• Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM).

Projekta īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri ir iesaistīti, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu valsts funkcijas veikšanai, kas nekvalificējas kā atbalsts saimnieciskai darbībai un komercdarbības atbalsts.

Dubultā finansējuma risks nepastāv.

Projektā tiks īstenotas šādas darbības:

• Programmatūras dzīves cikla nodrošināšana (DevOps⁴) – Vienota valsts koda repozitorija izveide, nodrošinot konsekventu un drošu programmatūras izstrādes, uzturēšanas un pirmkoda glabāšanas vidi visā valsts pārvaldē. Centralizēta programmatūras koda pārvaldība veicina risinājumu atkārtotu izmantošanu, samazina paralēlu un līdzīgu funkcionalitāšu izstrādi dažādos projektos, kā arī ļauj sistemātiski ieviest drošas izstrādes un ievainojamību pārvaldības principus programmatūras dzīves ciklā. Tas uzlabo programmatūras kvalitāti, caurskatāmību un publisko līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

• Datorizētās darba vietas un tīkli – izveidot vienotu un drošu valsts pārvaldes digitālo darba vietu un identitāšu pārvaldības pamatu, nodrošinot esošo resoru un iestāžu risinājumu savietošanu ar valsts koplietošanas IS un integrāciju ar Vienotā pakalpojumu centra personāla vadības risinājumu. Konkrēto federācijas un konsolidācijas modeli nosaka atbilstoši projekta ietvaros izstrādātajai mērķarhitektūrai un tehniskās inventarizācijas rezultātiem. Risinājums nodrošinās vienotas personas digitālās identitātes principu, automatizētu kontu un piekļuves tiesību pārvaldību, kā arī vienotu pieteikšanos (SSO jeb Single Sign-On)⁵ valsts koplietošanas un citiem digitālās darba vides pakalpojumiem. Valsts pārvaldes darbiniekiem tas nodrošinās ērtu un drošu vienotu pieteikšanos koplietošanas risinājumiem (SSO) ar sava resora Aktīvās direktorijas (AD) kontu un integrēs kontaktu/adresātu sarakstus valsts pārvaldes mērogā, kas samazinās papildu paroļu izmantošanas vajadzību un atvieglos ikdienas saziņu starp iestādēm.

Eiropas Savienības prasību izpilde (norāda dokumentu un prasību vai atsauci uz 5.1.2. punktu, ja tur norādīts);

Valdības rīcības plāns (norāda konkrētu punktu, ja attiecināms);

Pamatnostādnes (norāda dokumentu un konkrēto sadaļu, ja attiecināms);

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana (īsi apraksta, ja attiecināms);

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde (īsi apraksta, ja attiecināms);

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

(īsi apraksta, ja attiecināms)

Projekta mērķi ir izvirzīti saskaņā ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (protokollēmums Nr. 10, 100. §⁶) (turpmāk – DTP 2021–2027) noteikto attīstības vīziju 4.4.10.3. Rīcības apakšvirzienam: Infrastruktūra: "Koplietojam skaitļošanas un datu glabāšanas resursus, veidojot Latvijas mākoņdatošanas federēto infrastruktūru, kas ir ES mākoņdatošanas federētās infrastruktūras būtisks dalībnieks." un 4.2.1. Rīcības virzienam: Digitālās drošības politikas vīzija: "Valsts pārvaldes iestādēm un privātajam sektoram ir attīstīta noturība pret kibervides draudiem un tā tiek pastāvīgi pilnveidota reaģējot uz jauniem apdraudējumiem un tehnoloģiskajām iespējām".

Nepieciešamība stiprināt kibernoturību atbilst DTP 2021–2027 un tās sasniedzamajā politikas rezultātā "PR2.2.-1: Valsts digitālā infrastruktūra ir uzticama un droši pieejama" noteiktajam un Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2023.–2026. gadam, līdz ar to projekta īstenošana veicinās tā sasniegšanu, kā arī Nacionālās kiberdrošības likumā un no tā izrietošajos normatīvajos aktos noteikto prasību realizāciju, tai skaitā Arhitektūrā noteikto mērķu un prasību izpildei.

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

• MK 2021. gada 19. oktobrī apstiprinātais informatīvais ziņojums "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (protokollēmums Nr. 70, 34. §)⁷;

• Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP) saskaņošanas procesā esošais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām" (26-TA-1866).

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva)⁸;

• Nacionālās kiberdrošības likums⁹;

• MK 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības"¹⁰;

• MK 2023. gada 28. marta rīkojums Nr. 15 "Par Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2023.–2026. gadam" (protokollēmums Nr. 14, 37. §¹¹).

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana

• Valsts informācijas sistēmu likums¹²;

• MK 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" (protokollēmums Nr. 35, 16. §¹³);

• MK 2024. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" (protokollēmums Nr. 23, 56. §¹⁴);

• TAP saskaņošanā esošais tiesību aktu projekts "Valsts digitālās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstības kārtība" (26-TA-2150).

(Īsi apraksta izmaksas un riskus bez projekta)

Ja Projekts netiks īstenots:

• valsts pārvaldē saglabāsies sadrumstalota IKT infrastruktūra un atšķirīgi risinājumi programmatūras izstrādē, darba vietu pārvaldībā un datu drošībā;

• tas radīs pieaugošas infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, jo iestādes turpinās individuāli uzturēt savus tehniskos risinājumus, dublējot funkcijas un resursus;

• nebūs iespējams efektīvi konsolidēt un centralizēt IKT resursus, kā rezultātā netiks izmantots Eiropas Savienības un valsts līdzekļu ietaupījuma potenciāls un tiks kavēta valsts pārvaldes digitālās transformācijas mērķu sasniegšana.

Auditā konstatētais;

Incidentu statistika;

Lietotāju aptauja;

Manuālā darba apjoms.

Projekta īstenošana ir aktuāla un nepieciešama, lai nodrošinātu valsts pārvaldes digitālās infrastruktūras drošu, noturīgu un ilgtspējīgu darbību, ņemot vērā straujo valsts pakalpojumu digitalizāciju, pieaugošos kiberdraudus un normatīvajos aktos noteikto prasību pastiprināšanos kiberdrošības un darbības nepārtrauktības jomā. Esošā situācija valsts pārvaldē raksturojas ar IKT risinājumu sadrumstalotību, atšķirīgiem tehnoloģiskajiem un pārvaldības modeļiem, kā arī nevienmērīgu drošības un noturības līmeni starp iestādēm.

Vienlaikus programmatūras izstrādes un uzturēšanas prakses valsts pārvaldē ir atšķirīgas, kas kavē koda pārizmantošanu, drošas izstrādes principu ieviešanu un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu. Pirms projekta VARAM veica vispārēju esošās situācijas novērtējumu un Valsts IKT risinājumu izdarbes (DevOps) pielietošanu un informācijas sistēmu kodu pārraudzību iestādēs, veicot analīzi no informācijas sistēmu izstrādes un kvalitātes novērtējumu anketām, kas arī bija viena no sastāvdaļām VARAM izveidotajām DevOps vadlīnijām¹⁵, lai nodrošinātu vienotu, mūsdienīgu un standartizētu pieeju programmatūras izstrādei, uzturēšanai un darbināšanai valsts pārvaldē. Valsts pārvaldes federēti centralizētais kodu repozitorijs nodrošinās vienotu vietu visam valsts pārvaldes programmatūras izstrādes kodam, nodrošinot vienotu pārvaldību, koda pārizmantojamību, resursu efektīvāku izmantošanu un valsts pārvaldes digitālās infrastruktūras ilgtermiņa noturību.

Aktuāla problēma ir arī decentralizēta lietotāju, piekļuves tiesību un datorizēto darba vietu pārvaldība, kas padara sarežģītu iestāžu sadarbību, palielina administratīvo slogu un paaugstina riskus datu drošībai. Pirms projekta veiktā izvērtēšana liecina, ka šobrīd labākā prakse un visciešākā sasaiste ar valsts koplietošanas risinājumiem ir izveidota Kultūras resorā, kur KISC kopš 2024. gada nodrošina pilnībā centralizētu IKT pārvaldības funkciju 29 resora iestādēs. Atšķirībā no izolētas Aktīvās direktorijas (AD) pārvaldības, risinājums vienlaikus nodrošina Microsoft 365 pakalpojumu (Outlook, Teams, SharePoint, OneDrive), e-pasta, domēnu, programmatūras licenču un gala iekārtu pārvaldību, kā arī integrāciju ar koplietojamiem resora pakalpojumiem (KM/VPC Horizon, Namejs, DocLogix), tādējādi nodrošinot, ka lietotāja identitāte nav izolēta, bet sasaistīta ar visu digitālās darba vides pakalpojumu kopumu. Papildus tam risinājums jau šobrīd atbalsta būtiskus NIS2¹⁶ direktīvas un nacionālo kiberdrošības prasību principus: centralizētu identitāšu pārvaldību, piekļuves piešķiršanu pēc nepieciešamības principa, kontu izveides un bloķēšanas automātisku sasaisti ar darba attiecību statusu, daudzfaktoru autentifikāciju, kā arī centralizētu gala iekārtu un drošības politiku pārvaldību un auditācijas iespējas.

Projekta pamatojuma nepieciešamību nosaka IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūra¹⁷ un tās ceļa karte, kas izstrādāta darba grupā ar valsts pārvaldes IKT ekspertiem un apstiprināta 2025. gada 19. marta Valsts IKT pārvaldības vadītāju forumā, norādot uz valsts pārvaldes darbību un virzienu saskaņotību un nepieciešamību valsts IKT infrastruktūras un kiberdrošības attīstībā. Arhitektūru un tās tvērumu pamato saistošie Eiropas Savienības un nacionālie normatīvie dokumenti, tai skaitā arī Latvijas digitālās transformācijas un kiberdrošības politikas mērķi, tostarp prasība nodrošināt uzticamu, droši pieejamu valsts digitālo infrastruktūru un paaugstināt noturību pret kibervides apdraudējumiem. Pieaugošās prasības attiecībā uz datu aizsardzību, IS pieejamību un incidentu pārvaldību prasa mērķtiecīgu pāreju uz centralizētiem un savstarpēji saskaņotiem IKT risinājumiem.

Projekts risina identificētās problēmas, nodrošinot vienotu un drošu programmatūras dzīves cikla pārvaldību, kā arī centralizētu datorizēto darba vietu un piekļuves pārvaldību. Tādējādi Projekts veicina kiberdrošības līmeņa paaugstināšanu, resursu efektīvāku izmantošanu un valsts pārvaldes digitālās infrastruktūras ilgtermiņa noturību.

Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI).

(atzīmēt galvenos piemērojamos)

Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē (skat. MK rīkojuma projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram"projekta "IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūras ieviešana " pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) pielikumu);

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Cits – Kiberdrošība.

1. Programmatūras dzīves cikla nodrošināšana (DevOps) – Vienota valsts koda repozitorija izveide:

Galvenie ieguvumi:

• Vienotas pieejas ieviešana programmatūras izstrādei, uzturēšanai un drošībai valsts pārvaldē;

• Palielināta programmatūras pirmkoda un risinājumu pārizmantojamība starp iestādēm;

• Samazināti drošības riski, ieviešot standartizētus drošas izstrādes un testēšanas procesus;

• Uzlabota izstrādes procesu caurskatāmība un efektivitāte.

Lietderības rādītāji (KPI¹⁸):

Programmatūras dzīves cikla nodrošināšanas Projekta darbības ietvaros Projekta lietderība tiek vērtēta pēc vienotas pieejas ieviešanas programmatūras izstrādē, uzturēšanā un drošības nodrošināšanā valsts pārvaldē. Projekts veicina centralizētu programmatūras pirmkoda glabāšanu, pārvaldību un atkārtotu izmantošanu, tādējādi samazinot dublējošu risinājumu izstrādi un ar to saistītās izmaksas.

Vienlaikus tiek uzlabota izstrādes procesu caurskatāmība, drošība (to atbilstība normatīvajiem aktiem drošības jomā) un efektivitāte, ieviešot standartizētus drošas izstrādes, testēšanas (tai skaitā automatizētas testēšanas īpatsvars) un ievainojamību pārvaldības principus. Projekta lietderības sasniegšana tiek novērtēta, izmantojot konkrētus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas raksturo vienotā koda repozitorija izveidi, tā izmantošanas apjomu un iestāžu iesaisti, koda atkārtotas izmantošanas rādītājus, kā arī drošības uzlabojumus izstrādes procesos. Konkrētie KPI ir noteikti Projekta pases secīgajā sadaļā.

2. Datorizētās darba vietas un tīkli – Valsts pārvaldes lietotāju identitātes, piekļuves un datorizēto darba vietu pārvaldības risinājumu savietošana ar valsts koplietošanas IS, kā arī vadlīniju un mērķarhitektūras izstrāde vienotai, federatīvai identitātes un darba vietu pārvaldības pieejai.

Galvenie ieguvumi:

• Vienotas un drošas lietotāju identitātes, piekļuves un datorizēto darba vietu pārvaldības principu izveide;

• Uzlabota sadarbspēja starp resoru risinājumiem un valsts koplietošanas sistēmām, nodrošinot valsts pārvaldes darbiniekiem ērtu un drošu vienoto pieteikšanos (SSO) ar resora Aktīvā direktorija (AD) kontu un vienotu kontaktu adresātu grāmatu, kas mazina papildu paroļu lietošanas vajadzību un atvieglo ikdienas saziņu starp iestādēm.

• Samazināts administratīvais slogs, ieviešot automatizētu lietotāju dzīves cikla pārvaldību (lietotāja izveide, izmaiņas, atslēgšana);

• Paaugstināta datorizēto darba vietu kiberdrošība un lietošanas ērtums, izmantojot centralizētus pārvaldības un drošības principus.

Lietderības rādītāji (KPI): Datorizēto darba vietu un tīklu darbības ietvaros Projekta lietderība tiek vērtēta, analizējot lietotāju identitātes un piekļuves pārvaldības konsolidācijas progresu un sadarbspējas uzlabojumus starp resoru līmeņa risinājumiem un valsts koplietošanas IS. Projekts veicina vienotu, drošu un pārskatāmu piekļuves pārvaldības principu ieviešanu, kas samazina administratīvo slogu iestādēm, paaugstina kiberdrošības līmeni. Samazināts direktoriju risinājumu fragmentācijas līmenis valsts pārvaldē, veicinot pāreju no lokāli uzturētām direktorijām uz ierobežotu skaitu centralizētu, pārvaldītu direktoriju, kas darbojas pēc vienotiem principiem kā vienots kopums no lietotāju skata punkta.

Lietderības aspekti ietver arī lietotāju apkalpošanas procesu efektivizāciju, samazinot laiku, kas nepieciešams jaunu lietotāju izveidei un piekļuves tiesību piešķiršanai, nodrošinot, ka jaunam darbiniekam identitāte un noteiktās pamata piekļuves tiek automatizēti izveidotas līdz darba attiecību sākuma dienai, bet darba attiecības izbeiguša darbinieka konts un noteiktās piekļuves tiek bloķētas ne vēlāk kā darba attiecību izbeigšanas dienas beigās, kā arī lokāli uzturētu direktoriju risinājumu skaita mazināšanu. Projekta sasniegumi šajā darbībā tiek mērīti ar konkrētiem lietderības rādītājiem (KPI), kas noteikti Projekta pases attiecīgajā sadaļā un ļauj kvantitatīvi novērtēt konsolidācijas un integrācijas rezultātus.

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Datu avots un aktualizēšanas biežums

Cits.

Kiberdrošība.

Datorizētās darba vietas un tīkli – ieviestā federēti centralizētā AD risinājuma pieejamība 100 % atbilstība iestāžu definētajām pieejamības prasībām

Aktualizē reizi gadā.

Administratīvā sloga mazināšana.

Datorizētās darba vietas un tīkli.
Noteiktajā termiņā automatizēti izveidoto un bloķēto darbinieku kontu un pamata piekļuves tiesību piešķiršanai (identitāte, e-pasts, M365, resursu piekļuve (DVS, HOP u.c.)) īpatsvars. Jaunam darbiniekam identitāte un noteiktās pamata piekļuves ir izveidotas līdz darba attiecību sākuma dienai, savukārt darba attiecības izbeiguša darbinieka konts un noteiktās piekļuves ir bloķētas ne vēlāk kā darba attiecību izbeigšanas dienas beigās.

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija
Programmatūras dzīves cikla nodrošināšana (DevOps)
Repozitoriju izmantojošo valsts pārvaldes IKT risinājumu skaits aktualizē reizi gadā.

Norāda projekta kopējo projekta finansējumu eiro.

Norāda projekta īstenošanas termiņu mēnešos.

– Programmatūras dzīves cikla nodrošināšana (DevOps)

Tiek centralizēts programmatūras pirmkoda glabāšanas un pārvaldības process, izveidojot vienotu valsts koda repozitoriju. Tas nodrošina ilgtermiņa programmatūras risinājumu uzturēšanu, koda atkārtotu izmantošanu un efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.

– Datorizētās darba vietas

Tiek veikta Valsts pārvaldes biroja darbības procesu automatizācija. Risinājums balstās labākajā praksē un tehnoloģiski visspēcīgākais resora risinājums ir paredzēts adaptēšanai visā valsts pārvaldē, iekļaujot lietotāju identitātes un piekļuves pārvaldības konsolidācija, savienojot resora līmeņa Aktīvās direktorijas (AD) risinājumus ar koplietošanas sistēmām. Federatīvi centralizēti tiek nodrošināti lietotāju autentifikācijas un piekļuves pārvaldības procesi, samazinot lokāli uzturētu direktoriju un atbalsta risinājumu skaitu. Tas uzlabo IKT atbalsta ilgtspēju, samazina administratīvo slogu un nodrošina drošāku, vienotāku un efektīvāku biroja un saziņas darba vidi valsts pārvaldes mērogā.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts²¹

Lietotāju skaits
(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

(gads, ceturksnis)

Integrācija ar personāla vadības sistēmu nodrošina automatizētu lietotāja konta izveidi un pārvaldību, kā arī licenču, lietotāju grupu un piekļuves tiesību piešķiršanu, maiņu un anulēšanu atbilstoši personas darba attiecībām, lomām un to statusam. Tas nodrošina iespēju standartizēt digitālo darba vietu un automatizēt ikdienas biroja procesus, dokumentu koplietošanu, sadarbību, kalendāru un darbplūsmas.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

(Šeit jānorāda vienkāršoti aprēķini, kas skaidri pamato projekta lietderību un parāda sagaidāmos ieguvumus finansiālā izteiksmē salīdzinājumā ar izmaksām projekta dzīves ciklā)

– Programmatūras dzīves cikla nodrošināšana (DevOps) – Vienota valsts koda repozitorija izveide, esošās situācijas novērtējums.

Darbības ietvaros tiek izveidots un ieviests Valsts vienotais federatīvi centralizētais programmatūras koda repozitorijs, nodrošinot vienotu pieeju programmatūras izstrādei, uzturēšanai un drošībai.

Izmaksas:

DevOps risinājumu ieviešana, licences, integrācijas un dokumentācijas izstrāde.

Sagaidāmie galvenie ieguvumi:

• samazinās jaunu informācijas sistēmu un būtisku uzlabojumu izstrādes izmaksas, pateicoties programmatūras koda atkārtotai izmantošanai un standartizētiem izstrādes procesiem;

• samazinās drošības incidentu un ievainojamību novēršanas izmaksas izstrādes un ekspluatācijas posmā;

• uzlabojas programmatūras izstrādes un uzturēšanas procesu efektivitāte un caurskatāmība.

Aprēķina kopsavilkums:

Ņemot vērā, ka ERAF 2021.–2027. gada 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – ERAF 1.3.1.1. pasākums) indikatīvais finansējums informācijas sistēmu izveidei un attīstībai ir 134,6 milj. EUR²², un pieņemot, ka aptuveni 30 % no šīs summas nav tieši attiecināmi uz programmatūras izstrādi (personāls, dokumentācija u.c.), potenciāli optimizējamā izstrādes daļa veido ap 70 % jeb ~94 milj. EUR. Ja centralizēta koda repozitorija ieviešana ļauj samazināt izstrādes izmaksas vidēji par ~5–10 %, nākamajā līdzvērtīga apjoma investīciju ciklā tas varētu radīt aptuveni 4,7 milj. EUR ietaupījumu, tādējādi vairākkārtīgi pārsniedzot DevOps risinājuma ieviešanas izmaksas un apliecinot tā ilgtermiņa finansiālo lietderību.

– Datorizētās darba vietas un tīkli

Iestāžu lietotāju identitātes federēti centralizētā piekļuves un datorizēto darba vietu pārvaldības risinājuma izveide, savietošana ar valsts koplietošanas informācijas sistēmām, kā arī vadlīniju un mērķarhitektūras izstrāde vienotai, federatīvai identitātes un darba vietu pārvaldības pieejai. Risinājums ar kopīgiem pārvaldības principiem un risinājumiem, nodrošinot sadarbspēju ar valsts koplietošanas sistēmām atbilstoši Arhitektūrā noteiktajam.

Darbības ietvaros tiek uzsākta lietotāju identitātes un piekļuves pārvaldības konsolidācija, savienojot resoru līmeņa Aktīvās direktorijas (AD) ar centralizētiem koplietošanas risinājumiem. Tiek izstrādāta mērķarhitektūra, pārvaldības modelis un drošības minimuma prasības, noteikts atbildīgais pakalpojuma īpašnieks, veikta tehniskā inventarizācija paplašinātajam iestāžu lokam, kā arī sagatavots izmaksu un resursu modelis. Precīzu uz centralizāciju virzāmo iestāžu sarakstu, lomas un atbildīgos nosaka turpmākajā darba posmā, ņemot vērā iestāžu funkcionālo piederību, esošo tehnisko vidi un apstiprināto mērķarhitektūru. Tehniskās inventarizācijas sākotnējai datu bāzei izmanto 2026. gadā veiktās valsts pārvaldes IKT identitāšu un darba vietu pārvaldības aptaujas rezultātus, papildus iegūstot mērķarhitektūras izstrādei nepieciešamo informāciju, kas aptaujā nav apzināta. Pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem, izstrādā mērķarhitektūru un nosaka atbilstošāko konsolidācijas modeli, tostarp kritērijus esošo tehnisko vidi saglabāšanai federētā modelī vai to konsolidācijai un migrācijai. Mērķarhitektūras ietvaros nosaka arī valsts mēroga identitātes un datorizēto darba vietu pārvaldības pakalpojuma pārvaldības modeli un pakalpojuma īpašnieku, ņemot vērā institūciju kompetences un valsts IKT pārvaldības modeli.

Mērķarhitektūrā skaidri nodala digitālās identitātes un datorizētās darba vietas (ierīces) tvērumu. Vienotas darbinieku digitālās identitātes mērķa modelī identitāte ir nepieciešama praktiski ikvienam nodarbinātajam, tostarp darbiniekiem bez individuālas datorizētās darba vietas, lai nodrošinātu piekļuvi koplietošanas risinājumiem un digitāliem iekšējiem procesiem, savukārt pārvaldīto darba vietu un ierīču tvērumu nosaka atsevišķi.

Mērķarhitektūrā paredz arī vienas personas vienotas digitālās identitātes principu gadījumiem, kad persona vienlaikus nodarbināta vairākās valsts pārvaldes iestādēs. Personas identitāte netiek tehniski piesaistīta vienai konkrētai nodarbinātības iestādei – ar vienu identitāti var tikt saistītas vairākas darba attiecības un lomas un no tām izrietošās piekļuves tiesības, licences, e-pasta adreses un koplietošanas sistēmu tiesības. Mērķarhitektūrā nosaka arī prioritāšu, konfliktu risināšanas un tiesību izbeigšanas principus šādiem gadījumiem.

Izmaksas:

• aktīvās direktorijas (AD) integrācija, vadlīniju un arhitektūras izstrāde;

• IKT infrastruktūra.

Sagaidāmie galvenie ieguvumi:

• samazinās administratīvais slogs lietotāju kontu, piekļuves tiesību un darba vietu pārvaldībā;

• samazinās dublējošo IKT resursu (personāla, infrastruktūras) uzturēšana iestādēs;

• uzlabojas kiberdrošība, izmantojot vienotus autentifikācijas un autorizācijas risinājumus;

• laika ietaupījums lietotājiem, izmantojot vienotu pieteikšanos (SSO jeb Single Sign-On)²³ vairākiem pakalpojumiem.

Aprēķina kopsavilkums:

*Pieņēmuma tvērumā iekļauti 13 nozaru ministrijas un to padotībā esošās iestādes, Ministru prezidenta padotībā esošās institūcijas, kā arī Valsts kancelejas pārraudzībā esošās iestādes (turpmāk – Iestādes), kas kopā veido 97 Iestādes, 39 239²⁴ darbiniekus, ņemot vērā Projekta darbības mērķi: Valsts pārvaldes darbinieku datorizēto darba vietu, Aktīvā direktorija (AD) centralizācija, no pieņēmu tvēruma izkļauj tādas iestādes, kas ir ministriju padotībā esošās izglītības iestādes (koledžas, akadēmijas, vidusskolas) un muzeji un bibliotēkas (izņemot Latvijas Nacionālo bibliotēku), un arī Neatkarīgās iestādes kā Prokuratūra, Satversmes tiesa u.c.

NB! Jāņem vērā to, ka aktīvo IKT lietotāju un ierīču apjomi nav vienādojami ar darbinieku skaitu.

Centralizējot datorizēto darba vietu un identitātes un piekļuves pārvaldību iestādēs (kopā ~39 000 lietotāju), kā arī automatizējot lietotāju kontu, licenču un piekļuves tiesību pārvaldības procesus, iespējams samazināt šo funkciju nodrošināšanai nepieciešamo administrēšanas slodzi. Indikatīvam ieguvuma novērtējumam pieņemts, ka attiecīgo funkciju nodrošināšanā iesaistīti ~120 IKT administratori un centralizācijas un procesu automatizācijas rezultātā ar šo funkciju nodrošināšanu saistītā darba slodze samazinās vidēji par ~20 %. Pie vidējām viena IKT administratora izmaksām ~30 000 EUR gadā²⁵ tas atbilst ~720 000 EUR gadā jeb ~3,6 milj. EUR piecu gadu periodā atbrīvotai IKT administrēšanas kapacitātei. Faktiskais finansiālais ieguvums būs atkarīgs no tā, kā atbrīvotā kapacitāte tiks izmantota un vai centralizācijas rezultātā tiks samazināti attiecīgie budžeta izdevumi.

Projekta vadības kapacitāte ir nodrošināta, izveidojot Projekta komandu, kas atbilst Projekta tvērumam un sarežģītībai, ņemot vērā, ka Projekts ietver divas savstarpēji neatkarīgas, bet stratēģiski saistītas Projekta darbības, kā arī vairākus sadarbības partnerus.

Projekta vadības galvenās funkcijas ietver:

• Projekta vispārējo vadību un koordināciju;

• iepirkumu un līgumu pārvaldību;

• sadarbību ar Projekta partneriem;

• progresa, risku un rezultātu uzraudzību;

• atbilstības nodrošināšanu normatīvajām prasībām un arhitektūras nosacījumiem.

Projekta vadības izmaksas ir plānotas atbilstoši Projekta apjomam un ilgumam, un atbilst Projekta sarežģītībai, jo vienlaikus tiek vadītas divas darbības ar atšķirīgu saturu, iesaistot gan tehniskos, gan politikas līmeņa dalībniekus, tai skaitā VARAM, kā sadarbības partneri. Projekta vadība norisināsies saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tai skaitā MK 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi normatīvo regulējumu".

VARAM loma projekta īstenošanā ir:

• noteikt stratēģiskos mērķus un prioritātes saskaņā ar DTP 2021.–2027. gadam;

• nodrošināt Projekta saskaņotību ar IKT infrastruktūras un kiberdrošības jomas arhitektūru un tās ieviešanas ceļa karti;

• piedalīties Projekta uzraudzībā un lēmumu pieņemšanā politikas līmenī;

• nodrošināt, ka Projekta rezultāti tiek izmantoti plašākā valsts pārvaldes mērogā arī pēc tā pabeigšanas.

• pieejams Projekta finansējums atbilstoši ERAF 1.3.1.1. pasākuma nosacījumiem;

• savlaicīga iepirkumu procedūru veikšana un līgumu noslēgšana;

• Projekta partneru aktīva iesaiste, izstrādes un testēšanas posmos;

• iestāžu gatavība pielāgot savus procesus un IKT risinājumus pārejai uz federatīvi centralizētiem risinājumiem;

• arhitektūrā noteikto principu un tehnisko prasību ievērošana visā Projekta īstenošanas laikā.

Šie nosacījumi ir izpildāmi, ņemot vērā Projekta sagatavošanas pakāpi, apstiprināto arhitektūru un iesaistīto institūciju pieredzi līdzīgu risinājumu ieviešanā.

IKT risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzējs, kas tiks atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta sniegšanu pakalpojuma sniedzēju līmenī.

• iestāžu iesaistes un gatavības risks – tiek mazināts, piesaistot Sadarbības partnerus un iestādēm nodrošinot metodisko atbalstu;

• iepirkumu un termiņu risks – tiek mazināts ar detalizētu iepirkumu plānošanu un pieredzējušu Projekta vadības komandu;

• Tehnoloģiskais risks (risinājumu savietojamība, integrācijas sarežģītība) – tiek mazināts, ievērojot apstiprināto arhitektūru un veicot pakāpenisku risinājumu ieviešanu;

• normatīvo prasību izmaiņu risks – tiek mazināts, regulāri uzraugot normatīvās vides izmaiņas un atbilstoši pielāgojot Projekta īstenošanu.

Riski tiek regulāri identificēti un uzraudzīti Projekta vadības ietvaros, izmantojot risku reģistru un Projekta pārvaldības procedūras.

• infrastruktūras izveidi un jaudas nodrošināšanu (Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" projekti);

• VDAA individuālu kritisko IKT risinājumu un pakalpojumu infrastruktūras un kiberdrošības stiprināšanu (ERAF 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.3. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana" projekts "Valsts kritisko IKT risinājumu un pakalpojumu infrastruktūras un kiberdrošības stiprināšana", t. sk. VDAA projekta "Valsts kritisko IKT risinājumu un pakalpojumu infrastruktūras un kiberdrošības stiprināšana Valsts digitālās attīstības aģentūrā") pase;

• koplietošanas pakalpojumu attīstību un metodisko atbalstu, programmatūras dzīves cikla pārvaldības (DevOps) un lietotāju identitātes un piekļuves pārvaldības konsolidācijas atbalstu.

Tādējādi dubultā finansējuma risks ir izslēgts.

Pāreja uz centralizētu programmatūras izstrādes vidi un vienotu identitātes pārvaldību:

• stiprina valsts kontroli pār kritiski svarīgiem datiem un IKT resursiem;

• uzlabo noturību pret kiberdraudiem un ģeopolitiskiem riskiem;

• nodrošina kritisko valsts funkciju nepārtrauktību krīzes situācijās;

• atbilst Eiropas Savienības digitālās suverenitātes un kiberdrošības politikas virzieniem.

Projekts tādējādi veicina drošu, ilgtspējīgu un stratēģiski neatkarīgu valsts digitālo infrastruktūru.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Tel.: +371 24421151