.pantā (pieņemts: 19.12.2024., stājās spēkā no 21.01.2025.: grozījumi 9.pantā stājas spēkā pakāpeniski), pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus, tai skaitā: · aprūpes mājās pakalpojumu — personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem; · ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā — pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, viņa ievietošanai audžuģimenē vai nodošanai adopcijai; · dienas aprūpes centra pakalpojumu — personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem; · atelpas brīža pakalpojumu — bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, Tādējādi tiek veidota atbalsta sistēma, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kuriem ir smagi vai ļoti smagi funkcionālie traucējumi.
5.2.5.	Izpildīts	Pārskatīt prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz bērnu (bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem) skaitu vienā grupā ilgstošas sociālās un sociālās rehabilitācijas institūcijā	Izstrādāti grozījumi MK 2017.gada 13.jūnija noteikumos Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" paredzot, ka bērnu (bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem) skaits vienā grupā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nav lielāks par 4 bērniem		LM	Sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO	2023.gada 1.pusgads	Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.338 (spēkā no 04.02.2023.) ir noteikts, ka bērnu aprūpes institūcija, sniedzot aprūpē esošam bērnam ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, nodrošina, ka aprūpē esošo bērnu skaits vienā grupā nav lielāks par astoņiem bērniem (ja pakalpojumu sniedz bērniem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, - nav lielāks par četriem bērniem), izņemot šo noteikumu 43.punktā minētos gadījumus vai ja visi grupā esošie bērni ir brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas).
5.3. Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu metodiskās vadības un uzraudzības pilnveide – NAP2027 [120] (pamatnostādņu 2.1.3.uzdevums)
5.3.1.	Notiek izpilde (procesā)	Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide	Nodrošināts papildus atbalsts ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējiem	1) Sociālo darbinieku konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem (konsultāciju skaits) 2) Potenciālo adoptētāju, kuriem sagatavots raksturojums (personu skaits) 3. Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits	LM	Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO	No 2023.gads 1.pusgada	Turpinās 2026.gada budžeta izstrādes procesā ir atbalstīts ministrijas prioritārais pasākums "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" 2026. gadā un turpmāk ik gadu, būtiski palielinot atbalstu audžuģimenē ievietotiem bērniem.
5.4. Pieejamas un daudzpusīgas informācijas nodrošināšana ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem par sociālajām garantijām – NAP2027 [120] (pamatnostādņu 2.1.4..uzdevums)
5.4.1.	Izpildīts	Nodrošināt saprotamu un pieejamu informāciju bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas par sociālajām garantijām	Īstenota informatīvā kampaņa (informatīvi materiāli) par sociālajām garantijām	1 kampaņa	LM, BAC	Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO	2024.gada 2.pusgads	Lai veicinātu to, ka jaunieši savlaicīgi ir informēti par viņiem pienākošajām sociālajām garantijām, Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) ir atjauninājusi ministrijas mājas lapā esošo informāciju par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Tāpat informācija jauniešiem ir sagatavota arī vizuāli uzskatāmā veidā kā videomateriāli.
5.5. Pārskatīt ārpusģimenes aprūpes procesus, vietējās un ārvalstu adopcijas procesus, kā arī nepieciešamību stiprināt viesģimeņu kustības attīstību, un veikt izmaiņas normatīvajos aktos – NAP2027 [120] (pamatnostādņu 2.1.5.uzdevums)
5.5.1.	Notiek izpilde (procesā)	Pārskatīt ārpusģimenes aprūpes procesus, vietējās un ārvalstu adopcijas procesus, kā arī nepieciešamību stiprināt viesģimeņu kustības attīstību, un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas normatīvajos aktos	Izvērtējums par ārpusģimenes aprūpes procesu, vietējās un ārvalstu adopcijas procesu, kā arī nepieciešamību stiprināt viesģimeņu kustības attīstību	1	LM, BAC	Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO	No 2022.gada 2.pusgada	1) Īstenotas informatīvās kampaņas par personu uzrunāšanu kļūšanai par uzņemošo ģimeni bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar mērķi rosināt iedzīvotājus kļūt par audžuģimeni, aizbildni, viesģimeni. 2024.gadā kampaņā akcentēta kļūšana par audžuģimeni, 2025.gadā akcentēta viesģimenes loma. 2) Ir uzsākts darbs pie (vietējā) adopcijas procesa iespējamo izmaiņu plānošanas – bērnam piemērotākā adoptētāja izvēles. Ir aptaujāti vairāku ārvalstu iestāžu darbinieki, kuri nodarbojas ar adopcijas jautājumiem un noskaidrota prakse, vai un kā bērnam tiek piemeklēts atbilstošākais adoptētājs. Šobrīd tiek apkopoti Latvijas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto profesionāļu viedokļi par to, kādi faktori būtu visnozīmīgākie, izvēloties piemērotāko adoptētāju adoptējamam bērnam. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai uzsāktu diskusiju un lemtu par adopcijas procesa iespējamu uzlabošanu un maksimālu piemērošanu adoptējamā bērna interesēm; 3) Ir uzsākts darbs pie (ārvalstu) adopcijas procesa iespējamo izmaiņu plānošanas, proti, ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem dot iespēju adoptēt bērnu no Latvijas. Šobrīd tiek apkopoti Latvijas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto profesionāļu viedokļi par to vai šādi grozījumi ir pieņemami un atbilst bērnu vislabākajām interesēm. Pēc iegūto viedokļu apkopošanas tiks lemts par iespējamiem likuma un MKN grozījumiem.
6. Rīcības virziens. Bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana.
Nr. p. k.	Izpildes progress	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)	Atbildīgās/līdzatbildīgās institūcijas komentārs par izpildi
6.1. Attīstīt atbalstu bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte (reģistrējot bērna dzimšanas faktu, ievadīta informācija tikai par bērna māti), kā arī uzsākt diskusiju "viena vecāka ģimene" kritēriju definēšanai – NAP2027 [91], [101] (pamatnostādņu 2.3.1. un 2.3.2.uzdevums)
6.1.1.	Izpildīts	Uzsākt diskusiju par principu un kritēriju "viena vecāka ģimene" noteikšanai	Organizētas diskusijas	Izstrādāti priekšlikumi un definēti kritēriji "viena vecāka ģimene" noteikšanai	LM	TM, LPS	No 2023.gada 2.pusgada	LM komentārs: 2024.gadā tika veikts pētījums "Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni" (turpmāk-Pētījums). Pētījuma mērķis bija citu valstu pieredzes izpēte, viena vecāka ģimeņu vajadzību apzināšana un priekšlikumus izstrāde atbalsta pilnveidei. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, LM šogad ir uzsākusi diskusiju ar kompetentajām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pie priekšlikumu izstrādes atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni. Analizējot citu valstu pieredzi tika secināts, ka nevienā no analizētajām valstīm nav viena atsevišķa normatīvā akta, kas precīzi noteiktu dokumentu vai pierādījumu kopumu, ar kuru ģimene tiek atzīta par viena vecāka ģimeni. Iesniedzamie pierādījumi lielā mērā ir atkarīgi no pieprasītā atbalsta veida. Tāpat nav noteikts īpašs viens valsts garantēts atbalsts, kas ir specifiski fokusēts tikai tiem vecākiem, kuri rūpējas par bērnu vieni. Ar Pētījumu un tā rezultātiem detalizētāk ir iespējams iepazīties LM mājas lapā41. TM komentārs: Daļēji izpildīts. Tieslietu ministrija 28. 04.2025. piedalījās Labklājības ministrijas organizētajā diskusijā par "viena vecāka ģimenes" kritērijiem un diskutēja par priekšlikumiem viena vecāka ģimeņu atbalstam. Diskusijas gaitā tika apspriesti priekšlikumi viena vecāka ģimeņu atbalstam, kā arī tika apspriesti kritēriji, pēc kuriem definēt viena vecāka ģimeni. Par kritēriju noteikšanu viena vecāka ģimenei netika panākta vienošanās, bet priekšlikumi atbalstam viena vecāka ģimenei ir izstrādāti
6.1.2.	Notiek izpilde (procesā)	Izvērtēt nepieciešamību ieviest jaunu atbalsta veidu	Veikts izvērtējums par iespēju ieviest jaunu atbalsta veidu un aprēķināts nepieciešamais finansējums jaunā atbalsta ieviešanai	Izvērtējuma ziņojums LM vadībai	LM		No 2024.gada 1.pusgada	LM ir sagatavojusi ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par priekšlikumiem valsts atbalsta pilnveidei vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni, balstoties uz Pētījuma rezultātiem, īstenojot informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību paredzēto un ņemot vērā ministrijas organizētās diskusijas ar nozaru ministriju, Latvijas Pašvaldības savienības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

---

 

"Pētījuma (Ex-ante) veikšana par vardarbības novēršanas sistēmu"
(ID Nr. LRLM 2024/49 ESF+)

8. nodevums. Papildziņojums

Ģimeņu atbalsta pasākumu vērtējums

Daļēji strukturētās intervijas un fokusa grupu diskusija ar ekspertiem

Pasūtītājs: Labklājības ministrija

Izpildītājs: Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences"

Rīga

2026. gada 11. maijā

Saturs

Saīsinājumi

Jēdzienu skaidrojums

1. Ievads

2. Metodoloģijas apraksts

3. Ģimeņu atbalsta pasākumi Latvijā ekspertu vērtējumā

3.1. Vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts

3.2. Ģimenes valsts pabalsts

3.3. Sociālās apdrošināšanas iemaksas

3.4. Pabalstu sistēmas vērtējums kopumā

3.5. Atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti

3.6. Atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, kas cietuši no vardarbības

3.7. Atbalsts un pakalpojumi bērniem, kam ir uzvedības vai atkarību problēmas

3.8. Ārpusģimenes aprūpes nodrošinājums

3.8.1. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumi audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem

3.8.2. Risinājumi, lai veicinātu uzņemošo ģimeņu veidošanos

3.9. Valsts atbalsta mājokļa iegādei vai būvniecībai (Altum programmas) vērtējums

3.10. "Goda ģimenes" apliecība: atbalsta nozīmīguma vērtējums

3.11. Valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas vērtējums

3.12. Partnerattiecību regulējuma ieviešanas vērtējums ģimenes politikas kontekstā

3.13. Pašvaldību nodrošinātā atbalsta ģimenēm vērtējums

3.14. Darba devēju loma ģimenes atbalstā

4. Secinājumi un ieteikumi

5. Pielikums

5.1. Daļēji strukturēto interviju un fokusa grupas diskusijas vadlīnijas

Saīsinājumi

angl. – angliski

DI – deinstitucionalizācija

ForMA – "Foršā Māja", nodibinājuma "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzvedības traucējumiem, kuri ir cietuši no vardarbības

LM – Labklājības ministrija

NVO – nevalstiskās organizācijas

SAIF – Sociāla atbalsta un izglītības fonds

SIF – Sabiedrības integrācijas fonds

sk. – skatīt

t.sk. – tajā skaitā

u.c. – un citi

utt. – un tā tālāk

VDEĀVK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisija

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Jēdzienu skaidrojums

Vardarbība ģimenē (angl. domestic violence, domestic abuse, family violence) – vardarbība ģimenē ir tīša spēka, draudu, varas izmantošana starp vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļiem, tā var izpausties arī kā ļaunprātīga izmantošana. Vardarbība ģimenē ir sociāla problēma. Vardarbībai pakļautais cilvēks tiek pazemots, tiek apdraudēta viņa veselība vai dzīvība, viņam tiek liegts vai ierobežots pamatvajadzību nodrošinājums, nodarīts kaitējums viņa īpašumam. Vardarbība ģimenē ietver vardarbību pret bērnu, intīmo partneri, vecākiem, senioriem. Vardarbības veicējs var būt kāds no ģimenes locekļiem vai arī ģimenei nepiederīga, bet vienā mājsaimniecībā dzīvojoša persona¹.

Bērns – persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas².

Vardarbība pret bērnu – visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla izmantošana, pamešana novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.

Audžuģimene – ir viens no bērnu alternatīvās aprūpes veidiem. Audžuģimenes statusu ieguvusī ģimene nodrošina aprūpi un audzināšanu ģimeniskā vidē bērnam, kuram nav iespējams atrasties bioloģiskajā ģimenē. Audžuģimene tiek nodrošināta līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē, tiek adoptēts vai nodibināta aizbildnība, ievietots aprūpes iestādē vai ir sasniedzis pilngadību. Lai ģimene varētu veikt audžuģimenes pienākumus, tai ir jāapgūst mācību programma un bāriņtiesā jāiegūst audžuģimenes statuss, kas apliecina spēju īstenot audžuģimenes funkcijas. Dažādās valstīs pastāv atšķirīgi audžuģimeņu dalījuma veidi (piem., īstermiņa un ilgtermiņa, krīžu un specializētās audžuģimenes), atšķirīgi kritēriji, lai kļūtu par audžuģimeni, kā arī atšķirīgi atbalsta pakalpojumi un uz audžuģimeni attiecināmais tiesiskais regulējums³.

Uzticības persona – persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību.

Ārpusģimenes aprūpe – aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē.

Bērnu aprūpes iestāde – iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ.

Bērna seksuāla izmantošana – jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri, ar fizisku kontaktu vai bez šāda kontakta ar bērna ķermeni, tai skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas.

Ievilināšana (angl. grooming) – ilgstošs, mērķtiecīgs un manipulatīvs process klātienē vai tiešsaistē, kurā ievilinātājs pakāpeniski izveido ar bērnu vai jaunieti emocionālu saikni un panāk uzticēšanos ļaunprātīgu mērķu sasniegšanai (tai skaitā, seksuālai izmantošanai)⁴.

Fiziska vardarbība pret bērnu – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu dūmu vai elektroniskās smēķēšanas ierīču tvaiku, iedarbībai.

Emocionāla vardarbība pret bērnu – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai).

Nolaidība – bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana.

Pamešana novārtā – ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.

Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana – bērna fizisko, emocionālo, sociālo vajadzību, veselības aprūpes un izglītības nenodrošināšana, kā arī bērna vecumam neatbilstoša aprūpe, kas ilgtermiņā apdraud bērna veselību un attīstību.

Deinstitucionalizācija – pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Deinstitucionalizācijai ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi⁵.

1. Ievads

Lai uzlabotu situāciju saistībā ar vardarbības novēršanu un atbalsta sniegšanu, Labklājības ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētu projektu Nr. 4.3.6.4/1/24/I/001 "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai", kurā paredzēts izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, kā arī vardarbību ģimenē pret pilngadīgām personām.

Ex-ante pētījuma par vardarbības novēršanas sistēmu Latvijā mērķis ir iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām, kā arī institūciju, t.sk. nevalstisko organizāciju, sadarbību darbā ar no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām personām, pieejamiem atbalsta instrumentiem, speciālistu kompetenci un profesionālās pilnveides vajadzībām u.c. jautājumiem. Pētījums paredz veikt atbalsta sistēmas un vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes izvērtējumu, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados.

Saskaņā ar "Pētījuma (Ex-ante) veikšana par vardarbības novēršanas sistēmu" tehniskajā specifikācijā noteikto, izpētes rezultātā bija jākonstatē intervences, kas strādā un palīdz no vardarbības cietušajiem, intervences, kas, iespējams, nestrādā efektīvi, mērķa grupai trūkstošās intervences, kā arī šķēršļi jau esošo atbalsta pakalpojumu un aizsardzības saņemšanai. Iegūto datu analīzē bija jāņem vērā ne vien personu subjektīvie iemesli, bet arī objektīvie iemesli un ārējās vides faktori, kas ierobežo personu dzīves kvalitātes uzlabošanos sociālo problēmu kontekstā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu minēto mērķu sasniegšanu, Ex-ante pētījumā tika veikta papildu datu ievākšanu, analizējot plašāku pakalpojumu klāstu un iesaistot plašāku intervējamo ekspertu loku, nekā sākotnēji plānots.

Pētījuma veikšanas laikā tika secināts, ka:

1) Nepieciešams izvērtēt ģimeņu atbalsta pakalpojumus un pasākumus ārpus sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, jo minēto pasākumu kvalitātes un pieejamības trūkums var ierobežot personu dzīves kvalitātes uzlabošanos sociālo problēmu kontekstā;

2) Viens no būtiskiem pētījuma gaitā fiksētajiem iemesliem, kas saistīts ar vardarbības riskiem vai nepieciešamā atbalsta nesaņemšanu, ir resursu trūkums, tostarp maksas un bezmaksas (valsts vai pašvaldības finansētu) pakalpojumu pieejamības atšķirības. Tādēļ pilnvērtīgai vardarbības novēršanas sistēmas efektivitātes analīzei svarīgs ir vērtējums par citiem ģimeņu atbalsta pasākumiem, kas ietekmē vardarbībā cietušo sociālekonomisko stāvokli.

Lai pilnvērtīgi analizētu objektīvos iemeslus un ārējās vides faktorus, papildu plānotajām pētnieciskajām aktivitātēm tika veiktas 7 (septiņas) daļēji strukturētas intervijas un fokusa grupu diskusija ar nozares ekspertiem.

Ziņojuma sagatavošanā piedalījās šādi speciālisti: pētījuma vadītāja, vecākā pētniece Dr.sc.soc. Inese Šūpule un pētniece Līva Krieķe.

2. Metodoloģijas apraksts

Lai sagatavotu 8. nodevumu, kas ir papildziņojums par ģimeņu atbalsta pasākumiem un to vērtējumu ekspertu vidū, tika plānots veikt piecas daļēji strukturētas intervijas un vienu fokusa grupas diskusiju ar nozares ekspertiem. Pētniecisko aktivitāšu rezultātā tika veiktas septiņas daļēji strukturētas intervijas un viena fokusa grupas diskusija ar kopumā 17 dažādu organizāciju speciālistiem. Nozares ekspertu sarakstu intervijām un fokusa grupu diskusijai pētniekiem sagatavoja Labklājības ministrija. Daļēji strukturētās intervijas un fokusa grupu diskusija ar nozares ekspertiem tika veikta laika posmā no 2026. gada 20. februāra līdz 9. martam.

Sākotnēji šajā pētījuma daļā tika plānotas piecas daļēji strukturētās intervijas. Tomēr gadījumā, kad kādam nozīmīgam speciālistam nebija iespēju pievienoties fokusa grupas diskusijai tiešsaistē, nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" pētnieki veica atsevišķas papildu intervijas. Rezultātā papildu fokusa grupas diskusijai tika veiktas vēl divas daļēji strukturētas intervijas. Kopumā intervijās un diskusijā piedalījās 17 nozares eksperti no valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Gan daļēji strukturētās intervijas, gan fokusa grupas diskusija tika organizēta tiešsaistē, izmantojot Microsoft Teams platformu. Diskusijas ilgums bija 125 minūtes, interviju ilgums – no 40 līdz 69 minūtēm.

Īstenotais daļēji strukturēto interviju un fokusa grupas diskusijas ar nozares ekspertiem dalībnieku saraksts ir sniegts 1. tabulā.

1. tabula. Daļēji strukturēto interviju un fokusa grupas diskusijas ar nozares ekspertiem dalībnieku saraksts

Nr.	Institūcija, ieņemamais amats	Vārds, uzvārds	Datums
1.	Latvijas Darba devēju konfederācija, Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts	Pēteris Leiškalns	17.02.2026.
2.	Latvijas Pašvaldību savienība, Padomniece veselības un sociālajos jautājumos	Ilze Rudzīte	05.03.2025.
3.	Latvijas Bērnu labklājības tīkls, Politikas koordinatore, bijusi biedrības "Latvijas vecāku kustība" valdes locekle	Evisa Stankus	20.02.2026.
4.	Bērnu aizsardzības centrs, vadītāja	Gunita Kovaļevska	26.02.2026.
5.	Vecāku organizācijas "Mammām un Tētiem" vadītāja	Inga Akmentiņa-Smildziņa	06.03.2026.
6.	Latvijas Bērnu labklājības tīkla, "Dardedze" konsultāciju daļas vadītāja, valdes locekle	Laila Balode	06.03.2026.
7.	Biedrība "Tēvi"	Gatis Smidrovskis	09.03.2026.
8.	Labklājības ministrija, Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore	Ilze Kurme	24.02.2026.
9.	Labklājības ministrija, Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta	Sanita Vasiļjeva	24.02.2026.
10.	Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks	Ivans Jānis Mihailovs	24.02.2026.
11.	Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības veicināšanas departamenta direktore	Ilze Straume	24.02.2026.
12.	Tieslietu ministrija, Tiesu sistēmas politikas departamenta vecākā juriste	Ērika Reira	24.02.2026.
13.	Tieslietu ministrija, Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore	Anastasija Jumakova	24.02.2026.
14.	Latvijas Bērnu atbalsta fonds, pakalpojumu vadītāja	Elīna Lejiņa	24.02.2026.
15.	Sabiedrības integrācijas fonds, Ģimeņu atbalsta programmu nodaļa, nodaļas vadītājs	Lauris Liepiņš	24.02.2026.
16.	Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Rīgas dome, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja	Elīna Treija	24.02.2026.
17.	Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, valdes locekle	Zane Straume	24.02.2026.

Nozares ekspertu viedokļu raksturošanai ir izmantoti citāti gan no daļēji strukturētajām intervijām, gan fokusa grupas diskusijas. Citātu atsaucē ir norādes par nozares eksperta organizācijas tipu: vai tas ir eksperts no kādas no nevalstiskajām organizācijām, vai arī no valsts pārvaldes.

Daļēji strukturēto interviju un fokusa grupas diskusijas vadlīnijas, kas tika izmantotas intervijās un fokusa grupas diskusijā un ko sagatavoja Labklājības ministrija, ir pievienotas 5.1. pielikumā.

3. Ģimeņu atbalsta pasākumi Latvijā ekspertu vērtējumā

3.1. Vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts

Vecākiem saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē valsts nodrošina divus dažādus pabalsta veidus – vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Tiesības saņemt vecāku pabalstu ir sociāli apdrošinātai personai, savukārt bērna kopšanas pabalstu saņem persona, kura kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, neatkarīgi no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu ir iespējams saņemt vienlaikus, un abi pabalsti konkrētajā periodā tiek izmaksāti vienai un tai pašai personai – tai, kura ir noteikta kā bērna kopējs un vecāku pabalsta saņēmējs (tas neattiecas uz vecāku pabalsta nenododamo daļu). Gan viena, gan otra pabalsta veida saņemšanas nosacījumos un izmaksu apmērā pēdējos gados notikušas izmaiņas.

Vecāku pabalsts. Pabalstu piešķir vienam no vecākiem (darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam). Par to, kurš būs pabalsta saņēmējs, vecākiem nepieciešams savstarpēji vienoties. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no saņēmēja algas, no kuras veiktas sociālās iemaksas, un izvēlētā pabalsta saņemšanas ilguma. Pabalstu iespējams saņemt arī gadījumos, kad vecāks nedodas bērna kopšanas atvaļinājumā, proti, strādā, t.sk. arī kā pašnodarbināta persona. Par bērniem, kas dzimuši pēc 2023. gada 1. janvāra, pabalsta kopējais saņemšanas periods ir 13 vai 19 mēneši⁶. Būtiski norādīt, ka pabalsts kopš 2023. gada sastāv no:

• pamatdaļas (9 vai 15 mēneši), ko var izmantot viens no vecākiem;

• nenododamās daļas – 2 mēnešiem katram vecākam, ko nevar nodot otram (iepriekš bija tikai pamatdaļa).

Saskaņā ar LVportāls.lv publicēto informāciju, vecāks pabalsta nenododamo daļu var pieprasīt: (1) jebkurā laikā pēc vecāku pabalsta pamatdaļas saņemšanas līdz bērna astoņu gadu vecumam; (2) laikā, kad otrs vecāks saņem maternitātes pabalstu, vecāku pabalsta pamatdaļu vai vecāku pabalsta nenododamo daļu.⁷

Savukārt ar šā gada 1. janvāri likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" stājušies spēkā vairāki grozījumi, kas ietekmē vecāka pabalsta izmaksas kārtību. Ar grozījumu stāšanos spēkā:

• pabalstu iespējams saņemt arī gadījumos, kad vecāks nedodas bērna kopšanas atvaļinājumā, proti strādā, t.sk. arī kā pašnodarbināta persona;

• 2026. gadā pabalstu 75% apmērā var saņemt arī tie strādājošie vecāki, kuriem pabalsts piešķirts jau 2024.vai 2025. gadā (līdz 2025. gadam strādājošajiem vecāku pabalsts tika izmaksāts 50% apmērā. Secinot, ka šāds apmērs nemotivē saglabāt legālu saikni ar darba tirgu bērna kopšanas laikā, tika nolemts paaugstināt pabalsta apmēru. Pabalsts 75% apmērā noteikts ar grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī);

• vecāku pabalsta izmaksas periodā ieskaitīs tikai maternitātes pabalsta izmaksas periodu par dzemdību atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas;

• personai, kura maternitātes vai vecāku pabalsta (tai skaitā nenododamās daļas) saņemšanas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, saglabājas tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja pabalsta un tā nenododamās daļas saņemšana ir izvēlēta kā vienots un nepārtraukts periods;

• sākot ar 2026. gada 1. jūliju, vecāku pabalstu piešķir un izmaksā par bērnu, kuram ir piešķirts personas kods, kurš Fizisko personu reģistrā ir ar aktīvu statusu un pastāvīgi dzīvo Latvijā.⁸

Bērna kopšanas pabalsts paredzēts personai, kura kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Pabalstu saņemt ir tiesības gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem. Šajā gadījumā vecāka nodarbinātība neietekmē pabalsta saņemšanas nosacījumus.⁹ Saskaņā ar LVportāls.lv publicēto informāciju no 2026. gada ir palielināts bērna kopšanas pabalsta apmērs un mainīts tā izmaksas periods. Proti, no 2026. gada pabalsta apmērs atbilst 35% no minimālo ienākumu mediānas, kas šogad ir 298 eiro mēnesī (iepriekš 171 eiro). Turklāt, lai sekotu līdzi ekonomiskajām izmaiņām, turpmāk to plānots pārskatīt reizi divos gados. Vienlaikus mainīts arī pabalsta izmaksas periods. Turpmāk par bērniem, kas dzimuši no 2026. gada 3. novembra to izmaksās līdz bērna pusotra gada vecumam, nevis divu gadu vecumam.¹⁰ Jāatzīmē, ka abi iepriekš minētie pabalsti par viena bērna aprūpi tiek piešķirti un izmaksāti tikai vienam no vecākiem¹¹.

Ekspertu vērtējums

Eksperti kopumā samērā kritiski vērtē notikušās izmaiņas attiecībā uz vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Eksperti norāda, ka īstenotās izmaiņas nenosedz inflācijas kāpumu, līdz ar to veiktās izmaiņas ir tikai minimālais risinājums. Vairāku ekspertu vērtējumā vecāku pabalstam strādājošiem vecākiem būtu jābūt 100% apmērā, savukārt bērna kopšanas pabalsts netika palielināts tādā apmērā, kādā tas sākotnēji bija paredzēts.

Vienlaikus eksperti arī norāda, ka nenododamās daļas ieviešana kopumā ir veicinājusi abu vecāku iesaisti bērnu aprūpē, un šajā aspektā izvirzītais mērķis ir sasniegts. Turpinājumā šie secinājumi ir argumentēti detalizētāk.

Pirmkārt, eksperti norāda, ka veiktās izmaiņas nesedz inflācijas pieaugumu, līdz ar to izmaiņas vērtējamas kā minimālas un kā īstermiņa risinājums, kas tikai daļēji pietuvina atbalsta politikas atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai. Eksperti no sabiedriskajām organizācijām norāda, ka ir vīlušies, ka bērnu kopšanas pabalsts nav palielināts tādā apmērā, kādā tas sākotnēji tika solīts (50% apmērā no ienākumu mediānas jeb 425 eiro 2026. gadā), jo ar esošo pabalsta apmēru vecākiem netiek nodrošināta pat ienākumu atvietojamība. Kā norāda eksperti, lielākā daļa ģimeņu Latvijā ir ekonomiski jūtīgas un tām nav uzkrājumu. Līdz ar to tām arī 100 eiro var būt nozīmīgi ģimenes budžeta plānošanā.

"Ģimenes ar bērniem ir ļoti ekonomiski jūtīgas, jo lielākajai daļai nav drošības spilvenu. Katri simts eiro spēlē diezgan lielu lomu, ne jau tāpēc, ka viņi simts eiro dēļ iekritīs nabadzībā, bet tāpēc, ka simts un divsimts eiro izšķirs to, kā tiks organizēta tā dzīve. Vai vispār tiks pieņemts lēmums par bērnu… Mēs tiešām vīlāmies tajā, ka bērnu kopšanas pabalsts netika palielināts, kā tas tika solīts… Šie 50% no ienākumu mediānas, tātad no 850 eiro, visu laiku solīja, ka būs 425, bet diemžēl tikai 298… Ir šie 30 vai 35%. Ko tas parādīja? Tas parādīja to, ka pēc esošā ienākumu līmeņa, kāds ir vecākiem, kuri laiž pasaulē bērnus, viņi nevar ar bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu nodrošināt 100% ienākumu atvietojumu. Ar esošo bērna kopšanas pabalsta lielumu nav ienākumu atvietojamības pat pie vidējās algas valstī, kas ir ap 1900 eiro. Bet, ja jūs paskatītos, tad pat māmiņām mēdz būt virs vidējās algas valstī. Tās, kuras uz sevi formē vecāku pabalstu. Tātad mēs joprojām nenodrošinām šo ienākumu atvietojamību." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tāpat eksperti kritiski vērtē to, ka vecāku pabalsta apmērs ir palielināts tikai līdz 75% no vecāka ienākumiem, jo ar bērna ienākšanu ģimenē ģimenes ekonomiskajai situācijai vajadzētu palikt vismaz nemainīgai, nevis pasliktināties. Kā norāda sabiedrisko organizāciju eksperti, ienākumu līmeņa samazināšanās veicina vecāku iesaisti neoficiālā nodarbinātībā, kā rezultātā tas ne tikai samazina vecāka iespējas pilnvērtīgi nodoties bērna aprūpei, bet arī rada situācijas, kad vecāks (visbiežāk sieviete) strādā neoficiāli un saņem algu aploksnē vai tās savu darba samaksu juridiski noformē uz partnera vārda, radot situāciju, ka partneris par to veikto darbu veic sociālās iemaksas un uzkrājumus pensijai.

"Ideālais variants būtu tāds, ka tad, kad ienāk bērniņš ģimenē, ekonomiskā situācija nepasliktinās. Ideāli būtu, ka būtu šis 100% apmērs." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Situācijā, ka ir mazāks pabalsta apmērs, vecāks izvēlas papildus piepelnīties… Mūsu organizācija jau ilgus gadus ir cīnījusies ar to, ka tas nav pareizi. It īpaši šodien. Pasaule ir mainījusies, un ir jādod iespēja piepelnīties. Labs piemērs ir Igaunija, kur vecāks drīkst saņemt pat līdz diviem tūkstošiem, taču pabalsts netiek samazināts. Ja valsts nespēj nodrošināt visu, kas ģimenei ir vajadzīgs, lai ienākot bērnam ģimenē tās nenonāktu nabadzības riskam pakļautā grupā… Tas ir obligāti darāms." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Tas veicina (un tas pārsvarā attiecas uz sievietēm) vai nu aplokšņu algas, vai to, ka algu saņem kāds no tuviniekiem. Tātad mēs veicinām šādu norēķinu sistēmu. Ja izmaksā kādam tuviniekam, visbiežāk tas ir vīram, tad sanāk, ka sociālo nodokli saņem atkal vīrs. Ne tikai ienākumus, bet arī sievas sociālo nodokli. Tas ir absolūti nepareizi. Un tā tas notiek. To es varu teikt pēc mūsu organizācijas, kurā ir vecāki… Un regulāri ir jautājums par to, ka mammai, kura ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, viņa var kaut kādus darbus izdarīt paralēli mazuļa pieskatīšanai, bet mēs viņai nevaram samaksāt. Un ko mēs tad darām? Mēs maksājam vīram! Un konkrētā sieviete paliek bez sava sociālā nodokļa. Absolūti nepareizi!" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Viens no ekspertiem arī norāda, ka mūsdienās ģimenes tiecas uz vienlīdzīgāku pienākumu sadalījumu, līdz ar to pieaug arī pieprasījums pēc elastīgākām iespējām pabalstu izmantošanā. Daļa vecāku bērna aprūpi un darbu savstarpēji koordinē, dalot pienākumus, piemēram, dienas vienā daļā bērnu aprūpē māte, bet tēvs strādā, savukārt otrā daļā ir otrādi. Ideālā gadījumā pabalstu sistēmai būtu jāpielāgojas mūsdienu bērnu aprūpes modeļiem un jāatspoguļo daudzveidīgās vecāku iesaistes formas:

"Gados jaunās ģimenes grib aizvien vairāk elastīgāku iespēju izmantot vecāku pabalstus, piemēram, uz pusēm dalītas dienas. Puse diena ir vienam vecākam, un puse diena ir otram vecākam. Viņš uz pusslodzi ir vecāks dienas vienā pusē, un pusslodzi strādā dienas otrā pusē. Tas, protams, ir diskutējams jautājums vēl, bet vecākiem vajadzētu lielāku elastību. Kā viņi dala šo slodzi starp mammu un tēti. Šobrīd vecāku pabalsts kaut kur ir elastīgs, tur vairāk par nedēļām tiek mainīts, kurš ņem šo vecāku pabalstu. Bet tas nav tik elastīgi, cik trīsdesmitgadnieki gribētu." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Eksperti kopumā atzinīgi vērtē nenododamās daļas ieviešanu vecāku pabalstā, jo tas ir veicinājis abu vecāku iesaisti bērnu aprūpē un kopējo sabiedrības viedokli par tēva lomu bērna aprūpē. Eksperti novērojuši, ka daļa tēvu ir bijuši patīkami pārsteigti par šādu iespēju, kas arī labprāt tiek izmantota. Kā norāda viens no ekspertiem, valstij arī turpmāk vajadzētu izmantot šāda veida mehānismus, lai mainītu sabiedrības uzskatus par vecāku pienākumu dalīšanu.

"Es domāju, ka ir veicinājis. Tie dati nav tik cerīgi par to izmantošanu, kā sākumā cerēja. Bet, ja to praksi aktualizē kā tādu, ka tā ir laba, svarīga, tad tas maina sabiedrības domu. No sākuma bija diskusijas par to, kā tā var iejaukties ģimenē, piespiest kaut kādas lietas… Idejiski jau arī iepriekš varēja ņemt un dalīt atvaļinājumu. Tas nebija aizliegts, bet tagad tas tika padarīts par obligātu. Valstij noteikti šādi mehānismi ir jāizmanto, lai mainītu sabiedrības domu par to, kā var dalīt pienākumus. Es teiktu, ka tas ir atstājis pozitīvu ietekmi. Tieši tēvu iesaistē." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Es teiktu, ka tas ir nedaudz pacēlis tēvu iesaisti. Varbūt mākslīgi, ne pēc pašu iniciatīvas. Šķiet, ka mums jau iepriekš 15 gadus bija tas iespējams. Cik tur tas tika izmantots, tik arī bija. Es nevaru teikt, ka šis pozitīvi ietekmē maznodrošinātas ģimenes, pašnodarbinātos, uzņēmējus… Ka šāds lēmums pozitīvi ietekmētu visu mūsu populāciju. Bet tie vīrieši, kas pie mums vēršas un nāk uz grupām, viņi izmanto visas šīs iespējas. Viņi ir patīkami pārsteigti par šādu pretimnākšanu. Tas palīdzēja celt gaismā, ka ir šāda iespēja tēviem ņemt bērnu kopšanas atvaļinājumu. Jo īpaši, ja tas ir pirmais bērns. Līdz tam viņi vispār neko nav interesējušies. Tas nav bijis viņu redzeslokā." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Vienlaikus eksperti arī atzīst, ka pabalsta nenododamās daļas ieviešana nav veicinājusi tēvu iesaisti bērnu aprūpē tik lielā mērā, kā sākotnēji tika plānots. Eksperti pieļauj, ka viens no iemesliem ir tas, ka vecāki izvērtē ekonomisko izdevīgumu, jo, piemēram, tēviem, kas ir pašnodarbinātas personas vai ir saimnieciskās darbības veicēji, tas nav ekonomiski izdevīgi. Otrs iemesls – vecāki nav bijuši pietiekoši informēti par nenododamās daļas izmantošanas nosacījumiem. Piemēram, ka nenododamā daļa ir izmantojama arī nestrādājot.

"Tas, ko es praksē redzēju saviem tuviniekiem. Viens no nosacījumiem, izvēloties nenododamo daļu, ir ekonomiskais izdevīgums. Vai vecāki zaudē vai iegūst ienākumu apjomu… Lielā daļā vīrietis ir ar lielāku ienākumu daļu, un viņš uzskata, ka nav izdevīgi izvēlēties šo neapliekamo daļu… Reizēm izvēlas slimības pabalstu, bet tā nav izplatīta prakse." (Eksperts no valsts pārvaldes)

"Varbūt ir kaut kādi aspekti, kas nav līdz galam skaidroti, proti, ka nenododamā daļa ir tiešām izmantojama arī nestrādājot. Tas daudziem ir bijis pārsteigums, ar ko nebija rēķinājušies. Es teiktu, ka iztrūka komunikācija ar vecākiem, skaidrojot daudzas lietas." (Eksperts no valsts pārvaldes)

Kopumā eksperti secina, ka veiktās izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta regulējumā nav pietiekamas. Lai gan atsevišķi risinājumi, piemēram, nenododamās daļas ieviešana, ir veicinājusi tēvu iesaisti bērnu aprūpē, kopējais sistēmas regulējums joprojām tiek vērtēts kā nepietiekami efektīvs.

3.2. Ģimenes valsts pabalsts

Ģimenes valsts pabalsts tiek piešķirts personai, kas audzina bērnu, un tā apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Ģimenes valsts pabalsta apmērs ir:

• par vienu bērnu – 25 eiro mēnesī;

• par diviem bērniem – 100 eiro mēnesī;

• par trim bērniem – 225 eiro mēnesī;

• par četriem un vairāk bērnu – 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Līdz 2025. gada beigām to bija iespējams saņemt par bērniem līdz 20 gadu vecumam, kuri mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Taču ar 2026. gada 1. janvāri, stājoties spēkā grozījumiem "Valsts sociālo pabalstu likumā", pabalsta saņēmēju loks ir paplašināts, un to ir iespējams saņemt līdz bērna 20 gadu vecumam, neatkarīgi no tā, kādā izglītības iestādē viņš mācās (ja vien persona nav stājusies laulībā). Saskaņā ar LVportāls.lv sniegto informāciju, veiktie grozījumi ļaus vecākiem pabalstu saņemt par vēl 6000 jauniešu, kas studē augstskolās.¹²

Ekspertu vērtējums

Eksperti kopumā atzinīgi vērtē pabalsta apmēra aprēķināšanas veidu atkarībā no audzināmo bērnu skaita, jo "viens bērns izmaksā mazāk nekā četri bērni". Kā norāda viens no ekspertiem, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu, tad tai objektīvi arī ir nepieciešama lielāka automašīna, kas attiecīgi izmaksā vairāk. Savukārt cits eksperts norāda, ka vecāki, kuriem ir vairāk bērnu, atzinīgi vērtē tagadējo pabalsta apmēru, jo iepriekš daļa ģimeņu šo pabalstu uztvēra kā tik ļoti maznozīmīgu, ka labprātāk izvēlējās to ziedot, nevis izlietot bērnu vajadzībām.

"Izmaiņas ir jūtamas. [..] Ja iepriekš tās summas bija niecīgas priekš vidējās ģimenes, par vienu bērnu pat nebija jēgas… Es zinu, ka cilvēki izvēlējās šo naudu ziedot, nevis izņemt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Es zinu diskusijas: "Ak, man ir viens bērns, vai tad man mazāk naudas vajag? Kāpēc tas pabalsts ir tāds?". Bet tīri objektīvi viens bērns izmaksā mazāk nekā divi un trīs bērni. Tev pat mašīnu vajag mazāku, nekā tad, ja tev ir četri bērni." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tāpat eksperti ļoti atzinīgi vērtē to, ka ir atcelts nosacījums par pabalsta izmaksu līdz 20 gadu vecumam tikai tiem bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē. Eksperti norāda, ka pēc būtības nozīme ir tam, ka bērns turpina izglītību neatkarīgi no izglītības iestādes veida, kādā bērns mācās.

"Es teikšu, ka ir labi, ka ir kaut kāds pabalstiņš. Man liekas, ka ir svarīgi, ka ir arī kaut kāds atbalsts tajā posmā, kad jaunietis studē. Mēs vēlamies, lai studē, nevis mēģina studijas apvienot ar darbu vai vispār tikai strādā. Diezgan daudz tā tas arī notiek. Ir svarīgi, lai vecākiem būtu atbalsts. Jebkāds atbalsts, kas pozitīvi ietekmē finanses. Šis ir viens no instrumentiem, kas ir saglabājies." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Bija nosacījums, ja bērns mācās tieši vidusskolā, tad viņi maksāja līdz 20 gadiem. Savukārt, ja viņš mācījās koledžā, kurā faktiski ir tas pats izglītības līmenis, tad viņi nemaksāja. Un, ja viņš paspēja iestāties augstskolā, tad arī nemaksāja. Tas, ko izdarīja ar šo gadu, tā ir viena laba lieta… Tāpēc, ka nav jau svarīgi kur viņš mācās, ja vien viņš mācās tajā laikā…" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tomēr vienlaikus eksperti kritiski vērtē vairākus šādus ģimenes valsts pabalsta aspektus:

• ģimenes valsts pabalsta apmērs iepriekš ilgstoši netika indeksēts;

• nepieciešams palielināt pabalsta apmēru par vienu bērnu;

• mājokļa pabalsta aprēķinā būtu jāiekļauj arī ienākumi no ģimenes valsts pabalsta.

Vērtējot ģimenes valsts pabalstu, eksperti, pirmkārt, norāda, ka tā apmērs iepriekš ilgstoši nav ticis pārskatīts, un ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā ir bijusi ievērojama inflācija, to būtu nepieciešams regulāri indeksēt, lai tas atbilstu reālajai situācijai.

"Noteikti ir jāskatās līdzi, jo inflācija ir milzīga. Un tad tā summa kaut kādā brīdī var kļūt smieklīga. Tiešām smieklīga." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Otrkārt, tiek norādīts, ka būtu nepieciešams palielināt pabalsta apmēru par vienu bērnu, jo tā apmērs (1) ir pārāk mazs un nav adekvāts, (2) vecākiem rada sajūta, ka valsts par tiem smejas. Kā norāda atsevišķi eksperti, nereti vecākiem ir grūtības izšķirties par pirmo bērnu. Līdz ar to ekspertu ieskatā nepieciešams veidot instrumentus, kas veicina lēmuma pieņemšanu jau par pirmo bērnu (nevis tikai trešo).

"Es uzskatu, ka tas ir pareizi. Bet jebkurā gadījumā būtu labi, ja šis pabalsts būtu lielāks, ienākot pirmajam bērniņam." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Skaidrs, ka 25 eiro ir par maz! Daudzbērnu ģimenes, kurām ir četri bērni, protams, viņas ir laimīgas, ka par katru bērnu ir simts eiro. Ticiet, tas ir jēgpilns atbalsts." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Lai tie 25 eiro, kas ir ģimenes pabalsts, vienā brīdī nekļūst smieklīgs. Ģimenes mēdz to interpretēt, ka par tām ņirgājas. Un tas ietekmē arī kopējo sabiedrības domu par to, vai man vajag vēl vienu bērnu vai tomēr nevajag." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Treškārt, viens no ekspertiem norāda, ka, aprēķinot mājokļa pabalstu, nepieciešams iekļaut ienākumus arī no ģimenes valsts pabalsta. Pretējā gadījumā tas rada iespēju manipulēt un ir grūtāk redzēt, cik daudz ienākumu mājsaimniecībā ir patiesībā.

"Bet tas, kur es mazliet par sliktu ģimenēm. Piemēram, mājokļa pabalstu aprēķinos netiek ņemts vērā ģimenes valsts pabalsta ienākums. Tad, kad mēs domājām no pašvaldības puses, tad es teiktu, ka jūs mierīgi normatīvajā regulējumā varat iekļaut ģimenes valsts pabalsta ienākumus kā ienākumus, kas palielina kopējo apjomu. Jo dažreiz, manipulējot ar to, ka daudzbērnu ģimenes saņems lielāku ģimenes valsts pabalstu, kas netiek iekļauts aprēķinos, tādēļ mājokļa pabalstā viņiem ir zemāks koeficients. Tas īsti neiztur kritiku, ierēķinām visus ienākumus, arī ienākumus no ģimenes valsts pabalsta, un tad skatāmies, cik daudz ienākumu ir uz mājsaimniecību, un skatāmies, kā tie palīdz." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Apkopojot sniegtos viedokļus, secināms, ka kopumā ģimenes valsts pabalsts tiek vērtēts atzinīgi, tomēr nepieciešams palielināt pabalsta apmēru par vienu bērnu, kā arī to regulāri indeksēt atbilstoši inflācijas palielinājumam valstī.

3.3. Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Lai mazinātu netaisnīgu attieksmi pret strādājošiem vecākiem, kas ir devušies bērna kopšanas atvaļinājumā, kas visbiežāk ir sievietes, 2022. gadā tika veikti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Proti, tika veikti grozījumi likuma 19. pantā, to papildinot ar piekto daļu, kas nosaka, ka: "Par personu, kura kopj bērnu, kurš nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu un vienlaikus bērna kopšanas pabalstu, tiek veiktas obligātās iemaksas šīs personas pensijas, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai no obligāto iemaksu objekta, kas vienāds ar personas saņemtā vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta summu."¹³

Iepriekš bija izveidojusies situācija, ka gan vecāki, kuru nav strādājuši (nav bijuši sociāli apdrošināti), gan tie vecāki, kuri pirms bērna kopšanas atvaļinājuma ir strādājuši, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tika sociāli apdrošināti tikai no tikai no bērna kopšanas pabalsta (kas tobrīd bija 171 eiro mēnesī). Līdz ar to strādājošām sievietēm, kas devās bērna kopšanas atvaļinājumā, uz noteikto periodu būtiski samazinājās iemaksas viņu vecuma pensijai.¹⁴

Ekspertu vērtējums

Eksperti atzinīgi vērtē likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktos grozījumus, kas paredz, ka par personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, tiek veiktas sociālās iemaksas, jo, lai arī iemaksas nav augstas, tas kopumā mazina netaisnīgo attieksmi pret sievietēm.

"Viena laba lieta, kas salīdzinoši nesen notika, jo iepriekš netika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja bija bērnu kopšanas atvaļinājumā. Tas tikai salīdzinoši nesen tika ieviests, un tas ir ļoti labs uzlabojums. Tā kā var uzslavēt par to, ka valsts seko un mēģina iet tam līdzi." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tomēr vienlaikus eksperti vērš uzmanību uz to, ka tajos gadījumos, kad vecāku pabalsts tiek noformēts uz vīriešiem (tēvu)¹⁵, jo tā ir ekonomiski izdevīgāk, mātes (sievietes) joprojām paliek bez sociālajām iemaksām, kā arī laiks, kas tiek pavadīts kopjot bērnu, netiek iekļauts sieviešu darba stāžā. Līdz ar to pret sievietēm joprojām saglabājas netaisnīga attieksme. Kā norāda eksperti, šāda situācija vēlāk var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz sievietes iespējām saņemt slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu, kā arī ātrāk pensionēties, jo, lai ātrāk pensionētos, darba stāžam jābūt vismaz 25 gadiem.

"Asociācija ir norādījusi, ka [uz vecāku pabalstu] bieži piesakās tēvi. Un mamma finālā tāpat paliek bez sociālajām iemaksām. Un tā ir liela problēma." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Aprēķinot pensiju, [māmiņām] vajadzētu darba stāžā ierēķināt vairāk, jo tomēr katra sieviete, kura līdz pusotra gada vecumam to bērniņu ir kopusi, tas ir tāds minimālais nosacījums, ka tas tiek ieskaitīts darba stāžā. Es ne tik ļoti iestātos par tām iemaksām, jo iemaksas no bērnu kopšanas ir tik niecīgas, bet stāžu. Jo mums jau tai sievietei minimālā garantētā pensija tāpat būtu augstāka nekā tas uzkrātais pensijas kapitāls, ja viņa tikai audzinātu bērnus. Mēs pārbaudījām uz mūsu daudzbērnu mammām, piemēram, vienai deviņu bērnu mammai ir 45 gadi, bet uzkrātais darba stāžs ir tik mazs, ka viņai, ja tagad būtu jāaiziet pensijā, pensija būtu 12 eiro. Tā ir mamma, kura 20 gadus ir kopusi bērniņus, jo bērniņi viņai ik pa trīs gadiem ir dzimuši… Bērni ir izauguši malači, ir nodokļu maksātāji, bet 12 eiro! Labi, mums ir valsts garantētā minimālā pensija, bet mamma nevar paātrināti aiziet pensijā, piecus gadus ātrāk, ko it kā ļauj likums, jo viņai nav darba stāža. Lai ātrāk pensionētos, vajag minimālo darba stāžu, nevis 20 gadus, bet gan 25 gadus. Tā kā tāds paradokss. Tā kā darba stāžs ir ļoti svarīgs." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tāpēc sabiedrisko organizāciju eksperti uzskata, ka valstij uz bērnu kopšanu būtu jāskatās kā uz vienu no nodarbinātības paveidiem, jo, pirmkārt, sievietes objektīvu iemeslu dēļ noteiktajā periodā nav bijušas nodarbinātas. Otrkārt, ja valsts ir atzinusi demogrāfijas veicināšanu par prioritāti, tai ir jānodrošina labvēlīgi apstākļi ģimeņu veidošanai un paplašināšanai.

"Es pilnīgi piekrītu, šis nevar būt kā kritērijs. It sevišķi, ka mēs gribam ideālo variantu, ka sievietēm ir pēc iespējas vairāk bērnu. Citreiz ir situācija, ka paiet pusotrs gads un uzreiz ir jau nākošais bērniņš… Tad ir loģiski saprotams, kāpēc sieviete tajā brīdī nav darba attiecībās. Varbūt tā ir tāda apzināta izvēle būt kopā ar bērniem. Tas ir darbs!" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Kopumā eksperti pozitīvi vērtē veiktos grozījumus, kas paredz sociālo iemaksu veikšanu par personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem attiecīgos pabalstus. Tomēr pastāv izaicinājumi, kurus nākotnē nepieciešams novērst, lai īstenotā politika patiešām nodrošinātu sievietēm ar bērniem sociālās garantijas.

3.4. Pabalstu sistēmas vērtējums kopumā

Vairāki eksperti intervijās pauda savu viedokli arī par pabalstu sistēmu attiecībā uz ģimenēm ar bērniem kopumā, un var secināt, ka eksperti pabalstu sistēmu vērtē neviennozīmīgi. Daļa ekspertu norāda, ka izmaiņas pabalstu sistēmā tiek īstenotas saskaņā ar demogrāfiskās politikas plānu, spēcinot ģimenes un radot apstākļus, kad vecāki var strādāt un vienlaikus bērniem nodrošināt visu nepieciešamo. Tomēr daļa ekspertu akcentē šajā sistēmā pamanītās nepilnības.

"Manuprāt, tā pabalstu politika, ko LM tagad ir īstenojusi [..], ir veicinoša. Faktiski šis viss ir tapis demogrāfijas plāna ietvaros, ar ideju, ka mēs spēcinām vecākus, ģimenes. Lai viņi varētu atļauties strādāt un bērniņam dot to, kas ir vajadzīgs. Tas varētu būt viens no veicinošiem faktoriem tādā pilnajā variantā, drošības spilvena variantā, kas vecākiem ļauj skatīties uz to, ka būtu vairāk bērnu ģimenē vai lielāka drošība, audzinot esošos bērnus. Es domāju, ka ilgtermiņā tas varētu nest labus augļus." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Mani diezgan labi apmierina esošā pabalstu sistēma. Mūsu valsts diezgan pretimnākoši izturas, jo īpaši salīdzinot ar citām valstīm… Mēs dzīvojam diezgan labos apstākļos. Grūti pateikt, kādi būtu nākamie soļi, ko tad vēl mēs varētu izdarīt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tomēr, apkopojot citu ekspertu sniegtos viedokļus, izkristalizējas arī vairāki būtiski izaicinājumi. Pirmkārt, viens no ekspertiem norāda, ka Latvijā kopš Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas neviena ministrija neseko līdzi normatīvo aktu projektiem no ģimeņu ar bērniem perspektīvas:

"2009. gadā pieņemot lēmumu par Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas likvidāciju, valstij ir izdevies ietaupīt aptuveni uz desmit cilvēku darba algām. Protams, pati ministrija bija lielāka, bet tur daļa funkciju aizgāja uz LM, daļa uz TM. Tātad aptuveni desmit darbavietu finansējums tika ietaupīts. Bet Latvijai kopumā ilgtermiņā tas izmaksā nenormāli dārgi. Kāpēc dārgi? Tāpēc, ka šobrīd nav neviena institūcija, kura cītīgi seko līdzi normatīvo aktu projektiem un pasaka – šis nebūs labi ģimenēm ar bērniem. Mums neviena tāda nav. LM, protams, ir departaments, kur sēž daži cilvēki, bet kopīgā LM politika… Kas ir vēlētājs, kas ir pašas svarīgākās personas vēlēšanu gadā? Tie ir pensionāri. Bet, ja mēs skatāmies no nācijas pastāvēšanas ilgtermiņā, tad svarīgas ir tieši ģimenes ar bērniem." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Otrkārt, eksperti norāda, ka līdz šim valsts ilgstoši nav indeksējusi pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem. Saskaņā ar viena eksperta viedokli valstij tas ir bijis tikai īstermiņa ieguvums, jo, ja ģimenes ar bērniem ekonomiski ir būtiski sliktākā situācijā nekā tie, kam bērnu nav, ilgtermiņā bērnu dzimst aizvien mazāk:

"Valsts uz to iegūst, ka neindeksē. Bet tas ieguvums ir īstermiņa, jo, ja tie bērni nedzimst pietiekamā skaitā un ja tās ģimenes nonāk sliktākā materiālā situācijā, tas, protams, ietekmē." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Vēl par pabalstiem. Vajag pārskatīt un sekot līdzi tam, lai indeksācija automātiski iet līdzi inflācijai. Lai nav tā, ka mēs pēc 20 gadiem attopamies, ka neviens pabalsts nav mainīts. Un tad kādam ar lielām mokām ir jāiet un jāizsit, ka ir jāmaina pabalsti. Tā tam nevajadzētu būt. Ja mēs gaidām, ka Latvijā dzims bērni, tad šādām lietām vajadzētu notikt raiti, un visi parāda, ka grib sadarboties. Mēs visu atrisinām, jo visi atzīstam problēmu. Tas ir tāds būtisks aspekts, kā vispār skatīties uz pabalstu sistēmu." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Treškārt, eksperti ir vienisprātis, ka pabalstu sistēma ir pārmērīgi sarežģīta un vecākiem grūti pārskatāma, kā arī ne vienmēr taisnīga. Līdz ar to sistēmu ir nepieciešams reorganizēt.

"Mēs saprotam, ka sistēmai ir vajadzīgas izmaiņas. Un tai pat laikā mums ir arī jāsaglabā kaut kāda motivācija strādāt, kā arī ir jāspēj saglabāt atbalsts cilvēkiem, kuriem ir kaut kādi objektīvi iemesli, kāpēc viņš nav nopelnījis šo apdrošināšanu. Bet saprātīgā līmenī… Tur ir diskusija par to, kā piesaistīt pabalstus vidējo ienākumu mediānai, ko mēs izmantojam kā atskaites punktu arī citos atbalsta veidos, minimālo sliekšņu definēšanā. Tur var būt dažādi iemesli – vairāku bērniņu piedzimšana pēc kārtas, nav veikuši iemaksas, jo vienkārši nav bijuši uzsākuši darba gaitas, piemēram, bērniņš piedzimst studiju laikā, kur tas ir pilnīgi saprotami. Mēs par šiem faktoriem esam runājuši, kā veidot to sistēmu atbilstošāku situācijām, ievērojot samērību starp cilvēka darba mūžu un nodokļu nomaksu, kāda ir faktiskā situācija." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Papildus iepriekš minētajam tiek norādīts, ka izveidotā sistēma veicina praksi, kurā pabalsti formāli tiek noformēti uz tēviem, kamēr bērna kopšanas atvaļinājumā faktiski dodas mātes. Tā rezultātā veidojas situācijas, kurās sievietes bērna kopšanas periodā paliek bez sociālās apdrošināšanas, kas rada būtisku nevienlīdzību un ir vērtējama kā diskriminējoša attieksme pret sievietēm.

"Mēs cīnāmies par bērna pabalsta atsaistīšanu no vecāku pabalsta. Tas, ka strādājošam vecākam tiek palielināta summa, ko viņš var saņemt. Sākotnēji strādājošais vecāks varēja saņemt 30%, tad ilgstoši bija 50%, un tagad ir 75%. Tas sekmē tikai vienu tendenci, ka aizvien vairāk pabalstu uz sevi formē strādājošie tēvi, un arvien vairāk sievietes ņem bērnu kopšanas atvaļinājumu. Viņa ir mājās, un viņa paliek bez sociālās apdrošināšanas. 2025. gada statistika parāda, ka 17% no jaunajām māmiņām palika bez sociālās apdrošināšanas. Tas ir kritiski, tas ir skaļi un kliedzoši." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Eksperti norāda, ka vecākiem trūkst skaidras informācijas par pieejamajiem pabalstiem un to saņemšanas nosacījumiem. Piemēram, eksperti no sabiedriskajām organizācijām novērojuši, ka, neskatoties uz to, ka organizācijas regulāri informē savus biedrus par ģimenēm pieejamajiem pabalstiem, ir situācijas, kad vecāki tik un tā nav zinājuši par konkrētu pabalstu un attiecīgi nav arī tam pieteikušies. Kā norāda eksperti, pabalstu noformēšana lielā mērā balstās uz konkrēta VSAA speciālista kompetenci, jo ir speciālisti, kuri vecākiem iesaka jau uzreiz pieteikties visiem pieejamajiem pabalstiem, bet ir tādi, kuri to neizdara. Tāpat ir novērots, ka vecākiem tiek piedāvāti speciāli kursi par valstī pieejamajiem atbalsta un pabalsta veidiem ģimenēm ar bērniem, kas jau norāda uz sistēmas sarežģītību. Pēc eksperta domām, laikā, kad ģimenē nesen ir ienācis mazulis, nepieciešams maksimāli atvieglot vecāku ikdienu, nevis to papildus apgrūtināt.

"Mēs veicām iedzīvotāju aptauju par jau esošajiem atbalsta mehānismiem, un bija cilvēki, kuri nezināja pat par atvaļinājuma pabalstu. Nemaz nerunājot par vēl niansētākām normām. Informētības līmenis atšķīrās no valodas, dzīvesvietas un reģiona. Lai cik pārliecināti mēs būtu, ka cilvēki par šo zina… Bet ir jāskaidro, jāskaidro, jāskaidro par normām, kas, mūsuprāt, jau ir nostiprinātas." (Eksperts no valsts pārvaldes)

"Pirmkārt, pabalstu sistēmu ir jāvienkāršo. Mēs regulāri satiekam vecākus, kuri nav zinājuši, ka viņiem pienākas konkrēts pabalsts. Ministrija to ir mēģinājusi risināt ar to, ka pabalstu var saņemt ar atpakaļ esošu datumu. Šobrīd tas balstās uz VSAA speciālistu, pie kura vecāks aiziet pieteikt pirmreizējo pabalstu. Ļoti zinošs speciālists saka, lai uzreiz piesaka visus, arī tos, kas ienāks vēlāk. Bet visi tā neizdara. Mēs arī organizācijā visu laiku par to runājam, bet tie pabalstu veidi un nosaukumi sajūk, un mums ir nepieciešams atgādināt jaunajiem vecākiem – vai tu esi pieteicies?" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Ja būtu iespējams saglabāt finansiālos ieguvumus un vienkārši apvienot lietas, lai būtu mazāka birokrātija. Pabalstu situācija ir ļoti sarežģīta, kur katrā brīdī ir jāpiesakās. Teju pat ir jāiziet kursi par pabalstiem, un es pat zinu dāmu, kas šādus kursus ir vadījusi. Tas liekas nedaudz absurdi, ka mēs esam tik tālu nonākuši, ka jaunajiem vecākiem ir jāiziet kursi, nevis par bērnu audzināšanu, bet gan par pabalstu sistēmu. Būtu brīnišķīgi, ja to varētu kaut kā loģiski, jēgpilni apvienot. Lai mums būtu mazāk papīru jāaizpilda jau tā ļoti stresainā laikā. Laikā, kad mums būtu uz kaut ko citu jāfokusējas." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Ekspertu ieskatā šajā situācijā plaša sabiedrības informēšana par pieejamajiem atbalsta mehānismiem nav pats efektīvākais risinājums, jo iedzīvotāji informācijai pievēršas galvenokārt tikai brīdī, kad tā kļūst personīgi aktuāla. Līdz ar to tiek ieteikts izveidot informatīvu materiālu (bukletu), ko vecākiem iedot veselības aprūpes iestādē, dodoties mājās pēc bērna piedzimšanas.

"Vai informēšana var ļoti palīdzēt? Nē! Es šodien negaidu bērnu, bet rītdien gaidu bērnu. Vakar beidzās kampaņa, bet šodien es klausos ar citām ausīm. Bet būtu labi, ja valsts izmantotu dzemdniecības iestādes tādā veidā, ka ģimenei tiek iedota pamata informācija, izrakstoties ārā no dzemdniecības iestādes. Piemēram, par pabalstiem un arī citām lietām." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Vienlaikus valsts pārvaldes eksperti norāda, ka pabalstu sistēmas reorganizācija ir sarežģīts un politiski jutīgs process, jo sabiedrība kopumā sensitīvi reaģē uz jebkādām izmaiņām, kas skar pabalstu samazināšanu. Līdz ar to reformu īstenošanai ir nepieciešama spēcīga politiskā griba.

"Mums ir A4 formāta lapa ar pabalstiem, mēs saprotam, ka tas sadrumstalo, bet tas posms parasti ir neizmērāmi smags. Jo sabiedrība ir vairāk informēta, jo vairāk ir pieradusi pie kaut kādiem pabalstu veidiem, jo grūtāk ir veikt šīs izmaiņas. Tas nav viegls ceļš, pat ja tas ir pareizs. Tas ir līdzīgi kā ar pensijas vecuma paaugstināšanos. Mums ir vajadzīga krīze, lai mēs to izdarītu. Mums ir vajadzīga ļoti liela politiskā griba, lai pārskatītu vecāku pabalstu, lai modernizētu visu kopējo sistēmu. Iekšēji mēs par to runājam jau vairākus gadus, un es ceru, ka mēs to arī realizēsim praksē vidējā termiņā." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

3.5. Atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti

Ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti pieejams dažāda veida atbalsts no valsts un pašvaldības, kurā ģimene ir deklarēta. Tas tiek nodrošināts trīs dažādos veidos – pabalstu, pakalpojumu un atvieglojumu veidā.

Valsts ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti nodrošina šādu atbalstu:

• Valsts finansiālais atbalsts:

o piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti – 160,00 eiro mēnesī;

o pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai bērnam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās (105,00 eiro par katru sešu mēnešu periodu);

o bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts 413,43 eiro mēnesī.

• Valsts atbalsts pakalpojumu veidā:

o psihologa konsultācijas (10 konsultācijas) bērnam, kuram noteikta pirmreizējā invaliditāte, kā arī bērna vecākiem vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem;

o uzturošās terapijas pakalpojums bērnam ar autiskā spektra traucējumiem no 2-7 gadu vecumam;

o psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam ar autiskā spektra traucējumiem no 2-18 gadu vecumam un viņa ģimenes locekļiem;

o asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē bērnam no 5 gadu vecuma, kuram izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

o pavadoņa pakalpojums pašvaldībā bērnam no 5 gadu vecuma, kuram izsniegts VDEĀVK atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību;

o tehniskie palīglīdzekļi;

o subsīdija "Balsts" ģimenēm ar bērniem (skat. nod. 3.9);

o surdotulka pakalpojumi bērnam ar dzirdes traucējumiem izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai u.c.

• Valsts atbalsts atvieglojumu veidā:

o bezmaksas pilsētas nozīmes un reģionālās nozīmes maršruta sabiedriskais transports bērnam ar invaliditāti un bērnu pavadošai personai;

o atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa;

o elektroenerģijas maksas atvieglojumi;

o elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas, atjaunošanas vai jaudas palielināšanas izmaksu finansēšana;

o stāvvietu izmantošanas karte, ja VDEĀVK ir izsniegusi atzinumu par medicīniskām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšana vai īpašas kopšanas nepieciešamību;

o iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu vai nestrādājošo laulāto, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti;¹⁶

o bezmaksas ieeja muzejā bērnam un tā pavadonim un citi atvieglojumi.¹⁷

Aplūkojot valsts nodrošināto finansiālo atbalstu ģimenēm padziļināti, redzams, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas mājaslapā publicēto informāciju valsts ģimenei ar bērniem ar invaliditāti, pirmkārt, piešķir piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Tās apmērs ir 160,00 eiro mēnesī, un to piešķir līdz bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.¹⁸ Otrkārt, ja ir izsniegts atzinums par noteiktām medicīniskām indikācijām, ģimenei ar bērniem ar invaliditāti ir tiesības saņemt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai. Tā apmērs ir 105,00 eiro par katru pilnu sešu mēnešu periodu.¹⁹ Treškārt, ja ģimenē ir bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tai tiek piešķirts valsts pabalsts bērna ar invaliditāti kopšanai. Tā mērķis ir veicināt bērna attīstību un nodrošināt aprūpi mājas vidē. Tā apmērs ir 413,43 eiro mēnesī, taču papildus tiek izmaksāta jau minētā 160,00 eiro piemaksa, kopējam atbalstam sasniedzot 573,43 eiro mēnesī. To piešķir personai, kura kopj bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam (vai līdz invaliditātes termiņa beigām), un to var saņemt arī strādājošas personas.²⁰ Ceturtkārt, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti kopš 2023. gada beigām ir iespējams saņemt "Balsts" subsīdiju. Tas ir vienreizējs atbalsts bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai, lai iegādātos vai uzbūvētu mājokli. Subsīdijas apmērs ir 8 000 eiro, taču tās apmērs var tikt palielināts par 2 000 eiro, ja mājoklis ir gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkā. Atbalstu iespējams saņemt ģimenēm, kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona ar I vai II invaliditātes grupu, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Tāpat arī jāizpildās šādiem nosacījumiem:

• Bankā tiek saņemts aizdevums mājokļa iegādei vai būvniecībai, ir iespējams apvienot ar Altum aizdevumu mājokļu iegādei reģionos;

• Subsīdijas saņēmējam nepieder cita dzīvojamā telpa (māja, dzīvoklis, vasarnīca);

• Ģimenes kopējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 23 000 eiro bruto;

• Subsīdijas saņēmējs pēdējos 12 mēnešus ir nodokļu maksātājs Latvijā;

• Subsīdija nepārsniedz 50% no darījuma summas (max. 300 000 eiro);

• Subsīdija nav saņemta iepriekš.^{21 22}

Savukārt pašvaldības saskaņā ar valstī noteikto minimālo sociālo pakalpojumu grozu ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti nodrošina vismaz šādus pakalpojumus:

• Psihosociālais atbalsts bērnam un vecākiem (psihologs, atbalsta grupas u.c.);

• Dienas aprūpes vai rehabilitācijas centra pakalpojumi bērnam ar invaliditāti;

• Aprūpes mājās pakalpojums bērnam ar invaliditāti;

• Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērnam ar invaliditāti.

Būtiski norādīt, ka pieejamais atbalsts un tā apmērs starp pašvaldībām var atšķirties. Tas ir tāpēc, ka pašvaldības pēc savas iniciatīvas var nodrošināt arī papildu pakalpojumus, kas tiek veidoti atbilstoši to finanšu iespējām. Tiesības saņemt šos pakalpojumus var tikt noteiktas, izvērtējot ģimenes ienākumus un rīcībā esošos resursus.²³

Papildu iepriekš minētajiem atbalstiem ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti līdz 2023. gadam bija pieejams atbalsts no valsts un Eiropas Savienības finansētajiem projektiem:

• Dienas aprūpes centra pakalpojumi;

• Dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem (līdz 40 reizēm), vecākiem (līdz 20 reizēm);

• Sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību (līdz 4 gadu vecumam līdz 50 stundām nedēļā; 5-17 gadu vecumā līdz 10 stundām nedēļā);

• īslaicīgās sociālās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojums bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 30 diennaktīm kalendārā gadā.²⁴

Ekspertu vērtējums

Vērtējot pieejamo atbalstu ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, eksperti norāda, ka saskaņā ar Latvijas ģimeņu barometra datiem šīs ģimenes ilgstoši ir vienas no visneapmierinātākajām ar saviem dzīves apstākļiem. Vienlaikus tiek akcentēts, ka ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti Latvijā netiek nodrošināta vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem, jo īpaši tiek izcelts pakalpojums "Atelpas brīdis", kuram trūkst īstenotāju.

Eksperti norāda, ka ģimenes ar bērniem ilgstoši pauž neapmierinātību saistībā ar piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un mājoklim, līdz ar to kopumā valsts un pašvaldību nodrošinātais atbalsts tiek vērtēts kā nepietiekams.

"Mums ir ģimeņu barometrs, un trešo gadu pēc kārtas mums bija aptauja par bērniem. Tur ir dažādas grupas, taču ģimenes ar bērniem ar speciālām vajadzībām visu laiku ir visneapmierinātākā (gan ar izglītības pieejamību, gan ar veselības aprūpi, mājokli). Visu, kas ir saistīts ar pamatvajadzību nodrošināšanu. Cilvēku sajūtās nekas nav mainījies. Līdz ar to es nevaru teikt, ka atbalsts ir pietiekams. Varētu darīt vairāk. Un mums vajadzētu domāt par to, kā pastiprināt atbalstu tām mērķa grupām, kurām tas visvairāk ir vajadzīgs." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Ekspertu komentāros par šo mērķa grupu īpaši tiek uzsvērtas nevienlīdzīgās iespējas piekļūt pakalpojumiem, ko nosaka būtiskās atšķirības starp pašvaldībām. Lai gan valstī ir noteikts minimālais pakalpojumu grozs un kopējā pieejamība pakāpeniski uzlabojas, praksē saglabājas izteikta teritoriālā nevienlīdzība. Proti, Rīgā un citās valstspilsētās pakalpojumi ir salīdzinoši pieejami, kamēr citās apdzīvotās vietās to pieejamība ir būtiski ierobežotāka.

"Es domāju, ka pakalpojumu pieejamība no valsts puses ir sastrukturēta, bet pašvaldībās pakalpojumu pieejamība atšķiras (atkarībā no pašvaldības iespējām, kādus vispār pakalpojumus viņi izvēlas piedāvāt). [..] Rīgā ir vairāk pieejami pakalpojumi, citās pašvaldībās – mazāk. Lai arī mums ir noteikts minimālais pakalpojumu grozs, tas var atšķirties." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Būtiski izaicinājumi novēroti pakalpojuma "Atelpas brīdis" nodrošināšanā. Pirmkārt, tas ir gan emocionāli, gan praktiski sarežģīts pakalpojums, jo vecākiem sākotnēji ir grūtības uzticēt bērnu ar specifiskām vajadzībām citiem, savukārt pakalpojuma sniedzējiem īsā laikā ir sarežģīti uzņemties šādu aprūpi. Otrkārt, pastāv izteikts šī pakalpojuma sniedzēju trūkums. Līdz ar to daļa ekspertu pauž bažas par iespējamo situācijas attīstību, kas līdzinātos asistenta pakalpojumam personām ar invaliditāti, kur pakalpojumu faktiski nodrošina paši ģimenes locekļi. Eksperti norāda, ka tas nav šī pakalpojuma mērķis, proti, pakalpojuma mērķis ir nodrošināt vecākiem iespēju atpūsties un/vai atgriezties darba tirgū. Turklāt ierobežotās pieejamības dēļ uz pakalpojuma saņemšanu veidojas arī garas rindas.

"Runājot par atelpas brīža pakalpojumu, šis pakalpojums ir gana sarežģīts (no abām pusēm), gan vecākiem uzticēt savu bērnu, gan arī pakalpojuma sniedzējam uzņemt bērnus tik īsā laikā ar tik specifiskām vajadzībām. [..] Sarežģītākais droši vien ir atrast pakalpojumu sniedzēju. [..] Man ir baža, ka var veidoties līdzīga situācija, ka šie aprūpētāji ir arī ģimenes locekļi, līdzīgi kā tas ir noticis ģimenes asistenta pakalpojumā. Manuprāt, tas nav ne politikas, ne pakalpojuma mērķis. Mērķis noteikti ir dot atelpu vecākiem un iespēju atgriezties vai būt darba tirgū. Savukārt, ja vecāks pats ir aprūpētājs vai asistents, tas nav tas pozitīvais." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Ja mēs skatāmies uz "Atelpas brīdi", kas ir vecākiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti. Pakalpojums ir, vienīgi uz to veidojas rinda, jo pieprasījums ir lielāks… Vai tas ir valsts finansējums vai nepietiek pakalpojumu sniedzēji, jo ne visi to var un spēj. Nereti mēs saskaramies ar to, ka valsts ir gatava maksāt par pakalpojumu, bet nav kas to īsteno." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Treškārt, pakalpojuma izmaksas starp pašvaldībām var būtiski atšķirties, un, ņemot vērā tā augstās izmaksas un to, ka to pilnībā apmaksā pašvaldības, ir pašvaldības, kurās par to ģimenēm var nākties maksāt līdzmaksājumu. Piemēram, par bērna ēdināšanu. Kā skaidro viens no ekspertiem, šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka pakalpojums ir finanšu ietilpīgs un ne visas pašvaldības spēj to pilnībā nodrošināt bez maksas. Tāpēc ir pašvaldības, kas savos saistošajos noteikumos par to ir noteikušas līdzmaksājumu.

"Kā man teica kolēģi, atelpas brīža pakalpojums Pierīgā maksā ap 200 eiro dienā, bet lauku reģionos tās izmaksas var būt pat trīs reizes zemākas. Bet tas ir tajos gadījumos, ja tas ir pašas pašvaldības nodrošināts pakalpojums. [..] Un varbūt arī ir neskaidrība sabiedrībā, vai tas ir bezmaksas pakalpojums (pilnībā finansēts no pašvaldības) vai arī pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt kādu līdzfinansējumu. [..] Piemēram, uzturam pakalpojuma sniegšanas laikā. Ja aprūpes pakalpojums bērniem tiek pilnībā finansēts (50/50 starp valsti un pašvaldību), tad "Atelpas brīdis" ir pilnībā pašvaldības finansēts pakalpojums. Tur ir iespēja noteikt līdzmaksājumu. [..] Es zinu, ka ir bijušas sūdzības par to, ka pašvaldība nosaka līdzmaksājumu, un ir saprotams kāpēc, jo pakalpojums tik tiešām ir dārgs." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Visbeidzot tiek norādīts, ka iedzīvotāji, kas ir pakalpojuma saņēmēji, ir rosinājuši atteikties no atskaišu iesniegšanas par pakalpojuma saņemšanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu un ar to saistīto pārbaudes procesu. Savukārt no atsevišķām pašvaldībām ir izskanējis rosinājums pakalpojumu transformēt kā pabalstu, jo sociālie darbinieki nevar pārbaudīt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

"Pavisam nesen Endziņa kunga vadītajā birokrātijas mazināšanas grupā tika saņemts iedzīvotāju iesniegums par to, ka būtu jāatsakās no atskaitēm, kas ir lieka birokrātija. No pašvaldībām vispār bija viedoklis, ka šo vajadzētu transformēt kā pabalstu, kas tiek izmaksāts caur VSAA. Gan attiecībā uz pilngadīgām personām, gan attiecībā uz bērniem… Dienests nevar pārbaudīt to, vai pakalpojums tik tiešām tiek sniegts tādā kvalitātē, kā tas ir nepieciešams." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Apkopojot ekspertu paustos viedokļus, var secināt, ka, lai gan eksperti pamatā atsaucas uz vienu konkrētu pakalpojumu – "Atelpas brīdis" – tas izgaismo plašākas tendences atbalsta sistēmā kopumā. Eksperti norāda, ka pieejamais atbalsts ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti joprojām ir nepietiekams, ko būtiski ietekmē nevienmērīga pakalpojumu pieejamība dažādās pašvaldībās, kā arī ierobežota pakalpojumu daudzveidība un pieejamība praksē.

3.6. Atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, kas cietuši no vardarbības

Bērniem, kas cietuši no vardarbības (emocionālas, fiziskas, seksuālas, pamešanas novārtā), valsts nodrošina divu veidu pakalpojumus, un tie ir:

• sociālā rehabilitācija dzīvesvietā;

• sociālā rehabilitācija institūcijā.

Sniegtā atbalsta mērķis ir nodrošināt, lai cietušais bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību. Palīdzības nodrošināšanu koordinē nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds".²⁵ Ar plašāku pieejamā atbalsta un pakalpojumu aprakstu iespējams iepazīties "Pētījuma (Ex-ante) veikšana par vardarbības novēršanas sistēmu" Gala ziņojuma nodaļā 10.3. Sniegto pakalpojumu izvērtējums dažādām pakalpojumu saņēmēju grupām.

Ekspertu vērtējums

Eksperti neviennozīmīgi vērtē šobrīd pieejamo atbalstu un pakalpojumus bērniem, kas ir cietuši no vardarbības, jo, lai arī ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, ir palielināts konsultāciju skaits, kopumā atbalsta sistēmā tiek saskatītas nopietnas sistēmiskas problēmas.

"Ja mēs domājam par vardarbībā cietušo bērnu atbalsta sistēmu, tad jūs zināt, ka tā sadalās divās daļās. Mums ir pieci valsts nodrošinātie krīžu centri un rehabilitācija dzīvesvietā. Jāteic, ka par rehabilitāciju dzīvesvietā man nav tādas sliktas ziņas pēdējā laikā. Tur tomēr pamazām situācija iet uz priekšu." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Tas, kas ir forši, atbalsts ir lielāks, nekā tas bija agrāk. Ja agrāk bija 10 psihologa konsultācijas, tad tagad tas var būt līdz 120 konsultācijām vardarbībā cietušiem bērniem." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Rehabilitācija noteiktā formā ir īstenota jau ilgstoši, un šobrīd, manuprāt, ir īstais brīdis izvērtēt, vai tiek sasniegti izvirzītie mērķi. Nepieciešama pieejas dažādošana." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Eksperti norāda uz šādiem izaicinājumiem attiecībā uz pieejamo atbalstu un pakalpojumiem bērniem, kas cietuši no vardarbības:

• Sociālā rehabilitācija dzīvesvietā:

o nevienmērīga pakalpojumu pieejamība;

o bērniem, kas cietuši no vardarbības, pamatā tiek nodrošinātas tikai psihologa konsultācijas;

o ievērojamai daļai psihologu, kas konsultē bērnus, trūkst zināšanu un kompetences darbam ar bērniem, jo īpaši ar pusaudžiem, kas cietuši no vardarbības.

• Sociālā rehabilitācija institūcijā:

o bieži vien bērni, kuri cietuši no emocionālās vardarbības, nonāk institūcijā nevis saņem ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu;

o institūcijas nespēj bērniem nodrošināt drošu vidi;

o institūcijās trūkst pakalpojumu, kas sniedz specializētu atbalstu;

o novecojusi un neefektīva atskaišu sistēma, kas kavē ātru un efektīvu informācijas plūsmu starp iesaistītajiem speciālistiem un institūcijām.

Vērtējot sociālās rehabilitācijas dzīves vietā pakalpojuma ietvaros pieejamo atbalstu, eksperti identificē vairākus savstarpēji saistītus izaicinājumus. Pirmkārt, starp pašvaldībām pastāv nevienmērīga pakalpojumu pieejamība, ko būtiski ietekmē grūtības piesaistīt pakalpojumu sniedzējus.

"Bet ar tādu faktisko pakalpojumu sniegšanu, tur mēs saduramies ar to, cik mums ir speciālistu, konkrēti, psihologu, kas ir gatavi sniegt konsultācijas vardarbībā cietušiem bērniem. Mēs zinām, ka šī ir ļoti smaga mērķa grupa, manas dzīvesvietas tuvumā ir viens vai divi psihologi, kuri ir gatavi strādāt ar šo mērķa grupu. Un es pieļauju, ka citur ir līdzīgi. Un arī pakalpojumu pieejamība. Es negribu teikt, ka pakalpojumi šobrīd nav pieejami, bet es pieļauju, ka kolēģiem pašvaldībās ir diezgan grūti atrast pakalpojumu sniedzēju un to nodrošināt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Otrkārt, bērniem, kuri cietuši no vardarbības, visbiežāk tiek nodrošinātas tikai psihologa konsultācijas. Kā norāda eksperti, psihologa konsultācijas ne vienmēr ir pats piemērotākais atbalsta veids, kas bērnam pēc piedzīvotas vardarbības pieredzes ir nepieciešams. Tāpat tiek norādīts, ka atbalsts ne vienmēr ir nepieciešams uzreiz, jo bērni ļoti atšķirīgi uztver piedzīvoto vardarbības pieredzi. Līdz ar to ir gadījumi, kad ir nepieciešams cita veida atbalsts vai arī psihologa atbalstu ir nepieciešams nodrošināt vēlāk.

"Tas, ka psihologa konsultācija nav panaceja. Nereti tikai ar psihologa konsultācijām cietušiem bērniem nevar palīdzēt. Tas, ko mēs redzam Bērna mājā, kurā nonāk bērni, kuri ir cietuši sevišķi smagos noziedzīgos nodarījumos… Un tad viņi pārmet, ka ne visiem bērniem uzreiz ir vajadzīga tūlītēja rehabilitācija vai psihologa konsultācijas, bet viņiem ir vajadzīgi citi atbalsta veidi." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Treškārt, daļā gadījumu psihologu konsultāciju kvalitāte ir nepietiekama, jo speciālistiem trūkst specifisku zināšanu un profesionālo kompetenču darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem. Eksperti skaidro, ka šāda situācija izveidojusies vairāku iemeslu rezultātā, proti, 2018. gadā, stājoties spēkā Psihologu likumam, psihologi, kuri izglītību bija ieguvuši pirms tam, tika sertificēti uz pārejas noteikumiem. Līdz ar to šobrīd daļa no praktizējošiem psihologiem ir tādi, kas ir ieguvuši izglītību pirms 2018. gada, bet nav veikuši nekādu profesionālo pilnveidi. Turpretī valsts līmenī nav noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek atlasīti psihologi, kas nodrošina konsultācijas vardarbībā cietušiem bērniem. Līdz ar to jebkurš psihologs, kuram ir maģistra grāds, ir tiesīgs nodrošināt šīs konsultācijas. Jāatzīmē, ka saskaņā ar ekspertu sniegto informāciju, šiem psihologiem ir viena raksturīga iezīme, ka tie atsakās veikt psiholoģisko izpēti. Eksperti arī norāda, ka sociālās rehabilitācijas dzīves vietā pakalpojumam ir grūti piesaistīt augsti kvalificētus psihologus, jo noteiktā stundas likme nav konkurētspējīga un atbilstoša tirgus cenai.

"Ik pa brīdim ir baigi forši tie sniedzēji, tādi ļoti labi… Bet ik pa brīdim tie sniedzēji ir baigi švakie. Viņi atstrādā savas stundas, un realitātē nekāda ieguldījuma nav. Bet te mums ir jāņem vērā arī cita lieta, Psihologu likums strādā tikai no 2018. gada, līdz ar to ļoti liela daļa psihologu, stājoties spēkā likumam… Viņi tika sertificēti uz pārejas noteikumiem. Tu tur kaut kad biji dabūjis savu psihologa izglītību un tevi vairāk neviens baigi nemocīja. Tevi sertificē tāpēc, ka tev vienkārši ir tā izglītība. Līdz ar to šobrīd mums ir psihologi, kuriem nav nekāda liela jēga strādāt ar vardarbībā cietušiem bērniem. Un viņiem arī nav nekāda liela vēlēšanās mācīties, jo viņi skaita dienas līdz savai pensijai. Un bieži vien šis valsts pakalpojums ir tā vieta, kur viņi ērti jūtas. Tur nav liela stundas likme, lielākoties nav ambīcijas taisīt savu privātpraksi. Viņi ir noslēguši kaut kādus līgumiņus. Un tā viņi tur figurē. Līdz ar to bērni, kuri nonāk pie šiem psihologiem… Nav izvirzīti kritēriji, ar kuriem psihologiem tie līgumi ir jāslēdz. Faktiski līgumi tiek slēgti ar visiem, kuriem ir maģistra grāds, kuriem ir klīniskā vai konsultējošā psihologa papīrs no Psihologu padomes." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"[Par līguma slēgšanu un sadarbību ar "Latvijas Bērnu fondu"] Ļoti sarežģīts un birokrātisks process, kas darbojas jau vairākus gadu desmitus. Un neviens nav attapis padarīt šo procesu daudz jēdzīgāku, vieglāku, caurskatāmāku… Tādu efektīvāku!" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Un nav arī tā, ka tas bērns aiziet pie psihologa, un uzreiz viss ir labi. Viņš tur iet, ir jēga, nav jēgas. Mēs arī esam ar LM skatījušies uz esošās sistēmas izvērtējumu, vai rehabilitācija, kas ir bērniem, sasniedz to mērķi. Vai tas ir jēgpilni… Jautājums ir par kvalitāti, tāpēc mēs šobrīd mācām (tūliņ būs trešais gads), veicam padziļinātas apmācības psihologiem, kuri strādā rehabilitācijā ar cietušiem bērniem, t.sk. ar bērniem, kuri ir cietuši no seksuālas vardarbības. Speciāli mācām strādāt ar šiem bērniem, kā ieraudzīt, kā spēt saprast… Tas nav viegls darbs, un arī saprast, vai tam bērnam vispār vajag turpināt. Vai tiešām viņam vajag tur iet [pie psihologa]." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Arī vērtējot sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu, eksperti identificē būtiskus izaicinājumus. Pirmkārt, sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu visbiežāk saņem bērni, kuri ir cietuši no emocionālās vardarbības, taču kuriem pēc būtības nebūtību jānonāk institūcijā, bet gan jāsaņem pakalpojums, kas ir pietuvināts ģimeniskai videi. Otrkārt, institūcijām pastāv grūtības bērniem nodrošināt drošu vidi, līdz ar to ir gadījumi, kad bērni institūcijās piedzīvo atkārtotu vardarbību (emocionālu, fizisku, seksuālu). Kā norāda viens no ekspertiem, ir gadījumi, kad bērni institūcijā piedzīvo vēl smagāku vardarbību, nekā atrodoties mājās pie saviem vecākiem. Līdz ar to tiek norādīts, ka pakalpojums ne vienmēr tiek nodrošināts bērna labākajās interesēs. Treškārt, institūcijas pamatā nodrošina dažāda veida brīvā laika pavadīšanas iespējas, taču nespēj nodrošināt specializētus pakalpojumus. Piemēram, lai palīdzētu bērniem tikt galā ar seksuālās vardarbības pieredzi. Turklāt ir novēroti gadījumi, kad tām ir grūtības nodrošināt pat kvalitatīvas psihologa konsultācijas. Saskaņā ar sniegto informāciju Latgales reģionālajā atbalsta centrā "Rasas pērles" ilgstoši pastāvēja grūtības nodrošināt psihologa konsultācijas, jo zemās atlīdzības un centra atrašanās vietas dēļ neviens psihologs nebija gatavs sniegt tajā konsultācijas.

"Un tad ir jautājums, vai bērns, kurš ir piedzīvojis emocionālo vardarbību, vai viņam ir jābūt institucionālā aprūpē? Zinot, ka institucionālā aprūpe ir saistīta ar ļoti daudziem riska faktoriem. To pašu kaitējošo seksuālo uzvedību utt. Ko mēs darām? Mēs bērnu, kurš ir nonācis ļoti neforšā situācijā, mēs viņu ieliekam institucionālā aprūpē, kur beigu beigās risku ir vairāk, nekā tad, ja viņš pakalpojumu varētu saņemt, atrodoties dzīvesvietā." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Viņi ļoti labi ir attīstījuši brīvā laika aktivitātes, viņi ir ļoti labi attīstījuši bērnu disciplinēšanas lietas… Tur viņiem viss ir kārtībā. Bet, ja mēs viņus gribam nosaukt par atbalsta centriem, kur atrodas bērni, kuri ir piedzīvojuši vardarbību un ka viņi 30 vai 60 dienu laikā tur varētu dabūt kaut kādu sociālo rehabilitāciju tieši vardarbības mazināšanā… Es saku, ka nē. Tās ir iestādes, kur nonāk bērni, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar uzturēties savās mājās. Atrod patvērumu šajos centros. Un diemžēl tāpēc, ka tur ir ļoti dažāds bērnu sakopojums ar dažādām pieredzēm, tur reizēm ar bērniem notiek tādas lietas… Iespējams, ka tādas lietas, kur, ja viņi būtu palikuši mājās, viņi to nebūtu piedzīvojuši." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Piemēram, paradokss ir tāds, ka "Rasas pērlēs", tur trīs gadus nebija pat normāla psihologa. Viņi atrodas dikti nomaļā vietā un normāli psihologi vienkārši nebrauc. Ja tās "Rasas pērles" spētu samaksāt, tad iespējams, ka kāds cilvēks atrastos, kurš divas reizes nedēļā būtu gatavs aizbraukt. Bet viņiem arī nebija ar ko samaksāt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tāpat tiek vērsta uzmanība uz to, ka efektīvu atbalsta sniegšanu bērniem, kas cietuši no vardarbības, apgrūtina tas, ka Latvijā vēl aizvien nav pieejama vienota digitālā sistēma, kurā būtu apkopota visa nepieciešamā informācija par bērnu. Kā norāda viens no ekspertiem, vēl aizvien vērojamas situācijas, kad speciālisti atskaites vai slēdzienus sagatavo, rakstot ar roku, nevis elektroniski. Eksperts pauž cerību, ka situācija uzlabosies, ieviešot platformu "DigiSoc".

"Ilgstoši no dienestiem bija informācija par to, ka nav informācijas sistēmas… Faktiski, ka ir arhaiskas atskaites. Mēs strādājām ar roku, bet es ceru, ka šis tiek risināts jaunajā platformā… Tas atvieglotu darbu gan ar atskaitēm, gan ar administrēšanu…" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Lai paaugstinātu sniegtā atbalsta un pakalpojumu efektivitāti, eksperti iesaka šādus risinājumus:

• Nodrošināt caurskatāmu finanšu plūsmu, t.sk. ieviest stabilu un prognozējamu finansējumu aprūpes centriem, to nesaistot ar bērnu skaitu un "vidējā bērna vajadzībām";

• Nodrošināt pakalpojumu elastību un individuālu pielāgojamību bērna vajadzībām;

• Veikt atbalsta centru profilēšanu atbilstoši vardarbības veidiem, nodrošinot bērniem specializētu pieeju;

• Noteikt skaidrus kritērijus psihologiem, kuri bērniem sniedz konsultācijas;

• Paplašināt un dažādot pakalpojumu klāstu;

• Stiprināt ģimenes, kurās aug vardarbībā cietuši bērni.

Pirmkārt, eksperti iesaka radīt sistēmu, kurā ir pārskatāma finanšu plūsma. Proti, lai neveidotos situācijas, kad pašvaldībām tiek ieskaitīti finanšu līdzekļi, taču vēlāk ir grūtības izsekot to izlietojumam. Otrkārt, veikt atbalsta centru profilēšanu atbilstoši vardarbības veidiem. Piemēram, veidojot atsevišķu atbalsta centru, kas specializējas atbalsta sniegšanā bērniem, kas cietuši no seksuālās vardarbības, atsevišķu atbalsta centru, kas specializējas atbalsta sniegšanā bērniem ar uzvedības traucējumiem un atsevišķu atbalsta centru, bērniem, kuri ir bijuši pamesti novārtā un tml., attiecīgi nosakot to kapacitāti atbilstoši specializācijas virzienam. Tāpat tiek pieņemts, ka, iespējams, atbalsta centrus varētu dalīt arī pa dzimumiem. Treškārt, ieviest stabilu un prognozējamu finansējumu aprūpes centriem, to nesaistot ar bērnu skaitu un "vidējā bērna vajadzībām". Ceturtkārt, nodrošināt pakalpojumu elastību un individuālu pielāgojamību bērna vajadzībām, jo bērnu vajadzības pēc speciālistu konsultācijām/terapijas ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, vienam bērnam psihologa konsultācija var būt nepieciešama reizi nedēļā, bet otram – tikai reizi mēnesī.

"Vienā centrā būtu gatavi strādāt ar pieciem bērniem, piemēram, tie būtu seksuāli izmantoti bērni. Tur katram bērnam būtu sava istaba un pietiekami daudz pieaugušo. Tad mums būtu centrs, kur arī varētu būt 15 bērni, un viņi būtu vieglākā vardarbības veidā cietuši. Piemēram, izņemti no ģimenes, jo vecāki strīdas. Nevar sadalīt tos bērnus, un tur ir tā emocionālā vardarbība. Viņiem tur varētu nodrošināt visas reira terapijas, visādus pasākumus… Bet tur neiemaldītos neviens smagais bērns, kas varētu kaut ko izdarīt. Kaut kur varētu būt bērni ar uzvedības traucējumiem. Un iespējams, ka vajadzētu vienu iestādi, kur ir tikai puikas, un vienu iestādi, kur ir tikai meitenes." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Te būtu jāuztaisa tāds godīgs izvērtējums. Kāda veida bērni nonāk krīžu centros? Kādas aktivitātes ir jāveic? Kam psihologu vajag vienu reizi nedēļā, bet kam pietiek ar psihologu tikai vienu reizi trīsdesmit dienās. Kādam to psihologu vispār nevajag." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Piektkārt, nepieciešams noteikt vienotus kritērijus psihologu piemērotības izvērtēšanai darbā ar bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Ekspertu vērtējumā tas būtiski uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un veicinātu vienlīdz kvalitatīvu konsultāciju pieejamību bērniem visā Latvijā. Sestkārt, paplašināt un dažādot pakalpojumu klāstu atbilstoši dažādiem vardarbības veidiem un to smagumam, piedāvājot atšķirīgus pakalpojumu veidus. Piemēram, viens no pakalpojumiem, kam eksperti saskata potenciālu, ir jauniešu atbalsta grupas.

"Droši vien mums ir jāskatās uz atbalsta veidu dažādošanu. Un arī skatīšanos, kad tas ir vajadzīgs. Iespējams, tas nav vajadzīgs uzreiz, varbūt kādam vajadzēs kaut ko mazliet savādāk." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Jāskatās, vai šādas grupas nākotnē varētu veidot arī jauniešiem, kuri ir cietuši. Kuri savstarpēji viens otram palīdzētu. Tas ir tāds attīstības virziens, kurā mēs varētu dažādot šos atbalsta veidus, lai ikviens saskatītu to savu vajadzību. Protams, arī skatoties no vardarbības smaguma, varbūt būs bērni, kuriem nāksies gadu garumā tikt galā ar to traumu." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Visbeidzot, nepieciešams nodrošināt mērķētu atbalstu arī vecākiem. Pirmkārt, vecākiem, kuru bērni cietuši no vardarbības no trešajām pusēm, nodrošināt piekļuvi psiholoģiskajai palīdzībai, tostarp terapijai atbilstoši individuālajām vajadzībām. Eksperti uzsver, ka vecāki ir viens no būtiskākajiem bērna atbalsta resursiem, taču emocionālas traumas gadījumā viņu spēja sniegt nepieciešamo atbalstu ir ierobežota. Otrkārt, vecākiem, kuriem trūkst dažāda veida prasmes, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu.

"Viens no atbalsta veidiem, kas būtu jāstiprina, ir tieši ģimenes stiprināšana… Mēs saskatām, ka nereti šis resurss ir jāstiprina pašam vecākam. Vecākam vajag tās konsultācijas. Vecākam vajag terapiju, jo viņš nav spējīgs būt normālā formā, saprotot, kas ar viņa bērnu ir noticis. Viņi izjūk pa vīlēm. Ja bērnam ir izjucis vecāks, tad viņš nekā nevarēs līdzēt. Un psihologs no malas tam bērnam nelīdzēs." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Kopumā eksperti neviennozīmīgi vērtē šobrīd pieejamo atbalstu un pakalpojumus bērniem, kas cietuši no vardarbības. Lai gan ir novērojamas pozitīvas pārmaiņas, sistēmā joprojām pastāv būtiskas strukturālas nepilnības. Eksperti uzsver, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā ir nevienmērīgi pieejami, bieži aprobežojas tikai ar psihologa konsultācijām un daļai speciālistu trūkst atbilstošu zināšanu un kompetences, kā arī atalgojums (noteiktā stundas likme) nav konkurētspējīgs. Savukārt institūcijās bērniem pastāv augsti riski un trūkst specializēta atbalsta.

3.7. Atbalsts un pakalpojumi bērniem, kam ir uzvedības vai atkarību problēmas

Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā kopš 2018. gada nodrošina SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs", un šī pakalpojuma pieprasījums sabiedrībā nemitīgi aug: 2018. gadā, kad Labklājības ministrija pilotprojekta veidā uzsāka šāda pakalpojuma nodrošināšanu, to saņēma 58 bērni Rīgā, 2022. gadā to saņēma 630 bērni Rīgā, Liepājā un vēl 7 vietās visā Latvijā, 2024. gadā pakalpojumu saņēmuši 355 bērni. Pakalpojuma ilgums ir līdz 180 dienām. Pakalpojums tiek sniegts Rīgā, Liepājā, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Siguldā un Tukumā. Pakalpojuma ietvaros notiek konsultācijas pusaudžiem un viņu ģimenēm, grupu nodarbības vecākiem, motivējošas intervijas, sesijas ar vecākiem vai aizbildņiem, individuālās korekcijas – kognitīvi biheiviorālā terapija, grupu nodarbības pusaudžiem, psihoterapija, ārsta-psihiatra vai narkologa iesaiste, mākslas, sporta un citi pasākumi. Šis pakalpojumu kopums 2023. gadā tika papildināts ar dialektiski biheiviorālo pieeju (DBT), kas tiek piedāvāta kā komplekss pakalpojums bērniem ar kombinētām uzvedības un atkarību grūtībām, un arī šajā pakalpojuma pieejā svarīgs ir darbs ar bērna ģimeni.

Vēl Latvijā ir pieejams bērnu atbalsta speciālista pakalpojums, kura mērķa grupa ir bērni ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku. Pakalpojuma mērķis ir "nodrošināt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, t.sk. ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, atbalstu, kā arī veicināt sadarbību starp institūcijām un speciālistiem mērķtiecīga atbalsta sniegšanai bērniem un viņu vajadzībām atbilstošu resursu piesaistei.²⁶ Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra sagatavoto informatīvo materiālu pakalpojums patlaban tiek sniegts tikai pilotprojekta ietvaros. Sākotnēji pakalpojums tika nodrošināts tikai bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, taču ar 2025. gada oktobri pakalpojums pieejams arī bērniem, kuri dzīvo ģimenē. Saskaņā ar pieejamo informāciju uz 2026. gada 2. februāri bērnu atbalsta speciālista pakalpojumu šobrīd saņem 89 bērni, un pakalpojuma saņemšana ir noslēgusies 13 bērniem.²⁷

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ar izmitināšanu "Foršā māja" ir pieejams bērniem ar uzvedības traucējumiem, kuri cietuši no vardarbības, kopš 2024. gada. Saskaņā ar nodibinājuma mājaslapā sniegto informāciju pakalpojumam Latvijā nav analoga. Pakalpojuma pamatā ir ilgstoša intervence, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem atgūt fizisko un psihisko veselību, lai viņi spētu iekļauties sabiedrībā. Pakalpojuma mērķa grupa ir bērni vecumā no 5-13 gadiem ar nopietnām uzvedības problēmām, kas izpaužas dažādās vidēs, piemēram, dzīvesvietā, izglītības iestādē un plašākā sabiedrībā. Saskaņā ar pieejamo informāciju Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrā ir 8 vietas "Foršā Māja" sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai.²⁸

Bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmu, kuriem ir ļoti nopietnas problēmas, pastāv arī iespēja saņemt individuālo sociālās rehabilitācijas programmu ar izmitināšanu "Meža projekts", ko nodrošina "SOS Bērnu ciemati"²⁹. Taču šo pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem neapmaksā, līdz ar to par tā piešķiršanu var lemt tikai pašvaldības sociālais dienests.

Savukārt bērniem ar atkarību problēmām kopš 2014. gada slimnīcā "Ģintermuiža" ir atvērta stacionāra Pusaudžu narkoloģiskās Motivācijas programma. Programmas darbs tiek vērsts uz pusaudžiem, kuri kaitējoši, pārmērīgi lieto atkarību izraisošas, psihoaktīvas vielas. Programmas ilgums 30 dienas, kuru laikā ar pusaudzi strādā narkologs, bērnu psihiatrs, atkarību profilakses speciālists, mākslas terapeits, fizioterapeits, speciālais pedagogs. Vietu skaits – 6 pacienti³⁰. Saskaņā ar Tiesībsarga 2024. gada ziņojumu un sniegto vērtējumu, nodrošinātais vietu skaits un finansējums šai programmai nav pietiekams, Tā rezultātā pusaudžiem, lai saņemtu pakalpojumu, nākas gaidīt vairākus mēnešus.³¹

Ekspertu vērtējums

Eksperti situāciju attiecībā uz atbalsta pasākumiem un pakalpojumiem bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām vērtē kā ļoti kritisku, jo uzskata, ka Latvijā kopumā trūkst specializētu pakalpojumu. Lai gan iepriekš apkopotā informācija parāda, ka Latvijā ir izveidoti specializēti pakalpojumi šai mērķa grupai, to pieejamība tiek vērtēta kā nepietiekama. Savukārt, speciālistu vērtējumā šādi pakalpojumi tuvākajā laikā nebūs pieejami katrā izglītības iestādē, kā arī nebūs pieejami arī katrā pilsētā, tādēļ gan pašvaldībām, gan vecākiem vajadzētu būt gataviem bērnus ar uzvedības un/vai atkarību problēmām vest uz konsultācijām vai nodarbībām uz citu pilsētu, kur tie ir pieejami.

Eksperti norāda uz vairākiem savstarpēji saistītiem izaicinājumiem atbalsta sniegšanā bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām:

• bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām bieži vien netiek nodrošināts savlaicīgs atbalsts, kā rezultātā pieaug smagu gadījumu īpatsvars. Galvenie iemesli, kādēļ netiek nodrošināts savlaicīgs atbalsts:

o grūtības identificēt atkarības problēmu nopietnību un citas veselības problēmas;

o pieeja, ka bērnam pie bioloģiskajiem vecākiem ir vislabāk un vecākiem ir jādod iespēja mainīties. Diemžēl praksē bērnam un ģimenei nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā ne vienmēr tiek nodrošināts;

o atšķirīga pakalpojumu pieejamība pašvaldībās;

• pastāv grūtības bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām atrast vietu ārpusģimenes aprūpē;

• bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām trūkst atbilstošu pakalpojumu:

o sniegtajiem pakalpojumiem trūkst pēctecības (piemēram, bērniem pēc atkarību ārstēšanas netiek nodrošināta tālāka sociālā rehabilitācija), kas daļēji skaidrojams ar sociālo dienestu darbinieku/ vecāku iesaistes vai informētības trūkumu (piemēram, par iespēju pieteikties uz Bērnu un pusaudžu resursu centra pakalpojumiem), kā arī šo pakalpojumu pieejamību;

o pusaudžiem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām trūkst iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijās, kurās tiktu nodrošināts specializēts pakalpojums šai mērķa grupai.

Turpinājumā iepriekš uzskaitītie izaicinājumi raksturoti padziļināti. Pirmkārt, eksperti vērš uzmanību uz to, ka bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām bieži vien netiek nodrošināts savlaicīgs atbalsts, kā rezultātā ir pieaudzis "smago gadījumu" īpatsvars. Ekspertu ieskatā šāda situācija ir izveidojusies vairāku savstarpēji saistītu faktoru ietekmē. Tas ir gan tāpēc, ka (1) bērniem savlaicīgi netiek identificētas veselības problēmas, gan arī tāpēc, ka (2) bērni netiek pietiekami savlaicīgi izņemti ārā no ģimenes, jo pastāv uzskats, ka vecākiem ir jādod iespēja laboties un mainīt savu vardarbīgo uzvedību, gan arī tāpēc, ka (3) pašvaldības nespēj laicīgi vai vispār nespēj nodrošināt sociālās rehabilitācijas un citus atbalsta pakalpojumus. Kā norāda viens no ekspertiem, daļai vecāku ir grūtības pieņemt, ka bērnam ir kādas veselības problēmas, kuru pamatā ir agresīva uzvedība. Tā rezultātā bērni ļoti novēloti saņem nepieciešamo atbalstu. Savukārt cits eksperts norāda uz to, ka bērni savlaicīgi netiek izņemti ārā no vardarbīgās vides un tā rezultātā rehabilitācijas posmā nonāk daudz vēlāk, nekā tas bija iepriekš. Līdz ar to šobrīd bērniem ir daudz nopietnākas problēmas.

"Viens no izaicinājumiem ir vispār identificēt šīs veselības problēmas, ja tādas ir. Mums ir grūtības ar vecākiem, kuriem ir grūti pieņemt, ka bērnam ir veselības problēmas. Tāpēc tāds agresīvas uzvedības burbulis šobrīd ir ļoti, ļoti milzīgs. Mēs saņemam simtiem iesniegumu. Un tie ir par maziem bērniņiem, četrus, piecus gadus veciem. Un nereti tas ir arī izpratnes jautājums, jo tik mazi bērni nav vardarbīgi, bet viņi var būt agresīvi. Un viņiem ir viņu vecumposms – košana, speršana, krišana pie zemes. Un te ir mūsu atbildība izglītot speciālistus, izglītot vecākus par pazīmēm, kas kuram vecumposmam ir atbilstošas. Šobrīd situācija ir ļoti, ļoti eskalēta." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Kādreiz reakcija bija daudz ātrāka un veiklāka, mēs kaut kā spējām izķert, kad gadījums vēl nav tik sarežģīts. Jo bērni bija mazāki… Ja mēs vardarbību skatāmies kā sociālu parādību, tad tai ir tādi trīs posmi – prevencija, atklāšana un rehabilitācija. Šobrīd rehabilitācijas posmā nonāk daudz vēlāk atklāti bērni. Viņi nonāk ar daudz lielākām problēmām." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Otrkārt, eksperti norāda, ka pastāv nopietnas grūtības bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām atrast vietu ārpusģimenes aprūpē, jo ne audžuvecākiem, ne krīzes centriem nav nepieciešamās kapacitātes strādāt ar bērniem, kuriem ir tik sarežģītas un kompleksas problēmas. Eksperti norāda, ka audžuģimenes atsakās uzņemt šādus bērnus ģimenē, jo tās baidās, ka nespēs nodrošināt nepieciešamo aprūpi, attiecīgi tiks radīts apdraudējums jau ģimenē esošajiem bērniem. Līdzīgi arī krīzes centri izvairās uzņemt šos bērnus, jo tām trūkst piemērotu telpu un darbinieku šādu bērnu uzņemšanai. Turklāt, kā norāda viens no ekspertiem, tās arī nav motivētas šādu bērnu uzņemšanai, jo par visiem bērniem no valsts tiek saņemta vienāda atlīdzība.

"Viens ir tas, ka bērnus ar atkarībām un uzvedības traucējumiem neņem ne audžuģimenes, ne arī aprūpes iestādes. Ir situācijas, kad bāriņtiesa nespēj atrast vietu, kur šim bērnam būt, jo aprūpes iestādē mēs domājam par citiem bērniem, mēs šo neņemsim. Audžuģimenes neņem, jo tam bērnam jau velkas līdzi viņa vēsture. Sabiedēšana ar to, ko viņš ir izdemolējis. Mums daļa ārpusģimenē esošo bērnu ir atkarīgi jau gadiem." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Tikai specializējoties, kā arī apzinoties, ka atkarības un uzvedības problēmas ir vardarbības sekas. Mēs nevaram pateikt, ka mēs esam centrs pret vardarbību, bet pēkšņi neņemt šādu bērnu kategoriju, kuri šādā veidā uzvedas, jo viņi ir cietuši no vardarbības. Tas ir klaji neloģiski, bet es viņus arī saprotu. [..] Skaidrs, ka tas ir sarežģīti. Skaidrs, ka tas ir šausmīgi, šausmīgi grūti." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Krīžu centri ir ieinteresēti, lai viņiem būtu vairāk bērnu galviņu, lai centri ir pilni un varētu samaksāt saviem darbiniekiem. Ja "Valdardzē" ir 22 vietas, un viņi savu dzīvi plāno tā, lai viņi varētu samaksāt algas saviem darbiniekiem, viņiem nepārtraukti vajag tos 22 bērnus. Ja viņiem kādu dienu nebūs 22 bērni, tad viņi nevarēs visiem saviem darbiniekiem nodrošināt algas. Un, protams, tu nevari darbā noturēt labu speciālisti, ja tu viņam nevari katru mēnesi garantēt algu." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Treškārt, eksperti uzsver, ka bērniem ar uzvedības un/vai atkarību problēmām trūkst specializētu pakalpojumu. Viskritiskāk specializētu pakalpojumu trūkums tiek izjusts krīzes intervences posmā, kad bērni ir jau ar ļoti nopietnām un kompleksām uzvedības un/vai atkarību problēmām un atbalsts nodrošināms institūciju līmenī, ietverot gan ārstēšanu, gan sociālo rehabilitāciju:

"Piemēram, par atkarīgajiem jauniešiem. Mums ir uztaisīts, ka viņiem ir piespiedu ārstēšana, bet ir jautājums par sociālo rehabilitāciju pēc tam. Nav šo pakalpojumu. Tieši sociālo pakalpojumu joma ir tā lielākā problēma." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Organizācijas iezīmē, ka trūkst specializēto pakalpojumu gan psihiatrijā, uzvedības analīzē, gan intensīvajā rehabilitācijā. Jūs noteikti esat dzirdējušas par nosacīti obligāto pakalpojumu – bērnu ārstēšanu, kuriem ir atkarību problēma. Mums sistēmiski trūkst sasaistes! Ja bērns ir ārstējies, tad viņam visticamāk būs nepieciešama ilgstoša rehabilitācija. Bet šāds pakalpojums jau ilgstoši nav pieejams Latvijā." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Mums ir pieņemts regulējums par piespiedu ārstēšanu, bet tas šobrīd nestrādā. Un mums arī nav pietiekami daudz vietu, kur varētu šos bērnus uzņemt. Mums ir tik, cik ir vietas Ģintermuižā. Mums ir piecas valsts finansētas vietas motivētiem bērniem. Bet mēs zinām, ka tā motivācija ir tāda – es šodien esmu motivēts, bet rīt eju ārā. Un viņu arī izlaiž, viņš aiziet tālāk. [..] Ja par atkarībām, tad mums vajadzētu saprast, kā mēs varam nodrošināt kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu bērnam, kurš nav motivēts. Četrpadsmitgadnieks nebūs motivēts." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Ekspertu vērtējumā, lai risinātu esošo situāciju, reģionu līmenī būtu nepieciešams veidot specializētas sociālās rehabilitācijas institūcijas, piemēram, pusaudžiem ar augstiem un ļoti augstiem riskiem. Eksperti norāda, ka veidojot šāda veida institūcijas, nepieciešams:

• spēt precīzi noteikt bērna vajadzības;

• izveidot atbilstošu infrastruktūru (piemēram, individuālas istabas ar necaursitamiem logiem);

• nodrošināt atbilstošu personālu (darbinieku skaits, kompetences).

Jāatzīmē, ka atsevišķi eksperti norāda, ka nacionālā līmenī jau šobrīd ir uzsākts projekts, kura laikā paredzēts izveidot speciālu institūciju tieši šai mērķa grupai. Līdz ar to eksperti pauž cerību, ka tā nākotnē spēs risināt bērnu ar uzvedību un atkarību problēmām problemātiku.

"Bet es jau minēju, mums trūkst institūciju. Institūcijas nav tas labākais, bet mēs redzam, ka arī citās ES valstīs ir institūcijas. It īpaši pusaudžiem ar augstiem riskiem pirms vēl kaut kādu kriminālnoziegumu izdarīšanas. Jā, varbūt piespiedu pakalpojums, tas neskan smuki, bet nereti bez tā neiztikt. Vecāki saka, ka viņi nespēj ietekmēt savu pusaudzi, viņi lūdz palīdzību, jo viņi netiek galā. Iespējams, būtu jāveido reģionālas bērnu iestādes ar koncentrētiem resursiem. [..] Ir skaidrs, ka pašvaldība viena nevarēs piesaistīt tādus speciālistus. Vismaz reģionu līmenī būtu jādomā par šādu institūciju veidošanu. Domājot arī par fondu finansējuma piesaisti infrastruktūras izveidei." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Skaidrs, ka smagie gadījumi būtu jāliek daudz mazākos centros, ar vieglāk pārskatāmām telpām, ar vairāk darbiniekiem, ar specifiskāk izglītotiem darbiniekiem. Tas arī būtu tas risinājums. Tikai tādā veidā to var izdarīt. Es zinu, ka viņi jau gadu desmitiem par to runā." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Tur ir vajadzīgas ļoti specifiskas iestādes. Es zinu, ka šobrīd ko tādu jau veido. Tādu terapeitisko centru… Bet tas viss ir veidošanās stadijā. Mums ir jāgaida laiks, kamēr mēs tiksim līdz tādai iestādei. Cerams, ka tā būs laba iestāde. Tur būtu jānonāk šiem smagajiem bērniem. Kur ir blakus psihiatri, kur ir no iekšpuses neizsitami logi. Ceļot māju, jau ir paredzēts, ka tur būs bērns ar smagiem uzvedības traucējumiem. Bet šobrīd sanāk, ka krīžu centri ir spiesti tikt galā ar šo. Atkal, tas neizslēdz, ka tas smagais bērns ir cietis no vardarbības. Bet ir jāspēj salīmeņot, vai viņš ir tikai maziņš trīspadsmitgadnieks, kas saka tikai rupjus vārdus un sper pa sienu, vai tas ir četrpadsmitgadnieks, kurš jau trīs gadus ir padzīvojis Origo." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tāpat pakalpojumu trūkums ir izteikti jūtams tajā posmā, kad bērnam problēmas jau ir identificētas, taču tās vēl ir salīdzinoši agrīnā stadijā un būtu mazināmas ar mērķētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem dzīvesvietā. Piemēram, mentora pakalpojumu, psihiatra un atkarību speciālista konsultācijām. Eksperti šajā posmā izceļ divus galvenos izaicinājumus: pirmkārt, sabiedrības nevēlēšanos atzīt atkarību problēmu esamību bērnu un jauniešu vidū un attiecīgi arī palīdzības nepieciešamību; otrkārt, nepietiekamu pakalpojumu pieejamību. Ilustrējot nepietiekamo atbalstu bērniem ar uzvedības traucējumiem, eksperti norāda uz absurdu un nepieņemamu situāciju, kas dažkārt novērota pašvaldībās, kad bērns neapmierinošas uzvedības dēļ uz noteiktu laiku tiek izslēgts no izglītības iestādes, taču šajā laikā neseko nekāda veida atbalsts, lai risinātu bērna uzvedības problēmas.

"Pirmkārt, ieraudzīt un atzīt, ka mums ir [problēmas, kas jārisina]. Mums šobrīd ir grāvja politika – ļoti, ļoti sliktie lietotāji, ļoti, ļoti vardarbīgie bērni. Un tad ir visi pārējie. Par pārējiem mēs nedomāsim, jo kamēr viņš nav nonācis smagajā galā, tikmēr mēs visi dzīvojam laimīgi." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Tas pats mentora pakalpojums, kas bija sociālajiem dienestiem. It kā pakalpojums ir, bet ir kaut kādi iemesli, ka tas netiek efektīvi iedots. Pie tā ir jāstrādā." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Bērnu var atstādināt no skolas uz vienu mēnesi, bet nav atbalsta, lai viņam koriģētu šo uzvedību. Tas ir atkarīgs no pašvaldības, ir jau arī tādas, kas kaut ko dara. Bet pamatā jau nav šī atbalsta tik lielā mērā, kā to vajadzētu." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Ekspertu vērtējumā šajā posmā bērniem jo īpaši nozīmīgs atbalsts ir kvalitatīvs un ilglaicīgs mentora vai atbalsta personas pakalpojums. Eksperti to skaidro ar bērnu nepieciešamību sajust piederības sajūtu un to, ka kāds par viņiem izrāda patiesu interesi. Tāpēc eksperti pauž cerību, ka BAC jaunais bērnu atbalsta speciālista pakalpojums paplašināsies un to nākotnē būs iespējams nodrošināt daudz plašākam bērnu lokam.

"Tiešs kontakts, faktiski līdzgaitnieks. Mentors, līdzgaitnieks, draugs, pavadonis… [..] Tas, ko mēs redzam no prakses, visbiežāk atkarību grūtības ir tāpēc, ka bērns nav zinājis, kur sevi likt un realizēt. Viņš nevienam nav vajadzīgs. Viņš to zina, viņš ir mētāts no/līdz. Viņš ir uzaudzis vardarbīgās attiecībās, viņš nav paspējis atrast sev uzticamības personu. To mēs arī bieži sakām par aprūpes iestādēm, tās ir tādas mazas, komfortablas viesnīcas, bet tu nevienam tur cilvēciski neesi vajadzīgs. Mēs saskaramies ar to, ka šiem bērniem nav cilvēciska kontakta. Viņi meklē kontaktu ar vienaudžiem… Tās ir bandas. [..] Un tas ir saprotami, ņemot vērā šo pieredzi un vajadzību piederēt. Viņi pieder noteiktai grupai, viņi lieto, viņi veic likumpārkāpumus, jo tā ir vide, kas viņus pieņem. Un valsts līmenī mēs saskaramies ar pakalpojumu neesamību, tieši domājot par atkarību ārstēšanu." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Atbilstošu pakalpojumu vai instrumentu trūkums novērots arī prevences posmā. Ekspertu ieskatā, pirmkārt, pēc iespējas ātrāk nepieciešams izglītības iestādēs ieviest vardarbības mazināšanas programmu. Otrkārt, izglītot vecākus par bērnu vajadzībām un uzvedību katrā no vecumposmiem, kā arī speciālistus par to, kā atpazīt agresīvu bērnu uzvedību. Treškārt, nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un pusaudžiem.

"Manuprāt, NVO un skolu uzdevums ir ieviest (ar septembri) vardarbības mazināšanas programmas skolās. Tas varētu dot kādus rezultātus. Manuprāt, bērni un vecāki ir masveidā jāmāca." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Mēs pirms pusotra gada veicām skolēnu aptauju, tur bija vairāk nekā 8 000 jauniešu. Un viens no pirmajiem iemesliem, ko minēja ļoti liela daļa bērnu, kāpēc sāk lietot vai rodas uzvedības grūtības… Viņiem nav vietas kur būt, viņiem nav saturīgs brīvā laika pavadīšanas veids… Viņi salasās aiz šķūnīšiem un lieto." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Ja mums būs resurss un laiks, mēs skatāmies tādā virzienā, ka mēs varētu organizēt apmācības mūsu pacientiem. Tam lielākajam galam, kuri paši drīz kļūs par vecākiem. Iedodot vismaz kaut kādas pamatzināšanas, jo reizēm tik tiešām izskatās ļoti skumji." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Apkopojot ekspertu viedokļus, secināms, ka nepieciešams attīstīt plaša spektra pakalpojumu klāstu bērniem, kam ir uzvedības vai atkarību problēmas, kas aptvertu gan preventīvus risinājumus agrīnai risku mazināšanai, gan intensīvus un mērķētus atbalsta pasākumus smagos un kompleksos gadījumos.

3.8. Ārpusģimenes aprūpes nodrošinājums

No 2026. gada janvāra ieviestas vairākas izmaiņas, kas skar audžuģimenes, aizbildņus un adoptētājus. Veikto izmaiņu mērķis ir stiprināt ģimenes/personas, kas nodrošina atbalstu ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem, vienlaikus mazināt šo bērnu nonākšanu institucionālajā aprūpē.

Veiktās izmaiņas no 2026. gada 1. janvāra:

• paaugstināts pabalsts audžuģimenē ievietotā bērna uzturam un atlīdzība audžuģimenēm (t.sk. arī specializētajām audžuģimenēm)³²;

• palielināts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, kā arī atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu³³;

• noteikts, ka valsts veiks obligātās sociālās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem, nodrošinot viņu apdrošināšanu pensijas, bezdarba un invaliditātes gadījumiem³⁴;

• aizbildņiem un adoptētājiem ir noteiktas tiesības saņemt individuālajām vajadzībām pielāgotas speciālistu konsultācijas un pakalpojumus. Turklāt šāds atbalsts nepieciešamības gadījumā būs pieejams arī ģimenes bioloģiskajiem bērniem, īpaši situācijās, kad rodas grūtības ar uzņemtā bērna integrāciju ģimenē³⁵;

• pārskatīti valsts pabalsti sakarā ar bērna adopciju.

Galvenās izmaiņas attiecībā uz audžuģimenēm: (1) pabalsts audžuģimenē ievietota bērna uzturam par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb šogad 390 eiro mēnesī (iepriekš – 215 eiro); par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb šogad 468 eiro mēnesī (iepriekš – 258 eiro); (2) atbalsts specializētajām audžuģimenēm, sākot ar 2026. gadu, ir 1560 eiro mēnesī (iepriekš 860 eiro mēnesī); (3) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu par viena bērna aprūpi ir 35% apmērā no minimālo ienākumu mediānas un to pārskata katru otro gadu (noteikti papildu koeficienti par lielāka skaita bērnu aprūpi).³⁶

Galvenās izmaiņas attiecībā uz aizbildņiem: (1) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu noteikts tādā pašā apmērā kā audžuģimenēm (50% vai 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas atkarībā no bērna vecuma) un 2026. gadā sasniedz 390 un 468 eiro mēnesī; (2) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu noteikta 35% apmērā no minimālās ienākumu mediānas un šogad ir 298 eiro mēnesī (pārskata katru otro gadu); (3) nestrādājošos aizbildņus valsts apdrošina pensijai, bezdarba un invaliditātes gadījumam.³⁷

Savukārt gan aizbildņiem, gan adoptētājiem, gan arī viņu bioloģiskajiem bērniem, ja ir nepieciešams, tagad ir tiesības saņemt individuālajās vajadzībās balstītu speciālistu konsultācijas un pakalpojumus, kas palīdz veicināt bērna attīstību, emocionālo labklājību un ģimenes stabilitāti (piemēram, kanisterapiju un logopēda konsultācijas). Saskaņā ar pieejamo informāciju, izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vienlīdzīgāku pieeju starp dažādajām uzņemošo ģimeņu formām.³⁸

Ekspertu vērtējums

Ekspertu vērtējumā situācija Latvijā ārpusģimenes aprūpes jomā ir kritiska. Saskaņā ar ekspertu sniegto informāciju bērni dažādu iemeslu dēļ (vardarbības ģimenē, t.sk. pamešanas novārtā dēļ) nonāk ārpusģimenes aprūpē, taču izveidotā sistēma nespēj nodrošināt viņiem atbilstošu un pietiekamu atbalstu, jo audžuģimenēm un sociālās rehabilitācijas institūcijām trūkst kapacitātes. Īpaši problemātiska situācija ir ar bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām, kā arī pusaudžiem, jo audžuģimenes šos bērnus savā aprūpē uzņem nelabprāt, un arī gadījumos, kad tas notiek, nereti no aprūpes atsakās, jo nespēj tikt galā ar bērna aprūpi. Tāpat arī sociālās rehabilitācijas institūcijas Latvijā lielākoties nav piemērotas šādu bērnu vajadzībām un pamatā uzņem bērnus, kas ir cietuši no emocionālās vardarbības, taču kuriem pēc būtības būtu nepieciešams nodrošināt tikai ģimeniskai videi pietuvinātu ārpusģimenes aprūpes formu.

"Un es gribu teikt, ka mēs neesam mazliet krīzē, mēs esam akūtā krīzē saistībā ar pakalpojumu nodrošināšanu (ārpusģimenes pakalpojumu). Kā Jūs zināt, DI procesa laikā tika likvidēta lielākā daļa bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu. Tas bija ar mērķi, ka bērni būs audžuģimenēs vai aizbildņu ģimenēs. Tiks reformēta audžuģimeņu sistēma, t.sk., izveidojot specializētas audžuģimenes bērniem ar uzvedības traucējumiem, bērniem ar atkarību riskiem, it īpaši pusaudžiem. Šis nav īstenots, mums nav šādu specializētu audžuģimeņu. Mēs redzam, ka samazinās audžuģimeņu skaits, taču palielinās bērnu skaits, kas nonāk institucionālajā aprūpē, kuras mums faktiski nav. Mums katastrofāli trūkst vietas." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Tas, kas mani šobrīd visvairāk sāpina, tie bērni, kuriem būtu tik tiešām jānonāk šajā ārpusģimenes aprūpes formā, diemžēl nonāk institucionālajā aprūpē, jo audžuvecāki no viņiem atsakās. Nevis tā, ka viens atsakās, un tad viņš aiziet uz to institūciju, bet gan viens, otrs un trešais… Tā sistēma neparedz bērnam draudzīgu pieeju vai pieeju, kas ir balstīta bērna labākajās interesēs. Tur tomēr saulītē tiek ielikts audžuvecāks. [..] Viņiem ir aizvien lielākas pretenzijas par to, kādi ir bērni. Un beigu beigās tie bērni, kuriem visvairāk būtu nepieciešama ģimeniskā aprūpe, piemēram, bērni, kuriem ir kaitējoša seksuāla uzvedība, bērni, kuri ir piedzīvojuši vardarbību, un šīs vardarbības rezultātā reizēm viņu uzvedība ir ļoti grūti koriģējama, izprotama vai tā ir mulsinoša… Ar tādiem bērniem viņi nav gatavi strādāt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Vērtējot notikušās izmaiņas, eksperti atzinīgi novērtē to, ka ir notikusi politiska izšķiršanās par atbalsta palielināšanu ārpusģimenes aprūpes jomai, tostarp, ka no 2026. gada pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai tiek sasaistīts ar minimālo algu valstī.

"Palielinot šo materiālo atbalstu, ir izdevies panākt atsevišķu pabalstu piesaisti šai ienākumu mediānai, kas tomēr nozīmē regulāru pārskatīšanu. Lai gan Latvijā nepastāv pabalstu indeksācija, kas ir citās valstīs, tad šis ir tas virziens, kur mēs tomēr virzāmies līdzi ienākumu izmaiņām. Mēs saprotam, kas notiek ar kopējo ienākumu līmeni. Man liekas, ka tas ir pareizais virziens. Tieši tāpēc bija jānostiprina atskaites punkts, ko mēs pārskatām. Un tas ir labs veids, kā to izdarīt." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Ņemot vērā iepriekš raksturoto situāciju, eksperti kopumā tomēr skeptiski vērtē ieviestās izmaiņas, uzsverot, ka ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas. Viņu ieskatā nav pietiekami ar finansiālā atbalsta palielināšana audžuvecākiem un aizbildņiem un individuālās vajadzībās balstītu pakalpojumu nodrošināšanu aizbildņiem un adoptētājiem (t.sk. viņu bioloģiskajiem bērniem), lai situācija ārpusģimenes aprūpes jomā būtiski uzlabotos. Turklāt atsevišķi eksperti izsaka bažas par finansiālā atbalsta palielināšanu aizbildņiem. Bažas ir saistītas ar to, ka nereti par aizbildņiem kļūst vecvecāki vai citi tuvi radinieki, kuru dzīves modelis bieži vien būtiski neatšķiras no bērnu bioloģisko vecāku modeļa, taču pret aizbildņiem netiek izvirzītas tik stingras prasības kā pret audžuvecākiem, kā arī aizbildņu ģimenes netiek tik daudz uzraudzītas no sociālo darbinieku un bāriņtiesas pārstāvju puses kā audžuvecāku ģimenes. Līdz ar to pastāv risks, ka bērns nonāks ļoti līdzīgā vidē.

"Šogad tika palielināta atlīdzība par audžuģimenes pienākuma pildīšanu, arī par aizbildņa pienākuma pildīšanu, bet nav sagaidāms, ka situācija strauji uzlabosies. Mēs redzam statistiku, ka 2024. gadā turpat 20% audžuģimeņu nav uzņēmušas bērnus. Tās noveco, ir nogurušas, un neuzņem bērnus. Un vēl ir satraucoša tendence, ka bērni tiek pārvietoti no dažādām formām, vai no vienas audžuģimenes uz otru, kas nav labvēlīgi bērna attīstībai. Un saistībā ar to, ka bērnu nav kur likt, bērni tiek izņemti no ģimenes un ievietoti krīzes centrā. Un tur viņi paliek vairāk nekā divus mēnešus, jo viņus nav kur tālāk likt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Ir bažas par dāsno atbalstu aizbildņu ģimenēm, jo aizbildņu ģimenēm nav tādas uzraudzības un prasības kā pret audžuģimenēm. Un, ja tā ir kāda atkarību ģimene, tad vecmāmiņa nemaz nav tik ļoti tālu stāvoša no tādām pašām atkarībām kā mātei, kurai bērns ir noņemts. Ir nepieciešams pieskatīt šīs aizbildņu ģimenes, jo dāsnais atbalsts var novest tālāk krīzē." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Salīdzinot valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju ekspertu viedokļus, iezīmējas būtiskas atšķirības. Valsts pārvaldes eksperti ārpusģimenes aprūpes sistēmu un tajā īstenotās izmaiņas vērtē pozitīvāk nekā sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Apkopojot ekspertu viedokļus, secināms, ka ārpusģimenes aprūpes sistēmai nepieciešami uzlabojumi, jo pastāv būtiskas grūtības nodrošināt atbilstošus pakalpojumus bērniem, īpaši tiem, kuriem ir uzvedības vai atkarību problēmas. Problēmas novērotas gan audžuģimeņu, gan aprūpes centru kapacitātes ierobežojumu dēļ.

3.8.1. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumi audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem

Ekspertu vērtējumā nepieciešams pārskatīt ārpusģimenes aprūpes centru sniegto pakalpojumu klāstu, saturu un pieejamību. Viņu ieskatā, lai arī sākotnējā centru ideja ir bijusi konceptuāli pamatota, tā vairs neatbilst mūsdienu realitātei un aktuālajām vajadzībām.

"Jāatzīst, ka atbalsta centri kā veidojumi ir bijuši ļoti labi izveidoti… Idejiski viņi tika veidoti, lai sniegtu atbalstu uzņemošajām ģimenēm. Tas ir noticis pirms sešiem, septiņiem gadiem." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Kā Jūs zināt, šos atbalsta centrus ir veidojušas NVO. Bija politiskais uzstādījums, ka šīs organizācijas ir tuvāk audžuģimenēm, aizbildņiem un tās labāk izpratīs viņu vajadzības. Bet mēs redzam, ka ārpusģimeņu atbalsta centru un viņu sniegto pakalpojumu kvalitāte un intensitāte atšķiras. Noteikti pie šīs sistēmas izlīdzināšanas… droši vien ir izaicinājums turpmāk strādāt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Eksperti norāda uz vairākām būtiskām problēmām ārpusģimenes aprūpes centru darbībā:

• Ārpusģimenes aprūpes centriem pietrūkst bērnu interesēs balstīta skatījuma;

• Trūkst vienota standarta, kas noteiktu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbību:

o starp ārpusģimeņu aprūpes atbalsta centriem būtiski atšķiras pakalpojumu kvalitāte un intensitāte;

o trūkst noteikts minimālo pakalpojumu klāsts, kas katram centram jānodrošina;

• Neefektīvs finansēšanas modelis:

o ārpusģimenes atbalsta centros tiek ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, taču tie neattaisnojas;

o atbalsta centriem būtiski palielinājies administratīvā darba apjoms, kas samazina laiku tiešo uzdevumu veikšanai.

Pirmkārt, no ekspertu sniegtās informācijas izriet, ka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbība galvenokārt ir vērsta uz audžuvecāku, aizbildņu un adoptētāju atbalstu, nevis uz bērnu vajadzībām. Eksperti uzsver, ka šāda pieeja nav atbilstoša, jo sistēmai kopumā jābūt orientētai uz bērna interesēm un labbūtību.

"Tas, kas šobrīd ir mainījies, ko mēs šobrīd redzam, arvien vairāk mēs paši kā valsts skatāmies uz šo atbalsta centru darbu caur bērnu prizmu. Tātad, vai viņu darbs realitātē sasniedz ne tikai audžuģimeni, uzņemošo ģimeni, bet sasniedz arī bērnu." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Otrkārt, eksperti norāda, ka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbībā trūkst vienota standarta, kas skaidri noteiktu to funkcijas un darbības principus. Tā rezultātā starp centriem pastāv būtiskas atšķirības gan sniegto pakalpojumu kvalitātē, gan intensitātē. Lai gan ir noteikts minimālais pakalpojumu klāsts (centriem ir jānodrošina sociālais darbinieks un psihologs), vienota standarta trūkums veicina nevienlīdzīgu atbalsta pieejamību dažādās teritorijās. Pēc ekspertu novērotā daļa no centriem strādā veiksmīgi, piemēram, Liepājā un Smiltenē, tie aktīvi iesaistās dažādos projektos un meklē jaunas pieejas kā piesaistīt un atbalstīt audžuvecākus. Tomēr ne visi centri ir tādi.

"Tas, kas mums ir vajadzīgs, arī kā valstij pārliecināties, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju un iespēju ģimenēm un bērniem, kuri ir ārpusģimenes aprūpē, neatkarīgi no vietas, kur viņi ir. Vai tā ir Liepāja, Daugavpils vai Ventspils, gan pakalpojumu pieejamībā, gan arī kvalitātē. Tas ir tas mūsu uzdevums, lai mēs atbalsta centrus liktu arī tajā kvalitātē. Šis ir ļoti, ļoti svarīgi. Valsts ir tā, kas šo funkciju ir deleģējusi, mums ir jābūt vienotiem standartiem. Jo ne ģimenēm, ne bērniem nav jācieš atkarībā no tā, pie kura atbalsta centra viņi ir tikuši." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Es no kolēģiem esmu dzirdējusi, ka lielākā problēma ir tā, ka nav vienotas prasības un kritēriji, kā šie atbalsta centri strādā. Līdz ar to katrs strādā tā, kā uzskata [par vajadzīgu]. Tā ir problēma." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un arī ļoti daudzplākšņains. No vienas puses, tādi centri bija vajadzīgi. Tas ir viennozīmīgi. Bet tas, kas tur ir pietrūcis, un tas noteikti ietekmē to kvalitāti, tas ir kaut kāds minimālais pakalpojumu saraksts, ko katrs centrs nodrošina. Šobrīd katrs centrs dzīvo savu dzīvi, un daži no viņiem ir ļoti veiksmīgi. Piemēram, SAIF Liepājā un SAIF Vidzemē. Viņi piedalās projektos, viņi nepārtraukti pilnveidojas, viņi mēģina atrast jaunas pieejas, piesaistīt jaunus audžuvecākus. Viņi mēģina ar viņiem darboties. Tur tā dzīve pietiekami raiti rit uz priekšu." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Treškārt, eksperti norāda uz neefektīvu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru finansēšanas modeli, uzsverot, ka tajos tiek ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi, taču to atdeve ir nepietiekama. Eksperti norāda, ka administratīvā sloga palielināšanās un neefektīva pieeja administrēšanā būtiski palielina centra darbinieku noslodzi, samazinot laiku un resursus pamatuzdevumu īstenošanai, proti, lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu.

"Šī ir tā ēnas puse, kurā mēs liekam un liekam to atbalstu, bet nevaram saprast, kāpēc notiek tā, kā notiek. Kas ir tie iemesli? Un arī signāli no atbalsta centriem ir ļoti atšķirīgi. Cits saka: "Nāciet un paņemiet paši; viss ir tik slikti, tik šausmīgi; viss ir tik grūti un neiespējami." Ja mēs esam izveidojuši sistēmu, kurā ir kaut kas tik ļoti neiespējami, varbūt kaut kas ir jāmaina? Pieeja, veids… Jo esošais sevi neattaisno. Mums ir ļoti lielas grūtības šobrīd." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Mēs redzam, ka gadu gaitā atbalsta centri ir apauguši ar īstenojamajām aktivitātēm, kas nes līdzi arī administratīvo darbu. Un viņiem arī šis ir pieaudzis. Nav pārskatīts esošais finansēšanas modelis. Mēs jau pagājušā gadā kopā ar atbalsta centriem uzsākām strādāt, definējot kas tad ir atbalsta centrs. Kāda ir tā loma šī brīža realitātē, nevis tajā, kad atbalsta centri tika izveidoti. Es gribu teikt, ka atbalsta centriem noteikti ir jābūt kā atbalsta veidam. Bet šobrīd mums ir jādomā, vai finansēšanas modelis, kāds ir šobrīd, kā atbalsta centri saņem valsts finansējumu, vai tas sevi šobrīd attaisno. Vai arī mēs skatāmies, ka tas būtu jāpadara vieglāks, vieglāk administrējams. Nereti atbalsta centri spiesti ļoti daudz resursus ieguldīt tādā administrēšanā." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Apkopojot ekspertu viedokļus, secināms, ka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri ir nepieciešami, taču to darbībai jābūt skaidri orientētai uz bērna interesēm. Vienlaikus valstī nepieciešams ieviest vienotu atbalsta pakalpojumu standartu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, kas nodrošinātu konsekventu pakalpojumu klāstu un kvalitāti. Tāpat nepieciešams pārskatīt to finansēšanas modeli, padarot to efektīvāku un administratīvi vienkāršāku.

3.8.2. Risinājumi, lai veicinātu uzņemošo ģimeņu veidošanos

Ekspertu skatījumā, lai veicinātu uzņemošo ģimeņu veidošanos, nepieciešams komplekss un savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver:

• pāreju uz audžuģimeņu profesionalizāciju:

o audžuģimeņu specializācija (bērni ar īpašām vajadzībām, bērni ar uzvedības traucējumiem, bērni ar atkarībām, pusaudži);

o diferencēta samaksa (atkarībā no mērķa grupas, ar kuru strādā);

• plaša un pieejama atbalsta pakalpojumu klāsta nodrošināšanu, tostarp atbalsta ģimeņu attīstīšanu audžuvecākiem;

• mērķtiecīgu un regulāru izglītojoši informatīvo kampaņu īstenošanu.

"Viens ir teikt, ka tā ir misija. Īstermiņā tā var būt misija, bet ilgtermiņā tas tik tiešām ir darbs, kas arī attiecīgi būtu jāatlīdzina. Pie tam tas ir smags darbs. Turklāt ņemot vērā bērniņus, kas nāk aizvien sarežģītāki. Mainoties pasaulei un sabiedrībai, manuprāt, tas būtu tikai korekti. Turklāt, ja tās būtu profesionālas audžuģimenes, tad tās arī būtu daudz apmācītākas un kompetentākas. Es tā gribu cerēt. Ja mēs izveidotu pareizu sistēmu, tad te būtu supervīzija, uzraudzība tādā pozitīvā nozīmē, veidojot šādu sistēmu." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Audžuģimeņu profesionalizācija

Eksperti ir vienisprātis, ka Latvijā nepieciešama pāreja uz audžuģimeņu profesionalizāciju, jo no tā būtu ieguvumi gan bērniem, gan pašām audžuģimenēm. Tas tiek pamatots ar šādiem argumentiem:

• labāka situācija bērniem, kas nonāk audžuģimenēs:

o bērniem tas nodrošinātu nepārtrauktu un specializētu aprūpi;

o bērni netiktu retraumatizēti, pārvietojot no vienas ģimenes uz otru ģimeni/institūciju;

• labāka situācija audžuvecākiem:

o audžuģimenes nevar sniegt atbalstu, pamatojoties tikai uz misijas apziņu;

o audžuģimeņu sniegto atbalstu bērniem nepieciešams atbilstoši novērtēt;

o audžuģimeņu profesionalizācija ļautu veidot audžuģimeņu specializāciju;

o audžuģimenēm tas sniegtu lielāku stabilitāti.

Pēc ekspertu domām, audžuģimeņu profesionalizācija bērniem nodrošinātu ilglaicīgu un specializētu aprūpi. Turklāt tas mazinātu bērnu retraumatizāciju un atstumtības sajūtu, pārceļoties no vienas ģimenes uz otru vai arī nonākot institūcijā.

"Un tad mums ir gadījumi, kad bērns staigā pa četrām piecām ģimenēm, un visi no viņa atsakās, jo viņam ir uzvedības grūtības, atkarības… Es pat nerunāšu par pusaudžiem. Viņus vispār neņem. Es runāju par maziem bērniem, arī no viņiem atsakās. Šeit es teiktu, ka tieši profesionālā ievirze varētu būt viens no risinājumiem, kas mazinātu bērnu mētāšanu: "Ir grūti, es viņu vairs neņemu"." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Tāpat eksperti uzskata, ka audžuģimenes nevar ilgtermiņā nodrošināt kvalitatīvu atbalstu, balstoties vienīgi uz misijas apziņu, jo tām (1) ir nepieciešamas speciālas zināšanas un (2) laika resurss, ko veltīt bērnam. Attiecīgi to ir nepieciešams atbilstoši atlīdzināt. Viņuprāt, audžuģimeņu profesionalizācija, kas ietvertu arī to specializāciju, būtu viens no efektīvākajiem risinājumiem. Eksperti saredz, ka audžuģimenes varētu specializēties noteiktu mērķa grupu aprūpē, un to atlīdzība tiktu noteikta pēc mērķa grupas. Piemēram, audžuģimenes, kas aprūpē bērnus tikai ar uzvedības problēmām, bērnus tikai ar atkarību problēmām vai bērnus tikai ar īpašām vajadzībām. Pēc ekspertu domām, šāda pieeja motivētu audžuvecākus uzņemties rūpes par tā sauktajiem "smagajiem bērniem". Jāatzīmē, ka jau šobrīd pastāv atlīdzības atšķirība starp parastajām un specializētajām audžuģimenēm, proti, krīzes audžuģimenēm un audžuģimenēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vienlaikus eksperti norāda uz papildu specializāciju nepieciešamību un tādas atlīdzības nodrošināšanu, kas izslēgtu nepieciešamību ģimenē uzņemt vairākus bērnus vienlaicīgi.

"Acīmredzot būtu jādomā, un tas ir valsts lauciņā, veidus, kā mēs varam specializēt audžuģimenes. Lai viņas būtu ne tikai ieinteresētas strādāt ar bērniem, kuriem ir saslimšanas… Ar tiem bērniem daudz maz ir kārtībā. Lai gan tur arī varētu vēlēties lielāku atbalstu. Bet ka mēs strādājam arī ar smagajiem bērniem." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Vēl no kolēģiem bija priekšlikums par to, ka audžuģimenēm atlīdzība būtu diferencējama. Bet iespējams tas arī atrisinātos, ja tiktu izveidotas specializētās audžuģimenes sarežģītajiem pusaudžiem. Jo tur, kur ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, tur jau ir ļoti būtiska atlīdzības atšķirība." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Iespējams, ja audžuvecākiem būtu lielāks atbalsts, viņi varētu "izdzīvot" ar vienu bērnu (ļoti smagu), un viņiem par to arī pietiekami samaksātu, tad viņi tos smagos bērnus ņemtu. Bet viņiem ir jāņem divi, trīs bērni, un ja tie divi ir daudz maz… Teiksim bērni bez lielām problēmām, un ienāk bērns ar lielām problēmām. Tajā mazajā modelīti skatoties, tur mēs tās bērna intereses saprotam. Mums ir divu bērnu intereses pretī viena bērna interesēm. Ja mēs visu lielo problēmu sadalām mazās problēmiņās, tad mēs katrā posmā varam saprast – nu jā… Tev arī ir taisnība, tev arī ir taisnība… Un parastā taisnība ir pieaugušo pusē, un šajā gadījumā tas ir audžuģimenes pusē… Bet, ja mēs skatāmies globāli, tur visur pazūd tas bērns, kura dēļ sistēma ir radīta." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Daļa ekspertu norāda, ka līdzās profesionālām specializētām audžuģimenēm varētu turpināt pastāvēt arī esošais audžuģimeņu modelis, kur aprūpē nonāktu bērni, kuriem nav specifiskas vajadzības. Šāda pieeja ļautu skaidrāk saskaņot bērnu vajadzības ar audžuģimeņu kapacitāti un kompetencēm. Kā uzsver viens no ekspertiem, tas mazinātu risku, ka audžuģimenē nonāk bērns ar specifiskām vajadzībām, par kurām ģimene iepriekš nav bijusi pietiekami informēta, taču ģimenei trūkst nepieciešamo resursu, lai tās nodrošinātu. Jāatzīmē, ka šobrīd šādas situācijas tiek novērotas. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad audžuģimenē ievietotais bērns nodara kaitējumu citam bērnam, kas jau atrodas ģimenē.

"Bet es domāju, ka ir jābūt izvēles iespējai. Vai tas ir darba līgums, vai tas ir pašnodarbinātā pakalpojuma līgums. Es domāju, ka būtu labi, ja būtu arī alternatīvas. Varbūt tas ir arī atkarīgs no specifikas, kāds ir šis bērns. Mēs zinām, ka ir nepieciešamas šīs speciālās audžuģimenes, kur principā tas ir 24 stundu darbs." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Būtu jāprot tos bērnus sašķirot. Tie smagie bērni mums aizietu uz profesionālajām ģimenēm, un tie bērniņi, ar kuriem ir vieglāk tikt galā, tie aizietu uz šīm ģimenēm. Tad tur būtu pilnīgi skaidrs, lai mēs nevienam nepārdotu kaķi maisā. Piemēram, cilvēkam ir bijuši pilnīgi citi mērķi un sapratne par to, ko viņš tagad darīs, viņš dabū ļoti smagu bērnu. Un viņš nav gatavs veltīt ne savu laiku, ne savas emocijas, lai tiktu galā ar to visu, ko viņam tas bērns piedāvā." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Atbalsta ģimenes audžuģimenēm un citi atbalsta pakalpojumi

Eksperti ideju par "atbalsta ģimenēm" audžuģimenēm vērtē neviennozīmīgi. Tiek uzsvērts, ka audžuģimenēm nepieciešams visaptverošs un daudzdimensionāls atbalsts, kas ietver veselības aprūpi, mājokļa nodrošinājumu un psiholoģisko palīdzību. Līdz ar to eksperti norāda, ka nākotnē audžuģimenēm būtu jānodrošina daudz plašāks alternatīvo pakalpojumu klāsts, piemēram, "zaļais koridors" bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē un dažāda veida priekšrocības saistībā ar mājokli. Taču "atbalsta ģimene audžuvecākiem" varētu būt kā viens no iespējamajiem pakalpojumiem.

"Es nedomāju, ka tas ir viens pasākums. Tas ir ļoti komplekss pasākums. Mēs vienu, divus dabūsim ar kampaņu. Piemēram, Lietuvā, Kretingā ir panākts, ka neviens bērns nav iestādē. Tas ir panākts ar atlīdzības paaugstināšanu. Tātad tas ir saistīts ar profesionalitāti, tātad ir atlīdzība, ir darbs, ir apmācības… Tā ir konkrēta profesija. Bet tas visu neatrisina, jo ir mājokļa problēmas. Cik plaši ir mūsu mājokļi, lai mēs kaut vienu bērnu varētu uzņemt? Pieejama veselības aprūpe… Es domāju, ka audžuģimenes vēl asāk izjūt netikšanu pie zobārsta, vienkārši pie ārsta. Turklāt mēs šeit runājam par novārtā pamestiem bērniem, kuriem bieži vien ir ielaistas veselības problēmas." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Tā tiešām ir konceptuāla sistēmas maiņa. Mēs kādreiz arī esam runājuši, ka šiem bērniem iespējams būtu vajadzīgs zaļais koridors veselības aprūpē vai atbalsta speciālisti skolā, pirmskolā. Ja ģimene redzētu, ka tik tiešām ir atbalsts… Es pieļauju, ka ik pa laikam kāda ģimene domā, ka varētu kļūt par audžuģimeni, bet viņi paklausās, kas notiek apkārt, un saprot, ka nē, mēs neesam gatavi uzņemties. Vai vēl trakāk – paņem bērniņu un pēc tam viņu atdod atpakaļ." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Es teiktu, ka mums vairāk ir jāskatās, un tas ir arī tāds nākotnes izaicinājums, uz vēl alternatīvākiem pakalpojumiem. Ne tikai audžuģimenes, bet arī dzīvokļi un citi pakalpojumi, kas būtu attīstāmi jau citās formās, piemērojoties mūsdienu realitātei, jo mēs jau nevaram ar varu spiest būt par audžuģimeni." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Eksperti, kuri kopumā atbalsta ideju par "atbalsta ģimenēm", norāda, ka arī audžuģimenēm ir nepieciešams laiks atpūtai, un šādas atbalsta ģimenes varētu būt veids, kā tām to nodrošināt. Tāpat tiek norādīts, ka reizēm atbalstu vieglāk saņemt no sev līdzīgiem cilvēkiem (princips "cilvēks cilvēkam"). Piemēram, jau tagad veiksmīgi darbojas vecāku grupas, kurās tiekas vecāki, kuru bērniem ir noteikta veida pieredzes. Līdz ar to tiek pieņemts, ka atbalsta ģimenes līdzīgā veidā varētu nodrošināt atbalstu audžuģimenēm saņemt nepieciešamo atbalstu.

"No vienas puses tas liktos loģiski, jo vecāki arī reizēm var gribēt aizbraukt atvaļinājumā vieni paši, un tad viņi bioloģiskos bērnus atstāj pie saviem vecākiem vai radiniekiem. Tā kā skaidrs, ka tāda sistēma nebūtu slikta. Protams, te ir svarīgi, kā tā ir regulēta. Negribās teikt, ļaunprātīgi izmantota, bet lai tie bērni beigu beigās nedzīvo atbalsta ģimenē ilgāk nekā audžuģimenē. Ja mēs domājam par aprūpes formu, tad tā ir ģimeniskai videi pietuvināta forma. Un bērnam audžuģimenē būtu jājūtas kā ģimenē. Tur būtu jāveido visi tie apstākļi, kas bērnam tik tiešām ļauj sajusties kā ģimenē, nevis kā vietā, kur viņš ir pāris mēnešus gadā, bet pārējo laiku viņš atrodas kaut kur citur." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Kad ir tāds ļoti plašs atbalsta loks. Es teiktu, ka tas varētu labi strādāt, jo mēs arī skatāmies no saviem pakalpojumiem, uz cilvēku savstarpējo atbalstu ļoti lielu iespēju. [..] Mums ir atbalsta grupas vecākiem, kuriem ir bērni ar uzvedības grūtībām. Viņiem nav nekāda individuāla terapija, bet viņiem ir savstarpējas atbalsta grupas. Cilvēki cits citu atbalstu, jo viņi izveido ciešākas saiknes, viņiem tīri emocionāli, fiziski ir šis atbalsta plecs. Tieši tāpat arī ir atbalsta grupas vecākiem, kuriem bērni ir cietuši no seksuālas izmantošanas. Līdz ar to nevar par zemu novērtēt cilvēks cilvēkam atbalstu." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Vienlaikus eksperti arī norāda, ka, lai šī ideja veiksmīgi īstenotos, nepieciešams saprast: (1) kā šādas atbalsta ģimenes tiks uzrunātas; (2) pēc kādiem kritērijiem tās tiks atlasītas. Tāpēc, ka līdzšinējā pieredze rāda, ka daudzas labas idejas zaudē to būtību administratīvā sloga dēļ.

"Es uz to skatos ļoti atbalstoši, jautājums tikai – kā mēs varam līdz viņām tikt; kādi būs kritēriji? Mūsu valstī parasti viss ir ļoti jāsaliek pa kritērijiem, jāpaliek normatīvajā regulējumā. Jāparedz 55 riski, un tikai tad mēs varam uzsākt kaut ko darīt, kas pats par sevi jau ir risks. Mēs nemaz nevaram uzsākt, mēs nevaram saprast, kā tas notiks, kur tas būs, kādi tur būs statusi… Kā būs ar atskaitīšanos, vai par to maksās, vai viņiem būs laiks." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Turpretī eksperti, kuri šo ideju vērtē piesardzīgāk vai neatzīst, norāda, ka šāda funkcija pēc būtības jau šobrīd tiek vai tai būtu jābūt nodrošinātai caur ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem.

"Vai šis kaut kādā veidā nepārklājas ar atbalsta centriem? Cik es zinu, tad atbalsta centros viņiem ir šīs atbalsta grupas. Es domāju, ka tas drīzāk varētu būt kā ierosinājums šiem atbalsta centriem… [..] Es uzskatu, ka, ja atbalsta centri pilnvērtīgi strādā, tad iespējams bez tā var arī iztikt. Tad viņi ir tie, kas sniedz šo atbalstu. Arī atkarībā no atbalsta centra, jo es saprotu, ka situācijas ir dažādas." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Sabiedrības izglītošana un informēšanas kampaņas

Papildu iepriekš minētajiem risinājumiem eksperti uzsver nepieciešamību visos izglītības līmeņos sistemātiski stiprināt izpratni par kopējo atbildību, akcentējot, ka sabiedrība kopumā ir atbildīga par visiem tās locekļiem. Atbildīgumu un audžuģimeņu kustību var sekmēt arī mērķtiecīgi īstenotas izglītojoši informatīvās kampaņas, kurās iesaistīti sabiedrībā atzīti un uzticami viedokļu līderi. Informatīvajās kampaņās būtu jāuzsver, ka personām, kurām ir zināšanas bērnu psiholoģijā, audzināšanā un pedagoģijā (vai vēlme tās apgūt), kā arī pietiekami iekšējie resursi un motivācija, ir iespēja kļūt par audžuvecākiem un sniegt nepieciešamo aprūpi un atbalstu kādam grūtībās nokļuvušam bērnam.

"Varbūt mums jau skolās par to ir jārunā, ka mēs kā sabiedrība esam atbildīga par visiem sabiedrības locekļiem. Un mums ir jāuzņemas šī atbildība, ja mēs sevī jūtam spēku, ja mums ir interese par to. Ja mūs interesē pedagoģija, bērnu audzināšana, psiholoģija. Ja mums pašiem ir laba un stabila ģimene. Ja mums jau ir savi divi bērni… Kāpēc gan lai mēs neatrastu vietu vēl vienam bērnam? Nevis to mēģināt pārdot kā biznesu…" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Bet es ticu, ka visā mūsu populācijā kāds vēl ir atrodams, kuru var uz tādām augstām lietām motivēt. Droši vien tie cilvēki ir jāatrod. Viņi ir rūpīgāk jāmeklē. Un sabiedriskas kampaņas ar labi pazīstamiem cilvēkiem, kuriem patiešām ir autoritāte, ar tādu cilvēku starpniecību tas ir jādara. Un atkal, ja mēs tādā griezumā to sabiedrību skatām, tad mums ir kampaņa, tad mums par to ir augstskolās jārunā…" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Kopumā eksperti uzsver, ka uzņemošo ģimeņu skaita pieaugums ir panākams tikai ar kompleksu, savstarpēji saskaņotu pasākumu kopumu. Būtiska nozīme tiek piešķirta pārejai uz audžuģimeņu profesionalizāciju, paredzot gan specializāciju darbā ar dažādām bērnu mērķa grupām, gan diferencētu atalgojumu atbilstoši aprūpes sarežģītībai. Vienlaikus šīm ģimenēm nepieciešams nodrošināt atbalsta pakalpojumus, tostarp attīstīt atbalsta ģimeņu sistēmu audžuvecākiem. Papildu tam nozīmīga loma ir mērķtiecīgām un regulārām izglītojoši informatīvajām kampaņām, kas veicina sabiedrības izpratni par kolektīvo atbildību un iesaisti.

3.9. Valsts atbalsta mājokļa iegādei vai būvniecībai (Altum programmas) vērtējums

ALTUM nodrošina šādas programmas, kas vērstas uz mājokļu pieejamības palielināšanu:

• Mājokļu garantija ģimenēm ar bērniem;

• Subsīdija "Balsts" daudzbērnu ģimenēm (arī ģimenēm, kurām ir divi bērni un iestājusies grūtniecība) vai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti neatkarīgi no kopējā bērnu skaita ģimenē;

• Aizdevumi mājokļa iegādei reģionos;

• Aizdevumi zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos ar kapitāla atlaidi.

Pirmā, otrā un trešā programma paredzēta privātpersonām (pirmā un otrā ģimenēm ar bērniem), savukārt ceturtā programma paredzēta juridiskām personām, kas vēlas attīstīt zemas īres maksas mājokļu būvniecību reģionos.

Saskaņā ar ALTUM mājaslapā pieejamo informāciju, programma "Mājokļu garantija ģimenēm ar bērniem" paredz garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem, kurām ir stabili ienākumi, bet nepietiek uzkrājumu pirmajai iemaksai. Atbalsts pieejams ģimenēm ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (t.sk. garantiju var saņemt grūtniecības laikā), ja darījuma summa nepārsniedz 300 000 eiro. Programmu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".³⁹

Garantijas termiņš ir līdz 10 gadiem. Tās apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita un īpašuma atrašanās vietas. Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā tas svārstās no 10% līdz 30% no aizdevuma (ar noteiktiem maksimālajiem griestiem līdz 30 000 eiro), savukārt ārpus šīm teritorijām – no 30% līdz 50% (līdz 50 000 eiro). Papildu 5% (līdz 5 000 eiro) iespējams saņemt par energoefektīva (A klases) mājokļa iegādi vai būvniecību.⁴⁰

Subsīdijas "Balsts" mērķis ir sniegt vienreizēju atbalstu pirmās iemaksas pilnīgai vai daļējai segšanai. Subsīdija tiek piešķirta no 8 000 eiro līdz 12 000 eiro, ņemot vērā bērnu skaitu ģimenē, kā arī mājokļa energoefektivitāti.

Programma "Aizdevumi mājokļa iegādei reģionos" piedāvā hipotekāros aizdevumus mājokļa iegādei reģionos, kas atrodas ārpus šiem novadiem: Rīgas, Mārupes, Olaines, Jūrmalas, Ķekavas, Salaspils, Ropažiem un Ādažiem. Programmu regulē Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 609 "Noteikumi par aizdevumiem mājokļa iegādei reģionos". Aizdevuma maksimālais termiņš ir 30 gadi un aizdevumu maksimālā summa ir 74 000 eiro.

Savukārt programmas "Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi" mērķis ir veicināt modernu un energoefektīvu mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem. Saskaņā ar ALTUM mājaslapā publicēto informāciju šajā programmā tiek finansēti projekti, kas ir vērsti uz jaunu dzīvojamo ēku būvniecību vai arī uz tādu dzīvojamo māju pabeigšanu, kuru būvniecība uzsākta pirms 1991. gada, bet līdz atbalsta piešķiršanas brīdim nav nodota ekspluatācijā. Būtiski norādīt, ka, lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību reģionos, programmas finansējums netiek piešķirts būvniecības projektiem, kas tiek īstenoti Rīgā un Pierīgā.⁴¹ Programma paredz šādus īres nosacījumus:

• īres maksas griesti 2026. gadā – 6,71 eiro/m2 mēnesī;

• dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi nepārsniedz noteiktus sliekšņus;

• dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi (saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem 2026. gadā):

o nepārsniedz 1743 eiro vienas istabas dzīvoklim;

o nepārsniedz 3003 eiro divu istabu dzīvoklim;

o nepārsniedz 4597 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim;

o 3 un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas.⁴²

Jāatzīmē, ka 2025. gadā Ministru kabinets atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu programmai, lai to varētu turpināt īstenot arī 2025. un 2026. gadā.⁴³

Ekspertu vērtējums

Eksperti kopumā atzinīgi vērtē ALTUM programmu "Mājokļu garantija ģimenēm ar bērniem", jo tā palielina mājokļu pieejamību ģimenēm. Ekspertu ieskatā noteiktām ģimenēm ar bērniem tas ir būtisks atbalsts, lai tiktu pie sava mājokļa, jo ar katra bērna ienākšanu ģimenē ģimenei palielinās izdevumi un nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības. Tāpat eksperti pozitīvi vērtē subsīdiju "Balsts" daudzbērnu ģimenēm, jo piešķirtais grants pirmās iemaksas segšanai daļai ģimeņu sniedz pozitīvu stimulu, lai izšķirtos par sava mājokļa iegādi vai būvniecību, ko citādi, iespējams, atliktu uz vēlāku laiku.

"Tas ir tāds lielisks mudinājums, lielisks atbalsts jaunajām ģimenēm. Varbūt arī kaut kāds spiediens, jo, atceros, kad man bija mazi bērni: "Re, mums vairs nav palicis daudz laika, kad mēs varam izmantot ALTUM, domājam, vai mēs ņemam". Tas, man šķiet, arī parāda, ka šī programma strādā. Es zinu, ka vecākiem mājokļa iegādes atbalsts ir ļoti vajadzīgs, bērniem ienākot ģimenē. It īpaši, kad ir divi, trīs bērni… Tad tiešām ļoti jūt to iesprostojumu mazajos dzīvoklīšos." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Eksperti arī ļoti atzinīgi novērtē 2025. gadā uzsākto programmu "Aizdevumi mājokļa iegādei reģionos", kas piedāvā hipotekāros aizdevumus mājokļa iegādei reģionos:

"Šis gads ir pozitīvs ar to, ka ALTUM sāka kreditēšanu reģionos. [..] Mums ir prieks, ka ALTUM ir sācis kreditēšanu reģionos, iespējams, tas liks pārdomāt politiku arī kredītiestādēm, lai atrastu veidus, kā kreditēt reģionos. Tas priecē". (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Kā norāda eksperti, iepriekš ģimenēm ar bērniem praktiski nebija iespējams iegūt garantiju mājoklim, kas atrodas ārpus Rīgas un Pierīgas, jo komercbankas atsacījās izsniegt kredītu. Situāciju skaidro viens ekspertiem: "Jūs vēlaties iegādāties vai uzcelt mājokli lauku reģionā, jūs vēlaties paņemt kredītu, izmantot ALTUM pakalpojumu. Lai to kredītu paņemtu, tiek vērtēta mājokļa nākotnes vērtība. Un to vērtē tā, ka skatās pēdējos darījumus, cik viņi ir maksājuši. No tā veidojas nākotnes mājokļa vērtība. Ja mājokļi apkārt ir iegādāti par ļoti zemām cenām, varbūt ir maksāts neoficiāli, tad jums tas kredīts ir šausmīgi mazs, ko banka piedāvā. Un īstenībā tu pat nevari izmantot to ALTUM. Respektīvi, tu pat nevari nokļūt līdz situācijai, ka tu vari izmantot to ALTUM. Tā ir reāla, pastāvoša problēma." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Savukārt programma "Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi" nākotnē potenciāli, iespējams, risinās ekspertu norādīto problēmu, kas saistīta ar mājokļu pieejamību reģionos:

"Tā lielākā problēma, ar ko mēs iepriekš saskārāmies, ka mājokļu pieejamība, protams, atkarībā no tā, cik daudz ir bērniņu, nav pietiekama." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Ņemot vērā to, ka vairākas būtiskas izmaiņas mājokļu iegādes atbalstam, kā arī būvniecībai ieviestas tikai pēdējos gados, šobrīd ekspertiem ir ierobežotas iespējas pilnvērtīgi izvērtēt to ietekmi. Vienlaikus eksperti pauž piesardzīgu optimismu, ka šie pasākumi varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu gan mājokļu iegādes, gan būvniecības un līdz ar to arī pieejamības veicināšanā reģionos. Tāpat no ekspertu puses ļoti atzinīgi tiek novērtēts tas, ka atbalsta programmas mājokļa iegādei regulāri tiek pārskatītas un papildinātas.

Vēl eksperti norāda, ka subsīdijas "Balsts" programmā 2025. gadā plānotās izmaiņas, kas paredzēja, ja ģimenei piedzimst vēl viens bērns un tai ir aktīva Altum mājokļa garantija, tad tiek segta daļa no kredīta pamatsummas, 2026. gadā netika ieviestas. Ekspertu vērtējumā šāds risinājums būtu taisnīgs, ņemot vērā, ka līdz ar katra bērna piedzimšanu pieaug ģimenes izdevumi. Vienlaikus tas varētu kalpot kā papildu motivējošs instruments, veicinot ģimeņu lēmumu par vēl viena bērna ienākšanu ģimenē. Diemžēl šai iniciatīvai netika piešķirts finansējums.

"Mums premjera demogrāfisko lietu padomē solīja, ka uz 2026. gadu tiks ielikta jauna granta programma. Ja ALTUM programmas laikā ģimenē piedzimst nākamais bērns, tad iedarbojas vēl kaut kāds grants, kas nosedz daļu no šīs pamatsummas kredīta. Tāpēc, ka ģimenē palielinās finansiālā spriedze, jo ir ienācis vēl viens bērns. Tāds solījums jūnijā tika izteikts, tad, kad bija noslēdzošā sēde, man liekas, ka tas bija pat tā kā protokolā iezīmēts, bet beigās uz 2026. gada budžetu neredzējām, ka tāds pasākums tiktu ieviests." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Kopumā eksperti atzinīgi vērtē ALTUM īstenotās programmas, jo tās uzlabo mājokļu pieejamību daļai Latvijas ģimeņu. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka programmas nepieciešams periodiski pārskatīt un pilnveidot.

3.10. "Goda ģimenes" apliecība: atbalsta nozīmīguma vērtējums

Saskaņā ar "Godaģimene.lv" publicēto informāciju apliecība "Goda ģimene" ir valsts izveidota atbalsta programma, ko īsteno Sabiedrības integrācijas fonds. Apliecība paredzēta divām mērķa grupām:

• daudzbērnu ģimenēm⁴⁴, kurās aug trīs vai vairāk bērni

o t.sk. aizbildnībā un audžuģimenes aprūpē esoši bērni līdz 18 gadu vecumam;

o t.sk. ģimenēm, kurā ir pilngadīga persona vecumā līdz 24 gadiem, ja tā turpina izglītību vai dien vispārējā valsts aizsardzības dienestā;

• ģimenēm, kurās tiek aprūpēts bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona līdz 24 gadu vecumam ar I vai II grupas invaliditāti.⁴⁵

Apliecības īpašniekiem ir pieejamas dažādas atlaides un priekšrocības vairāk nekā 640 valsts iestādēs un privātajos uzņēmumos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, valsts iestādes goda ģimenes apliecības turētājiem nodrošina šādas priekšrocības:

• braukšanas maksas atvieglojumi valsts nodrošinātajā sabiedriskajā transportā reģionālajos maršrutos;

• transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums daudzbērnu ģimenēm;

• valsts atbalsts elektroauto iegādei;

• atvieglojums par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā u.c.⁴⁶

Apliecība ir personalizēta, to var izmantot tikai persona, kurai tā izsniegta, un tā vienmēr jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu. Jāatzīmē, ka, lai ērtāk būtu izmantot noteiktās priekšrocības, apliecība ir pieejama arī digitālā formātā. Apliecības derīguma termiņš tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra noteikumiem Nr.598 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība": personām, kas aprūpē bērnus vai jauniešus līdz 24 gadu vecumam, tā tiek izsniegta uz pieciem gadiem, savukārt bērniem vai jauniešiem – līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Sabiedrības integrācijas fonds regulāri pārbauda, vai apliecības saņēmēji atbilst noteiktajiem kritērijiem.⁴⁷

Ekspertu vērtējums

Ekspertu vidū šis ir viens no vispozitīvāk vērtētajiem atbalsta veidiem ģimenēm, jo tas sniedz būtisku atbalstu ģimenei, jo īpaši bērniem attiecībā uz sabiedriskā transporta biļešu iegādi. Tiek norādīts, ka ģimenes lepojas ar "Goda ģimenes" statusu un izjūt uztraukumu par to, kā būs, kad viens no bērniem sasniegs 18 gadu vecumu. Piemēram, novērots, ka audžuģimenes bērna pilngadību izjūt kā finansiālās situācijas pasliktināšanos, līdz ar to, lai saglabātu goda ģimenes statusu un ar to saistītās priekšrocības, tiek izvērtēta iespēja ģimenē uzņemt vēl kādu bērnu. Šeit arī jāatzīmē, ka tad, ja jaunietis pēc pilngadības sasniegšanas turpina uzturēties pie tās pašas audžuģimenes, tad audžuģimene apliecību un visas priekšrocības saglabā.

"Tā ir ļoti praktiska un noderīga. Noteikti visaugstāk vērtēts tiek starppilsētu transports. Atlaide ir ļoti jūtama." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Jā, es esmu dzirdējis, ka dzīve ar trīs bērniem ir izdevīgāka nekā ar diviem bērniem. Man ir sajūta, ka uzņēmumi iesaistās šajā projektā. Un ģimenes tik tiešām no tā ļoti daudz iegūst. Viņi šo karti ļoti bieži izmanto. Un zināmā mērā – ar prieku. Mārketings arī ir nostrādājis, ka šī ir goda ģimene. Un viņi tiešām lepojas ar to. Tā kā manīs acīs, un to, ko es esmu dzirdējis, ka šis tik tiešām ir veiksmīgi nostrādājis." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Tiklīdz daudzbērnu ģimenēm ir kāds pilngadīgs un tās pazaudē goda ģimenes statusu, tās to izjūt kā diezgan lielu triecienu. Tajā brīdī bieži padomā, vai nevar paņemt kādu audzināt, jo daudzbērnu ģimenes no tā nebaidās." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Eksperti atzinīgi novērtē, ka tiek pārskatīts goda ģimenes apliecības saņēmēju loks, piemēram, goda ģimenes apliecību var saņemt arī ģimenes, kurās tiek aprūpēts bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona līdz 24 gadu vecumam ar I vai II grupas invaliditāti. Eksperti atbalstītu arī tādu goda ģimenes apliecības termiņa pagarināšanu, kas ļautu ģimenēm saglabāt goda ģimenes statusu līdz pat jaunākā bērna pilngadībai. Tas tiek pamatots ar to, ka visbiežāk ģimenēm rūpes par bērnu pēc pilngadības sasniegšanas turpinās, un ir nepieciešams atbalstīt jauniešu izglītošanos nevis mācību apvienošanu ar darbu vai tūlītēju iekļaušanos darba tirgū. Vienlaikus tiek izteiktas bažas par to, ka, paplašinot goda ģimenes statusa loku, varētu samazināties pieejamais atbalsts. Līdz ar to tiek ieteikts izvērtēt samērīgumu un kompromisa gadījumā atbalstu noteikt tikai ģimenes nepilngadīgajiem bērniem. Atsevišķi eksperti arī rosina paplašināt organizāciju loku, kas piedāvā atlaides, un to vēl vairāk popularizēt sabiedrībā, piemēram, atrodot personu/ ģimeni, kas par to runā sabiedrībā.

"Tai pat laikā mēs kā apvienība ļoti baidāmies, ka, ja mēs ejam uz loka paplašināšanu, lai nav tā, ka visiem samazina šo atbalstu šobrīd svarīgās atbalsta kategorijās. Tā ir nopietna izšķiršanās. Ja gadījumā iet uz to, ka līdz jaunākā bērna pilngadībai, tad varbūt tas kompromiss ir tāds, ka nevis dot atbalstu vecākiem, bet dot tikai bērniem, kas ir palikuši kā nepilngadīgie. Ir svarīgi, lai bērns sabiedriskajā transportā dabūtu šo atlaidi." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Pozitīvā lieta ir tā, ka tā karte regulāri tiek pārskatīta. Piemēram, piešķirta arī ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti. Bet vienlaikus iztrūkst kāda, kurš nestu kartes karogu uz priekšu, lai paplašinātu atlaides. Atlaižu loks varētu būt daudz plašāks. Tādā veikalā, tādā veikalā… Piemēram, auto nodokļa atlaide ir jūtama. Tas ir ļoti jūtams atbalsts. Bet mazliet prasītos, ka kāds mērķtiecīgi ietu tam cauri." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Kopsavilkumā "Goda ģimenes" programma tiek vērtēta kā ļoti pozitīva valsts iniciatīva, kas tiešā veidā sniedz būtisku atbalstu ģimenēm ar bērniem.

3.11. Valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas vērtējums

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta mājaslapā publicēto informāciju Latvijā kopš 2012. gada valsts apmaksā neauglības diagnostiku un ārstēšanu, kas ietver:

• speciālistu konsultācijas;

• izmeklējumus;

• kompensējamos medikamentus.

Lai noteiktu neauglības cēloņus, sievietēm jāvēršas pie ginekologa (bez nosūtījuma), bet vīriešiem pie urologa (ar ģimenes ārsta nosūtījumu). Valsts apmaksā medicīniskās apaugļošanas procedūras sievietēm līdz 40 gadu vecumam, un tās tiek nodrošinātas vienā nepārtrauktā ciklā līdz embrija pārstādīšanai. Pakalpojums ietver pilnu ārstēšanas procesu no sagatavošanās un medikamentu lietošanas līdz embriju audzēšanai, saldēšanai un transfēram, kā arī pēcaprūpei. Būtiski norādīt, ka par atsevišķām procedūrām pacientam nepieciešams maksāt pacienta līdzmaksājumu (4.00 – 21.00 eiro apmērā), kā arī jāņem vērā, ka valsts neapmaksā ilgstošu embriju uzglabāšanu. Pakalpojuma saņemšana notiek rindas kārtībā pēc Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma.⁴⁸

Ekspertu vērtējums

Eksperti kopumā atzinīgi vērtē, ka vecākiem, kuri dabīgā veidā nespēj ieņemt bērnu, tiek nodrošināta valsts apmaksāta neauglības ārstēšanas programma. Ekspertu ieskatā šāda programma, ņemot vērā mākslīgās apaugļošanas augstās izmaksas, nodrošina būtisku atbalstu pāriem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nespēj ieņemt bērnu. Atzinīgi tiek novērtētas arī izmaiņas programmas kritērijos, paaugstinot sieviešu vecuma slieksni līdz 40 gadu vecumam, jo tādā veidā ir palielināta programmas pieejamība. Tāpat tiek norādīts, ka tas ir viens no instrumentiem, kā uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju.

"Ir labas lietas, ir paplašināta vecuma grupa, respektīvi ir paplašināta tā pieejamība. Tas ir ļoti labi." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Es neatceros vairs precīzi, bet man šķiet, ka katrs no tiem bērniņiem ir izmaksājis kādus 120 tūkstošus. Es uzskatu, ka ir brīnišķīgi, ka valsts piedāvā šādu iespēju, jo šis process tik tiešām ir ļoti, ļoti dārgs. [..] No vecāka puses jebkāds šāda veida atbalsts, kur ir tāda pretimnākšana [tiek pozitīvi vērtēts]. Un parāda, ka valsts tik tiešām vēlas uzlabot mūsu demogrāfiju… Tā ir lieliska iniciatīva. No budžeta izlietojuma viedokļa – nezinu. Bet no vecāku viedokļa, lieliski, ka ir šāda iespēja." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Vienlaikus tiek norādīts, ka kopumā būtu veicināma pāru izvēle par labu agrākai lēmuma pieņemšanai par pirmā bērna ienākšanu ģimenē. Tāpat tiek norādīts, ka personām, kuras izmanto programmu, tās ietvaros būtu jānodrošina arī mērķēta izglītošana par auglību veicinošiem un kavējošiem faktoriem. Piemēram, ka tādi faktori kā virssvars, smēķēšana un alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē auglību.

"Cik es zinu, tad šogad arī šajā jomā ir pozitīvas izmaiņas, ka tas finansējums būs lielāks. Bet mana viela pārdomām ir par to, ka… Es priecājos, ka ir šī programma, ka ir palielināts sievietes vecums. Bet es priecātos, ka sievietes un vīrieši tomēr izvēlētos ģimeni veidot ātrāk. Iespējams tad šīs programmas nebūtu tik ļoti nepieciešamas." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Bet es raizējos par to, ka šīs iestādes ir tik ļoti orientētas uz to, lai sniegtu pakalpojumu, bet ne tik daudz orientētas uz to, lai izglītotu konkrētos cilvēkus par savu auglību. Es zinu, ka daudzi, kuri ir izmantojuši šo pakalpojumi, ir sūdzējušies, ka viņi tomēr nav tikuši pie bērniņa. Bet viņi ļoti daudz patērē alkoholu vai smēķē, un tas ietekmē auglību. Vai viņiem ir virssvars…" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Kopumā eksperti atzinīgi vērtē valsts apmaksāto neauglības ārstēšanas programmu, jo tā nodrošina būtisku atbalstu pāriem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nespēj dabīgā veidā ieņemt bērnu. Attiecīgi arī pozitīvi tiek vērtētas izmaiņas programmas kritērijos, paaugstinot sieviešu vecuma slieksni līdz 40 gadiem.

3.12. Partnerattiecību regulējuma ieviešanas vērtējums ģimenes politikas kontekstā

No 2024. gada 1. jūlija Latvijā ieviests jauns tiesību institūts – partnerība, kas ļauj divām pilngadīgām personām juridiski nostiprināt savas attiecības un saņemt valsts nodrošinātu juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Partnerība tiek reģistrēta pie zvērināta notāra, un ziņas par to tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā. Partneriem tiek piešķirtas noteiktas tiesības un garantijas, tostarp nodokļu atvieglojumi, tiesības pieņemt ar veselības aprūpi saistītus lēmumus otra partnera vietā, kā arī sociālās garantijas, piemēram, partnera nāves gadījumā. Tāpat partnerība nodrošina ģimenes locekļiem līdzvērtīgu aizsardzību citās ES valstīs. Būtiski norādīt, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, un to nevar reģistrēt personas, kas jau ir laulībā vai ir tuvi radinieki. Savukārt partnerību var izbeigt ar abu personu vienošanos, tiesas spriedumu, laulības noslēgšanu vai personas nāvi. Regulējums ietverts astoņu likumu grozījumos, kas skar dažādas jomas, tostarp notariātu, nodokļus, sociālo apdrošināšanu, pacientu tiesības un citus ar partnerattiecībām saistītus aspektus.⁴⁹

Ekspertu vērtējums

Eksperti kopumā atzinīgi novērtē, ka ir ieviests šāds tiesību institūts – partnerība. Apkopojot sniegtās atbildes, tas tiek pamatots ar šādiem argumentiem:

• tas atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām;

• tas mazina nevienlīdzību pret dažādām sabiedrības grupām (viendzimuma pāri, vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, kuru attiecības nav saistītas ar seksuālām attiecībām);

• pozitīvas atsauksmes no iedzīvotājiem, kas šo iespēju ir izmantojušas;

• ilgtermiņā tas atstāstās pozitīvu ietekmi uz ģimeņu un bērnu labklājību;

• valstij nevajadzētu veicināt laulību slēgšanu, nosakot dažādus ierobežojumus personām, kas nav stājušās laulībā:

"Noteikti vērtēju pozitīvi, jo ir lietas, kas ir būvētas tā, lai reģistrētu laulību. Es zinu, ka bija tā, ka ALTUM varēja pieteikties tikai tad, ja tu esi reģistrētās attiecībās. Tā tam nevajadzētu būt. [..] Tas ir ierobežojošs faktors. Es saprotu, ka ar tādiem mehānismiem valstij ir vieglāk kontrolēt cilvēku dzīves un paradumus, ja viņi ir precējušies. Bet mūsdienas tas tā nestrādā. Jā, tādas juridiskās lietas noteikti ir palīdzošas. Bet te pat var skatīties plašāk, ka pat vienā mājsaimniecībā dzīvojoši cilvēki tiek uzskaitīti… Piemēram, viena vecāka ģimene, kura dzīvo kopā ar kādu savu radinieku, draugu… Bet ilgstoši dzīvo un rūpējas par bērnu. Tas nenozīmē, ka viņiem ir seksuālas attiecības. Tās var būt arī māsīcas vai draudzenes. Es zinu šādas ģimenes. Viņas ilgstoši kopā dzīvo, bet viņas nevar paņemt kopēju kredītu. Piemēram, ja viena no draudzenēm cieš avārijā, tad otra īsti neskaitās kā cilvēks, kas var apmeklēt vai rūpēties par bērnu. [..] Tā kā ieguvums noteikti būs jūtams ģimeņu un bērnu labklājībā." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Vienlaikus no viena cita eksperta izskan bažas, ka izveidotais partnerattiecību regulējums mazina laulības institūta nozīmību, bet attiecības ārpus laulības eksperta vērtējumā ir mazāk noturīgas:

"Manuprāt, šis mazliet degradē laulības institūciju. Es pieļauju, ka šis regulējums ir vērtīgs nestandarta pāriem. Tas ir pieļaujams, un to ir arī pateikusi Satversmes tiesa. Un tas, cik viegli ir veikt šķiršanās procesu… Es tomēr uzskatu, ja mums Civillikums paliek tāds, kāds tas ir, tad pāriem, kur ir sieviete un vīrietis tas īsti nebūtu nepieciešams. Tas ir mans viedoklis. Būtu labāk, ja viņi slēgtu laulību? Tieši tā! Jā, un tad arī automātiski veidojas visas mantiskās saistības, kas izriet no Civillikuma." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Manuprāt, laulības institūcija ir kaut kas tāds, kas zināmā mērā daudzus pārus kaut kādā veidā satur kopā nedaudz ilgāk, liek viņiem vairāk cīnīties par attiecībām tad, kad tās nonāk grūtībās. Un gandrīz ikvienas attiecības nonāk grūtībās un problēmās… Grūti tiešām komentēt… Jebkurā gadījumā, es uzskatu, ka ir labi, ka mums ir šāda opcija, jo cilvēki, kuri izmanto, tik tiešām ir apmierināti ar savu izvēli." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Kopumā eksperti atzinīgi vērtē partnerības institūta ieviešanu, uzsverot, ka tas atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un samazina nevienlīdzību pret dažādām sabiedrības grupām, tostarp viendzimuma pāriem un personām, kuru attiecības nav saistītas ar seksuālām attiecībām.

3.13. Pašvaldību nodrošinātā atbalsta ģimenēm vērtējums

Pašvaldību pienākumu pret saviem iedzīvotājiem, t.sk. ģimenēm ar bērniem, regulē divi likumi: Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un Pašvaldību likums. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka pašvaldībām ir pienākums sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem (t.sk. arī ģimenēm ar bērniem), kuriem ir nepietiekami pienākumi. Savukārt Pašvaldību likums nosaka, ka tām ir tiesības īstenot brīvprātīgās iniciatīvas. Piemēram, attiecībā uz ģimenēm ar bērniem, pašvaldības īsteno vai ir īstenojušas tādas iniciatīvas kā:

• pabalsts jauno mācību gadu uzsākot (bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, Rīga);

• pabalsts mācību procesa atbalstam (Jūrmala);

• pabalsts kultūras, sporta un izzinošo pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm (neizvērtējot ienākumus, Jūrmala);

• pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai (bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, Daugavpils);

• pabalsts mācību maksas segšanai Ventspils mūzikas vidusskolā (bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, Ventspils);

• pabalsts vispārējās izglītības iestāžu absolventiem (bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, Ventspils);

• pabalsts talantīgo jauniešu izglītībai (bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, Ventspils) u.c.⁵⁰

Tomēr arī pašvaldību brīvās iniciatīvas atbalsti pamatā ir vērsti uz ģimenēm ar bērniem, kuriem ir nepietiekami ienākumi. Turklāt tie tiek piešķirti tikai personām, kas pašvaldībā ir deklarētas.⁵¹ Šajā kontekstā atzīstama ir Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā programma "Ģimenei draudzīga pašvaldība", kuras mērķis bija noteikt tās Latvijas pašvaldības, kuras sniedz vislielāko atbalstu un daudzveidīgākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un ģimeniskas vides nodrošināšanai, ļaujot ģimenēm salīdzināt atbalstu dažādās pašvaldībās.⁵²

Ekspertu vērtējums

Eksperti atzīst, ka starp pašvaldībām pastāv ievērojamas atšķirības nodrošinātajā atbalstā ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus pēdējo gadu laikā šīm atšķirībām ir tendence samazināties, jo daļa pašvaldību vairs nespēj nodrošināt atbalstu tādā apmērā, kāds tas bija pirms administratīvi teritoriālās reformas.

Domājot par pašvaldību nodrošināto atbalstu ģimenēm ar bērniem, eksperti, aktualizē šādus jautājumus:

• Atbalsta veidi un ar tiem saistītie izaicinājumi:

o pašvaldību starpā ir mazinājusies sacensība par ģimenei draudzīgākās pašvaldības statusu;

o pašvaldības pamatā atbalstu nodrošina tikai sociālās atstumtības riskam pakļautām ģimenēm (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm);

o pašvaldību starpā vērojama ļoti atšķirīga izpratne par to, kāds atbalsts ģimenei ir nepieciešams.

• Izglītības iestādes un ar tām saistītie izaicinājumi:

o izglītības iestāžu slēgšana reģionos versus izglītības iestāžu trūkums Pierīgā;

o bezmaksas bērnu ēdināšana izglītības iestādēs;

o pašvaldību nespēja apkopot informāciju par bērniem, kuri neuzsāk 1. klasi.

• Mājokļu trūkums, t.sk. izaicinājumi saistībā ar zemo īres maksas mājokļu būvniecību (sk. arī nodaļu 3.10. Valsts atbalsta mājokļa iegādei vai būvniecībai (Altum programmas) vērtējums).

Vērtējot pašvaldību nodrošināto atbalstu ģimenēm ar bērniem, eksperti norāda, ka tas ir ļoti atšķirīgs starp pašvaldībām, un to lielā mērā ietekmē tādi faktori kā: (1) pieejamie finanšu resursi; (2) attieksme pret ģimenēm ar bērniem un (3) to spēja izprast ģimeņu vajadzības. Piemēram, viens no ekspertiem norāda, ka salīdzinoši nesen kādā no pašvaldībām bija iespējams novērot, ka pašvaldība tā vietā, lai materiāli atbalstītu ģimenes saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, rīko pasākumus (šūpuļsvētkus), kuros dāvina sudraba karoti. Tāpat tiek norādīts, ka pašvaldību starpā vairs netiek novērota pozitīvā konkurence, meklējot jaunus veidus un resursus kā savai pašvaldībai piesaistīt ģimenes ar bērniem. Turpretī tagad tās ir spiestas pārskatīt savus līdz šim nodrošinātos brīvās iniciatīvas atbalstus, lai spētu nodrošināt vismaz likumā noteiktos pakalpojumus. Šajā kontekstā ļoti atzinīgi tiek vērtēts fakts, ka valstī ir noteiktais minimālo pakalpojumu grozs, kas pašvaldībai ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem.

"Vienmērīgs noteikti nav. Es pozitīvi vērtēju iniciatīvu, kas tagad jau ir nomirusi, par ģimenēm draudzīgu pašvaldību. Gribētos, lai tā turpinātos. Lai ir tā pozitīvā konkurence pašvaldību starpā. Viņas cīnījās par ģimenēm, jo daudzas pameta galvaspilsētu, un tad ir izvēle uz kuru pašvaldību doties. Un tad bija novērots, ka pašvaldības centās, veica aptaujas ar vecākiem par to, kas viņiem ir svarīgi. Ņēma to vērā… Un tas ir būtiski, ka pašvaldības ģimeni novērtē kā vērtību, jo, ja nav ģimeņu, tad arī nav skolu un bērnudārzu. Noteikti būtu svarīgi ieviest tādu pozitīvo konkurenci. Pašvaldības, kas iet šo ceļu, tās ir bagātas pašvaldības, tajās dzimstības rādītāji ir ļoti augsti. Tie ir ar augšupejošu līkni. Un tajās pašvaldībās, kur tas netiek darīts: kā ir, tā ir. Tās arī krīt tādā bezdibenī." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Katrā pašvaldībā atbalsts ir atšķirīgs, mēs zinām, cik daudzas labas lietas notiek Rīgā, taču reģionos pakalpojumu ir mazāk. Protams, atkarībā no pašvaldības, cik lielā mērā tai ģimene ir prioritāte. Man rada bažas tas, ka kaut kādās jomās samazinās pabalsta apmērs. Es saprotu, ka finansiālā situācija ir tāda, kāda tā ir. Vairākkārt izskan, ka skolās vairs netiek finansēta ēdināšana (tādā apmērā kā iepriekš), un arī citi pakalpojumi tiek noņemti. Ir kas saglabā un dara, bet tas rada bažas. [..] Bet es priecājos, ka ir sociālo pakalpojumu grozs, ka vismaz tajā apmērā pašvaldībām būs jānodrošina atbalsts." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Atbalsts ir ļoti, ļoti dažāds. Piemēram, tas laikam bija pirms diviem gadiem, es ceru, ka viņi to ir izmainījuši… Bērnam piedzimstot, dāvina sudraba karotīti, un rīko šūpuļsvētkus kā padomju laikos. Es nezinu, vai iztērētā nauda ir tā vērta. Tikmēr citas pašvaldības, bērniem uzsākot skolu piešķir ģimenei naudu, kurai tie ir 50 eiro, kurai tie ir 100 eiro. Tur seko līdzi tām vajadzībām. Viņi vērtē, kas ir tas svarīgais." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tāpat no ekspertu puses tiek aktualizēti dažādi jautājumi saistībā ar izglītības jomu. Viens no visvairāk aktualizētajiem jautājumiem ir par bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanu bērniem izglītības iestādēs. Saskaņā ar MK noteikumiem (10.12.2019.) Nr. 614 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai", valsts pašvaldībām piešķir finansējumu 1.-4. klašu izglītojamo ēdināšanai,⁵³ savukārt pašvaldības pēc savām iespējām un ieskatiem piešķir papildu finansējumu, lai (1) nodrošinātu bez maksas ēdināšanu ar citām klašu grupām; (2) lai nodrošinātu kvalitatīvāku uzturu 1.-4. klašu grupai. Ņemot vērā, ka pašvaldības aizvien vairāk ir spiestas meklēt veidus kā ietaupīt finanšu līdzekļus, eksperti izsaka bažas, ka tās varētu ievērojami samazināt bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanu, jo atsevišķas pašvaldības jau tagad ir samazinājušas klašu grupas, kurām tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Ekspertu vērtējumā izglītojamajiem neatkarīgi no to vecuma bezmaksas ēdināšana ir ārkārtīgi nozīmīga, un to nekādā gadījumā nedrīkst samazināt. Tieši pretēji, to ir nepieciešams paplašināt, lai pilnīgi visiem izglītojamajiem neatkarīgi no vecuma, ģimenes materiālā stāvokļa un izglītības iestādes veida, kurā tas mācās, tiktu nodrošināta vismaz viena silta bezmaksas maltīte. Atsevišķā gadījumā izskan arī viedoklis, ka bērniem no trūcīgām ģimenēm būtu nepieciešams nodrošināt pat divas maltītes izglītības iestādē. Eksperti to pamato, pirmkārt, ar to, ka bērniem visos vecumposmos gribas ēst (un ļoti iespējams, ka izglītības iestādē pasniegtā maltīte bērnam ir vienīgā siltā maltīte dienā). Otrkārt, ar to, ka ārvalstīs veiktie pētījumi apliecina kvalitatīva uztura nozīmību bērna attīstībā, t.sk. sniegumā mācību stundās. Treškārt, bezmaksas ēdināšana nedrīkst būt bērnu stigmatizējoša, līdz ar to tiek uzsvērts, ka bezmaksas ēdināšanu nekādā gadījumā nedrīkst nodrošināt tikai bērniem no sociālās atstumtības pakļautajām riska grupām.

"Ja ir tādi budžeta līdzekļi, ka to ir iespējams nodrošināt, tad mēs to varam darīt. Bet mēs jau tagad varam redzēt… Ministru prezidentes Straujumas laikā solīja pirmās divas klases un tā uz priekšu, ka tas būs valsts finansējums. Pēc tam valsts veikli no tā atkāpās, sadalot 50/50, kas jau veido ietekmi. Un tad, kad valsts uzņēmās pirmās četras klases? Ko mēs redzējām? Mēs redzējām, ka pašvaldības sāka kāpināt klašu grupu skaitu, kurām tad arī nodrošināja bezmaksas ēdināšanu. Tas būtu ļoti pozitīvi, bet ir skaidrs, ka budžetu iespēju dēļ tas nebūs iespējams. Tās pašvaldības, kurās bija līdz 9. klasei, vai līdz novadu apvienošanai mazākās pašvaldībās pat līdz 12. klasei, no tā atkāpjas, jo nav iespējams lielā novadā to vairs nodrošināt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Es zinu, ka ir pašvaldības, kas piemaksā arī līdz tai ceturtajai klasei, lai ēdināšana būtu kvalitatīvāka. Es zinu, ka demogrāfijas plānā, tur ir ielikts, ka ir vajadzīga vismaz viena veselīga maltīte, kas ir jānodrošina visiem bērniem. Tā kā teorētiski jau tas parādās politikas dokumentos, bet tur nav norādīts ne termiņš, ne budžeta pozīcija. Un mēs esam runājuši ar IZM, viņi uzskata, ka tas ir diskutabls jautājums, vai tā ir IZM funkcija vai nē." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka pamatskolā ir jābūt nodrošinātai bezmaksas ēdināšanai visiem bērniem. Mēs ļoti fokusējamies uz to, ka ir gadījumi, kuriem nepatīk, kuriem negaršo… Tie varbūt ir desmit, piecpadsmit, bet mēs aizmirstam par 90 bērniem, kuri ēda. Tas tiešām ir jautājums par ēdiena kvalitāti un pasniegšanu. Bet tas noteikti ļautu mazāk stigmatizēt bērnus, tas ļautu nodrošināt siltās ēdienreizes. Ja kāds nevēlas, tad viņam ir tiesības atteikties. [..] Bet es domāju, tā iespēja neapkaunot bērnus, nedalīt pa grupām. Piemēram, ka trūcīgo ģimeņu bērniem tiek nodrošināta ēdināšana visā pamatskolā. Es iedomājos to apkaunojumu, kas ir jāizcieš bērniem, kuri ir ārpus pirmo četru klašu grupas un kuriem ir jāiet pie šī kauna galda. Tas vienkārši ir nenormāli. Tāpēc jo universālāka pieeja, jo mazāk apkaunojoša." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

Tāpat tiek vērsta uzmanība uz to, ka reģionos izglītības iestādes tiek slēgtas, taču daļā, kas ir vēl atvērtas, apkārtējā infrastruktūra ir tāda, ka uz skolām bērniem ir apgrūtinoši nokļūt. Turpretī Pierīgā aizvien vairāk tiek izjusts izglītības iestāžu trūkums. Piemēram, ir aprēķināts, ka 2030. gadā Ādažu pašvaldībā pietrūks vienas izglītības iestādes. Papildus tam tiek arī norādīts, ka pašvaldības nespēj apkopot informāciju par bērniem, kas neuzsāk mācību gaitas.

"Vecāku kopiena mums atsūta vēstuli no valsts auto ceļu uzturētāja, kas pasaka: "Jā, jūsu ceļš ir avārijas stāvoklī", bet viņi ceļu nelabos vēl nākošos piecus gadus. Bet bērni katru dienu ir jāved uz skolu pa to ceļu. [..] Dažkārt ģimenēm tas nozīmē pat mainīt dzīvesvietu." (Eksperts no valsts pārvaldes iestādes)

"Es tikai varu pateikt, ka Pierīgā un pārējā Latvijā ir diametrāli pretēja situācija. Tikko runāju ar vienu politiķi no Ādažiem, viņiem traģiski pietrūkst skolas. Viņi ir sakalkulējuši, ka viņiem 2030. gadā pietrūkst vienas skolas. Vienlaikus finansējums, kas ir ap 30 miljoniem, pašvaldībai pašai nav. Man ir grūti teikt, kādi tur būs risinājumi, jo pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Izglītības iestāžu veidošana ir viena no prioritātēm, kam pašvaldība drīkst aizņemties. Bet tas ir viennozīmīgi saistīts ar aizņemšanās limitu un visām citām lietām. Tas ir tikai viens no piemēriem. Mārupei ir diezgan plaši atbalsti privātos dārziņos. Bet tik tiešām Pierīga no pārējās Latvijas ļoti, ļoti atšķiras." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Apkopojot ekspertu viedokļus, secināms, ka pašvaldību sniegtais atbalsts ģimenēm ar bērniem Latvijā ir nevienmērīgs un pēdējos gados tam ir tendence samazināties. Pašvaldību līmenī atbalsts galvenokārt tiek fokusēts uz sociālās atstumtības riskam pakļautām ģimenēm. Papildus tam izaicinājumi vērojami izglītības jomā saistībā ar bērnu ēdināšanu un izglītības iestāžu slēgšanu.

3.14. Darba devēju loma ģimenes atbalstā

Lai aktualizētu darba devēju lomu ģimenes atbalstā, Sabiedrības integrācijas fonds kopš 2020. gada īsteno programmu "Ģimenei draudzīga darbavieta". Programmas mērķis ir "sekmēt tādas darba vides kultūras attīstību Latvijā, kas ir empātiska, cilvēcīga un saprotoša, vienlaikus piedāvājot instrumentus gan esošās darba vides novērtējumam, gan finansiālu atbalstu ģimenei draudzīgas darba vides pilnveidei."⁵⁴ Proti, darba devējiem šī iniciatīva ir iespēja iegūt publisku draudzīgas darbavietas statusu, tādā veidā popularizējot savu uzņēmumu sabiedrībā, kā arī saņemt atbalstu, lai turpinātu un attīstītu ģimenei draudzīgu prakšu ieviešanu un īstenošanu organizācijā. Turpretī darba ņēmējiem un citiem darba devējiem īstenotā iniciatīva ir iespēja uzzināt par ģimenēm draudzīgiem uzņēmumiem un to, kā darba devēji var atbalstīt savus darbiniekus.⁵⁵

Darba devēji Latvijā, lai veicinātu darbinieku labbūtību un sniegtu atbalstu darba un ģimenes dzīves līdzsvarā, līdz šīm ir īstenojuši šādas prakses:

• Darba laiks un papildus brīvdienas:

o papildus brīvas dienas, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu ( "Rīgas meži", "Valsts zemes dienests");

o elastīgs darba laiks, t.sk. iespēja strādāt attālināti līdz divām, trijām darba dienām nedēļā ("Rīgas meži", "Valsts zemes dienests", AS "Valmieras stikla šķiedra", "ELKO Grupa");

o apmaksāta brīvdiena pirmajā skolas dienā ("Valsts zemes dienests", AS "Valmieras stikla šķiedra");

o apmaksāta brīvdiena īpašos dzīves brīžos ("Valsts zemes dienests");

o iespēja studijas apvienot ar darbu, ieskaitot mācību laiku darba laikā (AS "Valmieras stikla šķiedra")

• Finansiāls vai materiāls atbalsts:

o veselības apdrošināšana;

o finansiāls atbalsts 200 eiro apmērā vecākam, bērnam uzsākot mācības 1. klasē (AS "Valmieras stikla šķiedra");

o finansiāls atbalsts dažādās dzīves situācijās (tuvinieka nāve, bērna piedzimšana, kāzas) (AS "Valmieras stikla šķiedra", "ELKO Grupa");

o atbalsts darbinieku bērnu interešu izglītībai STEM jomā, sedzot 50% no interešu pulciņu vai nometņu maksas līdz 150 eiro gadā (AS "Valmieras stikla šķiedra");

o dāvana bērniem izglītojošu grāmatu veidā (AS "Valmieras stikla šķiedra").

• Fiziskā vide:

o darba vietas ergonomika (ne tikai darbavietā, bet arī mājās, pildot darba pienākumus) ("ELKO Grupa");

o darbinieku atpūtas telpa ("Autentica");

o "Bērnu stūrīši" (ražotnē un radošajā birojā iekārtoti bērnu stūrīši un bērnu rotaļlietu kastes, lai bērni varētu uzturēties darbavietā kopā ar vecākiem, ja tas nepieciešams) (AS "Madara Cosmetic");

o sporta zāle uzņēmuma telpās ("ELKO Grupa").

• Sociālā vide un pasākumi:

o veselības mēnesis, kura laikā liela uzmanība tiek pievērsta gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai ("ELKO Grupa");

o izglītojošas lekcijas ("ELKO Grupa");

o gada balva un labie vārdi ("ELKO Grupa");

o darbinieku bērniem iespēja gūt pirmo darba pieredzi vecāka darbavietā (AS "Valmieras stikla šķiedra");

o pasākumi un ekskursijas ("Madara Cosmetic", "ELKO Grupa") ;

o "Vecāku čats" (saziņas platforma, kur kolēģi var vienoties par konkrētām dienām, kad bērni pievienosies vecākiem darbā) ("Madara Cosmetic").^{56 57}

Kā redzams, īstenotās prakses aptver dažādus atbalsta veidus, sākot no finansiālā un materiālā atbalsta, darba laika un brīvdienām līdz dažāda veida uzlabojumiem un praksēm organizācijas sociālajā un fiziskajā vidē. Saskaņā ar SIF mājaslapā publicēto informāciju 2025. gadā "Ģimenei draudzīga darbavieta" statusu ieguva 106 organizācijas, kuru starpā bija gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī uzņēmumi (t.sk. sociālie uzņēmumi).⁵⁸

Ekspertu vērtējums

Ekspertu vērtējumā darba devējiem ir ļoti nozīmīga loma ģimenes atbalstā, jo darbinieka labbūtība tiešā veidā ietekmē gan tā spēju veidot ģimeni (radīt bērnus), gan arī tā spēju apvienot profesionālo dzīvi ar privāto dzīvi. Neskatoties uz to nozīmīgo lomu, ekspertu skatījumā, šim jautājumam Latvijas sabiedrībā līdz šim nav tikusi pievērsta pietiekami liela uzmanība (ja neskaita augstāk minēto SIF iniciatīvu).

"Tas, ka runā, ka valsts neko nedara demogrāfijas uzlabošanā, tad ir jāsaprot, ka mēs katrs esam valsts. Tie nav tikai vārdi. Valsts ir arī katrs uzņēmums, darba devējs. Ja ir tā pieeja, ka es tikai izkalpināšu un likšu strādāt virsstundas, bet nemaksāšu par tām… Nepietiekams darbinieku skaits, ka nevar aiziet atvaļinājumā, nejūtoties vainīgs par to, ka citi kolēģi izdegs utt. Tad, kurā brīdī, lai dzimst bērni cilvēkiem, kuri ir pārstrādājušies un izdeguši? Ja mēs runājam par darba devēju atbildību, tad tā ir milzīga. Te vajadzētu tādu sabiedrības "maindsetu", ka darba devējs ir vistiešāk atbildīgs par to, vai Latvijā dzimst bērni." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

"Mani priecē SIF aktivitātes – ģimenēm draudzīga darbavieta. Tas liek aizdomāties. Proti, ka tas var radīt motivāciju, kāpēc darbinieks vēlas strādāt tieši tur. Tam ir ietekme…" (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Eksperti norāda, ka Latvijā darba devēju atbalsts ģimenēm ir tikpat nevienmērīgs kā pašvaldību atbalsts, jo katrs uzņēmums un iestāde nosaka savu iekšējo politiku. Līdz ar to ir uzņēmumi, kas mērķtiecīgi veido savu iekšējo politiku, lai veicinātu savu darbiniekus labbūtību, tostarp sniegtu atbalstu ar ģimeni saistītos jautājumos, un ir uzņēmumi, kas to dara ļoti minimāli vai nemaz. Pēc ekspertu novērotā lielajos uzņēmumos situācija ir nedaudz labāka nekā vidējos un mazajos uzņēmumos. Tas tiek skaidrots gan ar to, ka (1) lielajiem uzņēmumiem ir speciāli departamenti, kas nodarbojas ar cilvēkresursu jautājumiem, gan ar to, ka tajos (2) ir vieglāk aizvietot darbiniekus, ja tas ir nepieciešams, gan arī ar to, ka (3) daļa lielo uzņēmumu nāk no Skandināvijas, kur darba devējiem ir daudz pretimnākošāka attieksme pret saviem darbiniekiem.

Ekspertu vērtējumā galvenie šķēršļi Latvijā, kas nelabvēlīgi ietekmē ģimenes un darba dzīves līdzsvaru, ir:

• darba devēju vēlme gūt maksimālu peļņu;

• darba devēju izpratnes trūkums un nevēlēšanās ieguldīt darbinieku labbūtībā;

• mobings darbavietā;

• darbinieku trūkums.

Eksperti norāda, ka daudzviet Latvijas darbavietās vēl aizvien vērojami iesīkstējuši uzskati par darba kultūru un mobings, kas ir viens no darbinieku galvenajiem izdegšanas iemesliem un saslimšanas iemesliem.

"Un es redzu, ka tas mobings pastāv. Pastāv kaut kāda seno laiku kārtība. Mobings ir tiešais ceļš uz izdegšanu un visādām slimībām. Un tā ir darba devēja atbildība. Viņam ir tam jāseko līdzi. Bet mēs par to ļoti maz runājam, lai neteiktu, ka vispār nerunājam. Mēs runājam par mobingu skolās, ka mums visi bērni ir mežoņi, bet neredzam to, ka skolotāji savā starpā viens otru mobingo. Mums par to nav ērti runāt. Tāpēc darba devēju atbildība demogrāfijas jomā ir noklusēts jautājums, manuprāt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Tāpat tiek vērsta uzmanība uz to, ka mazajos uzņēmumos nodarbinātie (gan sievietes, gan vīrieši), nereti izjūt uztraukumu par to, ka darba devējam nepieciešams paziņot par ģimenes pieaugumu. Tas ir tāpēc, ka darbinieks apzinās, ka tā prombūtne darba devējiem un pārējiem kolēģiem sagādās neērtības. Piemēram, kolēģiem uz noteiktu laiku būs jāuzņemas papildu pienākumi, vai arī būs nepieciešams uz noteiktu laiku darbā pieņemt jaunu darbinieku. Turklāt vīrieši neatkarīgi no uzņēmuma lieluma sastopas ar lielāku neizpratni un pretestību no darba devēju puses jautājumā par viņu vēlmi izmantot likumā noteikto bērna kopšanas atvaļinājumu.

"Mazajiem uzņēmumiem ir daudz, daudz grūtāk, protams… Un mums ir ļoti daudz mazo uzņēmumu. Mazajiem uzņēmumiem ir daudz grūtāk tad, kad mēs, piemēram, runājam par bērnu kopšanas atvaļinājumu. Un es esmu dzirdējis, ka ir ļoti liela pretestība pret to, ka tēvi iet bērnu kopšanas atvaļinājumā. Piemēram, ja ir pieci līdz desmit cilvēki komandā, tad viena cilvēka uzdevumi ir jāizšķīdina pa pārējiem. Ja iet uz pusgadu, tad varbūt pat ir jāņem atsevišķs cilvēks. Bet pēc tam atkal viņam īsti nav vietas. Tā kā tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Es diezgan bieži esmu dzirdējis, ka ir bail iet pie darba devēja, sakot, ka drīz dzims bērns un būs jāiet bērnu kopšanas atvaļinājumā. [..] Tas, ko es esmu novērojis, tad lielie uzņēmumi ļoti, ļoti rūpējas par saviem darbiniekiem. [..] Tiek ierīkotas bērnu istabiņas, laižot arī pa dienu projām… Skatoties, lai viņi varētu izdarīt savu darbu, vienalga kādā laikā, taču lai darbs tiktu izdarīts." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Ekspertu vērtējumā viens no nozīmīgākajiem darba devēju sniegtajiem atbalsta veidiem ģimenēm ar bērniem, īpaši vecākiem, kas vieni paši audzi audzina bērnus, ir elastīga darba laika nodrošināšana. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta prakse, kas ļauj bērniem uzturēties vecāka darbavietā, netraucējot darba pienākumu izpildi.

"It sevišķi tās ģimenes, kas ir solo, tur ir īpaši svarīgs jautājums par elastīgo darba laiku. Viņas arī saka, ka būtu labi, ja tas būtu. Iespējams varbūt ir kaut kādas lietas, ko var piedāvāt bērniem. Piemēram, ja ir liels uzņēmums, tad var būt bērnu pieskatīšanas stūrītis. Ka tiek radīta bērniem draudzīga vide. Nevis, ka bērniem tur nav vietas. Ja ir nepieciešams, lai bērns var atnākt, bet viņam nav jāsēž un jātraucē vecākam, bet ir iespējas ko darīt." (Eksperts no sabiedriskās organizācijas)

Apkopojot ekspertu viedokļus, var secināt, ka ekspertu vērtējumā darba devējiem ir ļoti nozīmīga loma ģimenes atbalstā, jo uzņēmumu un organizāciju politika tiešā veidā var veicināt vai kavēt ģimeņu veidošanos un labbūtību. Tomēr neskatoties uz tās nozīmību, darba devēju loma sabiedrībā līdz šim nav pietiekamā apmērā aktualizēta.

4. Secinājumi un ieteikumi

Vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts

No 2026. gada veiktās izmaiņas bērna kopšanas pabalstā nav pietiekamas, lai būtiski uzlabotu ģimeņu ar bērniem situāciju Latvijā, jo tās nekompensē pat inflācijas pieaugumu. Vecāku pabalsta strādājošiem vecākiem palielināšana līdz 75% nav pietiekama, jo ģimenēm ar bērniem nepieciešams radīt apstākļus, kad to materiālā situācija līdz ar bērna ienākšanu ģimenē, kas jau tā rada papildus izdevumus, nepasliktinās. Nenododamās daļas ieviešana vecāku pabalstā kopumā ir veicinājusi tēvu iesaisti bērnu aprūpē, taču ne tādā apmērā kā tika paredzēts.

Ieteikumi:

(1) Lai, bērnam ienākot ģimenē, ģimeņu ar bērniem materiālā situācija nepasliktinātos, vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem nepieciešams palielināt līdz 100% apmēram.

(2) Visus pabalstus ģimenēm ar bērniem nepieciešams regulāri pārskatīt un indeksēt, lai to apmērs atbilstu reālajai situācijai.

Ģimenes valsts pabalsts

Ģimenes valsts pabalsta reforma (atkarībā no audzināmo bērnu skaita un pabalsta nodrošināšana līdz 20 gadu vecumam, neatkarīgi no mācību iestādes veida) tiek atzīta par taisnīgu, jo ģimenei ar diviem un vairāk bērniem objektīvi nepieciešami lielāki finanšu resursi, nekā ar vienu bērnu. Tomēr pabalsta apmērs par vienu bērnu ir neadekvāti zems.

Ieteikums: Lai pabalsta apmērs atbilstu reālajām izmaksām, to nepieciešams regulāri pārskatīt un indeksēt. Ņemot vērā, ka pāriem bieži vien visgrūtāk ir pieņemt lēmumu par pirmo bērnu, nepieciešams radīt mehānismus, lai veicinātu lēmumu pieņemšanu par pirmo bērnu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktie grozījumi bija pamatoti un nepieciešami, jo, lai arī veiktās sociālās iemaksas nav augstas, tās kopumā mazina netaisnīgo attieksmi pret tiem (lielākoties sievietēm), kas kopj bērnus. Tomēr ekspertu vērtējumā veiktās izmaiņas netaisnības situāciju sociālās apdrošināšanas ziņā pilnībā nenovērš.

Ieteikums: Lai mazinātu netaisnīgo attieksmi pret personām, kas kopj bērnu, nepieciešams izstrādāt risinājumus, kā iekļaut darba stāžā laiku, ko persona pavada kopjot bērnu, attiecinot to arī uz iepriekšējiem periodiem, nevis tikai skaitot no lēmuma pieņemšanas gada.

Pabalstu sistēmas vērtējums kopumā

Pabalstu sistēma Latvijā ģimenēm ar bērniem joprojām kopumā nekompensē ienākumu samazināšanos un izdevumu palielināšanos līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē. Pabalstu sistēma Latvijā ir pārāk komplicēta un vecākiem tajā ir grūtības orientēties.

Ieteikumi:

(1) Visus pabalstus ģimenēm ar bērniem nepieciešams regulāri pārskatīt un indeksēt, lai to apmērs atbilstu reālajai situācijai un kompensētu ienākumu samazināšos, kas rodas līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē.

(2) Izstrādāt pieeju, ka vecāki var iesniegt vienotu iesniegumu visiem valsts nodrošinātajiem ģimenei paredzētiem pabalstiem, lai samazinātu administratīvo slogu iesniegumu gatavošanai par katru no pabalstu veidiem un novērstu to, ka kādam no pabalstiem ģimene nezināšanas vai aizņemtības dēļ nepiesakās.

(3) Lai informētu jaunos vecākus par ģimenēm ar bērniem pieejamajiem pabalstiem un to saņemšanas kārtību, nepieciešams sagatavot vecākiem informatīvu materiālu par pieejamajiem atbalsta veidiem un pakalpojumiem un to izsniegt vecākiem tad, kad notiek izrakstīšanās no dzemdniecības iestādes un/vai pēc pirmās ģimenes ārsta vizītes.⁵⁹

Atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti

Ekspertu vērtējumā atbalsts ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti nav vienmērīgs un pietiekams, jo, lai arī pastāv dažāda veida pakalpojumi, tie daudzos gadījumos nav pieejami, jo īpaši pakalpojums "Atelpas brīdis", ko savās atbildēs īpaši uzsvēra intervētie eksperti.

Ieteikumi: Nepieciešams veicināt jau esošo pakalpojumu pieejamību, jo īpaši "Atelpas brīdis" pakalpojumu. Nepieciešams nodrošināt lielāku atbalstu tām ģimenēm, kurās vecāks ir ar invaliditāti, kas padziļināti ir analizēts 2022. gada pētījumā "Pētījums par nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, kur vienam vai abiem vecākiem ir noteikta invaliditāte".

Atbalsts un pakalpojumi bērniem, kas cietuši no vardarbības

Ekspertu vērtējumā atbalsta sistēma bērniem, kas cietuši no vardarbības, kopumā varētu būt efektīvāka, jo (1) bērniem ne dzīvesvietā, ne institūcijā netiek nodrošināts specializēts atbalsts, ņemot vērā vardarbības veidu un smaguma pakāpi, no kuras bērns cietis, turklāt (2) bērni, kas cietuši no vardarbības, ne vienmēr saņem kvalitatīvu psihologa pakalpojumu, kas ir viens no galvenajiem pakalpojumiem šādās situācijās, un (3) sociālās rehabilitācijas institūcijās vairākkārt novēroti paaugstināti riski bērna drošībai. Vienlaikus pakalpojuma nodrošināšanai tiek izlietoti ievērojami finanšu līdzekļi, kuru izlietojama veids ir grūti pārskatāms un neefektīvs.

Ieteikumi: Nepieciešams pārskatīt un reorganizēt atbalsta sistēmu bērniem, kas cietuši no vardarbības. Pirmkārt, nodrošināt caurskatāmu finanšu plūsmu, t.sk. ieviest stabilu un prognozējamu finansējumu krīzes centriem, to nesaistot ar bērnu skaitu un "vidējā bērna vajadzībām". Otrkārt, nodrošināt lielāku pakalpojumu elastību un individuālu pielāgojamību bērna vajadzībām. Treškārt, specializēt sociālās rehabilitācijas institūcijas pa vardarbības veidiem, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un personālu. Ceturtkārt, psihologiem, kuri nodrošina bērniem, kas cietuši no vardarbības, konsultācijas, noteikt skaidrus profesionālās atbilstības kritērijus. Piektkārt, palielināt finansējumu psihologa pakalpojuma nodrošinājumam, jo šobrīd sociālās rehabilitācijas psihologa pakalpojumam ir grūti piesaistīt augsti kvalificētus psihologus, tādēļ ka noteiktā stundas likme nav konkurētspējīga un atbilstoša tirgus cenai. Sestkārt, paplašināt un dažādot pakalpojumu klāstu, tostarp nodrošināt pakalpojumus vecāku stiprināšanai: (1) ģimenes asistenta pakalpojumu ģimenei, kurā novērotas bērnu aprūpes problēmas; (2) psiholoģisko atbalstu vai terapijas vecākiem, kuru bērni ir cietuši no vardarbības.

Atbalsts un pakalpojumi bērniem, kam ir uzvedības vai atkarību problēmas

Ekspertu vērtējumā bērniem, kuriem ir uzvedības vai atkarību problēmas, kā arī viņu ģimenēm atbalsts Latvijā netiek sniegts nepieciešamajā apmērā, jo tieši nespēja risināt grūtības ar bērniem, kuriem ir uzvedības vai atkarību problēmas, tiek uzskatīta par vienu no visakūtākajām un nerisinātākajām problēmām Latvijā. Uz nozīmīgām grūtībām un nepietiekamiem risinājumiem šajā jautājumā norāda gan bāriņtiesu, gan sociālo dienestu, gan policijas, gan izglītības iestāžu pārstāvji⁶⁰.

Ieteikumi:

(1) Apzinoties riskus un negatīvos faktorus, kas saistīti ar bērnu ievietošanu institūcijās, eksperti tomēr norāda, ka bērniem ar ļoti nopietnām uzvedības un atkarību problēmām, nepieciešama specializēta sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā ir atbilstoša infrastruktūra un personāls, kas sniedz pakalpojumus, jo šobrīd pieejamie risinājumi (krīzes centri, audžuģimenes) nespēj nodrošināt šīs mērķa grupas uzvedības maiņu, kā arī drošību citiem bērniem, kas uzturas krīzes centros un audžuģimenēs.

(2) Bērniem, kuriem ir novēroti riski par deviantu uzvedību vai deviantās uzvedības pazīmes, bet situācija vēl nav ļoti smaga, nepieciešams nodrošināt tūlītēju atbalstu un sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā, cita starpā nodrošinot mentora pakalpojumu. Diemžēl līdzšinējā prakse liecina, ka, lai gan šādi pakalpojumi ir pieejami, tie nav pieejami visur Latvijā, kā arī bieži vien tiek sniegti novēloti.

(3) Viens no nozīmīgiem izaicinājumiem atbalsta nodrošināšanā ir saistīts ar pakalpojumu pēctecības nodrošinājumu, jo nereti pakalpojums tiek nodrošināts tikai krīzes situācijā un netiek veikta ilgstoša situācijas novērošana un atbalsta sniegšana, piemēram, atbalsta nodrošināšana neturpinās pēc sociālās rehabilitācijas krīzes centrā. Pašvaldību sociālajiem darbiniekiem būtu jāseko līdzi, lai tā nenotiek. Viens no pakalpojumiem, kas būtu nepieciešams un papildinātu esošos pakalpojumus, ir atbalsta vai uzturošās grupas pusaudžiem pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas.

(4) Nepieciešami arī dažāda veida preventīvi pasākumi, izglītojot bērnus, vecākus un speciālistus.

Ārpusģimenes aprūpe

Ārpusģimenes aprūpes sistēma Latvijā šobrīd atrodas kritiskā situācijā, jo, pirmkārt, Latvijā trūkst audžuģimeņu un jaunas ģimenes aktīvi nepiesakās kļūt par audžuģimenēm. Otrkārt, pastāv ļoti lielas grūtības vairākām bērnu grupām, kas izņemtas no viņu bioloģiskās ģimenes, nodrošināt ārpusģimenes aprūpi, īpaši tas attiecas uz pusaudžiem un bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām.

Šogad ieviestās izmaiņas ārpusģimenes aprūpes sistēmā, paaugstinot pabalstus bērnu uzturam un atlīdzību audžuģimenēm un aizbildņiem, kopumā vērtējamas kā pozitīvas. Tomēr ekspertu vērtējumā tās pagaidām nerisina problemātisko situāciju ārpusģimenes aprūpes jomā.

Ieteikumi:

(1) Viens no ekspertu apspriestajiem risinājumiem ārpusģimenes aprūpes sistēmas uzlabošanai ir audžuģimeņu profesionalizācija, kas nozīmē, ka audžuģimenes ir noteikta profesija ar atalgojumu un kvalifikācijas prasībām. Ekspertu vērtējumā audžuģimeņu profesionalizāciju varētu veikt pakāpeniski, sākot tieši ar specializētajām audžuģimenēm⁶¹.

(2) Attiecībā uz ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem nepieciešams ieviest vienotu standartu, jo šobrīd ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri sniedz atšķirīgus atbalsta pakalpojumus, kas rada nevienlīdzīgu situāciju audžuģimeņu vidū.

Valsts atbalsta mājokļa iegādei vai būvniecībai (Altum programmas) vērtējums

Ekspertu vērtējumā valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei vai būvniecībai (Altum programmas) kopumā veicina mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus ekspertiem bija grūtības sniegt detalizētu vērtējumu, jo intervētie eksperti pilnībā nepārzināja dažādos programmu nosacījumus, kā arī, ņemot vērā to, ka vairākas būtiskas izmaiņas mājokļu iegādes atbalstam, kā arī būvniecībai ieviestas tikai pēdējos gados, šobrīd ekspertiem ir ierobežotas iespējas pilnvērtīgi izvērtēt to ietekmi. Vienlaikus eksperti pauž ļoti atzinīgu vērtējumu par to, ka atbalsta programmas mājokļa iegādei regulāri tiek pārskatītas un papildinātas.

Ieteikumi:

(1) Piešķirt finansējumu plānotajām izmaiņām subsīdijas "Balsts" programmā, kas iepriekš netika piešķirtas un paredzēja, ka, ja ģimenei piedzimst vēl viens bērns un tai ir aktīva Altum mājokļa garantija, tad tiek segta daļa no kredīta pamatsummas.

(2) Pilnveidot mehānismus, kas sniedz reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kuras šobrīd nevar pretendēt ne uz kādu atbalstu mājokļa jomā. Tostarp veikt izmaiņas likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā", paredzot iespēju vecākiem, kuru aprūpē ir pilngadīga persona ar garīgu invaliditāti (mūžīgais bērns), pretendēt uz sociālo dzīvokli.

"Goda ģimenes" apliecība: atbalsta nozīmīguma vērtējums

Ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni, "Goda ģimenes" apliecība un tās nodrošinātās priekšrocības ir nozīmīgs atbalsts, jo īpaši bērniem, kas tiešā veidā izjūt atbalstu.

Ieteikums: Ģimenēm, kas ir saņēmušas "Goda ģimenes" apliecību, nodrošināt to līdz jaunākā bērna pilngadībai.

Valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas vērtējums

Eksperti pozitīvi vērtē, ka pāriem, kuri nespēj dabīgā veidā ieņemt bērnu, valsts nodrošina apmaksātu neauglības ārstēšanas programmu. Pozitīvi tiek vērtēta arī mērķa grupas paplašināšana.

Ieteikums: Pāriem, kuri izmanto valsts apmaksāto neauglības ārstēšanas programmu, nodrošināt informāciju par neauglības cēloņiem un skaidrot tos.

Partnerattiecību regulējuma ieviešanas vērtējums ģimenes politikas kontekstā

Partnerattiecību regulējuma ieviešana ģimenes politikas kontekstā kopumā tiek novērtēta atzinīgi, jo regulējums atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām, mazina nevienlīdzību un ilgtermiņā radīs pozitīvu ietekmi uz ģimeņu ar bērniem labklājību.

Ieteikums: Nodrošināt atbalstu (uzturlīdzekļus) mātei ar bērnu, kamēr (1) bērnam tiek noteikta paternitāte; (2) kamēr bezvēsts pazudusi persona (tēvs) tiek oficiāli atzīts par pazudušu vai mirušu.

Pašvaldību nodrošinātā atbalsta ģimenēm vērtējums

Pašvaldību nodrošinātais atbalsts ģimenēm ar bērniem tiek vērtēts kā apmierinošs, jo tas pamatā sniedz atbalstu tikai trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. Turpretī pārējām ģimenēm, kas neatbilst šīm mērķa grupām, atbalsts lielā mērā atkarīgs no pašvaldības iespējām un tās izpratnes par to, kas ģimenēm ir nepieciešams.

Ieteikums: Ņemot vērā silta un veselīga ēdiena katru dienu nozīmīgumu bērnu attīstībā, bezmaksas ēdināšanu būtu vēlams nodrošināt visiem bērniem visās izglītības iestādēs no pirmskolas līdz vidusskolai. Ēdināšanas izmaksu jautājums būtu jārisina valstij un pašvaldībām solidāri sadarbojoties.

Darba devēju loma ģimenes atbalstā

Darba devējiem ir nozīmīga loma ģimenes atbalstā, taču tai līdz šim Latvijā nav pievērsta pietiekami liela uzmanība. SIF īstenotā programma "Ģimenei draudzīga darbavieta" ir vienīgā, kas aktualizē šo jautājumu.

Ieteikums: Veicināt sabiedrības un darba devēju izpratni par darba devēju nozīmīgo lomu ģimenes atbalstā un demogrāfijas situācijas uzlabošanā Latvijā.

5. Pielikums

5.1. Daļēji strukturēto interviju un fokusa grupas diskusijas vadlīnijas

Ievads

Paldies, ka pievienojāties diskusijai!

Šodien mēs apspriedīsim valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus ģimenes atbalsta jomā, to efektivitāti un nākotnes prioritātes. Jūsu profesionālais skatījums ir ļoti svarīgs, lai saprastu, kā šīs politikas darbojas praksē, kur ir izaicinājumi un kādus uzlabojumus vajadzētu ieviest.

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir ieviesti vairāki būtiski pasākumi ģimenes atbalsta politikā, piemēram:

Nenododamā vecāku pabalsta daļa, lai veicinātu abu vecāku iesaisti bērna aprūpē;

Ģimenes valsts pabalsta reforma, kur pabalsta apmērs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, nevis bērnu dzimšanas secības;

Paaugstināts vecāku pabalsts strādājošajiem vecākiem (no 30% uz 75%);

Palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā;

Pilnveidots atbalsts bērniem īpašās situācijās, piemēram, atbalsts bērniem ar invaliditāti, pakalpojumi, ja bērns cietis no vardarbības, bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām

Uzlabots atbalsts ārspuģimenes aprūpē esošiem bērniem, t.sk. ieviesti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem;

Papildu atbalsta instrumenti, piemēram, "Goda ģimenes" apliecība, Altum mājokļu programmas, neauglības ārstēšanas programma, partnerattiecību regulējums, stipendija "Studētgods".

Šodien vēlamies noskaidrot:

– Kā šie pasākumi darbojas praksē?

– Vai tie sasniedz mērķus?

– Kādi ir ieviešanas izaicinājumi?

– Kādas ir nākotnes prioritātes un jauni risinājumi?

I. Iepazīšanās (5 min.)

Sākumā, lūdzu katram diskusijas dalībniekam stādīties priekšā, nosaucot savu vārdu, uzvārdu un organizāciju, kuru pārstāvat.

II. Jautājumi par ieviestajiem pasākumiem

1. Vecāku pabalsts un bērna kopšanas atvaļinājums

• Kā Jūs vērtējat nenododamās daļas ieviešanu vecāku pabalstā? Vai tas ir sasniedzis mērķi – veicināt abu vecāku iesaisti bērna aprūpē?

• Kādi ir praktiskie izaicinājumi šīs politikas īstenošanā (informēšana, darba devēju attieksme, administratīvās procedūras)?

• Vai paaugstinātais pabalsta apmērs strādājošajiem vecākiem (no 30% uz 75%) ir pietiekams stimuls turpināt darbu? Kā tas ietekmē darba tirgu un ģimenes labklājību?

• Kā Jūs vērtētu, ja esošos abus pabalstus par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam (vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu) apvienotu vienā pabalstā? Kādiem būtu jābūt tā aprēķināšanas un izmaksas galvenajiem nosacījumiem?

2. Ģimenes valsts pabalsts

Ģimenes valsts pabalsts Latvijā (2026. gadā) ir atkarīgs no bērnu skaita vecumā no 1 līdz 20 gadiem, kuri mācās (koledžā/augstskolā): par 1 bērnu – 25 €/mēn., par 2 bērniem – 100 €/mēn. (50€ par katru), par 3 bērniem – 225 €/mēn. (75€ par katru), par 4 un vairāk – 100 €/mēn. par katru bērnu. No 2026. gada ir paplašināts ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loks – turpmāk to varēs saņemt arī par jauniešiem vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē. Līdz šim pabalsts pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas pienācās tikai par skolēniem, kas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

• Kā Jūs vērtējat pabalsta reformas taisnīgumu (atkarība no audzināmo bērnu skaita, nevis dzimšanas secības)? Vai tas ir uzlabojis atbalsta sistēmas efektivitāti?

• Vai ir novērojamas kādas negatīvas sekas vai neparedzēti efekti?

• Vai šobrīd pieejamā informācija un informācijas kanāli ir pietiekami, lai saprastu par atbalstu ģimenei, piedzimstot bērnam? Ja nē, tad kas būtu uzlabojams, mainām? Vai vienots iesniegums vairākiem ģimenei paredzētajiem pabalstiem atvieglotu to pieprasīšanu?

3. Sociālās apdrošināšanas iemaksas

• Vai paaugstinātās sociālās iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā pietiekami nodrošina vecāku ilgtermiņa sociālo aizsardzību?

• Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami, lai šis mehānisms būtu ilgtspējīgs?

4. Atbalsts īpašām situācijām

• Kā Jūs vērtējat esošo atbalstu un pakalpojumus bērniem, kas cietuši no vardarbības?

• Kā Jūs vērtējat esošo atbalstu un pakalpojumus bērniem, kam ir uzvedības vai atkarību problēmas?

• Vai pašvaldību un valsts pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti (asistenti, "atelpas brīdis") ir pietiekami pieejami un kvalitatīvi? Kur ir lielākie izaicinājumi? Kādus uzlabojumus nepieciešams veikt, kā Jūs saredzat "ideālo" atbalstu/pakalpojumu?

5. Ārpusģimenes aprūpe

• Kā Jūs vērtējat ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru lomu?

• Kā Jūs vērtējat pašreizējo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem? Kas ir pietiekami, kur redzat trūkumus vai uzlabojumu nepieciešamību?

• Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami, lai šī sistēma būtu efektīvāka?

• Kādus risinājumus Jūs redzat, lai veicinātu uzņemošo ģimeņu veidošanos, kas vēlētos aprūpēt ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus?

• Kā Jūs vērtējat ideju par "atbalsta ģimenēm", kas īslaicīgi palīdz audžuģimenēm vai aizbildņiem, piemēram, bērna pieskatīšanā, krīzes situācijās? Vai šāds pakalpojums būtu nepieciešams?

• Vai būtu lietderīgi attīstīt profesionālo audžuģimeņu sistēmu (ar darba līgumu un sociālajām garantijām)? Kādi ieguvumi un riski varētu būt šādai pieejai?

6. Papildu atbalsta instrumenti

• Vai "Goda ģimenes" apliecība ir praktiski noderīga? vai ir nepieciešami uzlabojumi, kādi?

• Kā Jūs vērtējat valsts atbalstu mājokļa iegādei/būvniecībai (Altum programmas)? Vai piekļuve ir pietiekama visām mērķa grupām?

• Kā Jūs vērtējat valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas pieejamību un efektivitāti? Kādi uzlabojumi ir nepieciešami?

• Kā Jūs vērtējat partnerattiecību regulējuma ieviešanu? Vai tas ir būtisks solis ģimenes politikas kontekstā? Kādas izmaiņas vai ieguvumus tas ir sniedzis ģimenēm, kas vēl būtu uzlabojams šajā regulējumā?

III. Pašvaldību un darba devēju loma

• Kāds ir pašvaldību nodrošinātais atbalsts ģimenēm? Vai tas ir pietiekams un vienmērīgs visā valstī?

• Kāda ir darba devēju loma ģimenes atbalstā (elastīgs darba laiks, papildu atvaļinājumi, sociālās garantijas)? Kā to varētu stiprināt?

• Kā saskatāt vislabāko sadarbību starp valsti, pašvaldību un ģimeni, lai sasniegtu vislabāko rezultātu atbalstā bērnam un ģimenei. Labās prakses piemēri varbūt?

IV. Nākotnes prioritāte

• Kurām ģimenēm/mērķa grupām, Jūsuprāt, nākotnē būtu jāsniedz vislielākais atbalsts? (piemēram, daudzbērnu ģimenes, ģimenes ar bērniem ar invaliditāti, vientuļie vecāki u.c.)

• Kādi politikas priekšlikumi (piem., elastīgs darba režīms, paternitātes atvaļinājuma pagarināšana, bezmaksas ēdināšana skolās/bērnudārzos, mājokļu pieejamība) būtu jāīsteno prioritāri?

• Vai šobrīd ir kādi atbalsta instrumenti/pakalpojumi ģimenēm, kas, Jūsuprāt, nav efektīvi vai taisnīgi? Kāpēc?

• Lai veicinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, kādi, Jūsuprāt, uzlabojumi nepieciešami bērnu pieskatīšanas pakalpojumam (bērnudārzi, aukles)?

V. Atvērtie jautājumi

• Kādi ir lielākie sistēmas trūkumi, ko Jūs redzat šobrīd?

• Kādi šobrīd pieejamie atbalsta veidi nesasniedz savu mērķi, nav efektīvi vai ir zaudējuši aktualitāti un būtu pārvērtējami/pilnveidojami?

• Kādi jauni atbalsta veidi būtu nepieciešami, lai uzlabotu ģimeņu dzīves kvalitāti?

• Kādi risinājumi būtu jāievieš, lai mazinātu birokrātiju un uzlabotu pakalpojumu pieejamību?

VI. Diskusijas noslēgums

---